• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Mēs visi Baltijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.03.1997., Nr. 77/78 https://www.vestnesis.lv/ta/id/42655

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Notāru, tiesu ziņas

Vēl šajā numurā

20.03.1997., Nr. 77/78

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

MĒS VISI BALTIJĀ

Lietuvas Republikā

Par unikālu kolekciju

Viļņā atklāta Baltijas valstu ordeņu un medaļu izstāde. Ekspozīciju veido apbalvojumi no 1918.gada līdz 1940.gadam. Šī ir privātkolekcija, kuru trīsdesmit gadu laikā savācis Viļus Kavaļausks. Kolekcionārs stāsta, ka viss sācies kādā 1966.gada pavasara dienā. Viņa draugs savā dārzā neviļus atradis Ģedimina ordeni. V.Kavaļausks piebilst, ka kopš tā laika nevienu apbalvojumu nav pārdevis — tikai pircis vai mainījis.

Kolekcija vākta pa visu pasauli, un to sekmējusi viņa profesija. V.Kavaļausks ir žurnālists un pašlaik vada Lietuvas Republikas valdības informācijas centru. Latvijas Vēstures muzeja direktore Ināra Baumane un vēstures doktore Kristīne Ducmane apliecināja, ka šī ir lielākā un pagaidām pilnīgākā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valstu apbalvojumu kolekcija. Uz 11 planšetēm redzami igauņu un latviešu apbalvojumi, bet uz sešām — no jauna atjaunotie lietuviešu ordeņi un medaļas.

Starp unikālajiem eksponātiem ir arī Latvijas trešā prezidenta Alberta Kvieša Triju Zvaigžņu ordenis ar ķēdi.

Tuvāk šai kolekcijai acīm redzot “Latvijas Vēstnesis” pievērsīsies kādā no citām publikācijām.

Lietuvas valdības informācijas preses centra vadītājs Viļus Kavaļausks un vēstures doktore Kristīne Ducmane no Latvijas.

Foto: Agris Dzelme

Par Lietuvas un Amerikas lietuviešiem

Šajās dienās notika jaunizveidotās Lietuvas Seima un Amerikas lietuviešu biedrības pārstāvju komisijas apspriede. Pārstāvji tikās ar Seima priekšsēdētāju Vītautu Landsberģi. Pēc šīs tikšanās Amerikas lietuviešu biedrības valdes priekšsēdētāja Regīna Narušiene izteicās, ka komisija sāks darbu, lai veidotu likumu, kas atvieglotu trimdas lietuviešu atgriešanos dzimtenē. “Ir jārada tādi apstākļi, lai dzimtenē atgriezušies tautieši varētu nopirkt dzīvokļus, lai viņiem būtu garantēta drošība un veselības aizsardzība,” uzsvēra R. Narušiene. Viņasprāt, jaunā Lietuvas valdība un Seims ir noskaņoti labvēlīgi pret trimdas lietuviešiem.

Par Lietuvas un Baltkrievijas ārlietu ministru tikšanos

Viļņā tikās Lietuvas ārlietu ministrs Aļģirds Saudargs un Baltkrievijas ārlietu ministrs Ivans Antonavičs. Tikšanās laikā runāts, kā iespējami drīzāk apspriest un pieņemt migrantu atgriešanas līgumu, kā arī par starpvalstu robežas iezīmēšanu saskaņā ar abu pušu līgumu.

Par Lietuvas bijušo premjerministru

Tiekoties ar Lietuvas žurnālistiem, ekspremjers Ādolfs Šļežēvičs atzinis, ka ir beidzies viņa pacietības mērs attiecībā uz krimināllietu, kas ierosināta pret viņu. Pēc viņa domām, šī lieta ir politiska spēle, kura jābeidz. Ekspremjers teica, ka jūtas aizvainots nevis kā bijušais premjers, bet gan kā Lietuvas pilsonis.

Viņu atbalsta arī A. Šļežēviča advokāts Kazimirs Moteika, kas domā, ka šī lieta ir saistīta ar pašlaik notiekošajām cīņām ap Lietuvas ģenerālprokuratūru. K. Moteika par pašu sliktāko atzīst to, ka Ā. Šļežēvičs šajā lietā figurē kā bijušais valsts ierēdnis, nevis kā vienkārša persona. Šādā veidā tiek kompromitēta visa Lietuvas premjera institūcija, un laikā, kad mums tik grūti atvērt kā NATO, tā ES durvis, Ā. Šļežēviča lieta tikai pasliktina Lietuvas starptautisko imidžu, uzskata K. Moteika.

Savukārt Lietuvas Ģenerālprokuratūras organizēto noziegumu pētīšanas nodaļas galvenais prokurors atzīst, ka, būdams Lietuvas premjers, Ā. Šļežēvičs no vairākām Lietuvas bankām nepamatoti saņēmis vairāk nekā 221 tūkstoti litu un vairāk nekā 2 tūkstošus ASV dolāru.

Par Lietuvas jauno ģenerālprokuroru

Lietuvas Seims noraidīja prezidenta Aļģirda Brazauska ierosinājumu, ka ģenerālprokurora kandidātu izvirza Lietuvas Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Lietuvas Seims jau februārī ir pieņēmis labojumus Tieslietu likumā. Saskaņā ar tiem ģenerālprokurora kandidātu var izvirzīt Seima Tieslietu komiteja, bet apstiprināt un atlaist ģenerālprokuroru var tikai Seims. Diemžēl šie labojumi joprojām nevar stāties spēkā, jo Lietuvas prezidents tiem ir uzlicis veto.

Par kompensācijām bankrotējušo banku noguldītājiem

Lietuvas valdība apstiprinājusi kārtību, kādā tiks izmaksātas kompensācijas bankrotējušo banku noguldītājiem. Jau 1996. gadā ir izmaksāti 27,6 miljoni litu, šogad šim mērķim no budžeta paredzēts atvēlēt 38 miljonus litu.

Pērn, izmaksājot kompensācijas, priekšroka tika dota invalīdiem, pensionāriem un mirušo noguldītāju mantiniekiem — viņiem izmaksāta pilna kompensācija (nepārsniedzot 4 tūkstošus litu). Pārējie noguldītāji pērn saņēma tikai 1 tūkstoti litu, atlikušo kompensācijas daļu (līdz 3 tūkstošiem) paredzēts viņiem izmaksāt šogad.

Kompensāciju izmaksu paredzēts sākt jau ar 1. martu.

Igaunijas Republikā

Par Igaunijas valdības perepētijām

Igaunijā ir kāds vīrs, kas valdības priekšgalā ir bijis septiņas (!) reizes. Tas ir Konstantīns Petss. Divdesmit gadus, līdz 1938. gadā ievēlēts par valsts prezidentu, viņš ir bijis premjerministrs, valsts vecākais un valsts finansu pārzinis — kopā deviņus gadus un deviņus mēnešus. Jāns Tenissons (Jaan T›nisson), Jāns Tēmants (Jaan Teemant) un Tīts Vehi arī vairākkārt ir bijuši valsts priekšgalā, katrs aptuveni divarpus gadus.

Pēc neatkarības atgūšanas par premjerministriem bijuši divi Tartu Universitātē izglītību ieguvušie vēsturnieki, viens — ģeogrāfs un viens — Tallinas Politehniskā institūta absolvents — smalkmehānikas inženieris. Pašreizējais premjerministrs Marts Sīmans arī ir Tartu Universitātes audzēknis. Viņš tur studējis filoloģiju un psiholoģiju. Tad kļuvis par profesionālu žurnālistu radio un televīzijā. Līdz pēdējam laikam viņam TV–3 kanālā bija savs regulārs diskusiju raidījums “Vakars Glorijā”.

Par minimālo algu — 845 kronām

Līdzšinējā premjera Tīta Vehi valdība 4. marta sēdē nolēma paaugstināt minimālo algu no 680 kronām kā līdz šim līdz 845 (Ls 36,80) kronām, turklāt ar atpakaļejošu datumu — no 1. februāra. Valdība izdarīja grozījumus arī stipendiju un mācību pabalstu lieluma noteikšanā, kas bija spēkā kopš 1993. gada.

Stipendiju noteikšanā turpmāk ņems vērā nevis minimālo darba algu, bet gan fiksēto summu —750 kronas mēnesī. Tas nenozīmē, ka stipendija automātiski būs lielāka. Stipendija netiks paaugstināta šajā semestrī, bet tikai rudenī. Katra augstskola varēs noteikt paaugstinātu stipendiju labākajiem jauniešiem pēc saviem priekšrakstiem.

Valdība noteica arī pabalstus armijai: ierindniekam — 150 kronas, kaprālim — 160 kronas, seržantam — 180, daļas virsniekam — 200 un vada virsniekam — 250 kronas mēnesī.

Par iekļūšanu Eiropas Savienībā

Pēc Igaunijas diplomātu apstiprinājuma, Eiropas Savienība ir nolēmusi, ka neparakstītais Igaunijas un Krievijas robežlīgums nevar būt šķērslis Igaunijas uzņemšanai Eiropas Savienībā. Jo, pirmkārt, pēc Eiropas Savienības atzinuma, Igaunija ir darījusi visu, lai iespējami ātrāk šis robežlīgums tiktu parakstīts; otrkārt, nedrīkstot saistīt robežlīguma parakstīšanu ar citām starpvalstu attiecību problēmām; treškārt, ja Igaunija no savas puses ir darījusi visu, lai šis pagājušā gada novembrī saskaņotais robežlīgums tiktu parakstīts, tā parakstīšanas atlikšana nevar būt par šķērsli Igaunijas iekļaušanai Eiropas Savienībā.

Šie Eiropas Savienības atzinumi ir darīti zināmi arī Krievijai. Pēc pagājušā gada novembra vienošanās Krievija pieprasīja Igaunijai uzlabot krievvalodīgo iedzīvotāju stāvokli un tiesības.

Par tiem, kas vēlas pārcelties uz Igauniju

Krievijas pusē Igaunijas pierobežā dzīvo aptuveni 7000 cilvēku, kas var pretendēt vai kam jau ir Igaunijas pilsonība, pēc iepriekšējiem aprēķiniem no tiem pārcelties uz Igauniju vēlētos 200 līdz 400 cilvēku. Ir zināms, ka Igaunijas parlamenta vēlēšanās no viņiem ir piedalījušies aptuveni 600.

Igaunijas valdība ir piešķīrusi 10 miljonus kronu, lai pēc Igaunijas un Krievijas robežlīguma noslēgšanas palīdzētu šajiem Krievijas teritorijā dzīvojošajiem Igaunijas pilsoņiem pārcelties uz Igauniju.

Oficiāli pārcelšanās pagaidām nav izsludināta, jo vēl nav izstrādāta pārcelšanās kārtība un noteiktas pārceļotāju sociālās garantijas. Ir zināms, ka daudzi vecāka gadagājuma cilvēki, kuru bērni dzīvo Igaunijā, vēlas pārcelties uz dzīvi bērnu tuvumā. Daļa no viņiem jau ir pārcēlušies pie bērniem. Šo jautājumu risināšanai ir izveidota valdības komisija, ko vada reģionālās attīstības ministrs Tīts Kurbi.

Par apsūdzību noziegumā pret cilvēci

Sāremā atsācies tiesas process pret bijušo NKVD augstu amatpersonu Vasiliju Rīsu ( Riis ), kurš tiek apsūdzēts līdzdalībā masu slepkavībās 1941. gada vasarā Kuresārē, kad tika nogalināti 340 Igaunijas pilsoņi.

No 1946. līdz 1948. gadam Rīss bija Sāremā darbaļaužu deputātu padomes priekšsēdētājs, vēlāk strādājis dažādos laikrakstos. Kopš 1957. gada Rīss dzīvo Pērnavā. Eksperti astoņdesmitsešgadīgo Vasiliju Rīsu ir atzinuši par rīcībspējīgu un līdz ar to par spējīgu stāties tiesas priekšā, kur viņš tiek apsūdzēts noziegumos pret cilvēci. Viņam pēc kriminālkodeksa var piespriest cietumsodu no astoņiem līdz piecpadsmit gadiem vai pat nāves sodu. Tas ir pirmais gadījums neatkarību atguvušajā Igaunijā, kad kāds tiek apsūdzēts noziegumos pret cilvēci.

Materiāli “Latvijas Vēstnesim”:

par Igauniju — ar Igaunijas vēstniecības atbalstu

Katrīna Ducmane;

par Lietuvu — ar Lietuvas

Valodas institūta atbalstu Evija Liparte

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!