INFORMĀCIJA

Pie Valsts prezidenta

— Aizsardzības ministrijas ģenerālinspektors

Turpinājums no 1.lpp.

Sarunā Valsts prezidents uzsvēra, cik lielā mērā ģenerālinspektora institūcijas darbība veicina disciplīnas uzlabošanos un tādu apstākļu novēršanu, kuri izraisa disciplīnas pārkāpumus. R.Ludriks atzina, ka institūcija (tajā strādā arī trīs vecākie inspektori) ir pierādījusi tās radīšanas idejas pamatotību, jo tagad, kad pilnībā izstrādāts un stājies spēkā tās nolikums, jau notiek iknedēļas pārbaudes inspekcijas, kuru galvenais uzdevums ir armijas daļās iepazīties ar situāciju, personālsastāvu un veikt rūpīgu dzīves apstākļu izpēti. Ģenerālinspektoram ir pilnvaras iegūt vispusīgu informāciju, kas ļautu izdarīt attīstību un progresu veicinošus secinājumus.

Kā otru savas institūcijas darbības pamatvirzienu ģenerālinspektors minēja sūdzību, konfliktsituāciju izskatīšanu un dienesta izmeklēšanu. Salīdzinājumam jau tagad varot izdarīt secinājumu, ka pagājušajā gadā smago noziegumu skaits un to izdarīšanas iespējas armijas daļā ir samazinājušās.

Valsts prezidents un R.Ludriks bija vienisprātis, ka pārdomāts izskaidrošanas darbs un godīga militārpersonu attieksme, izskatot konkrētu sūdzību, ir būtiskākie faktori, kas garantē situācijas neatkārtošanos un uzlabošanos nākotnē. Tika pārrunāti vairāki jautājumi saistībā ar profilakses pasākumiem, lai nepieļautu disciplīnas pārkāpumus. R.Ludriks runāja par to, ka jebkurš pārkāpums ir jāizskata kompleksi, proti, ir svarīgi pilnveidot sadzīves apstākļus armijas daļās, veltīt lielāku uzmanību kadru jautājumam, panākt viendabīgu sistēmu un atbildību. Te tika atzīmēts pozitīvs pavērsiens, risinot ar ārpusreglamenta attiecībām saistītās problēmas: 1997.gada 11.martā stājies spēkā jaunais “Karavīru militārās disciplīnas reglaments”.

Tika pārrunāti arī jautājumi, kas skar virsnieku sastāva atalgojumu, īpaši minot aktivitātes, kas būtu veicamas Aizsardzības ministrijā šo jautājumu sakārtošanai.

Valsts prezidenta preses dienests

Informācijai:

1995.gadā pieauga vēstuļu skaits Valsts prezidentam no karavīru vecākiem, kuri lūdza vērsties pret tā dēvētajām ārpusreglamenta attiecību izpausmēm Nacionālajos bruņotajos spēkos un Iekšlietu ministrijas formējumos.

Toreiz Valsts prezidents aicināja sasaukt karavīru un sabiedrības pārstāvju sanāksmi, kas notika 1995.gada 21.aprīlī. Sanāksmes gaitā tika analizēta situācija un pieņemti konkrēti lēmumi. Sanāksmes secinājums bija šāds: sabiedrība nav pietiekami informēta par iespējām aizstāvēt savas tiesības, jaunieši netiek laikus sagatavoti dienestam, bet sabiedrība nesaņem pilnīgu informāciju par karavīru dzīvi. Šajā sanāksmē prezidents aicināja izveidot NBS ģenerālinspektora amatu, kura uzmanības lokā būtu tieši disciplīnas jautājumi bruņotajos spēkos.

Tagad ar aizsardzības ministra 1997. gada 21.janvāra pavēli pie ģenerālinspektora R.Lundrika pa tālruni 7223963 vai 7213021 vai jebkurā valsts dienesta pārvaldē personas var griezties ar savām pretenzijām un sūdzībām. Ir iespēja sarunāt tikšanos konkrētā jautājumā, ģenerālinspektora institūcijas adrese: K.Valdemāra iela 10/12.

Ar zemnieka skatu:

Turpinājums

no 1.lpp.

Zemkopības ministrs Roberts Dilba

— pēc tikšanās ar Eiropas kolēģiem Briselē

Katrā valstī attiecībā uz veterināro un fitosanitāro kontroli un kvalitāti ir savas savdabīgas prasības, īpaši tas sakāms par asociētajām valstīm.

Šīs valstis vēl tikai veido un kārto šo sistēmu, tādēļ daudz kas ieviešams no jauna, un tas prasa lielus līdzekļus. Būtībā darbs jāveic trijos virzienos: kotrole uz valsts robežas, iekšējās pārtikas aprites kontrole un, kas varbūt ir pats svarīgākais, kontrole, kāda veicama, lai izvestu preci no valsts uz Austrumu vai ES tirgu.

— Mums jāizveido Latvijā vienota pārtikas kontroles sistēma,— teica Roberts Dilba.— Pie šī jautājuma strādājam kopā ar Ekonomikas, Labklājības un daļēji arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Smagākais jautājums acīmredzot būs ražotāju apziņa. ES valstīs galvenā kvalitātes kontrole notiek uzņēmuma iekšienē, katrs ražotājs pats ir atbildīgs par preces kvalitāti. Tas ir viņu pašu interesēs, un viņi to pilnībā apzinās. Valsts kontrole ir diezgan nosacīta, tā pārbauda, vai uzņēmums tiešām savu preci kontrolē. Lai šādu līmeni sasniegtu Latvijā, būs jāveic smags darbs. Kaut vai atcerēsimies, cik noraidoša bija sabiedrības attieksme pret kautuvēm, kas ikvienā ES valstī ir pašsaprotama lieta...

Sarunu virzība šoreiz nav bijusi plaša un abstrakta, bet gan tikušas pārrunātas konkrētas lietas, kas būtiskas asociētajām valstīm. Patiešām ir veidojies dialogs, jo gan ES, gan asociēto valstu lauksaimniecības ministri un speciālisti zināja iepriekš, kādi jautājumi tiks apspriesti, un bija sarunām gatavojušies. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada strukturētajām sarunām nule notikušo sarunu organizācija bijusi daudz augstākā līmenī. Šogad sarunas vadīja Nīderlandes lauksaimniecības ministrs, jo prezidentūra ir pārcēlusies uz Nīderlandi.

Latvija ierosināja un Lietuvas delegācija atbalstīja šo ierosmi, proti, ES varētu atbalstīt Baltijas vienotā tirgus regulēšanas procesu. Baltijai vajadzētu palīdzību no ES struktūrfondiem, un sakārtota infrastruktūra būtu ne tikai Baltijas interesēs vien. Sakārtots tirgus varētu arī mazināt spriedzi ES iekšienē. Šo Roberta Dilbas ierosmi atbalstījuši arī Dānijas un Somijas lauksaimniecības ministri, kas atzinīgi novērtējuši Latvijas delegācijas uzstāšanos.

Rūta Bierande,

“LV” lauksaimniecības nozares redaktore

— par pavasari, kas nāk Latvijas laukos

Akcīzes nodokli lauksaimniekiem atmaksā divas vai četras reizes gadā atkarībā no tā, vai zemnieks ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs vai ne. Daudzi zemnieki ir pārliecināti, ka, saņemot akcīzes nodokļa samaksu divas vai četras reizes gadā, viņi subsidē valsti, ir arī problēmas un daždažādas neērtības visu dokumentu nokārtošanā.

Tādēļ Zemkopības ministrija ir izstrādājusi vairākus priekšlikumus grozījumiem Ministru kabineta noteikumos. Lūk, tie: lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, kas maksā PVN, akcīzes nodokli atmaksāt katru mēnesi, tāpat to var darīt arī PVN nemaksātājiem, ja tie iesniedz pieprasījumu. Zemniekam naudu varētu izmaksāt viņa paša pagastā.

1997.gada valsts subsīdiju nolikums paredz subsidēt pusi, bet ne vairāk kā 10 procentus kredīta gada procentu likmes, ja kredīts ņemts jaunas tehnikas iegādei, kā arī izveidot kredītu garantiju fondu 500 000 latu vērtībā. Lauksaimnieki varēs saņemt kredītu garantijas 30 līdz 50 procentu apjomā no kopējās kredītu summas, ja kredīts paredzēts lauksaimnieciskās ražošanas attīstībai. Arī Pasaules bankas kredīts 25 miljoni dolāru būs atvēlēts mazo un vidējo uzņēmumu veidošanai laukos.

Pēc statistikas datiem, līdz šā gada sākumam komercbankas ir izdevušas kredītus ap 260 miljoniem latu. Lauksaimnieki no šīs summas ir saņēmuši mazāk nekā 10 procentus. Latvijā pašlaik reāli darbojas ap 40000 zemnieku saimniecibu, no tām aizdevumus ir ņēmušas apmēram 3000. Dažviet zemnieki ir neizpratnē, ka pensionāriem zemniekiem gandrīz nav iespējams saņemt kredītus. Viņiem tos atsaka ar motivāciju, ka diez vai viņi spēs savas atlikušās dzīves laikā tos atmaksāt. R.Dilba sacīja, ka šāda rīcība ir nepamatota — galvenais kritērijs kredītu saņemšanā ir garantijas biznesā un ienesīga ražošana.

Lauksaimniecības likuma 16.pants paredz, ka valsts atbalsts subsīdiju veidā nedrīkst būt mazāks par 3 procentiem no valsts pamatbudžeta.

1998.gada valsts pamatbudžeta izdevumi varētu būt 584 miljoni latu, tātad subsīdijām lauksaimniecībā ir jāparedz ne mazāk kā 17,5 miljoni latu, kas ir par 7,4 miljoniem latu vairāk nekā šogad. Zemkopības ministrs piebilda, ka bez šāda valdības atbalsta būs grūti uzlabot situāciju lauksaimniecībā. Par šo nepieciešamo atbalstu laukiem Zemkopības ministrija ir uzrakstījusi vēstuli Ministru prezidentam Andrim Šķēlem.

Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece Irina Pilvere informēja par valsts budžeta projekta izstrādāšanu 1998.gadam. Nākamgad Zemkopības ministrijas valsts budžetu veidos no vairākām valsts budžeta programmām: lauksaimniecības, valsts atbalsta Eiropas Savienības kvalitātes prasībām atbilstošas produkcijas ražošanai (subsīdijas), veterinārmedicīnas, sanitārās robežu inspekcijas, zivsaimniecības un zvejniecības, nozares vadības, izglītības, zemes izpirkšanas un kultūras. 1998.gadā kā atsevišķas programmas tiks izstrādātas “Valsts atbalsts ES kvalitātes prasībām atbilstošas produkcijas ražošanai (subsīdijas)” kā izvēles programma un “Veterinārmedicīna”. Kā pilnīgi jauna programma tiek izstrādāta “Sanitārā robežu inspekcija”.

Pašlaik Zemkopības ministrijas speciālisti sadarbībā ar Agrārās ekonomikas institūta zinātniekiem intensīvi strādā pie jaunā Lauksaimniecības gada ziņojuma sagatavošanas. Tas Ministru kabinetā jāiesniedz līdz 1.jūlijam, bet ministrijas speciālisti to iecerējuši pabeigt līdz maijam.

Dagnija Muceniece

Par Muitas kodeksa pārkāpšanu

VID Mobilās pretkontrabandas daļas darbinieki sadarbībā ar Lielbritānijas kompānijas “Crown Agents” konsultantiem 6. martā veica kravas dokumentu pārbaudi firmās “DSH” un “Lata Impeks”.

Pārbaudes gaitā atklājās, ka firmas deklarējušas preces, kas ievestas no Holandes — valkātus apģērbus u.c. lietotus izstrādājumus ( second hand ), iesniedzot muitā pavaddokumentus, kuros uzrādīta ievērojami mazāka kravas vērtība, nekā tā ir patiesībā. Piemēram, firma “DSH” konteineru ar 15 tonnām (208 maisiem) kravas novērtējusi par Ls 5500, bet firma “Lata Impeks” — konteineru ar 15,5 tonnām (235 maisiem) kravas deklarējusi par Ls 6733 lielu summu.

Patiesībā katra konteinera kravas vērtība ir lēšama ap Ls 17 000. Par to VID Mobilās pretkontrabandas daļas darbinieki uzzināja no sarakstes ar Holandes Ieņēmumu dienesta muitu, kas apliecināja, ka, izvedot šīs preces no viņu valsts, muitā uzrādīta daudz lielāka preces vērtība. Abas firmas, ievedot second hand preces, bija tās atmuitojušas brīvam apgrozījumam Latvijā.

Līdz ar to Latvijas valsts kasē tika plānots iemaksāt krietni mazāku nodokļu daudzumu.

Par šo pārkāpumu Rīgas muitā 20. martā tika pieņemts lēmums — atzīt par vainīgām abas minētās firmas pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201. panta 25. punkta, kas paredz preces konfiskāciju un soda naudas uzlikšanu par nepatiesu ziņu saturošu dokumentu iesniegšanu muitas iestādei.

Minētajām firmām nāksies atvadīties no Ls 250 lielas naudas summas un second hand precēm.

Mazliet bēdīgāk klājās SIA “Visso”, kura muitā deklarēja 44 tonnas gaļas kā bekona liemeņu puses. Pēc muitas ekspertu atzinuma patiesībā šī prece bijusi saldētas cūkgaļas liemeņu puses. Šī prece salīdzinājumā ar deklarācijā uzrādīto produktu muitā tiek vērtēta 3,85 reizes dārgāk. Arī šī prece bija atmuitota brīvam apgrozījumam Latvijā.

Līdz ar to SIA “Visso” ar Rīgas muitas lēmumu 20. martā gaļas produkti tika konfiscēti un vainīgajiem uzlikts naudas sods 100 procentu apmērā no preces vērtības, t.i., Ls 33 880 saskaņā ar Muitas kodeksa 71. pantu — par preču nedeklarēšanu vai deklarēšanu ar neīstu nosaukumu.

Turmāk vēl!

Liesma Kalve,

VID preses sekretāre

1997. gada 26. martā

Par aktuālo civiltiesiskajā praksē

Vakar, 26. martā, LR Iekšlietu ministrijas zālē notika sanāksme par tiesību normu piemērošanas problēmām. Iekšlietu ministrs Dainis Turlais uz tikšanos bija aicinājis IeM Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta, Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta, LR Naturalizācijas pārvaldes, Valsts cilvēktiesību biroja, Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta un citu valsts institūciju pārstāvjus, lai apspriestu trīs svarīgus problēmu lokus, kuriem nepieciešams administratīvi juridisks risinājums. Un tie ir jautājumi par jaunpiedzimuša bērna statusa noteikšanu, ja tā vecākiem ir dažāda valstspiederība; PSRS (KF) Bruņotajos spēkos dienējušo, no Latvijas teritorijas iesaukto personu tiesisko reglamentāciju un PSRS (KF) militārpersonu šķirto laulāto statusa noteikšanu.

Sanāksmes gaitā IeM Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes direktors Ints Zītars iepazīstināja klātesošos ar galvenajiem pārvaldes darbības virzieniem, kā arī izvirzīja apspriešanai jautājumu par to personu ieceļošanu valstī, kas nav Latvijas pilsoņi, bet vēlas šeit atgriezties uz pastāvīgu dzīvi pie saviem bērniem vai vecākiem.

Valsts institūciju pārstāvji tikšanās noslēgumā atzina, ka šīs problēmas ir pietiekami aktuālas un to risināšanai nepieciešams izveidot darba grupu, kurai būtu konsultatīvs un rekomendējošs raksturs tālākai lēmumu pieņemšanai Ministru kabinetā.

IeM preses centrs

1997. gada 26. martā

Par Latvijas Ostu padomes sēdi

Vakar, 26.martā, notika kārtējā Latvijas Ostu padomes sēde, kurā apstiprināts jaunais Ostu padomes sastāvs. Pēc pašvaldību vēlēšanām tajā darbosies jaunais Rīgas Domes priekšsēdētājs Andris Bērziņš, Liepājas Domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, kā arī finansu ministrs, zemkopības ministrs un valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” ģenerāldirektors Andris Zorgevics.

Ostu padome apstiprināja 1996.gada ostu attīstības tāmes izpildi.

Tika uzklausīts Rīgas pasažieru ostas ziņojums par situāciju valsts un pašvaldības akciju sabiedrībā “Rīgas pasažieru osta”, kas nav ļāvusi Latvijas pusei veidot kuģu līniju ne tikai ar Zviedriju, bet arī ar citām valstīm bez saskaņošanas ar Latvijas un Zviedrijas kopuzņēmumu “Baltic Terminal”. Lai mainītu situāciju par labu Latvijas interesēm, Satiksmes ministrija un Rīgas Dome nolēma veidot akciju sabiedrību “Rīgas pasažieru osta”, nodalot naudu un īpašumus ieguldīšanai statūtu sabiedrībā.

Uzdots Satiksmes ministrijai sagatavot Ministru prezidenta rīkojumu par darba grupas izveidi, kas katrā Ostu padomes sēdē informētu, kā tiek pildīts Brīvostu likums, un nepieciešamības gadījumā iesniegtu grozījumus likumā.

Ostu padome iepazinās ar izmaksu tāmi vienam gadam Baltijas pārstāvniecības uzturēšanai Brēmenē un apsprieda iespēju atvērt pārstāvniecības Briselē un Maskavā.

Nākamā Ostu padomes sēde paredzēta 30.aprīlī.

Valdības preses dienests