Saeimas 13. marta sēde

Frakciju viedokļi

Pēc 13.marta plenārsēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

Tā kā ceturtdienas plenārsēde beidzās apmēram pulksten 17.10 un tādējādi tehnisku iemeslu dēļ nebija iespējams radio tiešraides ieraksts, mūsu rīcībā nav tās sākuma stenogrammas. Atvainojamies tiešraides dalībniekiem un visiem lasītājiem!

— Saeimas Preses dienests

A.Seile (LNNK un Zaļās partijas frakcija): (..) Atzīmēšu vienu lietu, kas acīmredzot tiem novadiem, kur nav satiksmes ceļu, kur cilvēki nevar atrast darbu, būs iespēja realizēt savas ieceres vēl vienā veidā — izmantojot īpašos fondus, kas tiks veidoti, lai atbalstītu saimniecisko darbību šajos īpaši atbalstāmajos reģionos. Un tas jau ir patīkami.

Bet bez tam vēl es gribu nodot sveicienu “Talsu Vēstīm” un arī daudziem citiem cilvēkiem, kuri lūdza šodien izskatīt Saeimas plenārsēdē grozījumus Darba likumu kodeksā, lai Otrās lieldienas visiem būtu ne tikai svinama diena, bet arī brīvdiena. Sēdes beigās notika šis balsojums, otrajā lasījumā likums tiks izskatīts nākošajā ceturtdienā, un acīmredzot Otrās lieldienas būs brīvas (Saeima 2.lasījumā kā steidzamu pieņēma šo likumu — red.piez.).

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”): Te jau deputāti galvenos likumprojektus pieminēja! Es pat neteiktu, ka galvenos, jo Saeimas plenārsēdēs nav galveno un mazāk svarīgu likumprojektu. Katrs vārds, ko mēs šeit pieņemam tautas vārdā, ir svarīgs, vajadzīgs un atzīstams par labu esam.

Es gribētu pievērsties tiem pašiem likumiem, ko minēja iepriekšējie runātāji, jo tie atspoguļoja to lielo politisko diskusiju, kas šobrīd ir sabiedrībā. Pirmais ir par īpaši atbalstāmajiem reģioniem, kas varbūt ir ietērpjams lozungā: “Naudu ārā no Rīgas!” Manuprāt, šīs Saeimas laikā, varbūt pēdējā pusgada laikā, kopš attiecīgo ministriju vada Anatolijs Gorbunovs, ir redzami panākumi — pieņemti trīs likumi par ekonomiskajām zonām Liepājā, Ventspilī un Rēzeknē, šobrīd pieņemts likumprojekts “Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem”. Protams, bija diezgan smaga un saspringta diskusija par fondiem, par reģionu pārvaldi un diskusijas starp tiem, kas uzskata, ka jāpalielina birokrātijas masa un ka vairāk šie procesi jābirokratizē, ko brīnumainā kārtā, man vismaz brīnumainā kārtā, šodien pārstāvēja Tautas kustība “Latvijai”. Jāteic, ka visa pārējā Saeima šobrīd atbalstīja sistēmu, ka jārada reģioni, lai cilvēki, kas uz vietām pārzina apstākļus, piesaistot līdzekļus šī likuma noteiktajā kārtībā, varētu paši veidot, attīstīt, veicināt uzņēmējdarbību savos pagastos, savos rajonos, savos apriņķos. Vēl jo vairāk šis likumprojekts ir svarīgs sakarā ar to, ka nemitīgi turpinās diskusija par valsts administratīvi teritoriālo reformu un pārvaldes veidiem, kādi būs pašvaldībās ieceltie priekšnieki. Tā ka šie likumi iet kontekstā.

Un otrs, protams, bija likumprojekts par valsts un pašvaldību īpašumā esošo objektu privatizāciju. Šeit jāsaka, ka atkal bija spraiga diskusija. Šī diskusija Saeimā nav vienkārša papļāpāšana, jo tā ir diskusija, kas notiek sabiedrībā. Balsojums Saeimā parāda to samēru, kāds ir starp tiem, kas iestājas par valsts īpašumu, par privatizācijas procesa apturēšanu, par šī procesa birokratizēšanu, par aģentūras pārvēršanu iestādē un tamlīdzīgi. Patiesībā, manuprāt, šī Saeima šobrīd ļoti perfekti atspoguļo visas sabiedrības viedokli, ko pierādīja nule kā pagājušās pašvaldību vēlēšanas.

Seiles kundze vai Leitenas kundze pieskārās tam, ka Privatizācijas aģentūras lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Manuprāt, mums šobrīd likumos nav jāraksta to, ko nevar. Ja būtu diskusija, ka nevar, tas ir pilnīgi dabiski un pilnīgi skaidri, ka Privatizācijas aģentūras lēmumi ir pārsūdzami tiesā.

Jāteic, ka šodien bija auglīga diena. Pēc 15 minūtēm, protams, atsāksies diezgan neauglīgā sēdes daļa, kur opozīcijas deputāti uzdos visnotaļ retoriskus jautājumus Ministru kabineta locekļiem. Diemžēl Saeimas Kārtības rullis paredz visu simts deputātu klātbūtni šajā izskatīšanā. Nu tur neko nevar darīt. Jāgatavojas darbam.

V.Gredzens (LZS, KDS un LDP frakcija): Šodien Saeimā atkal izskatīja likumprojektu par transportlīdzekļu civiltiesisko apdrošināšanu. Tā kā Valsts prezidents šo likumprojektu atgrieza atpakaļ otrreizējai caurlūkošanai, dabīgi, ka ne ar visai priecīgu prātu, taču deputāti nobalsoja un pieņēma likumprojektu. Pēdējā laikā maksājumi, īpaši obligātie maksājumi, aug ne jau vairs gadiem, bet mēnešiem un dienām. Nebija visai liels pārsteigums arī tas, ka Ministru kabinets jeb Šķēles kungs pavēstīja, ka ik gadus elektroenerģijas tarifi pieaugs par 10%, tātad pēc desmit gadiem tie būs dubultojušies. Nāk klāt nodokļu nasta. Cilvēki jau ir pieraduši pie tā, ka maksājumi aug, bet cilvēku maksātspēja krītas. Tajā pašā laikā jāatzīst, ka arī cilvēki būtu ar mieru samaksāt visu to, ko valsts likumīgi no viņiem prasa dažādu maksājumu veidā, ja tajā pašā laikā valdība arī samaksātu ļaudīm visu to, kas ar likumu pienākas. Es gribu runāt īpaši par lauku ļaudīm. Pieņemtais Lauksaimniecības likums skaitās jumta likums, pēc kura lauksaimniekiem šogad subsīdiju veidā likumīgi pienākas saņemt 16,3 miljonus latu. Taču šī gada budžetā iestrādāti tikai 9,3 miljoni. Tātad 7 miljoni šogad netiks lauksaimniekiem samaksāti — valstij neesot naudas. Tajā pašā laikā mums par lielu izbrīnu nācās secināt, ka valdībai un Šķēles kungam nezin no kurienes atradīsies budžetā neiekļauti naudas līdzekļi 15 miljonu latu apjomā austrumu robežas sakārtošanai. Vienkārši var pabrīnīties, ka budžetā valstij nav naudas, bet šim mērķim nauda atradīsies, tikšot sameklēta. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka ir jau jauki, robeža ir jāsakārto, bet šobrīd vēl nav nekādi starpvalstu dokumenti parakstīti par šo likumīgo robežu, par Abreni, nav nekāda projekta dokumentācijas, bet tiek solīts, ka šāda nauda būs. Tātad acīmredzot uz budžeta pārpildes rēķina tas ir iespējams, tajā pašā laikā likumīgi pienākošā summa it kā nebūs. Zemnieku savienība kategoriski iestājās par to, lai lauksaimnieki likumīgi saņemtu arī to, kas šogad likumā paredzēts.

Turpinās frakciju debates par Latvijas mežu likteni. Un vakar bija pēdējā diena, kad frakcijām vajadzēja pieņemt lēmumu par Latvijas mežu likteni. Bez šaubām, ka lielākā daļa frakciju ir par to, ka Latvijas mežiem jāpaliek kā valsts īpašumam, ka tos nedrīkst privatizēt, ka Latvijas valsts meži šobrīd tiek labāk apsaimniekoti nekā privātie meži, kuri ir jau noprivatizēti. Piekrītam, bez šaubām, ka ir jābūt katram zemniekam arī savam meža gabalam, jo no seniem laikiem zinām, ka Latvijas zemnieks pa vasaru strādāja tīrumā, bet ziemā brauca mežā, tādējādi visu gadu iegūstot zināmu peļņu šim brīdim, iztiku. Mēs zinām, ka Latvijas meži dod Latvijā 27% eksporta produkcijas, ka koksne, kura Latvijā tik nejēdzīgi tiek izniekota, dažādu zāģētavu atkritumu, zāģu skaidu veidā, sīkkoksnes veidā, mežā sapūst liela daļa dedzināmās koksnes, tajā pašā laikā koksne, kas izmantota apkurei, izmaksā divarpus līdz četras reizes lētāk nekā ievestās akmeņogles. Mēs, rupji sakot, koksni izniekojam, bet naudu bradājam ar kājām, ievedot kā kurināmo akmeņogles, destilātu un cita veida šķidro kurināmo.

Latvijas Zemnieku savienība, bez šaubām, kategoriski iestājas, ka jābūt saimniekam Latvijas mežos, jābūt atkal Latvijas valsts mežu ministram kā vienīgajam saimniekam, nedrīkst Latvijas mežu politiku saistīt ne ar kādiem politiskajiem novirzieniem. Politiķiem mežā nav ko darīt, un mēs, Latvijas Zemnieku savienības pārstāvji, kategoriski iestāsimies par principu — rokas nost no Latvijas mežiem!

O.Deņisovs (frakcija “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”): Saeima un valdība turpina līst iedzīvotāju makos. Šodien, 13.martā, pēdējā redakcijā Saeimā tika pieņemts likums par transportlīdzekļu obligāto apdrošināšanu. Kā zināms, šo likumu Valsts prezidents Guntis Ulmanis atgrieza otrreizējai caurlūkošanai sakarā ar apdrošināšanas iemaksu un iespējamo apdrošināšanas prēmiju nesaskaņotību. Īstenībā ar opozīcijas deputātu spēkiem apdrošināšanas iemaksu apmēri tika samazināti divas reizes, kas kļuva par minētā likumprojekta reālu otrreizējās caurlūkošanas cēloni. Tagad apdrošināšanas iemaksas vieglajām automašīnām palielinās no 20 līdz 31 latam, kravas automašīnām no 36 līdz 55 latiem, traktoriem no 10 līdz 11 latiem. Sākumā šis likumprojekts trešajā lasījumā tika izskatīts 10.martā, bet opozīcijas aktīvās darbības rezultātā un kvoruma trūkuma dēļ netika pieņemts. Toreiz opozīcijas deputāti ierosināja ļoti daudzus grozījumus, kas bija vērsti uz apdrošināšanas iemaksu samazināšanu. Bet neviens no tiem, pateicoties valdošās koalīcijas deputātiem, netika pieņemts. Bet šodien, pēc deputātu ietekmēšanas un valdības konsultācijām, ar valdošās koalīcijas balsu vairākumu šis likums tika pieņemts, palielinot iedzīvotāju izdevumus.

Bez tam kopš šā gada 1.maija iedzīvotājiem jābūt gataviem uz papildu izmaksām par izlietoto elektrību. Tas noteikti ietekmēs arī visu preču un pakalpojumu cenu palielināšanos. Tādējādi Saeimas vairākums ar valdību turpina pazemināt tautas labklājību.

Pēc izdevuma

“Saeimas Vēstis”, Nr.103

Informācija

Prezidijā Par Prezidija

1997. gada 17. marta sēdi

1. Sēdē izskatīja divpadsmit saņemtos likumprojektus, par kuriem Prezidijs līdz ar savu atzinumu par to tālākvirzīšanu ziņos Saeimas sēdē.

2. Prezidijs izskatīja 6. Saeimai adresēto ģenerālprokurora J.Skrastiņa lūgumu dot atļauju deputāta V.Krisberga kriminālvajāšanas uzsākšanai.

Prezidijs nolēma minēto lūgumu kopā ar uzziņu par pierādījumiem attiecībā uz deputāta V.Krisberga saukšanu pie kriminālatbildības nosūtīt Mandātu un iesniegumu komisijai Saeimas lēmuma projekta sagatavošanai.

3. Izskatīja deputāta I.Bērziņa iesniegumu par atvaļinājuma piešķiršanu.

Prezidijs nolēma iekļaut minēto jautājumu Saeimas sēdes darba kārtībā un ieteikt Saeimai piešķirt deputātam I.Bērziņam neapmaksātu atvaļinājumu 1997. gada 24. un 25. martā un laikā no 8. aprīļa līdz 11. aprīlim.

4. Izskatīja deputāta E.Inkēna iesniegumu par atvaļinājuma piešķiršanu.

Prezidijs nolēma iekļaut minēto jautājumu Saeimas sēdes darba kārtībā un ieteikt Saeimai piešķirt deputātam E.Inkēnam neapmaksātu atvaļinājumu 1997. gada 24. un 25. martā un laikā no 8. aprīļa līdz 11. aprīlim.

5. Saeimas Prezidijs apstiprināja izsludināšanai Saeimas 1997. gada 20. marta sēdes darba kārtību.

6. Saeimas Prezidijs apstiprināja izsludināšanai Saeimas 1997. gada 20. marta sēdes (pulksten 17.30) darba kārtību.

7. Pieņēma zināšanai Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas vadītāja Z.Čevera iesniegumus, kuros minētā frakcija izvirza V.Stikuta kandidatūru darbam parlamentārās izmeklēšanas komisijā, lai noskaidrotu saņemto G–24 kredītu piešķiršanas pareizību, to maksāšanas iespējas un noskaidrotu personiskās atbildības noteikšanas iespējas šo kredītu izsaimniekotājiem, un L.Kuprijanovas kandidatūru darbam parlamentārās izmeklēšanas komisijā, lai izvērtētu akciju sabiedrības “Latvijas Unibanka” un valsts akciju sabiedrības “Latvijas Krājbanka” privatizācijas likumību un atbilstību valsts un sabiedrības interesēm.

Sakarā ar to, ka Saeima vēl nav apstiprinājusi minēto komisiju veidošanas procedūru, jautājums nebija izskatāms pēc būtības.

8. Pieņēma zināšanai informāciju par to, ka par Pieprasījumu komisijas priekšsēdētāju ievēlēts P.Tabūns.

9. Pieņēma zināšanai informāciju par to, ka O.Dunkers ievēlēts par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja biedru.

Līdzšinējais minētās komisijas priekšsēdētāja biedrs J.Celmiņš atbrīvots no komisijas priekšsēdētāja biedra amata pildīšanas sakarā ar iecelšanu par izglītības un zinātnes ministru.

10. Apstiprināja Saimnieciskās komisijas lēmumu par līdzekļu piešķiršanu viena mēneša darbam Saeimas komisijai, kas izstrādās projektu Satversmes otrajai daļai par cilvēktiesībām.

11. Izskatīja deputātu J.Urbanoviča, L.Staša, M.Bekasova, J.Jurkāna, V.Dozorceva, V.Stikuta, A.Panteļējeva, J.Kalviņa, A.Golubova un R.Jurdža parakstītu iesniegumu par to, ka minētie deputāti ir izveidojuši Latvijas un Kirgīzijas parlamentu atbalsta grupu.

Prezidijs nolēma lūgt Starpparlamentu attiecību biroju informēt minētos deputātus par to, ka 6. Saeimā jau ir izveidota Latvijas un Kirgīzijas parlamentu atbalsta grupa, un aicināt deputātus pievienoties jau esošajai grupai.

12. Izskatīja Ārlietu komisijas priekšsēdētāja I.Bērziņa iesniegumu par to, ka Rīgā šā gada 13. un 14.aprīlī oficiālā vizītē uzturēsies Īrijas parlamenta Ārlietu komisijas delagācija.

Ārlietu komisija lūdz finansiāli atbalstīt delegācijas uzturēšanos Rīgā un nodrošināt vizītes norisi.

Prezidijs nolēma nodot minēto iesniegumu Saeimas Kancelejai izdevumu tāmes sagatavošanai.

Ievērojot Saeimas budžeta ierobežotās iespējas, kā arī lai novērstu dažāda veida pārpratumus finansu jautājumu risināšanā, Prezidijs nolēma lūgt Starpparlamentu attiecību biroju informēt visas Saeimas pastāvīgās komisijas par to, ka Saeimas Prezidijs var izskatīt jautājumu par finansiāla atbalsta piešķiršanu ārvalstu delegāciju uzņemšanai Saeimā tikai tādā gadījumā, ja Saeimas Prezidijs jau iepriekš ir principā akceptējis no komisijas saņemto iesniegumu par konkrētās ārvalsts parlamenta delegācijas uzaicināšanu uz Saeimu.

13. Izskatīja deputātu iesniegumus un attaisnoja kavējumus: J.Celmiņam (Saeimas 10.marta ārkārtas sēdē); K.Čerānam (Saeimas 10.marta ārkārtas sēdē); I.Daudišam [Saeimas 6.marta sēdē un 6.marta (pulksten 17.30) sēdē]; R.Dilbam (Saeimas 6.marta sēdē un Saeimas 10.marta ārkārtas sēdē); E.Grinovskim (Saeimas 10.marta ārkārtas sēdē); A.Krastiņam (Saeimas 10.marta ārkārtas sēdē); O.Kostandam (Saeimas 10.marta ārkārtas sēdē); A.Prēdelei (Saeimas 10.marta ārkārtas sēdē); A.Rugātei [Saeimas 6.marta sēdē un 6.marta (pulksten 17.30) sēdē].

14. Piešķīra komandējumus:

1) Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas locekļiem L.Ozoliņam, A.Tomašūnam, delegācijas sekretārei A.Jankevicai un šoferim M.Kaupužam 1997.gada 21. un 22.martā uz Baltijas asamblejas Izglītības, kultūras un zinātnes komitejas sēdi Paidē (Igaunija).

Prezidijs nolēma maksāt dienas naudu, segt viesnīcas izdevumus un 30 latu apjomā transporta izdevumus;

2) Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas vadītājam I.Ķezberam, delegācijas vadītāja vietniekam, M.Rudzītim, Baltijas asamblejas ģenerālsekretārei A.Karnupai un šoferim V.Linužam 1997.gada 21. un 22.martā uz Baltijas asamblejas Prezidija sēdi Viļņā (Lietuva).

Prezidijs nolēma maksāt dienas naudu, segt viesnīcas izdevumus un 30 latu apjomā transporta izdevumus;

3) Ziemeļatlantijas asamblejas Latvijas delegācijas loceklim O.Kostandam un delegācijas sekretārei I.Lācei laikā no 1997.gada 22.marta līdz 27.martam uz Ziemeļatlantijas asamblejas organizēto semināru Ženēvā (Šveice).

15. Prezidijs neapstiprināja deputāta G.Valdmaņa, tulka I.Krievānes un šofera J.Birkmaņa komandējumu uz konferenci Minskā (Baltkrievija) laikā no 1997.gada 20.marta līdz 22.martam.

Saeimas sekretāra biedrs M.Rudzītis

Saeimas 20. marta sēde

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie deputāti! Es aicinu jūs ieņemt savas vietas. Pulkstenis ir deviņi. Latvijas Republikas Saeimas 1997. gada 20. marta sēdi pasludinu par atklātu.

Pirms sākam izskatīt dienas kārtību, ir vairāki iesniegumi par izmaiņām šodienas plenārsēdes dienas kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegumu. “Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 51. pantu Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz izdarīt Saeimas šā gada 20. marta sēdes izsludinātajā darba kārtībā grozījumus un pārcelt jautājumu... tātad 38. jautājums — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”, 39. — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”, 40. — likumprojekts “Grozījumi Operatīvās darbības likumā”, 41. — likumprojekts “Amnestijas likums”, 53. — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju”” un 54. — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ugunsdrošību”” — izskatīšanu uz otro sadaļu, iekļaujot tos pēc 18. darba kārtības punkta — lēmuma projekta “Par E. Pupova apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”.

Viens deputāts var runāt par, viens — pret. Kristiāna Lībane, frakcija “Latvijas ceļš”. Jūs runāsiet par vai pret? Pret. Lūdzu.

K.Lībane (LC). Cienījamie kolēģi! Man nav nekas pret to, ka komisijas lobē savus likumprojektus, bet tad, ja mēs dzirdam, ka tiek ierosināts uz augšu pacelt sešus vai septiņus, vai astoņus projektus, tad, manuprāt, tas ir drusciņ par daudz. Arī citām komisijām ir ļoti svarīgi jautājumi, arī Juridiskajai komisijai ir jautājums, uz kuru mēs gaidām vairākas nedēļas ļoti pacietīgi, un, neapšaubot nevienas komisijas kompetenci vai svarīgumu, es tomēr lūgtu visus turpmāk atturēties no šādiem lūgumiem, izņemot tad, ja šie lūgumi ir par vienu vai diviem likumprojektiem, kas ir patiešām ārkārtīgi svarīgi. Paldies!

Sēdes vadītājs . Par vēlas runāt Juris Dobelis, LNNK un Zaļās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK, LZP) Cienījamie kolēģi! Nebaidieties, lūdzu, no šī daudzuma, jo tie visi ir ļoti īsi un katra to izskatīšana prasīs dažas minūtes. Vienkārši tie visi ir saistīti savā starpā, un divi pēdējie — mēs esam nobalsojuši Saeimas plenārsēdē par to, ka mēs tos šodien pieņemsim kā steidzamus otrajā lasījumā, un tāpēc, lūdzu, esiet tik laipni un nelieciet šķēršļus! Tas mums vienkārši šodien tā kā tā ir jāizdara. Un kopā šo likumu pieņemšana prasīs dažas desmit minūtes, un tāpēc nevajadzētu šoreiz satraukties, kāpt tribīnē un aģitēt, pirms neesat iepazinušies ar šiem dokumentiem. Tā ka es lūdzu tomēr mūs atbalstīt — šīs dažas desmit minūtes piešķirt šo steidzamo likumu izskatīšanai.

Sēdes vadītājs. Deputāti par un pret ir runājuši. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegumu — izdarīt izmaiņas mūsu šodienas dienas kārtībā un dotos, nolasītos sešus likumprojektus iekļaut izskatīšanai uz otro sadaļu, iekļaujot tos pēc 18. darba kārtības punkta — lēmuma projekta “Par E. Pupova apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus izteikt attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 9, atturas — 11. Priekšlikums pieņemts. Un izmaiņas dienas kārtībā tātad mēs izdarām atbilstoši iesniegumam.

Nākošais iesniegums ir no Sociālo un darba lietu komisijas. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51. pantu Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 1997. gada 20. marta sēdes darba kārtībā un iekļaut darba kārtības 67. punktu — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” un 63. punktu — likumprojekts “Ārstniecības likums” 4. sadaļā pēc 24. punkta — likumprojektu “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām”.

Vai deputāti vēlas runāt par vai pret šo priekšlikumu? Deputāti par vai pret nevēlas runāt. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad šis priekšlikums arī tiek pieņemts, un šīs izmaiņas tiek izdarītas.

Nākošo iesniegumu Prezidijs arī ir saņēmis no Sociālo un darba lietu komisijas, kurā saskaņā ar Kārtības ruļļa 51. pantu Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 1997. gada 20. marta sēdes darba kārtībā un iekļaut darba kārtības 44. punktu — lēmumprojekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Iedzīvotāju reproduktīvās veselības likums” izskatīšanai otrajā lasījumā” — 6. sadaļā pirms 33. punkta. Vai deputāti vēlas runāt par vai pret šo priekšlikumu? Deputāti par vai pret šo priekšlikumu runāt nevēlas. Iebildumu nav. Tātad arī šis priekšlikums tiek pieņemts, un izmaiņas darba kārtībā tiek izdarītas.

Sākam izskatīt darba kārtību. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Saimnieciskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Turcijas Republikas valdības vienošanos par sadarbību militāro mācību, militāro zinību un tehnikas laukā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Nākošais dienas kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Konvenciju par kravu starptautiskajos pārvadājumos izmantojamo autotransporta līdzekļu aplikšanu ar nodokļiem” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (ndokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Nākamais dienas kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Konvenciju par pasažieru starptautiskajos pārvadājumos izmantojamo autotransporta līdzekļu aplikšanu ar nodokļiem” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Ārlietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Saeimas Kārtības rullī” nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Pilsonības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Māris Grīnblats, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”. Jūs runāsiet pret? Lūdzu!

M.Grīnblats (TB). Godātie Saeimas deputāti! Iesniegts Izglītības komisijas priekšlikums par grozījumiem Pilsonības likumā, kur formulēts: personu var uzņemt Latvijas pilsonībā ārpus kārtas pēc Valsts prezidenta ierosinājuma un ar Saeimas lēmumu... un tā tālāk. Katrā gadījumā šis pants ir vērsts ne tikai uz grozījumiem ļoti būtiskā likumā, bet arī uz Valsts prezidenta pilnvaru paplašināšanu, Latvijas Valsts prezidenta pilnvaras izsmeļošā veidā ir formulētas Satversmē, un šādu Valsts prezidenta institūcijai neraksturīgu funkciju pārlikšanu uz viņu, ka tieši šī persona, kura, kā Satversmē teikts, Valsts prezidents politisku atbildību nenes, būs tas siets, caur kuru ies dažādi lūgumi par ārpuskārtas pilsonību, ir klajā pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi, un aicina šādu projektu nenodot Saeimas komisijām, bet šādus jautājumus tomēr iepriekš rūpīgāk izdiskustēt starp frakcijām, ja šādi grozījumi vispār tiek ierosināti. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāti par... Dzintars Ābiķis, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamie kolēģi! Es tikai varu komentēt “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijas nostāju šobrīd kā tādu strausa politiku — iebāzt galvu smiltīs un neko neredzēt, vai arī, kad cilvēks, lai viņam neuzbrauktu mašīna, slims cilvēks, viņš vienkārši sēž mājās un neiziet uz ielas. Tā kā manuprāt pilsonības piešķiršana par īpašiem nopelniem pēdējā laikā Saeimā nav ieguvusi sevišķi labvēlīgu skanējumu, un es domāju, ka šo jautājumu pārskatīt varētu. Un, starp citu, prezidentam pēc likuma ir paredzētas arī likuma ierosinātāja tiesības. Es nedomāju, ka šeit būtu īpaši pārkāpta Satversme. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāti par un pret ir runājuši. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Saeimas Prezidija ierosinājumu — Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Pilsonības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu, un deputātus izteikt attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 3, pret — 43, atturas — 11. Prezidija atzinums nav pieņemts.

Nākamais dienas kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti par un pret runāt nevēlas? Iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais dienas kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Satversmes tiesas likumā” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti par vai pret runāt nevēlas? Iebildumu nav. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Satversmes tiesas likumā” Nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu izteikt attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Godātie deputāti... Par — 17, pret — 16, atturas — 6. Lūdzu vēlreiz zvanu!

Godātie deputāti! Es aicinu, lūdzu piedalīties balsošanā, jo zālē ir acīm redzams kvorums. Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu, un deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 15, atturas — 14. Saeimas Prezidija atzinums nav pieņemts.

Nākamais dienas kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Golubova, Lujāna, Bekasova, Bartaševiča un Deņisova iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pilsonības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. “Par” šo priekšlikumu vēlas runāt Aleksandrs Golubovs — “Latvijas Sociālistiskā partija — Līdztiesība”. Lūdzu!

A.Golubovs (SPL). Labdien, cienījamie kolēģi! Dzīve ir pierādījusi, ka pretēji agrākajām optimistiskajām prognozēm nepilsoņu integrācija Latvijas sabiedrībā praktiski nenotiek. Par galveno šķērsli tam uzskatāms Latvijas vēlētāju vēlmēm neatbilstošais, dažādiem mākslīgiem ierobežojumiem pārblīvētais un grūti īstenojamais, patlaban spēkā esošais Pilsonības likums. Var jau nemitīgi apelēt pie pagātnes atstātajām rētām, akcentēt latviešu nācijas pašsaglabāšanās nepieciešamību, taču tas nav arguments, kas runā pretī šodienas problēmu samazināšanai un sabiedriskās saskaņas veidošanai ar progresīva Pilsonības likuma palīdzību. Zinātnieki jau it atklāti pauduši viedokli, ka latviešu nācijas pašsaglabāšanās un atjaunošanās ir atkarīga tikai un vienīgi no iekšējiem nācijas procesiem. Un tiem nu nekādi nevarētu traucēt saliedētības un vienotības, nevis nošķirtības veidošana sabiedrībā. Pašreizējā naturalizācijas procesa ierobežojumi ieskicē divkopienu valsts veidošanas tendences. Politiskajā arēnā sevi arvien noteiktāk piesaka spēki, kas nepārprotami ieinteresēti sabiedrības striktā dalījumā pēc etniskās piederības. Piemēram, līdzās “Tēvzemei un Brīvībai” Rīgas Domē būs pārstāvēta arī Krievu partija. Likumdevēju pārlieku ilgi stūrī iedzītā pilsonības vai nepilsonības problēma valstī draud ar sāpīgu bumeranga efektu. Vispirms jau, protams, pašu mājās. Turklāt Latvijas starptautiskajai nozīmei un prestižam diez vai būs mazsvarīga arī Eiropas Savienības un kaimiņvalsts Krievijas attieksme un sitūacijas novērtējums, ko diemžēl uz šobrīdi nevaram nosaukt par labvēlīgu. Vai civilizētu valstu saimē ir atrodams vēl kāds piemērs, kur jau trešajā paaudzē dzimušajiem bērniem tiek liegta pilsonība, kā tas pašreiz ir Latvijā? Vai tie, jau piedzimstot, jāpasludina par nepilntiesīgiem. Kas liedz šos bērnus audzināt un izglītot par savas valsts — Latvijas — patriotiem? Esmu pārliecināts, ka visiem šeit klātesošajiem ir zināmas arī tās grūtības, ar kurām jāsastopas ģimenēs, kur kāds no tās locekļiem ir nepilsonis, bet kāds pilsonis. Piemēram, vīram izbraucot no valsts, ceļošanai nepieciešami vieni dokumenti, sievai — otri, bet bērnam — trešie. Tāpat mēs bieži vietā un nevietā runājam par pilsoņu lojalitātes kritērijiem, bet vai kāds var noteikt, cik lojāls ir jauniesaucamais Latvijas armijas karavīrs, kuru izaudzinājusi un Latvijas valsti sargāt pavadījusi māte, kura ir nepilsone un tādējādi patiesi jūtas diskriminēta. Jo cilvēki, pat vienas ģimenes ietvaros, spiesti dzīvot katrs pēc atšķirīgām likuma normām. Tas varbūt būtu saprotams, ja šādi gadījumi, kurus nupat minēju piemēros, būtu uz pirkstiem saskaitāmi, bet realitāte ir to lielais vairums. Vai tas, jūsuprāt, tiešām ir normāli un atbilst civilizētas un modernas valsts likumdošanas pamatprincipiem? Mēs uzskatām, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem, kas ir tiesīgi pretendēt uz pilsonību un vēlas to iegūt, ir jādod iespēja tikt uzņemtiem pilsonībā pēc iespējas ātrāk, īpaši ņemot vērā pašreizējos, visiem zināmos naturalizācijas procesa gausos tempus.

Būsim godīgi un atzīsim kaut paši sev, ka šobrīd šī iespēja daudziem, pat tiem, kas brīvi pārvalda latviešu valodu, ir liegta. Un tieši šīs pašreizējās naturalizācijas secības dēļ. Nav saprotams, kāpēc valsts valodas zināšanas tika pārbaudītas divās valsts institūcijās — Valsts valodas komisijās un Naturalizācijas pārvaldes komisijā. Tas nav normāli!

Nobeigumā ierosinu pārdomāt manis sacīto un ieklausīties pašiem sevī, un izvērtēt, vai nav pienācis laiks nevis turpināt kultivēt ierūsējušus priekšstatus par Latvijas īpašo situāciju pilsonības jomā, bet gan reāli censties veidot Latviju kā civilizētu un eiropeiski attīstītu valsti. Tāpēc lūdzu nobalsot par grozījumu Latvijas Pilsonības likumā nodošanu komisijai.

Sēdes vadītājs. “Pret” vēlas runāt Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienītie kolēģi! Jūs jau nupat dzirdējāt vārdus “ierūsējuši priekšstati” par to kārtību, kāda pie mums patlaban ir. Protams, tas būtu vislabākais — lēnā garā ar rūsas kārtu pārklāt visu to, kas ir noticis ar mūsu tautu šajā divdesmitajā gadsimtā. Laikam jau nu nesanāks. Vienu daudz, piedošanu, labāk domātu projektu, kas groza Pilsonības likumu, nupat Saeima ar lielu balsu vairākumu noraidīja. tagad, piedošanu, krietni liesāks un vājāks projekts tomēr atkal parādās. Runāt par diskrimināciju ir vienkārši smieklīgi. Es domāju, ka gandrīz kats latvietis Latvijā prot divas trīs un vairāk valodas. Tie tā sauktie diskriminētie parasti prot vienu valodu un to pašu ne sevišķi labā līmenī. Tā ka diskriminācija ir viņu smadzenēs notikusi, un tā nākusi jau no dabas, no gēniem. Tā ka šo diskrimināciju laikam būs grūti apiet.

Ja ir runa par iespējām naturalizēties, varu tikai atkārtot. Nez kāpēc tomēr lielākie uztraukumi ir tad, ja ir jārunā par valodas apgūšanu. Un tagad pie šī konkrētā grozījuma. Ļoti jauki — bērni, kuri dzimuši Latvijā, praktiski kaut kur jau no 1949.gada tie varētu būt dzimuši, jo ir runa, ka jānodzīvo pieci gadi Latvijā. Tātad 1944.gadā iebraukušie. Lūdzu, un jau piecus gadus nodzīvo – 1949.gadā dzimušie, neprotot latviešu valodu, automātiski kļūst par Latvijas Republikas pilsoņiem pēc šī projekta. Vai jums neliekas, cienījamie autori, ka jums arī drusciņ vajadzētu par saviem gēniem padomāt?

Tālāk. Vēl viens ģeniāls teikums. “Vecāki savstarpēji vienojas par bērna pilsonību.” Interesanti, kur un kā notiek šī vienošanās par bērna pilsonību. Tēvs ar māti izdzer vienu pudeli šņabja pa diviem un garu pārrunu rezultātā beidzot vienojas, ka bērns būs, pieņemsim, kaut kāds, nu es nezinu, kurš pilsonis, bet te nav absolūti nekāda sakarība ar Latvijas Republikas pilsonību. Jo šis teikums vienkārši nozīmē, ka divi vecāki var vienoties par jebkuras pilsonības ieteikšanu savam bērnam. Uz kāda pamata?

Tā ka es domāju, ka tāda līmeņa projekts, nemaz nerunājot par tā saturu, savā juridiskajā ziņā ir viens unikāls gara nabadzības piemērs. Un es aicinu to, protams, noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti par un pret ir runājuši. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par Saeimas Prezidija ierosinājumu — deputātu Golubova, Lujāna, Bekasova, Bartaševiča un Deņisova iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pilsonības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātiem izteikt attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 9, pret — 40, atturas — 6. Saeimas Prezidija ierosinājums nav pieņemts.

Nākamais dienas kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kuprijanovas, Lagzdiņa, Mauliņa, Leitenas un Rugātes iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Juridiskajai komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti par vai pret šo atzinumu runāt nevēlas. Iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kuprijanovas, Lagzdiņa, Mauliņa, Leitenas un Rugātes iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Juridiskajai komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Godātie deputāti! Pirms izskatām tālāk mūsu dienas kārtību, plenārsēdes dienas kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu iesniegumu. “Lūdzam ieslēgt Saeimas 20.marta plenārsēdes dienas kārtībā Mandātu un iesniegumu komisijas sagatavoto lēmuma projektu “Par Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras iesniegumu par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas deputātu Valdi Krisbergu”. Godātie deputāti! Atbilstoši Kārtības ruļļa 117.panta ceturtajai daļai, ja iesniegtie patstāvīgie priekšlikumi bijuši pieejami deputātiem vismaz 72 stundas pirms attiecīgās sēdes, Prezidijs ziņo par tiem Saeimai uzreiz pēc ziņojumiem par saņemtajiem likumprojektiem. Pēc vismaz piecu deputātu priekšlikuma Saeima var nolemt, vienam runājot par, vienam — pret, ka Prezidijs ziņo arī par tiem iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem, kas nav bijuši pieejami deputātiem vismaz 72 stundas pirms attiecīgās sēdes. Saeimas Prezidijs ir saņēmis šādu piecu deputātu iesniegumu.

Viens deputāts var runāt par, viens — pret. Lūdzu! Par vai pret — Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Jūs runāsiet pret vai par?

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamais Saeimas Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribētu, lai tiktu Latvijas valstī ievērots tiesiskums. Kā jau Mandātu komisijas priekšsēdētājs Bišera kungs atzīmēja, Saeima ir likumdevējs, tiesu vara un izpildvara ir šķirtas varas no likumdevējvaras.

Likumdevējvarai ir raksturīgs, ka likums tiek pieņemts, iztirzājot to komisijās. Komisiju darbs dod iespēju izvērtēt jebkuru darbību, jebkuru domu absolūti precīzi. Un atbilstoši Latvijas Saeimas un Latvijas Satversmes garam.

Tāpēc es aicinu neizskatīt šodien šo jautājumu, nododot komisijās šo jautājumu. Tiks dota iespēja šo jautājumu izvērtēt vispusīgi un neradīt precedentu, kad vienas un citas varas institūcija var izdarīt pieprasījumu un gūt rezultātu tikai vienpusēja pieprasījuma gadījumā. Tikai vakar man tika dota pilna publicitāte, un, ja kādam interesē šis gadījums arī manā skatījumā vai, pareizāk sakot, apvainotās puses skatījumā, lūdzu, iegādājieties vakardienas “Rīgas Balsi”, un tur pirmo reizi man pa īstam ir dots izteikties.

Es aicinu noraidīt šodienas darba kārtībā šo priekšlikumu, iekļaujot to komisiju darbam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Par vēlas runāt Juris Vidiņš, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Lūdzu!

J.Vidiņš (TB). Cienījamais Prezidij un cienījamie Saeimas deputāti! Cienījamais Krisberga kungs, Mandātu komisijā mēs runājām par to, ka šo jautājumu vajadzētu pat jūsu labā pēc iespējas ātrāk atrisināt. Un tādēļ laikam nebūtu jēgas atlicināt vēl uz kādām pāris dienām šo jautājumu risināt, ir mums prokuratūras slēdziens, prokuratūras lēmums, ar to jūs tapāt iepazīstināts, jums bija tiesības, un jūs izmantojāt šīs tiesības apmēram pusstundu Mandātu komisijā runāt, un es domāju, ka jūsu un mūsu visu labā būtu, ja mēs šo augoni ātrāk uzgrieztu, tādēļ es Saeimu aicinātu šo jautājumu izskatīt šodien. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāti par un pret ir runājuši, bet es vēlreiz gribētu atgādināt godājamiem deputātiem 117.panta 4.daļu — mēs pašlaik balsosim par šā Prezidija ziņojuma iekļaušanu šodienas darba kārtībā. Un tikai pēc tam mēs lemsim par tālāko darbību ar šo patstāvīgo priekšlikumu. Tāpēc, godātie deputāti, es vēlreiz atgādinu, mēs balsosim par piecu deputātu iesniegumu — iekļaut Saeimas 20.marta sēdes darba kārtībā Saeimas Prezidija ziņojumu par Mandātu un iesniegumu komisijas ierosinājumu, iesniegto patstāvīgo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Deputātus lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 1, atturas — 3. Šis Prezidija ziņojums ir iekļauts šodienas sēdes darba kārtībā.

Tālāk atbilstoši Saeimas Kārtības ruļļa 117.panta piektajai daļai, ziņojot par patstāvīgo priekšlikumu, tiek norādīts, kas to iesniedzis un kāds ir attiecīgā Saeimas lēmuma projekta nosaukums, pēc tam, izņemot šā panta divpadsmitajā daļā paredzētos gadījumus, sēdes vadītājs noskaidro, vai ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šīs sēdes darba kārtībā. Atbilstoši Saeimas Kārtības ruļļa 117.panta piektajai daļai, kuru es jums, godātie deputāti, nolasīju, Saeimas Prezidijs ziņo, ka Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ir izskatījusi 1997.gada 18.marta sēdē Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras iesniegumu par kriminālvajāšanas uzsākšanu pret Saeimas deputātu Valdi Krisbergu un lūdz iekļaut Saeimas 20.marta sēdes darba kārtībā sadaļā — patstāvīgie priekšlikumi — Saeimas lēmuma projektu “Par Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras iesniegumu par kriminālvajāšanas uzsākšanu pret Saeimas deputātu Valdi Krisbergu”. Atbilstoši Kārtības ruļļa 117.panta piektajai daļai vai kāds deputāts ceļ iebildumus pret šo priekšlikumu? Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo Saeimas Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pilnīgi precīzi no šejienes atskanēja Vidiņa kunga doma. Pusotru gadu ar četriem iesniegumiem Ģenerālprokuratūrā es esmu cīnījies, lai sagaidītu šo dienu, šo pirmo pavasara dienu, un ceru arī pavasara dienu manā liktenī. Šobrīd man ir tikai viens lūgums, un tāpēc es arī iebilstu un izmantošu Kārtības ruļļa tiesības, es nevēlos, lai turpinātos uz priekšu tā pati līnija, kas ir turpinājusies vairāk nekā pusotru gadu. Īstie noziedznieki netiek saukti pie atbildības, tiek iztirzātas visas tautas priekšā esošā, bet nevis ārzemēs paslēpušos Valda Krisberga problēmas, tāpēc es gribu, lai šis jautājums nebūtu dažu minūšu laikā novīdējis šajā zālē, bet gribu, lai katra komisija objektīvi, tā kā to atļauj arī cilvēktiesības, iepazīstinātu ar abu pušu viedokli, un tad, kad deputātiem būs tik tiešām skaidrs šis jautājums, nevis vienpusēji saceltā ažiotāža, tad, protams, es ļoti vēlēšos, lai notiktu tiesa, bet esmu jau to pateicis, šobrīd var rasties precendents, ka, nedod Dievs, ja kādu sievieti izvaros, tad tiesāt vajag šo sievieti, jo tiesas procesā varēs atklāt, kurš tad īstais uzbrucējs ir bijis. Neredzu loģiku, tāpēc arī iebilstu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, atbilstoši Kārtības ruļļa 117.panta septītai daļai, kuru es jums arī nolasīšu, ja Ministru prezidents vai kaut viens deputāts iebilst, Saeima lemj 54.panta kārtībā — viens runā par, viens pret par šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu Saeimas nākamās, kārtējās sēdes darba kārtībā. Vai deputāti par vai pret šī jautājuma iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā runāt vēlas? Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātais sēdes vadītāj! Augsti godātie deputāti! Tādā gadījumā es lūdzu Saeimu atgriezties pie iepriekšējā balsojuma, jo mēs balsojām par formulējumu, ja es kļūdos, mani sēdes vadītājs varēs izlabot, par jautājuma iekļaušanu darba kārtībā, un pēc balsojuma tika paziņots balsojuma rezultāts, ka jautājums iekļauts darba kārtībā, mums vēl beigās radās otrs jautājums, kas netika pateikts, kurš darba kārtības punkts, ja visa šī procedūra ir bijusi nepareiza, mēs divreiz par vienu un to pašu nevaram balsot, tad sākam visu no gala.

Sēdes vadītājs. Kreituses kundze, es speciāli nolasīju visiem deputātiem, par ko mēs balsojām, mēs balsojām par Prezidija ziņojuma iekļaušanu darba kārtībā atbilstoši 117. panta ceturtai daļai, tāpēc ļoti uzmanīgi vajadzēja sekot šī Kārtības ruļļa 117.panta atsevišķām daļām, jo šeit mums ir ļoti strikti jāievēro procedūra. Pašlaik atbilstoši procedūrai mēs iekļāvām šo ziņojumu kā Prezidija ziņojumu — par to mēs balsojām. Tālāk, godātie kolēģi, tā kā viens deputāts ceļ iebildumus, mēs šo jautājumu varam izskatīt nākamā sēdē, vai arī kādi citi priekšlikumi, kurus deputāti izvirza. Ja deputātiem nav iebildumu un deputāti par vai pret šo priekšlikumu runāt nevēlas, tad šis jautājums tiek iekļauts nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. Deputāti ierosina par to balsot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par priekšlikumu Mandātu un iesniegumu komisijas priekšlikumu— Saeimas lēmuma projektu “Par Latvijas Republikas “Ģenerālprokuratūras iesniegumu par kriminālvajāšanas uzsākšanu pret Saeimas deputātu Valdi Krisbergu” iekļaut nākamās, kārtējās sēdes darba kārtībā. Lūdzu deputātu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 1, atturas — 6. Lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras iesniegumu par kriminālvajāšanas uzsākšanu pret Saeimas deputātu Valdi Krisbergu” iekļauts nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.

Nākamais darba kārtības jautājums — Prezidija ziņojums par atvaļinājumu piešķiršanu. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Induļa Bērziņa iesniegumu: “Lūdzu piešķirt man atvaļinājumu atbilstoši Saeimas Kārtības ruļļa 8.panta pirmajai daļai 24. un 25.martā un no 8. līdz 11.aprīlim, atvaļinājums saistīts ar Eiropas Savienības paplašināšanās problēmu un angļu valodas apgūšanu”. Atbilstoši Kārtības rullim viens deputāts var runāt par, viens pret. Modris Lujāns, “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”. Lūdzu! Lujāna kungs, jūs runāsiet par vai pret? Pret. Lūdzu!

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Savā laikā mēs pat presē iepazināmies ar materiālu par cienījamo Ernestu Jurkāna kungu, kurš arī gribēja apgūt vācu valodu, šeit divi kungi grib uzlabot vai apgūt angļu valodu. Un, saprotiet, šeit veidojas cita specifiska situācija, ka Jurkāna kungam, Ernestam Jurkāna kungam vācu valodas apguvi Prezidijs uzskatīja par nepamatotu un gribēja ņemt nost algu. Šajā gadījumā šie divi kungi grib papildināt angļu valodas zināšanas, Saeimai it sevišķi svarīgā momentā, tas ir, pirmdien un otrdien, kad visi cienījamie deputāti uzcītīgi centīsies paveikt tos darbus, kas ir iekrājušies, kurus vēl nav bijis iespējams izdarīt, bet šie kungi... Protams, es saprotu, ka angļu valodas apgūšana ir ļoti svarīgs process, bet šajā gadījumā es uzskatu, ka vajadzētu neatbalstīt šo lūgumu diemžēl, jo es domāju, ka šo angļu valodas padziļināšanas kursu, īso vai lielo kursu, var izdarīt arī nedēļas vai divu nedēļu laikā, kad ir atvaļinājums. Nu, starplaiks starp sesijām. Šajā gadījumā es ceru, ka kolēģis Indulis Bērziņš un Inkēna kungs, būdami gan Augstākās padomes, gan 5.Saeimas deputāti, būs jau pietiekami labi apguvuši angļu valodu un šīs dienas nebūs tik svarīgas, es domāju, ka valsts darba veikšana ir svarīgāka nekā angļu valodas padziļināšana, bet, protams, tas būs frakciju lēmums, man šodien nebija no rīta informācijas, kāds ir frakciju starpvienošanās līgums, bet šajā gadījumā, ja es tomēr piedāvātu neatbalstīt šo divu kungu angļu valodas padziļināšanu, bet es uzskatu, ka viņu radošais potenciāls ir nepieciešams mums šeit, Saeimā. Un pie reizes es negribētu piedāvāt dubultu morāli. Ernestam Jurkāna kungam vācu valodu mēs neatļāvām apgūt, it sevišķi Prezidijs neatļāva, šinī gadījumā kāpēc angļu valodai būtu priekšrocības? Es aicinu šo jautājumu nopietni izdiskutēt, izsvērt, ja vajag sasaukt Starpfrakciju padomi, kurā tad arī nolemt šo svarīgo jautājumu. Paldies!

Sēdes vadītājs . Indulis Bērziņš, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

I.Bērziņš (LC). Cienījamie kolēģi! Tikai ļoti pašpārliecināts vai ne sevišķi gudrs cilvēks, Lujāna kungs, var uzskatīt, ka viņa angļu valoda ir tik laba, lai to nevajadzētu uzlabot. Sevišķi, ja ir darīšana, ja nepārtraukti ikdienas darbā ir darīšana ar ārzemniekiem. (No zāles: “Vajag strādāt!”)

Bet tagad par lietas būtību. Es arī un arī nākamais, tātad Inkēna kungs, par kuru jūs balsosit, prasām atbilstoši Kārtības rullim bezalgas atvaļinājumu. Mēs neprasām naudu no Saeimas, mēs neprasām komandējumu, mēs prasām to, ko mums pieļauj Kārtības ruļļa pants, kas ir — prasīt šīs 7 dienas katrā sesijā. Mēs pat prasām mazāk. Un, cienījamie kolēģi, tagad es pateikšu pavisam atklāti. Ja es būtu, pieņemsim, vienkārši uzrakstījis, ka ir vajadzīgs atvaļinājums, un viss. Bez paskaidrojuma. Ne cienījamās “Rīta Ziņas” nebūtu to zinājušas, jūs būtu visi mierīgi piekrituši un nobalsojuši. Es saprotu vienkārši, ja tu esi godīgs un godīgi pasaki, ko tu tur darīsi, tad par to tiec sists gan no Lujāna, gan no preses. Es ļoti atvainojos un aicinu tomēr atbalstīt, jo mēs esam tomēr sameklējuši cilvēkus, kas mums mācīs to valodu, un tagad viņiem pēdējā brīdī atteikt, tas būtu vienkārši negudri. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītājs. Deputāti par un pret šo iesniegumu ir runājuši. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Saeimas deputāta Induļa Bērziņa iesniegumu, kurā viņš lūdz atbilstoši Kārtības ruļļa 8.panta pirmajai daļai piešķirt viņam atvaļinājuma 24. un 25.martā un no 8. līdz 11.aprīlim. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi balsojot! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — 2. Atvaļinājums ir piešķirts.

Godātie deputāti, nākamais darba kārtības jautājums “Par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Inkēnam”. Deputāts Inkēns lūdz piešķirt atvaļinājumu atbilstoši Saeimas Kārtības ruļļa 8.panta pirmajai daļai 24. un 25.martā un no 8. līdz 11. aprīlim. Atvaļinājums saistīts ar mācībām Eiropas Savienības problemātikā un padziļinātu angļu valodas apgūšanu. Deputāti vēlas runāt par šo jautājumu? Juris Vidiņš, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Lūdzu!

J.G.Vidiņš (TB). Cienījamais Prezidij un cienījamie Saeimas locekļi! Es vispirms jūs lūgtu visus iepazīties ar šo dokumentu. Vai tā ir cieņas izrādīšana Saeimai, ja strīpots, ne uz veidlapas un tā tālāk.

Cienītais Inkēna kungs, es jūs ļoti cienu un es esmu jūs ļoti daudz dzirdējis televīzijas un radioraidījumos, kā arī lasījis jūsu rakstus. Bet man liekas, ka jums, pēc šā teksta spriežot, jums vajadzētu tomēr vairāk apgūt latviešu valodas gramatiku. Un tādēļ es šoreiz atbalstīšu jūsu angļu valodas apgūšanu, bet pie reizes jūs varētu arī paralēli apgūt latviešu valodu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Par šo priekšlikumu deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Edvīna Inkēna iesniegumu, kurā viņš lūdz piešķirt viņam atvaļinājumu atbilstoši Kārtības ruļļa 8.panta pirmajai daļai 24. un 25.martā un no 8. līdz 11. aprīlim. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — 3. Atvaļinājums deputātam Inkēnam ir piešķirts.

Šajā sadaļā Saeimas Prezidijs ir saņēmis vēl vienu iesniegumu no deputātes Antas Rugātes, kurā deputāte Anta Rugāte lūdz piešķirt atvaļinājumu šā gada 20.martā.

Vai deputāti vēlas runāt par vai pret šo priekšlikumu, šo lūgumu? Deputāti par vai pret runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputātes Antas Rugātes iesnieguma akceptēšanu, kurā viņa lūdz piešķirt atvaļinājumu šā gada 20. martā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — nav, atturas — 1. Deputātei Antai Rugātei atvaļinājums 20.martā ir piešķirts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas: “Pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51.pantu, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 20.marta Saeimas sēdes darba kārtībā un pārcelt darba kārtības 69.punktu — likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”” — pirmā lasījuma izskatīšanu pirms darba kārtības 25.punkta — lēmumprojekts “Par Vasilija Kolača uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā” izskatīšanas.

Viens deputāts var runāt par, viens pret šo priekšlikumu. Deputāti runāt nevēlas. Deputātiem iebildumu nav. Šis priekšlikums ir pieņemts, un izmaiņas darba kārtībā ir izdarītas.

Turpinām izskatīt darba kārtību. Otrā sadaļa — “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana un atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu apstiprināšanu”. Juris Kaksītis — Juridiskā komisija. Frakcija — Demokrātiskā partija “Saimnieks”. Lūdzu!

J.Kaksītis (DPS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Dokuments nr. 2323. Juridiskā komisija izskatīja dokumentus, kas saņemti no Tieslietu ministrijas attiecībā uz tiesnešiem Inesi Beiholdi un Ilzi Lazdiņu. Minētie tiesneši, kā redzams no dokumentiem pievienotajiem materiāliem, apmēram divus gadus atpakaļ tika iecelti par attiecīgo rajonu tiesu tiesnešiem. Šā gada 29.martā izbeidzas šo divu gadu pilnvaru termiņš. Tieslietu ministrija griezās Juridiskajā komisijā ar lūgumu — apstiprināt minētos tiesnešus bez termiņa ierobežojuma.

Izskatot komisijas sēdē, uzklausot gan pašus tiesnešus, gan iepazīstoties ar pievienotajiem dokumentiem, kuru kopijas ir arī jūsu rīcībā, Juridiskā komisija uzskata, ka lēmuma projekti ir atbalstāmi, tādēļ Juridiskās komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt lēmuma projektu “Par Ineses Beiholdes apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Ineses Beiholdes apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Balsojums aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 3, atturas — 5. Inese Beiholde apstiprināta par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi. Lūdzu, tālāk!

J.Kaksītis. Juridiskās komisijas vārdā lūdzu apstiprināt Ilzi Lazdiņu par Madonas rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Ilzes Lazdiņas apstiprināšanu par Madonas rajona tiesas tiesnesi. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Balsojums aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 1, atturas — 2. Ilze Lazdiņa apstiprināta par Madonas rajona tiesas tiesnesi.

Nākamais dokuments nr.2328. Jau iepriekš minētajā Juridiskās komisijas sēdē tika izskatīti dokumenti, kas saņemti no Valsts kontroles. Latvijas Republikas valsts kontrolieris ir griezies Saeimā ar lūgumu, ka vēlas, lai Dzidra Ceihnere turpmāk strādātu Valsts kontrolē, un tādēļ, izskatot dokumentus, mēs konstatējām, ka atbilstoši likuma prasībām, Dzidra Ceihnere atbilst tām formālajām un arī tām raksturojošajām prasībām, kas ir nepieciešamas, un Juridiskās komisijas vienprātīgs viedoklis bija — atbalstīt viņu šim amatam, tādēļ Juridiskās komisijas vārdā es lūdzu apstiprināt Dzidru Ceihneri par Latvijas Republikas Valsts kontroles padomes locekli.

Sēdes vadītājs. Deputāti runāt nevēlas? Deputāti vēlas runāt. Vents Balodis, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Lūdzu!

V.Balodis (TB). Godātie deputāti, es gribētu šeit pajautāt mazlietiņ Juridiskās komisijas locekļiem, vai šī Dzidra Ceihnere ir laulātā Ervīnam Ceihneram, kurš bija bēdīgi slavenās izsaimniekotās bankas “Olimpija” direktors?

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti... Kaksīša kungs, jūs vēlaties runāt komisijas vārdā? (No zāles: “Vajag atbildēt uz jautājumu!”)

J.Kaksītis. Nē, paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, balsosim lēmuma projektu “Par Dzidras Ceihneres apstiprināšanu par Latvijas Republikas Valsts kontroles padomes locekli”. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Balsojums aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 12, atturas — 16. Lēmums nav pieņemts. Lūdzu, tālāk!

J.Kaksītis (DPS). Dokuments nr. 2335.

Sēdes vadītājs. Tas ir darba kārtības 17.jautājums.

J.Kaksītis. Jā. Republikas Augstākajā tiesā ir vakantas divas tiesnešu vietas, tādēļ Augstākās tiesas priekšsēdētājs atbilstoši likuma “Par tiesu varu” 62.pantam griezies Saeimā ar lūgumu, lai apstiprinātu par Augstākās tiesas tiesnešiem Marinu Goldšmiti un Eduardu Pupovu.

Vispirms dokuments par Marinu Goldšmiti. Tātad minētajam dokumentam ir pievienoti materiāli, kas raksturo Marinas Goldšmites iepriekšējo darbu, un pēdējā darba vieta kopš 1995.gada ir Rīgas apgabaltiesa. Ir arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas pozitīvs atzinums šajā jautājumā, tādēļ Juridiskā komisija, izskatot šo priekšlikumu, atzīst, ka tas ir atbalstāms, un Juridiskās komisijas vārdā es lūdzu apstiprināt Marinu Goldšmiti par Augstākās tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies runāt? Nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim lēmuma projektu “Par Marinas Goldšmites apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Balsojums aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 3, atturas — 6.

Nav kvoruma. Lūdzu atkārtot! Lūdzu zvanu un atkārtot balsošanas režīmu! Lūdzu atkārtot balsošanu — lēmuma projekts “Par Marinas Goldšmites apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”. Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā! Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 2, atturas — 10.Marina Goldšmite apstiprināta par Augstākās tiesas tiesnesi. Lūdzu tālāk!

J.Kaksītis. Nākamais dokuments vai nākamais darba kārtības jautājums — par Eduardu Pupovu. Šajā pašā Juridiskās komisijas sēdē tika izskatīti arī šie dokumenti, un Juridiskā komisija vienbalsīgi atbalsta Eduarda Pupova apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi. Tādēļ komisijas vārdā es lūdzu pieņemt šādu lēmumu — “Par E.Pupova apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies runāt? Deputāti nav pieteikušies runāt. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par lēmuma projektu “Par Eduarda Pupova apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata”. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Balsojums aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 2, atturas — 9. Eduards Pupovs apstiprināts par Augstākās tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata.

Atbilstoši izdarītajām izmaiņām darba kārtībā nākamais izskatāmais jautājums ir 38. Tas ir likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”. Otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Jānis Ādamsons, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pirms pārejam izskatīt konkrētus likumprojektus, es gribu atgādināt, ka šie trīs likumprojekti — “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”, “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” un “Grozījumi Operatīvās darbības likumā” — ir savstarpēji saistīti. Principā šeit ir runa par likumprojektu paketi “Par cietušā un liecinieka aizsardzību”. Mazliet gribētu arī atgādināt vēsturi, ka šos likumprojektus parlaments saņēma vēl 1995. gada decembrī. Visi termiņi, kuri bija nepieciešami, lai iesniegtu nepieciešamos grozījumus pēc pirmā lasījuma, jau sen ir pagājuši. Aizsardzības un iekšlietu komisijas sastāvā tika nodibināta speciāla apakškomisija par cietušā un liecinieka aizsardzību, kura veiksmīgi pagājušā gada decembrī tika arī likvidēta. Kāpēc bija pagājušajā gadā tāda steiga, un kāpēc šis jautājums ir aktuāls arī šodien? Šos likumprojektus mēs... likumprojektu paketi mēs sākām izskatīt tad, kad sākās Haritonova, Ivana Haritonova tiesas prāva. Diemžēl gada laikā mēs tā arī neesam pieņēmuši un izskatījuši šos likumu projektus. Man būtu lūgums šodien strādāt produktīvi un pieņemt šos likumprojektus visus trīs otrajā lasījumā. Mēs strādājam ar dokumentu nr. 177...

Sēdes vadītājs . Dokuments nr. 2235.

J.Ādamsons . 2235 — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”. Priekšlikumi. 36. pants. Ir priekšlikums no Iekšlietu ministrijas — papildināt 36. pantu ar 9. punktu: ja vainīgais ir sekmējis organizētas grupas izdarīta smaga nozieguma atklāšanu. Šis priekšlikums ir pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā. Nākošais ir Juridiskās komisijas... viņi ir vienoti...

Sēdes vadītājs . Ādamsona kungs, mēs iesim tomēr pa atsevišķiem priekšlikumiem. Vai deputātiem ir iebildumi pret Iekšlietu ministrijas priekšlikumu akceptu, ko ir devusi arī Aizsardzības un iekšlietu komisija kā atbildīgā komisija? Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

J.Ādamsons . Nākošais ir Juridiskās komisijas priekšlikums — precizēt formulējumu “organizētā grupa, kurai viņš pieder”. Šis priekšlikums ir pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

J.Ādamsons . Nākošais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums — papildināt 36. pantu ar 9. punktu šādā redakcijā: ja vainīgais sekmējis smaga noziegumu atklāšanu. Pieņemts.

Sēdes vadītājs . Deputāti neiebilst? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākošais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums — papildināt 37.pantu ar 12.punktu šādā redakcijā. Pieņemts Iekšlietu un aizsardzības komisijas precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs . Deputātiem iebildumu nav pret šo precizēto redakciju? Deputāti pieņem.

J.Ādamsons . Nākošais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums — papildināt 37.pantu ar 12.punktu sekojošā redakcijā. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Ādamsona kungs, bet mēs jau esam to pieņēmuši jūsu precizētā redakcijā, tātad... atbilstoši tam, kā jūs teicāt.

J.Ādamsons . Jā... bet jūs piedāvājāt man nosaukt visus priekšlikumus, tāpēc es arī eju tiem cauri.

Sēdes vadītājs. Lūdzu turpinām. Tātad mēs esam akceptējuši šo priekšlikumu. Lūdzu turpinām!

J.Ādamsons . Nākošais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums — papildināt Kriminālkodeksu ar 53.1. pantu sekojošā redakcijā. Ir pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

J.Ādamsons . Nākošais ir Juridiskās komisijas priekšlikums par 53.prim pantu. Pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs . Deputāti neiebilst? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākošais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums — Kriminālkodeksa 175. pantu izteikt sekojošā redakcijā. Pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

J.Ādamsons . Nākošais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums — papildināt Kriminālkodeksu ar 177.1. pantu sekojošā redakcijā. Pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Dokumenta 5. lappuse. Tātad deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu un izstrādāto redakciju nav? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākošais ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš ir pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs . Deputāti neiebilst? Pieņemts.

J.Ādamsons . Nākošā ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas precizēta redakcija, kura ir atbalstīta.

Sēdes vadītājs . Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Ādamsons . Lūgums atbalstīt šos grozījumus Kriminālkodeksā otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret— nav, atturas — 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu termiņus trešajam lasījumam.

J.Ādamsons. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 27.martam.

Sēdes vadītājs . Vai deputātiem ir iebildumi pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 27. marts? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais dienas kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”. Otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Jānis Ādamsons, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentu nr. 2236 — “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”.

Pirmais priekšlikums ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums — izteikt Kriminālprocesa kodeksu sekojošā redakcijā: ja personas, kas piedalās izmeklēšanas darbībā... un tālāk kā tekstā. Ir pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas... Aizsardzības un iekšlietu komisija ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti neiebilst? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākošais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums — papildināt Kriminālprocesa kodeksu ar 9.a nodaļu — “Krimināllietā liecinošo personu procesuālā speciāli valstiskā aizsardzība”. Pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākošais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums — izteikt 106.2. pantu sekojošā redakcijā. Pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs . Deputātiem nav iebildumu? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākošais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums — izteikt 106.3. pantu sekojošā redakcijā. Pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

J.Ādamsons . Nākošais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums — izteikt 106.4. pantu sekojošā redakcijā. Pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs . Tā ir dokumenta 4. lappuse.

J.Ādamsons. Jā.

Sēdes vadītājs . Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ādamsons . Nākošais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums — izslēgt 106.5. pantu, attiecīgi mainot pantu numerāciju. Ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

J.Ādamsons . Nākošais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums — izteikt 106.6. pantu kā 106.5. pantu sekojošā redakcijā. Pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākošais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums — 7. lapaspusē izteikt 106.7. pantu kā 106.6. pantu sekojošā redakcijā. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

J.Ādamsons . Nākošais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums — izteikt 106.8. pantu kā 106.7. pantu sekojošā redakcijā. Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākošais priekšlikums ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums 10. lapaspusē — izslēgt 106.9. pantu, attiecīgi mainot turpmāko panta numerāciju. Ir pieņemts.

Sēdes vadītājs . Deputātiem nav iebildumu? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākošais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums — izteikt 106.10 pantu kā 106.8. pantu sekojošā redakcijā. Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākošais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums 1.lapaspusē — izteikt 106.11.pantu kā 106.9.pantu sekojošā redakcijā. Pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

J.Ādamsons . Nākošais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums 12. lapaspusē — izteikt 106.12 pantu kā 106.10. pantu sekojošā redakcijā. Aizsardzības un iekšlietu komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst par atbildīgās komisijas viedokli — noraidīt Iekšlietu ministrijas priekšlikumu? Pieņemts.

J.Ādamsons . Nākošais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums — izslēgt 106.12. pantu, mainot turpmāko pantu numerāciju. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atbalstījusi atbildīgās komisijas redakcijā, ja? Jā...

J.Ādamsons . Izslēgt.

Sēdes vadītājs . Jā, izslēgt. Es atvainojos. Deputāti neiebilst pret 106.12 pantu? Tātad izslēgt, mainot numerāciju. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākošais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums — izteikt 106.13.pantu kā 106.11.pantu sekojošā redakcijā. Pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs . Deputātiem pret atbildīgās komisijas redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākošais ir Iekšlietu ministrijas priekšli-kums — Kriminālprocesa kodeksa 131. panta 3. daļu izteikt sekojošā redakcijā. Pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs . Deputāti neiebilst? Pieņemts.

J.Ādamsons . Nākošais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums — papildināt Kriminālprocesa kodeksa 166. panta otro daļu ar šādu tekstu. Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti neiebilst? Pieņemts.

J.Ādamsons . Nākošais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums — papildināt Kriminālprocesa kodeksu ar 208. prim pantu sekojošā redakcijā. Pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs . Deputāti neiebilst? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākošais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums — 15. lapaspusē papildināt likumprojektu ar jaunu pantu sekojošā redakcijā. Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Ādamsons . Nākošais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums — papildināt likumprojektu ar jaunu pantu sekojošā redakcijā — 268.panta 3.daļā vārdus... tālāk kā tekstā. Pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs . Deputāti neiebilst? Pieņemts.

J.Ādamsons . Nākošais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums — papildināt likumprojektu ar jaunu pantu sekojošā redakcijā. Tālāk kā tekstā. Pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākošais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums — 17. lapaspusē papildināt likumprojektu ar jaunu pantu sekojošā redakcijā. Tālāk kā tekstā. Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti neiebilst? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākošais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums — 18. lapaspusē papildināt likumprojektu ar jaunu pantu sekojošā redakcijā. Pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākošais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums — izslēgt likumprojekta 6. pantu. Lūdzu kolēģus atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Deputāti neiebilst? Pieņemts.

J.Ādamsons . Lūgums atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot? Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 1, atturas — 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu termiņus trešajam lasījumam.

J.Ādamsons. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 27.martam.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 27.marts — nav? Pieņemts.

Nākamais dienas kārtības jautājums ar nr.40 — likumprojekts “Grozījumi Operatīvās darbības likumā”. Otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Jānis Ādamsons, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentu nr.2237. Likumprojekts “Grozījumi Operatīvās darbības likumā”. Pirmais priekšlikums ir 2.lapaspusē. Iekšlietu ministrijas priekšlikums — izteikt likumprojekta 2.pantu šādā redakcijā. Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neiebilst? Pieņemts.

J.Ādamsons. Lūgums atbalstīt attiecīgos grozījumus Operatīvās darbības likumā otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Operatīvās darbības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu, un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu termiņus trešajam lasījumam.

J.Ādamsons. Lūgums priekšlikumus likumprojektam “Grozījumi operatīvās darbības likumā” iesniegt līdz 27.martam.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 27.marts — nav? Pieņemts.

Nākamais dienas kārtības jautājums atbilstoši izdarītajām izmaiņām dienas kārtībā ir ar nr.41 — likumprojekts “Amnestijas likums”. Pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Jānis Kazāks, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

J.Kazāks (TKL). Dārgie kolēģi! Amnestijas likums ir izskatīts gan Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdēs, gan arī Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdēs. Saņemti ir atzinumi gan no Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas, Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras, Valsts prezidenta kancelejas, Republikas Tieslietu ministrijas un Latvijas Republikas Augstākās tiesas, kas praktiski šo likumprojektu konceptuāli atbalsta un lūdz virzīt uz otro lasījumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti debatēs ir pieteikušies? Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta “Amnestijas likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu, un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 3, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu termiņus otrajam lasījumam.

J.Kazāks. Otrajam lasījumam 27.martu, lūdzu!

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

J.Kazāks. Jā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 27.marts? Šādi iebildumi ir. Modris Lujāns, “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”. Lūdzu!

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Tā kā mēs visi labi zinām, ka mēs 24. un 25.strādājam, pēc tam starpsesiju pārtraukums, tad es tomēr piedāvātu pagarināt šo termiņu, jo šis likums tomēr ir pietiekami nopietns. Un es domāju, ka noteikti būtu arī priekšlikumi, un tādēļ es piedāvātu kādu 10.aprīli.

Sēdes vadītājs. Vai ir vēl citi priekšlikumi par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem? Citu priekšlikumu nav. Atbilstoši Kārtības rullim tālākais termiņš ir jābalso vispirms.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam “Amnestijas likums” otrajam lasījumam — 10.aprīli. Lūdzu balsošanas režīmu, un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 10, atturas — 10. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojektam “Amnestijas likums” otrajam lasījumam tiek noteikts 10.aprīlis.

Atbilstoši izdarītajām izmaiņām mūsu šodienas dienas kārtībā nākošais dienas kārtības jautājums ir ar nr.53. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Policiju”” . Otrais lasījums. Steidzams. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Šodien mums tas ir jāpieņem otrajā un galīgajā lasījumā, kā mēs paši esam nobalsojuši. Dokuments nr.1995a. Varētu sākt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Tad mēs izskatām pa pantiem.

J.Dobelis . Jā. Pirmais priekšlikums par ievaddaļas precizēšanu, kuru iesniedza Saeimas Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

J.Dobelis. Tālāk priekšlikums par 4.panta iepriekšējās redakcijas atstāšanu, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt? Pieņemts.

J.Dobelis. Nākošais priekšlikums, kurš skar izmaiņas likumprojekta 2.pantā. Komisija pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

J.Dobelis. Nākošais priekšlikums skar nelielas redakcionālas izmaiņas un papildinājumu ar jaunu pantu. Tātad 10. panta 17.punktā attiecīgo vārdu izslēgšana. Precizētā redakcijā. Komisija to ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Dobelis. Nākošais priekšlikums skar 11.panta 8.punkta jaunu redakciju. Komisija to ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Tā ir dokumenta 3.lapaspuse, godātie deputāti.

J.Dobelis. Jā, tieši tā, tā ir 3.lapaspuses pati augša.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Dobelis. Nākošais priekšlikums ir likumprojekta 4.panta izslēgšanas piedāvājums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt? Pieņemts.

J.Dobelis. Nākošais priekšlikums 5.lappusē. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums par 17.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Dobelis. 6.lappuse. Likumprojekta 8.panta redakcijas precizēšana. Komisija to ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Dobelis. Un bez tam arī Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Redakcija jums ir redzama.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas piedāvāto redakciju? Pieņemts.

J.Dobelis. 7.lappuse. Juridiskā biroja piedāvājums par likumprojekta 11.panta izslēgšanu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Dobelis. 8.lappuse. Juridiskā biroja piedāvājums par likumprojekta papildināšanu ar jaunu pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Dobelis. Un deputāta Grīga priekšlikums, kuru komisija arī ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Par deputāta Grīga priekšlikumu atklājam debates. Jānis Ādamsons, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Ādamsona kungs, jums pietiks ar sešām minūtēm? Pietiks. (No zāles deputāts Ādamsons: “Pietiks! Būs par daudz!”)

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Būs par daudz. Cienījamie kolēģi! Es palūgtu jūs rūpīgi izlasīt sekojošo tekstu. “Pašvaldības policijas finansēšana un materiāli tehniskā apgāde. Pašvaldības policijas iestādes un apakšvienības tiek finansētas no pašvaldību līdzekļiem, kā arī no līdzekļiem, kas iegūti, noteiktā kārtībā noslēdzot līgumus ar juridiskām un fiziskām personām attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā.” Citiem vārdiem sakot, pašvaldības policija uzņemas uz sevi apsardzes firmu darbību. Man jāizsaka dziļa nožēla, ka parlamentā pusgadu atpakaļ tika noraidīts likumprojekts, netika izskatīts, pareizāk sakot, likumprojekts par apsardzes darbību, kurš reglamentē šo uzņēmējdarbības veidu. Bet manā uztverē ir absolūti nepieņemami, ja pašvaldības policija, kurai saskaņā ar likumu ir jāpilda pašvaldības lēmumi, tagad uzņemsies arī privātfirmas vai apsardzes funkcijas. Tāpēc es aicinu balsot pret šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Tātad deputāts Stikuts — Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija. Bet, Stikuta kungs, līdz pārtraukumam ir četras minūtes. Jūs izmantosit? Lūdzu!

V.Stikuts (DPS). Cienījamais Prezidij, godātie kolēģi! Kaut arī Iekšlietu un aizsardzības komisija šo deputāta Grīga priekšlikumu ir atbalstījusi, es arī gribu vērst jūsu uzmanību uz to, kāda situācija šodien ir izveidojusies Latvijā ar apsardzes dienestiem. Mums nav konkrēta likuma par apsardzi, un, izmantojot šo situāciju, tagad daudzas struktūras mēģina šīs funkcijas Latvijā veikt, un viens no Grīga kunga priekšlikumiem — šīs funkcijas nodot arī pašvaldību policijai. Ko tas viss nozīmē? Piemēram, es varētu teikt, ka manam paziņam šeit, Rīgā, pieder veikals, un viņam vienkārši šī pašvaldības policija gandrīz vai uzliek par pienākumu noslēgt ar to līgumu par šī veikala apsardzi. Jo viņa veikala skatlogi ir pietiekoši dārgi, un, ja viens tāds skatlogs pa nakti tiek izsists, tas nozīmē, ka viņam ir zaudējumi apmēram 300 latu apmērā, kas kaut kur līdzinās arī tai iemaksai, ko viņš ir spiests iemaksāt šīs kārtības policijas kontā.

Es piedāvāju reizi pa visām reizēm izstrādāt likumu par konkrētu apsardzes dienestu, lai tiktu norādīts, jo tā beigu beigās ir uzņēmējdarbība — apsardze. Un par šādu uzņēmējdarbību ir jāmaksā valstij nodokļi. Es piedāvāju šo Grīga kunga priekšlikumu neatbalstīt, kaut arī Iekšlietu komisija to ir pieņēmusi. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Vēl debatēs pieteicās runāt Valdis Krisbergs. Bet Valdis Krisbergs runāt vairāk nevēlas. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt par šo priekšlikumu? Krisberga kungs, tad tikai pēc pārtraukuma, lūdzu, jo mums līdz pārtraukumam ir trīs minūtes, un mums ir vēl vairāki paziņojumi.

Tāpēc lūdzu zvanu! Godātie deputāti, lūdzu reģistrēsimies! Reģistrācijas režīmu! Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Bet pa to laiku ir vairāki paziņojumi. Pirmais vēlas sniegt paziņojumu Indulis Bērziņš — frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

I.Bērziņš (LC). Cienījamie kolēģi no Ārlietu komisijas. Lūdzu sapulcēsimies uz sēdi šeit blakus Prezidija zālē tūdaļ pēc reģistrācijas rezultātu pasludināšanas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamo paziņojumu vēlas sniegt Jānis Mauliņš, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

J.Mauliņš (TKL). Godātie deputāti! Ir nodibināta apakškomisija, kas strādās pie jaunā Administratīvā kodeksa. Un šie cilvēki ir: Ilmārs Bišers, Māris Grīnblats, Roberts Jurdžs, Jānis Strods, Kārlis Čerāns, Gunta Gannusa un Jānis Lagzdiņš. Lūdzu sapulcēties uz pirmo sēdi tūlīt Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītājs. Nākamais paziņojumu vēlas sniegt Ilmārs Bišers, Demokrātiskā partija “Saimnieks”. Lūdzu!

I.Bišers (DPS). Cienījamie deputāti! Komisiju, ko jūs esat izveidojuši Satversmes otrās daļas izstrādāšanai par cilvēktiesībām, lūdz pulksten 10.45 sapulcēties Sarkanajā zālē uz īsu sēdi.

Sēdes vadītājs. Nākamo paziņojumu vēlas sniegt Aristids Lambergs, LNNK un LZP frakcijas deputāts.

A.Lambergs (LNNK, LZP). Godātie kolēģi! Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļus lūdzu satikties tepat — Dzeltenajā zālē — uz īsu sēdi tūlīt, tagad — pārtraukuma sākumā. Paldies! Budžeta komisijas locekļiem. Lūdzu!

Sēdes vadītājs. Nākamo paziņojumu vēl vēlējās sniegt... Nav vairāk paziņojumu, es saprotu. Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus Māri Rudzīti, Saeimas sekretāra biedru.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Martijans Bekasovs, Alfreds Čepānis, Imants Daudišs, Roberts Dilba, Vladilens Dozorcevs, Kārlis Jūlijs Druva, Indulis Emsis, Oskars Grīgs, Gundars Grīnblats, Ernests Jurkāns, Viktors Kalnbērzs, Pēteris Keišs, Aleksandrs Kiršteins, Andrejs Krastiņš, Aivars Kreituss, Janīna Kušnere, Rudīte Leitena...

Sēdes vadītājs. Rudīte Leitena ir zālē.

M.Rudzītis. Andrejs Panteļējevs, Andris Rubins...

Sēdes vadītājs. Rubins ir zālē.

M.Rudzītis. Anta Rugāte, Viktors Stikuts, Leonards Teniss, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Cienījamie deputāti, pulkstenis ir 11.00. Man nav īstas pārliecības, ka zālē ir kvorums, tāpēc es lūdzu reģistrācijas režīmu, un deputātus lūdzu reģistrēties. Žurnālistus es lūdzu ieņemt arī viņiem paredzētās vietas. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 55 deputāti. Mēs varam turpināt sēdi.

Es gribētu atgādināt, godātie deputāti, mēs izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju”” otro lasījumu. Šis likumprojekts ir steidzams. Tātad 8.lappuse, apspriežam deputāta Grīga priekšlikumu — papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, tātad runāja debatēs vairāki deputāti, tagad vēlas runāt vēl Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Jau iepriekšējais runātājs diezgan konkrēti parādīja, kādas attiecības var būt pašvaldības policijai, ja šāda līguma noslēgšana tiek veidota kā apsardzes firmas darbība. Diemžēl ir vēl krasāks variants. Šāda līguma noslēgšana faktiski ir vērtējama kā attiecīgas līgumpuses imunitātes iegūšana jebkuram pārkāpumam, kas būtu kompetents pašvaldības policijas izskatīšanā. Ļoti vienkārši, šāda prakse mums jau diemžēl eksistē, un eksistē diemžēl ne tikai izpildvaras struktūrās, bet arī ceturtās varas struktūrā. Nav noslēpums, ka Zemnieku savienībai bija piedāvājums no vienas avīzes, iemaksājot zināmu līguma summu, nepublicēt par šo politisko spēku kompromitējošu materiālu. Analogs piedāvājums no šīs pašas avīzes arī man bija divus gadus atpakaļ, un tas bija tikai 1000 latu apmērā. Un nekāds kompromāts par mani šajā avīzē nebūtu bijis jāpublicē. Es domāju, ka, ja mēs pieļaujam šādas līgumattiecības, tad attiecīgā uzņēmumā, kur būs šāds sponsorēšanas līgums, droši vien droši varēs tirgot gan “spirķiku”, gan kontrabandas cigaretes un arī zaļas desas. Es aicinu noraidīt šādu korumpētības līgumu un noraidīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairs deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā Juris Dobelis vēlas ko teikt?

J.Dobelis (LNNK, LZP). Jā.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis — atbildīgās komisijas vārdā. Lūdzu!

J.Dobelis. Cienītie kolēģi! Es tomēr kārtējo reizi lūgtu iedziļināties visā šajā sistēmā. Nekas jauns šeit netiek piedāvāts, nekas jauns. Apsardzes sistēmās jau ir iesaistīti valsts policijas pārstāvji un Zemessardze ar visiem dienesta ieročiem un formas tērpos — viņi piedalās šajā apsardzes sistēmā, tas jau notiek. Vienkārši pašvaldību policija līdz šim tur netika iesaistīta, tātad, atvainojiet, lūdzu, nekas te jauns nav noticis, mēs vienkārši dodam pašvaldību policijai tieši tādas pašas tiesības, kādas ir valsts policijai, tieši tādas pašas, līdz šim tai vienkārši tādas nebija. Un līdz ar to te runāt par kaut kādu, par kaut kādām jaunām iespējām ir vienkārši lieki, tas arī izskanēja komisijā. Bez tam tāpat kā valsts policisti arī pašvaldību policisti šos pienākumus, pildot līgumsaistības, pildīs ārpus sava darbalaika, ārpus tā laika, ko viņi strādā, pildot pašvaldības lēmumus un pildot likumus. Tā ka arī tur nekas cits nav. Es nesaprotu, kāpēc ir tāda īpatnēja attieksme pret tādu pašu policijas struktūru kā valsts policija. Likumā par policiju, jūs paši labi zināt, ir skaidri un gaiši noteikts, ka ir valsts policija, kas darbojas visā mūsu valsts teritorijā, un ir pašvaldību policija, kas darbojas attiecīgās pašvaldības teritorijā. Un līgumus slēdz valsts policija, un kāpēc to nevarētu darīt pašvaldību policija? Ar ko tās atšķiras? Ne ar ko, absolūti ne ar ko. Cita lieta ir, un es tur varētu pilnīgi piekrist tiem, kuri saka, ka ir jābūt kaut kādam īpašam likumam par apsardzi kā tādu, tas ir pavisam cits jautājums, bet šodien šī likuma nav. Un, ja mēs dodam iespēju vienai policejiskai struktūrai pildīt šos pienākumus un slēgt šos līgumus, kāpēc mēs to nedodam citai policejiskai struktūrai? Lūk, tāpēc komisija nolēma atbalstīt deputāta Grīga priekšlikumu, un es varu komisijas vārdā aicināt deputātus darīt to pašu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Grīga izteikto priekšlikumu — papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā, redakcija ir izteikta dokumenta 8.lappusē. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 17, atturas — 20. Deputāta Grīga priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, tālāk!

J.Dobelis. Tālāk, lūdzu, 9.lappusē. Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta 12.panta izslēgšanu, komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

J.Dobelis. Un tālāk Aizsardzības un iekšlietu komisija piedāvā redakcionālu precizējumu likumprojekta 13.pantam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas redakcionālam precizējumam? Pieņemts.

J.Dobelis. Tātad visi priekšlikumi ir izskatīti, un atliek Saeimai izteikt savu attieksmi pret šiem grozījumiem likumā “Par policiju” otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par policiju”” pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 3, atturas — 5. Likums ir pieņemts.

Nākamais mūsu darba kārtības jautājums atbilstoši izdarītajām izmaiņām ir likumprojekts ar numuru 54 — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ugunsdrošību”” , otrais lasījums, steidzams, Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Jānis Kazāks, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

J.Kazāks (TKL). Dārgie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.2041a. Saeimas Juridiskais birojs piedāvā izmaiņas, un Aizsardzības un iekšlietu komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tātad Juridiskais birojs piedāvā izmaiņas ievaddaļā. Tātad deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

J.Kazāks. Saeimas Juridiskais birojs piedāvā izslēgt likumprojekta 1.pantā norādi uz 11.panta pirmo daļu un 15. pantu, jo šīs normas tiek izteiktas jaunā redakcijā pilnībā. Aizsardzības un iekšlietu komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

J.Kazāks. Saeimas Juridiskais birojs iesaka likumprojekta 4.panta daļu, kas attiecas uz 11.panta nosaukuma grozīšanu, pievienot likumprojekta 5.pantam, kā arī aizstāt minētā nosaukuma jaunā redakcijā vārdu “ugunsgrēku” ar vārdu “ugunsgrēka”. Aizsardzības un iekšlietu komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

J.Kazāks. Tālāk Saeimas Juridiskais birojs iesaka papildināt likuma 11.panta trešo daļu pēc vārdiem “ugunsgrēka dzēšanas” ar vārdiem “un glābšanas”. Aizsardzības un iekšlietu komisija atbalsta un iesaka pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

J.Kazāks. Saeimas Juridiskais birojs iesaka papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: “Papildināt likuma 12.panta pirmo daļu...”

Sēdes vadītājs. Un tālāk — kā ir redakcijā. Redakcija deputātiem ir.

J.Kazāks. Aizsardzības un iekšlietu komisija pieņem.

Sēdes vadītājs. Šis labojums ir dokumenta 4.lappusē. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kazāks. Tālāk Saeimas Juridiskais birojs ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā... tālāk kā tekstā. Aizsardzības un iekšlietu komisija pieņem šādu redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Kazāks. 5.lappusē Saeimas Juridiskais birojs ierosina izteikt likuma 15.pantu šādā redakcijā... tālāk kā tekstā. Pieņemt precizētā Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas precizētai redakcijai. Pieņemts.

J.Kazāks. Saeimas Juridiskais biroja un Aizsardzības un iekšlietu komisija iesaka izslēgt likumprojekta 8.pantu. Aizsardzības un iekšlietu komisija pieņem tādu variantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Kazāks. Un pēdējās izmaiņas. Saeimas deputāts Aigars Jirgens iesaka papildināt likumprojektu ar 9.pantu šādā redakcijā... tālāk kā tekstā. Aizsardzības un iekšlietu komisija šādu variantu noraida.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Aigars Jirgens, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Lūdzu!

A.Jirgens (TB). Godātie deputāti, es lūgtu balsot par savu priekšlikumu, un lūgtu atbalstīt šo priekšlikumu, jo Ugunsdzēsības un glābšanas departaments ir valsts pārvaldes struktūrvienība, turklāt militarizēta valsts pārvaldes struktūrvienība, un es domāju, ka Latvijas Republikā būtu jāturas tomēr pie principa, ka valsts pārvaldes struktūrvienībās strādā tikai Latvijas Republikas pilsoņi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairs deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā Kazāka kungs runāt arī nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Jirgena izteikto priekšlikumu — papildināt likumprojektu ar 9.pantu šādā redakcijā... un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Zālē nav kvoruma. Lūdzu atkārtotu zvanu! Par — 23, pret — 13, atturas — 9. Zālē nav kvoruma.

Sēdes vadītājs. Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Es aicinu deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 20, atturas — 11. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, turpiniet!

J.Kazāks. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par ugunsdrošību”” pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 5, atturas — 4. Likums ir pieņemts.

J.Kazāks. Paldies!

Sēdes vadītājs. Tālāk. Turpinām izskatīt mūsu sēdes darba kārtību. Nākamais izskatāmais jautājums nr. 19. Sadaļa — Pieprasījumu komisijas atzinumi. Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu L.Kuprijanovas, R.Leitenas, V.Stikuta, V.Nagobada, J.Stroda, A.Saulīša, Z.Čevera, E.Jurkāna, E.Bāna un I.Ķezbera iesniegto pieprasījumu Latvijas Bankas prezidentam E.Repšem un Ministru prezidentam A.Šķēlem par Latvijas Depozītu banku un Centra banku. Pieprasījumu komisijas vārdā — Pēteris Tabūns, LNNK un LZP frakcija. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Pieprasījumu komisija, izskatot Saeimas 10 deputātu pieprasījumu Latvijas Bankas prezidentam Repšem un Ministru prezidentam Šķēlem par Latvijas Depozītu banku un Centra banku, atzina, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms, un saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 126.panta 5.punktu ierosina pieprasījumu pārveidot par jautājumu. Piebildīšu, ka arī iesniedzēji piekrita šādam Pieprasījumu komisijas slēdzienam.

Sēdes vadītājs. Deputāti runāt... Deputāti vēlas izteikties. Deputāts Ivars Ķezbers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija. Lūdzu!

I.J.Ķezbers (DPS). Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Tātad iesniedzēju vārdā mēs piekrītam un uzskatām, ka tālāk jautājuma formā uzdot Bankas prezidentam un premjeram. Paldies!

Sēdes vadītājs. Tātad deputāti piekrīt Pieprasījumu komisijas slēdzienam. Balsojums nav vajadzīgs. Tātad esam pieņēmuši Pieprasījumu komisijas atzinumu.

Nākamais darba kārtības jautājums ar nr.20. Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu K.Čerāna, O.Kostandas, J.Kušneres, J.Kazāka, J.Mauliņa, E.Zelgalvja, E.Grīnberga, O.Deņisova, M.Lujāna, M.Bekasova un I.Liepas iesniegto pieprasījumu Ministru prezidentam A.Šķēlem un valsts ieņēmumu valsts ministrei A.Počai par Korupcijas novēršanas likuma izpildi attiecībā uz nepieciešamību visām valsts amatpersonām deklarēt savus bezskaidras naudas uzkrājumus. Pieprasījumu komisijas vārdā — Pēteris Tabūns, LNNK un LZP frakcija. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Tātad Pieprasījumu komisija, izskatot 11 deputātu pieprasījumu, atzina, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms. Es piebildīšu, ka tieši šāds faktiski identisks pieprasījums jau tika izskatīts pērnā gada beigās, kad komisija un Saeima noraidīja šādu pieprasījumu, aicinot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju nepieciešamības gadījumā precizēt likuma attiecīgos pantus. Tāds ir Pieprasījumu komisijas lēmums.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šā pieprasījuma būtība ir likt Ministru kabinetam izpildīt Korupcijas novēršanas likuma prasības. Korupcijas novēršanas likuma 23.panta otrajā daļā 7.punktā ir norma, kas nosaka, ka valsts amatpersonām deklarācijās, kuras tās iesniedz, stājoties amatā, ir jānorāda to skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumi. Šāds ir likuma formulējums. Šāda pati norma saskaņā ar Korupcijas novēršanas likuma 24.panta otro daļu ir attiecināta arī uz valsts amatpersonu ikgadējām deklarācijām. Tas nozīmē, ka saskaņā ar likumu visām valsts amatpersonām — ministriem, deputātiem, ierēdņiem, arī valsts uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību vadītājiem — ir jāiesniedz šīs ikgadējās deklarācijas, kurās ir jānorāda gan skaidras, gan bezskaidras naudas uzkrājumi. Mēs redzam, ka tagad atkal deputātiem, ka mums pašiem ir jāaizpilda Ministru kabineta sastādītās valsts amatpersonu deklarāciju formas, un šajās formās atkal nav paredzēta iespēja un nepieciešamība amatpersonām uzrādīt savus bezskaidras naudas uzkrājumus.

Ministru kabinets jautājumu par skaidras naudas uzkrājumu deklarēšanu ir sapratis pareizi un tiešām liek uzrādīt šos skaidras naudas uzkrājumus, viņu summu, bet attiecībā uz bezskaidras naudas uzkrājumiem nez kāpēc ir parādījusies vēlme atļaut un faktiski likt visām valsts amatpersonām šos bezskaidras naudas uzkrājumus nedeklarēt.

Tātad šeit konkrēti mums ir jārunā par Ministru kabineta izstrādātajām deklarāciju formām, kas ir Ministru kabineta 1996.gada 30.jūlija noteikumu nr. 275 pirmais un otrais pielikums, kurš ir sastādīts pretēji Korupcijas novēršanas likuma prasībām. Motivācija šādai normai Korupcijas novēršanas likumā arī ir skaidra un acīm redzama, jo šī norma ir ļoti efektīva korupcijas ierobežošanā. Piemēram, ja amatpersonai ir jādeklarē savi ienākumi un savi uzkrājumi un ja viņa deklarē, piemēram, ka viņai šobrīd ir 50 000 latu. Nosacīti kāds valsts uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības vadītājs vai arī kāds ierēdnis. Ja viņš deklarē, ka viņam ir šie 50 000 latu, bet ja pēc tam viņš uzbūvē pili par 75 000 latu vai par 100 000 latu, tad viņam tomēr nāksies paskaidrot, kur viņš ir ņēmis šos 25 000 vai 50 000 klāt nākušos latus. Un, ja viņam to nenāksies paskaidrot Valsts ieņēmumu dienestam, tad to viņam nāksies paskaidrot sabiedrībai. Un šeit ir tā pati šīs normas būtība, ka amatpersonai ir šis viņa uzkrājums jāatklāj sabiedrībai, lai arī sabiedrība varētu izvērtēt, žurnālisti varētu izanalizēt, un žurnālisti to izdarīs, es tam ticu, bet ir jābūt šai atklātībai šajā jautājumā, un tas ir viens no pamatnosacījumiem, lai varētu funkcionēt demokrātiska, tiesiska valsts un lai būtu šī sabiedrības kontrole pār to, kādā veidā amatpersonas var vai nevar rīkoties ar tās līdzekļiem. Ir nepieciešami šie ierobežojumi. Un tā ir pasaules praksē plaši lietota norma — šī amatpersonu naudas uzkrājumu deklarēšana, un tā nekādā gadījumā nav pretrunā ar kādām cilvēktiesībām, kā šeit mēģina daži oponenti iztēlot, jo šī naudas uzkrājumu deklarēšana ir viena daļa no valsts amatpersonas pienākumiem. Jo, ja kāds cilvēks negrib savus ienākumus deklarēt, tad viņam vienmēr pastāv šī izvēle — nestāties darbā par valsts amatpersonu.

Es gribu teikt, ka šajā ziņā ar tieši šo bezskaidras naudas uzkrājumu deklarēšanu un vispār ar visu naudas uzkrājumu deklarēšanu Korupcijas novēršanas likums ir ļoti efektīvs cīņā pret amatpersonu blēdībām. Jo, kā jau teicu, ka sabiedrībai, ja šī deklarācija būs, tad pietiks spēka izsekot šīs naudas uzkrājumu veidošanas dinamikai. Un vismaz liela mēroga blēdības no amatpersonu puses tiks pēc būtības ierobežotas. Un šeit mēs varam runāt tieši par liela mēroga blēdību ierobežošanu un par liela mēroga nepelnītu iedzīvošanos.

Es piekrītu, ka ar sīkajiem šādā veidā īsti galā tikt nevarēs un ka šī ir norma, kura tiešām vēršas pret lielajiem, bet tas acīmredzot ir tas, kas arī aizskar visvairāk — gan Kabinetu, gan arī diemžēl, iespējams, Saeimas vairākumu, ka tieši gribētu aizsargāt šos lielos. Kā jau teicu, Ministru kabinets šajā gadījumā, izdodot noteikumus likuma realizācijai, būtiski ir pārkāpis pašu likumu un nav paredzējis šajās deklarāciju formās uzrādīt arī bezskaidras naudas uzkrājumus. Mēs varam tikai minēt, kāda ir šā Ministru kabineta patiesā motivācija šajā gadījumā.

Mēs nonākam ļoti paradoksālā situācijā. Faktiski ikvienam Latvijā šobrīd ir skaidrs, ka šeit pie mums pastāv būtiska korupcija. Avīzēs raksta arī par tiesu ietekmējamību, kas nozīmē to, ka pie mums ir būtiski apdraudēti tiesiskas valsts esamības paši pamati, jo cilvēkam — personai nevar vairs tikt nodrošināta iespēja gūt taisnīgas tiesas atbalstu savām likumīgajām interesēm. Un tieši tiesiska valsts bija tā, ko cilvēku masas 1988.gadā pieprasīja Mežaparkā.

Tiesiska valsts, kas garantē katras personas tiesību neaizskaramību un reāli tās nodrošina, kas respektē ikviena cilvēka — personas cieņu. Tas ir pats pamats, uz kura balstoties, mēs varam izveidot šeit plaukstošu sabiedrību. Ja cilvēka pamatintereses tiek mīdītas kājām, tad mūsu valsts nevar uzplaukt, un nelīdzēs nekādi iekšzemes kopproduktu pieaugumi, kas tikai koncentrējas dažu — nelielas saujiņas lielbagātnieku rokās vai tamlīdzīgi. Mums ir vajadzīgas šīs cilvēku pamattiesības.

Mēs redzam arī, ka Eiropas komisijas eksperti ir ziņojuši par korupciju Latvijā visos līmeņos. Un tajā pašā laikā mums ir kaut nepilnīgs, bet tomēr zināmā mērā iedarbīgs Korupcijas novēršanas likums. Un Ministru kabinets tā vietā, lai faktiski meklētu vēl papildu iespējas korupcijas apkarošanai, līdzās šajā likumā noteiktajam minimumam atļaujas pat neievērot šo minimumu, tādējādi pārkāpjot likumu. Un tā diemžēl ir mūsu valsts tiesiskās sistēmas īpatnība, ka mazos blēžus ķer un liek cietumā, bet pret īstajiem — lielajiem — netiek vērstas nekādas sankcijas. Šie īsteni lielie ir tie, kas savā labā izgroza likumus un, kad tas neizdodas, atļaujas nesodīti likumiem spļaut virsū. Un šis diemžēl nav vienīgais tāds gadījums. Es aicinu šoreiz tomēr izbeigt šo absolūti neloģisko un no cilvēciskā viedokļa nepieņemamo praksi un atgādināt Ministru kabinetam pienākumu īstenot šo likumu, kas ir absolūti vajadzīgs sabiedrības normālai attīstībai. Pretējā gadījumā mums ir pilnīgs pamats runāt par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam vai šeit no Saeimas puses, vai pašai tautai. Un, ja arī mēs Saeimā šobrīd nereaģējam, tad var runāt absolūti motivēti par neuzticības izteikšanu Saeimai, jo ne jau tāpēc tauta ir mūs ievēlējusi, lai mēs valstī veicinātu korupcijas attīstību, kas ir ārkārtīgi ļauns audzējs mūsu sabiedrības miesā, tas nosūc dzīvības asinis un ir par cēloni mūsu ekonomikas stagnācijai — demogrāfijas krīzei un arī vispārējai plašai bezcerībai. Un cilvēku vairums pat neatkarīgi no viņu materiālā stāvokļa tomēr vēl ir ar tik daudz godaprāta un cilvēciskuma, lai neuzticētos tādai valdībai un Saeimai, kas tieši stimulē blēdības un viņu apzagšanu un iznīcina valsts nākotnes perspektīvu.

Augstas valsts amatpersonas vārdos iestājas par nepieciešamību ierobežot korupciju. Tādējādi it kā dodot mājienu par labo politisko gribu šajā jautājumā. Tomēr darbos tiek darīts pilnīgi pretējais. Un Tautas kustībai “Latvijai” šāda divkosība nav pieņemama.

Viens no mūsu programmas pamatpunktiem ir noziedzības un korupcijas apkarošana. Un to var izdarīt ar efektīvu pretkorupcijas policiju, bet ir jābūt arī efektīviem likumiem, stingriem likumiem, tiem ir jābūt stingrākiem, nekā tie ir šobrīd, ir jāparedz konkrēta atbildība arī par Korupcijas novēršanas likuma citu normu pārkāpumiem, ir vajadzīgas daudzas citas būtiskas normas, piemēram, par dokumentu nozaudēšanu un tamlīdzīgi, kur paradoksālā kārtā mums šobrīd Kriminālkodeksā nav šādas normas, kas uzliktu atbildību. Un ir nepieciešams arī konsekventi ievērot likumus.

Šī pieprasījuma oponenti uzskata, ka tādā veidā, ka, deklarācijas sastādot, mēs norādām šo bezskaidras naudas uzskrājumu atrašanās vietu, ka tas it kā dotu labākas iespējas kontrolēt šo deklarācijās sniegto ziņu patiesumu, bet, pirmkārt, ir skaidrs, ka šajās deklarācijās sniegtās ziņas nav pilnīgas, jo ko tas līdz, ka ieņēmumu dienests zina šo atrašanās vietu, tās tāpat ir absolūti neinformatīvas, un šajā ziņā šie Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji absolūti nav sapratuši lietas būtību, jo pats svarīgākais punkts ir darīt šos amatpersonu uzkrājumus zināmus sabiedrībai, un sabiedrība ir tā, kurai ir jārealizē kontrole un kura var realizēt šo kontroli daudz efektīvāk par Valsts ieņēmumu dienestu. Un tauta ir reāls spēks šajā gadījumā, un pietiek mums neuzticēties tautai. Tā vietā šeit vēl, lai konsekventi nodrošinātu šī likuma izpildi, šeit Pieprasījumu komisijas pārstāvis motivē, ka, lūk, atkal ir nosūtīta vēstule — grozīt šo Korupcijas novēršanas likumu, izdarīt kaut kādus precizējumus. Jautājums šeit ir pavisam cits un absolūti vienkāršs — ir nepieciešams konsekventi ievērot Korupcijas novēršanas likuma prasības un tādējādi uzlikt vismaz kaut kādus pietiekami būtiskus šķēršļus korupcijas tālākai attīstībai Latvijā. Es aicinu atbalstīt šo deputātu pieprasījumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Jānis Lagzdiņš, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC.) Augsti godāto Saeimas priekšsēdētāj, kolēģi deputāti! Es šajā augstajā tribīnē nekāpu, lai atbalstītu šī pieprasījuma būtību, bet gan lai runātu par to, ka tas veids, kādā valdība realizē Korupcijas likumu, ir nepieņemams, un šajā realizācijas mehānismā ir daudz nepilnību. Es gandrīz visā pievienojos tam, ko teica iepriekšējais runātājs, jo likums paredz, kādas ziņas ir jāieraksta deklarācijā, savukārt to, kādām jābūt deklarāciju formām, reglamentē likumam pakārtots akts, kuru ir izdevis Ministru kabinets, savukārt šajos Ministru kabineta izdotajos noteikumos ir noteikts, ka jānorāda tikai un vienīgi valsts amatpersonu bezskaidras naudas uzkrājuma vieta. Savukārt likums nosaka, ka jānorāda bezskaidras naudas uzkrājumi. Tātad likumam pakārtots akts neatbilst likumam, mūsu pašu izdotajam likumam. Un saskaņā ar likumu par kārtību, kādā stājas spēkā un publicējami Saeimas likumi un citi normatīvie akti, ir noteikts, ka visiem Ministru kabineta noteikumiem, instrukcijām un citiem normatīvajiem aktiem ir jāatbilst likumiem. Tātad, godātie kolēģi, šeit mēs redzam, ka Ministru kabinets nav ievērojis likuma prasības. Acīmredzot, godātie kolēģi, nav cita ceļa šeit kā šīs savstarpējo tiesību normu pretrunas likvidēt, kā griezties Satversmes tiesā likumā paredzētajā kārtībā, iesniegt prasību, lai atceltu un grozītu attiecīgās Ministru kabineta izdotās normas, kuras ir pretrunā ar Korupcijas novēršanas likumu.

Es arī pievienojos iepriekšējam referentam tajā ziņā, ka šāda attieksme simboliski liecina par atsevišķu valsts amatpersonu nostāju korupcijas apkarošanā, un piekrītu, ka vārdos mēs visi it kā esam par korupcijas apkarošanu, bet darbos, proti, izstrādājot konkrētu mehānismu, esam pret to.

Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka šeit nav vainojama valsts ministre Poča, bet šeit ir vainojama visa mūsu sistēma, pie kuras esam vainīgi mēs. Un tikai kopīgiem spēkiem, godātie kolēģi, mēs varēsim piespiest šo likumu pildīt. Un es ceru, ka tad, kad tiks iesniegts pieprasījums Satversmes tiesā, zālē atradīsies 33 deputāti, kas šo pieprasījumu parakstīs. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Nākošais debatēs vēlas runāt Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo Prezidij, cienījamie kolēģi un tiešām cienījamais Jāni Lagzdiņa kungs, kurš tiešām ir parūpējies, lai mums būtu antikorupcijas likums. Tikai tālāk es, Jāni Lagzdiņa kungs, nespēšu pievienoties jūsu domām.

Es nebūt neuzskatu, ka ir vainīgi visi. Kolektīvā atbildība, atvainojiet, tas bija sociālismā. Šobrīd, protams, ne jau Aija Poča ir vainīga pie tā, ka valdība ir radījusi neatbilstību tik tiešām godīgi, godprātīgi un juridiski korekti izstrādātam likumam. Es, protams, saprotu deputātu, kurš strādā valdību atbalstošajā grupējumā un līdz ar to runāt pret valdību tā kā nepienāktos pēc Satversmē neminētās institūcijas — Sadarbības padomes — darbības pamatprincipiem. Bet tagad padomāsim, kā tas izskatās. Nedeklarēts bezskaidrās naudas noguldījums, kur jāpaziņo ir tikai, kur ir šis naudas noguldījums. Vai tie ir 5 lati, kas lielā vairumā banku ir minimālā summa, vai tie ir 5 miljoni latu, kas nebūt nav maksimālais izmērs. Man nav saprotams, kad es iepazīstos ar viena deputāta deklarāciju, kurš ir ļoti daudzu uzņēmumu līdzīpašnieks vai īpašnieks, kurš savā deklarācijā raksta, ka viņam nav skaidrās naudas uzkrājumu, un man gandrīz vai bufetē gribas viņam izmaksāt kafiju, jo, atvainojiet, 16 santīmi arī ir skaidra nauda, un tas ir uzkrājums, zinu, ka iepriekšējai ģimenei var uzdāvināt māju, iepriekšējās ģimenes meitai var uzdāvināt mobilos telefonus, šobrīd celt prestižu māju visprestižākajā Rīgas rajonā un būt bez skaidras naudas uzkrājumiem.... Un, protams, ka šim cienījamajam deputātam ir bezskaidras naudas uzkrājumi. Mūsu vienkāršajai tautai tas asociējas ar 5, 10, 15 latiem. Pasekojot bieži vien, kas tad īsti ir šie bezskaidras naudas uzkrājumi, parasti tas ir 10 piektajā, 10 sestajā pakāpē... bet pareizi jau ir, kā “Dienas Bizness” šodien raksta, ka Latvijai ir vajadzīgs paraugkrāpnieks. Mums Latvijā ir viens oficiāls čekists, bet viņa partija šodien uzvar Rīgas Domē. Mums Latvijā ir viens atzīts ministrs par krāpnieku un izšķērdētāju. Bet mums noteikti nav neviena amatpersona, kurai būtu vērā ņemams bezskaidrās naudas uzkrājums. Man nav saprotams, kāpēc mēs iedomājamies, ka jāvēršas Satversmes tiesā, lai saskaņotu to, ko kāds ministrijas klerks nepareizi ir uzrakstījis, neatbilstoši likumam... Atvainojiet, cienītie kungi, nav taču tik muļķīgi ne klerki, ne valdība, ne deputāti. Viss notiek apzināti. Līdz ar to, protams, nebūtu vērts tincināt cienījamo Aiju Počas kundzi, ne jau viņa to dara vai nedara. Bet tik tiešām varbūt ir vērts padomāt, kuras ir tās augstās amatpersonas, kuras kategoriski nevēlas atklāt savus bezskaidrās naudas uzkrājumus.

Vēl vairāk. Šajās deklarācijās ir prasība uzrādīt, cik daļas pieder kādā uzņēmumā. Piemēram, viena daļa, bet varbūt tie ir simts procenti? Vai tūkstoš daļas, kas ir tikai 1 procents? Acis aizmālēs uzreiz, jo liels uzņēmums parasti netiek sadalīts daudzās daļās, un tad deklarācijā var ierakstīt tādu kautrīgu vienu, divas, trīs daļas, nenorādot, ka tie ir 90, 95 vai 100% no uzņēmuma.

Vēl viena interesanta aile. Automašīnas reģistrācijas gads. Ja automašīna ir reģistrēta trīs gadus atpakaļ, tādā gadījumā tā ir it kā trīs gadus veca. Bet, ja automašīna ir pavisam svaiga un reģistrēta arī tad, tad arī tas ir redzams, bet tajā pašā laikā, ja kāds ne visai bagāts deputāts varbūt nopērk trīs mašīnas ar reģistrācijas gadu 1980., 1970.... ar izlaiduma gadu es domāju šos nosauktos gadus... bet nopircis šogad šīs mašīnas, tad visi uzskata — nu, lūk, tas gan ir biezs! Šogad reģistrētas ir trīs mašīnas, no kurām ar divām knapi var pabraukt, bet trešā vispār domāta rezerves detaļām. Vai arī tā nav apzināta darbība? Neticēsim muļķībām! Domāsim, kam tas ir vajadzīgs. Tāpēc šādā veidā noņemt pieprasījumu, šķiet, gan nevajadzētu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”, vēlas runāt otro reizi.

K.Čerāns (TKL) Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es varu cilvēciski un politiski saprast, ka “Latvijas ceļa” deputāts Jānis Lagzdiņš nāk šeit tribīnē un aizstāv “Latvijas ceļa” izvirzīto valsts ieņēmumu valsts ministri Aiju Poču. Bet es tomēr aicinātu Lagzdiņa kungu un visus pārējos, kas atbalsta šī pieprasījuma būtību un atbalsta nepieciešamību šeit kaut ko grozīt šajos Ministru kabineta noteikumos un deklarācijās formās, tomēr atbalstīt šo pieprasījumu, jo šī ir mūsu Saeimas iespēja vērsties pie Ministru kabineta ar savu pilnīgi konkrētu iniciatīvu — saņemt atbildi, un, ja šī atbilde neapmierina, ja Ministru kabinets neizpilda šo mūsu pieprasījumu, tad tādā gadījumā skatīt tālāk jautājumu, ja nepieciešams, par vēršanos Satversmes tiesā vai arī kādus citus jautājumus, kādi tajā brīdī varētu parādīties.

Un es aicinātu deputātus neaizbildināties ar citiem potenciāliem risinājumiem, jo šeit nebūt nav tik acīmredzams, ka šos 34 deputātus varēs Satversmes tiesā savākt, un es aicinātu tātad, ja tas ir pēc tam, pēc Ministru kabineta atbildes nepieciešams, tātad arī visai Saeimai pieņemt lēmumu, kas saistīts ar šo pieprasījumu griezties Satversmes tiesā ar skaidrojumu vai nu par šī Ministru kabineta noteikumu apturēšanu, atzīšanu par spēkā neesošiem, kas acīmredzot nebūtu pareizi, bet kas ir tieši tas, ko mums likums paredz, vai arī tomēr aicināt tur sameklēt kādu citu pārejas formu, bet tas viss varēs būt tikai pēc tam.

Un tagad es aicinātu tomēr atbalstīt šo pilnīgi konkrēto iniciatīvu un neaizbildināties ar citiem potenciāli iespējamiem risinājumiem kaut kad tālākā nākotnē. Es aicinu balsot par. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam. Pēteris Tabūns — komisijas vārdā vēlas vēl ko teikt? Pēteris Tabūns nevēlas vairāk runāt.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Atbilstoši Kārtības ruļļa 126. panta 6. daļai par pieprasījumu pieņemšanu vai noraidīšanu lemj Saeima, tātad mēs balsojam nevis par komisijas atzinumu, bet par pašu pieprasījumu. Pieņemt to vai nepieņemt. 126.panta sestā daļa.

Godātie deputāti! Balsosim par Saeimas deputātu Čerāna, Kostandas, Kušneres, Kazāka, Mauliņa, Zelgalvja, Grīnberga, Deņisova, Lujāna, Bekasova un Liepas iesniegto pieprasījumu Ministru prezidentam Šķēlem un valsts ieņēmumu valsts ministrei Počai par Korupcijas novēršanas likuma izpildi attiecībā uz nepieciešamību visām valsts amatpersonām deklarēt savus bezskaidras naudas uzkrājumus! Lūdzu balsošanas režīmu, un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 20, atturas — 18. Pieprasījums nav pieņemts.

Nākošais dienas kārtības jautājums ir 21. Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu E.Zelgalvja, O.Kostandas, J.Kušneres, J.Mauliņa, E.Grīnberga, I.Liepas, K.Čerāna, J.Kazāka, G.Valdmaņa un A.Rubina iesniegto pieprasījumu Ministru prezidentam A.Šķēlem iesniegt Saeimai apstiprināšanai pilnu pārskatu par valsts un pašvaldību budžeta izpildi 1996.gadā. Pieprasījumu komisijas vārdā — Pēteris Tabūns, LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Pieprasījumu komisija, izskatot 10 Saeimas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Šķēlem iesniegt Saeimai apstiprināšanai pilnu pārskatu par valsts un pašvaldību budžeta izpildi 1996. gadā, atzina, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms. Paskaidroju, ka komisija noklausījās finansu ministra Zīles kunga paskaidrojumus par kārtību, kādā jāiesniedz pārskati par valsts un pašvaldību iepriekšējā gada budžeta izpildi. Likums nav pārkāpts. Šie pārskati tikšot iesniegti likumā paredzētajā laikā, un faktiski tas ir līdz 30.aprīlim. Tāpēc Pieprasījumu komisija noraidīja šo pieprasījumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par Saeimas deputātu Zelgalvja, Kostandas, Kušneres, Mauliņa, Grīnberga, Liepas, Čerāna, Kazāka, Valdmaņa un Rubina iesniegto pieprasījumu Ministru prezidentam Šķēlem iesniegt Saeimai apstiprināšanai pilnu pārskatu par valsts un pašvaldību budžeta izpildi 1996.gadā. Lūdzu balsošanas režīmu, un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 26, atturas — 10. Lūdzu atkārtot zvanu! Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu, un deputātus es aicinu piedalīties balsojumā! Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 29, atturas — 23. Pieprasījums nav pieņemts.

Nākošais dienas kārtības jautājums nr.22. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par uzņēmējdarbību”” . Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.15. Otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Edgars Bāns, Demokrātiskā partija “Saimnieks”. Lūdzu!

E.Bāns (DPS). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es lūdzu pievērst uzmanību dokumentam nr.2181. Ir ienācis priekšlikums uz otro lasījumu 4.lappusē, tas ir pašā apakšā, ko iesniedza Juridiskā komisija par pārejas noteikumiem sekojošā redakcijā, ka šā likuma 34.1.pants ir spēkā līdz 1998.gada 31.decembrim. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas priekšlikumu, kurš ir redakcionāli precizēts, un tātad komisija to atbalsta. Iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. Vairāk priekšlikumi nav ienākuši uz otro lasījumu.

Sēdes vadītājs. Ko jūs aicināt darīt, Bāna kungs?

E.Bāns. Ja iebildumu nav, es aicinātu nobalsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta “Gozījums likumā “Par uzņēmējdarbību””, Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.15, pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — nav, atturas — 3. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu termiņus trešajam lasījumam.

E.Bāns. Lūdzu iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam, noteikt termiņu līdz 27.martam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam — 27.marts? Iebildumu deputātiem nav. Pieņemts.

E.Bāns. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākošais dienas kārtības jautājums. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akciju sabiedrībām”” . Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.12. Otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Atis Sausnītis, Demokrātiskā partija “Saimnieks”. Lūdzu!

A.Sausnītis (DPS). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.2182. Priekšlikumi uz otro lasījumu nav ienākuši, un tādēļ ir lūgums arī otrā lasījuma redakciju apstiprināt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī nav iebildumu. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akciju sabiedrībām””, Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.12, pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu, un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — nav, atturas — 2. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu termiņus trešajam lasījumam.

A.Sausnītis. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 7.aprīlim. Šis termiņš ir tāpēc, ka pašreiz tiek gatavoti priekšlikumi vai grozījumi 81.panta kārtībā, lai nevajadzētu 81.pantu izmantot šādos grozījumos, kur pēc būtības diemžēl nav tādas vajadzības, tā ka pašreiz ir iespējas uz trešo lasījumu iesniegt šos priekšlikumus, tāpēc arī 7.aprīlis.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam — 7.aprīlis? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Sausnītis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākošais dienas kārtības jautājums — likumprojekts “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām”. Otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Paldies, cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.2184. Sākam ar pirmo priekšlikumu, kas ir Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas priekšlikums, kur ir ierosinājums svītrot 1.panta otro daļu. Komisija piekrīt.

Sēdes vadītājs . Deputāti neiebilst.

V.Krisbergs. Iebilst.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebilst. Deputāts Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Atklājam debates. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Paldies, cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Varētu gandrīz arī neiebilst Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas priekšlikumam. Un tomēr... Es domāju, ka šajā gadījumā cienījamā frakcija nav īsti analizējusi to tekstu, kas tiek ierosināts svītrot. Šobrīd pašvaldības pienākums it kā tāds jau arī būtu. Palīdzēt iedzīvotājiem ar sociālo palīdzību. Tā kā likums, kuru mēs skatām, paredz pavisam jaunu palīdzības veidu — piešķirt īrēt sociālo dzīvokli, kurš var būt vai nu atsevišķs sociālā mājā, tad es kā šī likuma pamatautors uzskatu tomēr, ka pašvaldības pienākums būtu arī šādu dzīvokli izīrēt attiecīgajai kategorijai iedzīvotāju, kuri varētu pretendēt uz šādu dzīvokli. Nevis mēģināt iztikt tikai ar ielāpiņu, ka viņam tiks sniegta sociālā palīdzība viena konkrēta pabalsta veidā. Līdz ar to mans deputāta ierosinājums ir tomēr atbalstīt pirmā lasījuma tekstu un nepiekrist komisijas slēdzienam. Paldies!

Sēdes vadītājs . Nākamais debatēs vēlas runāt Modris Lujāns, frakcija “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”. Lūdzu!

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Šinī gadījumā mēs nokļūstam nedaudz paradoksālā situācijā, jo pēc būtības drīzāk jau vajadzēja izskatīt Juridiskās komisijas priekšlikumu, kas ir gandrīz kā alternatīvs priekšlikums šim visam pirmajam pantam. Jo, ja mēs tagad atbalstīsim vai noraidīsim, tad būs atkal nākošais moments, pēc būtības gandrīz visa panta redakcionāla maiņa.

Es gribētu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu, kas ir šinī gadījumā korektāks, jo diez vai otrajā daļā vajadzētu kaut kādā veidā uzlikt par pienākumu, kaut vai arī otrā daļa, kas piedāvā svītrot 1.pantā, tā nedod tādu pat obligāto, kā teica Krisberga kungs, funkciju pašvaldībām. Jo šeit ir konkrēti rakstīts, ka pašvaldību pienākums ir atbilstoši savām iespējām. Līdz ar to, ja jau likumā mēs liekam kaut kādas varbūtības formas, tad tas rada situāciju, ka tas nav nekāds obligātais pienākums. Jautājums, kurā gadījumā pašvaldībai būs tādas atbilstošas finansu iespējas un kurā gadījumā nebūs? Līdz ar to dabiski, ka šī otrā daļa ir nedaudz deklaratīva. Un pats jautājums, ja mēs ieliekam 1.pantā, kur ir virsraksts, ja mēs konkrēti lasām “Likuma mērķis”, vai šinī otrajā daļā mums ir jānorāda tiešā veidā finansējuma avots, jo finansējuma avoti ir tālākos pantos. Tur ir pat viens vesels speciāls pants, kurā norāda finansēšanas iespējas.

Caur šādu iespēju, ka mēs ieliekam uzreiz obligāto, tas ir atbilstoši tikai pašvaldībai, jo tālāk arī ir formulējumi, ka var arī būt budžeta asignējumi, var būt Ministru kabineta un vēl dažādi, tajā skaitā arī ziedojumi kā finansējuma avoti. Diez vai šinī gadījumā 1.pantā ir jābūt kā pie likuma mērķa šādai otrajai daļai. Tādēļ es atbalstītu tomēr Juridiskās komisijas priekšlikumu, kas būtu juridiski daudz korektāks, un šis priekšlikums būtu drīzāk jāatbalsta. Bet šinī gadījumā otrā daļa būtu jāsvītro.

Sēdes vadītājs. Vairs deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā, Krisberga kungs, jūs vēlaties runāt?

V.Krisbergs. Paldies, ne.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par frakcijas “Demokrātiskā partija “Saimnieks”” priekšlikumu — svītrot 1.panta otro daļu. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 1, atturas — 8. Zālē nav kvoruma.

Acīmredzams kvorums zālē tomēr ir. Deputāti nepiedalās balsojumā. Tāpēc lūdzu atkārtot zvanu! Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu, un es aicinu deputātus piedalīties balsojumā. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 1, atturas — 9. Priekšlikums pieņemts.

V.Krisbergs. Paldies! Otrais priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izteikt 1.pantu savā redakcijā. Atbildīgā komisija noraida Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Deputātiem nav iebildumu.

V.Krisbergs. Deputāti prasa balsojumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” deputāts. Lūdzu!

I.Bišers (DPS) Cienījamais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija, apspriežot šo likumprojektu kā otrā komisija, vērsa uzmanību, ka, mūsuprāt, šeit likuma mērķis ir pazemināts. Šeit tikai noteikts kaut kāds statuss. Likuma mērķis ir lielāks, plašāks — noteikt, kādā kārtībā pašvaldības — viens no veidiem, kā pašvaldības sniegs trūcīgajiem, maznodrošinātajiem sociālo palīdzību tajos gadījumos, kad viņiem rodas dzīvokļa problēmas. Tā ka ne tikai noteikt dzīvokļu statusu, bet noteikt visu šo kārtības sistēmu, kādā veidā pašvaldības sniegs šo palīdzību.

Sēdes vadītājs . Vairs deputāti debatēs runāt nevēlas. Es atvainojos, debatēs vēlas runāt Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Es dziļi pateicos Bišera kungam, kurš, atklāti sakot, izteica arī manas domas kā arī atbildīgā referenta domas komisijā, un tiešām ļoti precīzi cienījamais jurists Bišera kungs izklāstīja šī priekšlikuma jēgu un būtību. Un jo sevišķi tagad, kad ir atbalstīts svītrot otro daļu, likuma mērķis palika pavisam izplūdis, tāpēc es kā deputāts aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu un balsot pret atbildīgās komisijas lēmumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairs deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā Krisberga kungs runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Juridiskās komisijas priekšlikumu — izteikt likumprojekta 1.pantu šādā redakcijā... un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 4, atturas — 6. Priekšlikums pieņemts.

V.Krisbergs. Liels paldies kolēģiem. 3.priekšlikums. Juridiskā komisija iesaka likumprojekta 2.pantu izteikt sekojošā redakcijā. Atbildīgā komisija tam piekrīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

V.Krisbergs. 4.priekšlikums — DPS frakcijas priekšlikums — izteikt 2.pantu sekojošā redakcijā, daļēji tas arī iekļauts atbildīgās komisijas sagatavotajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

V.Krisbergs. 5.priekšlikums — Juridiskā komisija ierosina mainīt likumprojekta 3.un 4.pantu vietām. Atbildīgā komisija piekrīt.

Sēdes vadītājs . Deputāti neiebilst? Pieņemts.

V.Krisbergs. Juridiskā komisija ierosina likumprojekta 3.panta pirmo daļu izteikt sekojošā redakcijā. Atbildīgā komisija piekrīt.

Sēdes vadītājs . Deputāti neiebilst? Pieņemts.

V.Krisbergs. Juridiskā komisija ierosina likumprojekta 3.panta otrās daļas 1.punktu pēc vārda “mājām” papildināt ar vārdiem “dienesta viesnīcas”, atbildīgā komisija piekrīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

V.Krisbergs. Juridiskā komisija ierosina izslēgt likumprojekta 3.panta otrās daļas 3.un 4.punktu, atbildīgā komisija noraida.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebilst. Atklājam debates. Modris Lujāns, frakcijas “Sociālistiskā partija — Līdztiesība” deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Šajā gadījumā mēs nedaudz abos divos momentos saskaramies ar Latvijas likumdošanas specifiku, jo mēs nevaram aizmirst vienu momentu, ka ir daudz dzīvokļu, ko pašvaldība reizēm iegādājas. Līdz ar to var veidoties paradoksāla situācija, it sevišķi tālāk, ja mēs izejam uz to, ka arī individuālu dzīvokli var pārvērst par sociālo dzīvokli, ka zem sociālā dzīvokļa statusa var nokļūt arī no pašvaldības naudām nopirkts četristabu, piecistabu dzīvoklis, un šāds moments tādā gadījumā, ja mēs saglabājam tādā veidā, kā šeit ir piedāvāts, tāds moments netiek izslēgts. (Starpsauciens: “Tieši tā.”)

Tālāk ir vēl viena problēma, tā ir problēma arī ar dienesta viesnīcām. Mēs visi labi zinām, ka dienesta viesnīcas parasti ir bijušās kopmītnes, kas tiek pārveidotas no dienesta viesnīcām jau par dzīvojamām mājām vai arī varētu kļūt par sociālām mājām. Un šeit mēs saskaramies ar vēl vienu Latvijas paradoksu, Rīgas pilsētā tajā skaitā un daudzos reģionos ir dzīvokļu rindas, kuras teorētiski tiekot it kā virzītas uz priekšu, lai tie cilvēki, kas gadiem ilgi ir stāvējuši dzīvokļu rindās, saņemtu šos dzīvokļus. Un šajā gadījumā šīs bieži vien bijušās kopmītnes, ja tās tiek pārveidotas, tie ir pietiekami augsti kvalitatīvi dzīvokļi, un tad rodas jautājums, kāpēc ir tie jāpārveido, iespējams, par sociālo māju, tajā pašā laikā iedzīvotāji dzīvo graustos, avārijas statusa mājās, un eksistē šī problēma. Un šeit mēs nenoņemam atkal šo momentu, ka nevar notikt tāda darbība, tad vai nu vispirms ir jāatceļ dzīvokļu rindas, jānoņem avārijas statusa māju nolikumi un jāatbrīvo cilvēkiem rokas, lai cilvēki varētu beidzot mainīt savus dzīvokļus, beidzot virzīties kaut kur labākā dzīvojamā platībā. Šajā gadījumā mēs kārtējo reizi atņemam vienu no iespējām, kur cilvēki varētu kaut kādā veidā tomēr... kaut vai ar pašvaldības atļauju, iespējams, arī nokļūt šajā dzīvoklī. Un šeit atkal ir mūsu Latvijas likumdošanas pretrunas, un tāpēc šajā gadījumā es abos divos gadījumos aicinātu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumus un šos punktus svītrot.

Sēdes vadītājs. Nākamais vēlas runāt Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiedrošs deputāts. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Lujāna kungs, mēs parasti esam sociālajos jautājumos ar jums atraduši kopvalodu, šoreiz diemžēl krasi oponēšu. Man gribas pateikt, ja nu Latvijā būs kāda ļoti bagāta pašvaldība, aizdomas krīt, protams, uz Ventspili, bet var būt, ka tur arī tas ir iespējams, ka, ja pašvaldība gribētu iemitināt maznodrošinātu, sociāli neaizsargātu ģimeni dzīvoklī, kuru viņi iegūs, nopērkot šo dzīvokli no privātmājas īpašnieka, tad gods un slava Lemberga kungam, ja viņš to varēs atļauties, jo varbūt ka šī sociāli mazaizsargātā ģimene būs, pieņemsim, viņa klases audzinātāja. Ja pašvaldībai būs tik daudz līdzekļu, kāpēc jūs gribat ierobežot viņu, ka varēs atļauties uzbūvēt mājas, arī tas ir darījums, nopirkt māju un iekārtot, nopirkt dzīvokli un iekārtot, varbūt šis likums darbosies ne jau vienu vien gadu. Un sociāli neaizsargāti cilvēki diemžēl ir arī pasaules visbagātākajās valstīs, piemēram, Dānijā, sociāli mazaizsargātie iedzīvotāji dzīvo skaistās, mazās mājiņās, un pašvaldības spēj to segt. Nu, protams, tā vēl nav tuva Latvijas perspektīva, bet neierobežosim un neveidosim to praksi, ka likums tiek veidots kā ugunsgrēks. Arī šis likums vairs netiek līdzi reālai dzīvei, jo reāli ļoti daudzās pašvaldībās jau ir izveidoti sociālie dzīvokļi, sociālās mājas, bet mēs, likumdevēji, cenšamies jau reālai dzīvei skriet pakaļ tikai otrajā lasījumā.

Nākamais. Vai tiešām sociāli mazaizsargātos iedzīvotājus, kuru cilvēktiesības tiek pārkāptas, ja viņi ir izmesti uz ielas, bez pajumtes, ir jāpārvieto uz graustiem, uz avāriju mājām, kur tātad dzīvo pietiekoši sociāli nodrošināti cilvēki, ja viņi nav nokļuvuši šajā visnejaukākajā statusā, kuriem ir nepieciešams nodrošināt sociālā dzīvokļa izīrēšanu. Tad tik tiešām varētu pateikt, ka mēs cienījamos pensionārus gribam iedzīt avārijas mājā, graustos. Nu, šāds mērķis likuma autoriem noteikti nav bijis. Tāpēc es aicinu tomēr šoreiz neatbalstīt šo nepārdomāto Juridiskās komisijas priekšlikumu un piekrist atbildīgās komisijas secinājumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāts Modris Lujāns vēlas runāt otro reizi. Lūdzu!

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Reizēm rodas pat īpatnējs viedoklis, sevišķi ja atbildīgās komisijas referents jauc pantus. It sevišķi 1.pantā ir rakstīts par to — šim nolūkam celtās vai pārveidotās, neizīrētās, pašvaldību dzīvojamām mājām ir tiesības piešķirt sociālo statusu, un te varētu būt arī tas, ka, ja patiešām šī kopmītne kaut kādā veidā tiek caur pašvaldību transformēta, tad viņa iegūst šo statusu. Bet es vēlreiz saku, kamēr nav likvidētas Rīgā dzīvokļu rindas, tad veidojas paradoksāla situācija, ko piedāvā Krisberga kungs. Patiešām, kā jau izsacījās Krisberga kungs, sociāli maznodrošinātie dzīvos mazās, skaistās mājiņās un sociāli normāli cilvēki, kas apmaksās īres maksu, dzīvos graustos. Es negribu diferencēt, ka Krisberga kungs uzreiz grib kaut kādu sociālo naidu starp grupām, bet es gribu norādīt to, ka par ko ir sodīti tad tie cilvēki, kas pilda savus pienākumus pret valsti, kas strādā. Un neaicinu uz to, kā Krisberga kungs draud, ka pensionāri jāieliek graustā, nē, tas ir, citos pantos ir normas, kur norāda, kādām mājām ir statuss un kur ir jāievieto. Protams, ja kāda pašvaldība taisās ievietot graustos, tad tas nebūtu pareizi.

Tāpat manī arī izraisa izbrīnu, tas būs īpatnēji, Rīgā cilvēki dzīvos graustos, un Ventspilī dzīvos mājiņās, tā, protams ir atkal mūsu valsts īpatnējā situācija. Jo man liekas, protams, tur varbūt līmenis augstāks, bet tomēr arī jādod iespējas citās pilsētās, lai arī tās pilsētas normāli attīstītos. Un arī šeit ir ierakstīts konkrēti, Krisberga kungs mēģināja, ja deputāti nav izlasījuši kārtīgi 3.punktu, te ir rakstīts — darījumu rezultātā pašvaldības īpašumā iegūtie, tātad iznāk tā, ja pašvaldība nopirks kaut vai no bijušā Krievijas oficiera par 6000 latu šo dzīvokli, kā es teicu, četristabu dzīvokli, tad ar šo motivāciju mierīgi šo dzīvokli var pārvērst par sociālo dzīvokli kaut vai, neapvainojieties, Krisberga kungam. Un tā ir reālā iespējamība, ko mēs atveram ar šādu darbību, jo iegūts īpašumā dzīvoklis, tātad pašvaldība ieguldīs pašvaldības budžeta līdzekļus. Un es nevaru piekrist šajā gadījumā šai labdarībai tādā veidā. Ir cita lieta, jā, ja pēc tam pašvaldība nolemj izdalīt tam pensionāram, lūk, šos līdzekļus, lai viņš var vai nu iegādāties, vai kredītā, vai vēl kaut kā, bet tā ir nākotnes perspektīva. Un tādēļ es vēlreiz aicinu šajā gadījumā — diemžēl es nevaru Krisberga kungam piekrist, un tomēr es aicinātu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu un lūdzu uzmanīgi lasīt arī referentam to, kas ir ierakstīts likumā.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija. Lūdzu!

I.Bišers (DPS). Cienījamie kolēģi! Es īsti neizpratu šīs kvēlās runas. Kā es saprotu, runa ir par Juridiskās komisijas priekšlikumu — izslēgt likumprojekta 3.panta otrās daļas 3.un 4.punktu. Un, ja jūs paskatīsities... komisija gan ir uzrakstījusi, ka tā to noraida, bet, ja jūs izlasīsiet to 4.aili, ko komisija liek priekšā, tad tur šie punkti ir pazuduši, tātad komisija ir pieņēmusi. Atbildīgā komisija ir pieņēmusi Juridiskās komisijas priekšlikumus, un tāpēc, es domāju, strīdu nav, jo tiešām ir loģiski, jo šeit jau ir pateikts “neizīrētiem dzīvokļiem”, tātad jebkuri, kuri atrodas pašvaldības īpašumā, neņemot vērā, kādā veidā tie ir iegūti. Tāpat arī 1.punktā ir ieteikts... ielikts arī — dienesta viesnīcām, tātad jebkurā veidā, ja tās ir bijušas, vienalga, kādas tās ir bijušas, bet, ja tās ir pārvērstas par dzīvojamām mājām, tad tur var izveidot šos sociālos dzīvokļus un sociālās mājas, tātad nekādu iebildumu nav. Un tāpēc es nezinu, kāpēc ir strīds par Juridiskās komisijas priekšlikumu, es kā Juridiskās komisijas loceklis esmu pilnīgi apmierināts, ka galīgajā redakcijā tas ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas? Debates beidzam. Komisijas vārdā — Krisberga kungs. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Man ir liels paldies vēlreiz Bišera kungam, jo šoreiz man tik tiešām gribas pateikt kolēģim Lujānam — mēs runājam par 8.priekšlikumu. Bet, vai tad bija tik grūti aizlasīties šajā mirklī līdz 10.priekšlikumam un saprast šīs tik tiešām kvēlās runas nevajadzīgumu. Iespējams, ka nav precīzi strādājis kāds sekretārs, jo faktiski Juridiskās komisijas priekšlikumu varētu būt saukt par “noraidīts” vai arī iekļauts DPS frakcijas priekšlikumā. Šajā gadījumā definēts “noraidīts”, jo 10.priekšlikums mums vēl ir priekšā. Līdz ar to vēlreiz ierosinu atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Juridiskās komisijas priekšlikumu — izslēgt likumprojekta 3.panta otrās daļas 3. un 4.punktu. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 1, atturas — 13. Priekšlikums ir pieņemts.

V.Krisbergs. Cienījamie deputāti, pievērsiet uzmanību, lūdzu, 9.priekšlikumam, kuru atbildīgā komisija arī ir noraidījusi vai faktiski tomēr iekļāvusi 10.priekšlikumā, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt atbildīgās komisijas lēmumu!

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts atbildīgās komisijas viedoklis. Lūdzu tālāk!

V.Krisbergs. Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas priekšlikums — izteikt 3.panta otro daļu sekojošā redakcijā. Atbildīgā komisija to ir pieņēmusi ar redakcionālu precizējumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

V.Krisbergs . Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija ierosina 3.panta trešo daļu svītrot. Atbildīgā komisija noraida.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

V.Krisbergs . Juridiskā komisija ierosina likuma 3.panta trešajā daļā pēc vārda “daļas” aizstāt skaitli “5” ar “3”. Atbildīgā komisija noraidīja šo precizējumu.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

V.Krisbergs. Juridiskā komisija ierosina izslēgt likumprojekta 3.panta ceturto daļu. Atbildīgā komisija tam piekrīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī tam piekrīt. Pieņemts.

V.Krisbergs . Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas priekšlikums — 3.panta ceturtajā daļā izdarīt grozījumus...

Sēdes vadītājs . Tas vairs nav balsojams, Krisberga kungs, mēs esam izslēguši ceturto daļu.

V.Krisbergs . Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija ierosina 3.panta piekto daļu svītrot. Atbildīgā komisija to noraida.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

V.Krisbergs . Juridiskā komisija ierosina uzskatīt likumprojekta 3.panta piekto daļu par ceturto daļu un mainīt redakciju. Atbildīgā komisija tam piekrīt.

Sēdes vadītājs . Deputāti arī piekrīt? Pieņemts.

V.Krisbergs. Juridiskā komisija...

Sēdes vadītājs . Krisberga kungs, es ļoti atvainojos, mums pie 4.panta uz brīdi vajadzētu apstāties. Es atvainojos! Tātad mēs varam turpināt. Vienkārši Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu iesniegumu, apšaubot balsošanas rezultātus, bet to mēs izskatīsim pēc šā likumprojekta galīgās izskatīšanas. Tas būs nākamais jautājums pēc šī izskatīšanas procesa.

Lūdzu turpinām! Tātad lappuse nr. 4., 4.pants.

V.Krisbergs . Paldies! Tātad 4.pants. 4.lappusē augšā. Juridiskā komisija ierosina likumprojekta 3. un 4.pantu mainīt vietām. Atbildīgā komisija piekrīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

V.Krisbergs. Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija ierosina svītrot 4.panta pirmās daļas 1.punktu. Tālāk mainot numerāciju. Atbildīgā komisija noraida šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

V.Krisbergs. Juridiskā komisija likumprojekta 4.panta pirmo daļu ierosina izteikt šādā redakcijā. Atbildīgā komisija tam piekrīt.

Sēdes vadītājs . Deputāti arī tam piekrīt? Pieņemts.

V.Krisbergs . Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija 5.panta otrajā daļā ierosina svītrot vārdkopu “ir sociāli mazaizsargāta”. Atbildīgā komisija noraida.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt atbildīgas komisijas viedoklim? Pieņemts.

V.Krisbergs. Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija ierosina svītrot 5.panta otro un trešo daļu, attiecīgi mainot numerāciju, bet atbildīgā komisija noraida šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim? Pieņemts.

V.Krisbergs. Juridiskās komisijas priekšlikums — likumprojekta 5.pantu izteikt šādā redakcijā, ko atbildīgā komisija pieņēma ar redakcionāliem labojumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

V.Krisbergs. Juridiskā komisija 6.pantu ierosina izteikt šādā redakcijā, un atbildīgā komisija tam piekrīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī tam piekrīt. Pieņemts.

V.Krisbergs. Juridiskā komisija ierosina izslēgt likumprojekta 7.pantu, un atbildīgā komisija noraida šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par Juridiskās komisijas priekšlikumu. Pieņemts.

V.Krisbergs. Juridiskā komisija ierosina likumprojekta 8.pantu izteikt šādā redakcijā. Atbildīgā komisija noraida šo redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

V.Krisbergs . Juridiskā komisija ierosina izslēgt likumprojekta 9.pantu. Atbildīgā komisija noraida šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

V.Krisbergs . Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija ierosina mainīt 9.panta pirmajā daļā vārdus. Atbildīgā komisija noraida šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim? Pieņemts.

V.Krisbergs . Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija ierosina svītrot 9.panta otrajā daļā vārdkopu. Atbildīgā komisija piekrīt šim priekšlikumam.

Sēdes vadītājs . Deputāti arī piekrīt? Pieņemts.

V.Krisbergs. Juridiskā komisija ierosina izslēgt likumprojekta 10.panta pirmās daļas otro teikumu. Atbildīgā komisija piekrīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt? Pieņemts.

V.Krisbergs . Juridiskā komisija likumprojekta 10.panta ceturtajā daļā aizstāj vārdus “visi minētie” ar vārdu “šādi”. Atbildīgā komisija piekrīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt? Pieņemts.

V.Krisbergs. Juridiskā komisija likumprojekta 10.panta piekto daļu ierosina izteikt šādā redakcijā. Atbildīgā komisija piekrīt.

Sēdes vadītājs . Deputāti arī piekrīt? Pieņemts.

V.Krisbergs. Juridiskā komisija ierosina izslēgt likumprojekta 11.panta trešajā daļā vārdus, tālāk kā tekstā. Atbildīgā komisija tam piekrīt.

Sēdes vadītājs . Deputāti arī piekrīt? Pieņemts.

V.Krisbergs . Likumprojekta 11.pantā Juridiskā komisija ierosina ceturtās daļas otro teikumu izteikt šādā redakcijā. Atbildīgā komisija pievieno redakcionālu labojumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

V.Krisbergs. Juridiskā komisija ierosina izslēgt likumprojekta 12.pantu. Pieņemts. Mainot tālāko pantu numerāciju. Šādi spriež atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs . Deputāti arī tam piekrīt? Pieņemts.

V.Krisbergs. Juridiskā komisija ierosina likumprojekta 13.pantu izteikt mainītā redakcijā. Atbildīgā komisija noraida šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Atklājam debates. Modris Lujāns, frakcija “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”. Lujāna kungs, sešas minūtes jums būs pietiekami?

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Ir atsevišķi specifiski momenti, kurus mēs pieņēmām, bet tas būs uz trešo lasījumu. Protams, mani interesē, kā šie normatīvie akti tiks piestiprināti pie Domes, un tur vēl būs citi momenti. Bet šajā pantā arī ir ļoti interesants priekšlikums.

Es nezinu, kā Rīgas Dome vai arī kāda cita pašvaldība lems par energotarifiem šinīs mājās. Cienījamie kolēģi, tas nav šo pašvaldību lietu kompetencē. Tātad nevar uzlikt šādu normu, ja tas nebūs pašvaldību lietu kompetencē. Var uzlikt īres maksu vai var uzlikt par atsevišķiem komunāliem maksājumu veidiem, kas ir pašvaldību kompetencē. Bet jebkurā gadījumā vismaz elektroenerģija, tajā skaitā gāze, atvainojiet, tas ir pavisam citu instanču kompetencē, un mēs nevaram vienkārši nekorekti to apstiprināt tādā veidā. Protams, to vajadzēs, ja mēs apstiprināsim, trešajā lasījumā atkal labot. Jo mēs nevaram uzlikt citu struktūru atbildību pašvaldībām.

Tāpat arī īpatnējs traktējums ir “normatīvie akti”, “maksājumu parāds”. Maksājumu parādus piedzen nevis normatīvo aktu veidā, bet ir noteikti likumdošanas akti, un normatīvais akts — tas vispār juridiski neparedz formulējumu. Tādēļ es tomēr aicinu pagaidām atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu un pēc tam — uz trešo lasījumu — dot labojumus, jo, tā kā mēs iziesim, saglabājot iepriekšējo veidu, kā bija stādīts Augstajam namam, diez vai tur būs kāda loģika. Tas iepriekšējais drīzāk ir nekompetentā veidā iesniegts priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairs deputāti runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā Krisberga kungs vēlas runāt?

V.Krisbergs. Paldies! Nē.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Juridiskās komisijas priekšlikumu — likumprojekta 13. pantu izteikt šādā redakcijā. Tas ir dokumenta 9.lappusē. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 2, atturas — 1. Juridiskās komisijas priekšlikums ir pieņemts.

V.Krisbergs . Paldies! Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija ierosina aizstāt 14.panta pirmajā daļā vārdus. Atbildīgā komisija tam piekrīt.

Sēdes vadītājs . Deputāti arī piekrīt? Pieņemts.

V.Krisbergs. Juridiskā komisija ierosina likumprojekta 14.pantu izteikt citādā redakcijā. Atbildīgā komisija noraida šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

V.Krisbergs . Atbildīgās komisijas ierosinājums — izslēgt 14.panta pirmās daļas 3.pantā vārdus “Ministru kabineta noteiktos”. Protams, arī atbalsta to.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

V.Krisbergs . Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija ierosina 15.panta pirmās daļas 3.punktā vārdus aizstāt...

Sēdes vadītājs . Krisberga kungs, es ļoti atvainojos! Mēs neizskatījām 38.priekšlikumu.

V.Krisbergs . Es dziļi atvainojos! Juridiskā komisija ierosina likumprojekta 15.pantu izteikt šādā redakcijā, ko atbildīgā komisija noraida.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam. Pieņemts.

V.Krisbergs . Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas priekšlikums — aizstāt vārdus. Atbildīgā komisija tam piekrīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī tam piekrīt? Pieņemts.

V.Krisbergs . Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas priekšlikums — 15.panta ceturto daļu izteikt citādā redakcijā, ko atbildīgā komisija noraida.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

V.Krisbergs . Juridiskā komisija piedāvā izslēgt likumprojekta 16.pantā vārdus. Atbildīgā komisija tam piekrīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī tam piekrīt? Pieņemts.

V.Krisbergs . Juridiskā komisija ierosina izslēgt likumprojekta 17.pantu, ko atbildīgā komisija noraida.

Sēdes vadītājs. Mums ir jāatklāj debates. Lujāna kungs, jums divas minūtes pietiks? Modris Lujāns, frakcija “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Ja šādā veidā mēs saglabājam šā 17.panta traktējumu, tad es varu piedāvāt arī potenciāli jaunievēlētajiem Rīgas domniekiem iedomāties situāciju, ka Rīgas Dome izskatīs visas sūdzības. Tikai vienīgi jautājums, ja saglabā šo tekstu un tādā veidā to arī realizē, kā tas būs ar Rīgas Domes lēmumu, lems, vai tam un tam kungam ir legāli iedevuši sociālo dzīvokli vai nav iedevuši sociālo dzīvokli. Piedodiet, ja likumdošanas kārtībā paredzētās tiesības, apelācijas tiesības, un, ja neiet tādā veidā, tas ir tiesas tiesības. Tādēļ pēc savas būtības 17.pants patiešām ir lieks tādā veidā, kā šodien tas ir. Jo tur nav jānorāda, ir valstiskā kārtība, kādā veidā tiek risinātas konflikta situācijas. Bet, ja mēs gribam radīt jaunu oriģinālu mehānismu, tad, protams, tas ir labi.

Sēdes vadītājs. Vairs deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Krisberga kungs. Lūdzu! Bet vai jums pietiks laika?

V.Krisbergs (pie frakcijam nepiederošs deputāts). Es tikai vienu oponējumu gribu pateikt. Atklāti sakot, Lujāna kungam ir simtprocentīga taisnība. Ja mūsu tauta būtu tik izglītota, tā saprastu, ko viņa drīkst darīt. Tikai tāpēc atbildīgā komisija noraidīja Juridiskās komisijas priekšlikumu, ka tautai to ir grūti saprast. “Likumā paredzētajā kārtībā”, jo šeit kaut kas tai būs saprotamāks. Faktiski te tiešām ir, kā deputāti uzskata, jautājums par mūsu tautas juridisko izglītību, tā arī vajadzētu balsot. Es balsotu tomēr par to, lai šis skaidrojums būtu plašāks, un aicinu atbalstīt komisijas secinājumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Juridiskās komisijas priekšlikumu — izslēgt likumprojekta 17.pantu. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 3, atturas — 9. Priekšlikums ir pieņemts.

V.Krisbergs. Paldies! Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā kopumā.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 1, atturas — 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu termiņus trešajam lasījumam.

V.Krisbergs . Liels paldies kolēģiem! Termiņš trešā lasījuma priekšlikumu iesniegšanai — 15.aprīlis.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 15.aprīlis. Iebildumu nav. Pieņemts.

V.Krisbergs. Paldies!

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, lūdzu reģistrēsimies! Lūdzu reģistrējamies! Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Kamēr šie reģistrācijas rezultāti... Tiek veikta izdruka.

Godātie deputāti, viens paziņojums. Sakarā ar to, ka Latvijas—Izraēlas parlamentu atbalsta grupas priekšsēdētājs lūdz atbrīvot viņu no šī amata, es aicinu Saeimas Latvijas–Izraēlas parlamentu sadarbības grupu uz piecām minūtēm tikties tagad Saeimas Prezidija sēžu zālē, lai šo organizatorisko jautājumu atrisinātu. Es lūdzu visus deputātus, apmēram 30 deputāti ir iestājušies šajā grupā, būt Saeimas Prezidija zālē, lai ievēlētu jaunu priekšsēdētāju.

Vārds Mārim Rudzītim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi, nav reģistrējušies: Vents Balodis, Martijans Bekasovs, Alfreds Čepānis, Imants Daudišs, Roberts Dilba, Juris Dobelis, Vladilens Dozorcevs, Kārlis Jūlijs Druva, Oļģerts Dunkers, Indulis Emsis, Oskars Grīgs, Guntars Grīnblats, Ervids Grinovskis, Jānis Jurkāns...

Sēdes vadītājs. Jānis Jurkāns ir zālē.

M.Rudzītis. Viktors Kalnbērzs, Andrejs Krastiņš, Aivars Kreituss, Janīna Kušnere, Andrejs Panteļējevs, Anta Rugāte un Roberts Zīle ir zālē.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti! Es aicinu jūs ieņemt savas vietas. Arī žurnālisti ieņem savas vietas. Bet man diemžēl atkal nav pārliecības par to, ka zālē ir kvorums. Līdz ar to lūdzu reģistrācijas režīmu, un deputātus lūdzu reģistrēties! Lūdzu deputātus, kas ienāk zālē, arī vēl piereģistrēties! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 47 deputāti.

Lūdzu atkārtot zvanu! Lūdzu atkārtot reģistrācijas režīmu, un deputātus lūdzu reģistrēties atkārtoti! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 53 deputāti. Mēs varam turpināt sēdi.

Bet, pirms ķeramies pie nākošā dienas kārtības jautājuma izskatīšanas, Saeimas Prezidijs ir saņēmis sekojošu iesniegumu no pieciem deputātiem: “Zinot, ka Ģirts Valdis Kristovskis atrodas Aizsardzības un iekšlietu komisijas atbalstītajā komandējumā Vācijā un atgriezīsies tikai 1997.gada 20. martā pulksten 17.30, balsojumā par pieprasījumu par dokumentu nr.2290 viņš piedalīties nevarēja. Apšaubām balsojuma rezultātu. Lūdzam noskaidrot, kurš no klātesošajiem ir balsojis deputāta Ģirta Kristovska vietā, un lūdzam pārbalsot. Deputāti Kazāks, Zelgalvis, Mauliņš, Grīnbergs, Liepa.”

Dokuments nr.2290, tas ir Pieprasījuma komisijas atzinums par Saeimas deputāta Čerāna, Kostandas, Kušneres, Kazāka, Mauliņa, Zelgalvja, Grīnberga, Deņisova, Lujāna, Bekasova, Liepas iesniegto pieprasījumu Ministru prezidentam Šķēlem un valsts ieņēmumu valsts ministrei Počai par Korupcijas novēršanas likuma izpildi. Un tālāk kā tekstā.

Atbilstoši Saeimas Kārtības rullim viens deputāts var runāt par, viens — pret. Tātad 142. pants Kārtības rullī — ja balsošanas rezultātu pamatoti apšauba vismaz pieci deputāti, izdarāma pārbalsošana. Bet vispirms viens deputāts var runāt par, viens — pret. Jānis Kazāks vēlas runāt par. Lūdzu!

J.Kazāks (TKL). Dārgie kolēģi! Katrā gadījumā tas jau tikai vienā tajā minētajā gadījumā. Praktiski tas diezgan sistemātiski šodien notiek, un tāpēc vien šo vienu gadījumu mēs minējām. Bet es varu minēt tūlīt arī otru gadījumu — par valsts un pašvaldību budžeta izpildi 1996. gadā, tur tāpat Ģirts Valdis Kristovskis ir balsojis. Tā ka, ja kāds netic, var izņemt balsojumu.

Sēdes vadītājs. Kristiāna Lībane, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāte. Vēlas runāt pret. Lūdzu!

K.Lībane (LC). Cienījamie kolēģi, es pašlaik runāju ar jums tikai tāpēc, ka jūtu pienākumu to darīt kā frakcijas vadītāja. Acīmredzot tas, ka Kristovska kunga balsojums parādās izdrukā, ir kaut kādā veidā saistīts ar kādu manam prātam neaptveramu kļūmi balsošanas mehānismā vai kaut kā citādi... Es ļoti lūgtu cienījamos kolēģus nesmieties tādiem smiekliem, ko varētu jau saukt... kā saka, tuvu par zviegšanu... bet paklausīties, ko es tālāk teikšu. Līdz ar to es uzskatu, ka nebūtu pamata uzskatīt šo balsojumu par kaut kādā veidā kļūdainu, ja vien šajā balsojumā rezultāta starpība ir vairāk kā viena balss. Paldies! (No zāles: “Bet pats princips?”)

Sēdes vadītājs. Deputāti par un pret šo iesniegumu ir izteikušies. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Mēs tagad balsosim par piecu deputātu priekšlikumu, vai mums pārbalsot dienas kārtības 20. jautājumu, kurš ir ar numuru 20. iekļauts mūsu šodienas dienas kārtībā, vai viņu pārbalsot vai ne? Tātad atbilstoši... apšaubām balsojuma rezultātu, lūdzam noskaidrot, kurš no klātesošajiem ir balsojis deputāta Kristovska vietā un lūdzam pārbalsot.

Tātad lūdzu balsošanas režīmu, un lūdzu deputātus paust savu attieksmi balsojot! Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 19, atturas — 13. Zālē nav kvoruma, bet acīmredzams ir, ka kvorums ir zālē. Deputāti nepiedalās balsojumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Un lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 19, atturas — 12. Tātad nav kvoruma.

Pārtraukums 5 minūtes. Līdz pulksten 13.41.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Ir 13 un 41 minūte. Es lūdzu ieņemt savas vietas. Turpinām sēdi! Es atkārtoju, godātie deputāti, mēs izskatām piecu deputātu iesniegumu, kurā pieci deputāti apšauba balsojuma rezultātu par dienas kārtības 20. punktu — pieprasījumu izskatīšanu un par balsojumu par šo pieprasījumu. Līdz ar to mums ir jāizsaka sava attieksme balsojot — vai mēs atbalstām šo piecu deputātu iesniegumu vai ne. Līdz ar to vēlreiz zvanu lūdzu! Godātie deputāti! Balsosim par piecu deputātu priekšlikumu — izdarīt pārbalsojumu par pieprasījumu ar kārtas numuru 20 mūsu dienas kārtībā. Lūdzu balsošanas režīmu, un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu deputātus piedalīties balsojumā! Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 18, atturas — 17. Priekšlikums netiek pieņemts.

Nākošais dienas kārtības jautājums atbilstoši izdarītajām izmaiņām mūsu dienas kārtībā ir jautājums nr.67 — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” . Otrais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — Ludmila Kuprijanova, Demokrātiskā partija “Saimnieks”. Lūdzu!

L.Kuprijanova (DPS). Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 2353. Pirmais priekšlikums ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

L.Kuprijanova. Otrais priekšlikums arī ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, un šeit ir runa par šīm mazajām pensijām, kuras tiek piešķirtas sievietēm, kas aiziet pensijā 55 gados, tātad pirms termiņa. Un komisijas priekšlikums ir garantēt viņām, kad iestājas pensijas vecums, vismaz 25 latus, kā tas ir paredzēts,— sociālo pabalstu. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Es arī atbalstu šo priekšlikumu, un acīmredzot uz trešo lasījumu šeit vajadzēs no šī teksta izsvītrot ārā vārdus “sasniedzot šā likuma 11. panta pirmajā daļā minēto vecumu”. Tātad šī norma, neapšaubāmi, ir nepieciešama, ka ir jānosaka šī minimālā pensija — 25 lati, šis valsts sociālā pabalsta minimums, bet tas ir jānosaka arī, teiksim, sievietēm, pirms viņas ir sasniegušas šo 60 gadu vecumu. Tātad mēs nedrīkstam šīs mazās pensijas pieļaut. Un tāpēc es aicinu deputātus atbalstīt šo Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu, un pēc tam uz trešo lasījumu mēs varēsim šeit iestrādāt vēl precizējumus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs runāt nevēlas? Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Kuprijanovas kundze.

L.Kuprijanova (DPS). Jā, es lūdzu atbalstīt šo komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus necēla, tātad balsojums nav nepieciešams, un tas tiek pieņemts.

L.Kuprijanova. Trešais priekšlikums ir — precizēt 1. panta redakciju, ko komisija ir izdarījusi. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

L.Kuprijanova. Nākamie grozījumi izdarīti pārejas noteikumos, un man ir jāizsaka atvainošanās frakcijai “Sociālistiskā partija — Līdztiesība” , jo dokumentos, kas jums ir iesniegti, nav pilns šīs frakcijas nosaukums, bet tikai nosaukums “Līdztiesība”. Tādēļ komisijas vārdā es lūdzu piedošanu par šo tehnisko kļūdu.

Tātad pārejas noteikumu 1. punktu, ko piedāvā frakcija “Sociālistiskā partija —Līdztiesība”, komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs . Deputāti neiebilst? Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par frakcijas “Sociālistiskā partija — Līdztiesība” ierosinājumu — izteikt pārejas noteikumu 1. punktu šādā redakcijā, un tālāk kā tekstā. Tas atrodas dokumenta otrajā lappusē. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 3, pret — 26, atturas — 19. Nav kvoruma.

Lūdzu atkārtot zvanu!. Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu, un deputātus es aicinu piedalīties balsojumā! Lūdzu rezultātu! Par — 1, pret — 28, atturas — 22. Priekšlikums nav pieņemts.

L.Kuprijanova. Nākošais priekšlikums ir frakcijas “Sociālistiskā partija — Līdztiesība” priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti neiebilst? Pieņemts.

L.Kuprijanova. 6.priekšlikums — frakcijas “Sociālistiskā partija — Līdztiesība” priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Lai cik tas nebūtu dīvaini, bet šajā gadījumā es šo priekšlikumu aicināšu atbalstīt. Es negribētu teikt, ka tas ir ideāls, bet tas tomēr sper vienu būtisku soli pensiju sistēmas sakārtošanā un normalizēšanā, lai izbeigtu tās anomālijas, kuras mums šobrīd valstī pastāv ar pensiju aprēķināšanu. Jo šobrīd, kā mums visiem zināms, pastāv gan iespēja personai noteikt, aprēķināt viena lata pensiju atsevišķos gadījumos, un atsevišķos gadījumos šī pensija ir sasniegusi pat vairāk nekā 1000 latus. Un skaidrs, ka tas nav un nevar būt taisnīgi.

Es negribu teikt, ka šis frakcijas “Sociālistiskā partija — Līdztiesība” priekšlikums būtu ideāls. Šeit man ir... Ja mēs šo priekšlikumu pieņemam, tad uz trešo lasījumu tas būs, neapšaubāmi, jāprecizē, un arī jācenšas sabalansēt tie līdzekļi, kādi ir pieejami, pensiju izmaksai ar to nepieciešamību.

Bet šeit tas motīvs, kāpēc es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt, ir tāds, ka šeit tomēr tiek piedāvāts korektā veidā noteikt šo personas vidējo apdrošināšanas iemaksu, un šeit tiek pateikta tā norma, ka, ja personas apdrošināšanas stāžs Latvijā nav mazāks par 10 gadiem un apdrošinātās personas vidējā apdrošināšanas iemaksas alga par 1996. gadu un turpmākajos gados par uzkrātajiem darba un tam pielīdzinātiem periodiem ir mazāka par šajā periodā noteikto vidējo apdrošināšanas piemaksu algu, tad pensijas apmēra noteikšanai ņemama vērā atbilstošo gadu noteiktā vidējā apdrošināšanas iemaksu alga. Tas izslēgtu vismaz to gadījumu, kad cilvēks saņem kādu, teiksim, 1 lata pensiju vai arī kaut kādas citas nenormāli mazas pensijas, vismaz attiecībā uz tiem cilvēkiem, kuri ir strādājuši visu darba mūžu.

Šis priekšlikums neatrisina to jautājumu, kas ir ar šīm lielajām pensijām. Tas it kā saglabā vēl iespējas šīs lielās pensijas cilvēkiem saņemt. Tas jautājums arī būtu kaut kādā vienā vai otrā veidā jāatrisina, bet tas varētu būt trešā lasījuma jautājums.

Frakcija “Latvijai” jau ir iesniegusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””, kur mēs cenšamies atrisināt abas šīs problēmas reizē. Gan šo mazo pensiju problēmu, gan arī lielo pensiju problēmu, kas izsauc šo sociālo netaisnību, bet mēs varētu, šeit jau strādājot pie šī likumprojekta otrajā lasījumā, jau vismaz daļēji šo risinājumu iestrādāt šobrīd un pēc tam iet tālāk uz trešo lasījumu, lai mēs šeit jau varētu maksimāli operatīvi pieņemt lēmumus, kā situāciju noregulēt, un lai izbeigtos šīs acīmredzamās nekārtības pensiju lietās, par ko mēs esam saņēmuši ļoti daudzus un ļoti pamatotus signālus, teiksim, kā tas var būt, ka divi cilvēki ir strādājuši vienādos apstākļos visu savu darba mūžu. Viens iet pensijā 1996.gadā, viens iet pensijā 1997.gadā. Pensija atšķiras četras un vairāk reizes. Tas absolūti nav pieņemami. Var teikt, ka šeit ar šobrīd spēkā esošo pensiju aprēķināšanas kārtību notiek kārtējā tautas aplaupīšana, faktiski tautas nabadzīgās daļas aplaupīšana, jo mēs zinām, ka tieši ar pašreiz spēkā esošo kārtību vislielākās problēmas ir tiem cilvēkiem, kas pēdējā gada laikā nav spējuši dabūt darbu. Un šādu cilvēku ir ļoti daudz, un diemžēl tieši pret šiem cilvēkiem šis pašreiz spēkā esošais pensiju likums vēršas praktiski iznīcinoši. Tas nevar būt pieņemami. Tas ir kaut kādā veidā jāatrisina. Būtu lūgums sākt šo problēmu risināt šobrīd, atbalstot šo frakcijas “Sociālistiskā partija — Līdztiesība” priekšlikumu uz otro lasījumu. Un uz trešo lasījumu to tālāk jau precizējot. Paldies!

Sēdes vadītājs . Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Vēlas, es atvainojos. Aleksandrs Golubovs, frakcija “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”. Lūdzu!

A.Golubovs (SPL). Cienījamie kolēģi! Varbūt jūsu pārdomām. Padomājiet, lūdzu, par tām sievietēm, par tiem vīriešiem, kuri varēs pēc iepriekšējā likuma saņemt vienu vai divus latus, nostrādājot daudzus gadus Latvijā. Sievietes un vīrieši. Un tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, kurš dos iespēju saņemt kaut gan nepietiekošu, bet tieši pensiju, bet nevis kaut kādu pabalstu, kurš būs vienu, divu latu apmērā. Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti runāt debatēs nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā, Ludmila Kuprijanova. Lūdzu!

L.Kuprijanova (DPS). Jebkurā gadījumā šie pārejas noteikumi ir tie, kas izraisījuši ļoti plašu rezonansi sabiedrībā. Un es ceru, ka jūs, kolēģi, visi jau esat dzirdējuši jeb lasījuši Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu. Mēs veidojam paplašinātu darba grupu, speciālas komisiju sēdes aprīlī un maijā, kur tiek aicināti arī no frakcijas “Latvijai” un no LNNK un LZP frakcijas pārstāvji, kuri nav pārstāvēti mūsu komisijā, kā arī tie neatkarīgie deputāti, kas vēlas piedalīties. Acīmredzot piedalīsies arī Šķēles kungs. Man bija vakar saruna ar viņu. Piedalīsies Valsts prezidenta kancelejas pārstāvji, neatkarīgās arodbiedrības, Pensionāru federācija, Apdrošināšanas padome, Labklājības ministrija un Finansu ministrija. Jo šis jautājums ir nopietns, ar pārejas noteikumiem situācija ir sarežģīta. Un komisija vēlas, lai nebūtu raustīšanās pa dažādiem atsevišķiem punktiem, izsvērt no visiem aspektiem šo jautājumu un acīmredzot arī pagrozīt pārejas noteikumus, jo ir trīs pamatbloki, kas šodien ļoti uzbudina sabiedrisko domu. Tās ir mazās pensijas, lielās pensijas, es nosacīti saucu, un arī jautājums par strādājošajiem pensionāriem. Tādēļ arī komisija ir noraidījusi šo priekšlikumu, ko izteica frakcija “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”, ņemot vērā, ka mēs uz maija beigām gatavojamies iesniegt izsvērtus pārejas noteikumu grozījumus, un dažādos aspektos. Tādēļ es aicinu jūs šoreiz atbalstīt komisijas lēmumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par frakcijas “Sociālistiskā partija — Līdztiesība” ierosinājumu — izteikt pārejas noteikumu 13.punktu šādā redakcijā. Un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi balsojot! Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 17, atturas — 21. Nav kvoruma.

Lūdzu atkārtot zvanu! Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu, un es aicinu deputātus piedalīties balsošanā! Lūdzu rezultātu! Par — 7, pret — 15, atturas — 31. Priekšlikums nav pieņemts.

L.Kuprijanova. Paldies! Ar šo likumprojekts ir izskatīts, un lūdzu pieņemt to otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu, un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 1, atturas — 1. Zālē nav kvoruma. Lūdzu atkārtot zvanu! Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu. Deputātus es aicinu piedalīties balsojumā. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.