Latvijas Valsts prezidents — par ASV un Krievijas prezidenta tikšanos Helsinkos

Nesenās ASV un Krievijas galotņu tikšanās kontekstā izskanēja arī Baltijas valstu tēma. Atklātībā atkal izskanējusi tēze par to, ka Krievija varētu sniegt vienpusējas drošības garantijas Latvijai un Baltijai kopumā.

Lai arī Latvija jau vairākkārt ir noraidījusi priekšlikumus par vienpusējām vai daudzpusējām drošības garantijām un uzsvērusi, ka risinājumus savai drošībai vēlas rast pati un tos saskata dalības perspektīvā Eiroatlantiskajās drošības organizācijās, tomēr šķiet, ka vietā ir vairāki komentāri.

Krievijas tēze par Baltijas valstu drošību izskanējusi visai zīmīgā laikā — proti, 25.marta priekšvakarā. Latvijas vēsturē tā ir vēsturiski traģiska diena, jo šajā datumā pēc Otrā pasaules kara jau okupētajā Latvijā notika masveida deportācijas un Sibīrijas jēdziens iespiedās dziļi mūsu tautas vēsturiskajā apziņā.

Vēsture nedrīkst atkārtoties, un mēs apsveicam to, ka arī Kreivijā ir politiķi, kuri šādu tēzi pauž arī attiecībā uz Baltijas valstīm.

Latvija labi saprot, ka Krievijā nepieciešams laiks, lai apzinātu visu savu vēsturisko mantojumu, un mēs apsveicam šādus pirmos izteicienus par vēlmi meklēt vēstures pārvarēšanas iespējas.

Krievijā veidojas jauna identitāte, kas ir garš un pretrunīgs process, jo tā centrā ir atziņa par to, ka Krievijas identitātes ģeogrāfiskās robežas vairs nav tās pašas, kādas tās bija šī gadsimta sākumā.

Nešaubāmies, ka Krievijas identitāte nebalstīsies arī uz tādiem vēsturiskiem jēdzieniem kā Jalta. Krievijas Valsts prezidenta vērtējums Baltijas valstu nelikumīgai aneksijai un inkorporācijai Padomju Savienībā ir cerīga nots. Tā noteikti kļūs par toni nosakošo.

Latvija ir gandarīta, ka Krievija atzīt to, ka mūsu dialogā ir jāiekļauj arī citas tēmas — proti, ka jārunā ir ne tikai par etniskajiem krieviem Latvijā. Paplašināt dialoga telpu ar Krieviju — tāda jau sen ir Latvijas nostāja un patiesa vēlme. Latvijas Valsts prezidents tieši šādu uzaicinājumu izteicis savā nesenajā vēstulē Krievijas Valsts prezidentam Borisam Jeļcinam. Latvija uztvērusi Krievijas prezidenta vēlmi attīstīt vispusīgu sadarbību ar Latviju un Baltiju kopumā.

Baltijas valstis ir kritiskākais un jūtīgākais punkts Eiropas drošībā. Akceptējot Baltijas valstu suverēnās tiesības izvēlēties drošības modeli, Krievija sniegtu būtisku ieguldījumu, kopā veidojot modernu drošību un savstarpējās uzticības gaisotni Eiropā, kā arī izšķirošo ieguldījumu Ziemeļeiropas drošībai.

Šobrīd Eiropā dota iespēja atteikties no šim gadsimtam tik traģiskā lēmumu gara, ko parasti saistām ar Jaltas, Molotova un Ribentropa vārdiem, un neatgriezties pie tam laikam raksturīgajiem risinājumiem drošības politikā.

Iesim soli tālāk un radīsim Baltijā mūsdienīgu eiropeisku drošības risinājumu! Latvija apgalvo, ka Krievijai nav jāizjūt nekādas bažas par mūsu stratēģisko vēlmi iekļauties Eiroatlantiskajā drošības un sadarbības telpā.

Gluži otrādi — attiecībā pret Rietumiem Latvija vēlas būt droša Krievijas kaimiņvalsts, un attiecībā pret Krieviju Latvija vēlas būt droša Rietumu valsts. Latvijas līdzšinējās pūles šajā darbības virzienā ir jau atzītas. Mūsu nodoms ir tālāk attīstīt sadarbības un savstarpējās sapratnes filozofiju.

Valsts prezidenta Preses dienests