• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Diplomātija. Jaunie Indijas un Ukrainas pilnvarotie pārstāvji Latvijā (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.03.1997., Nr. 82 https://www.vestnesis.lv/ta/id/42740

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Jaunie Indijas un Ukrainas pilnvarotie pārstāvji Latvijā

Vēl šajā numurā

26.03.1997., Nr. 82

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

DIPLOMĀTIJA

Jaunie Indijas un Ukrainas pilnvarotie pārstāvji Latvijā

Kopš vakardienas, 25.marta, akreditējoties pie Valsts prezidenta

Indijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Sušils Dubejs

Vakar, 25. martā, Rīgas pilī savu akreditācijas rakstu Latvijas Republikas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim iesniedza Indijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Sušils Dubejs ( Sushil Dubey ).

Viņa ekselence Sušils Dubejs, Indijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā, dzimis 1940. gada 27. novembrī. Viņam ir augstākā izglītība sabiedrības zinātnēs un zinātniskais grāds ekonomikā. Pēc augstskolas beigšanas divdesmit četru gadu vecumā nākamais vēstnieks sāka strādāt Indijas Ārlietu ministrijā. Viņš veicis dažādus pienākumus Indijas diplomātiskajās pārstāvniecībās Madridē, Singapūrā, Riodežaneiro, Lisabonā un Ņujorkā. Sušils Dubejs jau bijis Indijas vēstnieks Peru, Angolā un Indijas ģenerālkonsuls Sanfrancisko. Sušils Dubejs bijis arī Indijas Ārlietu ministrijas sekretārs.

Vēstnieks ir precējies. Vēstniekam ir dēls un meita. Vēstnieks Dubejs bez dzimtās pendžabiešu valodas pārvalda arī spāņu, portugāļu un angļu valodu.

Iesniedzot savu akreditācijas rakstu Latvijas Republikas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim, Indijas Republikas vēstnieks Sušils Dubejs teica:

“Man ir gods pasniegt jums manu kā Indijas Republikas trešā Latvijas Republikā akreditētā vēstnieka akreditācijas vēstuli. Indija — lielākā demokrātiskā valsts pasaulē un viena no visvecākajām civilizācijām — vienmēr ir bijusi pārliecināta vēlētas pārvaldes formas un demokrātisko vērtību aizstāve pasaulē. Tādējādi dabisks ir Indijas Republikas atbalsts Latvijas Republikai. Pēc neatkarīgas Latvijas izveides attiecības starp mūsu valstīm strauji attīstījās, un Latvijas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieka vadītās Latvijas parlamenta delegācijas vizīte Indijā 1993. gadā, kā arī Indijas ārlietu valsts ministra vizīte Latvijā 1995. gada augustā — septembrī piešķīra šīm attiecībām tālāku impulsu. Indija ar nepacietību gaida Jūsu ekselences vizīti Indijā šī gada otrajā pusē.

Indijas un Latvijas attiecības balstās uz abpusēju sapratni, ko abas valstis izrāda dažādos jautājumos un uz dažādām platformām. Mēs novērtējam to nozīmi, ko Latvija ir piešķīrusi divpusējo ekonomisko un kultūras attiecību stiprināšanai ar Indiju. Ir parakstīti četri divpusējie līgumi: par ekonomisko un tehnisko sadarbību, par sadarbību kultūrā, mākslā, izglītībā un zinātnē, deklarācija par divpusējās sadarbības principiem un virzieniem un protokols par konsultācijām starp Indijas Republikas un Latvijas Republikas Ārlietu ministrijām. Tiek risinātas sarunas par vēl trim divpusējiem līgumiem.

Ekselence, Indijai un Latvijai ir daudz kopēja. Abās valstīs notiek attīstības process, abas valstis tiecas uz ekonomisko augšupeju un stabilitāti, un abām ir gan perspektīva, gan savas problēmas. Šīs līdzības ir sekmējušas divpusējās attiecības un savstarpēju sapratni. Mana misija būs nodrošināt svaigu impulsu mūsu abpusēji izdevīgās sadarbības attīstībā.

Indijas Republikas vārdā es vēlu suverēnajai Latvijas Republikai mieru un augošu labklājību nākotnē.”

Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis savā atbildes uzrunā Indijas vēstniekam teica:

“Jūsu ekselence, sveicu jūs kā Indijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā!

Indijas vēstnieka akreditācija Latvijā ir nozīmīgs notikums abu valstu divpusējās attiecībās. Latvija ir ieinteresēta arī turpmāk attīstīt savstarpēji izdevīgas draudzīgas attiecības ar Indiju. Abu valstu sadarbība pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas turpina veidoties kā patiesi labvēlīgas un konstruktīvas modernu tautu attiecības. Mūsu tautas vieno senas kultūras vienojošais spēks. Latviešu valoda, baltu valodas ir radušas savas saknes senajā pasaules kultūras bagātībā — sanskritā.

Latvijas likumīgās drošības intereses, bažas par stabilitāti un demokrātiju reģionā izvirza nepieciešamību vēl aktīvāk realizēt uzsākto iestāšanos Eiropas Savienībā un citās kontinenta stabilitāti nodrošinošās struktūrās. Pasaules attīstības procesu globalizācija, savstarpējās atkarības pieaugums ir pamats tālāko attiecību ciešākai intensifikācijai ar valstīm citos reģionos. Procesi Āzijas dienvidos, Indijas centieni pēc miera un stabilitātes Latvijā tiek pozitīvi novērtēti. Miers, stabilitāte un savstarpējā uzticēšanās var dot reģionam pozitīvu problēmu risinājumu un uzplaukumu.

Latvijas un Indijas dinamiskā attīstība ir labs pamats kopējai ciešai sadarbībai visās jomās. Abpusējo sadarbību jāturpina aktīvi un vispusīgi paplašināt. Divpusējie kontakti un sapratne jānostiprina, aktivizējot savstarpējās vizītes un plašāku apmaiņu starp kultūras darbiniekiem un uzņēmējiem. Drošāk jāpilnveido Latvijas un Indijas līgumtiesiskā bāze.

Latvijas un Indijas divpusējās attiecībās ir daudz darāmā, bet tas ir patīkams darbs. Tas vieno kopējiem centieniem — stabilitātei, mieram, tautu labklājībai, tas ir darbs savu tautu labā.

Veiksmīgu darba sākumu! Latvijas un Indijas tautas vieno draudzības un sadarbības saites!”

“Latvijas Vēstnesim”

Tūlīt pēc akreditācijas ceremonijas un sarunas ar Valsts prezidentu Gunti Ulmani Indijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Sušils Dubejs sniedza savu pirmo interviju “Latvijas Vēstnesim”.

— Jūsu ekselence, atļaujiet jūs apsveikt ar stāšanos augstajā amatā!

— Es jums sirsnīgi pateicos!

— Sakiet, lūdzu, ar ko jūs sāksiet savu vēstnieka misiju Latvijā?

— Es jau esmu sazinājies ar Latvijas ārlietu ministru un tagad stāšos kontaktos vēl ar citiem Ārlietu ministrijas darbiniekiem. Īpaši ar tiem, kuru kompetencē ir Latvijas sakari ar Āzijas valstīm, piemēram, Indiju. Pēc tam es sazināšos arī ar Tirdzniecības palātas priekšsēdētāju un ar Indijas un Latvijas kultūras biedrības vadību. Man bija iespēja tikties ar indiešu kopienas pārstāvjiem Rīgā, saviem tautiešiem, kas dzīvo vai strādā Rīgā. Tie ir paši pirmie kontakti, taču es centīšos tos vērst plašumā.

— Kā jūs iztēlojaties mūsu valstu attiecību nākotni?

— Es esmu pārliecināts, ka mums ir teicamas perspektīvas. Abas mūsu valstis ir demokrātiskas. Indija turklāt ir pasaules lielākā demokrātiskā valsts. Tādēļ mēs arī vēlamies atbalstīt demokrātisko Latvijas valsti, kas nesen atjaunoja savu valstisko neatkarību. Mēs vēlamies palīdzēt Baltijas valstīm un sekmēt jūsu nacionālās pārbūves darbu. Domāju, ka savstarpējās simpātijas un laba vēlējumi starp abām mūsu demokrātiskajām valstīm sekmēs Indijas un Latvijas sadarbību un panākumus.

— Vai šī ir jūsu pirmā ierašanās Rīgā?

— Jā, man un manai sievai šī ir pirmā vizīte Rīgā.

— Kādi ir jūsu pirmie iespaidi mūsu valstī?

— Vakar mēs redzējām lielisku baleta izrādi — “Žizeli”. Jums ir tiešām lielisks baleta ansamblis, tas ir pasaules klases balets. Jūs ar to varat lepoties. Šodien pēcpusdienā es ceru izbrīvēties, lai ar sievu pastaigātu pa Vecrīgu, bet rīt mēs gribam noklausīties ērģeļmūzikas koncertu Doma baznīcā.

— Cik bieži mēs varam rēķināties redzēt jūs Rīgā? Jūsu rezidence taču joprojām ir Stokholmā.

— Es gribu ierasties Rīgā, cik bieži vien tas būs iespējams. Noteikti atbraukšu šurp vasarā.

— Vai tas tomēr nav sarežģīti — no Stokholmas pārstāvēt Indijas intereses Latvijā?

— Es domāju, katra valsts gribētu atvērt savas pārstāvniecības katrā valstī. Taču mūsu valstij pašlaik ir ekonomiski grūts laiks, mūsu Ārlietu ministrijai jābūt taupīgai. Taču arī no Stokholmas līdz Rīgai ir jālido tikai viena stunda. Es domāju, ka Stokholma ir tiešām pati ērtākā vieta, lai pildītu vēstnieka funkcijas Latvijā.

— Paldies par interviju “Latvijas Vēstnesim”!

— Lūdzu! Es zinu, ka mūsu vēstniecībai jau ir laba sadarbības pieredze ar jūsu laikrakstu.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Pie ārlietu ministra

Vakar pie ārlietu ministra V.Birkava iepazīšanās vizītē ieradās Indijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Sušils Dubejs ( Sushil Dubey ).

V.Birkavs un S.Dubejs pauda gandarījumu par Latvijas un Indijas attiecību attīstību, uzsverot, ka mūsu valstīm ir plašas sadarbības iespējas. V.Birkavs darīja zināmu, ka Latvija ir ieinteresēta stiprināt kontaktus ar Dienvidrietumāzijas valstīm, īpaši ar Indiju.

V.Birkavs un S.Dubejs izvērtēja iespējas organizēt LR Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa vizīti Indijā, apsprieda Latvijas un Indijas sadarbību starptautiskās organizācijās, ekonomikas, finansu, izglītības un kultūras jomā, kā arī vienojās paplašināt konsultācijas starp abu valstu ārlietu ministrijām.

V.Birkavs un S.Dubejs pārrunāja Baltijas reģiona un Eiropas aktualitātes, kā arī norises Latvijā un Indijā.

ĀM preses centrs


Ukrainas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Viktors Mihailovskis

Vakar, 25. martā, savu akreditācijas rakstu Latvijas Republikas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim Rīgas pilī iesniedza Ukrainas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Viktors Mihailovskis.

Viņa ekselence Viktors Mihailovskis, Ukrainas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā, dzimis 1939. gada 31. augustā Ukrainā, Kirovogradas apgabala Nova Poļanas ciemā. 1961. gadā nākamais vēstnieks beidza Kijevas Valsts universitātes Ekonomikas fakultāti, pēc tam nodarbojās ar zinātni, arī sabiedrisko darbu. No 1974. līdz 1977. gadam Viktors Mihailovskis mācījās toreizējās PSRS Ārlietu ministrijas Diplomātiskajā akadēmijā Maskavā, bet no 1977. līdz 1984. gadam strādāja PSRS vēstniecībā Londonā par padomnieku, no 1985. līdz 1988. gadam Viktors Mihailovskis atkal strādāja sabiedriskā darbā, bet pēc tam trīs gadus bija Ukrainas Valsts preses lietu komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks. No 1992. līdz 1994. gadam nākamais vēstnieks vadīja Ukrainas Kodolstarojumu zinātniskās pētniecības centra starptautiskās sadarbības nodaļu, bet 1994. un l995. gadā — Ukrainas rūpnieku un uzņēmēju savienības padomnieku grupu. No 1995. gada Viktors Mihailovskis strādāja Ukrainas prezidenta administrācijā par ārpolitikas pārvaldes vadītāja vietnieku.

Viktors Mihailovskis ir ekonomiskas zinātņu kandidāts, viņš brīvi pārvalda krievu un angļu valodu. Vēstnieks ir precējies, viņam ir meita.

Iesniedzot Latvijas Republikas Valsts prezidentam savu akreditācijas rakstu, Ukrainas vēstnieks Viktors Mihailovskis teica:

“Ukrainas prezidents Leonīds Kučma ir uzticējis man augsto godu un atbildību pārstāvēt Ukrainas valsti Latvijas Republikā.

Mūsu valstis vieno kopīgi centieni stiprināt neatkarību, suverenitāti, demokrātijas principu ievērošanu, turēšanos pie dziļu ekonomisko pārmaiņu kursa un patiesa vēlme veidot bagātas, plaukstošas valstis.

Starp Ukrainu un Latviju ir izveidota cieša divpusējā politiskā sadarbība. Mēs esam vienisprātis un darbojamies vienā virzienā visos starptautiskās dzīves principiālajos jautājumos.

Mūsu valstu prezidentu vizīšu apmaiņai, atkārtotām konstruktīvām un atklātām sarunām starp mūsu valstu vadītājiem ir bijusi noteicoša loma pašreizējās labvēlīgās gaisotnes radīšanā.

Ukrainas prezidents ir uzdevis man svarīgu uzdevumu — padziļināt politiskos sakarus, attīstīt sadarbību ekonomikas, tirdzniecības un humanitārajā jomā.

Ukrainas vadītāji uzskata, ka spēcīgais ekonomiskās sadarbības potenciāls starp mūsu valstīm vēl nav izmantots pilnā mērā.

Jūsu ekselence, es ceru, ka manas atbildīgās misijas laikā es varu paļauties uz jūsu atbalstu, kā arī uz valdības, Ārlietu ministrijas un visu valdības struktūru palīdzību.

Es gribētu apliecināt jums, prezidenta kungs, ka visa Ukrainas vēstniecības Latvijā darbība tiks pilnībā vērsta uz Ukrainas un Latvijas attiecību stiprināšanu, kalpos mūsu valstu interesēm un Ukrainas un Latvijas tautām.

Atļaujiet man, Jūsu ekselence, pasniegt jums akreditācijas vēstuli.”

Savukārt Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis savā atbildes uzrunā Ukrainas vēstniekam sacīja:

“Jūsu ekselence, sveicu jūs kā Ukrainas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā!

Latvija ar prieku un patiesu cieņu uzņem draudzīgās Ukrainas pārstāvi savā zemē. Latviju un Ukrainu vieno dziļas un noturīgas sapratnes saites. Aktīvais politiskais dialogs un plašie saimnieciskie kontakti savstarpēji bagātina un abpusēji nostiprina abu valstu neatkarību un valstiskumu, vairo starptautisko prestižu un cieņu.

Latvijas ārpolitiskais kurss ir vērsts uz valsts starptautisko pozīciju nostiprināšanu. Latvija konsekventi realizē virzību uz dabisko eiropeisko vidi. Mazo tautu savdabīguma saglabāšanas garants ir tālāka virzība uz brīvu, demokrātisku tautu kopību. Latvija augstu novērtē katrai tautai svētos principus un tiesības — pašai lemt savu likteni. Integrācija Eiropas un transatlantiskajās struktūrās ir Latvijas ieguldījums kontinenta kopējā drošības būvē. Latvijas likumīgās drošības intereses, bažas par stabilitāti kontinentā un par demokratizācijas procesu reģionā kā prioritāru izvirza iestāšanos Eiropas Savienībā un jaunajā, veidojamajā NATO. Jaunās Eiropas stabilitātei svarīgas ir konstruktīvas, uz savstarpēju cieņu balstītas attiecības ar visām valstīm un tautām. Stabilitāte, drošība, labklājība ir kaimiņvalstu, reģiona un visa kontinenta interesēs.

Latvijas un Ukrainas vispusīgās draudzīgās attiecības droši balstās uz plašu līgumtiesisko bāzi. Tagad esošie sakari un kontakti vairāk jāintensificē, jāattīsta tā, lai no tiem bagātinātos abas draudzīgās tautas, lai labklājība plašāk ienāktu katrā mājā. Latvijas un Ukrainas saimnieciskajiem sakariem un sadarbībai jārod lielāka atdeve, jāaptver arvien jaunas jomas. Latvija savā sadarbībā ir atvērta un virzīta uz tālāku mērķtiecīgu Eiropas integrāciju.”

Sarunā pēc akreditācijas ceremonijas abas puses pārrunāja valstu ekonomisko un politisko attīstību. Vēstnieks informēja prezidentu par Ukrainas mērķtiecīgo virzību uz Eiropas struktūrām. Jau 1994. gadā Ukraina un Eiropas Savienība noslēgušas sadarbības līgumu, kas pagaidām vēl nav ratificēts, tieši tādēļ tā ratifikācija ir viens no galvenajiem šībrīža Ukrainas ārpolitikas uzdevumiem. Ukraina cer parakstīt sadarbības līgumu arī ar NATO.

Vēstnieks Viktors Mihailovskis nodeva Guntim Ulmanim vēstuli no Ukrainas prezidenta Leonīda Kučmas, kurā izteikta pateicība par dāvinājumu — Gunta Ulmaņa memuāru tulkojumu krievu valodā “Prezidenta ceļš”, nodoti laba vēlējumi un sveicieni Latvijas prezidentam. G.Ulmanis ar vēstnieka starpniecību lūdza nodot sirsnīgākos sveicienus Leonīdam Kučmam.

Valsts prezidenta Preses dienests un Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors


Ārlietu ministrs — par Briseli un Helsinkiem

Turpinājums no 1.lpp.

Strukturētā dialoga ietvaros Latvijas ārlietu ministrs izklāstījis Latvijas pozīciju ar vairākiem priekšlikumiem sadarbības uzlabošanai Apvienoto Nāciju Organizācijā, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā, Pasaules tirdzniecības organizācijā, Starptautiskajā autortiesību organizācijā un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā. “Runa ir par to, kādā veidā faktiski pāriet no deklaratīvas kopējās Eiropas Savienības politikas veidošanas uz reāliem mehānismiem, kā šī politika tiek veidota,” teica V.Birkavs, piebilstot, ka Latvija jau ir pievienojusies 40 vai 50 Eiropas Savienības kopējās ārējās un drošības politikas deklarācijām. Briselē uzsvērts arī, ka ES deklarācijas asociētajām valstīm jāiesniedz laikus, lai arī tās attiecīgajā jautājumā varētu izteikt savu pozīciju.

Uz “ Latvijas Vēstneša” jautājumu, vai Briseles apspriedes gaisotnē bijuši jūtami arī Helsinku samita rezultāti, Valdis Birkavs atbildēja, ka Somijas pārstāve Tarju Halonena uzsvērusi: samits vērtējams pozitīvi. Pozitīvs ir arī Latvijas ārlietu ministra vērtējums.

“Mūsu pozīcija un mūsu prognoze ir pilnīgi apstiprinājusies,” teica V. Birkavs. “Mēs vēlējāmies, lai Helsinku dokumentos būtu skaidra atsauce uz Eiropas Drošības un sadarbības apspriedes dokumentiem, uz principiem, ka katrai valstij ir tiesības izvēlēties savu drošības arhitektūru un savas drošības organizācijas. Un Helsinku dokumentu projektā šie vārdi ir fiksēti. Bez tam Helsinku samits apstiprina, ka mūsu kurss bijis pareizs. Mēs visu laiku esam stingri stāvējuši savās pozīcijās. Līdz ar to esam faktiski panākuši arī ļoti stingru un skaidru ASV pozīciju. Mēs neesam pieļāvuši nekādas histēriskas reakcijas un mētāšanos. Es gribētu teikt, ka pēc Helsinku samita Baltijas valstu situācija nav pasliktinājusies. Es gan arī neteiktu, ka tā ir būtiski uzlabojusies. Bet ir skaidrs, ka Baltijas valstu vārds NATO paplašināšanās procesā skan tik skaļi, ka ignorēt tās nevar, Baltijas valstu intereses ir jārespektē. To redzam arī Krievijas paziņojumos, no kuriem izriet, ka nevar notikt nekādas vienošanās uz trešo valstu rēķina. To dzirdam arī Jeļcina pagātnes vērtējumos. Un redzam tajā apstāklī, ka Baltijas valstu drošības jautājums ir kļuvis par vienu no centrālajiem, apspriežot NATO paplašināšanas jautājumus.”


Par Latvijas un Zviedrijas līgumu parafēšanu

Vakar, 25.martā, Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Alberts Sarkanis un Zviedrijas Ārlietu ministrijas ģenerāldirektors Larss Magnusons ( Lars Magnuson ) parafēja 2 līgumu tekstus:

— Latvijas Republikas un Zviedrijas Karalistes līgums par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras ieceļo un uzturas nelegāli;

— Latvijas Republikas un Zviedrijas Karalistes līgums par atteikšanos no vīzām.

Paredzēts, ka Latvijas un Zviedrijas līgums par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras ieceļo un uzturas nelegāli, stāsies spēkā 1997.gada 1.maijā.

Latvijas un Zviedrijas līgums par atteikšanos no vīzām tiks noslēgts pēc Latvijas pievienošanās Ženēvas 1951.gada Bēgļu konvencijai.

Latvijas puse izteica ieinteresētību pēc iespējas ātrāk izpildīt visus nosacījumus, lai abi līgumi varētu stāties spēkā.

Latvijas un Zviedrijas ekspertu sarunas notika Rīgā 24. un 25.martā.

ĀM preses centrs


“Nato Apskats” (“NATO Review”) — par Eiropu un Latviju

Iznācis žurnāla “NATO Review” (“NATO apskats”) kārtējais numurs, kas veltīts Madrides samita sagatavošanas procesam. To ievada NATO ģenerālsekretāra Havjera Solanas raksts, kura ievadā autors atgādina: l997. ir Maršala plāna 50. jubilejas gads. “Tas iezīmē pusgadsimtu, kopš radies skaidrs un noteikts skatiens uz atlantisko kopienu. Skatiens, kas sekmīgi tika realizēts Eiropas un Ziemeļamerikas sadarbībā, ko pārstāv NATO, un kas darījis iespējamu Eiropas integrācijas procesu,” teikts Havjera Solanas raksta ievadā.

Mūsu valstij, kuras ārpolitikas stratēģiskais mērķis ir iestāšanās NATO un Eiropas Savienībā, īpaši interesants varētu būt Ziemeļatlantijas alianses asamblejas prezidenta senatora Rota raksts “Svaigs radīšanas akts: NATO paplašināšanas parlamentārā dimensija”, kurā autors pierāda, ka alianses atvēršana jaunajām demokrātiskajām Centrālās un Austrumeiropas valstīm var palīdzēt šo reģionu pārveidot par ilgstoša miera un stabilitātes stūrakmeni. Argumentēti NATO paplašināšanu aizstāv arī vācu laikraksta “Die Zeit” diplomātiskais korespondents Kristofs Bertrams rakstā “Kāpēc NATO ir jāpaplašina”. Pēc autora domām, NATO paplašināšanai ir duāls imperatīvs: vispirms paplašināšana ir nepieciešama kā stabilitātes un noteiktības enkurs Eiropā, otrkārt, paplašināšana, pēc autora domām, ir vitāli svarīga pašai NATO tās sekmīgas attīstības nodrošināšanai.

“NATO Review” plaši aplūko arī NATO attiecības ar Krieviju, īpaši šīs valsts negatīvās attieksmes pret NATO paplašināšanu kontekstā. Žurnālā daudzpusīgi atspoguļotas arī NATO konsultācijas ar Krieviju un arī Ukrainu, kas piedalās NATO programmā “Partnerattiecības mieram”. Žurnālā visnotaļ pozitīvi vērtēta Krievijas un NATO militārā sadarbība starptautisko miera spēku operācijās Bosnijā.

“NATO Review” pievērsies arī Baltijas valstīm — Alisones J.K.Bailesas rakstā “Reģionālās organizācijas: Eiropas drošības sniegbaltītes”. Autore, britu diplomāte, uzskata, ka reģionālās organizācijas tika izveidotas aukstā kara beigu periodā, lai aizpildītu tālaika ekonomisko vakuumu un aizsāktu ekonomisko sadarbību. Alisone Bailesa šīs organizācijas Baltijas Jūras valstu padomi (CBSS) , Eiroarktisko padomi (BEAC), Višegradas valstu grupu, Centrālās Eiropas Brīvās tirdzniecības zonu ( CEFTA), Melnās jūras ekonomisko sadarbību (BSEC) un vēl citas nosaukusi par “Eiropas drošības ērkšķrozītes”, domājot par šo organizāciju potenciālajām iespējām ietekmēt drošības procesus vecajā kontinentā. Pēc autores domām, Centrālās un Austrumeiropas valstis (pie kurām Alisone Bailesa pieskaita arī Baltijas valstis) ir veiksmīgi izmantojušas aukstā kara barjeru sagrūšanu, lai atkal apvienotos dabiskās reģionālās “ģimenēs”. Šīs organizācijas arī nodrošina elastīgus kanālus Rietumu palīdzībai periodā pirms NATO paplašināšanas. Žurnālā ievietotajā tabulā redzams, ka Latvija, tāpat kā Lietuva un Igaunija, piedalās vismazāk, tikai vienā reģionālā organizācijā — Baltijas Jūras valstu padomē, kamēr vairums citu Viduseiropas un Austrumeiropas valstu iesaistījušās divās vai pat trīs reģionālajās organizācijās. Piemēram, Čehija ir Viduseiropas Brīvās tirdzniecības zonas, Viduseiropas iniciatīvas un Višegradas grupas dalībvalsts, bet Polija iesaistījusies veselās četrās — kā Baltijas Jūras valstu padomes dalībniece tā ir arī visās tajās pašās reģionālajās organizācijās, kuru dalībniece ir Čehija. Žurnālā redzama arī Latvijas ārlietu ministra Valda Birkava un viņa Lietuvas kolēģa Povila Giļa fotogrāfija kopā ar Zviedrijas ārlietu ministri Lēnu Hjelmi-Vallenu preses konferencē pēc Baltijas Jūras valstu padomes samita pērn Kalmarā.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!