Ar zemnieka skatu:

Zemkopības ministrs Roberts Dilba

— pēc tikšanās ar Eiropas kolēģiem Briselē

Pagājušajā nedēļā Briselē tikās Eiropas Savienības un asociēto valstu lauksaimniecības ministri. No Latvijas piedalījās zemkopības ministrs Roberts Dilba un Veterinārā departamenta un kvalitātes kontroles institūciju speciālisti. Kā “Latvijas Vēstnesim” pastāstīja Roberts Dilba, sarunas galvenokārt bijušas par ļoti specifiskiem veterināriem un fitosanitāriem jautājumiem. Šie jautājumi tikuši apspriesti jau iepriekš, speciālistu līmenī, kā arī sarunās ar Nīderlandes vēstnieku Latvijā.

Katrā valstī attiecībā uz veterināro un fitosanitāro kontroli un kvalitāti ir savas savdabīgas prasības, īpaši tas sakāms par asociētajām valstīm.

Šīs valstis vēl tikai veido un kārto šo sistēmu, tādēļ daudz kas ieviešams no jauna, un tas prasa lielus līdzekļus. Būtībā darbs jāveic trijos virzienos: kotrole uz valsts robežas, iekšējās pārtikas aprites kontrole un, kas varbūt ir pats svarīgākais, kontrole, kāda veicama, lai izvestu preci no valsts uz Austrumu vai ES tirgu.

— Mums jāizveido Latvijā vienota pārtikas kontroles sistēma,— teica Roberts Dilba .— Pie šī jautājuma strādājam kopā ar Ekonomikas, Labklājības un daļēji arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Smagākais jautājums acīmredzot būs ražotāju apziņa. ES valstīs galvenā kvalitātes kontrole notiek uzņēmuma iekšienē, katrs ražotājs pats ir atbildīgs par preces kvalitāti. Tas ir viņu pašu interesēs, un viņi to pilnībā apzinās. Valsts kontrole ir diezgan nosacīta, tā pārbauda, vai uzņēmums tiešām savu preci kontrolē. Lai šādu līmeni sasniegtu Latvijā, būs jāveic smags darbs. Kaut vai atcerēsimies, cik noraidoša bija sabiedrības attieksme pret kautuvēm, kas ikvienā ES valstī ir pašsaprotama lieta...

Sarunu virzība šoreiz nav bijusi plaša un abstrakta, bet gan tikušas pārrunātas konkrētas lietas, kas būtiskas asociētajām valstīm. Patiešām ir veidojies dialogs, jo gan ES, gan asociēto valstu lauksaimniecības ministri un speciālisti zināja iepriekš, kādi jautājumi tiks apspriesti, un bija sarunām gatavojušies. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada strukturētajām sarunām nule notikušo sarunu organizācija bijusi daudz augstākā līmenī. Šogad sarunas vadīja Nīderlandes lauksaimniecības ministrs, jo prezidentūra ir pārcēlusies uz Nīderlandi.

Latvija ierosināja un Lietuvas delegācija atbalstīja šo ierosmi, proti, ES varētu atbalstīt Baltijas vienotā tirgus regulēšanas procesu. Baltijai vajadzētu palīdzību no ES struktūrfondiem, un sakārtota infrastruktūra būtu ne tikai Baltijas interesēs vien. Sakārtots tirgus varētu arī mazināt spriedzi ES iekšienē. Šo Roberta Dilbas ierosmi atbalstījuši arī Dānijas un Somijas lauksaimniecības ministri, kas atzinīgi novērtējuši Latvijas delegācijas uzstāšanos.

Rūta Bierande, “LV” lauksaimniecības nozares redaktore

— par pavasari, kas nāk Latvijas laukos

Aizvadītās nedēļas preses konferencē zemkopības ministrs Roberts Dilba atzina, ka reālā situācija laukos ir sarežģīta. Problēmas, kuras visvairāk satraukušas Latvijas zemniekus, nav atrisināmas tikai Zemkopības ministrijas spēkiem. Ministrs arī piebilda, ka daudzviet zemnieki nav informēti par to, kur paliek atsevišķu nodokļu iemaksas. Viņi uzskata, ka šos nodokļus iekasē nevis Finansu ministrija, bet gan Zemkopības ministrija. Tajā pašā laikā ir saprotama zemnieku neapmierinātība ar dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa atmaksu. Kopš 1996.gada 1.janvāra zemniekam akcīzi atmaksā pēc aprēķina, ka viena hektāra apstrādei tiek patērēti 120 litri degvielas. Par katru dīzeļdegvielas litru zemnieks saņem atpakaļ astoņus santīmus.

Akcīzes nodokli lauksaimniekiem atmaksā divas vai četras reizes gadā atkarībā no tā, vai zemnieks ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs vai ne. Daudzi zemnieki ir pārliecināti, ka, saņemot akcīzes nodokļa samaksu divas vai četras reizes gadā, viņi subsidē valsti, ir arī problēmas un daždažādas neērtības visu dokumentu nokārtošanā.

Tādēļ Zemkopības ministrija ir izstrādājusi vairākus priekšlikumus grozījumiem Ministru kabineta noteikumos. Lūk, tie: lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, kas maksā PVN, akcīzes nodokli atmaksāt katru mēnesi, tāpat to var darīt arī PVN nemaksātājiem, ja tie iesniedz pieprasījumu. Zemniekam naudu varētu izmaksāt viņa paša pagastā.

1997.gada valsts subsīdiju nolikums paredz subsidēt pusi, bet ne vairāk kā 10 procentus kredīta gada procentu likmes, ja kredīts ņemts jaunas tehnikas iegādei, kā arī izveidot kredītu garantiju fondu 500 000 latu vērtībā. Lauksaimnieki varēs saņemt kredītu garantijas 30 līdz 50 procentu apjomā no kopējās kredītu summas, ja kredīts paredzēts lauksaimnieciskās ražošanas attīstībai. Arī Pasaules bankas kredīts 25 miljoni dolāru būs atvēlēts mazo un vidējo uzņēmumu veidošanai laukos.

Pēc statistikas datiem, līdz šā gada sākumam komercbankas ir izdevušas kredītus ap 260 miljoniem latu. Lauksaimnieki no šīs summas ir saņēmuši mazāk nekā 10 procentus. Latvijā pašlaik reāli darbojas ap 40000 zemnieku saimniecibu, no tām aizdevumus ir ņēmušas apmēram 3000. Dažviet zemnieki ir neizpratnē, ka pensionāriem zemniekiem gandrīz nav iespējams saņemt kredītus. Viņiem tos atsaka ar motivāciju, ka diez vai viņi spēs savas atlikušās dzīves laikā tos atmaksāt. R.Dilba sacīja, ka šāda rīcība ir nepamatota — galvenais kritērijs kredītu saņemšanā ir garantijas biznesā un ienesīga ražošana.

Lauksaimniecības likuma 16.pants paredz, ka valsts atbalsts subsīdiju veidā nedrīkst būt mazāks par 3 procentiem no valsts pamatbudžeta.

1998.gada valsts pamatbudžeta izdevumi varētu būt 584 miljoni latu, tātad subsīdijām lauksaimniecībā ir jāparedz ne mazāk kā 17,5 miljoni latu, kas ir par 7,4 miljoniem latu vairāk nekā šogad. Zemkopības ministrs piebilda, ka bez šāda valdības atbalsta būs grūti uzlabot situāciju lauksaimniecībā. Par šo nepieciešamo atbalstu laukiem Zemkopības ministrija ir uzrakstījusi vēstuli Ministru prezidentam Andrim Šķēlem.

Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece Irina Pilvere informēja par valsts budžeta projekta izstrādāšanu 1998.gadam. Nākamgad Zemkopības ministrijas valsts budžetu veidos no vairākām valsts budžeta programmām: lauksaimniecības, valsts atbalsta Eiropas Savienības kvalitātes prasībām atbilstošas produkcijas ražošanai (subsīdijas), veterinārmedicīnas, sanitārās robežu inspekcijas, zivsaimniecības un zvejniecības, nozares vadības, izglītības, zemes izpirkšanas un kultūras. 1998.gadā kā atsevišķas programmas tiks izstrādātas “Valsts atbalsts ES kvalitātes prasībām atbilstošas produkcijas ražošanai (subsīdijas)” kā izvēles programma un “Veterinārmedicīna”. Kā pilnīgi jauna programma tiek izstrādāta “Sanitārā robežu inspekcija”.

Pašlaik Zemkopības ministrijas speciālisti sadarbībā ar Agrārās ekonomikas institūta zinātniekiem intensīvi strādā pie jaunā Lauksaimniecības gada ziņojuma sagatavošanas. Tas Ministru kabinetā jāiesniedz līdz 1.jūlijam, bet ministrijas speciālisti to iecerējuši pabeigt līdz maijam.

Dagnija Muceniece