• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
1997. gada 13. marta likums "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.03.1997., Nr. 83/84 https://www.vestnesis.lv/ta/id/42750

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās"

Vēl šajā numurā

27.03.1997., Nr. 83/84

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 13.03.1997.

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"

Izdarīt likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 7., 24.nr.; 1996, 9., 15.nr.) šādus grozījumus:

1. 2.pantā:

papildināt otro daļu pēc vārdiem "un bezpeļņas organizācijas" ar vārdiem "kā arī privātie pensiju fondi";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Uzņēmumu ienākuma nodokli nemaksā fiziskās personas un individuālie (ģimenes) uzņēmumi (arī zemnieku un zvejnieku saimniecības), kuriem nav jāiesniedz gada pārskats atbilstoši likumam "Par uzņēmumu gada pārskatiem". Šo uzņēmumu īpašnieki maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli arī par uzņēmuma ienākumiem. Šie noteikumi neattiecas uz tādiem individuālajiem (ģimenes) uzņēmumiem (arī zemnieku un zvejnieku saimniecībām), kuri ir reģistrēti kā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji piecu taksācijas periodu laikā no tā taksācijas perioda (ieskaitot), kurā tie tika reģistrēti kā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji. Ja šā termiņa pēdējā taksācijas periodā individuālā (ģimenes) uzņēmuma (arī zemnieku un zvejnieku saimniecības) ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem ir mazāki par 45 000 latu, nākamajā kalendārajā gadā pēc šā taksācijas perioda beigām šis uzņēmums (arī zemnieku un zvejnieku saimniecība) var reģistrēties kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs. Laika posmā no taksācijas perioda beigām līdz nākamā kalendārā gada sākumam šim uzņēmumam (arī zemnieku un zvejnieku saimniecībai) jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis.";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ja, piemērojot šā panta ceturto daļu, termiņa pēdējais taksācijas periods ir īsāks par 12 mēnešiem, taksācijas perioda ieņēmumiem jābūt mazākiem par summu, kas iegūta, reizinot vienu divpadsmito daļu no 45 000 latu ar mēnešu skaitu (ieskaitot nepilnos mēnešus) nepilnajā taksācijas periodā."

2. Izteikt 3.panta septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Taksācijas periods ir uzņēmuma pārskata gads saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu gada pārskatiem", Kredītiestāžu likumu un likumu "Par apdrošināšanu"."

3. 6.pantā:

izteikt pirmās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

"6) summu, par kādu taksācijas periodā salīdzinājumā ar iepriekšējo taksācijas periodu tiek palielināti nedrošiem parādiem paredzētie speciālie uzkrājumi, kas izveidoti un atspoguļoti maksātāja (kas nav kredītiestāde un apdrošināšanas sabiedrība) grāmatvedībā, un bezcerīgo (zaudēto, bez cerībām tos kādreiz atgūt) parādu summām, kas tieši iekļautas zaudējumos (izmaksās).";

papildināt ceturto daļu ar 3., 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

"3) par taksācijas periodā zaudēto parādu summām, kas noteiktas saskaņā ar likuma 9.pantu, un summu, par kādu taksācijas periodā salīdzinājumā ar iepriekšējo taksācijas periodu tiek samazināti nedrošiem parādiem paredzētie speciālie uzkrājumi, kas izveidoti un atspoguļoti maksātāja (kas nav kredītiestāde un apdrošināšanas sabiedrība) grāmatvedībā, izņemot tās samazinājumu summas, kas radušās, norakstot zaudētos parādus no nedrošiem parādiem paredzētajiem speciālajiem uzkrājumiem;

4) par ieņēmumiem no starpības starp valsts un pašvaldību īpašuma vai tā daļas privatizācijā ieguldīto privatizācijas sertifikātu iegādes vērtību un pārdošanas cenu, kāda noteikta minētajam īpašumam vai tā daļai, kas privatizēta par sertifikātiem, ja attiecīgā vērtību starpība tiek uzrādīta maksātāja finansu grāmatvedībā kā ieņēmumi;

5) ja tiek privatizēts valsts vai pašvaldību uzņēmums, - par ieņēmumiem no uzņēmuma negatīvās nemateriālās vērtības (starpības starp uzņēmuma pirkšanas cenu un šā uzņēmuma līdzekļu vērtību), kuru nevar dzēst, samazinot iegūto līdzekļu uzskaites vērtību.";

papildināt sesto daļu pēc vārdiem "atbilstoši likumam "Par apdrošināšanu"" ar vārdiem "un (ievērojot šā panta trīspadsmitās daļas nosacījumus) privātajos pensiju fondos savu darbinieku labā izdarītajām iemaksām atbilstoši likumam par privātajiem pensiju fondiem";

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Nosakot apliekamo ienākumu, uzņēmuma peļņu palielina par procentu maksājumu summu, kas pārsniedz taksācijas perioda pieļaujamo procentu maksājumu apmēru, kuru aprēķina, Valsts statistikas komitejas noteikto vidējo īstermiņa kredītu likmi kredītiestādēs taksācijas perioda pēdējā mēnesī reizinot ar uzņēmuma paša kapitālu taksācijas perioda sākumā. Summas, kas pārsniedz taksācijas perioda pieļaujamo procentu maksājumu apmēru, var iekļaut turpmāko taksācijas periodu apliekamā ienākuma samazinājumā, ja attiecīgajā taksācijas periodā kopējā procentu maksājumu summa nepārsniedz taksācijas perioda pieļaujamo procentu maksājumu summu. Šie noteikumi nav attiecināmi uz procentu maksājumiem par aizņēmumiem Latvijas Republikā reģistrētās bankās.";

aizstāt devītajā daļā vārdu "gada" ar vārdiem "taksācijas perioda" (attiecīgā locījumā);

papildināt pantu ar vienpadsmito, divpadsmito un trīspadsmito daļu šādā redakcijā:

"(11) Apliekamais ienākums konkrētam uzņēmumam, uz kuru saskaņā ar šā likuma 14.1 panta noteikumiem ir pārnesti cita uzņēmuma zaudējumi, jāpalielina par katru kompensācijas summu, kuru šis konkrētais uzņēmums ir izmaksājis kā atlīdzību par pārnestajiem zaudējumiem, tādā apmērā, kādā šī kompensācija ir atskaitīta, aprēķinot šā uzņēmuma apliekamo ienākumu.

(12) Apliekamais ienākums konkrētam uzņēmumam, no kura saskaņā ar šā likuma 14.1 panta noteikumiem zaudējumi ir pārnesti uz citu uzņēmumu, jāsamazina par katru kompensācijas summu, kuru šis konkrētais uzņēmums ir saņēmis kā atlīdzību par pārnestajiem zaudējumiem, tādā apmērā, kādā šī kompensācija ir iekļauta šā uzņēmuma ienākumā.

(13) Nosakot apliekamo ienākumu, uzņēmuma peļņu drīkst samazināt par šā uzņēmuma darbinieku labā izdarītajām iemaksām privātajos pensiju fondos atbilstoši darbinieku pensiju plānam, kas nepārsniedz 10 procentus no šiem darbiniekiem aprēķinātās mēneša darba samaksas."

4. 9.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem "saskaņā ar šā likuma 6.panta pirmās daļas 6.punktu" ar vārdiem "un ceturtās daļas 3.punktu";

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) šo parādu summa ir norakstīta no nedrošiem parādiem paredzēto speciālo uzkrājumu summas vai tieši zaudējumos (izdevumos) uzņēmuma grāmatvedībā kārtējā taksācijas periodā vai kādā no iepriekšējiem taksācijas periodiem;".

5. 13.pantā:

aizstāt pirmās daļas 1.punktā vārdu "gada" ar vārdiem "pārskata perioda";

papildināt pirmās daļas 7.punktu ar otro un trešo teikumu šādā redakcijā:

"Ja uzņēmuma taksācijas periods ir īsāks vai garāks par 12 mēnešiem, uzņēmuma pamatlīdzekļu taksācijas perioda nolietojuma kopsumma, kas aprēķināta saskaņā ar šo pantu, tiek reizināta ar koeficientu, kuru savukārt aprēķina, mēnešu skaitu taksācijas periodā dalot ar divpadsmit. Nosakot pamatlīdzekļu atlikušo vērtību nodokļa aprēķināšanas vajadzībām, tiek piemērota koriģētā taksācijas perioda nolietojuma kopsumma."

6. 14.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu "gada" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "taksācijas perioda" (attiecīgā locījumā);

izteikt panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja taksācijas perioda laikā kontroli pār uzņēmumu iegūst persona vai personu grupa, kas iepriekš nekontrolēja šo uzņēmumu, šā uzņēmuma pirmstaksācijas periodu zaudējumi nav sedzami taksācijas periodā un turpmākajos taksācijas periodos.";

papildināt pantu ar trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(3) Šā panta otrās daļas noteikumi nav piemērojami gadījumos, kad kontroli pār konkrētu uzņēmumu iegūst persona, kas taksācijas periodā, kurā radušies šie zaudējumi, un visos turpmākajos taksācijas periodos līdz kontroles iegūšanai ir uzskatāma par uzņēmumu, kas saistīts ar konkrēto uzņēmumu atbilstoši šā likuma 1.panta trešās daļas 2.punktam.

(4) Piemērojot šā panta otro daļu gadījumos, kad kontrole pār uzņēmumu tiek iegūta tā privatizācijas rezultātā, tiek uzskatīts, ka kontrole nav iegūta laika posmā līdz tam taksācijas periodam, kurā uzņēmums nav izpildījis kādu no noteikumiem, uz kuru pamata ir veikta tā privatizācija.

(5) Šā panta izpratnē tiek uzskatīts, ka persona kontrolē citu personu, ja pirmajai minētajai personai tieši vai izmantojot līdzdalības veidu vienā uzņēmējsabiedrībā vai vairākās uzņēmējsabiedrībās pieder vairāk nekā 50 procenti no visām otrās personas izlaistajām akcijām vai kapitāla daļām un tām ir vairāk nekā 50 procenti no visām akcionāru (daļu īpašnieku) balsīm, kuras var tikt saskaitītas katrā balsošanā."

7. Papildināt likumu ar 14.1 pantu šādā redakcijā:

"14.1 pants. Zaudējumu pārnešana uzņēmumu grupā

(1) Uzņēmumu grupa sastāv no galvenā uzņēmuma un visiem galvenā uzņēmuma apakšuzņēmumiem.

(2) Galvenais uzņēmums - uzņēmumu grupas dalībnieks - ir juridiskā vai fiziskā persona, kas ir Latvijas Republikas vai tādas valsts rezidents, ar kuru Latvijas Republikai ir noslēgta konvencija vai līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu.

(3) Galvenā uzņēmuma apakšuzņēmums - uzņēmumu grupas dalībnieks - ir iekšzemes uzņēmums, no kura vismaz 90 procenti pieder:

1) galvenajam uzņēmumam;

2) vienam galvenā uzņēmuma apakšuzņēmumam vai vairākiem šādiem apakšuzņēmumiem;

3) galvenajam uzņēmumam un vienam tā apakšuzņēmumam vai vairākiem šādiem apakšuzņēmumiem kopā jebkādās kombinācijās.

(4) Piemērojot šā panta trešo daļu, tiek uzskatīts, ka 90 procenti no uzņēmuma pieder vienam uzņēmumu grupas dalībniekam vai vairākiem šādiem dalībniekiem, ja tiek izpildīti šīs daļas 1. vai 2.punkta noteikumi:

1) gadījumos, kad visas uzņēmuma akcijas vai kapitāla daļas dod to īpašniekiem vienādas tiesības un priekšrocības, ja vienam uzņēmumu grupas dalībniekam vai vairākiem šādiem dalībniekiem pieder vismaz 90 procenti no šā uzņēmuma akcijām vai kapitāla daļām;

2) gadījumos, kad visas uzņēmuma akcijas vai kapitāla daļas nedod to īpašniekiem vienādas tiesības un priekšrocības, ja vienlaicīgi tiek izpildīti abi šādi noteikumi:

a) vienam uzņēmumu grupas dalībniekam vai vairākiem šādiem dalībniekiem pieder vismaz 90 procenti no visu šā uzņēmuma izlaisto akciju vai kapitāla daļu tirgus vērtības,

b) vienam uzņēmumu grupas dalībniekam vai vairākiem šādiem dalībniekiem ir vismaz 90 procenti no visām šā uzņēmuma akcionāru (daļu īpašnieku) balsīm, kuras var tikt saskaitītas katrā balsošanā.

(5) Neatkarīgi no šā panta ceturtās daļas noteikumiem konkrēts uzņēmums netiek uzskatīts par apakšuzņēmumu, ja:

1) kādai personai, kas nav šīs uzņēmumu grupas dalībnieks, ir iespēja ietekmēt galvenā uzņēmuma vai apakšuzņēmuma tiesības attiecībā uz šā konkrētā uzņēmuma akcijām vai kapitāla daļām vai šai personai ir tiesības iegūt jebkuras konkrētā uzņēmuma akcijas vai kapitāla daļas, un

2) viens no šīs vienošanās galvenajiem mērķiem ir bijis nodrošināt, lai konkrētais uzņēmums paliek uzņēmumu grupas dalībnieks.

(6) Ja uzņēmums ir uzņēmumu grupas dalībnieks un saskaņā ar šo likumu veiktās šā uzņēmuma taksācijas perioda peļņas vai zaudējumu koriģēšanas rezultāts ir zaudējumi, tad atbilstoši šā panta noteikumiem viena šīs uzņēmumu grupas dalībnieka vai vairāku šādu dalībnieku tā paša taksācijas perioda apliekamo ienākumu, kas aprēķināts atbilstoši šim likumam, var samazināt par summu, kas kopumā nepārsniedz pirmā minētā uzņēmuma zaudējumu summu.

(7) Uzņēmuma taksācijas perioda zaudējumus var pārnest uz citu uzņēmumu, kas ir tās pašas uzņēmumu grupas dalībnieks, tikai tad, ja tiek izpildīti visi turpmāk minētie noteikumi:

1) abi uzņēmumi ir statūtsabiedrības, kas ir Latvijas Republikas rezidenti un vienlaikus nav citas valsts rezidenti;

2) abi uzņēmumi ir uzņēmumu grupas dalībnieki visā taksācijas periodā, kurā radušies zaudējumi, kas tiek pārnesti;

3) abu uzņēmumu taksācijas periodi beidzas vienā un tajā pašā datumā;

4) neviens no uzņēmumiem saskaņā ar kādu Latvijas Republikas likumu nav atbrīvots no uzņēmumu ienākuma nodokļa vai tam netiek piemērota šā nodokļa samazināta likme (izņemot šā likuma III nodaļā minētos atvieglojumus);

5) neviens no uzņēmumiem nav nodokļu parādnieks attiecībā uz jebkuriem Latvijas Republikā maksājamajiem nodokļiem, izņemot gadījumus, kad nodokļu nomaksas termiņi ir pagarināti saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām";

6) abi uzņēmumi līdz ar šo uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijām iesniedz zvērināta revidenta apstiprinātu gada pārskatu.

(8) Uzņēmuma taksācijas perioda zaudējumus, kuri ir pārnesti uz citu uzņēmumu, pirmais minētais uzņēmums nedrīkst segt no šā vai cita taksācijas perioda apliekamā ienākuma.

(9) Uzņēmuma taksācijas perioda zaudējumu summa, kura tiek pārnesta uz citu uzņēmumu, nedrīkst pārsniegt šā cita uzņēmuma tā paša taksācijas perioda apliekamā ienākuma summu.

(10) Ja zaudējumu summa, kuru uzņēmums ir pārnesis uz citu uzņēmumu, pārsniedz summu, kādu uzņēmumam bija atļauts pārnest saskaņā ar šo likumu, abi uzņēmumi kopīgi vai katrs atsevišķi ir atbildīgi par jebkuru to nodokļu nomaksu un par jebkuru ar tiem saistīto soda naudu nomaksu, kuri nav samaksāti, samazinot apliekamo ienākumu par summu, kas pārsniedz pārnesamo zaudējumu summu.

(11) Ja uzņēmuma apliekamais ienākums ir samazināts par zaudējumu summu, kas uz to pārnesta no cita uzņēmuma, abiem uzņēmumiem līdz ar šo uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijām ir jāiesniedz pielikums atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta apstiprinātai formai, kurā abi uzņēmumi apliecina, ka tie attiecīgajā taksācijas periodā ir vienas un tās pašas uzņēmumu grupas dalībnieki, kā arī pamato, kāpēc tie uzskatāmi par vienas un tās pašas uzņēmumu grupas dalībniekiem."

8. Aizstāt 20.panta piektajā daļā vārdus "taksācijas gada 1.februārī" ar vārdiem "taksācijas perioda otrā mēneša pirmajā datumā".

9. 23.pantā:

izteikt pirmās daļas 1. un 2. punktu šādā redakcijā:

"1) par katru mēnesi no taksācijas perioda pirmā mēneša līdz mēnesim (ieskaitot), kurā tiek iesniegts uzņēmuma gada pārskats, bet ne vēlāk kā līdz mēnesim, kurā jāiesniedz uzņēmuma gada pārskats saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu gada pārskatiem", - summu, kas ir vienāda ar vienu divpadsmito daļu no aprēķinātā nodokļa, kurš bez šā likuma 17., 19. un 20.pantā noteikto atlaižu piemērošanas ir aprēķināts par taksācijas periodu pirms pirmstaksācijas perioda un ir koriģēts, ņemot vērā Valsts statistikas komitejas noteikto kopējo pirmstaksācijas gada patēriņa cenu indeksu vai kopējo patēriņa cenu indeksu pirmstaksācijas periodā, kas aprēķināts, reizinot Valsts statistikas komitejas noteiktos pirmstaksācijas perioda ikmēneša patēriņa cenu indeksus, ja taksācijas periods nesakrīt ar kalendāro gadu;

2) par taksācijas perioda pārējiem mēnešiem:

a) bāzējoties uz aprēķināto pirmstaksācijas perioda nodokli bez šā likuma 17., 19. un 20.pantā noteikto nodokļa atlaižu piemērošanas un ņemot vērā Valsts statistikas komitejas noteikto kopējo pirmstaksācijas gada patēriņa cenu indeksu vai kopējo patēriņa cenu indeksu pirmstaksācijas periodā, kas aprēķināts, reizinot Valsts statistikas komitejas noteiktos pirmstaksācijas perioda ikmēneša patēriņa cenu indeksus, ja taksācijas periods nesakrīt ar kalendāro gadu. Ikmēneša maksājumus nosaka, starpību starp nodokļa summu, kas aprēķināta saskaņā ar šā punkta pirmo teikumu, un par laiku no taksācijas perioda pirmā mēneša līdz gada pārskata un nodokļa deklarācijas iesniegšanas mēnesim (ieskaitot) samaksāto nodokļa summu dalot ar atlikušo mēnešu skaitu no gada pārskata iesniegšanas mēneša līdz taksācijas perioda beigām,

b) ja maksātāja neto apgrozījums laikā no taksācijas perioda sākuma līdz pirmstaksācijas perioda gada pārskata un nodokļa deklarācijas iesniegšanas mēnesim ir būtiski samazinājies salīdzinājumā ar pirmstaksācijas perioda attiecīgo laika posmu, kā arī prognozējama tā turpmāka samazināšanās, Valsts ieņēmumu dienests pēc maksātāja pamatota iesnieguma saņemšanas var noteikt citu avansa maksājumu noteikšanas kārtību. Šajā gadījumā avansa maksājumi par taksācijas perioda atlikušajiem mēnešiem jānosaka, iepriekšējā mēneša neto apgrozījumu reizinot ar aprēķinātā nodokļa (bez šā likuma 17., 19. un 20. pantā noteikto nodokļu atlaižu piemērošanas) un neto apgrozījuma dalījumu pirmstaksācijas periodā,

c) ja laikā no taksācijas perioda sākuma līdz pirmstaksācijas perioda gada pārskata un nodokļa deklarācijas iesniegšanas mēnesim maksātājam ir būtiski mainījies darbības veids vai ieņēmumu struktūra, Valsts ieņēmumu dienests pēc maksātāja pamatota iesnieguma saņemšanas var noteikt citu avansa maksājumu noteikšanas kārtību. Šajā gadījumā avansa maksājumus par taksācijas perioda atlikušajiem mēnešiem nosaka vienādās summās, ņemot vērā maksātāja iesniegto pamatoto aprēķinu. Ja maksātāja aprēķinātā avansa maksājumu summa taksācijas periodā ir mazāka par nodokli, kas aprēķināts, ņemot vērā taksācijas perioda galīgos norēķinus, starpība starp avansa maksājumu, kas aprēķināts pēc "a" apakšpunktā noteiktās metodes, un avansa maksājumu, kas aprēķināts pēc šajā apakšpunktā minētās metodes, katru mēnesi tiek uzskatīta par nokavēto nodokļu maksājumu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".";

aizstāt otrajā daļā vārdu "gadu" ar vārdu "periodu";

aizstāt trešajā daļā vārdus "gadā vai gadā pirms pirmstaksācijas gada" ar vārdiem "periodā vai taksācijas periodā pirms pirmstaksācijas perioda" un vārdu "gadam" - ar vārdu "periodam";

aizstāt piektajā un sestajā daļā vārdu "gads" ar vārdu "periods" (attiecīgā locījumā);

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Ja jaunizveidota uzņēmuma pirmais taksācijas periods ilgst 12 mēnešus vai mazāk, šis uzņēmums nodokļa avansa maksājumus par pirmo taksācijas periodu un laika posmu līdz gada pārskata iesniegšanai par pirmo taksācijas periodu var veikt labprātīgi. Ja jaunizveidota uzņēmuma pirmais taksācijas periods ir garāks par 12 mēnešiem, šis uzņēmums nodokļa avansa maksājumus par pirmajiem 12 mēnešiem var veikt labprātīgi. Par turpmākajiem taksācijas perioda mēnešiem un laika posmu līdz gada pārskata iesniegšanai par pirmo taksācijas periodu šis uzņēmums avansa maksājumus veic 0,50 procentu apmērā no neto apgrozījuma (kredītiestādes un apdrošināšanas sabiedrības - no pamatdarbības ieņēmumiem) un pārējiem ieņēmumiem iepriekšējā kalendārajā mēnesī.";

papildināt pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:

"(10) Uzņēmuma nodokļa avansa maksājumi nosakāmi, neņemot vērā jebkādus zaudējumus, kuri uz to ir pārnesti vai var tikt pārnesti no cita uzņēmuma atbilstoši šā likuma 14.1 panta noteikumiem."

Pārejas noteikumi

1. Šā likuma noteikumi attiecas uz uzņēmuma apliekamā ienākuma noteikšanu, sākot ar 1997.gadu, ja šajos pārejas noteikumos nav noteikts citādi.

2. Grozījumi 6.panta pirmās daļas 6.punktā, ceturtās daļas 3.punktā, 9.panta pirmās daļas 2.punktā tiek piemēroti, aprēķinot apliekamo ienākumu par periodu, sākot ar 1996.gada 1.janvāri.

3. Energoapgādes uzņēmumi, aprēķinot nodokli par 1996.gadu, drīkst Ministru kabineta noteiktajā kārtībā samazināt apliekamo ienākumu par summu, kas vienāda ar to grāmatvedībā esošajiem uzkrājumiem bezcerīgiem parādiem.

4. Grozījumi 2.panta otrajā daļā, 6.panta sestajā un trīspadsmitajā daļā stājas spēkā vienlaikus ar likuma par privātajiem pensiju fondiem spēkā stāšanos.

Likums Saeimā pieņemts 1997.gada 13.martā.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1997.gada 27.martā

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!