Informācija. Problēmas. Risinājumu meklējumi

Zemnieku dialogā ar valdību

Kopsakarā ar zemkopības ministra

Roberta Dilbas viedokļiem - 1.lpp.

Cēsu rajona Vaives, Veselavas un Taurenes pagasta zemnieku prasības valdībai

Zemniekiem un pārējiem lauku iedzīvotājiem vajadzētu apvienoties un atbalstīt tikai to partiju, kas reāli kopā ar valdību izpildīs šīs zemnieku prasības. Ja iekļaus prasību 8. punktu, tad tai partijai būs ar mums jārēķinās. Uz vēlēšanām visām partijām bija lauku programma, bet cik tad ir deputātu, kas cīnās par lauksaimnieku vajadzībām.

Valdībai šīs prasības jāņem vērā un jārod reāls atrisinājums līdz pavasara lauku darbu sākumam. Ja valdība to nedarīs, tad zemnieki būs spiesti uzsākt vispārēju streiku.

Šīs prasības ir izskatītas un apspriestas Cēsu rajona 12 pagastos, tās atbalstījuši un ar savu parakstu apliecinājuši:

Turpmākajās dienās šīs prasības tiks apspriestas pārējos Cēsu rajona pagastos un visā valstī, kā rezultātā atbalstītāju skaits turpinās pieaugt.

1) Ar valsts cenu regulēšanas palīdzību panākt inflācijas koeficienta ievērtēšanu lauksaimniecības produkcijas iepirkuma cenās

Paskaidrojums: Ar visām tirdzniecības cenām tuvojamies Eiropas līmenim, tikai ne ar lauksaimniecības iepirkuma cenām.

Monopoluzņēmumi "Latvenergo", "Lattelekom", visas tirdzniecības firmas, no kurām lauksaimnieks ir atkarīgs, izrēķina mūsdienām atbilstošu peļņu, strauji kāpina algas uz iedzīvotāju rēķina un pieliek vēl klāt drošības procentus pret neveiksmēm. Tādā veidā palielinot ražotāju un pārstrādātāju izmaksas. Salīdzinot 1993.gadu ar 1996.gadu, lauksaimniecības izmaksas augušas, jo pieaudzis:

1) zemes nodoklis 1,5 - 2 reizes, nerunājot par to neloģiskumu, kā tas tiek aprēķināts,

a) nerēķinoties ar faktisko novērtējumu ballēs uz doto momentu,

b) neņemot vērā līdzekļus un darba ieguldījumu vienas augkopības produkcijas vienības ražošanai pa reģioniem;

10) rezerves daļas, minerālmēsli, ķimikālijas, celtniecības materiāli un izmaksas augušas par 100-200%, atsevišķas pozīcijas pat līdz 300%.

Šis izmaksu kāpums ir skāris visu veidu ražotājus, pārstrādātājus un visus laukos dzīvojošos cilvēkus. Kopumā izmaksas ir cēlušās par 200-300%. Tajā pašā laikā lauksaimniecībā ražoto produkciju iepirkuma cenas ir palikušas tajā pašā līmenī un ar tendenci vēl samazināties. Sakarā ar to, ka lauku reģionos ir liels bezdarba procents un arī mazas darba algas (līdzīga situācija ir pilsētās), cilvēkiem ir zema pirktspēja. Tas viss ietekmē pašražotās produkcijas realizāciju.

Pārstrādātāji produkciju dārgāk pārdot nevar, un, palielinoties pārstrādātāju izmaksām, cieš tikai ražotājs, jo izmaksu starpību var nosegt, samazinot iepirkuma cenas. Tādā veidā tiek veidoti lauks. produkcijas iepirkumu cenu griesti, kuri nav monopoluzņēmumiem, pārējiem ražotājiem un tirgotājiem.

Vidējās iepirkuma cenas janvārī (Ls/t)

(LR Zemkopības ministrijas dati)

Salīdzinošās enerģijas resursu cenas Baltijas valstīsdecembrī, Ls

Tātad secinājums:

Lietuvai un Igaunijai ir salīdzinoši mazākas enerģijas resursu cenas nekā Latvijā. Tanī pašā laikā lauks. produktu iepirkumu cenas ir daudz augstākas. Kā ir izskaidrojama šī cenu starpība.

Domājam, ka mūsu vēlētai valdībai šie procesi būtu jāregulē, lai monopoluzņēmumi nespētu gremdēt citas ražotnes.

2) Pilnībā īstenot pieņemto lauksaimniecības likumu

Paskaidrojums: Subsīdiju atmaksa netiek savlaicīgi pildīta. Pēc izdotā lauksaimniecības likuma 3% no budžeta iedalīti lauksaimniecībai. Šogad šī summa piešķirta daļēji. Tirgus aizsardzības nekādas - iepriekšējā gadā ar valdības ziņu ievesta lauksaimniecības produkcija par 50 miljoniem latu. Tātad par 50 miljoniem ir atbalstīti ārzemju zemnieki, bet pašu zemniekiem produkcija daudzkārt netiek pieņemta un, ja tiek pieņemta, tad samaksa jāgaida mēnešiem, un procentus par šo laiku neviens nemaksā.

Valdībai jānosaka valstij nepieciešamo lauks. produkcijas sortiments un daudzums, kas nepieciešams iekšējam patēriņam, lai zemnieks zinātu, kas un cik viņam jāražo, novadot to informāciju pa rajoniem (nosakot lauks. produkcijas ražošanas kvotas). Valdībai jānosaka minimālās garantētas iepirkuma cenas.

Problēmas graudkopības produkcijas nodošanā rada tas apstāklis, ka Kurzemē un Zemgalē raža tiek novākta un produkcija realizēta vismaz divas nedēļas iepriekš nekā Vidzemē un Latgalē.

Nodrošināt iekšējā tiegus aizsardzību un atrisināt lauks. produkcijas eksporta problēmas, meklējot produkcijas noietu ārējā tirgū, tādā veidā veicinot ražošanas attīstību.

Valdības deklarācijā ir saistības atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus.

3) Nodrošināt pieņemamu kredītu politiku lauksaimniecībā:

a) ilgtermiņa -5 līdz 25 g. no 6-8% gadā;

b) aizņēmuma procentu apmaksu, sākot pēc 5 gadiem;

c) kredīts, kas tiek izmantots zemes auglības celšanai, pēc attiecīgā darba veikšanas tiek atmaksāts daļēji, jo zeme ir valsts bagātība. Līdzīgs mehānisms nepieciešams zemnieku saimniecību celtniecības atbalstīšanai - ja līdzekļi ieguldīti ražošanas ēku celtniecībai, izmantojot vietējos materiālus, kredīta procenti pēc celtniecības pabeigšanas pēc iespējas ir atmaksājami.

Paskaidrojums : Lauksaimniecībā naudas aprite ir krietni ilgāka nekā citās sfērās.

Neatkarīgi no tā, kurā nozarē lauksaimniecībā ir ieguldīti līdzekļi, peļņu nes ne ātrāk kā pēc 4-5 gadiem:

- augu sekas aprite 4-5 gadi;

- fermu celtniecība, lopu iegāde 4-5 gadi.

Lauksaimniecības kreditēšanai ir bijuši daudzi kredīti:

- G-24, bet cik šī nauda ir nonākusi lauksaimnieku vajadzībām;

- Hipotēku banku dotie kredīti ir ar 22-26%;

- lauku kredīts, kas ieķīlā īpašumu, kas līdz pat 6 reizes pārsniedz aizņēmuma lielumu.

Tā ir tīrā laupīšana, jo pie pašreizējā lauksaimniecības stāvokļa neviens zemnieks nav spējīgs godīgi šos kredītus atdot. Kamēr valdība neradīs mehānismu lauksaimniecības aizsardzībai šinī jomā, uzlabojums nav panākams.

Pērkot 1 litru dīzeļdegvielu par Ls 0,24 (pie akcīzes nodokļa Ls 0,08), 1997.gadā kreditējam kā bezprocentu aizdevumu valsti ar Ls 0,08. Pēc tam tērējam savus līdzekļus un laiku, lai atgūtu šo naudu atpakļ. Bet pie gada ienākuma deklarācijas visa atgūtā akcīzes nodokļa summa jāuzrāda kā ieņēmums.

4) Saeimai izstrādāt vienotu likumu par monopoluzņēmumu atbildību un pienākumiem pret zemnieku saimniecībām un laukos dzīvojošajiem. Līdz šim ("Latvenergo", "Lattelekom") ir tikai tiesības

Līgumos jāieslēdz:

1. "Latvenergo" līgumā

a) zemnieku saimniecības, kas nodarbojas ar pienu un olu ražošanu iedalāmas 1.kategorijā;

b) tarifu atlaides zemniekiem.

2. "Lattelekom" līgumā

a) zemnieku saimniecības iekļaut individuālo abonementu sarakstā. Reāli jāvadās pēc faktiskām izmaksām.

3. "Latvenergo" un "Lattelekom" radītos zaudējumus atmaksāt likumā paredzētā kārtībā.

4. Nepieļaut tarifu paaugstinājumu, lai segtu zaudējumus, kas radušies neapmierinošas saimnieciskas darbības rezultātā.

Paskaidrojums: Pašlaik zemnieku saimniecības un pārējos abonementus soda ar uzrēķinu, bet ja "Lattelekom" vai "Latvenergo" ir radījis mums zaudējumus, tad mums ir jāgriežas tiesā. Šis ir ļoti skaidrs cilvēktiesību pārkāpums.

Zemnieku saimniecībām, lai samazinātu ražošanas izmaksas, ir jāievieš jaunas tehnoloģijas un jāatīsta ražošana, bet šie monopoluzņēmumi to kompensē ar cenu paaugstināšanu.

"Latvenergo" nodrošina strāvas patēretājus ar nepieciešamo strāvas spriegumu, kā rezultātā iziet no ierindas elektromotori. Šos zaudējumus zemnieks no "Latvenergo" nav spējīgs piedzīt. Līdzīgs stāvoklis ir ar "Lattelekom", kurš telefonu līniju darbībā pieļauj ilgus pārtraukumus, nenesot atbildību par sekām, kas rodas tā rezultātā.

Tas pats ir attiecināms uz degvielas kvalitāti. Sabiedrībai nav zināms tas dienets, kuram jāveic vairumtirgotāju piegādātās degvielas pārbaude, lai vajadzības gadījumā varētu ziņot par nekvalitatīvas degvielas tirdzniecību (vai arī par citu monopoluzņēmumu neapmierinošo darbību).

5) Transporta līdzekļu civiltiesiskajā apdrošināšanā atstāt 1997.gada janvārī Saeimas pieņemtos tarifus zemnieku saimniecībām piederošajai tehnikai. Daļai lauksaimniecības tehnikas (kombainiem, pļaujmašīnām u.c.tehnikai, kurai ir sezonas darbs) pieļaut apdrošināšanu uz darba sezonu

Paskaidrojums:

- reti kurš lauksaimnieks ar savu tehniku brauc pa pilsētas un ātrgaitas ceļiem; pēc statistikas datiem ļoti mazs procents ir avāriju, kuras izraisījusi lauks. tehnika.

6) Pārstrādāt līdzšinējo pensiju likumu. Pensiju lielumam jābūt vienotam visā valstī. Pensijas nedrīkst būt mazākas par iztikas minimumu

Paskaidrojums: Laukos dzīvojošie gados vecākie cilvēki praktiski nav spējīgi atrast darbu, jo nav darba vietu, un ja ir, tad darba samaksa ir maza, kas rada minimālas pensijas aprēķinu. Pašlaik ir radīts mehānisms, lai cilvēki, kam ir nauda, var iemaksāt soc. nodokli normālas pensijas saņemšanai, bet šī iespēja ir liegta maznodrošinātajam cilvēku slānim, pie kura arī pieder lielākā daļa lauku iedzīvotāju. Kādā Eiropā mēs varam ieiet, ja mūsu valstī iztikas minimums ir, bet minimālā pensija ir 1,1 - 4,4 Ls (publicēts laikrakstā "Diena", 12.02.97.).

7) 1. Degvielas akcīzes nodokļa atmaksāšana

2. Z/s atmaksāt akcīzes nodokli arī benzīnam 40 litri uz 1 ha lauks. izmantojamās zemes

Paskaidrojums: Eiropas valstīs ir divi benzīnu veidi, kuri atšķiras pēc krāsas: viens izmantošanai lauksaimniecībā ar zemāku cenu, kurā nav iekļauts akcīzes nodoklis, otrs - citām sfērām.

Zemnieki izmanto lauku darbos arī tehniku, kura darbojas ar benzīnu, tādēļ jāatmaksā arī tas.

Latvijā zemnieks ar savu naudu, pērkot degvielu par summu, ko sastāda akcīzes nodoklis, sponsorē valsti, jo par šo aizdevumu procentus nesaņem.

8) Vēlēšanu likumā noteikt deputātu atsaukšanas kārtību

Paskaidrojums:

- deputātiem nepildot partijas priekšvēlēšanu programmās dotos solījumus;

- mainot politisko partiju.

Kas tas ir - neatkarīgais deputāts? Ja deputāts aiziet no partijas, tad viņš jāizslēdz no partijas un viņam jānoliek deputāta mandāts. Pašlaik deputātiem nav nekādas atbildības vēlētāju priekšā.

Šajā sakarībā nepieciešams mainīt likumu par vēlēšanām - pusi no deputātiem ievēlēt tiešā vēlēšanu ceļā, bet otru pusi pēc partiju sarakstiem. Šajā sakarā 50 % deputātu ievēlēs tiešā vēlēšanu ceļā, kas dos iespēju vēlētājiem zināt konkrēti savu deputātu un prasīt no viņa atbildību par tā darbību un tā priekšvēlēšanu programmas izpildi.