Pie Valsts prezidenta

—barikāžu dalībnieku fonda prezidents

Vakar, 24.martā, Latvijas Valsts prezidents tikās ar 1991.gada barikāžu dalībnieku atbalsta fonda prezidentu R.Zaļo un fonda valdes locekli R.Ražuku.

Valsts prezidentam tika pasniegta 1991.gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīme, kas pirmo reizi pasniegta barikāžu laikā bojā gājušo ģimenēm pagājušā gada 20.janvārī. Prezidents pateicās par piemiņas zīmi, ko glabāšot kā dārgu piemiņu. G.Ulmanis aicināja pārrunāt, kādi pasākumi būtu veicami, lai barikāžu laiks tiktu vairāk un dziļāk vēsturiski izgaismots. Prezidents uzsvēra, ka barikāžu cīņu dienām kā svētai upurpiemiņas un tautas vienotas gribas liecībai gadu ritumā būtu jāpastāv mūsu apziņā un ikdienā kā Latvijas tautas morāles, spēka un identitātes zīmei. Šajā sakarībā prezidents pauda nostāju, ka ir nepieciešamas sabiedrības aktivitātes un vienojošs spēks, kāds savulaik bija Tautas fronte.

R.Zaļais pastāstīja par fonda dibināšanas vēsturi, tradīcijām, mērķiem un tā darbības laikā paveikto. Ir izveidota datu bāze par barikāžu dalībniekiem, un tā regulāri tiek papildināta. Tiek komplektēta arī vēsturisko materiālu krātuve.

Tikšanās laikā pārrunāts barikāžu un augusta dienās bojā gājušo ģimenes locekļu stāvoklis un palīdzības iespējas, ko viņiem organizē un cenšas sniegt 1991.gada barikāžu dalībnieku atbalsta fonds. Tika spriests par iespēju izveidot barikāžu dalībnieku piemiņas zīmi par valsts apbalvojumu, kā arī rast īpašu novērtējumu janvāra un augusta dienām, pasludinot 20.janvāri par atceres dienu. R.Ražuks runāja par to, ka sabiedriskas aktivitātes un barikāžu dienu atceres pasākumus varētu veidot uz fonda bāzes un tā tradīciju garā.

— Kanādas studenti un pasniedzēji

Vakar, 24.martā, Latvijas Valsts prezidents tikās ar Kanādas studentu un pasniedzēju grupu no Nunavutas Arktikas koledžas.

Kanādas studenti un pasniedzēji uzturas Latvijā no 18. līdz 24.martam ar mērķi iepazīties ar mūsu zemi un notiekošajiem procesiem, ar Latvijas valdības pārstāvjiem un politiķiem, latviešu jauniešiem, kā arī veicināt izpratni par savas izcelsmes tautiešiem inuītiem. Šo mērķu īstenošana palīdz labāk sagatavoties dalībai Studentu apvienoto nāciju parauga asamblejā. Tā ir Apvienoto Nāciju asamblejas simulācija, kurā dažādu universitāšu un koledžu studenti izvēlas kādu citu valsti, kuru pārstāvēt, un imitē dažādu ANO komiteju darbu, lai reāli iepazītos ar dažādiem starptautiskās diplomātijas un ANO darbības aspektiem. Šogad studentu apvienoto nāciju parauga asambleja notiks Ņujorkā no 25. līdz 29.martam, un Arktikas koledžas studenti izvēlējušies pārstāvēt tajā Latvijas valsti.

Tikšanās laikā Kanādas studenti no Arktikas koledžas uzdeva Valsts prezidentam daudzus jautājumus, arī par Latvijas pozīciju attiecībā uz nāves sodu. Prezidents pauda savu nostāju, ka nāves sods ir viens no atriebības veidiem, un minēja motīvus, kas pamudinājuši viņu pasludināt moratoriju nāves sodam. Tika pārrunāti arī ar NATO paplašināšanu saistīti jautājumi, vēršot uzmanību uz Latvijas drošības garantēšanas iespējām. Valsts prezidents runāja par nepieciešamību maksimāli iesaistīties integrācijas procesos pasaulē, nodibināt labu un perspektīvu ekonomisko sadarbību ar Austrumu un Rietumu valstīm, sakārtot militāros jautājumus Latvijā tā, lai paši būtu gatavi sevi aizsargāt. Valsts prezidents uzsvēra arī mazo valstu un tautu lomu šobrīd pasaulē. Minot Latvijas centienus iestāties NATO, prezidents teica, ka tas nav pašmērķis, bet gan vēlme strādāt, dzīvot mierīgu, neatkarīgu dzīvi un justies drošībā.

Koledžas prezidents Davids Vilmans atzina, ka sešās Latvijā pavadītajās dienās grupa ir sastapusi daudz jauku cilvēku, kuri pierādījuši, ka ļoti lepojas ar savu valsti. Viņš apliecināja, ka Arktikas koledžas studenti būs Latvijas labākie vēstneši ANO.

G.Ulmanis uzdāvināja Kanādas studentu un pasniedzēju grupai Latvijas valsts karogu un savas ģimenes portretu. Savukārt Kanādas studentu un pasniedzēju grupas pārstāvji dāvināja Latvijas Valsts prezidentam Arktikas koledžas ģerboni, Nunavutas karogu, grāmatu par savu zemi, inuītu dzimtenes karti, simboliski veidotu piemiņas lācīti un groziņu.

Valsts prezidenta preses dienests

Par Latvijas prezidenta vēstuli un dāvinājumu Krievijas prezidentam

Piektdien, 21.martā, Latvijas vēstnieks Jānis Peters Maskavā tikās ar Krievijas ārlietu ministra vietnieku Aleksandru Avdejevu un iesniedza viņam Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa vēstuli Krievijas Federācijas prezidentam Borisam Jeļcinam.

Vēstulē teikts, ka 1997.gads sācies ar vairākiem konkrētiem un nozīmīgiem notikumiem divpusējo attiecību attīstībā. Pausta arī Gunta Ulmaņa vēlme šogad apmeklēt Krieviju, tikties ar tās prezidentu un citiem valsts vadītājiem, kā arī doties uz Krasnojarskas novadu, kurā dzīvo pati lielākā latviešu kopiena Krievijā.

Sarunā tika apspriestas iespējas sarīkot pirmo Starpvaldību komisijas sēdi Maskavā, kuras rezultātā varētu parakstīt vairākus aktuālus starpvaldību līgumus.

Vēstnieks nodeva dāvinājumu prezidentam Borisam Jeļcinam — Gunta Ulmaņa grāmatu “Prezidenta ceļš” ar autora veltījumu.

Latvijas vēstniecības Krievijā

preses dienests