ATSAUCĒ IETVERT:
Stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.03.1997., Nr. 82 https://www.vestnesis.lv/ta/id/42741
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Saeimas 20. marta sēde
Stenogramma
Nobeigums. Sākums "LV" nr. 80/81.
Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.
A.Seile. Precizējošs ir 9.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Emsis, lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.
A.Seile. 11.lappusē 10.priekšlikums, iesniedzis Emsis, un komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.
A.Seile. Līdzīgi ir ar 11.priekšlikumu, ko arī iesniedzis deputāts Emsis, ko komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.
A.Seile. 12.lappuses 15.pantā ir valodnieku redakcionāli precizējumi. Šie precizējumi jums pēdējā ailē ir pasvītroti. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt redakcionālajiem precizējumiem. Pieņemts.
A.Seile. Šādi paši redakcionāli labojumi ir 13.lappuses 20.pantā. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.
A.Seile. Un arī 14.lappusē pasvītrotie redakcionālie labojumi ir iestrādāti pēdējā ailē, komisija ir atbalstījusi. Lūdzu arī jūs atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.
A.Seile. Arī 15.lappuses 24.pantā ir redakcionāli precizējumi trijos vārdos.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.
A.Seile. Un 16.lappusē arī ir jauns ierosinājums, 12.priekšlikums, deputāts Emsis ir nedaudz precizējis iepriekšējo 26.panta redakciju par bīstamo ķīmisko vielu ražošanas, transportēšanas, lietošanas, uzglabāšanas noteikumiem, komisija ir atbalstījusi, precizējot Emša redakciju.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim? Pieņemts.
A.Seile. Tālāk nākamajās lappusēs priekšlikumu nav. Nākamais iesniegtais priekšlikums ir nr.13, 20.lappusē, šo priekšlikumu iesniedzis deputāts Emsis, komisija ir atbalstījusi, precizējot saskaņā ar Juridiskā biroja norādījumiem.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.
A.Seile. Nākamais — 14.priekšlikums 21.lappusē, Emša ierosinājums — nosaukt sesto nodaļu citādā nosaukumā, komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāj s. Deputāti piekrīt? Pieņemts.
A.Seile. 15.priekšlikums, iesniedzis deputāts Emsis, un komisija ir precizējusi redakciju, izsakot atbilstoši likumam par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim? Pieņemts.
A.Seile. 16.priekšlikumu arī iesniedzis deputāts Emsis, šo priekšlikumu komisija ir redakcionāli precizējusi. Lūdzu atbalstīt komisijas redakcijā!
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.
A.Seile. Nākamais priekšlikums 24.lappusē, iesniedzis deputāts Emsis, komisija ir atbalstījusi pilnībā.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.
A.Seile. Nākamais, 18.priekšlikums, iesniedzis deputāts Emsis, un komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.
A.Seile. Nākamais iesniegtais priekšlikums nr.19, 27.lappusē ir iessniedzis deputāts Emsis, komisija atbalstījusi un izteikusi precizētā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.
A.Seile. 20.priekšlikums 28.lappusē attiecas uz 53.pantu, iesniedzis deputāts Emsis, komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.
A.Seile. 24.priekšlikums 30.lappusē, nē, es atvainojos. Ir redakcionāls precizējums 30.lappusē, kur valodnieki iesaka precizēt esošo pirmā lasījuma tekstu un aicina šo redakcionālo precizējumu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst par redakcionāliem precizējumiem. Pieņemts.
A.Seile. Tālāk seko 21.priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi. Šo priekšlikumu iesniedzis deputāts Emsis.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.
A.Seile. Pāršķirsim līdz pēdējai lapai, un 33.pēdējā lappusē ir redakcionāli precizējumi, ko ir izdarījuši valodnieki atbilstoši mūsu spēkā esošajam Valodu likumam. Lūdzu arī jūs to atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.
A.Seile. Un pēdējais priekšlikums ir arī 33.lappusē, pārejas noteikumos, valodnieku neliels precizējums, ir izmainīts iepriekšējā lasījuma teksts atbilstoši valodnieku ierosinājumiem, aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.
A.Seile. Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi otrajā lasījumā, aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par vides aizsardzību””, Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.24, pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu termiņus trešajam lasījumam!
A.Seile. Es ierosinu līdz 8.aprīlim iesniegt komisijai priekšlikumus uz trešo lasījumu.
Sēdes vadītājs. Deputātiem pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 8.aprīli — iebildumu nav. Pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Ķemeru nacionālo parku” , pirmais lasījums, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Imants Liepa, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!
I.Liepa (TKL). Cienījamie kolēģi, pievērsiet uzmanību dokumentam nr. 1976 “Par Ķemeru nacionālo parku”. Pirmais lasījums. Tātad konceptuālais lasījums.
Mums Latvijā pagaidām ir viens nacionālais parks. Un tagad tiek ierosināts dibināt otru nacionālo parku. Kāds tam ir pamatojums? Gribu pievērst jūsu uzmanību šādiem aspektiem:
Pirmais. Tās būtu starptautiskās nostādnes, kas runā par labu šāda likuma pieņemšanai. Un tās starptautiskās nostādnes ir: Konvencija par starptautiskas nozīmes mitrājiem; Konvencija par Baltijas jūras vides aizsardzību, Eiropas Savienības direktīva par dabisko biotopu — floras un faunas aizsardzību. Un arīdzan iestrādes dažādos starptautiskajos projektos, kas ir saistītas ar šā projekta sagatavošanu. Bez tam pie šiem starptautiskajiem aspektiem gribas sacīt, ka Lietuvā, piemēram, ir pieci tādi veidojumi. Igaunijā ir trīs. Mums pagaidām tikai viens. Tas bija pirmais — starptautiskais aspekts.
Otrs ir dabisko nosacījumu atbilstība šim mērķim. Te ir jāsaka, ka pašreiz jau tur ir tāda īpatnēja situācija, ka 20% no visas plānotās 35 000 hektāru teritorijas jau ir dažādi aizsardzības objekti. Dažādu režīmu, dažādu nosacījumu, bet 20% jau ir šajā ziņā iesaistīti. Tālāk. Šeit pie dabiskajiem nosacījumiem jāmin brīnišķīgais ģeogrāfiskais izvietojums. Ceļu klātbūtne. Šo teritoriju norobežo jūra, norobežo Lielupe, norobežo ceļi. Tātad ir viegla piekļūšana, un tas nozīmē, ka turpmāk šeit šis objekts varēs kalpot kā viens ideāls tūrisma objekts, jo šeit netālu no Rīgas un ļoti pieejamā vietā ir atrodama liela dabas daudzveidība, kuras saglabāšana ir, tā sakot, ļoti nozīmīga.
Un visbeidzot trešais aspekts, kuram es gribu pievērst uzmanību. Tā jau ir līdzšinējā iestrāde. Un tā ir tāda, ka šis pro-jekts tika sagatavots, pateicoties dažādiem starptautiskajiem projektiem, un visa tā rezultātā jau tur ir guldīti 66 000 latu.
Tālāk. Šeit paveras brīnišķīgas pētniecības iespējas, un šeit jau ir izstrādātas tās iestrādes, ir jau izstrādāti dažādi apmācību tūrisma maršruti tūristu apkalpošanai utt., utt. Kopumā jāsaka, ka šis projekts ir tapis pēc Latvijas Dabas fonda iniciatīvas un praktiskās darbības, to ir apstiprinājusi arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. To ir akceptējusi arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, un komisijas vārdā, cienījamie kolēģi, es lūdzu atbalstīt to un nobalsot pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs ir pieteikusies Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!
I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Bija ļoti interesanti noklausīties par to, kas tika teikts par starptautisko sadarbību, par starptautiskajām konvencijām, kas mums tiek piedāvātas. Es uzreiz nenoliegšu šo likumprojektu, viņš ir pieņemams pirmajā lasījumā, bet uzreiz gribu piebilst. Ar starptautisko aspektu viss ir kārtībā, bet ar vietējo. Un ar to, kā šis rezervāts ietekmēs Ķemerus kā administratīvu vienību, nebūt nav kārtībā, jo šinī gadījumā, neveicot administratīvo reformu un atstājot Ķemerus Jūrmalas pilsētas sastāvā, un dalot šo naudu Jūrmalas pilsētai, kas diemžēl nenonāk šādu summu apmērā, kā šeit ir ierakstīts, uz Ķemeriem, nekas nevar izmainīties.
Otra lieta. Manuprāt, konceptuāli pilnīgi nepareizi ir tas, ka Ķemeri paši paliek ārpus šī Ķemeru nacionālā parka veidošanas. Kā tas ir iespējams, ka no tās apdzīvotās vietas paņem tikai nosaukumu, bet pašu teritoriju atstāj ārpusē? Un tanī pašā laikā visus Tukuma rajona zvejniekciemus, kas stiepjas gar Jaunķemeriem, Bigauņciemu, Lapmežciemu un tālāk gar jūrmalu, iekļauj šinī teritorijā iekšā.
Kāpēc es runāju par šo Ķemeru jautājumu un Ķemeru kā apdzīvotās vietas jautājumu? Ķemeru eksistence, kura šobrīd principā jau vairs nav eksistence, bet cīņa par izdzīvošanu. Ķemeros nedarbojas neviena sanatorija. Es jums atkārtoju — neviena sanatorija nedarbojas no sešām, kas tur bija. Ķemeru iedzīvotāji, kas pamatā tika orientēti darbam medicīnas iestādēs, tās ir medmāsas, tas ir apkalpojošais personāls, tie ir pavāri, šobrīd ir pilnīgā bezcerībā, pilnīgi bez darba. Ķemeru sanatorijas pamateksistences nosacījums bija dūņu izmantošana, kas atrodas šinī purvā, kurš tagad nonāk lieguma zonā. Kā tas savstarpēji saskaņosies? Kā tiks atjaunota šī kūrorta pilsēta, ja stājas spēkā liegums? Ja šī pilsēta paliek pilsētiņa, es gribu teikt — pilsētiņa, kas agrāk bija miests, jo es savā laikā sāku mācīties Ķemeru vidusskolā, un Ķemeriem nebūt nedraudēja bankrots tāpēc, ka tie bija Ķemeri, nevis Jūrmalas sastāvdaļa. Kā šī nauda nonāks ne tikai purvā, bet kā šī nauda, kas ir paredzēta šim nacionālajam parkam, kā tā nonāks arī pie iedzīvotājiem, kas dzīvo Ķemeros? Kā tas tiks savstarpēji saskaņots? Tāpēc es vēlreiz atkārtoju: bez administratīvās reformas, bez Ķemeru kā patstāvīgas vienības atjaunošanas, kā tas bija līdz 1960.gadam, šis likums cilvēkiem par labu nestrādās.
Otra lieta. Vēl kas ir jāņem vērā. Tā ir saistība ar teritorijas izmantošanas iespējām, jo šeit ieiet ne tikai purvi, kā tika runāts, šeit ieiet arī teritorijas, kur cilvēkiem tagad ir īpašumi. Kā mainīsies īpašumu vērtība, tas ir, zemes kadastrālā vērtība, kā mainīsies nodokļi, un kā tos iekasēs? Tas ir jautājums, ko šodien uzdod šie cilvēki. Tam visam ir jābūt savstarpēji saskaņotam. Un nedrīkst vienkārši atsaukties tikai uz to, ka ir starptautiskā prakse, ka tas darbojas.
Un vēl viens jautājums. Presē tiek runāts, ka tiks veidots Kurzemes liegums. Tad beidzot vajadzētu atbildēt šeit, un varbūt referents var atbildēt. Cik lielu procentuālu Latvijas teritorijas daļu mēs ieliksim dabas liegumos? Un kā tas ietekmēs Latvijas tālāko ekonomisko un saimniecisko attīstību?
Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav? Es atgādinu deputātiem, ka pirmajā lasījumā debatēs ir jāpiesakās rakstveidā. Nākamais debatēs ir pieteicies Leopolds Ozoliņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!
L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es gribu jūs visus apsveikt, ka beidzot tomēr valsts kaut ko grib arī uzņemties, nevis tikai kratīties no visa kā vaļā. Mums jāņem vērā tas, ka sabiedrība, kas 50 gadus atradusies zem komunistiskā sarkanā terora spiediena, malta šajās sarkanmelnajās dzirnavās, tomēr ir izmainīta savā domāšanā. Un šeit spilgts piemērs ir, kā veidojas Ķemeru sabrukums no 1990.gada, pat no 1989.gada, kad Ķemeru sanatoriju “Līva” iznomāja dažādiem SIA, tie nozaga pirmo kārtu, tad turpinājās — ar vietējās administrācijas darbu izpārdeva otro kārtu, tas ir — paklājus, dažādas ārstnieciskās iekārtas. Trešajā kārtā izpārdeva visu atlikušo. Šodien šī sanatorija ir jāuzspridzina. Un neiekļaut, lūk, šos izpostītos Ķemerus un valstij neuzņemties rūpes par šo Ķemeru vienreizējo dabu un viņu celtni, kas vēl ir saglabājusies, diemžēl daudzas ir sabrukušas šajos neatkarības sešos gados — tas nebūtu pareizi. Tāpēc es vēlreiz apsveicu jūs kā Saeimas deputātus un mūsu iespējamās, tātad valdības rūpes par šo Ķemeru pilsētu, kas noteikti ir jāiekļauj iekšā šajā nacionālā parka terotorijā.
Turklāt ņemot vērā, ka Ķemeri varētu attīstīties par ievērojamu, varbūt pat tādu Eiropas dabas aizsardzības paraugteritoriju. Iestrādes jau ir. Ne tikai tas, ka šeit ir iespēja apmesties viesiem, pat labi situētiem, jo Ķemeru viesnīca, kā jūs zināt, ir celta 30.gados pēc mūsu ievērojamā arhitekta Laubes projekta. Šī viesnīca ir tāda arhitektūras pērle, kas stāsta par šo Latvijas brīvestības unikālo laiku. Tā ir kā pils, kā tāds fantastisks latviešu neatkarības iespēju simbols, šī sanatorija. Aizbrauciet un pavērojiet!
Un tomēr. Ja mēs šodien ieejam šajā sanatorijā, mēs redzam, ka tur birst apmetums kopā ar sienu un griestu gleznojumiem. Gleznu fragmentiem. Tas ir ļoti bēdīgi. Līdz šim valsts nav uzņēmusies rūpes par šo unikālo arhitektūras pieminekli, par šo unikālo dabu, par ko brauc brīnīties, un īpaši to apciemoja Zviedrijas ķēniņš Gustavs, kā jūs zināt, jo šeit mīt arī melnais stārķis, kas ir īpašs retums. Eiropā visur citur jau viņš ir padzīts, pateicoties mūsu pragmatiskajai domāšanai. Es ļoti lūdzu atbalstīt šo projektu, jo, saglabājot vēl vienu tādu varbūt neskartu dabas vietu, mēs tiešām varēsim attīstīt šo tūrisma industriju, varētu teikt, vai vismaz nesamazināt tūrisma pieplūdumu Latvijā, jo pēc atbrīvošanās no šīs okupācijas, pašā sākumā vēl ārzemniekiem bija vairāk tāda interese skatīties un redzēt to, kas ir noticis ar mums pa šiem gadiem. Bet pašreiz šī tūrisma plūsma samazinās. Tātad tas būtu arī ekonomiski izdevīgi — atbalstīt šo projektu. Un administratīvās ēkas varētu izvietot šajā Ķemeru sanatorijā vai šajā pilsētā, kura tiešām ir ļoti bēdīgā stāvoklī. Es ļoti lūdzu atbalstīt un ar saviem priekšlikumiem un savām domām palīdzēt izveidot šo nacionālo parku. Paldies!
Sēdes vadītājs. Nākamā vēlas runāt Anna Seile, LNNK un LZP frakcijas deputāte. Lūdzu!
A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Lai nerastos nepareizs priekšstats, kas varētu ietekmēt arī deputātu balsojumu, es gribu paskaidrot tikai dažas lietas.
Latvijā aizsargājamās teritorijas aizņem apmēram 5% no mūsu teritorijas kopplatības. Šis skaitlis nav liels, salīdzinot ar citām valstīm, kā tas ir Eiropā, kā tas ir Āzijā, kā tas ir Amerikā. Šīs platības ir ļoti dažādas pēc sava režīma. Ir tādas, kur aizsargātas tiek tikai ekosistēmas ar ļoti stingru režīmu, kā, piemēram, dabas rezervāti, un Ķemeru parkā būs atsevišķas rezervātu zonas, kur praktiski būs aizliegta saimnieciskā darbība. Pārējā teritorijā visa darbība ir vērsta uz tādu praktisku aizsardzību, dažādiem ierobežojumiem, kuri faktiski nenoliedz saimniecisko darbību. Var gan izstrādāt mežus, var pat atsevišķās vietās rakt purvus, bet rūpēsies par to, lai tiktu saglabāts augu un dzīvnieku genofonds.
Un attiecībā par to, vai iekļaut pašus Ķemerus šajā Ķemeru nacionālajā parkā. Tas ir diskutējams jautājums, jo varbūt Ķemeriem pietiek arī ar to, ka tie atrodas šī parka pierobežā un organizē šo tūrisma plūsmu tiem klientiem, kas apmeklēs Ķemeru nacionālo parku, jo nacionālais parks, kā ir teikts 2. pantā, ir valsts nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija ar ģeogrāfiski noteiktu platību. Ja iekļaus Ķemerus tur iekšā, varbūt viņi nesaņems tik daudz to naudu, par ko visi šeit runā, bet varbūt viņi saņems ļoti daudz dažādu ierobežojumu, kas liek Ķemeriem varbūt attīstīties turpmāk kā pilsētvidei. Bet tas ir diskutējams jautājums, to visu var atrisināt.
Kas attiecas uz zemi un zemes nodokli šajā teritorijā, ja tā ir aizsargājamā teritorija, var noteikt nodokļu atbrīvojumus, un tādi arī ir paredzēti mūsu nodokļu likumdošanā.
Aicinu balsot par šo likumprojektu kopumā. Vēl piebilstot to, ka Ziemeļkurzemes nacionālais parks tādā gadījumā, par ko jau tiek kalti plāni, būtu tikai trešais nacionālais parks Latvijā, un līdz ar to mēs tikai pievienotos un pielīdzinātos savām kaimiņvalstīm — Lietuvai un Igaunijai, no kurām pašlaik mēs atpaliekam, jo mums ir tikai viens parks — Gaujas nacionālais parks. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā Liepas kungs vēlas ko piebilst? Lūdzu!
I.Liepa (TKL). Cienījamie deputāti, un it īpaši tie, kuri uzstājās. Liels paldies jums par to, jo uzstāšanās liecina, ka ir interese šajā jautājumā, un tas ir galvenais. Nav nekā briesmīgāka par vienaldzību.
Izsacītās domas komisija labprāt ņem vērā un cer, ka tiks iesūtīti attiecīgi grozījumi, ja mēs šodien labvēlīgi balsojam par šī parka izveidošanu, un tas likumprojekts iegūs jaunu kvalitāti. Bet tajā pašā laikā es gribu mazliet precizēt. Kreituses kundze pareizi norādīja, ka Ķemeros pamatu pamats visai ārstniecībai ir dūņas. Es tikai gribēju mazliet precīzāk izteikties — sērūdens dūņas. Un, lūk, sērūdeni, tātad apkārtnes hidroloģisko režīmu slikti ietekmēs saimnieciskā darbība. Jo mazāk ir šī saimnieciskā darbība, jo kvalitatīvākas ir šīs dūņas, kuras izmanto ārstniecībā. Tādēļ var sacīt, ka, ja te izveidojas nacionālais parks ar zināmiem liegumiem, tas tikai nāks par labu šim aspektam. Tas ir viss, ko es pašreiz gribētu komentēt. Paldies par uzmanību, un aicinu atbalstīt Tautsaimniecības komisijas aicinājumu balsot par.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta “Par Ķemeru nacionālo parku” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu, un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu termiņus otrajam lasījumam!
I.Liepa. Paldies par balsojumu! Mēs aicinām pieņemt termiņu — 8. aprīli.
Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildumi pret 8. aprīli? Lūdzu, Leopolds Ozoliņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts.
L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Manuprāt, ka šis jautājums ir ļoti nopietns, un te vajadzētu... Mums nav šīs prakses. To vajadzētu apspriest arī ar Ķemeru iedzīvotājiem. Ir Jūrmalas Latviešu biedrības nodaļa, Ķemeru entuziastu grupa, ir Ķemeru sanatorijas bibliotēkas vadītāja, kura ir saglabājusi unikālo bibliotēku no lietus plūdiem un ziemā no radiatoru, pārplīsušo radiatoru izraisītiem ūdens plūdiem, un šie cilvēki ir ļoti ieinteresēti, lai veidotos šis nacionālais parks kopā ar Ķemeru pilsētu. Un, lai viņi varētu iedziļināties šajā Ministru kabineta likumprojektā, viņiem vajadzētu dot laiku. Un šodien jau ir 20. marts, un tāpēc es lūgtu vismaz līdz kādam 15. aprīlim, lai kādas pāris, trīs nedēļas varētu vismaz apspriest, un tad jau tie būtu galvenie priekšlikumi, jo mēs nedrīkstam atstāt tādas sabiedriskās organizācijas, un sevišķi Ķemeros, es zinu, ka viņi ir ļoti darbīgi un ļoti aktīvi, viņi atzīmē kopā Jāņus un Līgo svētkus, un Ziemassvētkus, un viņi ir ļoti aktīvi tiešām, un es gribu viņus iepazīstināt, un es domāju, ka būtu svarīgi viņu priekšlikumi.
Šis nav tāds punkts, ka mums būtu ļoti jāsteidzas. Šeit mēs nerunājam par valsts budžeta, teiksim, līdzekļu izdalīšanu kredītbankai vai krājbankai, vai ministru algas vai parlamentāro sekretāru algu divkāršošana, kur būtu jāsteidzas. Es ļoti lūdzu pagarināt līdz kādam 15. aprīlim.
Sēdes vadītājs. Deputātiem vēl citu termiņu, citu priekšlikumu nav? Tad atbilstoši Kārtības rullim tālākais termiņš ir jābalso vispirms.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojektam par Ķemeru nacionālo parku otrajam lasījumam — 15. aprīlis. Lūdzu zvanu, un lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 2, atturas — 4. Termiņš tiek noteikts 15. aprīlis.
Nākamais dienas kārtības jautājums — likumprojekts “Par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu Latvijas Kara invalīdu savienībai”. Pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — Jānis Mauliņš, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!
J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Kā jūs redzat, šeit ir būtībā divi likumprojekti, un Juridiskā komisija strādāja vēl pirms šis likumprojekts bija nodots komisijai. Konceptuāli to atbalstīja, bet saprata, ka tas ir juridiski jāpilnveido, un tas tika izdarīts, un tas, kā jūs redzat, ir tagad Juridiskās komisijas darba rezultāts — 2200. dokuments, kas, manuprāt, ir ne tikai konceptuāli atbalstāms, bet atbalstāms arī citādā veidā, bet, tā kā tas ir pirmais lasījums, tad atliek tikai jūs lūgt atbalstīt, ja nav neviena iebilduma, atbalstīt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies runāt debatēs? Debatēs deputāti pieteikušies runāt nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta “Par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu Latvijas Kara invalīdu savienībai” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu, un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 1, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu termiņus otrajam lasījumam!
J.Mauliņš. Paldies! Termiņš varētu būt tas pats 27. marts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu par termiņu — 27. marts — nav. Pieņemts.
J.Mauliņš. Paldies!
Sēdes vadītājs. Nākošais dienas kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Medību likumā”. Otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Komisijas vārdā — Jānis Kalviņš, LNNK un Zaļās partijas frakcijas deputāts.
J.Kalviņš (LNNK, LZP). Paldies, cienījamais Amerika kungs! Cienījamie kolēģi! Gribu ņemt piemēru no Leopolda Ozoliņa un sākt savu likumprojekta izklāstu ar apsveikumu. Šodien ir pirmā pavasara diena, ar ko es jūs arī apsveicu, un medniekiem novēlu veiksmīgas šnepju medības.
Tātad strādājam ar dokumentu nr. 2221. Gribu kolēģiem atgādināt, ka šī likumprojekta mērķis bija samazināt specbudžetu skaitu un sakārtot finanses, kas saistītas ar medību saimniecību. To es atgādinu tāpēc, ka ir daži priekšlikumi, kurus komisija neatbalstīja, un viens no motivācijas momentiem bija arī šis, protams, ja būs debates, tad šis jautājums tiks izklāstīts daudz plašāk. Tātad pirmais priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka mainīt preambulas tekstu. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.
J.Kalviņš. Otrais priekšlikums ir deputāta Stikuta kunga priekšlikums, kurš pēc vienbalsīga komisijas atzinuma tika noraidīts, piedaloties arī speciālistiem, šinī gadījumā bijušajam valsts meža ministram Ozola kungam, un šis priekšlikums ir noraidīts.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Viktors Stikuts, Demokrātiskā partija “Saimnieks”. Lūdzu!
V.Stikuts (DPS). Godājamo Prezidij, cienījamie kolēģi! Es ļoti labi apzinos, ka ir daudz svarīgāki likumi, kuri būtu jāizskata, bet par cik Medību likums ir tas likums, es domāju arī, kurš pelna ievērību, jo tomēr te runa iet par dzīvu radību, kura ir mums blakām, un vienkārši aizmirst viņu nevajadzētu.
Visiem labi zināmu apstākļu dēļ, pasliktinoties sociāli ekonomiskajiem apstākļiem valstī un izdalītajiem jaudīgajiem ieročiem, kuri nonāca Zemessardzes rokās un arī tagad ir brīvi nopērkami, ļoti strauji Latvijas neatkarības atgūšanas laikā ir pazeminājies medījamo dzīvnieku skaits, limitēto medījamo dzīvnieku skaits Latvijas mežos. Es domāju, ka var jau par to, protams, arī pasmaidīt, jo beigu beigās šis dzīvnieks nav nevienā kūtī audzēts, un, ja arī viņu noslepkavo, tad nu pēc tā neviens īpaši neraud. Bet tas ir tas kontingents, kurš nevar atnākt uz šejieni un tad, teiksim, pieprasīt kaut kādas savas tiesības. Es domāju, ka es tikai priecātos par to, ja kolēģi mani atbalstītu par šo priekšlikumu un uz trešo lasījumu iesniegtu vēl papildinājumus. Jo šo limitēto medījamo dzīvnieku skaita palielināšana, jo šajos gados kas ir noticis Latvijā? No Latvijas ir izvests neaptverami liels nomedīto dzīvnieku skaits uz ārzemēm, kurus pēc tam pielieto teiksim, Vācijā pie alus dzeršanas, ļoti labi tur iet apgrozījumā šī lieta, bet mēs Latvijā... Ko mēs pēc sevis atstāsim? Izcirstus tukšus mežus, nošautus zvērus.
Mēs nedrīkstam pieļaut šo situāciju, lai arī ir nevietā šis mans priekšlikums šodien, jo te mēģināja to teikt, ka tas aptver tikai to lietu, ka ir jāizskata finansu jautājums pie šī Medību likuma. Tad es domāju, trešajam lasījumam kolēģi mani papildinās, un it īpaši tie, kuri uzskata, ka viņi ir mednieki un kuri medībās piedalās, es domāju, mums nevajadzētu vienīgi slepkavot, bet vajadzētu arī izbeigt šo soda ekspedīciju kustību pa Latvijas mežiem un dot mežam mazliet atpūsties. Jo mežs ir noguris, un vismaz piecus gadus, es uzskatu, vismaz piecus gadus nevajadzētu tur nodarboties ar šo limitēto dzīvnieku slepkavošanu. Vajadzētu medniekiem dot lielākas iespējas parādīt sevi tiešām, ka viņi ir mednieki, un šaut vilkus, lapsas, īpaši tos, kas nav ēdami. Jo tie, kuri nav ēdami, tie ir savairojušies ļoti daudz, un tie, kuri ir ēdami, tie ir apēsti gandrīz. Es domāju, kolēģi, lūdzu, mani atbalstiet, un trešajam lasījumam būs labāki priekšlikumi. Lūdzu, jūs tos iesniegt! Paldies!
Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!
L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo Prezidij! Dārgie kolēģi! Manuprāt, ir pienācis pats pēdējais laiks aizstāvēt mūsu brāļus, aizstāvēt dzīvniekus, jo bieži dzīvnieks ir daudz gudrāks par cilvēku, vismaz katrs suns, kas ir jūsu ģimenē, droši vien to ir pierādījis. Jo tas vienmēr priecājas, kad jūs ierodaties mājās, bet ģimenes locekļi ne vienmēr. Tāpēc, tieši tāpēc es gribu lūgt jūs, un esmu pārsteigts par atbildīgās komisijas atzinumu par Stikuta kunga priekšlikumu, kurš skan: “Aizliegt medību atļauju izsniegšanu sekojošiem limitēto medījumu veidiem — aļņu govs, aļņu bullis, briežu bullis, briežu govs, un šeit lūdz — sevišķi uzsvēršu, kā arī medņu gailis un rubeņu gailis. Un atbildīgā komisija, es domāju, tā ir bezatbildīga komisija, jo tā ir noraidījusi šādu ļoti loģisku priekšlikumu, dabu sargājošu unikālo, vēl Latvijā saglabājušos dzīvnieku sugu daudzveidību. Komisija noraidījusi šo priekšlikumu. Tas ir absurds. Manuprāt, ka šie vēl atlikušie medņi, šie vēl atlikušie rubeņi ir jāsargā visādiem veidiem, un kāda vien mums ir iespēja. Mūsu iespēja šodien ir — neatbalstīt šo bezatbildīgās komisijas atzinumu, kas ir noraidījuši šo priekšlikumu.
Nupat, es nezinu, vai “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts Sinkas kungs jums to teiks, bet viņš vismaz man čukstēja, ka tiešām Vācijā viņi sargā šos meža dzīvniekus, un tieši tāpēc viņi cenšas par labu samaksu citās valstīs, citās zemēs, savās bijušajās domīnijās vai kolonijās iegūt šos medījumus un tad pie alus kausa tos uzkost.
Es domāju, sargāsim. Sargāsim mūsu unikālo dabu! Sargāsim mūsu medņus, rubeņus! Un tāpēc lūdzu jūs neatbalstīt šo atbildīgās komisijas atzinumu un balsot par deputāta Stikuta visnotaļ dabu saudzējošo un sargājošo priekšlikumu. Paldies!
Sēdes vadītājs. Anna Seile, LNNK un LZP frakcijas deputāte. Lūdzu!
A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Tā kā šodien Saeimā nav kaislīgais mednieks Čepāņa kungs un arī Gorbunova kungs nepiedalās, tad man nekas cits neatliks kā uzņemties mednieku aizstāvību, jo es ilgu laiku esmu nostrādājusi un darbojusies šajā mežu apsaimniekošanas sistēmā.
Kas tad īsti ir mednieks, un kā tiek izsniegtas licences? Tās ir pilnīgas muļķības, ko runāja abi divi iepriekšējie runātāji. Es atvainojos par šo teicienu uzreiz, lai man nebūtu bāriens. Bet diemžēl tā tas ir. Licences izsniedz tikai pēc tam, kad tiek veikta dzīvnieku uzskaite. Dzīvnieki tiek uzskaitīti, kontrolēti, cik viņu ir. Un ja Latgalē, Stikuta kungs, mednieki, malu mednieki galvenokārt darbojas un izšauj aļņus un briežus, tad Kurzemē viņu ir papilnam, un viņu skaits ir regulējams, jo viņi ietekmē arī lauksaimnieciskās platības, kur cilvēki strādā, kur viņi cenšas novākt ražu, un arī man kā sliktam medniekam pagājušajā gadā brieži noēda visas lopbarības bietes. Bet ne jau tā mēs to nosargāsim. Acīmredzot tomēr ir jābūt šai stingrai uzskaitei un jābūt izsniegtām licencēm. Protams, ir jāseko tam, lai licences tiktu izsniegtas godīgi un kārtīgi, atbilstoši šiem uzskaites rezultātiem, lai tur, kur brieži un aļņi ir par daudz, tās tiktu izsniegtas. Un kārtīgs mednieks, es gribu teikt, cenšas nošaut arī lapsu un vilku — un varbūt visvairāk, vadoties no tā viedokļa, ka tieši viņi ir tie, kas uzklūp gan aļņiem, gan briežiem, gan stirnām un pārējiem medījamiem dzīvniekiem. Lai kāds arī nebūtu šis motīvs, es uzskatu par neprofesionālu šo iesniegumu un aicinu noraidīt — un atbalstīt komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Leonards Stašs, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!
L.Stašs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Ir jau labi, ka iet strīdi,bet viens ir skaidrs, ka mūsu fauna ir iznīcināta, un principā vairs nav ne tikai medījamo zvēru, bet nav arī zvēru un putnu, kuriem dabā ir jābūt, un kuru šodien vairs nav. Tas viss ir noticis mūsu saimniekošanas rezultātā, un mēs turpinām tālāk to visu darīt. Es saprotu, ka zvērus, limitējamos zvērus, medību zvērus, bez šaubām, vajag uzskaitīt. Vajag uzskaitīt, bet tad arī jābūt limitam, cik to zvēru ir jābūt uz 100 hektāriem, teiksim, meža jeb medību platības. Un ja Skandināvijā 3 aļņi uz 100 hektāriem meža ir normāla parādība, un mazāk viņi neļauj, tad mums šodien uz 1000 hektāriem vairs nav neviena aļņa.
Un kā tad? Un tad mēs tomēr uzskaitām, un tomēr, ja tur kāds alnis ir, mēs viņu šaujam. Vai tas pats briedis. Tātad arī Kurzemē, ja jums, Seiles kundze, ir daudz briežu Kurzemē un viņi dara skādi lauksaimniecībai, nu uzskaitiet lūdzu, bet tad ir jābūt limitam. Ja ir vairāk par 3, teiksim, uz 100 hektāriem, nu jāšauj nost. Bet ja, teiksim, citos reģionos nav viena uz 100 hektāriem, tad, bez šaubām, viņš ir jāsaudzē.
Un es jūtu, ka mēs pienāksim vēl pēc pāris gadiem pie tā, ka pie mums vairs nebūs ko darīt vispār dabas mīļotājiem jeb tūristiem, kas brauc no ārzemēm un maksā bargu naudu par vienu licenci. Un ar to nodarbojas, teiksim, Čehoslovākija, Ungārija, Dienvidslāvija, bijušās Dienvidslāvijas republikas, kuras pelna baigu naudu ar medību tūrismu. Un vienu licenci pārdod par tūkstošiem dolāru. Ko tad pārdosim mēs? Un pie mums brauks tie cilvēki. Bet ja mums nebūs vairs ko šaut un licences nebūs? Tad kas ir labāk? Vai tomēr lai zvēri un dzīvnieki mūsu mežos un mūsu dabā būtu, jeb vai viņu vairs nav. Tā kā tas bija vēl pirms sešdesmitajiem gadiem. Es domāju, ka labāk būs, ja būs kāds lieks, nekā nebūs. Un tā zināmā veidā ir mūsu valūtas rezerve. Un kas šodien notiek ar plēsīgiem zvēriem — jenotsuņiem, lapsām, vilkiem, caunām un tā tālāk? Šodien vairs ādas, zvērādas nav nevienam vajadzīgas. Tās vairs netiek pārdotas pasaules tirgū. Neiet. Un jūs zināt, cik to ir savairojies? Un šodien mēs nevaram izdalīt, mežniecība nevar izdalīt limitus par nošautu vilku vai nošautu plēsoņu. Bet to vajag darīt, ja mēs gribam, lai mūsu mežos būtu dziedātājputni, lai būtu rubeņi, lai būtu dzeņi. Vai jūs, Seiles kundze, savā rezervātā esat dzeni dzirdējusi kaļam? Aizejiet šodien uz mežu. Jūs vairs nedzirdat nevienu dzeni kaļam. Jo tas mājo koku dobumos, vecos kokos. Un mums šodien neviena tāda koka nav. Pie tam caunas un jenotsuņi ko dara? Tā ir daudz svarīgāka problēma. Un tā būs ļoti svarīga uz priekšu. Es vēlreiz atgādinu, ka labāk lai lieks zvērs būtu mūsu faunā, nekā viņa šodien nav. Paldies!
Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Lūdzu!
J.G.Vidiņš (TB). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es kādreiz jaunībā arī medīju un apmēram šo lietu zinu, un es nerunāju tādas muļķības kā daži labi deputāti līdz šim. Vispirms medību zvēru samazināšanās nav tādēļ, ka ir izsniegts par daudz licenču. Galvenokārt, ko Staša kungs arī runāja, ka nav palikuši, piemēram, aļņi Latgalē un tamlīdzīgi, tas ir, nekontrolētā malu medniecība. Zemessargiem ir izdoti automātiskie ieroči, kuri ne vienmēr ir sevišķi godīgi, kas ir dzīvniekus apšāvuši. Es domāju, ka šo likumu mēs varētu trešajā lasījumā papildināt ar to, ka ielikt pantus par malu medniecības stingrāku sodīšanu. Tas ir viens.
Un otrs — tāpat, ko Staša kungs teica. Ka noteikti vajadzētu paredzēt par zvērīgo meža zvēru nomedīšanu kaut kādu prēmiju, respektīvi, kā agrāk par vilkiem maksāja padomju laikā, tāpat to vajadzētu tagad. Es tādēļ tomēr aicinātu deputāta Stikuta kunga priekšlikumu noraidīt, jo loģiski noraidīšanas iemeslu vislabāk pamatoja Seiles kundze. Paldies!
Sēdes vadītājs . Vidiņa kungs, jūs saņemat aizrādījumu, jo Seiles kundze atvainojās no tribīnes, citu deputātu runas komentēt ar vārdiem, kurus jūs lietojāt, nebūtu ieteicams. Nākošais debatēs vēlas runāt Viktors Stikuts — otro reizi, Demokrātiskā partija “Saimnieks”.
V.Stikuts (DPS). Kolēģi! Man ļoti patīk, ka sievietes runā par medībām, īpaši ja viņas varbūt mežā pēdējos piecus gadus nav bijušas. Ko es gribēju ar to teikt? Es gribēju teikt, ka nedrīkst atstāt nevienu spraugu, kur varētu būt izsniegta licence uz šiem zvēriem, ko es uzskaitīju, jo katra iespēja, kad ir iespēja dota teiksim izsniegt šīs licences, tad nekur nav teikts, cik viņu izsniegs un vai tās pareizi tiks izsniegtas, jo vienmēr šīs licences dabūs augsti stāvoša ranga amatpersonas, kas pēc tam iebrauks šajā mežā un tur nodarbosies ar medībām, tas ir lielākoties bijis līdz šim, un tā arī, protams, būs turpmāk, bet ko es gribēju vēl teikt, es gribēju teikt, ka tā uzskaite, kas te ir pēc tam parādīta par tiem hektāriem, cik tur tiem zvēriem jādzīvo, viņu taču precīzi neviens nevar veikt, jo mūsu meža dienesta nemaz precīzi nevar uzskaitīt kokus, kuri stāv, kur nu vēl viņi var uzskatīt tos, kuri staigā pa mežu. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Otro reizi.
L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Tikko mēs bijām liecinieki un klausījāmies, kā ievērojamā medniece Seiles kundze aicināja izšaut medņus, rubeņus, alņus un briežus, jo kāda cita slinka saimniece, dzīvodama šādā rezervātā, kur tiešām būtu jāsaudzē īpaši šie dzīvnieki, nav varējusi iežogot šīs lopbarības bietītes, un tieši tāpēc es gribu Seiles kundzei un citiem deputātiem lūgt izlasīt Stikuta kunga priekšlikuma otro punktu, kur ir rakstīts tieši tas, ko Seiles kundze rosina, tikai vajag uzmanīgi lasīt, tur sastāv no divām daļām. Vienā runa par ļoti retiem jau izšautiem, īpaši malumednieku iznīcinātiem dzīvniekiem, kā alņi, brieži, medņi un rubeņi, kas ir īpaša delikatese, kā jūs zināt, un tālāk runājam otrajā sadaļā par meža cūkām, kas ēd lopbarības bietītes, par āžiem, kurus vajadzētu droši vien arī izšaut, bet te šīs licences vai atļaujas saskaņo ar meža dienestu, kurš kontrolē attiecīgās meža platības.
Stikuta kunga priekšlikums ir ļoti loģisks, ļoti normāls, un šeit gan būs saglabātas lopbarības bietes, gan pavasara salāti, jo zaķus jau šaut drīkst pavisam vienkārši. Un, ja mēs skatīsim tālāk, tad 27.pantā arī ir paredzētas šīs sankcijas pret malu medniekiem un pret tiem, kas iznīcina šo faunu nekontrolēti, tāpēc lūdzu atbalstīt šo deputāta Stikuta priekšlikumu, jo mēs varam nocirst vienu dižpriedi un to sazāģēt, un apmēram par to koku mēs samaksāsim 30 dolārus, un par tiem dēļiem varbūt 150 dolārus. Bet, ja šis dižkoks, visticamāk, ka tas būs iekšā satrupējis, bet tāda 200—300 gadu priede — mēs to ļautu apskatīt tūristiem, kā mēs braucam uz Sarkano mežu skatīties Kalifornijā šo mežu no visas Amerikas, Savienotām Valstīm, no Kanādas un no tā kontinenta, un pat es braucu skatīties šīs priedes, kas kaut kāda iemesla dēļ nav nocirstas, jo nocirsti ir lielākie dižkoki, un tur varēs brīnīties tikai par šiem stumbriem, tad tur mēs vairāk varētu iegūt, nekā sazāģējot dēļos. Tāpat šeit, ja mēs saglabāsim medņus un rubeņus, kas citur Eiropā vairs nav sastopami, un ļausim šiem tūristiem paklausīties viņu balsis, un nevis izšaut īpaši, kā to iesaka ievērojamā medniece, nu, dāmas vienmēr ir bijušas asinskāras. Tāpēc es lūdzu atbalstīt Stikuta kunga priekšlikumu. Padomājiet!
Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs ir pieteicies Jānis Rāzna, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” . Lūdzu!
J.Rāzna (DPS). Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es tikai dažus teikumus gribu pateikt. Pirmkārt, man nav skaidrs no šeit runātāju teiktā, kas tad tos zvērus ir izšāvis. Ja tos ir izšāvuši paši mednieki, nu, tad viņiem pašiem tagad jādomā, kā šos zvērus pavairot. Ja šos zvērus ir izšāvuši malumednieki, tad viņi arī turpinās šaut, ja šis kolektīvs pats nevar šos zvērus nosargāt. Tas nozīmē, ka šo zvēru nebūs arī, kaut mēs arī aizliegsim medniekiem šaut. Šaus jau tie malumednieki. Tāpēc, ja šeit Stikuta kungs būtu vēl savā priekšlikumā ielicis kaut kādu zināmu termiņu, cik tad ilgi šos zvērus nedrīkst šaut, bet šobrīd šeit šāda termiņa nav un tas nozīmē, ka tie mednieki nekad vairs netiks pie šaušanas.
Tāpēc, manuprāt, šeit priekšlikums būtībā varētu būt pieņemams, ja Stikuta kungs pārdomātu un uz trešo lasījumu iesniegtu varbūt nedaudz precizētā redakcijā, jo mēs visi ļoti labi saprotam, ka šo zvēru daudzums atsevišķos Latvijas reģionos nav vienāds, un es jums varu pateikt, ka savā laikā Vilce, varbūt arī tagad viņa ir Ginesa grāmatā ar vislielāko briežu biezību pasaulē, visi jūs zināt, ka tā bija Vosa medību saimniecība, kas stiepās no Vilces līdz Panemunei, kas bija, nu, jāsaka simtiem tūkstošu hektāru liela, un tādu saimniecību ir ļoti daudz, kurās medīja tikai lielie kungi un kur zvēru bija pilns un pilns. Protams, šobrīd šis skaitlis ir samazinājies, bet var piekrist Seiles kundzei, ka gan Zemgalē, gan Kurzemē šo briežu ir daudz, un es domāju — aizliegt vispār viņu šaušanu būtu neprāts. Tajā pašā laikā arī alņu pie mums Zemgalē un droši vien Latgalē vispār ir palicis ļoti maz, tā ka šeit acīmredzot to vajadzētu ļoti nopietni pārdomāt uz trešo lasījumu, bet šādā redakcijā es jūs aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Imants Liepa, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!
I.Liepa (TKL). Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Pēc būtības šeit ir runa par dabas resursu racionālu un nenoplicinošu izmantošanu. Un šajā kontekstā ir tāda nodaļa — par ekosistēmas ekoloģisko kapacitāti, tas ir, ko noteikta ekosistēma var izturēt — kādu slodzi tādiem vai citādiem dzīvniekiem. Šeit izskanējušās domas no šī viedokļa raugoties, es klasificētu kā jau zināmā mērā emociju apdvestas un nebūt ne no šī viedokļa skatītas. Šajā sakarībā, lūk, es ieteiktu sekojošo. Vispirms pēc satura. Pēc jautājuma satura es visā pilnībā atbalstu deputāta Stikuta ierosinājumu attiecībā uz 2.punktu, tas, ka licenču izdalīšana attiecīgajā reģionā ir stingri saistāma ar to, ka vietējie mednieki darbojas plesīgo dzīvnieku skaita regulēšanā. Ir skaidri zināms, uzskaitīts, ka, piemēram, jau pagājušajā gadā, arī šogad riesta laikā ir jau saskaitīti vilku bari, kuros ir 10—12 atsevišķie dzīvnieki un pat vairāk Latvijas apstākļos tas ir nepieļaujami. Un tanī pat laikā, ja parunājam ar daudziem medību kolektīviem, atsevišķiem medniekiem, kāpēc tad viņi neiestājas par sportošanu un neiet šos vilkus apšaut un regulēt viņu skaitu, tad, lūk, ir skaidra atbilde. Tur nav vērts, tur ir jāiegulda ārkārtīgi daudz darba, karodziņi jāvelk, jātaisa, jāgatavo un tā tālāk. Ir visādas atrunas, uz tiem neiet, bet iet uz dižmedījumiem, lielajiem dzīvniekiem, kā rezultātā tagad aļņu tikpat kā vairs nav. Mēs nodarbojamies ar aļņu pētniecību īpaši, Meža fakultātē, mežkopības katedrā, un mums ir ļoti grūti iegūt paraugus no tiem aļņiem, jo viņus vispār vairs nav kur šaut. Par briežiem ir cita runa. Tā kā, lūk, šajā sakarībā es uzskatu, ka Stikuta 2.punkta priekšlikums ir ļoti loģisks un atbalstāms.
Tajā pašā laikā es nevaru piekrist tam apstāklim, ka pilnīgi nemedītu, jo pilnīga nemedīšana — tas arī neuzlabo, teiksim, populācijas kvalitāti attiecīgajā teritorijā. Tas ir sen pierādīts, un tāpēc nemedīšana, pilnīgi simtprocentīga atteikšanās no medīšanas un tā ierakstīšana likumā — to es uzskatu par dažā-dās pasaules valstīs un dažos laikos atzītu patiesību noliegšanu.
Tas nebūtu pareizi. Un visbeidzot, ja mēs paskatāmies uz 16.pantu, kuru Stikuta kungs iesaka labot, tad, lūk, te ir, redzat, nav Stikuta kungs trāpījis īstajā pantā, ja tā varētu izteikties. 16.panta sākuma spēkā esošā redakcija runā par minimālajām medību platībām, tagad, ja mēs iesakām nomainīt visu šo panta redakciju, tad vispār tālāk atkrīt šīs te nianses par minimālajām medību platībām. Kas arī nebūtu pareizi, izmest no likuma ārā šo ļoti svarīgo momentu. Tāpēc es ieteiktu, cienījamie kolēģi, iziet uz kompromisu, un proti, šajā lasījumā, šajā punktā saglabāt šīs minimālās platības, un tas nozīmē, ka šodien noraidīt deputāta Stikuta priekšlikumu. Otrkārt, deputātam Stikutam uz trešo lasījumu es ieteiktu pārdomāt to pirmo priekšlikumu, otro priekšlikumu var atstāt tādu, kāds tas ir, un iesniegt vismaz attiecībā uz 20.pantu, kur ir runa par licencēm un dzīvnieku skaita regulēšanu, nevis šajā pantā. Šeit tas nav loģisks, jo izspiež kādu citu ļoti svarīgu medniecības aspektu. Un tad es vēl nevaru saprast, ka te daudzi kolēģi, kas runāja, vienmēr pieminēja zemessargus kā galvenos vaininiekus dzīvnieku skaita katastrofālas samazināšanas izraisīšanā. Es domāju, ka gluži bez vainas jau tie zemessargi nav, bet tādā mērā un tikai zemessargus pieminēt šajā aspektā — tas nebūtu taisnīgi. Paskatieties, kādi Rīgas kundziņi brauc ārā ziemā ar mašīnām pa lielceļiem ar lukturiem, apšaudami dzīvniekus, un tā tālāk. Tā posts tiek nodarīts vairāk, nekā to dara vietējais zemessargs, viņš ir ieinteresēts arī populācijas saglabāšanā, bet šie spicie kundziņi absolūti nav ieinteresēti. Tā ka es domāju, šeit ir vairāk vai mazāk objektīvi tas stāvoklis jāizvērtē.
Un visbeidzot es ieteiktu atbildīgajai komisijai, kad izskatīs priekšlikumus uz trešo lasījumu, tomēr pieaicināt speciālistus. Iespējams, ka jūs jau esat speciālistus pieaicinājuši, piemēram, no Silavas varētu zinātnieku Garosa kungu pieaicināt, no Valsts meža dienesta, Medību inspekcijas, kur cilvēki visu mūžu ar šiem jautājumiem ir darbojušies un kaut ko saprot šajās lietās. Ja esat jau pieaicinājuši, es tiešām to nezinu, tad atvainojiet, bet, ja neesat pieaicinājuši, es lūgtu to darīt. Paldies par uzmanību, un tādi ir mani priekšlikumi.
Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Jānis Kalviņš. Lūdzu!
J.Kalviņš (LNNK, LZP). Paldies Liepas kungam par ļoti zinātniski virzītu izskaidrojumu, viņš man atviegloja uzdevumu, es tikai gribu akcentēt dažas lietas. Proti, ka Liepas kungs ļoti korekti pierādīja, ka šis priekšlikums... un arī lielākā daļa runātāju balstījās uz emocijām. Mēģināšu atšifrēt — kāpēc.
Vispirms atkāpei. Iekams nav attiecīgas izmaiņas likumdošanā, šī komisija, kuru man tas gods ir vadīt, saucas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Ja būs citi norādījumi, likumā noteiktajā kārtībā viņi izmainīs šo nosaukumu. Respektīvi, lielākā daļa no runātājiem mežam nav bijuši tuvumā pēdējo pusgadsimtu. Tas neattiecas uz Seiles kundzi katrā gadījumā.
Kas attiecas uz dzīvnieku uzskaiti, tad ir Latvijā izveidota noteikta sistēma, un katrs mednieks zina, kā šī uzskaite strādā. Var šeit teikt, ka tā nav pilnīga vai kaut kā savādāk, bet katrs mednieks ļoti labi zina, ka dzīvniekus var diezgan perfekti uzskaitīt, un Liepas kungs jau minēja — riesta laikā ne tikai vilkus, bet arī staltbriežus, arī aļņus un visus pārējos.
Ir daudz lielāka nelaime nekā plēsoņas vilki, kurus, es nezinu, kā citās pusēs, vismaz Kurzemes pusē diezgan intensīvi apkaro. Pēdējā informācija presē rādīja, ka vīri vienā mastā noliek sešus vilkus. Tātad ir piestrādājuši un pareizi viņus ir nolenkuši. Lielāku nelaimi atnes medījumiem, tas ir, mežu dzīvniekiem, klejojošie suņi, kurus uzskaitīt nu gan ir ļoti, ļoti grūti, pat neiespējami. Un šeit tas ir atkarīgs no vietējo mednieku aktivitātes, kā viņi šos suņus izšauj, ja tā drīkst teikt. Tas ir ļoti grūti starp citu, jo tie suņi, kuri nav tīras sugas, viņi ir ļoti viltīgi, un viltīgāki pat un asinskārīgāki nekā vilki.
Kas attiecas uz malu medniekiem, tad es šeit negribu vainot zemessargus. Protams, neviens nav bez vainas, bet šie ieroči nonākuši dažādu bezatbildīgu cilvēku rokās. Mežā bieži atrodod vien dzīvniekus, it sevišķi staltbriežus, kas ir tālāk aizgājuši no vietas, kur viņi ir dabūjuši nāvējošu šāvienu, briedis ir ļoti izturīgs — tas liecina par to, ka ir šāvis neprofesionālis. Ka ir šauts neprofesionāli. Bet daudzi dzīvnieki aiziet bojā. Piekrītu tam, ka dzīvnieku skaits ir samazinājies, bet nav samazinājies līdz tādam skaitam, ka būtu jāaizliedz licenču izsniegšana, jo aizliegums pats par sevi neatrisina problēmu. Visvairāk būtu jāpiestrādā tieši pie dzīvnieku piebarošanas, kā tautā saka, pie piesiešanas. Vairāk barības jādod, jāatrod klejojošie suņi, jācīnās ar malu medniekiem. Bet katrā gadījumā licenču izsniegšanas aizliegums nekādi neveicina šo dzīvnieku populācijas veidošanos. Plus pie tā. Jebkurš mednieks zina, ja viņš atšauj tā saucamo dūrēju briedi, tad viņš pasargā varbūt ļoti kvalitatīvu briedi no riestu cīņām, kur vienkārši šis dūrējs var nodurt attiecīgo briedi, kurš ir, nu, kā saka, vērtīgs savas sugas saglabāšanai.
Tālāk par lietām, ko minēja Stikuta kungs. Viņš ļoti labi zina, man tā liekas, ka viņš zina to, ka tie laiki ir pagājuši, kad atbrauca smalki kungi vai kundziņi, sauciet, kā gribiet, un čupām saņēma licences, kurām nebija seguma. Lūk, šīs uzskaites rezultātā pietiekami perfekti tika noteikts, cik kurā vietā var atšaut dzīvniekus. Teiksim, ja, piemēram, kāds saka, ka Kurzemē nav staltbriežu, viņš smagi kļūdas. Jā, Kurzemē ir maz aļņu, bet tajā pašā laikā bieži var atrast arī jauno priedīšu kultūru bojājumus, kurus tieši alnis ir izdarījis. Tā ka šinī gadījumā, izejot no uzskaites, licences, protams, būtu arī atšaujami. Es aicinu arī Stikuta kungu un arī citus kolēģus uz trešo lasījumu atnākt, uz komisiju vai kā savādāk, un šos jautājumus vienkārši pārrunāt.
Kas attiecas uz speciālistiem, Liepas kungs, tad mēs tikām uzaicinājuši, un piekrītu tam, ka varētu šis loks būt vēl plašāks, lai šos jautājumus diskutētu, jo galu galā, kā šeit minēja kolēģis, par mūsu jaunākajiem vai mazākajiem brāļiem, protams, mums par viņiem ir jārūpējas, bet jārūpējas ir ļoti saprotoši. Tādēļ es aicinu atbalstīt komisijas viedokli šinī gadījumā un noraidīt Stikuta kunga priekšlikumu. Es aicinu balsot pret Stikuta kunga priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Stikuta priekšlikumu — izteikt 16.pantu viņa piedāvātajā redakcijā. Redakcija jums visiem ir izdalītajā dokumentā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 20, atturas — 11. Priekšlikums nav pieņemts.
J.Kalviņš. Paldies par balsojumu! Trešais priekšlikums, ko iesniedz bijušais mežu valsts ministrs. Viņš ir atbalstīts, redakcionāli precizējot. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.
J.Kalviņš. 4.priekšlikums ir Stikuta kunga priekšlikums, kuru es aicinu arī noraidīt, un, izmantojot to, ka es šeit stāvu, atgādināt Liepas kunga teikto, ka šis, protams, ir noraidāms, jo tas ir nevietā. Un būtu izstrādājams un precizējams uz trešo lasījumu, uz ko es aicinu arī Stikuta kungu. Es ierosinu noraidīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli. Pieņemts.
J.Kalviņš. 5.priekšlikums ir mežu valsts ministra, bijušā mežu valsts ministra, es atvainojos, priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.
J.Kalviņš. Priekšlikumu vairāk nav. Es lūdzu balsot otrajā lasījumā par attiecīgo likumprojektu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Grozījumi Medību likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 2, atturas — 3. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu termiņus trešajam lasījumam.
J.Kalviņš. No diskusijām es sapratu, ka šis laiks, kā mums bija plānots, nevarētu būt pietiekami īss. Es ierosinu iesniegt priekšlikumus līdz 8.aprīlim.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam — 8.aprīlis — nav? Pieņemts.
J.Kalviņš. Paldies! Paldies, kolēģi, par aktivitāti.
Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu pieprasījumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem. Parakstījuši deputāti Čerāns, Kostanda, Grīnbergs, Zelgalvis, Kazāks, Mauliņš, Golubovs, Deņisovs, Valdmanis, Bartaševičs. Vārdu motivācijai lūdz Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!
K.Čerāns (TKL). Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šajā desmit deputātu pieprasījumā mēs gribam noskaidrot, ar kādu likumu ir pamatota Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedru, ministru, valsts ministru un parlamentāro sekretāru algu paaugstināšana. Mēs redzam, ka Ministru kabineta 18.februāra sēdes protokola nr.10 16.punktā ir teikts, ka noteikt ar 1997.gada 1.martu šādas mēnešamatalgas: Ministru prezidentam — 650 latu; Ministru prezidenta biedriem — 650 latu; ministriem — 615 latu; valsts ministriem — 540 latu; parlamentārajiem sekretāriem — 450 latu. Un vēl. Šīm amatpersonām papildus amatalgai izmaksājama reprezentācijas nauda 55 lati mēnesī.
Mēs gribam zināt, uz kāda likuma pamata šāds lēmums ir pieņemts un saskaņā ar kādiem kritērijiem ir noteikts gandrīz divkāršs algu palielinājums šīm amatpersonām. Mēs gribam zināt pilnīgi konkrēti, kādas naudas summas ir nepieciešamas šai algu palielinājuma izmaksu noteikšanai. Un vai šādi līdzekļi paredzēti pieņemtajā bezdeficīta budžetā 1997. gadam? Vai arī Ministru kabinets tuvākajā laikā ir paredzējis iesniegt Saeimā budžeta grozījumu projektu.
Mēs redzam, ka valdošie politiķi ir ļoti stingri tajos gadījumos, kad ir runa par kādām sociālajām garantijām maznodrošinātiem cilvēkiem, bet tajā brīdī, kad ir runa pašiem par savām algām, tad visi jautājumi tiek risināti ļoti ātri un operatīvi. Mēs uzskatām, ka tas nav pamatoti, un tāpēc mēs iesniedzām šādu pieprasījumu un gribam arī pilnīgi konkrētas atbildes, lai beidzot sabiedrībai ir skaidrība un, teiksim, lai beidzot sabiedrībā tiek ievērots kaut elementārs taisnīgums. Paldies!
Sēdes vadītājs. Deputātu pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.
Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Sergeja Nikolajeva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā — Andrejs Požarnovs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Lūdzu!
A.Požarnovs (TB). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Dokuments nr. 2216. Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja deputātu priekšlikumu par pilsonības piešķiršanu Sergejam Nikolajevam.
Sergejs Nikolajevs dzimis Berlīnē 1946. gadā. 1953. gadā sešu gadu vecumā atbraucis uz Rīgu. Mācījies 23. vidusskolā, kuru beidzis 1964. gadā. Tad viņš sācis strādāt Rīgas kinostudijā, un no 1964. līdz 1993. gadam visu laiku strādājis kinostudijā, izņemot divus gadus, kad viņš mācījās klātienē augstskolā. No 1993. gada strādā žurnālistikā, avīzē “Bizness Baltija”.
Deputāti, kuri uzrakstījuši pieprasījumu, un šo pieprasījumu mums ir sagatavojusi Izglītības komisija, un Izglītības komisija atzīmē, ka izvirza pilsonības piešķiršanai par īpašiem nopelniem par ievērojamu ieguldījumu Latvijas nacionālā kino, īpaši dokumentālā kino, attīstībā. Komisija ar pozitīvu lēmumu nosūta izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.
Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Sergeja Nikolajeva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā! Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 6, atturas — 7. Sergejs Nikolajevs uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.
Atbilstoši mūsu izdarītajām izmaiņām dienas kārtībā nākošais jautājums, ko mēs izskatām, ir ar numuru 44 — lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Iedzīvotāju reproduktīvās veselības likums” izskatīšanai otrajā lasījumā”. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — Valdis Nagobads, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” deputāts. Lūdzu!
V.Nagobads (DPS). Godātais Prezidij, godātie kolēģi! Es aicinātu pagarināt priekšlikumu iesniegšanas datumu otrajam lasījumam šim likumprojektam, ko mēs izskatījām pagājušā gada novembrī, līdz 10. aprīlim sakarā ar to, ka šajā laika periodā ir saņemta papildu informācija, vairāki speciālisti ir piedalījušies starptautiskās konferencēs par dzimstības regulāciju, par sievietes reproduktīvo veselību, un ir gatavi iesniegt nopietnus priekšlikumus šim likumprojektam.
Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par lēmuma projektu — noteikt, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta “Iedzīvotāju reproduktīvās veselības likums” izskatīšanai otrajā lasījumā ir 1997. gada 10. aprīlis. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.
V.Nagobads. Paldies!
Sēdes vadītājs. Nākošais dienas kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu, lai noskaidrotu saņemto G—24 kredītu piešķiršanas pareizību, to atgriešanas iespējas un noskaidrotu personiskās atbildības noteikšanas iespējas šo kredītu izsaimniekotājiem”. Vai... deputāti debatēs runāt pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par lēmuma projektu... Godātie deputāti! Es atvainojos... Atbilstoši Kārtības rullim ir iesniegts vēl dokuments nr. 2260a, kurā deviņi deputāti ierosina papildināt lēmuma projektu ar 3. punktu sekojošā redakcijā: “Komisijai sniegt galaziņojumus Saeimā līdz 1997. gada 1. jūnijam.” Tātad mums vispirms ir jāpieņem šis papildinājums, pēc tam mēs atgriežamies pie kopējā šī lēmuma projekta.
Vai deputātiem ir iebildumi pret šo papildinājumu pie lēmuma projekta? Ir iebildumi. Ziedonis Čevers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts. Lūdzu!
Z.Čevers (DPS). Cienījamo Prezidij, cienījamie kolēģi! Es aicinātu nopietni pieiet pie šīs komisijas izveidošanas. Es domāju, daudzi nav izpratuši. Arī tie, kas piedāvā divu mēnešu laikā izskatīt šīs komisijas darbu, laika periodā, kad piecu gadu laikā neviena no Latvijas valdībām nav devusi skaidru izklāstu Saeimas deputātiem iepriekšējā Saeimā šinī jautājumā par G—24 kredītu izmantošanu. Es domāju, cienījamie kolēģi, ka termiņu nevajadzētu norādīt, jo komisijas pamatprincips tomēr ir deklarēts tanī pirmajā punktā, tās mērķis, bet šīs komisijas iesniegšana plenārsēdē izskatīšanai jau liecina par to, ka valsts institūcijas ir sasparojušās. Es domāju, ka uzreiz nedēļas ietvaros Valsts kases departaments Finansu ministrijā sāka analizēt G—24 kredītu izmantošanu. Tie, kas šobrīd atbalstīs termiņa ielikšanu noteiktos rāmjos, zināmā veidā balsos par to, lai deputāti tā arī netiktu skaidrībā. Mūsu attieksme pret G—24 — es domāju, katram no deputātiem, kas pārstāv noteiktas frakcijas, tas bija viens no pamatjautājumiem, kad mēs gājām balotēties šai Saeimai. Faktiski visas partijas solīja, ka tiks skaidrībā ar G—24 kredītiem. Es domāju, ka cienījamie kolēģi, kas parakstīja šo dokumentu par termiņa ierobežošanu un ielikšanu noteiktajos rāmjos, varēs motivēt, kāpēc tieši tas ir izdarīts. Es patiešām aicinātu, runājot mūsu Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa vārdiem, padomāt par morāli.
Sēdes vadītājs. Vēlas runāt debatēs Andrejs Panteļējevs. Panteļējeva kungs, līdz pārtraukumam... jums piecas minūtes būs pietiekami? Lūdzu!
A.Panteļējevs (LC). Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie klātesošie! Cienījamais Čevera kungs! Tieši otrādi, mēs gribam skaidrību. Un tāpēc šis termiņš — 1. jūnijs — ir ļoti būtisks, jo iepriekšējo izmeklēšanas komisiju pieredze rādīja, jebkurā gadījumā, ja pienāk šis termiņš un komisija sniedz kādu ziņojumu, tā var pamatot un panākt savas darbības termiņa pagarinājumu, un tas ir vairākkārt noticis. Taču gadījumā, ja netiek ielikti šādi datumi, tad pieredze rāda, ka mēs pie skaidrības tieši vēl mazāk tiekam, jo tad viss funkcionē daudz lēnāk, es domāju, ka tiešām G—24 ir ļoti sena tematika, un vajadzētu ļoti intensīvi šai komisijai strādāt, maksimāli intensīvi. Un, ja netiek līdz 1. jūnijam galā, tas ir, pirms mēs aizejam vasaras brīvdienās, tad tādā gadījumā komisijas priekšsēdētājs komisijas vārdā nāk un pamato, kādi uzdevumi ir palikuši neatrisināti, un ir iespējams pagarinājums. Tā kā jau vairākas reizes ir noticis. Bet šis te termiņš nosaka zināmu ritmu un uzliek atbildību komisijai, jo bez termiņa, jūs piedodiet man, tā būs kaut kāda tāda mūžīgā komisija, par kuru atcerēsies varbūt ik pa brīdim, ik pa brīdim aizmirsīs, un man liekas, ka tas ir pilnīgi nepieņemami. Tieši skaidrības un morāles labad es tomēr iesaku atbalstīt šo termiņu, atkārtoju vēlreiz, nekas neliedz pie nepieciešamības un pie attiecīgajiem paskaidrojumiem, un pie jau attiecīgajiem rezultātiem arī pagarināt šo termiņu, ja tas ir vajadzīgs.
Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers vēlas runāt otro reizi. Čevera kungs, jums trīs minūtes būs pietiekami? Lūdzu!
Z.Čevers (DPS). Cienījamo Prezidij, cienījamie deputāti! Es saprotu mūsu kolēģu ieinteresētību, un es ļoti atbalstu tādu ieinteresētību — pēc iespējas ātrāk tikt skaidrībā par to, ko mēs neesam izdarījuši piecu gadu laikā. Bet es gribētu pateikt, ka tādām komisijām ir tiesības veikt pārbaudes. Un es gribētu apskatīties to audita firmu, kura varētu divu, trīs nedēļu laikā pārbaudīt to, ko Finansu ministrija nav spējusi izdarīt trīs gadu laikā. Es runāju par audita pārbaudēm. Es nedomāju, ka tai komisijai ir jāsalasās atsevišķās telpās un jādiskutē par kaut kādām morāles tēmām, tikai runājot par avīžu rakstiem. Iet runa par pārbaužu un speciālistu piesaisti pie pārbaudēm, lai tiktu skaidrībā patiešām varbūt par tām lietām, par ko ļoti daudzi pat negribētu runāt. Vēl jo vairāk Saeimas zālē. Ar visu cieņu par šiem termiņiem, bet tanī pašā laikā es aicinātu, par G—24 runājot, termiņu nepielietot, jo iet runa nevis par 10 000 latu, bet iet runa par simtiem miljonu latu.
Sēdes vadītājs. Modris Lujāns... Lujāna kungs, divas minūtes būs jums pietiekamas?
M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi, es esmu arī vienas izmeklēšanas komisijas dalībnieks, un es varu tomēr piekrist šinī gadījumā Panteļējeva kungam. Ir jābūt dinamikai. Un diemžēl mūsu likumdošanas akti par izmeklēšanas komisijām nedod tādas tiesības, kā izrāda Čevera kungs. Nav tā. Ir cita lieta, ka būs jāmaina, iespējams, Satversme par izmeklēšanas komisiju tiesībām, funkcijām, tajā skaitā arī par ierēdņu atbildību. Bet šinī gadījumā patiešām ir vajadzīga dinamika, lai šī komisija pulcētos attiecīgi nevis reizi nedēļā vai reizi mēnesī, bet gan pulcētos, ja vajag, katru dienu. Un tad jau būs tālāk nākošie soļi, un es pilnīgi šinī gadījumā piekrītu Panteļējeva kungam, ja būs fakti, ja būs materiāli, tad pilnīgi simtprocentīgi tiks pagarināts termiņš. Bet, ja nav šādu momentu, šī komi-sija var darboties gan līdz šīs Saeimas beigām, gan varbūt arī nākošās Saeimas sākumā. Un tas pārvērtīsies bezgalīgā procesā.
Un tādēļ es šinī gadījumā aicinātu gari nediskutēt, bet uzlikt uz doto brīdi termiņu, ja vajadzēs — pagarināsim, bet lai komisija beidzot sāk funkcionēt, jo šīs diskusijas tagad radīs situāciju, ka pat šodien mēs šo komisiju nenodibināsim, tas būs nākošās sēdes jautājums, pēc tam pēc mēneša, un tā mēs varam turpināt arī bezgalīgi. Nevajag ievilkt šo procesu.
Sēdes vadītājs. Juris Dobelis. Dobeļa kungs, jums ir viena minūte. Būs pietiekami? Juris Dobelis, LNNK un Zaļās partijas frakcija. Lūdzu!
J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Ja mēs vispār kaut ko gribam izdarīt, tad tiešām ir vajadzīgs noteikts termiņš. Man, protams, nav nekādas skaidrības, kāpēc tas ir jāsaista ar morāli? Ja cilvēkam ir morāle, tad viņš vienmēr strādās, vai ne? Tāpēc arī ir nepieciešams iegūt kaut kādus noteiktus datus, jo līdz šim mūsu nodibinātās komisijas ir strādājušas komisiju, komisijas dēļ, un diemžēl mēs esam nedaudz devalvējuši šo jēdzienu, ko vispār nozīmē šāda komisija. Čevera kungs, padomājiet labi, un es ceru, ka jūs sapratīsit, ka man ir taisnība. Es iesaku atbalstīt tieši šo konkrēto termiņu.
Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs uzstāties nevēlas? Debates slēdzam. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, vispirms mēs balsosim par 9 deputātu priekšlikumu — papildināt lēmuma projektu ar punktu sekojošā redakcijā: “Komisijai sniegt gala ziņojumu Saeimā līdz 1997. gada 1. jūnijam.” Lūdzu balsošanas režīmu, un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 19, atturas — 8. Priekšlikums pieņemts. Lēmumprojekts papildināts ar 3. punktu.
Un lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par lēmuma projektu kopumā. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 150. pantu Saeima nolemj izveidot parlamentāro izmeklēšanas komisiju, lai noskaidrotu saņemto G—24 kredītu piešķiršanas pareizību... un tālāk kā tekstā, kas jums ir izsniegts dokumentā. Lūdzu balsošanas režīmu, un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — nav. Lēmums pieņemts.
Pulkstenis ir tieši 17. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu un deputātus lūdzu reģistrēties! Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!
Godātie deputāti! Es gribu informēt, ka tagad — pārtraukumā no 17.00 līdz 17.30 — Saeimas Prezidija zālē notiks Saeimas Prezidija sēde. Es aicinu frakciju pārstāvjus arī piedalīties šajā Prezidija sēdē, lai lemtu par nākošās nedēļas darba kārtību un plenārsēdē izskatāmajiem jautājumiem, un darba organizāciju kopumā. Es aicinu Saeimas frakciju pārstāvjus piedalīties Saeimas Prezidija sēdē tagad uzreiz pārtraukumā Saeimas Prezidija sēžu zālē.
Sēde vēl nav pabeigta, godātie kolēģi! Es lūdzu noklausīties reģistrācijas rezultātus!
M.Rudzītis (6. Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Martijans Bekasovs, Alfreds Čepānis, Imants Daudišs, Roberts Dilba, Vladilens Dozorcevs, Kārlis Jūlijs Druva, Oļģerts Dunkers, Indulis Emsis, Gunta Gannusa, Oskars Grīgs, Guntars Grīnblats, Jānis Jurkāns, Viktors Kalnbērzs, Andrejs Krastiņš, Aivars Kreituss, Ģirts Kristovskis, Janīna Kušnere, Anta Rugāte, Roberts Zīle. Paldies!
Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Saeimas 1997. gada 20. marta sēdi pasludinu par slēgtu. Es atgādinu jums, ka nākamā sēde ir pulksten 17.30, kurā valdības pārstāvji atbildēs uz deputātu jautājumiem.
Saeimas 20. marta sēde
Sākums — pl. 17.30
Stenogramma
Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.
Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Es aicinu jūs ieņemt savas vietas. 1997.gada 20.marta Saeimas sēdi pasludinu par atklātu. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu, un deputātus aicinu reģistrēties. Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.
M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Martijans Bekasovs, Alfreds Čepānis, Imants Daudišs, Vladilens Dozorcevs, Kārlis Jūlijs Druva, Oļģerts Dunkers, Indulis Emsis, Oskars Grīgs, Guntars Grīnblats, Māris Grīnblats, Ernests Jurkāns, Jānis Jurkāns, Viktors Kalnbērzs, Andrejs Krastiņš, Aivars Kreituss, Ģirts Kristovskis, Janīna Kušnere, Imants Liepa, Anta Rugāte, Jānis Urbanovičs. Paldies!
Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Sākam izskatīt Saeimas sēdes dienas kārtību. Bet, pirms sākam izskatīt konkrētus dienas kārtības jautājumus, Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu iesniegumu. Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 122.pantu, lūdzam izdarīt izmaiņas 20.marta sēdes darba kārtībā. Sakarā ar ekonomikas ministra Guntara Krasta attaisnotu prombūtni 154. un 158.atbildi uz deputātu jautājumu pārcelt uz nākošo sēdi.
154.atbilde ir dienas kārtības 1.jautājums. Un 158.atbilde ir dienas kārtības 2.jautājums. Atbilstoši Kārtības rullim deputāti var runāt par vai pret šo priekšlikumu. Deputāti to vēlas arī darīt.
Aleksandrs Golubovs frakcija “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”. Lūdzu!
A.Golubovs (SPL). Cienījamie kolēģi! Es esmu kategoriski pret to, ka 158.jautājumu pārnes uz nākošo nedēļu. Sakarā ar to, ka šo jautājumu vajadzēja izskatīt jau nedēļu iepriekš. Un, ja mēs pārnesīsim tālāk, tas jautājums būs aktuāls, bet mēs nesaņemsim atbildi. Tāpēc... Roberts Zīle te ir. Šķēles kungu es neredzu, Krasta kungu laikam arī neredzu. Bet Zīles kungs ir šeit. Tāpēc es lūdzu šodien uzklausīt to jautājumu.
Sēdes vadītājs . Par šo priekšlikumu deputāti runāt nevēlas. Tātad deputātiem iebildumi par 154.atbildi nebija. Golubova kungs iebilda pret158.atbildes izslēgšanu, tas ir, dienas kārtības 2.jautājums, izslēgšanu no dienas kārtības. 154.atbildi mēs izslēdzam, jo deputātiem iebildumu nav.
Par 158.atbildi arī deputāti tātad runāt nevēlas. Tāpēc lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par piecu deputātu priekšlikumu — pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 122. pantu, lūdzam izdarīt izmaiņas 20.marta sēdes darba kārtībā, sakarā ar ekonomikas ministra Krasta attaisnotu prombūtni. 158.atbildi uz deputātu jautājumu pārcelt uz nākošo sēdi. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 9, atturas — 4. Izmaiņas dienas kārtībā ir izdarītas.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis vēl piecu deputātu iesniegumu. “Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 122.pantu, lūdzam izdarīt izmaiņas 20.marta sēdes darba kārtībā. Sakarā ar aizsardzības ministra Andreja Krastiņa attaisnotu prombūtni 170.atbildi uz deputātu jautājumu pārcelt uz nākošo sēdi.” Tas ir mūsu dienas kārtībā 7.jautājums.
Deputāti par vai pret runāt nevēlas. Deputātiem iebildumu nav. Izmaiņas dienas kārtībā ir izdarītas. Līdz ar to sākam izskatīt mūsu sēdes dienas kārtību.
Trešais jautājums. Godātie deputāti, šeit ir ieviesusies drukas kļūda. Deputātu Z.Čevera, E.Jurkāna, L.Tenisa, R.Leitenas, A.Sausnīša jautājums labklājības ministram V.Makarovam par skaidrojumu, kā jaunā pensiju aprēķināšanas kārtība atsauksies uz pensionāru dzīves līmeni un izdzīvošanas iespējām. Atbilde ir sniegta rakstiski. Deputāti vārdu motivācijai nelūdz. Atbildi sniedz Vladimirs Makarovs, labklājības ministrs. Lūdzu!
V.Makarovs (labklājības ministrs). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Atbilde tiešām ir sniegta rakstiski, es tikai gribētu komentēt divas lietas. Tātad tas īpašums, kas šobrīd tiek privatizēts Augstākās padomes pieņemtajā likumā paredzēts, ka 5% tiek novirzīti pensiju fondam, un šobrīd notiek akcionāru pilnsapulce, kur tiek lemts par dividenžu esamību un pārskaitīšanu. Tas ir viens jautājums.
Otrkārt, bija Labklājības ministrijas mēģinājums izveidot akciju sabiedrību “Ķemeri”, iekļaujot daļu no tām rehabilitācijas iestādēm, kas atrodas Jūrmalā un īpaši Ķemeros, taču ņemot vērā, ka Jūrmalas pilsēta neatbalstīja Labklājības ministrijas iniciatīvu un arī, godīgi sakot, es nesastapu izpratni no Valsts kontroles, Labklājības ministrija piekrita, ka šī akciju sabiedrība tiek nodota privatizācijai.
Un pēdējais jautājums par tiem cilvēkiem, kas šobrīd strādā dažādās valsts struktūrās, un viņu pensijām nākotnē. Es uzskatu, ka nevar valstī perspektīvā būt tikai viens likums un viens pensiju veids. Valstij ir nopietni jādomā par darba devēju pensijām. Labklājības ministrija ir sagatavojusi koncepciju, un perspektīvā būs arī likumprojekts par darba devēju pensijām, kas dos iespējas saņemt cilvēkiem otru pensiju un līdz ar to atrisināt daudzas problēmas nākotnē. Paldies!
Sēdes vadītājs. Deputāti papildu jautājumus uzdot nevēlas. Līdz ar to jautājums ir izskatīts.
Nākamais darba kārtības jautājums ir deputātu Z.Čevera, E.Jurkāna, L.Tenisa, R.Leitenas, G.Gannusas jautājums Latvijas Bankas prezidentam E.Repšem par Latvijas Bankas darbības efektivitāti uzraudzībai par banku darbību un par informāciju, kad bankas “Olimpija” noguldītājs saņems savu naudu. Godātie kolēģi, mums ir jālemj, kā rīkoties, jo rakstveida atbilde ir iesniegta, taču, kā informē Latvijas Bankas padomniece Zeiles kundze, tad gan Repšes kungs, gan Rimševiča kungs, bankas prezidents un bankas viceprezidents, atrodas dienesta komandējumā. Atbilstoši Kārtības rullim nav iesniegts arī lūgums no deputātiem šo jautājumu pārcelt uz nākamo sēdi. Līdz ar to pašlaik, ja iesniedzēji ir apmierināti ar rakstveida atbildi, tad šis jautājums varētu tikt izskatīts, ja nē, tādā gadījumā mums jādiskutē par to, kā lieta tālāk virzāma. Vai iesniedzēji ir apmierināti ar iesniegto atbildi? Iesniedzēji iebildumus neceļ. Līdz ar to jautājums ir izskatīts.
Nākamais darba kārtības jautājums. Deputātu A.Bartaševiča, M.Lujāna, L.Staša, J.Mauliņa, A.Rubina jautājums Latvijas Republikas iekšlietu ministram D.Turlajam par koncepcijas izstrādi Iekšlietu ministrijā cīņā pret narkotisko un psihotropo vielu izplatību Latvijā, situācijas kontroli un krimināllietu ierosināšanu. Ir sniegta rakstveida atbilde. Vārdu motivācijai lūdz Modris Lujāns, frakcija “Sociālistiskā partija — Līdztiesība” . Lūdzu!
M.Lujāns (SPL) Cienījamie kolēģi! Protams, es saprotu gan budžeta deficīta situāciju, gan visu pārejo situāciju valstī, kas ir ļoti smaga un nopietna, tanī pašā laikā vislabākais piemērs bija, ko savā laikā presē ļoti labi parādīja, tas ir netālu no Saeimas atrodošā kafejnīca “Kaktuss”, kura tika aizvērta, kurā tika arestēts liels pulks cilvēku, kas bija lietojuši kafejnīcā gan narkotikas, gan arī izrādījās, ka kafejnīcas saimnieks kaut kur savā veidā piedalās narkotiku tirdzniecībā un atbalsta to. Tā līdz šai dienai nekāda krimināllieta, ne arī informācija tālāk nav bijusi nekur dzirdama. Tāpat es domāju, vismaz jaunākā gada gājuma deputāti, kas kādreiz iemet arī kādu aci atpūtas vietās, var labi redzēt to, ka ne gluži viņiem pašiem, tad vismaz apkārtējiem klientiem atklāti piedāvā gan vieglās, gan smagās narkotikas. Līdz ar to rodas īpatnēja situācija, vai mūsu valstī eksistē dienests, varbūt patiešām budžeta deficīta apstākļos tas ir bankrotējis, un nav līdzekļu cīņai vai vismaz, lai panāktu to, lai vismaz jaunatnes masu pulcēšanās vietās narkotikas netiktu atklāti piedāvātas, tirgotas, un nerunāsim par to, ka tur tiek piedāvātas vieglās narkotikas, tiek piedāvātas tādas narkotikas kā ekstazī un arī pārējie smago narkotiku veidi.
Protams, mani ļoti iepriecināja cienījamā Turlā kunga atbilde, un, ja deputātu kungi būs arī izlasījuši, vismaz pēdējā frāze viņa atbildē ir oriģinalitātes augstākais kalngals. Tad es gribētu iepazīstināt arī cienījamos deputātu kungus. Lai apmācītu visus policijas darbiniekus cīņā pret narkomāniju, valsts Policija kopā ar Policijas akadēmiju ir sagatavojusi iespiešanai rokasgrāmatu par narkoaktualitātēm, ietverot tajā detalizētu informāciju par narkotiku kaitīgumu, to meklēšanas un atpazīšanas problēmām. Vismaz jēdziens par narkotiku kaitīgumu man rada pat ideju, ka pat Policijas akadēmija arī ir sākusi piedāvāt vieglās narkotikas vai arī kādu ekstazī, jo citādi jau nebūtu jāskaidro par narkotiku kaitīgumu Policijas akadēmijas mācībspēkiem, un tādēļ es ceru saņemt no cienījamā Turlā kunga kādu atbildi — vai tiek kaut kas plānots, vai tiks kādas programmas realizētas, tuvākā laikā es nebrīnītos, ja ne tikai Centrāltirgū piedāvātu kādu šņabja pudeli, bet arī varbūt Saeimā kāds pienāks un piedāvās Saeimas deputātiem uzsmēķēt kādu zālīti. Es nebrīnītos arī par to, jo bizness ir plaukstošs, un bizness noder vienmēr un visur. Varbūt varēs norunāt ar iekšlietu ministru, ka kāda frakcija varēs uzņemties šo kautrīgo rūpalu. Paldies!
Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Latvijas Republikas iekšlietu ministrs Dainis Turlais. Lūdzu!
D.Turlais (iekšlietu ministrs). Labvakar, cienījamie deputāti! Protams, ka šī runa motivācijai mani ļoti iedvesmoja, un sapratu, ka viena frakcija jau ir, kas nopietni cīnīsies ar šo problēmu. Paldies par atbalstu! Ja pavisam nopietni, tad, protams, narkomānija valstī ir ļoti smaga un ļoti bīstama problēma. Un droši vien ka vienā šaurā atbildē jeb īsā paskaidrojumā —tās pēc būtības neatspoguļos visas šīs problēmas bīstamību. Varu nosaukt tikai dažus skaitļus. Salīdzinot ar 1992.gadu, 1996. gadā noziedzība, kas saistīta ar narkobiznesu, ir pieaugusi 4 reizes, krimināllietas, kas saistītas ar narkobiznesu ir, salīdzinot ar 1995.gadu, 1996.gadā divreiz vairāk, un šā gada divos mēnešos ir ierosinātas vairāk nekā 60, tas nozīmē — gandrīz katru dienu viena krimināllieta. Es aicinātu par šo problēmu tiešām runāt nopietni, un Iekšlietu ministrija un arī komiteja, kas izveidota cīņai pret narkobiznesu, iesniegs savus priekšlikumus, un es lūgšu atbalstu Saeimā, lai tiešām cīņa pret šo nelaimi būtu efektīva. Katrā ziņā, ja salīdzina Eiropas Savienības valstu kriminogēno situāciju, kas ir saistīta ar narkotikām, tā ir krietni augstāka nekā pie mums Latvijā, bet, ņemot attīstības dinamiku, tad narkotiku un narkobiznesa nelegālajā jomā, mēs ļoti ātri būsim Eiropas Savienībā.
Sēdes vadītājs. Vārdu papildjautājumiem... Lujāna kungs, jūs gribat uzdot papildjautājumus? Vārdu papildjautājumam lūdz Modris Lujāns, frakcija “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”. Jūs uzdosit abus?
M.Lujāns. (SPL) Nē, es pagaidām uzdošu vienu. Cienījamie kolēģi, savā laikā Birkava kungs parādīja labu piemēru, apmeklējot reizēm Centrāltirgu. Protams, es neņemos spriest, kādi bija rezultāti, vai kādas preces tika iegūtas vai atrastas. Tomēr es ceru, ja Turlā kungs pats negrib parādīt piemēru, varētu kopā arī ar kādu deputātu komisiju vai grupu, vismaz jaunākā gadagājuma deputātiem, apmeklēt kādu atpūtas vietu, ja dikti vajag, var jau arī parunāt par to, lai cienījamam iekšlietu ministra kungam pārdod kā ekskluzīvu paciņu vai sūkājamo daudzumu. Jo man rodas šodien no cienījamā Turlā kunga atbildes iespaids, ka šīs vietas netiek kontrolētas. Līdz ar to, protams, iespējams, ka kopā ar labklājības valsts ministru Makarova kungu abi šie kungi uzcītīgi šo jautājumu nākotnē teorētiski atrisinās un risinās, bet šodien ir reāla problēma. Jaunatnes atpūtas vietas, kurās šī narkotiku izplatība ir plaši piemērota. Vai Iekšlietu ministrija plāno šo jautājumu kontrolēt?
Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Latvijas Republikas iekšlietu ministrs Dainis Turlais. Lūdzu!
D.Turlais (iekšlietu ministrs). Cienījamais Lujāna kungs! Es visu savu mūžu esmu atturējies no dažādu priekšmetu sūkāšanas, un domāju, ka nesākšu arī pēc jūsu aicinājuma to darīt.
Otrkārt, es gribu teikt, ka Iekšlietu ministrija jau sen neceļ sociālismu un domāju, ka nekad to arī necels. Un nebūs vajadzības iekšlietu ministram fotografēties uz narkomānu fona vai ugunsgrēka fona, vai vēl uz kaut kāda cita fona. Katram ir savs darbs. Es netaisos ar jums kopā vai kādu citu iet uz ūķiem, lai pārliecinātos, kas tur notiek. Es domāju, ka mums ir pietiekoši piemēru, ka deputāti jau tur tiek atrasti un ar palīdzību nogādāti mājās. Domāju, ka ar to mans darbs aprobežotos.
Sēdes vadītājs. Otru papildjautājumu vēlas uzdot Modris Lujāns, frakcija “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”. Lūdzu!
M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Protams, ja ministrs atbild tādā līmenī, tad es jūtos iepriecināts, jo es īsti labi nesapratu. Ja cienījamais ministra kungs atbildēja uz piecu deputātu jautājumu, tad varēja konkretizēt, kurš no pieciem deputātiem ir nogādāts mājās. Jeb arī visa Saeima ir jau gādāta ar Turlā kunga roku mājās. Varbūt, iespējams, es pacentīšos arī uzzināt, kurš ministrs ir nogādāts mājās. Bet šinī gadījumā es uzdevu konkrētu jautājumu par to, ka jaunatnes atpūtas vietās pastāvīgi tiek tirgotas narkotiskās vielas. Un, ja ministra kungs uzskata to par atbildi, tad tā ir īpatnēja atbilde. Un šinī gadījumā ministra kungs ņirgājas nevis par Saeimas deputātiem un viņu jautājumu, bet par tiem cilvēkiem, kas pēc tam būs slimi un ātri nomirs. Un tomēr es gribētu konkretizēt vēlreiz, ja ministra kungs labi neizprata jautājumu, vai tiek plānotas no Narkotiku biroja kādas akcijas, lai samazinātu narkotiku izplatību jaunatnes atpūtas vietās? Ja vajadzēs, tad, iespējams, uz nākamo sēdi, ja ministrs kungs negrib apmeklēt, tad var arī sagādāt adreses. Ja viņam nav tādu dienestu, kas to risina.
Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Latvijas Republikas iekšlietu ministrs Dainis Turlais.
D.Turlais (iekšlietu ministrs). Uz pēdējā jautājuma pirmo daļu izsmeļošas atbildes sniedz masu informācijas līdzekļi. Man laikam tur nav nekas ko papildināt.
Kas attiecas uz to vidi, kurā tiek izplatītas narkotikas un kur notiek tiešām šie sabiedrībai bīstamie procesi. Bez šaubām, dienesti strādā, un es nosaucu konkrētus skaitļus kaut vai par ierosināto krimināllietu daudzumu un konkrētiem faktiem, kā notiek šī dinamika, tā ka nav pamata teikt, ka policija šajā virzienā nestrādā, jo objektīvie rādītāji ir tādi, ka šis darbs tiek veikts. Bet nekad nevar sašaurināt šo problēmu tikai ar policijas pienākumiem un tiesībām. Acīmredzot šī problēma ir daudz plašāka, un tādēļ arī prasa dziļāku tās izklāstīšanu. Tāda ir mana atbilde.
Sēdes vadītājs. Viens darba kārtības jautājums ir izskatīts.
Nākamais jautājums. Deputātu G.Eniņa, V.Gredzena, A. Prēdeles, P.Putniņa, P.Tabūna, D.Ābiķa, O.Grīnberga, A.Pētersona jautājums Latvijas Republikas iekšlietu ministram D.Turlā kungam par nelegālajiem cigarešu un alkohola tirgotājiem Rīgas Centrāltirgū.
Eniņa kungs, bet, lai pieteiktos motivācijai, vajag uzrakstīt iesniegumu un iedot to sekretariātā. Jūs vēlējāties vārdu motivācijai? Ko, lūdzu? Guntis Eniņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts, lūdz vārdu motivācijai. Lūdzu! Bet nākamreiz ievērojiet Kārtības ruļļa prasības!
G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Es atvainojos, ka uzdodu savu pirmo jautājumu. Augsti godātā Saeima! Augsti godātie valdības pārstāvji! Liekas, ka ...
Sēdes vadītājs. Eniņa kungs, jūs lūdzāt vārdu motivācijai šim jautājumam?
G.Eniņš. Jā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu!
G.Eniņš. Liekas, ka liela daļa no augsti godātajiem pārstāvjiem reti apmeklē Centrāltirgu un neizjūt to atmosfēru, ka nevar iziet vienam stūrītim cauri, ka tur klāt tādi iespaidīgi vīri un nāk gandrīz virsū un saka: “Spirķik, sigareti, vodka, sigareti”. Tas ir tik uzbāzīgi un tik nepatīkami. Tā ir tāda pretlikumu demonstrēšana. Cigaretes pārdod tālu ārpus Centrāltirgus, pārdod visur kur. Pie tam tās tur rokās. Tas ir tik redzami! Es to uzskatu kā tādu tiešām pretlikumu demonstrāciju, ka mēs necenšamies to novērst jau gadiem ilgi, un tāpēc arī šādu jautājumu uzdodam.
Sēdes vadītājs. Eniņa kungs, jūs saņemat aizrādījumu no tribīnes, ja jūs lietojat svešvārdus, jums ir jāsniedz valsts valodā tulkojums. Atbildi sniedz iekšlietu ministrs Dainis Turlais. Lūdzu!
D.Turlais (iekšlietu ministrs). Cienījamie deputāti! Kā iepriekšējais, arī šis jautājums ir aktuāls un atšķirībā varbūt no iepriekšējā — tirgi un veikali ir tā vieta, kurus es arī tāpat kā jebkurš Latvijas iedzīvotājs apmeklēju. Un arī zinu šo situāciju. Bet man šķiet, ka problēma slēpjas ne jau tajā finiša taisnē, kur tā paciņa tiek piedāvāta, bet acīmredzot tajā distances sākumā, kad pienāk kuģi, konteineri, vagoni ar šīm cigaretēm. Un, ja tur mēs to ceļu slēgsim, tad arī tirgū nebūs ko piedāvāt.
Es atļaušos salīdzināt ar lejkannu. Ja mēs gribam tur, kur ūdens jau līst ārā no lejkannas, katru to straumīti apturēt, acīmredzot tas jau ir ļoti naivi, un par mums vienkārši būs tāds priekšstats kā par muļķīšiem. Ja mēs skaidri apzināmies, no kurienes nāk ūdens, bet cīnamies ķert tur, kur tas līst ārā. Droši vien, ka jums visiem atmiņā ir šeit arī debates par kontrabandas cigarešu kravām. Nu tās ir tepat pie mums.
Sēdes vadītājs . Papildjautājumu vēlas uzdot Guntis Eniņš — pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!
G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Es pateicos ministram par atbildi. Iespējams, ka nākošo jautājumu uzdošu arī Ieņēmumu dienestam. Es par aizrādījumu, ka es nerunāju valsts valodā, es jums pārtulkošu, ka “spirt”— tas latviešu valodā nozīmē “spirts”. Un “sigareti” ir “cigaretes”.
Bet papildu jautājums man būtu tāds, ka mani paziņas, draugi, ārkārtīgi daudzi cilvēki ir pārliecināti, ka policija ir tik tālu tur, Centrāltirgū, korumpējusies, ka visa šī tirdzniecība notiek ar policistu saziņu, ka tie tur maksā attiecīgo nodevu, un es savu jautājumu uzdodu tā. Vai tas varētu būt taisnība, ka policisti šeit ir korumpējušies? (Starpsauciens no zāles: “Tas nevar būt!”)
Sēdes vadītājs . Atbildi sniedz Latvijas Republikas iekšlietu ministrs Dainis Turlais. Lūdzu!
D.Turlais (iekšlietu ministrs). Tieši par Rīgas Centrāltirgus policijas iecirkni es nevaru sniegt tādu precīzu atbildi. Vai ir saukts pie atbildības kāds policists, pie kriminālatbildības par dienesta stāvokļa izmantošanu vai par korumpētību kaut kādā citādā veidā. Katrā ziņā pagājušajā gadā par dažādiem pārkāpumiem ir saukti pie atbildības un atbrīvoti no dienesta Iekšlietu ministrijas dienestos vairāk nekā 300 cilvēku. Tāpēc, protams, ir fakti, ka policisti ir iesaistījušies un ir izdarījuši likumu pārkāpumus. Vai tiešām problēma ir tikai policistu darbā, kad tirgū tiek tirgota kontrabanda, nu es tomēr gribētu šo problēmu paplašināt, jo acīmredzot ir tirgus administrācija. Ir citi valsts dienesti, kuri ir tieši atbildīgi par šī darba organizāciju konkrētā vietā, konkrētā laikā. Un acīmredzot policistam jau nu nav tas galvenais uzdevums — noķert, kad tirgo cigarešu paciņu, pie rokas. Ir arī pienākumi tirgus administrācijai, pašvaldībām. Ir pašvaldību policija, kura arī faktiski citur kā tirgū nestrādā. Tad arī droši vien ir jāsakārto visi tie jautājumi, ja mēs uzskatām, ka ir jābūt policejiskai valstij, un visi jautājumi, kurus nevaram sakārtot, ir jārisina policistam, tad, lūdzu, pieņemsim tādu lēmumu un tā darīsim.
Sēdes vadītājs. Deputāti otru papildjautājumu uzdot nevēlas. Līdz ar to jautājums ir izskatīts. Un, ņemot vērā izmaiņas dienas kārtībā, līdz ar to arī dienas kārtība ir izskatīta. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, lūdzu reģistrēsimies. Reģistrācijas režīmu. Deputātus lūdzu reģistrēties. Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.
Kamēr drukājas reģistrācijas rezultāti, godātie deputāti, es lūdzu jūsu uzmanību. Pārtraukumā pulksten 17.00 sanāca Saeimas Prezidijs kopā ar frakciju pārstāvjiem un, ņemot vērā, ka nākamā nedēļā 25.datumā Saeima aiziet Lieldienu brīvdienās, ir pārtraukums starp sesijām, lai paliktu pēc iespējas mazāk neizdarītu darbu, Saeimas Prezidijs pieņēma lēmumu— sasaukt kārtējo plenārsēdi pirmdien — 24.datumā pulksten 11 un strādāt līdz pulksten 17 un turpināt plenārsēdi otrdien pulksten 9, un turpināt atbilstoši mūsu pieņemtajam lēmumam. Tātad mēs strādāsim pirmdien un otrdien, lai maksimāli izskatītu dienas kārtību un aizietu pārtraukumā ar izdarīties darbiem, kas atbilst mūsu dienas kārtībai.
M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies Martijans Bekasovs, Alfreds Čepānis, Imants Daudišs, Vladilens Dozorcevs, Kārlis Jūlijs Druva, Oļģerts Dunkers, Indulis Emsis, Oskars Grīgs, Guntars Grīnblats, Viktors Kalnbērzs, Andrejs Krastiņš, Aivars Kreituss, Ģirts Kristovskis, Janīna Kušnere, Anta Rugāte. Paldies!
Sēdes vadītājs . Saeimas 1997.gada 20.marta sēdi pasludinu par slēgtu.
Uz Saeimas deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes
Ministrs Uz jaut.nr.166 — dok.nr.2383
V.Makarovs Par skaidrojumu, kā jaunā pensiju
aprēķināšanas kārtība atsauksies uz pensionāru
dzīves līmeni un izdzīvošanas iespējām
Labklājības ministrija, iepazinusies ar deputātu jautājumu nr.166, kas saistīts ar valsts vecuma pensijas aprēķināšanas kārtību atbilstoši likumam “Par valsts pensijām”, informē:
Jaunā valsts pensiju aprēķina metode ir aktuāli izvērtēta un veidota, pamatojoties uz dziļi ekonomiskās un demogrāfiskās situācijas analīzi. Pensiju reforma tiek veidota saskaņā ar Pensiju reformas koncepciju, kuru 1995.gadā akceptējusi Saeima, kā arī ņemot vērā ārzemju ekspertu ieteikumus.
Izstrādājot likumu “Par valsts pensijām”, tika izvērtēta iespēja pārrēķināt agrāk piešķirtās pensijas (līdz 1996.gada 1.janvārim). Ņemot vērā, ka, pārrēķinot šīs agrāk piešķirtās pensijas saskaņā ar jaunajā pensijas likumā ietvertajām tiesību normām, ieguvēji būtu bijuši tikai pensionāri ar ievērojami lielu apdrošināšanas stāža ilgumu. 1996.gada 1.janvārī, stājoties spēkā likumam “Par valsts pensijām”, agrāk piešķirtās pensijas pārrēķinātas netika. Ka šie pensionāri nebūtu ieguvēji, ja pensija viņiem tiktu pārrēķināta saskaņā ar jaunajā pensiju likumā ietvertajām tiesību normām, raksturo arī tas, ka pie 1996.gadā piešķirtajām pensijām no sociālās apdrošināšanas budžeta līdzekļiem tika piešķirta piemaksa, lai, mīkstinot pāreju uz jauno pensiju sistēmu, nodrošinātu, ka pie vienāda apdrošināšanas stāža pensiju apmēri, kādi 1996.gadā noteikti, pamatojoties uz likumu “Par valsts pensijām”, kas stājās spēkā ar 1996.gada 1.janvāri, nebūtu mazāki par pensiju apmēriem, kādi bija noteikti saskaņā ar tiesību aktiem, kas bija spēkā līdz 1996.gada 1.janvārim. Personām, kuras tiesības uz pensiju ieguva 1996.gadā, bija izvēles tiesības, vai pensiju pieprasīt 1996.gadā, kad tās sākuma kapitāla noteikšanai tika ņemta vērā nevis personas, bet 1995.gadam noteiktā vidējā apdrošināšanas iemaksu alga, vai pensiju pieprasīt 1997.gadā vai vēlākajos gados, kad pensijas sākuma kapitāla aprēķināšanai jau tiek ņemta vērā personas vidējā apdrošināšanas iemaksu alga noteiktā laika periodā.
Jaunā pensiju sistēma darbojas kā no ienākumiem atkarīga shēma. Jau tās darbības pirmajos gados paredzēts pensijas aprēķināšanai ņemt vērā konkrētās apdrošinātās personas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Izņēmums bija 1996.gads, kad sakarā ar to, ka individualizētā sociālās apdrošināšanas iemaksu uzskaite tika ieviesta tikai ar 1996.gada 1.janvāri, nebija iespējams noteikt apdrošinātās personas vidējo sociālās apdrošināšanas iemaksu algu par iepriekšējo periodu, līdz ar to vecuma pensija 1996.gadā tika aprēķināta nevis no personīgās, bet 1995.gadam noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Ar 1997.gada 1.janvāri pilnībā notikusi pāreja uz jauno pensijas aprēķināšanas metodi, kas vērsta uz to, lai veicinātu precizāku darba ienākumu deklarēšanu un iesaistīšanos pirmā līmeņa pensiju shēmā. Lai šīs sviras darbotos no pirmajiem pensiju reformas gadiem, pensiju likumā iekļautas tādas tiesību normas, kas liek jebkurai apdrošinātajai personai, neatkarīgi no vecuma, domāt par pensijas kapitāla veidošanu jau šodien, no kura lielā mērā ir atkarīgs arī pensijas apmērs. Pārejas periodā pensijas aprēķināšanā svarīga loma ir tās sākuma kapitāla noteikšanai, ar kuru tiek kreditēts apdrošināšanas periods līdz 1996.gada 1.janvārim. Sākuma kapitāla noteikšanai būtiska nozīme ir darba ienākumiem, no kuriem veiktas sociālas apdrošināšanas iemaksas, sākot no 1996.gada līdz 2000.gadam. Tā, pensiju pieprasot 1997.gadā, tās sākuma kapitāla noteikšanai tiek ņemta vērā apdrošinātās personas 1996.gada vidējā apdrošināšanas iemaksu alga.
Pensijas sākuma kapitāla aprēķināšanai pielietojot jebkādu citu metodi, piemēram, 1997.gadā, ņemot vērā vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, kāda valstī bija 1996.gadā, valsts pensiju shēma būtu pakļauta lielākam riskam, nekā ņemot vērā indivīda viena gada izpeļņu. Pielietojot pensijas sākuma kapitāla aprēķināšanai valstī vidējo sociālās apdrošināšanas iemaksu algu, tiktu ieslēgts pārdales mehānisms, kas daļai cilvēku, kuri strādā labi atalgotā darbā un ir devuši lielāku ieguldījumu sociālās apdrošināšanas sistēmā, samazinātu viņu iespējamo pensijas sākuma kapitālu, līdz ar to arī pensiju, kamēr citiem pārdales rezultātā tiktu piešķirtas lielākas pensijas, nekā ieguldītas pensiju shēmā. Šāda metode neveicinātu arī pensijas vecuma paaugstināšanos un atgrieztu pensijas reformu tās sākuma stadijā, t.i., riskam pakļaujot sociālās apdrošināšanas budžetu.
Pensiju reformas stratēģija gan tieši, gan pakārtoti ir vērsta uz sociāli apdrošinātās personas labklājības pieaugumu. Protams, pastāv ievērojamas pārejas perioda grūtības, kas saistītas gan ar augstu bezdarba līmeni valstī, gan ar augsto iedzīvotāju novecošanās līmeni (23% no Latvijas iedzīvotājiem ir pensijas vecumā), gan ar iepriekšējās pensiju shēmas darbības sekām.
Kā izriet no iepriekš teiktā, pensijas apmērs vistiešākā mērā ir atkarīgs no sociāli apdrošinātās personas darba ienākumiem, no kuriem izdarītas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Zināma nozīme pensijas apmēra noteikšanā ir arī apdrošināšanas stāža ilgumam. Jo ilgāks būs darba periods, kura laikā veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, jo lielāks būs arī pensijas kapitāls, līdz ar to arī pensija. Šogad, aprēķinot pensiju sociāli apdrošinātajai personai, kuras apdrošināšanas stāžs Latvijā nav mazāks par 30 gadiem un vidējā apdrošināšanas iemaksu alga 1996.gadā ir mazāka par 1996.gadam noteikto vidējo apdrošināšanas iemaksu algu valstī, pensijas sākuma kapitāla noteikšanai ņemama vērā 1996.gada vidējā apdrošināšanas alga valstī, Ls 92,41. Pensija nevar atrisināt ar ekonomiku saistītās problēmas. Jaunā pensiju shēma pie vidējā apdrošināšanas stāža (36 gadi) spēj nodrošināt pensiju aptuveni 40% apmērā no iepriekšējās darba samaksas. Pensionējoties lielākā vecumā, piemēram, 65 gados, darba ienākumu atvietojuma līmenis būs augstāks.
Lai sakarā ar izmaiņām pensiju nodrošināšanas sistēmā neciestu cilvēks, likuma “Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 1.punkts nosaka, ka līdz 1991.gada 1.janvārim darbs un tam pielīdzinātie periodi, kādi uzrādīti šajā punktā, tiek pielīdzināti apdrošināšanas stāžam, neatkarīgi no sociālās apdrošināšanas iemaksu izdarīšanas. No 1991.gada 1.janvāra vērā tiek ņemts tikai darbs un tam pielīdzinātie periodi, kura laikā kārtotas sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Ministru kabineta 1995.gada 21.novemra noteikumi nr.357 “Noteikumi par privatizācijas procesā uzņēmējsabiedrībās pārveidojamo valsts un pašvaldību uzņēmumu minimālo kapitāla daļu, kas nododama pensiju fondam” nosaka privatizācijas procesā uzņēmējsabiedrībās pārveidojamo valsts un pašvaldību uzņēmumu minimālo kapitāla daļu, kas nododama pensiju fondam, un minēto kapitāla daļu pārvaldīšanas un dividenžu ieskaitīšanas kārtību. Saskaņā ar šo noteikumu otro punktu privatizācijas procesā uzņēmējsabiedrībās pārveidojamo valsts un pašvaldību uzņēmumu minimālā kapitāla daļa, kas nododama pensiju fondam, ir 5% apmērā no pamatkapitāla.
1996.gadā iepriekšminētajā kārtībā pensiju fondam nodoti Ls 100 000, 1997.gadā ieņēmumi plānoti 1996.gada līmenī.
Likums “Par valsts pensijām” nosaka visiem vienādu pensijas aprēķināšanas kārtību, neatkarīgi no ieņemamā amata. Būtiska nozīme, kā jau teikts iepriekš, ir darba ienākumiem, no kuriem izdarītas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Saskaņā ar Ministru kabineta 1997.gada 4.februāra noteikumiem nr.63 “Noteikumi par sociālajai apdrošināšanai pakļautā gada ienākuma robežu” ar 1997.gada 1.janvāri sociālajai apdrošināšanai ir pakļauti visi sociāli apdrošināto personu gada darba ienākumi līdz 12 000 latu, kas aprēķināti taksācijas gadā no janvāra līdz decembrim. Personām, kuras veic īpaši svarīgu darbu valsts labā, būtu jābūt labi atalgotām, bet, ja tas tā nav, tad tā nav pensiju likumdošanas vaina.
1997.gada 19.martā Labklājības ministrs V.Makarovs
Latvijas Bankas Uz jaut.nr.167—dok.nr.2382
prezidenta v.i. Par Latvijas Bankas darbību efektivitāti
A.Sileniece, uzraudzībai pār banku darbību un par informāciju,
pārvaldes vadītājs kad bankas “Olimpija” noguldītāji
A.Šteinbergs saņems savu naudu
Latvijas Banka ir saņēmusi Jūsu 11.03.1997. deputātu jautājumu nr.167 par likvidējamo akciju komercbanku “Olimpija” un Latvijas Bankas veikto kredītiestāžu uzraudzību.
Atbildot uz Jūsu uzdoto jautājumu, cik efektīvi Latvijas Banka realizē savu uzraudzību pār kredītiestāžu darbību, paskaidrojam, ka Latvijas Bankas speciālisti 1996.gadā veica 123 pārbaudes, aptverot visas liecencētās kredītiestādes. Tāpat kā iepriekšējos gados pārbaudītāji lielu uzmanību pievērsa kredītu un citu riska aktīvu novērtēšanai. Vairākās bankās konstatēta nepieciešamība veidot papildu uzkrājumus nedrošiem aizdevumiem. Aizdevumu novērtēšanas galvenie kritēriji bija aizņēmēja finansiālais stāvoklis, tā saimnieciskais potenciāls un parādsaistību izpildes savlaicīgums. Pārbaudot banku iekšējās kontroles dienestu darbību, vairākos gadījumos atklāti trūkumi. Latvijas Banka uzraudzīja šo trūkumu novēršanas un kontroles sistēmas pilnveidošanas gaitu.
1996.gadā strauji attīstījās tādas banku operācijas kā trasta operācijas, tirdzniecība ar valūtu, finansu līgumiem, vērtspapīriem un citiem finansu instrumentiem. Tāpēc pārbaužu gaitā bija svarīgi noteikt, kādas politikas un procedūras bankām papildus jāizstrādā, lai banku vadība spētu kontrolēt riskus.
To banku skaits, kurām bija atļauts piesaistīt fizisko personu noguldījumus, 1996.gada laikā pieauga no 13 līdz 15. Šo banku uzraudzībai bija pievērsta pastiprināta uzmanība, un papildus Latvijas Bankas speciālistu veiktajām pārbaudēm pārbaudes Latvijas Bankas uzdevumā tajās veica auditorfirmas Arthur Andersen, Coopers & Lybrand, Deloitte & Touche, Price Waterhouse un KPMG . Pārbaudēs vērtēta Latvijas Bankai iesniegto banku pārskatu kvalitāte, kredītportfeļa kvalitāte, iekšējās kontroles sistēmas darbības un bankas vadības efektivitāte, kā arī veikta 1996.gada pirmā pusgada finansu pārskatu novērtēšana atbilstoši Starptautiskajiem audita standartiem.
1996.gadā norisinājās Latvijas banku sektora stabilizācija pēc 1995.gadā notikušās banku krīzes — nostiprinājās banku kapitāla bāze, pieauga banku pelnītspēja, uzlabojās aktīvu kvalitāte un pieauga kreditoru uzticība bankām.
Atļauju palielināt pamatkapitālu 1996.gadā saņēma 22 bankas. Kredītiestāžu kopējais apmaksātais pamatkapitāls 1996.gada beigās sasniedza 115,5 milj.latu, palielinoties par 25,7%. Šo pieaugumu daļēji sekmēja “Kredītiestāžu likuma” prasība, ka minimālais dibināšanas kapitāls tām bankām, kuras likumisku darbību bija uzsākušas pirms minētā likuma stāšanās spēkā, pēc 1996.gada 1.aprīļa nedrīkstēja būt mazāks par 1 milj. latu. Sešas bankas veica papildu iemaksas pamatkapitālā, lai ievērotu šo likuma prasību, bet četrām bankām, kuras nebija spējīgas šo prasību ievērot, Latvijas Banka atsauca licences banku operāciju (darījumu) veikšanai. Vairākām Latvijas bankām izdevās piesaistīt ārvalstu investorus. Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka Latvijas banku pamatkapitālā investēja 5,5 milj. latu, un Zviedrijas investīciju fonds Swedfund International AG — 3,3 milj.latu. Uz peļņas rēķina banku sektora pamatkapitāls 1996.gada laikā kopsummā palielinājās par 9,7 milj.latu.
Banku kopējais kapitāls un rezerves 1996.gadā pieauga no 103,1 līdz 148,7 milj.latu jeb par 44,2%. Kredītiestāžu kopējā peļņa saskaņā ar neauditētiem finansu pārskatiem 1996.gadā bija 30,3 milj.latu — 5,5 reizes vairāk nekā 1995.gadā. Šīs peļņas galvenais avots bija ieņēmumi no ieguldījumiem vērtspapīros un ārvalstu valūtu konvertēšanas darījumiem.
Par klientu uzticības atjaunošanos pēc 1995.gada banku krīzes liecināja 1996.gadā pieaugošais noguldījumu (īpaši — privātuzņēmumu noguldījumu) apjoms. Valdības, uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu apjoms kredītiestādēs 1996.gada beigās sasniedza 686,0 milj.latu (par 29,5% vairāk nekā 1995.gada beigās). Kredītiestāžu piesaistīto šādu noguldījumu apjoms pārsniedza to līmeni, kāds bija pirms 1995.gada banku krīzes (1994.gada beigās — 623,8 milj.latu).
Kredītiestāžu aktīvu apjoms 1996.gadā palielinājās par 36,2%, sasniedzot 1 137,3 milj.latu. Aktīvu struktūrā dominēja prasības pret ārvalstu kredītiestādēm (31,7%), kredīti valdībai, uzņēmumiem un privātpersonām (23,4%) un Latvijas un citu valstu valdību vērtspapīri (17,7%). Palielinoties ieguldījumiem centrālās valdības un pašvaldību vērtspapīros, samazinājās banku ieguldījumu kopējais kredītrisks. Par aktīvu kvalitātes uzlabošanos liecināja speciālo uzkrājumu nedrošiem parādiem apjoma un kredītiestāžu aktīvu kopsummas attiecības samazināšanās — 1995.gada beigās šis rādītājs bija 6,0%, bet 1996.gada laikā tas samazinājās līdz 4,6%. Cits aktīvu relatīvās kvalitātes rādītājs — kapitāla pietiekamība — 1995.gada beigās bija 20%, bet 1996.gada beigās — 25%.
Valdībai, uzņēmumiem, un privātpersonām izsniegto kredītu atlikums 1996.gadā pieauga par 27,1% un gada beigās sasniedza 266,6 milj.latu. Bankas pievērsa lielāku uzmanību aizņēmēju finansiālā stāvokļa un iespējamā kredītu nodrošinājuma kvalitātes izvērtēšanai, kas izpaudās kā konservatīvāka kreditēšanas politika. 1996.gadā banku kopējais kredītportfelis palielinājās tikai par 38,9% no gada laikā piesaistīto noguldījumu kopējā apjoma. Aizdevumiem Latvijas tirgū vēl joprojām bija augsts kredītrisks, kas tieši saistīts ar uzņēmējdarbības vēstures un aizņēmēju parādsaistību kārtošanas vēstures trūkumu, kā arī ar nekustamā īpašuma tirgus vājo attīstību — šis tirgus vēl nespēja kalpot par efektīvu aizdevumu nodrošināšanas avotu. Tajā pašā laikā pieauga uzņēmumu un privātpersonu intereses par aizņēmumiem, ko lielā mērā sekmēja kredītu procentu likmju krišanās 1996.gadā, tā beigās sasniedzot visai pieņemamu līmeni, lai sekmētu ilgtermiņa projektu realizēšanu un uzņēmējdarbības attīstību kopumā.
1996.gadā Latvijas Bankas padome apstiprināja vairākus normatīvos norādījumus un noteikumus, kas regulē kredītiestāžu darbību. Lielākā daļa šo dokumentu aizstāja agrāk apstiprinātos normatīvos dokumentus, lai saskaņotu kredītiestāžu darbību regulējošās prasības ar 1995.gadā pieņemto “Kredītiestāžu likumu”, Eiropas Savienības direktīvām un Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem.
Atbildot uz Jūsu uzdoto jautājumu par banku likvidatoru darbību, paskaidrojam, ka ne šobrīd spēkā esošo tiesību aktu normas, ne to tiesību aktu normas, kas bija spēkā 1995.gadā, neuzliek Latvijas Bankai par pienākumu un neparedz tai tiesības kontrolēt un uzraudzīt banku likvidatoru darbību, tās efektivitāti un lietderību.
Saskaņā ar “Kredītiestāžu likuma” normām kredītiestādes likvidācijas un bankrota gadījumā likvidāciju īsteno tiesas iecelts likvidators.
Ar Latvijas Saimnieciskās tiesas 1995.gada 15.novembra lēmumu akciju komercbanku “Olimpija” atzina par likvidējamu un iecēla par tās likvidatoru zvērinātu advokātu Anatoliju Zujevu un par likvidatora vietnieku zvērinātu advokātu Jāni Ozoliņu.
Kredītiestāžu likvidatora pienākumus, tiesības, atbildību un viņa lēmumu pārsūdzēšanas kārtību nosaka “Kredītiestāžu likuma” 134.—143.pants, kā arī Latvijas Civilprocesa kodeksa 33. F nodaļas noteikumi. Likvidators ne retāk kā reizi mēnesī iesniedz tiesai pārskatu par kredītiestādes likvidācijas gaitu, bet pēc likvidācijas pabeigšanas — pārskatu par visu likvidācijas laiku. Likvidatora pārskatu par likvidācijas pabeigšanu apstiprina tiesa. No minētā izriet, ka kredītiestādes likvidatora darbību kontrolē tiesa. Arī sūdzības par kredītiestādes likvidatoru darbību izskata tiesa.
Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija ar 24.02.1997. lēmumu lietā Nr.C–86 apstiprināja likvidējamās akciju komercbankas “Olimpija” likvidatoru pārskatus par laika periodu no 1995.gada 20.novembra līdz 1997.gada 1.februārim un apstiprināja likvidējamās akciju komercbankas “Olimpija” likvidatoru izdevumus par šo laika periodu (skat.pielikumā). Tiesas sēde bija atklāta, un bankas kreditoriem bija tiesības piedalīties šajā tiesas sēdē.
Pieņemot minēto lēmumu, tiesa ir atzinusi, ka akciju komercbankas “Olimpija” likvidatori veic “Kredītiestāžu likuma” 134.pantā norādītos pienākumus, t.sk. ir apzinājuši akciju komercbankas “Olimpija” kreditorus un aktīvus, uzsākuši bankas aizdoto līdzekļu atgūšanu un daļēji apmierinājuši kreditoru prasījumus.
Kā izriet no tiesas apstiprinātā likvidatoru pārskata, lai nodrošinātu likvidējamās akciju komercbankas “Olimpija” mantas realizāciju, ievērojot kreditoru intereses, un vienlaikus nodrošinātu atsavināšanas darījumu stabilitāti attiecībā pret pircēju, kustamā manta tiek izpārdota aizklātu piedāvājumu konkursā, bet nekustamā — atklātā izsolē. Visos gadījumos par izpārdošanu un izsoļu vietu un laiku tiek ievietoti sludinājumi laikrakstos. Kā zīmīgākā jāmin ēkas Rīgā, Lāčplēša ielā 70a, kopā ar daļu aprīkojuma realizācija vairākkārtēju izsoļu rezultātā Valsts sociālās apdrošināšanas fondam ar nomaksas termiņu līdz 1998.gada 1.aprīlim.
Pie bankas aktīviem tiek uzskaitīti ieguldījumi filiāļu nomāto ēku un telpu remontā, labiekārtošanā un aprīkošanā. Sakarā ar to, ka telpu nomas līgumos nebija paredzēta nepieciešamo un derīgo izdevumu kompensēšanas kārtība, bet pārbūves un citu ieguldījumi izdarīti bez pienācīgas saskaņošanas un atļauju saņemšanas, ieguldījumi praktiski nav atgūstami.
Notikusi arī ievērojama aktīvu samazināšanās sakarā ar to, ka “Kredītestāžu likuma” 134.panta kārtībā valdības garantētie G—24 kredīti (izņemot SIA “Galor”, SIA “Zemnieks” un SIA “Liplat” izsniegtie kredīti, kuri atmaksājami “Kredītiestāžu likuma” 142.panta 2.punkta krtībā) pēc Finansu ministrijas norādījuma tika nodoti a/s “Parekss—banka”. Pēc Finansu ministrijas norādījuma ir sagatavoti dokumenti par PHARE kredītu nodošanu a/s “Latvijas Kredītbanka”.
Akciju komercbankas “Olimpija” likvidatori ir iesnieguši tiesās prasības par kredītu atgūšanu kopsummā par Ls 1 967 141,79, kā arī iesniegti 42 pieteikumi prasības nodrošināšanai pirms prasības celšanas, notiek piedziņa pēc izpildu rakstiem kopsummā par Ls 342 538,50. Līdz 1997.gada 1.februārim, realizējot likvidējamās akciju komercbankas “Olimpija” mantu un atgūstot kredītus, iegūti Ls 764 400.
Atbildot uz Jūsu jautājumu, kad un kādā apmērā tiks apmierināti akciju komercbankas “Olimpija” kreditoru prasījumi, paskaidrojam, ka kreditoru prasījumu apmierināšanas secīgums kredītiestādēs likvidācijas gadījumā noteikts “Kredītiestāžu likuma” 142.pantā. Ir apmierināta daļa no pirmās kārtas prasījumiem, t.i., visām fiziskajām personām, kuru prasījumi nepārsniedz Ls 100, kopā izmaksāti Ls 25 222,28. Kā tiesas sēdē par likvidatora pārskata apstiprināšanu paskaidroja likvidatori, viņi prognozē, ka pirmās kārtas kreditoriem — fiziskām personām, kuru prasījumi nepārsniedz 500 latu (arī visu bankas filiāļu noguldītājiem), pienākošos summu izmaksu varēs uzsākt šā gada 2.ceturksnī, kad tiks saņemta daļēja samaksa par pārdoto nekustamo īpašumu Lāčplēša ielā 70a, Rīgā.
Pielikumā: Rīgas apgabaltiesas 24.02.1997. Civillietu tiesas kolēģijas lēmuma Nr.C–86 kopija uz 2 lapām.
Ar cieņu, —
Latvijas Bankas prezidenta v.i. A.Sileniece
1997.gada 19.martā Kredītiestāžu uzraudzības pārvaldes vadītājs A.Šteinbergs
Ministrs Uz jaut.nr.168 — dok.nr.2378
D.Turlais Par koncepcijas izstrādi Iekšlietu ministrijā
cīņai pret narkotisko un psihotropo vielu izplatību Latvijā,
situācijas kontroli un krimināllietu ierosināšanu
Sakarā ar deputātu jautājumu Nr.168, kas skar Valsts policijas cīņu pret narkotisko un psihotropo vielu nelegālo apriti un lietošanu, Iekšlietu ministrija paskaidro sekojošo.
Iekšlietu ministrija, koordinējot savu rīcību ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām, ir izstrādājusi stratēģiskos virzienus narkomānijas apkarošanā un konsekventi tos realizē.
Valsts policijas sastāvā 1994.gada martā tika izveidots Narkotiku apkarošanas birojs, kas ir galvenā koordinējošā institūcija izziņas un operatīvajā darbā cīņā pret noziedzību, kas saistīta ar narkotikām.
Katrā Latvijas rajona policijas pārvaldē ir nozīmēts atbildīgais kriminālpolicijas darbinieks cīņai pret narkotikām. Cīņā pret nelegālo narkotikas apriti birojs veic arī koordinējošās organizācijas funkcijas. Policija aktīvi sadarbojas ne tikai ar kaimiņvalstu policijas struktūrām, bet arī ar starptautiskām organizācijām, UNDSP Baltijas reģionālo biroju, PHARE programmu.
Pērn atklāts par 96 ar narkotikām saistītiem noziegumiem vairāk nekā 1995.gadā. Ir atklāta pirmā nelegālā laboratorija, kuras iekārtās, kas var tikt izmantotas sintēzei, konstatēts kokaīns un amfetamīns.
Aktīvi tiek strādāts ar nepilngadīgajiem, kuri aizturēti par narkotisku vai toksisku vielu lietošanu. Šai jomā darbs tiek veikts sadarbībā ar narkologiem.
Tiek veikta sadarbība ar Labklājības ministrijas š.g.jaunizveidoto Farmācijas departamentu un Zāļu aģentūru, kas atbild par narkotisko un psihotropo vielu legālās aprites kontroli.
Savas stratēģijas ietvaros Iekšlietu ministrija aktīvi piedalījusies 1996.gadā pieņemto likumu izstrādē “Par narkotisko un psihotropo vielu likumīgās aprites kārtību” un “Par prekursoriem”. Izstrādāti un pieņemti septiņi Ministru kabineta noteikumi, kas skar jautājumus par narkotisko un psihotropo vielu kontroli. Sagatavotas un pieņemtas Saeimā attiecīgās izmaiņas Latvijas Kriminālkodeksā un Kriminālprocesa kodeksā, kas stājās spēkā 1997.gada 27.februārī.
Iekšlietu ministrija aktīvi piedalās Narkotikas kontroles un narkomānijas apkarošanas koordinācijas komisijas darba organizācijā. Tā savos štatos izdalījusi šai starpresoru komisijai atbildīgā sekretāra vietu.
Viens no visaktuālākajiem uzdevumiem Narkotiku kontroles un narkomānijas apkarošanas koordinācijas komisijai ir izstrādāt kopēju valdības programmu cīņā pret narkomāniju.
Lai apmācītu visus policijas darbiniekus cīņā ar narkomāniju, Valsts policija kopā ar Policijas akadēmiju ir sagatavojusi iespiešanai rokasgrāmatu par narkoaktualitātēm, ietverot tajā detalizētu informāciju par narkotiku kaitīgumu, tās meklēšanas un atpazīšanas problēmām.
1997.gada 19.martā Ar cieņu, — iekšlietu ministrs D.Turlais
Ministrs Uz jaut.nr. 169 — dok.nr. 2379
D.Turlais Par nelegālajiem cigarešu un alkohola tirgotājiem
Rīgas Centrāltirgū
Sakarā ar deputātu jautājumu nr. 169, kas saistīts ar spirta un cigarešu nelegālo tirdzniecību Rīgas Centrāltirgū, Iekšlietu ministrija paskaidro sekojošo.
Lai pilnīgi un neatgriezeniski iznīdētu deputātu minētos likumpārkāpumus, vispirms nepieciešams novērst to cēloņus, t.i., šajā gadījumā novērst minēto preču kontrabandu valstī.
Iekšlietu ministrija tādēļ cenšas aktivizēt Valsts policijas sadarbību ar Valsts ieņēmuma dienesta struktūrām (muitu u.c.), kas atbild par kontrabandas preču atklāšanu un izņemšanu, šķērsojot tām valsts robežu.
Rīgas Centrāltirgus teritorijā ar spirta un cigarešu kontrabandas sīko izplatītāju aizturēšanu un saukšanu pie atbildības nodarbojas Rīgas pilsētas pašvaldības policija. Tās darbinieki šajā gadā Rīgas Centrāltirgū jau noformējuši 1141 protokolu administratīvai sodīšanai. Arī Valsts policijas iecirknis “Centrāltirgus” ir orientēts uz cīņu ar augstākminētajiem pārkāpumiem. Veikto pasākumu rezultātā tās darbinieki šogad izņēmuši 25 113 cigarešu paciņas un 837,5 litrus spirta. Katrs pārkāpums ir ievirzīts kriminālprocesuālā vai administratīvi procesuālā gultnē.
1997. gada 19. martā Ar cieņu, iekšlietu ministrs D.Turlais
Kopsavilkums
20.marta sēdē
3.lasījumā pieņēma likumu:
— “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””. (Reģ.nr.623) (dok.nr.2355) Balsojums: 50 par, 0 pret, 1 atturas.
2.lasījumā kā steidzamus pieņēma likumus:
— “Grozījumi likumā “Par policiju””. (Reģ.nr.547) (dok. nr.1769; nr.1995) Balsojums: 50 par, 3 pret, 5 atturas.
— “Grozījumi likumā “Par ugunsdrošību””. (Reģ.nr.615) (dok.nr.2041) Balsojums: 43 par, 5 pret, 4 atturas.
2.lasījumā pieņēma likumprojektus:
— “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”. (Reģ.nr.177) (dok.nr.579; nr.2235) Balsojums: 54 par, 0 pret, 1 atturas.
— “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”. (Reģ. nr.178)(dok.nr.580;nr.2236) Balsojums: 55 par, 1 pret, 1 atturas.
— “Grozījumi Operatīvās darbības likumā”. (Reģ.nr.179) (dok.nr.581; nr.2237) Balsojums: 52 par, 0 pret, 1 atturas.
— “Grozījums likumā “Par uzņēmējdarbību””. (Reģ.nr.601) (dok.nr.2023; nr.2181) Balsojums: 51 par, 0 pret, 3 atturas.
— “Grozījumi likumā “Par akciju sabiedrībām””. (Reģ.nr. 599) (dok.nr.2021; nr.2182) Balsojums: 49 par, 0 pret, 2 atturas.
— “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām”. (Reģ.nr.508) (dok.nr.1584; nr.2184) Balsojums: 65 par, 1 pret, 1 atturas.
— “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā””. (Reģ.nr.609) (dok.nr.2031; nr.2197) Balsojums: 60 par, 0 pret, 0 atturas.
— “Ārstniecības likums”. (Reģ.nr.463) (dok.nr.1505; nr. 2319) Balsojums: 55 par, 0 pret, 1 atturas.
— “Grozījumi likumā “Par Valsts pensijām””. (Reģ.nr.420) (dok.nr.1232; nr.2353) Balsojums: 53 par, 0 pret, 1 atturas.
— ”Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību””. (Reģ.nr.606) (dok.nr.2028; nr.2222) Balsojums: 48 par, 1 pret, 2 atturas.
— “Grozījumi likumā “Par vides aizsardzību””. (Reģ.nr. 610) (dok.nr.2032; nr.2227) Balsojums: 50 par, 0 pret, 1 atturas.
— “Grozījumi Medību likumā”. (Reģ.nr.466) (dok.nr. 1508; nr.2221) Balsojums: 51 par, 2 pret, 3 atturas.
1.lasījumā kā steidzamu pieņēma likumprojektu:
— “Grozījumi likumā “Par uzņēmuma un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””. (Reģ.nr.682) (dok.nr.2356) Balsojums par steidzamību: 55 par, 1 pret, 4 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 63 par, 0 pret, 0 atturas.
1.lasījumā pieņēma likumprojektus:
— “Amnestijas likums”. (Reģ.nr.631) (dok.nr.2150; nr. 2266) Balsojums: 54 par, 3 pret, 1 atturas.
— “Par Ķemeru nacionālo parku”. (Reģ.nr.589) (dok. nr.1976; nr.2194) Balsojums: 60 par, 0 pret, 0 atturas.
— “Par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu Latvijas Kara invalīdu savienībai”. (Reģ.nr.643) (dok.nr.2200) Balsojums: 52 par, 1 pret, 0 atturas.
Nodeva komisijām likumprojektus:
— “Grozījums Saeimas Kārtības rullī”. (Reģ.nr.675) (dok. nr.2331; nr.2331a) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā), Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai
— “Par Latvijas Republikas valdības un Turcijas Republikas valdības vienošanos par sadarbību militāro mācību, militāro zinību un tehnikas laukā”. (Reģ.nr.676) (dok.nr. 2332; nr.2332a) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Aizsardzības un iekšlietu komisijai.
— “Grozījums likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””. (Reģ.nr.677) (dok.nr.2340; nr.2340a) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā).
— “Par Konvenciju par kravu starptautiskajos pārvadājumos izmantojamo autotransporta līdzekļu aplikšanu ar nodokļiem”. (Reģ.nr.678)(dok.nr.2341;nr.2341a) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.
— “Par Konvenciju par pasažieru starptautiskajos pārvadājumos izmantojamo autotransporta līdzekļu aplikšanu ar nodokļiem”. (Reģ.nr.679) (dok.nr.2342; nr.2342a) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.
— “Grozījums Saeimas Kārtības rullī”. (Reģ.nr.680) (dok. nr.2346; nr.2346a) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā) un Ārlietu komisijai.
— “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””. (Reģ.nr.683) (dok.nr.2357; nr.2357a) Nodeva Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai (atbildīgā) un Juridiskajai komisijai.
— “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā””. (Reģ.nr.686) (dok.nr.2360; nr.2360a) Nodeva Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai (atbildīgā), Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai.
— “Grozījums likumā “Par dzīvojamo telpu īri””. (Reģ. nr.687) (dok.nr.2361; nr.2361a) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā), Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.
Nodeva Pieprasījumu komisijai:
— deputātu K.Čerāna, O.Kostandas, E.Grīnberga, E.Zelgalvja, J.Kazāka, J.Mauliņa, A.Golubova, O.Deņisova, G. Valdmaņa un A.Bartaševiča pieprasījumu Ministru prezidentam A.Šķēlem par Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedru, ministru, valsts ministru un parlamentāro sekretāru algu paaugstināšanu. (dok.nr.2394)
Pieņēma lēmumus:
— “Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu apstiprināšanu”. (dok. nr.2323) Apstiprināt: Inesi Beiholdi par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi. Balsojums: 46 par, 3 pret, 5 atturas. Ilzi Lazdiņu par Madonas rajona tiesas tiesnesi. Balsojums: 47 par, 1 pret, 2 atturas.
— “Par M.Goldšmites apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”. (dok.nr.2335) Balsojums: 47 par, 2 pret, 10 atturas.
— “Par E.Pupova apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”. (dok.nr.2335) Balsojums: 45 par, 2 pret, 9 atturas.
— “Par Vasilija Kolača uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok.nr.2157) Balsojums: 41 par, 3 pret, 10 atturas.
— “Par Sergeja Nikolajeva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok.nr.2216) Balsojums: 41 par, 6 pret, 7 atturas.
— “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu, lai noskaidrotu saņemto G–24 kredītu piešķiršanas pareizību, to atgriešanas iespējas un noskaidrotu personiskās atbildības noteikšanas iespējas šo kredītu izsaimniekotājiem”. (dok.nr.2260; nr.2260a) Balsojums: 77 par, 0 pret, 0 atturas.
Deputātu jautājumi un atbildes:
— Saeima saņēma labklājības ministra V.Makarova atbildi uz deputātu Z.Čevera, E.Jurkāna, L.Tenisa, R.Leitenas un A.Sausnīša jautājumu par skaidrojumu, kā jaunā pensiju aprēķināšanas kārtība atsauksies uz pensionāru dzīves līmeni un izdzīvošanas iespējām. (dok.nr.2383)
— Saeima saņēma Latvijas Bankas prezidenta E.Repšes atbildi uz deputātu Z.Čevera, E.Jurkāna, L.Tenisa, R.Leitenas un G.Gannusas jautājumu par Latvijas Bankas darbības efektivitāti un par informāciju, kad bankas “Olimpija” noguldītāji saņems savu naudu. (dok.nr.2382)
— Saeima saņēma iekšlietu ministra D.Turlā atbildi uz deputātu A.Bartaševiča, M.Lujāna, L.Staša, J.Mauliņa un A. Rubina jautājumu par koncepcijas izstrādi Iekšlietu ministrijā cīņai pret narkotisko un psihotropo vielu izplatību Latvijā, situācijas kontroli un krimināllietu ierosināšanu. (dok.nr.2378)
— Saeima saņēma iekšlietu ministra D.Turlā atbildi uz deputātu G.Eniņa, V.Gredzena, A.Prēdeles, P.Putniņa, P.Tabūna, Dz.Ābiķa, O.Grinberga un A.Pētersona jautājumu par nelegālajiem cigarešu un alkohola tirgotājiem Rīgas Centrāltirgū. (dok.nr.2379)
Saeimas preses dienests
Saeimas 24. marta sēde
Stenogramma
Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.
Sēdes vadītājs. Labdien, godājamie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 1997.gada 24.un 25.marta Saeimas sēdi. Pirms sākam izskatīt darba kārtības jautājumus, izskatīsim pašreiz ienākušos trīs iesniegumus par izmaiņām sēdes darba kārtībā.
Pirmais ir no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, kurā saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu lūdz 24.un 25.marta sēdes darba kārtībā izdarīt grozījumus un iekļaut 32.punktu, tas ir, likumprojektu “Grozījumi Likumā par ostām”, otrreizējai caurlūkošanai pirms 5.punkta — likumprojekta “Grozījumi likumā “Par veterinārmedicīnu””, otrajam lasījumam. Vai kāds deputāts vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu? Deputāti runāt nevēlas. Vai kāds prasa balsojumu par šo iesniegumu? Balsojumu arī deputāti nelūdz. Tātad varam uzskatīt, ka esam vienojušies un 32.darba kārtības jautājumu izskatām kā 5.punktu.
Tālāk ir piecu deputātu Straumes, Sinkas, Jirgena, Grīnblata un Rudzīša iesniegums, kuri saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 108.panta 1.punkta 2.apakšpunktu lūdz izņemt no Saeimas 24.un 25.marta sēdes darba kārtības likumprojektu “Farmācijas likums”, jo tas nav bijis pieejams deputātiem piecas dienas iepriekš. Tā kā tā ir pamatota deputātu prasība, tad ne debates, ne apspriešana šeit šajā jautājumā nav nepieciešama, un šo darba kārtības jautājumu no šodienas un rītdienas Saeimas sēdes darba kārtības svītrojam.
Un vēl ir deputātu Bišera, Vidiņa, Apalupa, Tabūna un Dobeļa iesniegums Prezidijam, kurā lūdz Saeimas 24.un 25.marta sēdes darba kārtībā iekļauto 46.jautājumu — lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras iesniegumu par kriminālvajāšanas uzsākšanu pret Saeimas deputātu Valdi Krisbergu” izskatīt pēc sadaļas — Prezidija ziņojumi — trešā jautājuma par atvaļinājumu piešķiršanu. Vai kāds deputāts vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu? Deputāti runāt nevēlas. Vai prasa balsojumu? Prasa balsojumu. Tātad lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam piecu deputātu priekšlikumu par izmaiņām darba kārtībā! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, atturas — 6. Priekšlikums ir pieņemts. Un 46.darba kārtības jautājumu izskatām pēc 3.darba kārtības jautājuma par atvaļinājumu piešķiršanu.
Vairāk priekšlikumu par izmaiņām sēdes darba kārtībā nav. Sākam izskatīt Prezidijā akceptēto sēdes darba kārtību. Pirmās sadaļas 1.jautājums — Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Satversmes tiesas likumā” nodot Juridiskai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret Saeimas Prezidija atzinuma projektu? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums — Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Vācijas Federatīvās Republikas līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu pret Saeimas Prezidija atzinuma projektu? Iebildumu deputātiem nav. Paldies! Pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums — par atvaļinājuma piešķiršanu. Deputāts Leonards Teniss ir iesniedzis lūgumu — bezalgas atvaļinājumu piešķirt šā gada 24.un 25.martā. Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemjam jautājumu balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — nav, atturas — 4. Deputātam Leonardam Tenisam piešķirts bezalgas atvaļinājums šā gada 24. un 25.martā.
Tālāk saskaņā ar mūsu balsojumu izskatām 46.darba kārtības jautājumu — lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras iesniegumu par kriminālvajāšanas uzsākšanu pret Saeimas deputātu Valdi Krisbergu”. Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā — deputāts Ilmārs Bišers, komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!
I.Bišers (DPS). Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Dārgie kolēģi! Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija 18.martā izskatīja Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras lūgumu par atļaujas došanu mūsu kolēģa deputāta Valda Krisberga kriminālvajāšanas uzsākšanai. Komisija pēc prokuratūras un paša Valda Krisberga uzklausīšanas vienbalsīgi pieņēma lēmumu apmierināt šo lūgumu, dot piekrišanu, ierosināt Saeimai dot piekrišanu, kā arī ierosināt Saeimai uz laiku, kamēr vai nu šī krimināllieta tiks izbeigta izmeklēšanas stadijā, vai arī tā beigsies ar tiesas spriedumu, apturēt Krisberga kunga darbību Saeimas sēdēs, Saeimas komisijās un citās institūcijās, kurās viņš ir ievēlēts no Saeimas, proti, Baltijas asamblejā.
Šādu lēmumu noteica sekojoši apstākļi. Kā zināms, Krisberga kungs pirms savas ievēlēšanas Saeimā bija privātuzņēmējs, bija viens no pirmā privātuzņēmuma SIA “Auseklītis” dibinātājiem, kas vēlāk pārveidojās par akciju sabiedrību. Taču pirms Saeimas vēlēšanām viņš atstāja vadības posteni minētajā akciju sabiedrībā, kur tas būtu saistīts ar dokumentu parakstīšanu, un viņa vietā šīs akciju sabiedrības vadību pārņēma cits cilvēks — kāds Dzelme. Pagājušā gada janvārī akciju sabiedrībai sākās nopietnas grūtības, un Dzelmes kungs izvirzīja apsūdzības, ja varētu tā teikt, pret iepriekšējo vadību, proti, Krisberga kungu, ka viņa vainas dēļ, iepriekšējās darbības dēļ akciju sabiedrība ir nonākusi attiecīgajās grūtībās, un pieprasīja auditpārbaudes veikšanu. Sakarā ar to Krisberga kungs griezās Ģenerālprokuratūrā, lūdzot pārbaudi šajā lietā. Ģenerālprokuratūra ierosināja krimināllietu, veica pārbaudi, neizvirzot nevienam apsūdzību. Šī pārbaude ilga veselu gadu, un tagad 12.martā Ģenerālprokuratūra uzskatīja, ka tā ir savākusi pietiekamus pierādījumus, ka deputāts Valdis Krisbergs ir izdarījis nopietnus kriminālnoziegumus, un lūdz piekrišanu viņa kriminālvajāšanas uzsākšanai.
Komisija, izskatot šo lietu, necentās izlemt jautājumus, vai Krisberga kungs ir tiešām izdarījis vai nav izdarījis šos kriminālnoziegumus, jo uzskatīja, ka, pirmkārt, tas nav komisijas uzdevums, un, otrkārt komisijai nav iespējas pārbaudīt šīs sarežģītās krimināllietas materiālus, veikt attiecīgās ekspertīzes, kā to var izdarīt tikai krimināllietā. Tomēr komisija rēķinājās ar to, ka pēc ģenerālprokurora viedokļa ir savākti pietiekami pierādījumi. Bez tam komisija rēķinājās arī ar to, ka sabiedrībā ir diezgan plaši izplatījies uzskats par Valda Krisberga vainu šīs akciju sabiedrības ļaunprātīgā bankrotā. Man grūti teikt, kāpēc tas tā ir, vai tas ir veselas rindas preses rakstu ietekmē, kas bija šajā laikā publicēti, vai cita iemesla pēc, bet diemžēl tādi noskaņojumi ir, par ko liecina daudzas vēstules avīzēs un daudzas vēstules, kuras saņemtas arī Saeimā, kur nevienā bankrotā netiek vainots Dzelmes kungs, bet visa vaina tiek uzvelta Krisberga kungam. Pie šādiem apstākļiem komisija uzskatīja, ka vienīgā iespēja noskaidrot lietā patiesību ir izskatīt šo lietu tiesā krimināltiesāšanas kārtībā un pārliecināties, vai tiešām ir savākti pietiekami pierādījumi, lai tad varētu izvērtēt, vai mūsu kolēģis Krisberga kungs ir cienīgs atrasties mūsu vidū vai nav, jo to var izvērtēt tikai tiesa. Kļūstot par šīs krimināllietas subjektu ar visām attiecīgām tiesībām, pieaicinot advokātu, prasot nopratināt lieciniekus, izdarīt ekspertīzes un veikt citas izmeklēšanas darbības, Krisberga kungs varēs sevi pienācīgi aizstāvēt. Tātad, izejot no visiem šiem apstākļiem, komisija nāca pie šāda secinājuma un iesniedza Saeimas izskatīšanai attiecīgo lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Paldies! Atklājam debates. Modris Lujāns, frakcijas “Sociālistiskā partija — Līdztiesība” deputāts.
M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Es ceru šodien ne tikai no Mandātu un iesniegumu komisijas viedokļa, ar ko mēs iepazināmies un arī ar vēstuli no prokuratūras, es gribētu tomēr arī uzklausīt pašu, varētu tā teikt, daļēji vaininieku Krisberga kungu, jo, protams, man ir jāatgādina arī vēsturiskas sentences. Pēdējo reizi, ja nekļūdos, Augstais nams izdeva savus deputātus 1933.gadā. Toreiz izdeva veselu frakciju. Arī pakļāvās politiskam spiedienam un izdeva, pēc tam bija 1934. gads, kad jau atsevišķi kungi un partijas likvidēja visu Augsto namu. Protams, es neņemos spriest, un es gribētu dzirdēt gan Krisberga kungu, jo, redziet, mēs nevaram aizmirst vienu motivāciju — Prokuratūra ir apsūdzošā puse. Tajā pašā laikā es neņemos spriest, vai Mandātu komisijā tika uzklausīta arī aizstāvības puse, jo parasti ir divi jautājumi. Tāpat iespējams, ka mēs redzam jaunu problēmu, kas būs, eksistēs, jo es būtu mierīgāku sirdi, ja vajadzētu izdot kādu no kolēģiem, ja būtu tiesas lūgums, kurā tiesa uzklausa abas puses — gan prokuratūras lūgumu, gan arī advokāta puses aizstāvību. Šajā gadījumā mēs pakļausimies tikai apsūdzības pusei. Un, ja mēs vēsturiski, kā savā laikā frakciju pie Augstā nama ielika rokasdzelžos, tad mums šodien ir pilnīgi labi jāsaprot, ka arī Krisberga kungam var arī pēc brīža uzlikt rokudzelžus uz ielas, un iespējams, ka prokuratūra tādā veidā risinās šo jautājumu.
Protams, es negribu šodien teikt, vai Krisberga kungs ir vainīgs vai nav vainīgs, es neesmu ne “Auseklīša” noguldītājs, ne arī kaut kāda ieinteresētā puse, bet tā ir nopietna problēma, jo rīt tādā veidā var arī apvainot jebkuru no Saeimas pārstāvjiem, un, ja tā kļūs par sava veida metodiku, tad tā var arī notikt kā izrēķināšanās. Ir cita lieta, ka.. iespējams, es arī skatījos telepārraides, ja Krisberga kungs neteiks kādu citu viedokli, es redzēju arī viņa paša lūgumu, ka viņš grib iet uz tiesu un tiesā sevi attaisnot. Bet es norādu augstajam namam, ka šāda praktika, it sevišķi tikai uzklausot vienu pusi, ir visai bīstama, it sevišķi apsūdzības pusi. Un diemžēl es varu pateikt kā deputāts, man nav visai liela uzticība Latvijas prokuratūrai. Jo Latvijas prokuratūra neatgādina to momentu, kuru vajadzētu, lai viņa būtu neitrāla. Bieži vien viņa kļūst savā veidā manipulējama. Un ja tā ir manipulācijas objekts, tad tas ir divtik bīstami.
Un tādēļ es šodien noteikti gribētu dzirdēt, pirms mēs izdarām balsojumu, Krisberga kunga viedokli. Žēl, ka mēs šodien nevaram uzklausīt arī viņa advokāta viedokli, jo, lai mēs varētu pieņemt noteiktu lēmumu, mums būtu jādzird visas puses, ne tikai apsūdzības puse, jo apsūdzības puse, dabiski, vienmēr paliks uz to, kā būs izdevīgi apsūdzībai.
Un tādēļ es tomēr aicinu noklausīties gan Krisberga kungu, nu diez vai Kozlovska kungu mēs varēsim šeit pieļaut, bet man gribas pilnīgu informāciju, jo mums, augstā nama locekļiem, ir jāuzņemas imunitātes noņemšana, un līdz ar to mums jārēķinās arī par sekojošiem soļiem. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Vēlas runāt Krisberga kungs. Lūdzu!
V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godājamais Prezidij, augsti godājamais Prezidija priekšsēdētāja kungs, augsti godājamie kolēģi un kolēģes! Liels paldies, ka tik tiešām mani vēlas uzklausīt. Un visu cieņu Mandātu un iesniegumu komisijai, kura uzklausīja mani, un diemžēl pat no šīs augstās tribīnes Bišera kungs pieļāva būtisku juridisku kļūdu. Nevis pirms ievēlēšanas Saeimā, bet nevienu minūti un nevienu dienu es neesmu bijis ne akciju sabiedrības “Auseklītis” valdē, ne valdes priekšsēdētājs. Kopš 1994. gada 27. jūlija, kad tika radīta akciju sabiedrība “Auseklītis”, viņu vadīja bijušie SIA “Auseklītis” nodaļu vadītāji, un viņas priekšsēdētājs bija SIA “Auseklītis” direktora Krisberga bijušais vietnieks Juris Dzelme. Līdz ar to arī šeit nejauši, es uzskatu, ka nejauši, tika maldināta augstā Saeima, ka tikai īsi pirms ievēlēšanas Saeimā es it kā būtu nogrūdis šo smago nastu uz nevainīga cilvēka pleciem. Vēl vairāk. Ja cienītie kolēģi uzmanīgi izlasīs prokuratūras izvirzīto apvainojumu lapu, tad tur nekas netiek runāts par manu eventuālo nelikumīgo darbību akciju sabiedrībā “Auseklītis”. Tik tiešām acīmredzot prokuratūra skaidri ir pieņēmusi visas manis izvirzītās tēzes par Dzelmes kunga un viņa komandas apzinātu AS “Auseklītis” bankrotināšanu un izlaupīšanu, kas turpinās līdz pat šai dienai. Bet vainīgais bija jāatrod. Un izrādās, ka tiek inkriminēts sekojošs moments. Es mēģināšu, kā parasti, to populāri parādīt.
Krisbergs, kuram pieder SIA “Auseklītis”, jo sieva jau nu apmēram laikam tas pats vien ir, un diviem mums viņš pieder, ieliek iekšā 100 000 latus no savas naudas, lai nopirktu tehnoloģiskas iekārtas, kas faktiski ražo dzīvu naudu. Fotoiecirkņa rentabilitāte tobrīd ir vairāk nekā 100%. Notiek kaut kas anekdotisks pret mūsu parasto pieņēmumu. Nevis no sveša uzņēmuma izgrābj naudu savā kabatā, bet savā uzņēmumā ieliek naudu, un tas nu paliek galīgi nesaprotami. Pēc pusotra gada Stepenas kundze, SIA kasiere un akciju sabiedrības revīzijas komisijas locekle, uzraksta “atzīšanos” (pēdiņās), ka viņa nekādu naudu nav redzējusi, un līdz ar to nekāda iekārta nav nopirkta. Izrādās, ka Krisbergs — fiziskā persona un Krisbergs — juridiska persona viens otru ir piekrāpuši. No labās kabatas nav ielikta nauda kreisajā kabatā, vai arī otrādi — no kreisās kabatas ir pamēģināts izņemt naudu labajai kabatai. Uz šī momenta ir balstīta versija par krāpšanu lielos apmēros. Izlasiet uzmanīgi.
Un tomēr. Tā kā arī vēl šorīt “Rīta bumā” es teicu... es neredzu citu iespēju aizstāvēt savus četrus iesniegumus Ģenerālprokuratūrai. 1995. gada 31. janvārī tapa pirmais, ar lietišķiem pierādījumiem, pēdējais — pagājušā gada nogalē ar lietišķiem pierādījumiem. Lai tā būtu. Ja nevar citādi taisnību pierādīt, man nav iebildumu, ka es kļūstu par apsūdzēto, bet Lujāna kungs tik tiešām pareizi pateica — interesants precedents.
Līdz ar to es noteikti nevaru aicināt jūs neatbalstīt prokuratūru, jo prokuratūrai esot jātic. Un citādi es acīmredzot nekad nevarēšu pierādīt, ka nevis es pats sevi aplaupīju: ievērojiet — pats sevi, bet ļoti daudzus cilvēkus aplaupīja akciju sabiedrības valde, kuru vada un vadīja Dzelmes kungs.
Pats pēdējais fakts, kas tika atklāts juridiski... Man jāatzīstas, kā izrādās, es labticīgi esmu melojis ... Līdz pat šim mirklim, izrādās, es neesmu pat akciju sabiedrības akcionārs, jo man solītās akcijas netika mums ne izdotas, ne pat reģistrētas akcionāru reģistrā. Tātad tā bija netaisnība, ko es esmu teicis, ka man pieder akcijas. Diemžēl pat to man nav.
Es pakļaujos pilnīgi savu kolēģu vērtējumam, bet es vēlreiz pasaku — ja es nekļūšu par apsūdzēto, šaubos, vai varēšu pierādīt taisnību. Es pilnīgi ticu Skrastiņa kungam, es pilnīgi uzticos arī savam aizstāvim Vilhelmam Kozlovskim, es uzticos likumībai, un es ticu, ka mēs dzīvojam tiesiskā valstī, nevis tiesiskas valsts surogātā, kā ļoti precīzi vienreiz teica mans kolēģis. Paldies!
Sēdes vadītājs . Debatēs deputāti vairāk pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izsakām attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu, kas deputātiem ir izteikts dokumentā nr. 2372. Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — 1, atturas — 7. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu, lai izvērtētu akciju sabiedrības “Latvijas Unibanka” un valsts akciju sabiedrības “Latvijas Krājbanka” privatizācijas likumību un atbilstību valsts un sabiedrības interesēm”. Godātie kolēģi, ir divi dokumenti — dokuments nr. 2267 un nr. 2267a. Šajā sakarībā mums vispirms, godātie kolēģi, ir jāizlemj tie priekšlikumi, kas ir izklāstīti dokumentā nr. 2267a, jo tie nedaudz maina iepriekšējā dokumentā izklāstīto 2. lēmumprojekta punktu, kurš nosaka, ka parlamentāro izmeklēšanas komisiju izveido no 10 Saeimas deputātiem, jo deputāti Panteļējevs, Ābele, Keišs, Bērziņš un Balodis ierosina izteikt 2. punktu tādā redakcijā, kādā jums ir izklāstīts manis minētajā dokumentā.
Tādēļ vispirms, ja deputāti nevēlas runāt par šo jautājumu, izteikt savu viedokli, izlemsim jautājumu par dokumentu nr. 2267a. Taču debatēs ir pieteicies deputāts Jānis Ādamsons, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu, Ādamsona kunsg!
J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es noteikti iebilstu pret dokumenta nr. 2267a pieņemšanu mūsu plenārsēdē. Pirmkārt, kāpēc ir radies otrais punkts? Komisiju izveidot pēc frakciju pārstāvniecības principa — pa vienam deputātam no katras frakcijas. Iemesls ir vienkārši. Tā kā es esmu bijis galvenais iniciators, lai izveidotu tādu izmeklēšanas komisiju, tātad nekādā gadījumā nepieļaut iespēju, ka es varētu strādāt šajā komisijā.
Nākošais. Priekšlikums šajā dokumentā ir papildināt lēmuma projektu ar 3. punktu sekojošā redakcijā: komisijai sniegt gala ziņojumu Saeimā līdz 1997. gada 1. maijam. Tas ir absurda kalngals, cienījamie kolēģi! Pat tīri teorētiski labi ja līdz tam laikam izdosies sasaukt divas komisijas sēdes. Un tad man rodas daži jautājumi. Vai tiešām mēs uzskatām sevi par superģēnijiem, ka tajās bankās, kur acīmredzot ir notikušas šādas tādas nelikumības vai likumu pārkāpumi pēdējo piecu, sešu gadu laikā, deputāti ir spējīgi rast atbildes mēneša laikā? Par ko tad ir runa? Es gribētu jums atgādināt, ka, analizējot gan valsts budžetu 1994.,1995.,1996. gada laikā, gan audita pārbaudes, es esmu nācis pie paradoksāliem secinājumiem, ka 1995. gada laikā no valsts budžeta Unibankai un Krājbankai ir pārskaitīti 63,2 miljoni latu. Pagājušā gada laikā Unibankai un Krājbankai ir pārskaitīti 98,6 miljoni latu. Man ir jautājums, vai tiešām mēs esam spējīgi mēneša laikā rast atbildi, uz kurieni tad šī nauda ir aizgājusi?
Ja mēs labi atceramies, tad pagājušogad vasarā Valsts kontrole nāca klajā ar paziņojumu par pārbaudes rezultātiem Krājbankā, kur tika konstatēts, ka pēdējo gadu laikā no Krājbankas nezināmā virzienā faktiski ir pazuduši vai, respektīvi, nozagti 15,6 miljoni latu. Diemžēl Ģenerālprokuratūra līdz šim brīdim (vismaz man par to nekas nav zināms) nav ierosinājusi krimināllietu par to, lai vainīgās amatpersonas, kuras arī Valsts kontroles atzinumā ir nosauktas, sauktu pie kriminālatbildības. Un vai tiešām mēs negribam beidzot noskaidrot, kur šī nauda ir palikusi? Es pietiekoši daudz un bieži tiekos ar vēlētājiem, un es nevaru atbildēt uz pašu būtiskāko jautājumu — kur tad paliek šī te nauda? Atcerēsimies, ka šī gada budžetu mēs... Pagājušā gada budžets bija aptuveni 545 miljoni latu. Tātad viena piektā daļa no valsts pamatbudžeta ir pazudusi nezināmā virzienā. Un vai tiešām deputātiem nav jānoskaidro, uz kurieni tā aiziet?
Gribētu arī atgādināt pāris faktus, ka procentu maksājumi no valsts budžeta akciju sabiedrībā “Latvijas Unibanka” — 1994.gadā saņēmusi 3,4 miljonus latu, 1995.gadā — 4,1 miljonu latu. Tajā pašā laikā tās peļņa pirms nodokļiem 1994.gadā bija 2,8 miljoni, 1995.gadā — 3,8 miljoni. Tātad no valsts budžeta piešķirtajiem procentu ienākumiem banka ir pazaudējusi 0,9 miljonus latu. Bez valsts izdarītajiem procentu maksājumiem banka strādātu ar zaudējumiem. Kāpēc? Kā pēc pēdējo divu gadu ilgas rehabilitācijas, kad aizvietoti sliktie kredīti, atvērtas Pasaules bankas un arī kredītu līnijas, lai būtu noguldītāju uzticība? Banka vēl joprojām strādā ar zaudējumiem. Par ko valde piešķīra sev prēmiju par 1995.gada rezultātiem 200 000 latu apmērā? Un ar šo balsojumu arī izšķirsies. Un izšķirsies gan mūsu attieksme pret valsts budžetu, pret tautu un arī izšķirsies, vai mēs gribam savest kārtībā situāciju mūsu valstī. Es aicinu noraidīt piecu deputātu iesniegto lēmumprojektu un balsot par pirmo variantu. Paldies!
Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds ir pieteicies debatēs? Valdmaņa kungs, rakstiski tas ir jāizdara. Jūs to neesat izdarījis. Debatēs vairāk pieteikušies nav. Debates slēdzam.
Tātad, godājamie kolēģi, izlemjam jautājumu. Vispirms balsojam par 2.punkta redakciju, kuru ir iesnieguši pieci deputāti. Deputātu iesniegtā 2.punkta redakcija jums ir redzama. 2.punktu izteikt sekojošā redakcijā. Komisija ir izveidota pēc frakciju pārstāvniecības principa — pa vienam deputātam no katras frakcijas. Bez tam vēl pieci deputāti ir iesnieguši priekšlikumu — papildināt lēmumprojektu ar 3.punktu sekojošā redakcijā. Komisija sniedz gala ziņojumu Saeimā līdz 1997.gada 1.maijam.
Vispirms balsosim šos priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un lūdzu balsojam piecu deputātu priekšlikumu — izteikt 2.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 21, atturas — 5. Pieņemts.
Balsojam par piecu deputātu priekšlikumu — papildināt lēmumprojektu ar 3.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 21, atturas — 7. Arī šis priekšlikums ir pieņemts.
Tagad balsojam lēmumprojektu kopumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un lūdzu izteikt attieksmi pret Saeimas lēmuma pieņemšanu šajā jautājumā. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 2, atturas — 1. Saeimas lēmums pieņemts.
Saskaņā ar izdarītajām izmaiņām izskatām likumprojektu “Grozījumi Likumā par ostām” . Likumprojekta otrreizējā caurlūkošana. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Indulis Emsis. Lūdzu!
I.Emsis (LNNK, LZP). Godātie kolēģi! Lūdzu paņemt dokumentu nr.2385. Šis ir dokuments “Grozījumi Likumā par ostām”. Kā jūs atceraties, tad Saeima šos grozījumus jau ir pieņēmusi, taču Valsts prezidents ir lūdzis šo likumprojektu vēlreiz caurlūkot, un Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa priekšlikums, kuru mums vajadzētu šodien izskatīt, ir atrodams šī dokumenta 3.lappusē. Šī dokumenta 3.lappusē ir Valsts prezidenta priekšlikums — 8.panta ceturtajā daļā svītrot teikumu “Ostas pārvaldniekam ir nepieciešama augstākā jūrniecības izglītība”. Šo priekšlikumu izskatīja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija un uzskatīja, ka priekšlikums ir pamatots, un atbalstīja šo priekšlikumu. Balstoties uz apsvērumiem ka pašreizējiem ostas pārvaldniekiem nav šāda izglītībā, un daudzos gadījumos būtu nepieciešams nomainīt šos ostas pārvaldniekus, it sevišķi mazajās ostās, neskatoties uz to, ka darbība norit šajās ostās normāli. Un tāpat arī ņēma vērā apsvērumu, ka ne tikai jūrniecības izglītība ir tā, kas var noderēt šādas te ostas vadībai. Un tādēļ, balstoties uz šiem apsvērumiem, uzskatīja, ka Valsts prezidenta priekšlikums ir atbalstāms, un lūdz arī deputātus atbalstīt šo labojumu likumprojektā. Paldies!
Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt? Rakstiski ir pieteicies Gundars Valdmanis. Lūdzu, Valdmaņa kungs!
G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godājamais Prezidij! Kolēģi Saeimā! Šodien tāda sēru diena. Mēs vienu no mūsu kolēģiem izsūtījām uz prokuroru tāpēc, ka apsūdzība bija par to, vai viņš ir, kā viņš saka, no vienas kabatas ielicis vai nav ielicis pats savā firmā 100 000 latus. Nākošā lieta, ko mēs darām, mēs aiztaisām un pataisām par neoperatīvu Izmeklēšanas komisiju par to, kas notiek mūsu bankās. To jau mēs arī izdarījām ar Baltijas banku, kur mēs nevarējām ķerties klāt pie Latvijas bankas, nekā mēs nevarējām izdarīt. Pat otro mūsu komisijas iesniegumu Saeimā neizskatīja.
Un tagad nāk jautājums par kaut ko, ko mēs visi šeit, Saeimā, zinām, kas šeit ir saistīts. Amats Rīgas ostā ir apsolīts vienam kungam, kas mūsu prezidenta kungam ir lielu pakalpojumu taisījis. Droši vien lielāks nekā 100 000 dolāru vai 100 000 latu. Bet mēs neizdodam mūsu prezidentu pat tad, kad viņš nāk šeit otro reizi prasīt atļauju atmaksāt to, ka viņu famīlijai ir iedots zemes pleķis kāpās Jūrmalā. Mēs to visi zinām. Un cik zemu mēs esam krituši, ka mēs esam nolēmuši, ka Nagļa kungs var darīt, kā viņš grib, ar tautas mantu. Ka mēs esam nolēmuši, ka mēs nedrīkstam skatīties tur, kur simtiem miljonu tiek izzagti caur mūsu banku sistēmu, ka tur neviens nav sodāms. Man ir pašam bijušas darīšanas gan ar mūsu prokuratūru, gan citiem. Un es jums varu apgalvot, ka tā sistēma šeit nedarbojas. Dāņu parlamentārieši atnāca parlamentā Ārlietu komisijā, paziņoja, ka viņu aptaujā tauta tic, ka var dabūt tiesisku lēmumu, ka sava patiesība pastāvēs tikai tad, ja tu spēj samaksāt tiesnesim. Un skat, kādā tiesiskā valstī mēs dzīvojam! Mēs tagad nodrošināsim, ja mēs balsosim un atbalstīsim prezidentu, ka viņš spēs atmaksāt to blatu, ko viņš ir saņēmis. Un abi blati ir uz valsts rēķina. Es jūs aicinu noraidīt šo prezidenta lūgumu. Mēs visi zinām viņa pamatojumu, un ir interesanti, ka mēs šeit runājam, ka prezidents runā un ka premjerministrs runā par morāli. Šitas ir morāles apspļaušana, ka nāk atpakaļ ar lūgumu, lai var izpildīt blatu par to, ko viņš ir saņēmis uz tautas rēķina. Ja mēs gribam atrast pat drusku morāli, tad balsosim pret. Paldies!
Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!
J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es arī aicinu balsot pret, kaut gan apelēt pie veselā saprāta un sirdsapziņas acīmredzot ir lieki, ņemot vērā iepriekšējos balsojumus. Es gribētu jums atgādināt, ko nozīmē šī te izmaiņa un kāpēc arī Valsts prezidents neparakstīja šo likumprojektu. Faktiski, ja mēs tagad pieņemam, ka ostas pārvaldniekam nav nepieciešama jūrniecības izglītība, mēs tikpat labi varam pieņemt grozījumus likumos, ka galvenajiem ārstiem nav jābūt ārsta praksei, viņiem nav jābūt pēc izglītības ne terapeitiem, ne ķirurgiem un tamlīdzīgi. Kā arī virsniekus Aizsardzības akadēmijā var gatavot virsniekus kā rezerves ķirurgus un tamlīdzīgi. Tas ir absurda kalngals, un es lūdzu jūs noraidīt šo prezidenta priekšlikumu. Paldies!
Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Leopolds Ozoliņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts.
L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es vēl un vēlreiz gribu vērst jūsu uzmanību, ka šis prezidenta iesniegtais labojums ir viņa vēlme tā atkārtoti mums atgādina par iepriekš izteiktajām prezidenta vēlmēm. Un, ja prezidents arvien atgādina, ka viņš ieniedz, lūk, šādus priekšlikumus Saeimai pārskatīt, tad es arī gribu atgādināt iepriekšējos līdzīgus šādus prezidenta labojumus, kurus mēs tomēr veiksmīgi atbalstījām. Iepriekš gan nobalsotus citādi.
Viens no tādiem atpakaļ atdotiem likumprojektiem bija “Par zemes nodokli”. Kā atceraties, pirmajā variantā bija, ka zemes nodoklis ir koeficients. Pēc tam bija — kadastrs, kas izrādījās daudz lielāks par to, par kuru mēs nobalsojām. Šodien šīs sekas, kā tagad mēdz teikt, tiešām nav pārredzamas, jo tie nodokļi ir tik lieli, ka ne lauksaimnieki, ne arī sevišķi pilsētu, mazpilsētu zemes īpašnieki nespēs to nomaksāt.
Tālāk sekoja likums “Par civiltiesisko apdrošināšanu”. Šeit mēs nobalsojām, vismaz sākumā, pirmajā gadā pavisam pieņemamu summu — 20 latu par vieglajām mašīnām. Prezidents atdeva atpakaļ, mēs pieņēmām 31 latu un vēl šādus tādus koeficientus, un vēl Ministru kabineta iespēju — paaugstināt šīs iemaksas, kuras sauc par prēmijām. Tātad prēmijas apdrošināšanas kompānijām.
Atceramies, ka prezidentam lūdzām atgriezt likumprojektu “Par lauku zemes izpārdošanu” jebkuram garāmbraucējam, klaidonim vai Sarkanās armijas virsniekam vai viņa ģimenes locekļiem. Šo likumprojektu atpakaļ neatgrieza mums nobalsošanai.
Atceramies, ka bija runa par bijušā Jūrmalas mēra Andreja Inkuļa kunga ievēlēšanu šajā Ostas padomē. Izdevās sabiedrībai paskaidrot Inkuļa kunga “nopelnus” Jūrmalas attīstībā. Man jāatzīstas, ka šodien es arī paskatījos, braukdams uz Saeimas sēdi, un turpina šī aleja, kas daiļo Inkuļa kungu un mūsu Gunta Ulmaņa, prezidenta kunga, braucienu uz Rīgu, ar graustu palielināšanos. Turpina degt šīs mājas, turpinās to demolēšana, un Jūrmala iegūst monstra izskatu, kas derētu varbūt Hičkoka filmām par brīvdabas dekorāciju. Līdz ar to tūrisma attīstība un viss pārējais... Ja jau mūsu prezidentam tā ir jāaizstāv Jūrmalas pilsētas bijušais mērs, kura darbu liecinieki mēs esam, tajā skaitā gan kūrorta attīstības izgāšanās, gan ceļu stāvoklis, gan Jūrmalas sabrukšana, ekonomiskā sabrukšana. Šī ir labi apmaksāta vieta — ostas pārvaldnieka vieta. Un uzskatu, es uzskatu un lūdzu jūs neatbalstīt komisijas atbalstīto priekšlikumu. Lai ir cilvēks, kas kaut ko jēdz no ostām, jo cilvēks, kas neko nejēdz no Jūrmalas, es domāju, ka viņš arī nevar būt... Es esmu pārliecināts, es domāju, ka viņš nevar neko jēgt arī no ostām. Viņam pat jahtas nebija. Lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Aristids Lambergs, LNNK un LZP frakcija. Lūdzu!
A.Lambergs (LNNK, LZP). Cienītais prezidij! Godātie kolēģi! Es atbalstu prezidenta Ulmaņa ieteikumu — izslēgt 8.panta ceturtās daļas teikumu: “Ostas pārvaldniekam ir nepieciešama augstākā jūrniecības izglītība”. Manā uzskatā tas nav nepieciešams. Šinī postenī ir vajadzīgs cilvēks, kurš ir labs menedžeris, kurš ir labs uzņēmuma vadītājs un nav nepieciešama šī izglītība.
Kā jūs zināt, jau vairākas reizes bija nesekmīga šī ostas pārvaldnieka meklēšana Rīgas ostā, jo nebija neviena kvalificēta cilvēka šinī gadījumā, kas varētu, kam būtu šī augstākā jūrniecības izglītība. Ņemsim vērā, ka pašreiz jāsaka: tiem, kuriem ir šī izglītība, tie visi nāk no vecās padomju skolas. Dosim iespēju varbūt jauniem spēkiem stāties šajā atbildīgajā amatā. Paldies! Lūdzu balsot par prezidenta iesniegumu.
Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, frakcija “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”.
M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi, nevajag tik tālu kā Leopolds Ozoliņa kungs gluži tur Sarkano armiju atcerēties un visu pārējo, labāk atcerēsimies mūsu kolēģi — vienu no bijušajiem premjerministriem — attīstības ministrs. Starp citu, cienījamie kolēģi, mēs vienmēr labi atcerējāmies vienu galveno domu, kā viņu kaut kur lika, tā sākās remonts.
Un patiešām, man ar katru brīdi vairāk liekas, ka mēs labi esam pārņēmuši Ļeņina sentenci, to sentenci, ka valsti var pārvaldīt gan mājkalpotāja, gan sētnieks. Un patiešām, es nebrīnītos, ja cilvēks ir bijis — gan organizējis savā laikā kinofestivālus, gan bijis premjerministra amatā, gan rakstījis grāmatas par mēbeļu taisīšanu un pēc tam rakstījis grāmatas par varas tehnoloģiju. Un patiešām es nebrīnītos, ja šis daudzu profilu speciālists varētu būt arī Ostas valdes priekšsēdētājs. Tikai redziet, man beigās rodas sajūta, vai es gribētu braukt no tādas ostas ar kuģi ārā, vai es gribētu lidot no tādas lidostas ārā, kur sētnieks būs par lidostas priekšnieku. Man būs baiļu sajūta ne tikai par to, ka netīšām tā lidmašīna var nepacelties un nenokļūt tur. Tāpat arī ostas vadītājs. Ja viņš labi zinās, kā taisīt “Arsenāla” kinofestivālu, es neņemos spriest, vai Rīgas osta ir “Arsenāla” kinofestivāla vietas bāze. Protams, iespējams, ka viņš organizēs kārtējos remontdarbus vai vēl kādus specifiskus darbus, bet vai tas būs Rīgas ostai? Patiešām, man negribētos, lai šīs ostas pārvērstos kaut kādos politiskos sadalījumos, bet būtu tomēr tīra kvalitāte, lai tur strādātu profesionāļi. Un diez vai daudzprofilu darbinieki būtu tur jāliek. Žēl, ka šajā gadījumā arī cienījamais prezidenta kungs ir pakļāvies daudzprofila darbinieku spiedienam un atsūtījis uz Saeimu šādu priekšlikumu. Es tomēr šinī gadījumā atbalstītu saglabāt šo iepriekšējo punktu par to, ka ostas pārvaldniekam ir jābūt jūras augstākajai izglītībai. Protams, ja papildus ir vēl mārketings vai citas specialitātes, tas būtu tikai plus. Bet nevajadzētu tomēr izraisīt tādas paradoksālas situācijas, ka daudzprofilu darbinieki, lūk, tie būs tie aktīvākie ostu pārvaldītāji. Nezinu, vai no tā būs liels ieguvums valstij. Tikpat labi to var atcerēties sakarā ar Latvijas aviāciju. Latvijas aviācija — kad nokļuva pie vadības atsevišķi jaunākie zinātniskie līdzstrādnieki, diemžēl Latvijas aviācija no tā neko neieguva. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Juris Sinka, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.
J. Sinka (TB). Priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Lujāna kungs runāja par drošību, izbraucot no ostām, varbūt izlidojot vai ielidojot lidostā. Manuprāt, es būtu ļoti, ļoti norūpējies, ja kuģi vadītu, kā viņš teica, ostu vadītu sētnieks. Manā gadījumā es būtu ļoti norūpējies, ja kuģi vadītu sētnieks, kam nav kuģa vadīšanas specialitātes vai navigatora diploma.
Tas pats attiecas uz lidmašīnu. Es būtu ārkārtīgi norūpējies, ja viens sporta skolotājs, kurš nekad nav lidojis būtu pie stūres lidmašīnā. Šajā gadījumā nav tik ļoti būtiski, ka rēders, kam pieder kuģi, kas ir labs savas kuģniecības firmas vadītājs, pats arī prot vadīt kuģi. Vai ir labs locis. Tie ir speciālisti, un es, protams, ieteiktu šādam rēderam vai ostas vadītājam, ka viņa komandā būtu speciālisti, protams, kas viņam varētu dot padomus. Tas ir tāpat kā ministram, manuprāt, demokrātiskā valstī nav par katru cenu jābūt specialistam, bet der tas. Un, ja viņš ir, tad tā ir sagadīšanās. Tāpat arī, ja kādam ir augstākā jūrniecības izglītība un viņš vada ostu, varbūt ir labi, ka viņam tā ir. Bet var būt labs kapteinis, kas izvadīs kuģi pāri visiem sēkļiem un cauri vētrām, un tajā pašā laikā viņam trūkst pārskata par veselu organizācijas vadību, kuras rīcībā ir kuģi, kuras rīcībā ir ostas un tā tālāk.
Mūsu ievirze tātad uz Eiropas Savienību, mūsu ievirze visumā uz brīvā tirgus saimniecību ir tāda, ka ir jābūt labam vadītājam. Ja viņš nav labs, tad viņš bankrotēs savā firmā un tā tālāk. Bet visumā ir jābūt tam plašajam skatam. Tas kuģa kapteinis pārzina vienu koku tajā mežā, proti, savu kuģi, bet tādam ostas vadītājam vai rēderam ir jāredz viss mežs.
Protams, vēl ir viens jautājums. Ir personības, un par tām es tagad nerunāšu. Tās kādreiz sagādā problēmas, bet likums, kuru pieņem parlamentā, gan neattiecas uz atsevišķām personām. Likumam ir jāietver daudz plašāks cilvēku un apstākļu loks. Paldies!
Sēdes vadītājs. Pēteris Elferts, Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs.
P.Elferts (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es gribu jūs iepazīstināt ar Latvijas Jūrniecības savienības vēstuli par labojumiem Likumā par ostām. “Ar likumu noteiktā augstākās jūrniecības izglītības prasība ostu pārvaldniekam nav labākais šā jautājuma risinājums. Tieši otrādi — būtiski ierobežo kompetentu speciālistu izvēli šim amatam. Piemēram, ekseklases kuģa mehāniķim un kuģa radio speciālistam ar augstāko jūrniecības izglītību savu tiešo pienākumu pildīšanai nav vajadzīgas ar uzņēmējdarbību saistītās zināšanas, kuras savukārt ir īpaši vajadzīgas ostu pārvaldniekam. Tāpēc mūsu skatījumā vispiemērotākais variants ostu pārvaldnieka iecelšanai ir iepriekš Likumā par ostām noteiktais. Šajā gadījumā ostas valde vērtē pretendenta saimnieciskās darbības spējas, un Satiksmes ministrija kā atbildīgā par kuģu un cilvēku drošību ostā vērtēs pretendenta zināšanas un pieredzi šajā jomā. Šim modelim vislabāk atbilst cilvēks ar divām izglītībām, un nav jālimitē, kurai no tām ir jābūt augstākajai. Kaila jūrniecības augstākās izglītības prasība atbīda otrā plānā kompetentas prasības. Bez minētā esam stingrā pārliecībā, ka ostu pārvaldnieks nav politiskā līmeņa vadītājs, viņam ir jābūt spējīgam profesionāli risināt ar uzņēmējdar-bību — kuģu un cilvēku drošību ostās — saistītos jautājumus. Pamatojoties uz minēto, Latvijas Jūrniecības savienība atbalsta atkārtoti Likuma par ostām labojumu izskatīšanu Saeimā.”
Vēl pie tam gribu minēt, ka, piemēram, Tukuma rajonā nav nevienam šāda augstākā jūrniecības izglītība. Es aicinu atbalstīt prezidenta priekšlikumu un svītrot šo punktu. Paldies!
Sēdes vadītājs. Andris Rubins, pie frakcijām nepiederošs deputāts.
A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie deputāti! Es neaicinu, es aicinu neatbalstīt prezidenta priekšlikumu, jo es uzskatu, ka tomēr ir jābūt jūrniecības izglītībai. Varbūt tā varētu nebūt augstākā, bet vidēji speciālā. Es saprastu vēl, ja prezidents šajā punktā būtu ielicis, ka papildus jūrniecības izglītībai vajadzētu būt ekonomiskai izglītībai, tad mēs varētu atbalstīt. Es domāju, ka mēs Latvijā varētu atrast tādus cilvēkus, kam ir gan augstākā jūrniecības izglītība, gan tādus, kas ir labi ekonomisti, ja mēs izsludinātu savlaicīgu atklātu konkursu. Un es domāju, ja šo likumu mēs arī neatbalstīsim un paliks spēkā tas, ko līdz šim visi deputāti esam pieņēmuši, ka ostas pārvaldniekam ir nepieciešama augstākā jūrniecības izglītība, tad vēl vienu reizi tiks izsludināts atklāts konkurss, un mēs sameklēsim kompetentu personu. Es esmu pilnīgi pārliecināts, jo pašreiz... kas notiek pašreiz, jūs jau zināt, kas virspusē peld, vai ne? Tie piedalās tai konkursā, un šoreiz gadījies, ka konkursā ir uzvarējis Inkuļa kungs. Prezidentam droši vien ir savi subjektīvie apstākļi, te faktiski ir tāds interešu konflikts, un tāpēc prezidents ir atsūtījis šo likumprojektu atkārtoti mums caurskatīt. Ja tur būtu ievēlēts kāds cits, tad jau atkārtoti caurskatīt nebūtu nemaz atsūtīts. Un, ja mēs konkrēti runājam, mēs gan likumu pieņemam visiem, bet šoreiz — vienai personai. Ja mēs runājam tieši par Inkuļa kungu, tad es neatceros, ka viņš būtu kaut ko spīdošu veicis Rīgā vai arī Jūrmalā, kā mēs tikko kā dzirdējām, ko deputāts Leopolds Ozoliņš teica, tāpēc es palieku pie tā, un aicinu visus deputātus neatbalstīt prezidenta labojumu, jo mēs esam rūpīgi izskatījuši un to likumprojektu jau pieņēmuši. Paldies!
Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, LNNK un LZP frakcija.
P.Tabūns (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka daudzus no jums, bet mani es teikšu skaidri un gaiši, ir uztraucis daudzus gadus, sākot no pirmajiem atmodas gadiem, tas, kas notiek jūrniecības lietās. Lai neapvainojas uz mani Krištopana kungs, jo tas neattiecas uz viņu, bet uz viņa priekšgājējiem, tas, kas noticis šajā nozarē. Vai atminamies, jo man kā žurnālistam nācās kādreiz krietni paskatīties, kas tad tur notiek, piemēram, Latvijas kuģniecībā. Latvijas kuģniecībā notika un ir notikušas drausmīgas lietas. Tur jau atmodas sākumā izveidoja valsti valstī vai Krieviju Latvijā, kur labumus baudīja un vēl šodien bauda, protams, ne latvieši. Latvieši tur bija labi ja pieci vai trīs procenti. Un toreiz es ļoti labi atceros, kā Avotiņa kungs, kuru iecēla amatā, izveidoja pat savu valūtu, toreiz sāka maksāt dolāros, dolārs Latvijā toreiz bija milzīga nauda. Viens dolārs vien, un Avotiņa kungs toreiz saņēma apmēram 3000, un apkopēja saņēma tādu naudu, kādu toreiz nesaņēma ļoti augsta ranga cilvēki.
Un, lūk, kopš tā laika jūrniecības lietās ir notikušas grūti labojamas lietas. Es nolasīšu jums pavisam man nesen nodoto Latvijas nacionālās jūrnieku arodbiedrības vēstuli, un nolasīšu vienu daļu no tās. Latvijas nacionālo jūrnieku arodbiedrību un plašu sabiedrību ir satraukusi mūsu nacionālās bagātības izlaupīšana. Valsts uzņēmumā “Latvijas kuģniecība” ofšora beznodokļu zonā nodoto kuģu ieņēmumus un peļņu, sākot ar 1991.gada augustu, kad Latvijas kuģniecības pamatfondi (ieklausieties), kuģi nonāca Latvijas jurisdikcijā, piesavinās “Latmoršiping korporeišn” un citi Libērijā, Kiprā, Panamā un tā tālāk reģistrētie uzņēmumi, kurus savukārt kontrolē tā saucamā “krievu mafija”. Minētā laika posmā formāli Latvijai piederošo kuģu peļņa sniedzas vairākos simtos, cienījamie kolēģi, vairākos simtos miljonu ASV dolāru, bet Latvijas kuģniecība, tātad arī Latvijas valsts, nav ieguvusi ne santīma. Gluži otrādi, 1995.gadā Latvijas kuģniecība zaudējusi, tātad arī valsts, vairāk nekā 90 miljonu latu... Tālāk es nelasīšu. Lūk, kas notiek. Tāpēc, kolēģi, vajadzīgs ostā kārtīgs saimnieks, un nav svarīgi, ka viņam būtu šī augstākā jūrniecības izglītība, lai viņš būtu, kā mans kolēģis teica, kārtīgs menedžeris, kārtīgs ekonomists, kārtīgs uzņēmuma vadītājs, un vēl precīzāk es gribētu teikt, lai viņš nebūtu blēdis, lai viņš būtu godīgs cilvēks, kurš rūpētos par šīs nozares, par šīs vietas uzņēmuma attīstību Latvijas labā. Es atbalstu prezidenta priekšlikumu — izslēgt attiecīgo pantu. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Imants Liepa, frakcija “Latvijai”.
I.Liepa (TKL). Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Šo jautājumu var apskatīt vairākos aspektos. Vispirms izglītības aspektā. Jebkurš jautājums ir jārisina profesionāli, un it īpaši tajās specifiskajās nozarēs, kuras sava satura dēļ patiesi ir specifiskas un prasa īpašas zināšanas.
Ar izglītību nav jālielās, par izglītību otram nav jāpārmet, ja tādu vai citu iemeslu dēļ viņš nav varējis to iegūt, bet izglītība vienmēr ir bijusi vainags, kas ir vaiņagojis spējīgu cilvēku cilvēciskās un profesionālo kvalitāšu izpausmēs. Un arī šajā jautājumā.
Es nevaru saprast tos deputātus, kas šeit runāja, iepriekš pieņemto, ka tie cilvēki, kuriem ir jūrniecības izglītība, turklāt augstākā jūrniecības izglītība, kā šeit ir likumā ierakstīts, būtu slikti tā saucamie menedžeri vai uzņēmumu vadītāji, un tā tālāk. Cik es zinu no vēstures — jau kopš Valdemāra laikiem un varbūt vēl pirms tam — latviešu jūrnieki ir bijuši goda vīri, redzējuši daudz un pārdzīvojuši daudz, un šajā pasaules aprites skatījumā vienmēr ir palikuši uzticīgi savam dzintarkrastam. Nesaprotu, kāpēc apriori jau pieņem, ka cilvēks ar augstāko jūrniecības izglītību būs nespējīgs un pat negodīgs, kā te viens no kolēģiem izteicās, absolūti tas ir nepieņemami. Es domāju, ka tas ir tikai pamats, gluži tāpat kā lasītmācētājam tie ir alfabēta burti, tā ir ābece un tālāk mums ir pietiekoši daudz jūrniecības lietu zinošu cilvēku ar divām izglītībām, pietiekoši daudz, kas jau tagad mācās dažādās menedžeru gudrībās, tajā skaitā augstskolu līmenī, un, ja vēl nemācās, nevienam nav liegts to darīt un iegūt otru augstāko izglītību. Un šodien tā jau, kā teicu, ir masveida parādība, ka cilvēks savu pamatizglītību savā pamatspecialitātē apgūst, šajā gadījumā — augstāko jūrniecības izglītību, un labprāt ar lielu interesi un lielu kompetenci apgūst vēl citas zinības.
Bez tam — otrs aspekts. Šo priekšlikumu ierakstīt, ka ir nepieciešama augstākā jūrniecības izglītība, mēs ierakstījām savā likumā un pieņēmām to ne jau kāda nekompetenta cilvēka ieteikuma rezultātā. Šo priekšlikumu iesniedza bijušais zvejniecības ministrs, kurš to lietu bija pārdomājis kopsakarībā ar saviem speciālistiem, un es domāju, ka šie vīri daudzmaz no jūrniecības saprot, vismaz vairāk nekā mēs šeit, — tas simts, varbūt 99, kas šeit zālē sēd, un nav iemesla šiem vīriem, kas ir vagojuši jūras, neticēt.
Treškārt, ja reiz mēs esam kādu likumu pieņēmuši un tagad taisāmies to revidēt, vai te viens otrs izsakās, ka būtu revidējams, tad jājautā, vai tad mēs nebijām pie skaidra prāta, kad toreiz trīs lasījumos to likumu pieņēmām? Es domāju, ka mēs bijām toreiz tikpat skaidrā prātā kā šodien. Un kāpēc šodien pēc dažām nedēļām vai mēneša mums ir jānoliedz sava iepriekš kolektīvi izteiktā griba? Kāpēc? Tikai tādēļ, ka ir tēvišķs mājiens, ka, lūk, toreiz tas simtnieks tur kļūdījās. Nē, mēs nekļūdījāmies toreiz nobalsodami, vismaz es toreiz balsoju par to un nemainu savus uzskatus kā pastalu pāri dažu nedēļu vai mēnešu laikā atkarībā no tā, kurš man pliķēs vai nepliķēs pa plecu. Es ceru,vīri un arī dāmas, ka jūs paliksit pie saviem iepriekšējiem uzskatiem. Un es aicinu atstāt likumu tādu, kāds viņš bija, un noraidīt šo ministra ieteikto labojumu. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Ivars Ķezbers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.
I.Ķezbers (DPS). Godāto Prezidij! Godātie kolēģi! Es nepiederu pie tiem, kuru prezidents pliķē pa plecu, un es tomēr gribētu šoreiz pateikt, ka ne aiz katra likumprojekta, kas tiek atgriezts atpakaļ vēlreizējai caurskatīšanai, stāv kāda melna korumpēta roka. Es domāju, ka mūsu nelaime ir tā, ka mēs neesam konsekventi daudzreiz un ka mēs neesam iedziļinājušies bieži vien — apspriežot likumu par mūsu armijas tālāko attīstību, tāpat iet runa par civiltiesisko apdrošināšanu, vienkārši mēs netikām līdz galam iepazīstināti un joprojām bieži vien neesam iepazīstināti ar precīziem aprēķiniem un izsvērumiem. Līdz ar to es nevaru piekrist, ka jebkurš prezidenta atgrieztais likums ir kāda ļauna gara vai spēka vadīts, tās ir konstitucionālās tiesības un mums tās jārespektē.
Otrkārt, nu, mums pašlaik ir atvērts arī Likums par diplomātisko un konsulāro dienestu. Pieņemsim, ka arī par Latvijas vēstniekiem var būt tikai diplomēti diplomāti, tad mums visi 15 vēstnieki tūlīt ir jāatsauc, jo mums tāda neviena nav. Un es varētu šos salīdzinājumus arī turpināt. Es šajā gadījumā gribētu aicināt atbalstīt pašu ideju, ka ir jābūt labam profesionālim menedžerim un nevis labam kuģiniekam, jo mums diemžēl pašlaik ir salīdzinoši maza izvēle, un es atbalstu balsot par prezidenta iesniegumu. Paldies!
Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.
K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es faktiski gribēju tikai īsu repliku Tabūna kungam, tiešām ļoti interesanta runa, un pret blēdībām jau vismaz vārdos mēs esam visi, un jautājums tikai — kā kuram ir gājis ar darbiem un kas ir bijis atbildīgs par tām blēdībām, kas ir notikušas? Un, ja Tabūna kungs pasekotu šai atbildībai un neizvairītos no tās, tad kļūtu arī viennozīmīgi skaidrs, ka tā mūsu pieņemtā norma kaut minimāli, bet tomēr traucē valdošai elitei un valdošajiem ekonomiskajiem grupējumiem īstenot savas intrigas un turpināt savus darījumus noslēgtā lokā, un paņemt savā pārvaldījumā, arī kontrolē pilnīgi šo ostu pārvaldi. Un mēs zinām labi, kādus cilvēkus valdošā vecā nomenklatūra liek amatos, un tā liek amatos pati savējos cilvēkus vai arī tādus, par kuriem ir kaut kādi materiāli, kas ir kaut kādā veidā kompromitējušies un kuri tādā veidā ir vadāmi. Un mēs skaidri redzam, ka šeit šī mūsu pieņemtā norma ir noteiktām ekonomiskām aprindām traucējusi, un tāpēc tagad ir mājiens, ka to vajadzētu izņemt ārā, jo šādas normas pastāvēšana traucē tieši turpināt šīs valsts tālāko izlaupīšanu jūrniecībā, šos milzīgos miljonus, par kuriem šeit runāja Tabūna kungs. Un tāpēc es aicinātu arī neatbalstīt šo Valsts prezidenta priekšlikumu, jo ir skaidrs, ka mums pietiek valstī šo jūrniecības speciālistu, kas varētu kvalificēties šeit, un būtu tieša nepieciešamība arī šai valdošai elitei pieņemt arī ekonomiski ietekmīgos posteņos cilvēkus, kuri nav varbūt tik viegli vadāmi un kuri nav no tā paša grupējuma, un tas, es domāju, mūsu Latvijai nāktu tikai krietni vien par labu un arī mazinātos dažādas blēdības. Tāpēc es aicinu neatbalstīt. Paldies!
Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis — otro reizi.
G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godājamo Prezidij! Kolēģi Saeimā! Mēs varbūt visi ieklausījāmies Pētera Tabūna runā, ka simtiem miljonu dolāru gadā iet garām mūsu valsts budžetam. Un sapratīsim, ka tie simt miljonu dolāru jeb vairāki simti miljonu dolāru, kas iet garām tikai kuģniecības izsaimniekošanas dēļ, būtu... atļautu mums, pēc manām kalkulācijām, trīs vai četras reizes paaugstināt kā pensijas, tā skolotāju algas. Tas ir viens. Pēc Šķēles kunga kalkulācijām tas būtu varbūt par 50%, bet, tā kā tā nauda aprit un paliek, un iet atpakaļ budžetā, tad saprotam, ko šitā negodība kuģniecībā vien maksā mūsu tautai. Bet runa tagad ir par ostu. Un Pasaules bankas kalkulācija ir, ka, lai atvietotu mūsu ostas, lai dotu to pašu kapacitāti, kas mums ir Latvijā, būtu Sanktpēterburgā jāizdod 90 000 miljonu dolāru. Mūsu trijām ostām būtu jāpelna 9 000 miljonu dolāru gadā. Tas uz katru galvu ir 1500 latu mēnesī... gadā. Uz katru galvu — bērnu un veco. Un ko mēs tagad domājam darīt? Paņemt to lielāko no šīm ostām un atdot vienam nomenklatūristam, kurš darīs to pašu, kas ir izdarīts ar latviešu kuģniecību. Ja prezidenta kungs būtu atnācis un lūdzis, lai mēs paaugstinām kvalifikācijas, lai mēs pat apmierināmies, lai nāk kāds skots, kas īsti māk rīkoties ar ostu, un šeit strādā, un pēc pāris gadiem izveido latviešu kadrus, to mēs varētu saprast, bet viņš atnāca un lūdza, lai mēs neizsludinām to vienu kvalifikāciju, kas, kā mēs kopīgi nolēmām, bija prātīga kvalifikācija. Kā profesors Liepa teica, tā nav vienīgā, tam cilvēkam ir jāprot sadarboties ar cilvēkiem, viņam jāprot mārketings, viņam jābūt menedžeram, bet pamatlieta, ko mēs izlēmām, bija, ka viņam ir jābūt no jūras, ar jūras izglītību. Un prezidenta kungs mums lūdz tagad to ņemt ārā. Un mēs visi šeit zinām, ka tas ir tāpēc, ka izraudzīts no nomenklatūras ir Inkulis, kas paņems šito bagātību, kas katram latviešu iedzīvotājam ir 1500 latu vērta gadā, ka mēs šito lielo bagātību sāksim izšķērdēt ar to, ka mēs... nu viens ir tas, ka mēs sāksim pārdot, un brīvostu un nezin kas.... bet ... mēs iedosim vienam no bijušās... Ķezbera kunga partijas biedriem. Šitā attaisnošanās, ka nav nekāda melnā roka pār mūsu tautu, tā ir blēņa. Mēs tiekam sistemātiski iznīcināti.
Un mūsu osta ir viena, kas mūsu tautu var pataisīt bagātu. Viņa vienmēr ir to darījusi. Bet šodien mēs sākam izputināt tik vareni to bagātību, kas mums ir. Un tagad runa ir, vai mēs atļausim... Mēs visi zinām, ja mēs šito te pieņemsim, ka Inkuļa kungs vadīs Rīgas ostu. Un mēs visi zinām, ko tas nozīmē. Mēs visi zinām, ka melnā vara, kas pār mums valda, kas liek mums spiest to pogu, ka tā ir nolēmusi, ka Rīgas osta tautai nekā nepelnīs, ka būs viskautkādas šeftes un izīrēs zemi par nez cik tur lētiem cipariem, un to naudu pelnīs citi. Pārdomāsim, ko mēs darām! Ai, kā es lūdzu Dievam, lai daži no mums sāktu just atbildību pret mūsu tautu! Šitanī lietā mēs kopēji kaut ko nolēmām. Un kāpēc tagad mainīt? Tikai tāpēc, ka tas... tai melnajai varai, kas pār mums valda, nav ērti. Viņai būs jāatrod viena cita uzticības persona, lai šito lielo, lielo bagātību, šito lielo bagātības avotu, lai tas to novērš no tautas, un viņam ir bailes, un viņu izraudzītā persona — Inkuļa kungs — tur ir tik vajadzīga, ka mums it kā būtu jāpārlemj mūsu lēmumi. Un vai mēs esam tik gļēvi, ka mēs to darīsim? Es nezinu... es biju pāris dienas atpakaļ restorānā. Un viens mani pazina, un viņa kundzes... saprata, ka es biju kā deputāts, un sāka mani lamāt — kā tu pārdosi Latvijas zemes, latviešu ostas, latviešu artērijas... ko jūs darāt! Un nevarēju viņām paskaidrot, draugi, ka es esmu pret to. Mēs visi esam līdzvainīgi...
Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, piecas minūtes ir pagājušas. Jūs runājat otro reizi. Diemžēl laiks ir beidzies.
G.Valdmanis. Bīp, bīp...
Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis, frakcija “Latvijas ceļš”. Kristovska kungs, līdz pārtraukumam ir 10 minūtes. Vai jums pietiks? Paldies!
Ģ.V.Kristovskis (LC). Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Manuprāt, šis svarīgais jautājums, ko Valsts prezidents ir izvirzījis, ir tā apspriešanas vērts, un es uzreiz pasaku, ka es atbalstu Valsts prezidenta izteikto domu par to, ka konkurencei uz šo amatu... tātad pieejai būtu jābūt demokrātiskai, brīvai visām profesijām, atbilstošai personai jābūt iespējai ieņemt šo amatu. Bet runa jau nav par to, ar kuru galu kuģis ienāks ostā, cik dziļi būs, vai būs pietauvojies, vai viņš neuzskries sēklim un tamlīdzīgi, un tamlīdzīgi... Vai to pratīs izdarīt pietiekami profesionāli no jūrniecības viedokļa? Runa jau šajā jautājumā ir par to, kurš pārraudzīs to naudu, kura tur plūdīs iekšā un ārā, kurš organizēs šo darbu, kurš piesaistīs šo naudu un līdzekļus, un tamlīdzīgi.
Tas jau mums ir jāsaprot. Pats galvenais. Un par to arī ir faktiski tās bažas, un tieši tāpēc, izejot no šī aspekta, es nevaru piekrist tam, ka tieši jūrniecības izglītība ir primārais noteikums. Primārais ir, lai šeit būtu uzticams cilvēks. Ne jau velti tautā ir bažas, ka ostas mēs nekontrolējam, ka ostās valda nezināmi spēki, ostās valda noziedzība un tamlīdzīgi, un tamlīdzīgi. Tas nebūt nenozīmē, ka šai noziedzībai ir jābūt prastā izpratnē. Šeit ir tās klasiskais variants, kad runā par baltām apkaklītēm un tamlīdzīgi. Un, protams, kā jau šeit iepriekšējais runātājs teica, ka mēs šeit izlemjam šo jautājumu, protams, arī caur mums varbūt tiešā vai netiešā veidā strādā šie grupējumi, kuriem ir zināmas intereses, un tamlīdzīgi. Tā ka šeit ir jautājums par to, cik piemērota persona tieši no morāli ētiskajiem kritērijiem tiek izvirzīta šim amatam. Šī ir viena no svarīgākajām īpašībām, kurai būtu jābūt šādai personai. Tikko mēs sākam šādas personas aprobežot un meklēt tikai jūrniecības speciālistu vidū, mēs tātad izslēdzam no spēles veselu virkni cienījamu pretendentu, kuri varētu ieņemt šo amatu, kuriem ir cita izglītība, kuriem ir jau pieminētais menedžera talants un tamlīdzīgi.
Tā ka es domāju, protams, var skatīties uz vienu pusi, var neuzticēties cilvēkiem, var skatīties uz otru pusi, bet pieejai ir jābūt demokrātiskai un pietiekami plašai, pietiekami daudzu specialitāšu cilvēkiem, kuri sevi ir pierādījuši un kuri ir uzticami, tādiem būtu jānokļūst šajos amatos no visdažādākajām specialitātēm. Galvenais, lai viņi būtu piemēroti un uzticami. Tāda ir mana pārliecība. Tāpēc es aicinu atbalstīt Valsts prezidenta priekšlikumu. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies ir Dzintars Ābiķis, bet, Ābiķa kungs, mums ir vairs tikai septiņas minūtes (No zāles deputāts Ābiķis: “Pietiks!”). Lūdzu! Dzintars Ābiķis, frakcija “Latvijas ceļš”.
Dz.Ābiķis (LC). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Protams, ideālā variantā vislabāk būtu, ja ieņemamo amatu ostā pildītu cilvēks, kam tiešām ir speciālā izglītība, un es šeit gribētu informēt, ka šobrīd Jūras akadēmijā šeit pat Latvijā šādus speciālistus gatavo, un ir arī studenti, kas jau ir stažējušies Lielbritānijā, lai tieši apgūtu šo specialitāti. Tajā pašā laikā, protams, ka tie vēl ir jauni cilvēki, bez pieredzes, bez pieredzes praktiskajā darbā, un loģiski, ka ielikt tur cilvēku, kas ir specializējies nevis ostu pārvaldē, bet kādā citā jūrniecības specialitātē, teiksim, kuģa kapteini, kuģa motoristu vai kā citādāk, tas būtu absolūti neloģiski. Tātad ideālā variantā, protams, būs, ka pēc kāda laika, kad šie mūsu pašu mācību iestādē izglītību ieguvušie speciālisti būs kādu laiku arī apguvuši praktiskās dzīves iemaņas, ideālā variantā būs, protams, ka pārvaldniekam būs šī izglītība, bet tajā pašā laikā, cienījamie kolēģi no frakcijas “Latvijai”, protams, es jums simtprocentīgi piekrītu, ka ir nepieļaujami, ka šādā amatā izvirza cilvēkus pēc partijas piederības, pēc tā, vai viņiem ir sakari vienā vai otrā partijā, vai valsts pārvaldes institūcijā, tas tiešām ir amorāli. Bet tajā pašā laikā, cienījamie kolēģi no frakcijas “Latvijai”, tikpat labi arī speciālists ar attiecīgo izglītību var būt kādas partijas biedrs, tāpat viņš var būt kāda ekonomiskā grupējuma biedrs, un tas, ko jūs te runājāt, pieņemot šo te veco, jau nobalsoto variantu, nebūt šādu iespēju neizslēdz.
Un nobeigumā. Es jums gribētu atgādināt, ka Latvijas Jūrniecības savienības priekšsēdētājs Elsberga kungs, un kur nu vēl kompetentāku cilvēku par viņu, ir uzrakstījis vēstuli Saeimas deputātiem par to, ka viņš uzskata, ka ar likumu noteiktā augstākās jūrniecības izglītības prasība ostu pārvaldniekam nav labākais šī jautājuma risinājums. Nav šobrīd... šobrīd, kamēr šie jaunie cilvēki vēl tikai izglītojas, nav labākais risinājums. Tāpēc atbalstīsim prezidenta viedokli.
Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš — otro reizi. Bet, Ozoliņa kungs, nu ir trīs minūtes. Pietiks jums? Lūdzu, Ozoliņa kungs, runājiet līdz pārtraukumam un pēc tam divas minūtes pēc pārtraukuma.
L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo Prezidij un cienījamie deputāti! Vai mēs tiešām nevaram vienreiz mazliet paskatīties patiesībai acīs. Mēs runājam... Kristovska kungs, par morāli, par cilvēku, kurš pārraudzīs naudu, kurš būs uzticams cilvēks. Kam uzticams? Jā... grupai uzticams. Dažiem uzticams. Bet vai viņš būs uzticams valstij? Man jāsaka, ka arī Vita Matīsa izteicās, ka Latvijā ir tik maz iedzīvotāju, tik maz šo cilvēku, un ka viņi var pārvaldīt pavisam mierīgi, un pārvalda ar 500 ģimenēm, kur ir šādu tādu radu attiecību kontakti vairāk vai mazāk, un kuri ir viens otram pazīstami. Mēs zinām, 50 gadu laikā izveidojās šie kontakti. Starp ko tie izveidojās? Un mēs zinām, ka šo likumu prezidents ir atdevis atpakaļ tikai tāpēc, ka Inkuļa kungs ir ievēlēts... viņš ir ievēlēts par ostas pārvaldnieku, bet, lūk, nav šī punkta, ka tur šo amatu var ieņemt jebkurš, kā Kristovska kungs saka, godīgs menedžeris vai tas godīgais cilvēks, kas skatīsies, kā ieplūst un kā izplūst nauda. Tad es varu apgalvot, ka... es pats biju klāt, ka Inkuļa kungs parakstīja vienpersoniski kredīta garantiju par 250 000 latiem tādam Tiltnieka kungam. Deputātiem bija aizdomas, ka tas varētu būt blēdīgs darījums. Vēlāk izrādījās, ka tas tā arī bija. Tiesa sprieda atdot Jūrmalas... Inkuļa kunga kabineta mēbeles par šo naudu, pārdeva Jūrmalas zemi un atdeva “Parekss” bankai šo naudu. Ja mēs gatavojam šo vietu šādam cilvēkam, tad mēs varam atbalstīt šo prezidenta iesniegto protestu pret kārtējo mūsu nezināšanu, ka mēs nezinām, kāpēc tad mēs, lūk, iebalsojām šo augstākās izglītības nepieciešamību. Tiešām, ja cilvēks būs ar augstāko izglītību jūras lietās, tas ir tomēr tuvāk ostai nekā cilvēks, kas ir novedis jau Jūrmalu praktiski līdz gruvešiem. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Ozoliņš atbildīgs par dabas aizsardzību, un tevis dēļ tilts nodega.”)
Un tieši tāpēc es gribu atgādināt par nespeciālistiem. Mums ir nespeciālists Latvijas bankas vadītājs, kurš nodrošināja uzraudzību pār banku “Olimpija”, Depozīta banku, Baltijas banku, mums Dineviča kungs pārvaldīja “Latavio” sekmīgi, skaisti ar sarkanbaltsarkano karodziņu mēs lidojam uz visām pasaules pusēm... Es gribētu atgādināt, ka mums ir tādi nespeciālisti arī... beidzamā nespeciāliste kā Bušmeisteres kundze, kura uzņēmās zirgu audzināšanu un cilts darbu, un mēs atkal gribam šādiem nespeciālistiem uzticēt ostu, kur ir skaidri zināms, kādas ir viņu radnieciskās saites, un skaidri redzam un zinām viņu iepriekšējā darba panākumus.
Tāpēc es kategoriski iebilstu pret šādu prezidenta labojumu un rosinu balsot pret šo prezidenta iesniegto labojumu. Neatbalstīt komisijas variantu. Haritonovam vēstuli arī parakstīja Inkuļa kungs... der to atcerēties šodien. Varbūt vajadzētu rīkot jaunu konkursu, meklēt jaunus cilvēkus, ārzemēs ir mācījušies, tagad mēs ļoti cienām ārzemniekus, kas aizstāv veco nomenklatūru kā Aristids Lambergs un Juris Sinka, lai gods un slava viņiem, viņi šeit nav dzīvojuši, viņi nezina, kādas bija šīs attiecības — rads rada galā un partijas karte kabatā, un tad visu ko varēji darīt...
Sēdes vadītājs. Ozoliņa kungs ... mēs vienojāmies...
L.Ozoliņš. Paldies par uzmanību! Es aicinu balsot pret šo mūsu godājamā prezidenta labojumu.
Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs deputāti vairāk pieteikušies nav. Debates slēdzam. Lūdzu zvanu, un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam Valsts prezidenta Ulmaņa kunga priekšlikumu — izslēgt no 8. panta 4. daļas teikumu “Ostas pārvaldniekam ir nepieciešama augstākā jūrniecības izglītība”. Lūdzu zvanu, un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 18, atturas — 10. Pieņemts.
Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu. Balsojam likumprojekta pieņemšanu kopumā sakarā ar tā otrreizējo caurlūkošanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu, un lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret likuma pieņemšanu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 5, atturas — 16. Pieņemts. Likumprojekts otrreizēji caurlūkots.
Pienācis laiks pārtraukumam. Lūdzu reģistrācijas režīmu, un lūdzu deputātus reģistrēties, un Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.
M.Rudzītis (6. Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Indulis Bērziņš, Juris Celmiņš, Indulis Emsis, Guntars Grīnblats, Ervids Grinovskis, Edvīns Inkēns, Odisejs Kostanda, Leonards Teniss, Roberts Zīle. Paldies!
Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.
Pārtraukums
Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.
Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi, turpināsim Saeimas plenārsēdi! Nākamais jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par veterinārmedicīnu” (Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.25). Otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Atis Sausnītis, komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!
A.Sausnītis (DPS). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.2250. Ir saņemti divi priekšlikumi. 2.lapaspusē 1.priekšlikums — deputāta Grīga priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu? Vēlas runāt Oskars Grīgs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Lūdzu!
O.Grīgs (TB). Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamais Sausnīša kungs! Ļoti vienkārši ir pateikt — deputāta Grīga priekšlikumu neatbalstīt. Vai jūs nevarētu argumentēt, kāpēc? Un pēc tam es atbildēšu un debatēšu tālāk.
Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti runāt nevēlas. Komisijas vārdā — Sausnīša kungs, lūdzu!
Informācija
Darītais
Otrdien, 25. martā
Saeimas sēde.
Pieprasījumu komisija:
— noraidīja Saeimas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam A.Šķēlem par Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministru, valsts ministru un parlamentāro sekretāru algu paaugstināšanu un ierosināja pārveidot to par jautājumu.
Juridiskā komisija:
— sagatavoja lēmuma projektu “Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu apstiprināšanu”.
Plānotais
Trešdien, 26. martā
12.00 Saeimas priekšsēdētāja Alfreda Čepāņa tikšanās ar Ukrainas
ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Viktoru Mihailovski.
12.30 Deputāta Dz.Ābiķa preses konference par Izglītības, kultūras un
zinātnes komisijas viedokli par iespējamo Maskavas Valsts universitātes filiāles atvēršanu Rīgā.
13.00 Frakcijas “Sociālistiskā partija — Līdztiesība” sēde.
Saeimas preses dienests