Dānija izjūt Latviju. Latvija izjūt Dāniju. Abas — Eiropā

Vizītes trešajā dienā

Vakar, 20.martā, beidzās Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa un A.Ulmanes kundzes valsts vizīte Dānijas Karalistē.

No rīta Amalienborgas pilī notika oficiālā atvadīšanās ceremonija — Dānijas karaliene un princis konsorts atvadījās no Latvijas Valsts prezidenta, Ainas Ulmanes kundzes un no Latvijas oficiālās delegācijas. Pēc atsveicināšanās Valsts prezidents un kundze parakstījās goda viesu grāmatā.

Pēc tam Valsts prezidents devās uz pretestības kustības memoriālajiem kapiem “Mindelunden”, kur nolika vainagu. Kapos prezidentu sagaidīja Dānijas izglītības un baznīcu lietu ministrs Ole Vigs Jensens, Jūras kājnieku pavēlnieks Klauss Harms un Kopenhāgenas komandants pulkvedis Prebens F.Āgārds. G.Ulmanis tika iepazīstināts ar organizācijas “Pretošanās kustības veterāni” pārstāvjiem. Valsts prezidents nolika ziedus pie Latvijas brīvības cīņu dalībnieka dāņu virsnieka, Trešās šķiras Lāčplēša ordeņa kavaliera Petera de Hemmera Gudmes kapa.

Pēc pulksten 10 pēc Dānijas laika Valsts prezidents ieradās Dānijas Folketingā, kur tikās ar prezidiju un politisko partiju pārstāvjiem. Pēc parlamenta apmeklējuma notika Latvijas Valsts prezidenta un Dānijas premjerministra saruna.

Pulksten 11.45 sākās G.Ulmaņa preses konference. Valsts prezidents atzina, ka vizīte Dānijā ir patīkams, godpilns pienākums, tā ir nozīmīga kā Latvijas starptautiskās autoritātes un prestiža stiprinātāja, kā kārtējais posms Latvijas starptautisko attiecību sakārtošanā.

“Nākotnes Eiropai ir jābūt drošākai, nekā tā ir šodien,” sacīja G.Ulmanis. Valsts prezidents atzīmēja, ka Baltija ir īpaši jūtīgs punkts, kur neder risinājums pēc vecajām receptēm. Tas var sekmēt imperiālistiskās domāšanas recidīva atgriešanos atsevišķu valstu politikā. Valstis vienmēr meklē kompromisu savstarpējās attiecībās. Svarīgi, lai netiktu pārkāptas citu tautu suverēnās tiesības.

Latvijai šobrīd ir vajadzīga skaidra perspektīva un skaidri sagatavošanās ceļi dalībai NATO. Liela nozīme šajā sakarā būs Madrides lēmumiem un NATO klātbūtnei Latvijā, kā arī tam, kā mēs spēsim sadarboties ar NATO. Prezidents uzsvēra, ka izšķiroša nozīme šajos jautājumos būs tieši ASV, Dānijas un Latvijas sadarbībai. Stratēģiskie mērķi ir pilnīgi skaidri, starp Dāniju un Latviju šajā ziņā valda pilnīga izpratne un savstarpējs atbalsts. G.Ulmanis sacīja, ka Latvija uzmanīgi seko ASV un Krievijas vadītāju tikšanās rezultātiem Helsinkos. “Tas pats par sevi ir konstruktīvs solis, kas rāda, ka pamazām tiek pārvarēti vecie stereotipi.” Valsts prezidents atzina, ka Rietumos dominējošās vērtības un izpratne par valsti un sabiedrību nepieļauj kompromisus uz kāda rēķina. “Neviens atbildīgs politiķis un valsts nevar pat teorētiski pieļaut Jaltas gara recidīvu,” sacīja G.Ulmanis.

Valsts prezidents uzsvēra, ka vizīte bijusi ļoti veiksmīga, sarunas noritējušas konstruktīvā un labvēlīgā gaisotnē. Atbildot uz jautājumu, ko Latvija sagaida no B.Jeļcina un B.Klintona tikšanās, G.Ulmanis teica: “Mēs ceram, ka tā mums atnesīs labas ziņas. Eiropas nākotne ir konsolidācija un demokrātijas procesi, demokrātisko procesu attīstība Krievijā un kodolbruņojuma un konvencionālā bruņojuma samazināšana.” Viņš vēlreiz apliecināja, ka ir saņemts pilnīgs Dānijas atbalsts jautājumā par Latvijas iestāšanos NATO un ES. Nepieļaujot iespēju, ka var tikt slēgti kompromisi starp lielvalstīm uz Baltijas valstu rēķina.

Vēl Valsts prezidents atzīmēja, ka ir būtiski pēc pirmās NATO paplašināšanas kārtas saskatīt nākamos soļus alianses paplašināšanā. Tikšanās laikā ar Dānijas premjerministru P.N.Rasmusenu pārrunāti robežu sakārtošanas jautājumi, administratīvi teritoriālā un reģionālā reforma Latvijā. Dānijas premjerministrs un Valsts prezidents bija vienisprātis, ka jāaktivizē sadarbība aizsardzības un citās jomās. Pārrunāti arī ES paplašināšanas dažādi aspekti. P.N.Rasmusens akcentēja vienotu objektīvu kritēriju nepieciešamību, izvērtējot katru ES kandidātvalsti, proti, esot jāvērš uzmanība uz katras valsts sasniegumiem, ekonomiskajiem rādītājiem un, vadoties no tā, objektīvi jālemj, kad sākt sarunas par valsts uzņemšanu ES. Runājot par NATO paplašināšanos, P.N.Rasmusens teica, ka Latvijai ir jābūt tādām pašām iesaistīšanās un dalības iespējām kā citām Centrālās un Austrumeiropas valstīm. Premjerministrs uzsvēra, ka Dānija atbalsta un Latvijai ir visas tiesības atrasties kopējā Eiropas telpā, ka tā ir viena telpa un šajā telpā darbojas kopēji Eiropas principi.

Valsts prezidenta preses dienests

Mājup

Valsts prezidents Guntis Ulmanis preses konferencē Kopenhāgenā — Kristianborgas pils Spoguļu zālē:

— Sākumā es gribu atzīmēt to, ka, manuprāt, vizīte bija ļoti veiksmīga. Tika izpildītas visas iecerētās programmas, visas tikšanās. Sarunas starp Dānijas pusi un Latvijas pusi notika tajā konstruktīvajā, pragmatiskajā savstarpējas labvēlības garā, kā tas līdz šim vienmēr ir bijis. Un es nebaidos teikt, ka šīs valsts vizītes rezultātā tika nostiprināts valstiskais prestižs kā no vienas, tā no otras puses. Par notikumu gaitu, par to, kur mēs bijām, kā viss notika, jūs esat lietas kursā. Mazliet par saturisko.

Abas valstis, manuprāt, šobrīd veido šo Baltijas jūras reģionu, kurā tās atrodas, par modernu jaunās Eiropas sastāvdaļu. Demokrātijas ideāli, labklājība, stabilitāte — tie bija visbiežāk lietotie vārdi sarunu gaitā. Tajā pašā laikā mums šobrīd ir jāievēro tie izaicinājumi un tā atbildība, kas saistās ar Eiropas Savienības un NATO iespējamo paplašināšanos. Eiropas stabilitāti ir grūti iedomāties, ja šī paplašināšanās neskars arī Centrālo un Ziemeļaustrumu Eiropu. Vai mums pietiks politiskās gribas, lai nodrošinātu Baltijas valstu iesaistīšanos Eiropas Savienībā un NATO, to rādīs nākotne. Katrā ziņā Latvijai šodien ir vajadzīga skaidra perspektīva par dalību NATO. Un Latvijai ir nepieciešami skaidri darbības jeb sagatavošanās ceļi, iestājoties NATO. Es domāju, ka šeit liela nozīme būs tam, kas notiks pēc Madrides apspriedes šajā jautājumā, kādi lēmumi tiks pieņemti, kāda būs NATO klātbūtne Latvijā, kā mēs spēsim sadarboties kopā ar NATO caur sistēmu “Partnerattiecības mieram”. Amerikas, Dānijas un Latvijas kopīgajai sadarbībai visos šajos jautājumos ir pirmšķirīga nozīme. Mēs šajās sarunās saskaņojām daudzus jautājumus ar Dānijas valdību un secinām, ka par lielāko daļu, ja ne visiem, mums ir kopīga izpratne. Mēs ar uzmanību un, es gribētu teikt, ar gandarījumu vērojām to, ka tiek gatavota tikšanās starp Klintonu un Jeļcinu. Un nepacietīgi to gaidām un ceram, ka šī tikšanās mums atnesīs labas ziņas. Vismaz trijos virzienos — kāda būs Eiropas tālākā nākotne, kāda būs Eiropas konsolidācija, kas notiks ar demokratizācijas procesiem Krievijā, kā tie tālāk attīstīsies, un arī trešajā jautājumā — par kodolbruņojuma samazināšanu un arī konvencionālo bruņojumu samazināšanu. Pati tikšanās apliecina, ka tiek lauzti vecie stereotipi, vecais domāšanas veids un ka tiek meklēti jauni ceļi Eiropas konsolidācijai. Arvien attālinās “aukstā kara” gaisotne, un Krievijas un Amerikas tikšanās liecina, ka ir beidzies laiks, kad valdīja divi bloki, ka ir beidzies laiks, kad visus jautājumus Eiropā izlēma tikai atsevišķas lielvalstis. Un pēdējais. Es, protams, izteicu arī savas bažas par to, kā ir redzama Baltijas valstu nākotne NATO un Eiropas Savienības iespējamās paplašināšanās kontekstā. Es neticu, ka Jaltas gara rēgs var tikt kādreiz realizēts, un neticu, ka šobrīd Eiropā vai Amerikā varētu būt politiķi, kas spētu šo Jaltas gara rēgu īstenot. Un, saņemot pilnīgu atbalstu daudzos jautājumos no Dānijas, es neticu, ka varētu tikt slēgti kompromisi, vienošanās uz Baltijas valstu rēķina. Ir ļoti svarīgi, lai pēc NATO paplašināšanās pirmās kārtas mēs spētu saskatīt skaidru ceļu, kas notiks pēc tam un kādā veidā pārējās valstis iesaistīsies visos šajos drošības procesos.

Pēc tam, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, Guntis Ulmanis sacīja:

— Tiekoties ar Dānijas premjerministru, runājām par Dānijas un Latvijas divpusējām attiecībām. Es aktualizēju divus jautājumus, kuros es vēlētos Dānijas atbalstu un palīdzību. Pirmais ir robežas sakārtošanas jautājums un otrs — administratīvi teritoriālā reforma un ierēdņu reforma Latvijā. Dānijas premjerministrs uzsvēra to, ka NATO paplašināšanas pirmā kārta nav pēdējā kārta un visām valstīm pie NATO paplašināšanās tiks dota skaidra atbilde par to, kā šī drošība tiks garantēta nākotnē. Un, protams, lielāko daļu laika mums aizņēma saruna par to: kamēr NATO gatavo paplašināšanos un domā, ko darīt tālāk, sadarbībai starp Eiropas valstīm, tai skaitā starp Dāniju un Latviju, ir jākļūst daudz aktīvākai, tai skaitā arī militārajos un aizsardzības jautājumos. Un trešais jautājums bija par Eiropas Savienības iespējamo paplašināšanos un par kārtību, kādā tā varētu notikt.

Es esmu ļoti gandarīts par tikšanos ar Dānijas karalieni. Mūsu sarunu gaitā mēs, protams, ļoti maz pievērsāmies politiskajiem jautājumiem, varētu teikt, pat gandrīz nemaz. Bet tajos pašos īsajos mirkļos es jutu Dānijas karalienes lielo atbalstu Latvijai un procesiem, kas notiek Latvijā.

Krievijai neviens nekad nav devis veto tiesības. Kāda ir viņu reakcija, tas ir viņu diplomātijas un politiskās darbības spogulis. Katrā ziņā es nejūtu, ka rietumvalstis, sevišķi Dānija, ietekmētos no Krievijas asajiem paziņojumiem. Un sarunas par mūsu drošības politiku norit tādā gaisotnē un tādā raksturā, kas liecina par Dānijas ciešo apņemšanos palīdzēt Latvijai savas drošības politikas veidošanā. Tajā pašā laikā ļoti intensificējušās attiecības starp Krieviju un Latviju, tiek risināti daudzi praktiski jautājumi, tostarp robežjautājums, tiek organizētas vizīšu apmaiņas starp Krieviju un Latviju. Domāju, ka jautājums par Krievijas iesaistīšanu visos šajos procesos un sarunas ar Krieviju ir būtiska un neatņemama Eiropas integrācijas procesa sastāvdaļa.

Ko es gaidu no Klintona un Jeļcina sarunām Helsinkos? Es teicu, tie ir trīs jautājumi — Eiropas drošība, demokrātiskie procesi Krievijā un bruņojuma ierobežošana un samazināšana. Es varbūt gribētu izteikt tādu tēzi, ka mana pārliecība par Krievijas demokratizācijas procesiem būs pilnīga un galīga un es ticēšu, ka šī demokratizācija jau ir ieguvusi neatgriezenisku raksturu ar to brīdi, kad Latvija tiks uzņemta NATO. Attiecībā uz laiku, kas būtu tam nepieciešams, es negribētu nodarboties ar zīlēšanu. Katrā ziņā tas ir sarežģīts un ilgstošs process.

Mintauts Ducmanis,

“LV” speciālkorespondents,

Kopenhāgena — Rīga, 20.martā

Vēl par vizīti — 5.lpp.

Vēl uz Dānijas karaļvalsts zemes — apkopojot valsts vizītes doto un paveikto — Valsts prezidents un ārlietu ministrs preses konferencē 20.martā, pl. 11.45

Un vēlreiz: kāds ir šīs vizītes guvums? Ap ārlietu ministru Valdi Birkavu mājup braucot lidmašīnas salonā Rīgas vakara avīžu speciālkorespondenti Imants Austrinš (“Vakara Ziņas”) un Oļģerts Tipāns (“Rīgas Balss”)

Pēc triju dienu raženā darba Dānijā — mājās, Rīgas starptautiskajā lidostā. Valsts prezidents, Aina Ulmanes kundze, ārlietu ministrs un pārējie. 20.marts, pl. 18.15

Foto: Arnis Blumbergs, “LV” speciālkorespondents.

Attēli no komandējuma pēdējās filmas. Nākamajā “LV” numurā ,

pēc visu materiālu apstrādes, —pārējie vizītes iespaidi .