SPOGULIS Par Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja oficiālo vizīti Ķīnā

Latvijas kompass rāda Ķīnas virzienu, Ķīnas kompass — Latvijas virzienu

No Saeimas priekšsēdētāja Alfreda Čepāņa 16. — 23. marta Ķīnas vizītes albūmiem

Sākotnēji nebija paredzēts, ka Latvijas Saeimas delegāciju pieņems Ķīnas Tautas Republikas priekšsēdētājs Dzjans Dzimins, tomēr šāda tikšanās notika un Latvijas Saeimas priekšēdētājam Alfredam Čepānim un Dzjanam Dzeminam bija sirsnīga saruna

Visķīnas Tautas sapulces namā Latvijas delegācija kopā ar Ķīnas vadītājiem

Cansju provinces Tautas pārstāvju sapulces pastāvīgās komitejas priekšsēdētājs Šeņš Dažeņs pārsprieda ar Latvijas delegācijas vadītāju sadarbības iespējas.

Visķīnas Tautas sapulces namā Latvijas delegāciju pieņēma Visķīnas Tautas pārstāvju sapulces pastāvīgās komitejas priekšsēdētāja vietnieks Vaņs Haņpins.

Miljonu pilsētā Šanhajā Latvijas delegācijai lielu uzmanību veltīja pilsētas mērs Že Gongjī.

Latvijas delegācija: Māris Steins, Viktors Kalnbērzs, Alfreds Čepānis, Imants Daudišs, Rets Plēsums.

Latvijas delegācijas vadītājs Alfreds Čepānis un tulkotāja Ženga Veija Šanhajas tautas lietišķās mākslas veikalā “Draudzība”

turpat veikala telpās Alfredu Čepāni pacienāja ar Ķīnas tēju, bet tautas māksinieks pa to laiku darināja nelieluviesa portretu keramikā.

Ķīna pasaules attīstībai devusi kompasu, porcelānu, papīru, tomēr ikdienā šos faktus bieži piemirstam, taču Lielo Ķīnas mūri zina pat tie, kas šai valstī nekad nav bijuši

Vizītes laikā Ķīnā mūsu valsts delegācijai bija iespēja iepazīties gan ar televizoru ražotni, kur top mūsdienīgie tālrāži “Panda”, gan ar citu preču tapšanu.

Šanhajas televīzijas torņa iekšienē vispirms varēja aplūkot torni miniatūrā, tad noraudzīties uz pilsētu no putna lidojuma, bet nobeigumā Alfrēdam Čepānim vēl bija jāparakstās torņa apmeklētāju goda viesu grāmatā.

Iepazīstoties ar Čžaczjaganas pilsētas brīvo ekonomisko zonu.

Ķīnā pat vērienīgas tautsaimniecības celtnes top apbrīnojam īsā laikā, tā radies arī šīs tilts Šanhajā pār Huanhē upi.

Pie ķīniešu revolucionārā demokrāta Suņja Jatsena kapenēm Nankinā.

Viena no precēm ko gan Latvijā, gan citur pasaulē saista ar Ķīnas vārdu ir termoss. Latvijas delegācijai izdevās redzēt kā top slavenie ķīniešū termosi un iepazīt arī šīs fabrikas tuvumā esošo brīnišķīgo parku.

Saeimas priekšsēdētājs, Saeimas delegācija preses konferencē vakar, 24.martā

Pilsētā katru gadu celtniecībā tiek ieguldīti 20 miljardi dolāru. 17 procenti no visas pasaules celtniecības ceļamkrāniem ir izvietoti Šanhajā. Inflācijas līmenis šajā pilsētā ir 5 procenti, ko mēs tagad tikai tiecamies panākt. Ķīnā ir izveidotas 15 brīvās ekonomiskās zonas. Vienā no tām mēs bijām. Tur ārvalstu kapitālieguldījumi katru gadu sasniedz 1 miljardu 700 miljonus dolāru. Lūk, kādas astronomiskas summas tiek ieguldītas Ķīnas ekonomikas attīstībā. Man bija tāds mazs gandarījums par to, ka visas brīvās ekonomiskās zonas Ķīnā ir izvietotas saistībā ar ostas pilsētām.

Es uzskatu, ka mūsu vizīte bija ārkārtīgi svarīga, pirmkārt Latvijas valstij. Jo tādas lielvalsts, kur dzīvo 1,2 miljardi iedzīvotāju, atbalsts mūsu nelielajai valstij gan politiski, gan ekonomiski ir ļoti nozīmīgs. Tāpēc domāju, ka bija vērts uz turieni braukt.

Runājām par vairākiem konkrētiem abu valstu ekonomiskās sadarbības projektiem — par tirdzniecību, ostu sadarbību, kopuzņēmumu veidošanu, par Ķīnas tirdzniecības nama atvēršanu šogad Rīgā, par parlamentāro sakaru nostiprināšanu. Varu teikt, ka mūsu vizīte bija Latvijas valstij pietiekami nozīmīga un vērtīga. Un varam būt gandarīti par tās rezultātiem.

Pēc tam izteicās Saeimas sekretārs Imants Daudišs:

— Pēc Čepāņa kunga teiktā vēl gribu tikai uzsvērt, ka Ķīnā noris ļoti strauji ekonomiskie procesi. Tur ir milzīga attīstība.

Un arī Oļģerts Dunkers, Latvijas un Ķīnas parlamentu sadarbības grupas priekšsēdētājs:

— Esmu ļoti gandarīts par šo braucienu. Arī par to, ka, izrādās, ļoti sekmīga ir bijusi mūsu līdzšinējā sadarbība ar Ķīnas Tautas Republikas vēstniecību Latvijā. Ļoti spēcīgu iespaidu atstāja šī tikšanās ar Ķīnu, kas radikāli pārveido savu ekonomiku. Šodien tā, manuprāt, ir ietekmīgākā pasaules trijotne — Klintons, Jeļcins un Dzjans Dzemiņs. Tas, ka man bija iespēja veselu stundu sarunāties ar Dzjanu Dzemiņu, man bija ārkārtīgi svarīgi. Fotogrāfija, kur esam redzami kopā ar viņu, būs labākā manā mūžā. Jo viņa domāšanas un runas veids bija vienkārši lielisks.

Uz “LV” jautājumu par to, kā Ķīnā tiek iegūta nepastarpināta un objektīva informācija par Latviju, Alfreds Čepānis atbildēja:

— Ne ar vienu Ķīnas vadības pārstāvi detalizētas sarunas nebija. Mēs plaši izstāstījām, kā pie mums notiek reformas, kāds ir privatizācijas process, ka mūsu stratēģiskais mērķis ir iestāšanās ES un perspektīvā arī NATO. Ķīnieši mūs uzmanīgi uzklausīja. Bet par to, kā Ķīnā iegūst informāciju par Latviju, netika runāts. Domāju, ka lielā mērā šo informāciju iegūst no Ķīnas vēstniecības Latvijā. Tieši Ķīnas vēstniecība arī organizēja šo vizīti.

— Kādi pārsteigumi jums bija Ķīnā?

Alfreds Čepānis: — Pārsteigums bija tas, ka mūs pieņēma pats ĶTR priekšsēdētājs Dzjans Dzemiņs. Sākotnēji šāda pieņemšana nebija paredzēta. Bija plānots, ka mums galvenokārt būs sarunas ar Ķīnas parlamenta un tā Pastāvīgās komitejas cilvēkiem. Bet, ja runājam par vizuāliem pārsteigumiem, — pārsteidza šis milzīgais cilvēku skaits. Tā ķīniešu strādātgriba varētu būt pārsteigums jebkuram, kas Ķīnā nav bijis. Un tā fantastiskā Ķīnas attīstība.

— Kāds priekšstats jums radās par demokratizācijas procesiem Ķīnā?

Alfreds Čepānis: — Ir vajadzīgs ilgāks laiks, lai varētu spriest, cik demokrātiski noris politiskie un ekonomiskie procesi kādā valstī. Ar dažām dienām nepietiek. Šajā īsajā laikā mēs dzirdējām no visu rangu ekonomiskajiem vai politiskajiem vadītājiem pozitīvas atsauksmes par atvērto durvju un reformu politiku. Bet viņi saka, ka Ķīna ir specifiska valsts ar tās tautai piemītošo mentalitāti un attieksmi pret visu apkārtējo. Tādēļ viņi ir par sociālistisku tirgus ekonomiku. Bet par to, vai tur ir demokrātija Rietumu izpratnē, nevar tik vienkārši spriest. Katrā ziņā tur, kur mēs bijām, neizjutām nekādus mēģinājumus ierobežot informāciju, kas nāca no mums vai ko sniedza mums. Nekur arī neredzējām protesta demonstrācijas. Tur jau ikdiena ir demonstrācija, jo cilvēku skaits ir tik milzīgs, ka visu laiku rodas iespaids, ka viņi ielās iet demonstrācijā. Arī tas bija pārsteigums.

Mintauts Ducmanis,

“LV” Saeimas un valdības lietu

redaktors