No šī brīža — lai kalpotu Rīgai un rīdziniekiem

Jaunā Rīgas Dome savā pirmajā — ārkārtas sēdē

Vecā mēra Māra Purgaiļa padoms — jaunajam mēram Andrim Bērziņam

Vakar jaunās Rīgas Domes pirmajā sēdē

Pulkstenis rāda 12.30. Vietu Rīgas galvas krēslā ieņem Andris Bērziņš. Monitors vēsta, ka no 60 Rīgas Domes deputātiem uz pirmo ārkārtas sēdi ieradušies 58. Taču elektronika kļūdījusies: sekretariāts fiksē 59 deputātu klātbūtni.

Mērs paziņo sēdi par atklātu. Lai jaunā Dome varētu sākt darbu, nepieciešams apstiprināt grozījumus Rīgas Domes Nolikumā.

Tribīnē Andris Bērziņš — grozījumu autors. Viņa ierosinājumu vidū — divu Domes priekšsēdētāja vietnieku amatu iedibināšana, prezidija aizstāšana ar valdi, deputātu darba grupu skaitliskā lieluma ierobežošana.

Sākas debates. Jūtams opozīcijas spiediens, jaušama sociāldemokrātu aktivitāte.

Pirmais balsojums. Grozījumi Nolikumā par Rīgas Domi tiek pieņemti (+37; –13; 9 att.). Svarīga uzvara. Dome var sākt darbu. Vispirms — abu priekšsēdētāja vietnieku ievēlēšana.

Atkal debates. Lietišķas un formālas. Par Rīgas Domes priekšsēdētāja vietniekiem kļūst Juris Rītiņš (+35; –19; 1 att.) un Andris Ārgalis (+51; –5; 2 att.).

Pirmās sēdes pirmais pārtraukums. Rīgas mērs “Latvijas Vēstnesim” atvēl trīs minūtes.

— Kā iesākās jūsu pirmā darba diena jaunajā amatā?

Andris Bērziņš: — Tā iesākās ar interviju Latvijas Radio. Pēc tam piedalījos Ostu padomes sēdē. Tad bija vairākas atbildīgas tikšanās, un tagad šī visai saspringtā sēde.

— Kā jūtaties pēc ārkārtas sēdes pirmās daļas?

Andris Bērziņš: — Daudzmaz normāli. Vadot sēdes, kurās uzstājas deputāti, kas domā principiāli atšķirīgi un, nemeklējot kopsaucēju, tikpat principiāli izsaka savu viedokli, šajā amatā ir vajadzīgs īpašs rūdījums.Turklāt ir deputāti, kas ne tik daudz mēģina jautājumus risināt principiāli, bet gan cenšas ar savu uzstāšanos samulsināt sēdes vadītāju. Tas dažkārt viņiem arī izdevās, jo es vēl pilnībā nepārvaldu Rīgas Domes sapulču vadīšanas procedūru. Taču jau tagad varu droši teikt, ka to es apgūšu ļoti ātri. Tad varbūt būs pat otrādi. Mans etalons sēžu vadīšanā ir Anatolijs Gorbunovs. Īpaši ja atceros, kā viņš vadīja Saeimas sēdes, precīzi pārvaldot reglamentu, spējot ieiet un iziet no visām situācijām. No viņa daudz varu mācīties. Es domāju, ka to mēs apgūsim.

— Mūsu laiks beidzas. Tāpēc — ja vien dažos vārdos to var pateikt — sakiet, lūdzu, ko jūs vēlētos paveikt mūsu Rīgas labad — pirmām kārtām?

Andris Bērziņš: — Tas nav vienkārši atbildams, jo mūsu pilsētā neviena problēma nav ātri un viegli atrisināma. Piemēram, tagad Rīgā apkures sezona beidzas. Nopietni jādomā un jārisina jautājums, kas nākamajā apkures sezonā notiks ar tarifiem. Varbūt varam kaut ko ar tiem darīt, jo tarifi nepārtraukti kāpj. Cik ilgi tā var?

— Paldies par mirkli, ko šajā saspringtajā darbadienā varējāt veltīt mūsu laikrakstam! Veiksmi jaunajā darbā!

Andris Bērziņš: — Jā, arī veiksme būs vajadzīga. Paldies!

Vairis Ozols,

“LV” iekšpolitikas redaktors