Preses konferences

Pār Eiropas robežām. Tagad un drīz

Vakar, 19.martā, preses brīfingā Latvijas, Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktore Solvita Mellupa iepazīstināja ar jaunumiem un paredzamajām izmaiņām vīzu režīma atvieglošanā vai atcelšanā ar mūsu tuvākām vai tālākām kaimiņvalstīm.

Pagaidām vienīgā ziemeļvalsts, ar kuru Latvijai noslēgts bezvīzu režīms, ir Dānija. Iespējams, ka vasaras otrajā pusē stāsies spēkā bezvīzu režīms ar Somiju. Sarunas šajā jautājumā turpināt ar Zviedriju, Kanādu, Maltu. Latvija ir noslēgusi līgumu ar Austriju par bezvīzu ieceļošanu personām, kurām ir diplomātiskās pases. Šis līgums stājas spēkā 1.aprīlī. Sarunas par līdzīga līguma noslēgšanu notiek arī ar Šveici.

Aprīļa pirmajā pusē Rīgā ieradīsies Itālijas delegācija, lai noslēgtu līgumu par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras ieceļo un uzturas nelikumīgi. Tas noteikti ir pirmais solis, lai turpinātu bezvīzu režīma ieviešanu ar Itāliju.

Solvita Mellupa trīs nedēļas ir uzturējusies Vācijā, lai noskaidrotu šīs valsts nostāju vīzu režīma atcelšanai ar Latviju. Politiskā griba noslēgt līgumu par bezvīzu režīmu ar Baltijas valstīm Vācijai ir, taču pagaidām šīs līgums vēl nav slēdzams, jo baltiešiem jāsakārto daži iekšpolitiskie jautājumi un jāatrisina vairākas iekšējas problēmas.

Pēc tam Solvita Mellupa atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Jautājums: — Sakiet, lūdzu, kādas ir tās prasības, ko Vācija izvirza, lai varētu runāt par bezvīzu režīmu?

— Ir trīs galvenās problēmas. Vispirms — robeža, austrumu robeža. Man ir prieks, ka varam ziņot: šis jautājums tiek risināts valdības līmenī. Otrs jautājums — Latvijas pilsoņu pases. Ir nepārprotama prasība uzlabot to tehnisko kvalitāti un drošību. Ja pašreiz mūsu pases tik daudz nevilto, tad tikai tāpēc, ka šis lauciņš, zemes, kur mēs varam ceļot bez vīzām, vēl ir neliels. Ja Vācija slēdz ar mums līgumu par bezvīzu režīmu, tad tā vēlas būt droša visas Eiropas priekšā, ka mūsu pases nekļūs par objektu melnajam tirgum, lai tās netiktu kaut kādā veidā nelegāli saņemtas, lai cilvēki tās nevarētu izmantot nelegālai ieceļošanai visā Eiropā. Tāpēc ir prasība, lai pase būtu drošāka pret viltojumiem, jo pašreiz šis aukstais lamināls pieļauj fotogrāfijas nomainīšanu. Cita prasība — lai pase būtu mašīnlasāma, jo šī rindiņa zem fotogrāfijas, tā sauktā eglīte, ir tikai formāla, jo neviena mašīna to nespēj nolasīt. Bet arī šajā virzienā ir pozitīvas norises, jo firma, kas izgatavoja šīs pases, 10. martā bija Iekšlietu ministrijā un piedāvāja risinājumu, kā novērst abus šos trūkumus. Izmaksas nebija tik lielas. Es domāju, ka valdība akceptēs šo risinājumu, lai mēs pases uzlabotu. Un trešais jautājums ir mūsu iekšpolitiskais pievienošanās Ženēvas 1951. gada bēgļu konvencijai.

Jautājums: — Es gribētu precizēt, cik tālu mēs esam ar šo pievienošanos bēgļu konvencijai?

— Nav jau būtiski, ka mēs formāli pievienojamies konvencijai un nespējam izpildīt tās nosacījumus. Pirmais solis uz šīs konvencijas ratificēšanu bija sakārtot iekšējo likumdošanu. Kā jūs zināt, bēgļu likumprojekts pašreiz atrodas Saeimā, tas tiks virzīts steidzamības kārtībā, tas nozīmē— nevis trijos, bet divos lasījumos. Saeimas Juridiskā komisija jau to ir akceptējusi, un tātad visdrīzākajā laikā tas varētu būt izskatīts pirmajā lasījumā. Kā to prasa iekšējās saskaņošanas procedūra, konvencija pašreiz ir izsūtīta saskaņošanai visām ministrijām, no tām tiek gaidīti atzinumi — vai Latvija ir vai nav gatava pievienoties šai konvencijai. Kad būs panākti visi saskaņojumi, tad caur Ministru kabinetu to tālāk virzīs uz Saeimu.

Jautājums: — Vai ir kādas valstis, kuras piedāvājušas bezvīzu režīmu ar Latviju?

— Jautājums ir diezgan divdomīgs attiecībā uz Bulgāriju. Tā ir piedāvājusi Latvijai šo jautājumu. Bet Latvijai tomēr ir jārēķinās ar Eiropas Savienības nostāju, kas neiesaka slēgt šo līgumu. Protams, ja ne tieši ieviest bezvīzu režīmu, tad vismaz atvieglot to ar Latviju vēlētos visas NVS valstis. Tomēr gandrīz visas NVS valstis ir tajā Eiropas Savienības sarakstā, ar kurām netiek ieteikts atvieglot vīzu režīmu.

Jautājums: — Kādas ir Zviedrijas prasības?

— Jau no paša sākuma viņi ļoti uzstāja, ka ir slēdzams līgums par nelegāli ieceļojušo personu atpakaļuzņemšanu. Protams, viņiem varētu būt kādas prasības arī par pasēm, bet galvenais, ko viņi pieprasa, ir pievienošanās bēgļu konvencijai.

Jautājums: — Kuras valstis vēl ir šai sarakstā, ar kurām Eiropas Savienība neiesaka ieviest bezvīzu režīmu?

— Latvija nav šai sarakstā.

Jautājums: — Vai ir plānotas kādas sarunas ar mūsu kaimiņiem par nelegālo ieceļotāju atpakaļuzņemšanu?

— Šādas sarunas ir plānotas gan ar Ukrainu, gan ar Baltkrieviju un ar Krieviju. Visām šīm trim valstīm ir iesniegti līgumprojekti. Tas ir svarīgi, lai mums būtu tādi paši līgumi ar mūsu tālākajiem kaimiņiem. Jo Latvijā ieceļojošie cilvēki ir galvenokārt no tā reģiona. Šādas sarunas tuvākajā laikā varētu notikt ar visām trijām šīm valstīm.

Jautājums: — Vai zināms, kad tas būs?

— Ir iesniegti līgumprojekti un piedāvāti datumi, kad par tiem var runāt, bet atbildes vēl nav saņemtas.

Andris Sproģis,

“LV” nozaru virsredaktors