Saeimas 24. marta sēde

Stenogramma

Turpinājums. Sākums "LV" nr. 82.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts — runas turpinājums ). Un mūsu osta ir viena, kas mūsu tautu var pataisīt bagātu. Viņa vienmēr ir to darījusi. Bet šodien mēs sākam izputināt tik vareni to bagātību, kas mums ir. Un tagad runa ir, vai mēs atļausim... Mēs visi zinām, ja mēs šito te pieņemsim, ka Inkuļa kungs vadīs Rīgas ostu. Un mēs visi zinām, ko tas nozīmē. Mēs visi zinām, ka melnā vara, kas pār mums valda, kas liek mums spiest to pogu, ka tā ir nolēmusi, ka Rīgas osta tautai nekā nepelnīs, ka būs viskautkādas šeftes un izīrēs zemi par nez cik tur lētiem cipariem, un to naudu pelnīs citi. Pārdomāsim, ko mēs darām! Ai, kā es lūdzu Dievam, lai daži no mums sāktu just atbildību pret mūsu tautu! Šitanī lietā mēs kopēji kaut ko nolēmām. Un kāpēc tagad mainīt? Tikai tāpēc, ka tas... tai melnajai varai, kas pār mums valda, nav ērti. Viņai būs jāatrod viena cita uzticības persona, lai šito lielo, lielo bagātību, šito lielo bagātības avotu, lai tas to novērš no tautas, un viņam ir bailes, un viņu izraudzītā persona — Inkuļa kungs — tur ir tik vajadzīga, ka mums it kā būtu jāpārlemj mūsu lēmumi. Un vai mēs esam tik gļēvi, ka mēs to darīsim? Es nezinu... es biju pāris dienas atpakaļ restorānā. Un viens mani pazina, un viņa kundzes... saprata, ka es biju kā deputāts, un sāka mani lamāt — kā tu pārdosi Latvijas zemes, latviešu ostas, latviešu artērijas... ko jūs darāt! Un nevarēju viņām paskaidrot, draugi, ka es esmu pret to. Mēs visi esam līdzvainīgi...

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, piecas minūtes ir pagājušas. Jūs runājat otro reizi. Diemžēl laiks ir beidzies.

G.Valdmanis. Bīp, bīp...

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis, frakcija “Latvijas ceļš”. Kristovska kungs, līdz pārtraukumam ir 10 minūtes. Vai jums pietiks? Paldies!

Ģ.V.Kristovskis (LC). Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Manuprāt, šis svarīgais jautājums, ko Valsts prezidents ir izvirzījis, ir tā apspriešanas vērts, un es uzreiz pasaku, ka es atbalstu Valsts prezidenta izteikto domu par to, ka konkurencei uz šo amatu... tātad pieejai būtu jābūt demokrātiskai, brīvai visām profesijām, atbilstošai personai jābūt iespējai ieņemt šo amatu. Bet runa jau nav par to, ar kuru galu kuģis ienāks ostā, cik dziļi būs, vai būs pietauvojies, vai viņš neuzskries sēklim un tamlīdzīgi, un tamlīdzīgi... Vai to pratīs izdarīt pietiekami profesionāli no jūrniecības viedokļa? Runa jau šajā jautājumā ir par to, kurš pārraudzīs to naudu, kura tur plūdīs iekšā un ārā, kurš organizēs šo darbu, kurš piesaistīs šo naudu un līdzekļus, un tamlīdzīgi. Tas jau mums ir jāsaprot. Pats galvenais. Un par to arī ir faktiski tās bažas, un tieši tāpēc, izejot no šī aspekta, es nevaru piekrist tam, ka tieši jūrniecības izglītība ir primārais noteikums. Primārais ir, lai šeit būtu uzticams cilvēks. Ne jau velti tautā ir bažas, ka ostas mēs nekontrolējam, ka ostās valda nezināmi spēki, ostās valda noziedzība un tamlīdzīgi, un tamlīdzīgi. Tas nebūt nenozīmē, ka šai noziedzībai ir jābūt prastā izpratnē. Šeit ir tās klasiskais variants, kad runā par baltām apkaklītēm un tamlīdzīgi. Un, protams, kā jau šeit iepriekšējais runātājs teica, ka mēs šeit izlemjam šo jautājumu, protams, arī caur mums varbūt tiešā vai netiešā veidā strādā šie grupējumi, kuriem ir zināmas intereses, un tamlīdzīgi. Tā ka šeit ir jautājums par to, cik piemērota persona tieši no morāli ētiskajiem kritērijiem tiek izvirzīta šim amatam. Šī ir viena no svarīgākajām īpašībām, kurai būtu jābūt šādai personai. Tikko mēs sākam šādas personas aprobežot un meklēt tikai jūrniecības speciālistu vidū, mēs tātad izslēdzam no spēles veselu virkni cienījamu pretendentu, kuri varētu ieņemt šo amatu, kuriem ir cita izglītība, kuriem ir jau pieminētais menedžera talants un tamlīdzīgi.

Tā ka es domāju, protams, var skatīties uz vienu pusi, var neuzticēties cilvēkiem, var skatīties uz otru pusi, bet pieejai ir jābūt demokrātiskai un pietiekami plašai, pietiekami daudzu specialitāšu cilvēkiem, kuri sevi ir pierādījuši un kuri ir uzticami, tādiem būtu jānokļūst šajos amatos no visdažādākajām specialitātēm. Galvenais, lai viņi būtu piemēroti un uzticami. Tāda ir mana pārliecība. Tāpēc es aicinu atbalstīt Valsts prezidenta priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies ir Dzintars Ābiķis, bet, Ābiķa kungs, mums ir vairs tikai septiņas minūtes (No zāles deputāts Ābiķis: “Pietiks!”). Lūdzu! Dzintars Ābiķis, frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (LC). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Protams, ideālā variantā vislabāk būtu, ja ieņemamo amatu ostā pildītu cilvēks, kam tiešām ir speciālā izglītība, un es šeit gribētu informēt, ka šobrīd Jūras akadēmijā šeit pat Latvijā šādus speciālistus gatavo, un ir arī studenti, kas jau ir stažējušies Lielbritānijā, lai tieši apgūtu šo specialitāti. Tajā pašā laikā, protams, ka tie vēl ir jauni cilvēki, bez pieredzes, bez pieredzes praktiskajā darbā, un loģiski, ka ielikt tur cilvēku, kas ir specializējies nevis ostu pārvaldē, bet kādā citā jūrniecības specialitātē, teiksim, kuģa kapteini, kuģa motoristu vai kā citādāk, tas būtu absolūti neloģiski. Tātad ideālā variantā, protams, būs, ka pēc kāda laika, kad šie mūsu pašu mācību iestādē izglītību ieguvušie speciālisti būs kādu laiku arī apguvuši praktiskās dzīves iemaņas, ideālā variantā būs, protams, ka pārvaldniekam būs šī izglītība, bet tajā pašā laikā, cienījamie kolēģi no frakcijas “Latvijai”, protams, es jums simtprocentīgi piekrītu, ka ir nepieļaujami, ka šādā amatā izvirza cilvēkus pēc partijas piederības, pēc tā, vai viņiem ir sakari vienā vai otrā partijā, vai valsts pārvaldes institūcijā, tas tiešām ir amorāli. Bet tajā pašā laikā, cienījamie kolēģi no frakcijas “Latvijai”, tikpat labi arī speciālists ar attiecīgo izglītību var būt kādas partijas biedrs, tāpat viņš var būt kāda ekonomiskā grupējuma biedrs, un tas, ko jūs te runājāt, pieņemot šo te veco, jau nobalsoto variantu, nebūt šādu iespēju neizslēdz.

Un nobeigumā. Es jums gribētu atgādināt, ka Latvijas Jūrniecības savienības priekšsēdētājs Elsberga kungs, un kur nu vēl kompetentāku cilvēku par viņu, ir uzrakstījis vēstuli Saeimas deputātiem par to, ka viņš uzskata, ka ar likumu noteiktā augstākās jūrniecības izglītības prasība ostu pārvaldniekam nav labākais šī jautājuma risinājums. Nav šobrīd... šobrīd, kamēr šie jaunie cilvēki vēl tikai izglītojas, nav labākais risinājums. Tāpēc atbalstīsim prezidenta viedokli.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš — otro reizi. Bet, Ozoliņa kungs, nu ir trīs minūtes. Pietiks jums? Lūdzu, Ozoliņa kungs, runājiet līdz pārtraukumam un pēc tam divas minūtes pēc pārtraukuma.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo Prezidij un cienījamie deputāti! Vai mēs tiešām nevaram vienreiz mazliet paskatīties patiesībai acīs. Mēs runājam... Kristovska kungs, par morāli, par cilvēku, kurš pārraudzīs naudu, kurš būs uzticams cilvēks. Kam uzticams? Jā... grupai uzticams. Dažiem uzticams. Bet vai viņš būs uzticams valstij? Man jāsaka, ka arī Vita Matīsa izteicās, ka Latvijā ir tik maz iedzīvotāju, tik maz šo cilvēku, un ka viņi var pārvaldīt pavisam mierīgi, un pārvalda ar 500 ģimenēm, kur ir šādu tādu radu attiecību kontakti vairāk vai mazāk, un kuri ir viens otram pazīstami. Mēs zinām, 50 gadu laikā izveidojās šie kontakti. Starp ko tie izveidojās? Un mēs zinām, ka šo likumu prezidents ir atdevis atpakaļ tikai tāpēc, ka Inkuļa kungs ir ievēlēts... viņš ir ievēlēts par ostas pārvaldnieku, bet, lūk, nav šī punkta, ka tur šo amatu var ieņemt jebkurš, kā Kristovska kungs saka, godīgs menedžeris vai tas godīgais cilvēks, kas skatīsies, kā ieplūst un kā izplūst nauda. Tad es varu apgalvot, ka... es pats biju klāt, ka Inkuļa kungs parakstīja vienpersoniski kredīta garantiju par 250 000 latiem tādam Tiltnieka kungam. Deputātiem bija aizdomas, ka tas varētu būt blēdīgs darījums. Vēlāk izrādījās, ka tas tā arī bija. Tiesa sprieda atdot Jūrmalas... Inkuļa kunga kabineta mēbeles par šo naudu, pārdeva Jūrmalas zemi un atdeva “Parekss” bankai šo naudu. Ja mēs gatavojam šo vietu šādam cilvēkam, tad mēs varam atbalstīt šo prezidenta iesniegto protestu pret kārtējo mūsu nezināšanu, ka mēs nezinām, kāpēc tad mēs, lūk, iebalsojām šo augstākās izglītības nepieciešamību. Tiešām, ja cilvēks būs ar augstāko izglītību jūras lietās, tas ir tomēr tuvāk ostai nekā cilvēks, kas ir novedis jau Jūrmalu praktiski līdz gruvešiem. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Ozoliņš atbildīgs par dabas aizsardzību, un tevis dēļ tilts nodega.”)

Un tieši tāpēc es gribu atgādināt par nespeciālistiem. Mums ir nespeciālists Latvijas bankas vadītājs, kurš nodrošināja uzraudzību pār banku “Olimpija”, Depozīta banku, Baltijas banku, mums Dineviča kungs pārvaldīja “Latavio” sekmīgi, skaisti ar sarkanbaltsarkano karodziņu mēs lidojam uz visām pasaules pusēm... Es gribētu atgādināt, ka mums ir tādi nespeciālisti arī... beidzamā nespeciāliste kā Bušmeisteres kundze, kura uzņēmās zirgu audzināšanu un cilts darbu, un mēs atkal gribam šādiem nespeciālistiem uzticēt ostu, kur ir skaidri zināms, kādas ir viņu radnieciskās saites, un skaidri redzam un zinām viņu iepriekšējā darba panākumus.

Tāpēc es kategoriski iebilstu pret šādu prezidenta labojumu un rosinu balsot pret šo prezidenta iesniegto labojumu. Neatbalstīt komisijas variantu. Haritonovam vēstuli arī parakstīja Inkuļa kungs... der to atcerēties šodien. Varbūt vajadzētu rīkot jaunu konkursu, meklēt jaunus cilvēkus, ārzemēs ir mācījušies, tagad mēs ļoti cienām ārzemniekus, kas aizstāv veco nomenklatūru kā Aristids Lambergs un Juris Sinka, lai gods un slava viņiem, viņi šeit nav dzīvojuši, viņi nezina, kādas bija šīs attiecības — rads rada galā un partijas karte kabatā, un tad visu ko varēji darīt...

Sēdes vadītājs. Ozoliņa kungs ... mēs vienojāmies...

L.Ozoliņš. Paldies par uzmanību! Es aicinu balsot pret šo mūsu godājamā prezidenta labojumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs deputāti vairāk pieteikušies nav. Debates slēdzam. Lūdzu zvanu, un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam Valsts prezidenta Ulmaņa kunga priekšlikumu — izslēgt no 8. panta 4. daļas teikumu “Ostas pārvaldniekam ir nepieciešama augstākā jūrniecības izglītība”. Lūdzu zvanu, un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 18, atturas — 10. Pieņemts.

Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu. Balsojam likumprojekta pieņemšanu kopumā sakarā ar tā otrreizējo caurlūkošanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu, un lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret likuma pieņemšanu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 5, atturas — 16. Pieņemts. Likumprojekts otrreizēji caurlūkots.

Pienācis laiks pārtraukumam. Lūdzu reģistrācijas režīmu, un lūdzu deputātus reģistrēties, un Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis (6. Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Indulis Bērziņš, Juris Celmiņš, Indulis Emsis, Guntars Grīnblats, Ervids Grinovskis, Edvīns Inkēns, Odisejs Kostanda, Leonards Teniss, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi, turpināsim Saeimas plenārsēdi! Nākamais jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par veterinārmedicīnu” (Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.25). Otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Atis Sausnītis, komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

A.Sausnītis (DPS). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.2250. Ir saņemti divi priekšlikumi. 2.lapaspusē 1.priekšlikums — deputāta Grīga priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu? Vēlas runāt Oskars Grīgs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Lūdzu!

O.Grīgs (TB). Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamais Sausnīša kungs! Ļoti vienkārši ir pateikt — deputāta Grīga priekšlikumu neatbalstīt. Vai jūs nevarētu argumentēt, kāpēc? Un pēc tam es atbildēšu un debatēšu tālāk.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti runāt nevēlas. Komisijas vārdā — Sausnīša kungs, lūdzu!

A.Sausnītis (DPS). Cienījamie kolēģi! Komentējot gan Grīga kunga pirmo priekšlikumu, gan otro, varu teikt tā, ka Zemkopības ministrija nav gatava uz šobrīdi uz otro lasījumu iesniegt argumentētu viedokli par to, kā tālāk ir jāveido Valsts veterinārais dienests. Grīga kungam paldies par priekšlikumu, bet vienošanās bija komisijā, ka uz trešo lasījumu tomēr Zemkopības ministrija atradīs iespēju iesniegt pamatotu priekšlikumu par to, kā tālāk veidot Valsts veterināro dienestu kā dienestu. Un tālāk arī par to, vai valsts Veterinārais departaments ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā, un viss tas, par ko arī šeit ir priekšlikumā no deputāta Grīga.

Pašreiz situācija Zemkopības ministrijā šī dienesta vadībā nav atbalstāma, un tādēļ varbūt otrajā lasījumā neizdarīsim lielākas vai mazākas debates, bet gaidīsim tātad priekšlikumus uz trešo lasījumu, kurā varēsim galīgā redakcijā pieņemt šo dokumentu, lai tas būtu darboties spējīgs. Tādēļ lūdzu balsojumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam deputāta Grīga priekšlikumu — izteikt likumprojekta 17.pantu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu. Nav kvoruma, godātie kolēģi!

Lūdzu nervozu zvanu. Lūdzu deputātus atgriezties savās darba vietās. Godātie kolēģi, balsojam deputāta Oskara Grīga iesniegto priekšlikumu — likumprojekta 17.pantu izteikt jums iesniegtajā redakcijā. Redakcijas teksts izklāstīts dokumenta 2.lappusē 4.ailītē. Komisijas slēdziens ir — šo priekšlikumu neatbalstīt. Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu, un lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret deputāta Grīga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 9, atturas — 18. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Sausnītis. Tālāk arī 2.priekšlikums ir līdzīgs pirmajam priekšlikumam, un vēlreiz gribētu lūgt arī Grīga kungu tātad uz trešo lasījumu. Es, pilnīgi atbalstot priekšlikumu un atbalstot to, ka šis likums ir jāsakārto, ceru, ka arī Dilbas kungs ieradās zālē, ka beidzot šis likums tiks sakārtots atbilstoši pašreizējai situācijai, kāds ir nepieciešams valsts Veterinārā dienesta likumā.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse debatēs, pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Pēc komisijas pārstāvja skaidrojuma man liekas, ka steidzīgi vajadzētu sagatavot piecu deputātu iesniegumu par likumprojekta apturēšanu tālāk izskatīšanā, jo tas, kas tika paskaidrots, ka šobrīd Zemkopības ministrijai nav viedokļa, kā veidot šo dienestu, par kuru mēs balsojam, un, ja nav zināms datums, līdz kādam tiks iesniegts šis viedoklis, un mēs runājam par trešo lasījumu, tad te pilnīgi nedarbojas loģika. Manuprāt, šis likums tālāk nav izskatāms, vai vismaz ir jāuzklausa Dilbas kungs, kurš nosauks konkrētu datumu, kad viņš atbildēs uz to jautājumu, ko izvirzīja Grīga kungs. Jo tālāk mēs esam nonākuši absurdā situācijā. Vienu priekšlikumu neatbalstām, bet kad būs tas, kā strādās Veterinārais dienests, nav zināms, bet mēs gatavosim trešajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

O.Grīgs (TB). Jā, cienījamo sēdes vadītāj! Es redzu, ka Leiškalna kungs arī ir pretinieks šim manam priekšlikumam. Es nezinu, kāpēc jūs tā neieredzat zemniekus, Leiškalna kungs. Bet tas lai paliek uz jūsu sirdsapziņas.

Dīvaini izklausās Sausnīša kunga sacītais, ka sakārtosim likumu. Ko jūs gribat — sakārtot likumu vai sakārtot darbu Veterinārajā departamentā un arī Veterinārajā dienestā. Es šorīt zvanu pa telefonu, speciāli zvanu Rimeicāna kungam — Veterinārā departamenta direktoram, un man atbild: “Veterinārais departaments”. Tad jājautā ir — priekš kam tad ir vajadzīgs departaments un vēl Veterinārais dienests? Ja šī problēma nav sakārtota. Un likums jau iet pilnā spēkā. Vēl dīvaināk ir tas, ka šis priekšlikums nonāca Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, un es ierados Tautsaimniecības komisijā un domāju, ka man dos vārdu, lai es varētu argumentēt savu priekšlikumu. Diemžēl Sausnīša kungs man nedeva vārdu. Tas bija pāris sekundēs, tika nobalsots “pret”, un viss kārtībā. Jau pati attieksme pret šo priekšlikumu man likās dīvaina. Un tas vēl vairāk parāda to, ka te ir ļoti liela problēma šajā sfērā. Un galvenā sāls jau ir tā, cienījamie kolēģi — visu laiku, kopš mūsu valsts ir proklamēta, nav kas atbild par ievedamās pārtikas produkcijas daudzumu Latvijā. Jo Veterinārais departaments kalpo tikai kā kvalitātes noteicējs. Un neviens neatbild par pārtikas produktu daudzumu, ko ieved Latvijā. Un šis Veterinārā departamenta kvalitātes zīmodziņš kalpo kā atļauja pārtikas produktu ievešanai Latvijā. Tur jau tā sāls ir.

Tāpēc es uzskatu, ka tomēr nav pamatota argumentācija no Sausnīša kunga puses, kad viņš sacīja, ka šī problēma nav sakārtota pat Zemkopības ministrijā. Es domāju, ka tiešām šis likumprojekts ir jāaptur nekavējoties. Jau mana priekšlikumu izskatīšana vairākas reizes Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā vien pierādīja to, ka Veterinārā departamenta un Valsts veterinārā dienesta joma nav sakārtota. Tāpēc es domāju, ka tūlīt es mēģināšu savākt piecu depu-tātu parakstus un iesniegt par šī likuma apturēšanu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

J.G.Vidiņš (TB). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Neatbalstot iepriekšējo priekšlikumu, mēs esam radījuši tādu savādu situāciju, ka departaments principā ir pilnīgi patstāvīga organizācija, kas atrodas tikai pārraudzībā.

Es gribētu vilkt analoģiju ar Labklājības ministriju, kad Makarovs pārraudzīja tikai Farmācijas departamentu, Veselības departamentu un pārējos departamentus, un ka tas nebūtu viņa pakļautībā. Ja mēs atgriežamies tagad pie šī otrā Grīga priekšlikuma, kas, man šķiet, ir pilnīgi loģisks, jo tas paredz, kādā veidā var atbrīvot šo iecelto departamenta direktoru, tad iepriekšējā lasījumā — tur vispār nav paredzēts, kā viņu var atbrīvot. Tātad Ministru kabinets viņu laikam ieceļ uz visu mūžu, un tā viņš arī dzīvos, kamēr aizies vai nu uz pensiju, vai viņsaulē. Katrā ziņā es lūgtu vismaz atbalstīt šo otro Grīga priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (LC). Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Augsti godātie deputāti! Augsti godātais Grīga kungs! Es, protams, nevaru tik bieži kā jūs atzīties mīlestībā zemniekiem, bet jūsu pārmetums man par naidu pret šo sociālo vai profesionālo grupu, nu, ir gluži nevietā. Es vienkārši gribēju vērst uzmanību, ka jūsu priekšlikums nr.1 ir pretrunā ar priekšlikumu nr.2. Tieši no valsts pārvaldes viedokļa. Ja mēs runājam par Veterināro departamentu un Veterināro dienestu kā pakļautības iestādi Zemkopības ministrijā, tad es nezinu, kāpēc šo departamentu vai iestādes vadītāju neiecels pats zemkopības ministrs, kuram viņš būs tieši pakļauts.

Kāpēc jūs piedāvājat vienā vietā izveidot pakļautības iestādi, un jau savā nākamajā priekšlikumā jūs liekat priekšā, lai Ministru kabinets apstiprina atsevišķus ministrijas iestādes vadītājus. Es vienkārši saredzu pretrunu starp abiem jūsu iesniegtajiem priekšlikumiem. Bet, ja jūs apturēsit šā likuma tālāko izskatīšanu, personīgi man, protams, nekādu iebilžu jūsu piedāvājumam nebūtu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

I.Bišers (DPS). Cienījamie kolēģi! Mani būtu varējis pārliecināt mūsu ziņotājs, ja viņš uzskatītu, ka pašreizējais teksts ir labs, ka to mainīt nevajag, un tā iemesla pēc Grīga kunga priekšlikums ir noraidāms. Bet, ja viņš atzīst, ka te ir jāizdara kaut kādi būtiski labojumi, sakārtojumi, tad, manuprāt, to nevar atlikt uz trešo lasījumu. Jo trešajā lasījumā var būt tādi priekšlikumi, kas Saeimu principā neapmierina vai apmierina tikai daļēji. Un tad mums vairāk nebūs iespēju tos palabot vai nobalsot daļēji un tā tālāk. Mēs to nevarēsim izdarīt. Es domāju, ja kādi principiāli grozījumi šeit pārvaldīšanas kārtībā ir jāizdara, tad tas būtu jāizdara otrajā lasījumā, un, ja vēl kaut kādas detaļas būtu jāprecizē, to varētu izdarīt trešajā lasījumā. Bet principiālas izmaiņas, kas parādītos tikai trešajā lasījumā, mani neapmierina. Un tāpēc es domāju, ka šodien mums vai nu ir jāpieņem Grīga kunga priekšlikums, vai tad vispār jāaptur šī likuma izskatīšana.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

A.Požarnovs (TB). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribētu mazliet vilkt analoģiju ar vēl vienu likumu, tas ir likums “Par farmāciju”, kurā arī ir vairāki jautājumi, kas attiecas par veterināro zāļu kontroli un veterinārajiem inspektoriem. Komisijā apspriežot šo te likumprojektu, bija viens pants, kurā bija noteikts, ka par farmācijas inspekciju no tiem līdzekļiem, ko iekasē soda naudu veidā, 20% var izlietot farmācijas inspekcijas personāla materiālai stimulēšanai. No Veterinārā departamenta mēs saņēmām priekšlikumu analoģiski izdarīt tādu pašu grozījumu “Par veterinārajām zālēm” un atļaut veterināro inspektoru stimulēšanai. Mēs iebildām. Bet nu tad tādā gadījumā, ja reiz Farmācijas inspekcija, tādā gadījumā mēs atdodam tos naudas līdzekļus Veterinārajam departamentam. Nē taču, nevar tā! Jo, lūk, Veterinārajā dienestā ir trīs dažādu pakāpju veterinārie inspektori, un viņi bez maz ir kā tādi privāti praktizējoši, kuri nav apvienoti kaut kādā vienotā struktūrā. Pretstatīta pilnīgi autonomija, galīgi izplūdusi struktūra, un pilnīga nesakārtotība. Tādēļ es aicinu tiešām atbalstīt Kreituses kundzes un Bišera kunga priekšlikumu šo likumu turpmāk neizskatīt, un tad, kad būs sakārtota šī pakļautība, tad ķerties klāt un izskatīt otro lasījumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Roberts Dilba, zemkopības ministrs.

R.Dilba (zemkopības ministrs). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šeit izskanēja, ka Zemkopības ministrijai nav sava viedokļa. Es varu atsaukties uz to, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tika iesniegts priekšlikums — saskaņā ar pašreizējā likuma “Par veterinārmedicīnu” 17.pantu Valsts veterinārais departaments ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā. Ministru kabineta 1994. gada 4.janvāra noteikumi nr.5. “Par ministriju iekārtu” nosaka, ka ministrijas pārraudzībā esošās iestādes patstāvīgi veic ar likumu noteiktās valsts funkcijas un atbild par to izpildi. Ministrijas pārraudzība izpaužas tikai ieteikumu sniegšanā Ministru kabinetam par vadītāju iecelšanu, atbrīvošanu un finansiālo līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta. Turpretī ministrijai uzticētās valsts pārvaldes funkcijas realizē un par to izpildi atbild pakļautībā esošās valsts iestādes, kuru vadītāji ir pakļauti ministram un valsts sekretāram. Sakarā ar to, ka Zemkopības ministrijas uzdevums ir nodrošināt valstī vienotu veterināro uzraudzību un veterināri sanitāro kontroli, kā arī visas pārtikas produkcijas valsts kontroli, pašreizējais Valsts veterinārā departamenta pārraudzības statuss kavē šo funkciju sekmīgu izpildi. Lai to novērstu, lūdzam izskatīt iespēju precizēt likuma 17.panta redakciju un noteikt, ka Valsts veterinārais departaments ir Zemkopības ministrijas pakļautībā. Tas tika izskatīts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, un komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu. Tāpēc nevajadzētu, lūdzu, kolēģi, pārmest, ka Zemkopības ministrijai nav sava viedokļa. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs . Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Atis Sausnītis.

A.Sausnītis (DPS). Paldies, cienījamie kolēģi par skaidrojumu, bet nu... Varbūt šodien mēs, es negribētu tālāk diskusiju veikt. Tā gluži nav, bet varbūt ka es piekrītu Bišera kungam, ka es neprecīzi izteicos.

Pašreiz projektā ir jauns likums “Par valsts dienestiem”. Tajā skaitā arī par Veterināro dienestu. Diemžēl, Dilbas kungs, jūsu priekšlikums bija pavisam citādāk vērsts, un tādēļ es negribu šeit vēlreiz diskusiju, ko Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja un kuru noraidīja. Tā pat neizskatīja, tādēļ ka šis jūsu priekšlikums bija iesniegts pēc priekšlikumu iesniegšanas termiņa.

Bet vēl es gribu vērst jūsu uzmanību. Šis dokuments ir 81. panta kārtībā pieņemts. Tātad spēkā esošs likums. Šajā likumā jau šīs normas visas ir iestrādātas un strādā, bet šie priekšlikumi būtiski izmaina šo likumu, un tādēļ, Grīga kungs, varbūt arī es esmu vainīgs un kļūdījos. Par trešo lasījumu. Varbūt, lai viņš arī darbojas, un gatavojam un mainām šo likumu būtiski, un varbūt, ka ir nepieciešams, un pašreiz arī Zemkopības ministrija būs... Veterinārā departamenta darbinieki strādā pie jauna likumprojekta “Par valsts veterināro dienestu”. Varbūt tādēļ, lai šis likumprojekts, kāds tas ir, lai viņš pašreiz strādā, līdz brīdim, kad tiks iesniegts jaunais likums, kurā sakārtos šīs normas, kuras pašreiz, protams, viena ar otru ir pretrunā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Grīga priekšlikumu — izteikt 18. pantu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Godātie kolēģi, lūdzu vēlreiz visus atgriezties savās darbavietās! Visus deputātus lūdzu piedalīties Saeimas darbā! Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret kolēģa Grīga priekšlikumu likumprojekta 18.pantā. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 10, atturas — 17. Šis priekšlikums ir pieņemts.

A.Sausnītis. Nu, protams, pašreiz šis likumprojekts ir darboties nespējīgs, bet, tā kā tas ir pieņemts 81.panta kārtībā, tad es saprotu, ka uz trešo lasījumu tiks sakārtots. Lūdzu balsojumu kopumā otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Pirms balsojam par likumprojektu kopumā, mums ir jāizskata piecu deputātu — Grīga, Baloža, Jurdža, Požarnova un Ločmeļa — iesniegtais priekšlikums, kuri lūdz atgriezt likumprojektu atpakaļ komisijai līdz Zemkopības ministrijas viedokļa noskaidrošanai un papildziņu ievākšanai. Par vai pret šo iesniegumu runāt neviens nevēlas? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par piecu deputātu priekšlikumu — nodot likumprojektu atpakaļ komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 7, atturas — 12. Lēmums ir pieņemts. Likumprojekts tiek atgriezts atpakaļ komisijai. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem lūdzu tad, Sausnīša kungs, kādi ir jūsu ieteikumi?

A.Sausnītis. Kolēģi, priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 8.aprīlim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret 8.aprīli? Kad tiek iesniegti Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā priekšlikumi? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izlozēm un azarta spēlēm””. Trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Pēteris Apinis.

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi, strādāsim ar likumprojektu, kura reģistra nr. ir 514. Par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par izlozēm un azarta spēlēm”” izskatīšanu trešajā lasījumā.

1.punktā deputāts Jurkāns ir izteicis priekšlikumu — papildināt likumprojektu starp 1. un 2.pantu ar jaunu pantu jaunā redakcijā, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par deputāta Jurkāna priekšlikumu — papildināt likumprojektu starp 1. un 2.pantu jums iesniegtajā redakcijā. Nav iebildumu. Pieņemts. Paldies!

P.Apinis. Saeimas Juridiskais birojs iesaka 2.pantā izslēgt vārdus “izklaides”, pamatojoties uz terminoloģiju. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

P.Apinis. Deputāts Jurkāns iesaka 3.panta otro daļu izteikt citā redakcijā, ko komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret atbildīgās komisijas slēdzienu? Neiebilst. Pieņemts. Paldies!

P.Apinis. 2.lappusē Saeimas Juridiskais birojs papildina tekstu aiz vārda “derības” ar vārdiem “šā likuma izpratnē”, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. Likumprojekta 8.pantā Saeimas Juridiskais birojs vārdus “trešajā daļā” lūdz izslēgt, pamatojoties uz to, ka ir tikai viena daļa. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

P.Apinis. Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta arī deputāta Jurkāna priekšlikumu — papildināt likumprojekta pantu ar šādu punktu. To var izlasīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par deputāta Jurkāna priekšlikumu piekrīt? Pieņemts.

P.Apinis. 3.lappusē deputāti Bekasovs, Golubovs, Deņisovs, Stašs, Dozorcevs, Grīnblats, Ābiķis, Seiksts, Lagzdiņš, Nagobads un Bartaševičs iesaka izslēgt virkni vārdu no likumprojekta, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt? Pieņemts.

P.Apinis. Deputāts Ojārs Grinbergs iesaka likumprojekta 7.pantu izteikt citā redakcijā, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbildīgās komisijas slēdzienam piekrīt? Pieņemts.

P.Apinis. Finansu ministrijas valsts sekretāre iesaka 21. panta 7.punktu izteikt jaunā redakcijā, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam pret Andrejevas kundzes priekšlikumu piekrīt? Pieņemts.

P.Apinis. Deputāts Pēterkops iesaka izteikt 8.pantu jaunā redakcijā, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Normunds Pēterkops, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Lūdzu!

N.Pēterkops (TB). Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Piedāvātais un otrajā lasījumā pieņemtais grozījums likumā ir vērsts uz peļņas biznesa sakārtošanu, raugoties no sabiedrības garīgās tīrības un morāles viedokļa. Būtībā pretēji izrādās, pēc maniem uzskatiem, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas piedāvātie grozījumi. Teksts, kas saglabā esošo situāciju šajā jomā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas projektā 1.panta 8.punkta redakcija praktiski pieļauj azarta spēļu organizēšanu jebkurā vietā, jo termins “nenorobežotas tirdzniecības vietas”, precīzāk “nenorobežotas tirdzniecības telpas”, ir absolūti neskaidrs. Ko tas nozīmē? Kā tās ir jānorobežo? Varbūt starp spēļu automātiem un veikalu leti, kur pārdod, piemēram, nepieciešamās pārtikas preces, ir jānoliek puķu pods. Varbūt tas nemaz nav nepieciešams, pietiek ar krītu. Es negribu minēt konkrētus piemērus. Bet, ja kādam ir vajadzīgi konkrēti piemēri, var pabraukāt pa jaunajiem mikrorajoniem, paskatīties lielajos bijušajos universālveikalos, kā tur spēļu automāti ir izvietoti pa visu veikalu. Tas visiem ir uzreiz redzams. Man nav jānosauc šie veikali vārdos.

Kāpēc no otrajā lasījumā pieņemtā varianta ir pazuduši “bāze, kafejnīca un restorāni”, ko otrajā lasījumā Saeima ar vairākumu atbalstīja. Cerams, varbūt atbilde uz jautājumu radīsies šodien, kad vēl kāds nāks izteikties.

Piemēram, šīs telpas — kafejnīcas, veikali, restorāni — tomēr vairāk vai mazāk tiek sauktas par sabiedriskās ēdināšanas iestādēm. Un tās apmeklē arī nepilngadīgie. Skaidrs, ka vietās, kas speciāli ir domātas azartspēlēm, ir attiecīgi sagatavotas personālijas, kas zina un pārzina likumus un nepieļaus, lai nepilngadīgie iesaistītos azartspēlēs, bet, ja šie spēļu automāti ir izvietoti kā šobrīd, kur kontroles nav nekādas, tad nav jēgas tam, ka mēs gribam 21.panta 8.punktu izteikt tik cēli, ka jauniešiem un bērniem līdz 18 gadiem azartspēlēs piedalīties ir aizliegts. Ja mēs kādā likuma pantā izsakām kādu principiālu nostāju, tad vajadzētu, ka šīs nostājas arī izturētu šo konsekvenci visos likuma pantos, un pie tā turēties, bet šobrīd es to nejūtu un redzu, ka ir tikai deklaratīvs pants, atvainojiet, punkts! 8.punkts, kas saka, ka jauniešiem un bērniem piedalīties nebūtu iespējams šajās spēlēs, bet viņi var stāvēt blakus un skatīties aiz šī norobežojuma, vērot un gaidīt izdevīgu brīdi, tas tiek pieļauts.

Azartspēles nav tās, kuras var tikt organizētas un rīkotas, kur un kā pagadās. Veikalos, kafejnīcās un tā tālāk. Jo šī katrā vietā atrodamā, viegli sasniedzamā un brīvi pieejamā netikuma piedāvājums ne tikai lēni, bet arī neatvairāmi grauj sabiedrības tikumus, kā arī praktiski liedz jebkādu iespēju valsts un pašvaldību atbalstošām institūcijām kontrolēt spēļu biznesu.

Kontroles trūkums savukārt pastiprina arī pašu spēlētāju stāvokli. Tādās vietās parasti ir sliktāka kriminogēnā situācija, kā arī nav garantijas, ka spēļu iekārtas tiek ekspluatētas pareizi ar pietiekamu iespēju laimēt. Valsts ienākumi no tādām vietām parasti ir ļoti zemi, jo nav iespējams efektīvi kontrolēt naudas apgrozījumus un spēļu automātu īpašnieku peļņu. Šie atzinumi tiek izteikti, balstoties uz citu valstu ilggadīgu pieredzi. Aizraušanās ar azartspēlēm visā pasaulē tiek atzīta par vienu no lielākajiem cilvēku netikumiem. Civilizētas valsts uzdevums ir pēc iespējas pasargāt savus pilsoņus, it sevišķi nepilngadīgos, no netikumiem — dzeršanas, smēķēšanas, netiklības, zagšanas un azartspēlēm. Nav saprotams viedoklis, ka tie, kuru galvenais dzinulis ir ik dienas nodoties azartam, savu piepildījumu atradīs jebkuriem līdzekļiem, un tāpēc azartspēles jāpadara ērti pieejamas uz katra stūra. Tāda nostāja ir atteikšanās no vienas valsts funkcijas — veidot un pilnveidot savu pilsoni. Kā rāda vēsturiskā pieredze, pasargāt no netikumiem nav iespējams, ieviešot aizliegumus, jo aizliegums parasti noved pie gluži pretēja rezultāta, daudz efektīvāk un izdevīgāk valstij un sabiedrībai ir stingri kontrolēt šo netikumu piedāvājumu izmantošanu, bet kontrole ir iespējama tikai tad, ja kontrolējamai darbībai ir noteiktas striktas robežas un obligāti izpildāmi nosacījumi.

Raugoties no valsts kases interešu viedokļa, jāsecina, ka šie visnepiemērotākās vietās izvietotie un tādēļ praktiski neizkontrolējamie spēļu automāti rada to īpašniekiem kārdinājumu slēpt patiesi iegūto peļņu, un tādēļ valsts negūst tos nodokļu ienākumus, kas tai pienākas. Pašlaik firmas, kas nodarbojas ar azartspēļu organizēšanu, ir spiestas maksāt azartspēļu nodokli, bet azartspēļu biznesam ir arī otra puse, firmām jāmaksā arī uzņēmumu ienākuma nodoklis. Par to, cik daudz tas tiek maksāts, mēs diemžēl, precīzu informāciju nevaram saņemt. Diemžēl jākonstatē, ka no ienākuma, kas gūts no spēļu automātiem veikalos, bāros un citās vietās, kuri nav speciāli paredzēti azartspēlēm, ienākuma nodoklis vispār netiek maksāts. Tāpat jāņem vērā, ka pieņemamie grozījumi likumā nevienam neko neaizliegs un neviena uzņēmējdarbību nesagraus, bet vienīgi sakārtos un padarīs civilizētākas azartspēles gan kā biznesa, gan kā izklaides veidu. Būtu naivi iedomāties, ka, pieņemot grozījumus 7.punktā tādā redakcijā, kādu atbalstījusi Saeima otrajā lasījumā, Latvijas biznesa asociācija par ko uztraucās, būtībā apstāsies šī nozare, un valsts iegūs lielus zaudējumus. Tā nebūs, jo, pieņemot grozījumus, šie spēļu automāti no šīm iestādēm, kas atrodas veikalos, kafejnīcās, netiks vis izmesti uz ielas, bet tiks pārvietoti uz atsevišķu telpu, kur var kontrolēt un sekot līdzi, kā notiek šis spēļu bizness. Tātad nekas... valsts nekādus līdzekļus nezaudēs, ja nu vienīgi varbūt varam piekrist, ka kādu laiku, kādu mēnesi varbūt kādi ienākumu daļa varētu arī samazināties, bet to noteikti kompensēs azartiskie spēlētāji atlikušajā laikā. Tādējādi raudas par to, ka sportam un kultūrai neiznāks naudas, ko izplata, diemžēl man gandrīz vai ir jāprasa, kāpēc Saeima izplata... Saeimas Kanceleja vai Prezidijs, grūti pateikt, deputātiem materiālus, kurus it kā parakstījusi Latvijas spēļu biznesa asociācija, kurā nav neviena paraksta, ne arī adreses, kur šī organizācija atrodas un kas šī ir par organizāciju, ko tā pārstāv, cik tajā ir biedri, bet izplata materiālus, kas liek domāt, ka tūlīt, tūlīt notiks krahs, ja mēs pieņemsim stingrākus noteikumus šajā... ko es piedāvāju arī kā savu priekšlikumu, kā izteikt precīzāk 21.pantu. Tāpēc es aicinātu deputātus izteikt atbalstu manam 21.panta redakcijas piedāvātajam variantam, un ar šo atbalstu mēs arī varētu turpināt tālāk mūsu jau Saeimā iesāktos labojumus par tabakas ierobežošanu, mēs mēģinām veidot sabiedrību, kas arī turpinātu šo gaisotni, kad arī azartspēles tiek uzskatītas par pietiekoši lielu netikumu, lai to ierobežotu, tā kā tas pašlaik ir izpleties. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Leopolds Ozoliņš, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Pie frakcijām nepiederošs, piedodiet lūdzu, kolēģi.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mēs nupat neuzmanīgi noklausījāmies deputāta Pēterkopa priekšlikumus. Katrā ziņā es ierosinu vispār noraidīt tādas azartspēles un visu šo apspriešanu, jo galu galā morālu kaitējumu nodara jebkura azartspēle un ir azartspēlētāji, kas notērē savu mantu, notērē savas ģimenes mantu un vēl aizņemās naudu. Un pēc tam piedzinēji piedzen šos parādus, notiek slepkavības, un jūs zināt, cik daudz Admirāļu kluba kungu ir nogalināti. Nevis viens vien, ne tikai Cēsīs, ir vēl citi.

Šādas azartspēles nes vienmēr morālu kaitējumu tautai. Turklāt jūs zināt, ka šīs azartspēles padara īpaši pievilcīgas, dabīgi, es nespēlēju azartspēles un nepiedalos šādās spēlēs, un iesaku to nedarīt, lai azartspēlēs piedalās ienaidnieki, lai azartspēlēs piedalās tie cilvēki, kas nav spējīgi saprast, cik lielu atbildību mēs esam uzņēmušies, veidojot šo jauno valsti, bet, ja runājam par morālo kaitējumu, tad morālo kaitējumu mums nodara ikdienā tie cilvēki, kas nevar atzīt un turpina grēkot, kā šodien mēs zinam, cilvēki, kas nevar atzīties savos nodarījumos, savā dzīvē, kas liedzās, kas melo, tas nodara vislielāko morālo kaitējumu. Es saprotu, ka jaunā valsts, kuru mēs ceļam, te ir ļoti grūti to veidot, varbūt tiešām godīgu, tīru un morāli skaidru, bet, atbalstot azartspēles un šodien apspriežot šo likumu, es nevaru uzsvērt, ka Pēterkopa priekšlikumi ir visnotaļ atbalstāmi, lai vismaz ir ierobežota šo azarstpēļu pieejamība mūsu jaunajai paaudzei. Tātad tiem cilvēkiem, kas veidos jauno Latvijas valsti, kas veidojas tik lielās grūtībās un tik lielās mokās. Runājot par morāli, mums ir vismaz jāatbalsta šis Pēterkopa kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt? Aleksandrs Kiršteins, LNNK un LZP frakcija.

A.Kiršteins (LNNK, LZP). Godājamie deputāti! Godājamais Prezidij! Es aicinātu atbalstīt Pēterkopa kunga priekšlikumu, bet es aicinātu faktiski arī atbalstīt to redakciju, kas bija iepriekšējā, kur bija arī pagrabi un puspagrabi. Avīzēs tikko bija publicēta statistika, atļausit jums atgādināt dažus skaitļus, tātad pašreiz Latvijā dati uz pagājušā gada beigām — bija izsniegtas organizēšanas licences 18... azartspēļu organizēšanas licences, azartspēļu iekārtas kopā 5394, spēļu automāti 5095, ruletes galdi 28, kāršu galdi 70, kazino 20. Mazajā Latvijā 20 miljoni iedzīvotāju, tātad 20 kazino bija, kādreiz Latvijas laikā bija ideja ierīkot vienīgo vietu Latvijā Bernātos, ja jūs atceraties, bija paredzēts, ka tur varētu būt šie spēļu nami un starptautiskais kūrorts un tā. Un tagad ir katrā saldējuma kioska stūrī, bērni tur iet, teiksim, tur viņu pusdienas nauda pazūd ar to pašu, tagad ir katrā pagrabā šie smirdošie ūķi, tur ir pilns ar dzērājiem un viņi visi faktiski būtu jāaiztaisa ciet. Ja nevar normāli ierīkot spēļu zāli un ja kāds saka, ka kritīs peļņa, nu tās ir absolūtas muļķības. Es jums pateikšu, cik ir spēļu zāles. Jau šai brīdī ir 77 spēļu zāles un saloni, un, ja mēs pieņemsim šo priekšlikumu un visa šī nozare tiks sakārtota, tad tās spēļu zāles būs vēl vairāk, tādēļ nav nekādas vajadzības likt iekšā visur šos automātus, lai bērni iet, es saku vēlreiz, skatās uz šiem dzērājiem vai azartistiem, kur ir visas šīs lamas. Tas ir viens bandītu perēklis, ja tā godīgi paņem un... Katrai solīdai firmai un katram solīdam uzņēmumam nav dārgi iekārtot normālu spēļu zāli ar atsevišķu ieeju, lai tad tur ir uzraksts, lai ir šī finansu inspekcija tieši tā, kā tagad ir pieņemts likumā par laimestiem, lai viss darbojas normāli.

Bet kāpēc ir jābāž visi šie vienrokas bandīti tur, kur iet bērni, veikalos visādos, kaut kādos ūķos, stacijās un nezin kur. Tāpēc es vienkārši aicinātu neatbalstīt komisijas viedokli, es aicinātu atbalstīt šajā gadījumā Pēterkopa viedokli, bet vēl labāk būtu atstāt to, kā bija iepriekšējā lasījumā, arī pagrabus. Nav nekādas vajadzības arī bāzt kaut kādos pagrabos, tuneļos. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Kas vēl vēlas runāt? Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā. Lūdzu!

P.Apinis (LC) . Cienījamie kolēģi, es ļoti pateicos Pēterkopa kungam un Leopoldam Ozoliņa kungam par to nosodījumu, ko viņi veltīja azartspēlēm, tas vispārēji izskanēja arī Budžeta un finansu komisijā. Budžeta un finansu komisija atzina, kad principā tā ir matu skaldīšana, un radīja savu Budžeta un finansu komisijas redakciju, kas ir 4.lappusē, un šo redakciju aicinu atbalstīt pretēji Pēterkopa kunga priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Paldies! Balsojam Pēterkopa kunga priekšlikumu par 21.panta redakciju. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 17, atturas — 17. Priekšlikums nav pieņemts.

P.Apinis. Cienījamie kolēģi, tādēļ es lūdzu jūs balsot par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, kas ir izstrādāts, pamatojoties uz visiem iepriekšējiem priekšlikumiem. (No zāles: “Runā skaļāk, Pēter, kas ar tevi ir?”)

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Rudīte Leitena, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija. Lūdzu!

R.Leitena (DPS). Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Mēs jau otrajā lasījumā pieņēmām grozījumus likumā “Par izlozēm un azartspēlēm”, kuri, kā mēs toreiz domājām un arī tagad uzskatām, atbilst Latvijā reāli pastāvošajai situācijai. Pieņemot likuma grozījumus otrajā lasījumā, mūsu mērķis bija turpināt azartspēļu piedāvājuma un pieprasījuma un azartspēļu organizēšanas noteikumu sakārtošanu atbilstoši sabiedrības un valsts interesēm. Tāpēc tagad ir vismaz dīvaini redzēt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas piedāvāto likuma grozījuma redakciju, kura tālu atkāpjas no tās redakcijas, kuru jau esam atzinuši par labu un par to nobalsojuši. Kā redzams, komisija mums piedāvā tomēr saglabāt Latvijā pastāvošo ne pārāk labo stāvokli un arī pieļauj tā tālāku, jāsaka, pasliktināšanos. Tūlīt paskaidrošu. Komisijas piedāvājumā sevišķi nepieņemami šķiet viss tas, kas saistīts ar azartspēļu veida, spēļu automātu brīvu pieejamību jebkurā vietā un jebkur. Mums visiem zināms, ka spēļu automāti sevišķi vilina jauno paaudzi, nepilngadīgos, tos pašus mūsu bērnus. Visiem ir zināms, ka spēļu automātu rijīgos metāla vēderos pazūd ne viena vien skolnieciņa pusdienu nauda, un varbūt ne tikai sava nauda, bet citam, tādam pašam skolas bērnam nozagtā vai atņemtā naudiņa. Katrs psihologs apliecinās, ka pusaudži ir īpaši azartiski, tāpat mums visiem ir zināms, ka spēļu automāti ir pilnīgi apsēduši mūsu Latviju. Kur ej, kur skaties, visur tie jau ir priekšā. Un visur tie ir pieejami, un to pakalpojumi tiek piedāvāti katram, tajā skaitā bērniem. Un tagad mums tiek piedāvāts ne tikai akceptēt šo nenormālo stāvokli, bet pat pavērt plašu ceļu tā straujai un nekontrolējamai attīstībai. Spēļu automātu īpašnieki, pat gribēdami, nevarēs nosargāt bērnus no katrā veikalā, kafejnīcā, katrā tirgus stūrī izvietoto spēļu automātu kloķu raustīšanas un pogu spaidīšanas. Bet varbūt nemaz negribēs nosargāt, lielas un vieglas peļņas akli dzīti, kā mums viņi saka: tikai pa latiņam. Azartspēles manā ieskatā nav vēlamas arī pieaugušajiem, kur nu vēl nenobriedušajiem pusaudžiem! Vai vēl vairāk — bērniem. Un būtu pilnīgi amorāli akceptēt to brīvu pieejamību katrā bērniem pieejamā vietā, katrā veikalā, kurā cilvēki pērk ikdienas nepieciešamās preces, katrā kafejnīcā, kur iegriežamies padzert kafiju.

Komisijas piedāvātais grozījumu projekts mums piedāvā saglabāt un attīstīt to visu sabiedrībai nevēlamo, ko es jums minēju. Mūsu otrajā lasījumā akceptētais projekts paredz to visu samazināt un ierobežot. Es nebūt neaicinu aizliegt spēļu automātus un citas azartspēles. Tāds aizliegums, jūs paši saprotat, būtu neauglīgs, tas noteikti tiktu apiets. Es aicinu sakārtot azartspēļu un sevišķi spēļu automātu pakalpojumu piedāvājumu tautai!

Azartspēles ir specifisks izklaides veids, un kā tādam tam ir ierādama sava vieta. Pieteikami noslēpta, pietiekami uzraudzītas un kontrolējamas telpas, kā kazino spēļu zāles un tamlīdzīgas vietas. Tādās vietās pusaudži un bērni nespēlēs un nemācīsies šo netikumu. Vienu no postošākajiem netikumiem mūsu sabiedrībā. Tāpēc, godātie kolēģi, domāju, ka ir lietderīgi balsot par likuma tekstu tādā redakcijā, kāds tas bija otrajā lasījumā, un ceru uz jūsu izpratni. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Es gribētu teikt, ka šodien zālē vispirms tie, kam ir bērni un mazbērni, lai apsver un izdomā līdz galam, kur un kādā brīdī viņu bērni vai mazbērni var nonākt tiešā atkarībā no šī spēļu automāta vai no kāda, kas šo spēļu automātu tur. Jo tas, kas šeit tika teikts, ka no azarta spēlēm tiek uzturēts sports un kultūra, tas jau vispārībā skan amorāli. Ja kultūra ir jāuztur no azarta spēļu iegūtās naudas, tad laikam jāsaka, ka labāk lai šādas kultūras nav, jo kādu kultūru var uzturēt azarta spēles, tas viss pašiem ir skaidrs.

Un otra lieta. Sestdien bija LOK kongress, kurā tika apkopoti rezultāti, kas ir sponsorējis un uzturējis Latvijas sportu, kā arī garantējis Latvijas sportistu aizbraukšanu uz Atlantas Olimpiskajām spēlēm. Diemžēl lielo sponsoru vidū nevarēju ieraudzīt nevienu to spēļu automātu turētāju, kazino turētāju, kas Rīgā ir tik plaši izplatīts.

Un tāpēc es aicinu jūs noraidīt komisijas pieņemto un atbalstīto lēmumu. Lai paliek otrā lasījuma redakcija, jo tā, man liekas, pat ir simpātiskāka, lai gan visu cieņu Pēterkopa kunga izteiktajiem priekšlikumiem, kurus es arī atbalstīju, bet man liekas, ka šī redakcija arī ļoti veiksmīgi darbotos, būtu pietiekami stingra, stabila un noteikta. Jo, es jums atkārtoju vēlreiz, šie mazie divi spēļu automāti jau ir aizgājuši pat tik tālu, ka es zinu Rīgā dzīvokli, kur kāda sieviete ir nopirkusi divus bērnu kompjūterīšus, ko pieslēdz pie televizora, un skolnieki pēc stundām stāv rindā, maksādami 20 santīmu par stundu, lai varētu ar tiem spēlēt. Tas notiek netīrā telpā, un neviens tam nepievērš nekādu uzmanību. Un es gribu redzēt, kas ir... Gribētu zināt, kas šodien ir svarīgāks cilvēkam — lai tas bērns tur iet, un tante pelna naudu uz viņa rēķina, vai lai bērns attīstītu sevi un vispārībā nepakļautos šādam azartam, jo pēc tam tiek arī slēgtas derības, kas tur uz vietas tiek atbalstīts. Azarta spēle ir pieaugušajam, un azarta bizness nav domāts jaunajai paaudzei, bet mēs zinām vienu — ka neviens neizaug bez aizlieguma. Viss, kas stāv brīvi, tu vari bērnam stāstīt, cik gribi, kārdinājums ir lielāks. Un tāpēc es vēlreiz apelēju pie vecāku un vecvecāku sirdsapziņas — domājiet par jauno paaudzi, pirms jūs nospiežat pogu, un es lūgtu balsot pret komisijas pieņemto labojumu.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte, LZS, KDS un LDP frakcija.

A.Rugāte (LZS, KDS, LDP). Godātais Prezidij, cienījamie deputāti! Droši vien, ka zināma taisnība ir Kreituses kundzes teiktajā, ka labāk lai nav tādas kultūras, kura ir jāuztur par šādu naudu. Taču paskatīsimies uz to realitāti, kāda mums tā šobrīd ir. Tie ir 800 000 latu, kuri ir saņemti tieši no nodokļiem un nodevām, kas ienāk no šīm azarta spēlēm. Un šī nauda izlie-tota atbilstoši pieprasījumiem, kuros parādās ļoti daudzi valstij ārkārtīgi nepieciešami kultūras projekti un kuru finansēšanai citu līdzekļu, citu naudas avotu nav, pasaulē ir zināma... šobrīd nav... jā, godātie kolēģi... šobrīd nav, un šis ir paņēmiens, kuru izmantojam, pasaules praksē paņemot to piemēru, ko citas valstis ir izmantojušas ļoti saprātīgi, proti, ja cilvēks nav atturams par katru cenu, ja viņam ir kāds netikums, tad viņam par to ir jāmaksā. Un maksas ir dažādas. Tas ir sods ar brīvības atņemšanu tad, ja tiek izdarīts noziegums, un tas ir arī nodoklis vai naudas maksa par savu brīvu izvēli zināmā mērā izmantot nevis ideālo dzīves veidu, bet izvēloties šo kārdinājumu, šo azarta spēli.

Un es domāju, ka patiešām, ir taisnība Ozoliņa kungam kā ārstam, ka patiešām ir jāveido šī arī psiholoģiski un morāli veselā sabiedrība, taču, ja mēs izvēlēsimies šīs situācijas novērtējumu un arī likumdošanā izmantosim tādu atziņu, ka vēlamo mēs uzdodam par esošo, tad mēs vēl vairāk grēkosim nekā tad, ja mēs patiešām radīsim apstākļus, kuros cilvēks ir brīvs savā izvēlē — izvēlēties šo azarta spēli vai neizvēlēties. Un, godātie vecāki, es arī sevi šajā brīdī uzrunāju, vai mēs esam izdarījuši to, lai mūsu bērni nedemolē mūsu māju, mūsu dzīvojamo māju kāpņu telpas, vai mēs esam to izdarījuši tā, lai mēs varētu teikt, ka šeit ir mana atbildība un mans bērns izvēlēsies to nedarīt gluži tāpat, kā viņš izvēlēsies nespēlēt šo azarta spēli, jo tā nav paredzēta bērnam, vai es kā vecāks esmu viņam izdarījusi no savas puses to nepieciešamo izvēles motivāciju, ar kuru viņam nebūs kārdinājums izvēlēties azarta spēli. Bet ja mēs esam šobrīd pie šo līdzekļu motivācijas, tad es gribētu jūs lūgt tomēr atbalstīt komisijas variantu, kurā ir izsvērti visi šībrīža apgrūtinājumi tiem, kuri izvēlējušies šādā veidā apmierināt kādu no savām dzīves baudām. Jo vēlreiz gribu teikt, ka sterilizācija ir neauglība. Tas ir garants neauglībai, un šo sterilizāciju šobrīd mēs nevaram izdarīt arī ar tādu motivāciju, ka mēs vēlamies par katru cenu ar visiem iespējamiem līdzekļiem ārkārtīgi pedagoģiski uzlabot sabiedrības morālo stāju.

Šajā situācijā varētu teikt varbūt, ka nav sevišķi korekti uzskatīt, ka par šādu naudu nebūs diez cik laba kultūra. Droši vien, ka ir šī morālā tiesība tā teikt, taču vēlreiz atkārtoju... cilvēks ir brīvs savā izvēlē, un šie kārdinošie piedāvājumi ir bijuši, ir un būs neatkarīgi no tā, vai mūsu sabiedrība un mūsu valsts jau atrodas kādā atzīstamā morālā attīstības pakāpē vai neatrodas.

Es lūdzu atbalstīt komisijas izstrādāto variantu un balsot par komisijas lasījumu... par komisijas redakciju trešajam lasījumam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj, godātie koleģi deputāti! Nu šī ir otrā reize šajā Saeimas sasaukuma laikā, kad, manuprāt, ar ārkārtīgi dīvainu viedokli izceļās tieši kristīgie demokrāti. Vispirms jau pirms kāda laiciņa kristīgais demokrāts Māris Vītols aicināja samazināt akcīzes nodokli stiprinātajiem vīniem, kas ir īpaši kaitīgs alkoholiskais dzēriens, tādējādi veicinot tautas apdzirdīšanu.

Nu tagad nāk otrais kristīgo demokrātu brīnums, nāk šeit tribīnē kristīgā demokrāte Rugātes kundze un saka, ka mums nevajadzētu tomēr noteikt striktus ierobežojumus izlozēm un azarta spēlēm, jo katram cilvēkam, lūk, ir jādod šī brīvā izvēle — vai piedalīties šajā azarta spēlē vai ne, un tad šādā veidā mēs jau varam aizdomāties arī tālāk līdz tam, ka katram cilvēkam un katram bērnam it kā būtu jādod brīva izvēle pirkt pornožurnālus vai ne, es atvainojos par izteicienu, es domāju, ka ar šādu pieeju mēs nekur nevaram nonākt, un tā nekādā gadījumā nevar būt kristīga.

Es, neapšaubāmi, aicinu noteikt iespējami stingrus ierobežojumus izložu un azartspēļu izplatībai, un tas jebkurā gadījumā, katra šāda izšķiršanās — atļaut vai neatļaut kaut kāda veida uzņēmējdarbību, iestāties vai neiestāties par morāles normu ievērošanu un par morāliskā klimata stiprināšanu, jebkāda šāda izšķiršanās, tā neizbēgami ir saistīta pilnīgi konkrēti ar reālajiem materiālajiem jautājumiem, un tas ir naudas jautājums. Jebkurā gadījumā tas ir, un ja kristīgie demokrāti šodien aicina neatbalstīt morāli, bet šo morāli iztirgot, tad kam mēs varam ticēt, ka viņi citos brīžos aicinās uz kaut ko citu? Man šāda nostāja absolūti nav pieņemama, un es aicinu neatbalstīt Budžeta komisijas izstrādāto variantu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Normunds Pēterkops, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

N.Pēterkops (TB). Es arī lūgtu šinī gadījumā Saeimas deputātus atbalstīt izteikto viedokli — atstāt otrā lasījumā redakciju, tas ir, neatbalstīt Budžeta komisijas priekšlikumu, un vēl es gribu pateikt, ka mēs jau te runājām būtībā par azarta spēlēm vispār, jau sākam runāt, vai viņas ir vajadzīgas vai nav vajadzīgas, bet mani priekšlikumi jau bija par to, ka tās vienkārši vajag sakārtot, un neviens no šiem spēļu automātiem netiktu, kā es teicu, izlikts uz ielas, bet tiktu norobežots atsevišķās telpās, Jo šāda situācija, kāda ir lielajos universālveikalos, ka jebkurš var pieiet klāt un spēlēt un nav nekādas kontroles, kas tur spēlē, tas nav normāli, un tāda nav nevienā Eiropas valstī... Eiropas valstīs tādas prakses tomēr nav. Ja Angliju un Franciju var saukt par Eiropas valstīm, tad es tur neesmu tādus redzējis. Varbūt citās vietās... varbūt Polijā arī ir redzēts, bet tā diemžēl manā skatījumā vēl nav tāda Eiropas valsts, pēc kuras mums vajadzētu tiekties.

Un, runājot par šīm te naudas lietām... lielākie naudas maksātāji diemžēl ir tieši tie spēļu zāļu īpašnieki, kuri jau ir pārgājuši uz to civilizēto vietu, kur viņiem ir atsevišķas telpas, kur mēs varam redzēt, ka tur notiek tieši spēle, un kas grib, tas iet iekšā, kas negrib, tas neiet iekšā. Bet es stripri šaubos, vai tie, kas ir šie mazie automātu turētāji, viens, divi, attiecīgajā kādā bāra vietā vai kaut kur citur, kur ir viens automāts vai divi automāti, vai tie ir šie lielie kultūras un sporta atbalstītāji. Cik viņu procentuālais ieguldījums ir šajos vienā miljonā latos, kas ir par 1996. gadu nonācis kultūrai? Nu, man liekas, ka tas varētu būt... nu varbūt kādos pāris procentos.. līdz pieciem procentiem apmērā, ne vairāk. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis, frakcija “Latvijas ceļš”.

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi! Tos, kas nelasa no lapiņas sagatavotas runas, bet visiem pārējiem es ļoti lūgtu izlasīt atšķirības starp otro lasījumu, kāds ir pieņemtais variants, un Budžeta un finansu komisijas ieteikto variantu. Un uzsvars principā ir tikai uz vienu jautājumu, tas ir, pagrabos un puspagrabos. Un es ļoti labi saprotu, kas slēpjas zem šī milzīgā nolieguma,— izņemt laukā šos pagrabus un puspagrabus, jo kādai no ļoti lielām un nozīmīgām firmām, kura ir ieinteresēta šajā likumprojektā, vienkārši šie automāti neatrodas nevienā pagrabā vai puspagrabā. Visos pārējos jautājumos jau nekāda lielā atšķirība starp komisijas ieteikto versiju un starp to versiju, kas ir nobalsota otrajā lasījumā, nav.

Un jautājums, kādēļ komisija nolēma šķirties no šīs redakcijas “pagrabi—puspagrabi”, ir diezgan vienkāršs. Ja mēs visi esam bijuši Eiropā tanīs pazemes pārejās vai pazemes stacijās, vai pazemes metro un tā tālāk, tad tur visur ir atsevišķi norobežotas vietas, kurās ir tiešām šie spēļi automāti. Un tas arī bija par pamatu. Un neviens Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nealka pataisīt mūsu bērnus par spēļu faniem vai kaut ko tamlīdzīgu. Ja mēs tā uzmanīgi palasām, tad tas punkts, kas bija agrāk astotais azartspēlēs, ka nedrīkst piedalīties bērni līdz 18 gadu vecumam, vienkārši ir pārcelts par 9.punktu. Un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija vienkārši ir sakārtojusi šo jautājumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātie kolēģi deputāti! Es laikam nevarēšu parunāt. Man sirds vēl dauzās pēc Rugātes kundzes runas par to, ko viņa te sacīja, jo, jaucot to lietu, ka šis likums neiestājas par to, ka vispār aizliedz azartspēles, tās tikai vairāk kontrolēt un atstāt zolīdākās telpās, bet nevis pie maziem automātiem, pie maziem “ūķiem”, par šiem te, kur piekļūst skolnieki, bērni klāt. Un kas tur notiek? Kā teica Rugātes kundze, ka jādod brīva izvēle. Tātad bērniem jādod brīva izvēle. Lieliem cilvēkiem un biznesmeņiem mēs šo izvēli dodam, jeb kā tautā žargonā saka “biezajiem”. Tie arī uz tik maziem ūķīšiem neiet. Tie bagātie, kas iet, tie iet uz īstiem kazino, spēlē un tur atstāj to savu naudu. Bet es negribētu būt ļauns un naidīgs, un es teikšu, ka arī kristieši var kļūdīties, un cerams, ka mēs un Dievs piedos viņiem viņu kļūdas, bet es domāju, ka mēs balsosim saprātīgi — noraidīsim šo priekšlikumu, jo azartspēļu traģēdija ir tikpat briesmīga kā narkomānija. Ir cilvēki, pat it kā šķietami zolīdas ģimenes — vīrs nedzer, ar prieka meitām neiet, un pēkšņi ģimene šķiras tāpēc, ka viņš nospēlē savu naudu, pārdod māju un visu nospēlē tur azartspēlēs. Es ceru, ka mūs dzird arī tauta un skatīsies, kādā veidā mēs balsosim. Balsosim pret tagad.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi Saeimā! Man jāsaka, ja mums jāatļauj pilnīgi brīvi šīs azartspēles pagrabos, puspagrabos un varbūt baznīcu torņos, lai par to saņemtu 800 000 latu, tad, piedodiet, šāda nauda nav vajadzīga. Mums vajadzētu saņemt 2,5 miljonus latu katru gadu. Un par šo summu nozog Latvijas mežus. Līdz šim nav sakārtota šī problēma. Par 2,5 miljoniem nozog Latvijas mežus.

Par 50 miljoniem latu ieved naftas produktu kontrabandu. 96 miljoni latu piešķir no budžeta banku rehabilitācijai, neveiksmīgo kredītu atmaksai un citiem. Ir speciāli cilvēki, kas likvidē banku “Baltija”. Šeit it kā nauda nāk atpakaļ, bet tā nauda aiziet uz Angliju. Tad, kad pieķer šādu likvidatoru, tad viņš steidzīgi aizlaižas pensijā. Otrs paliek un turpina pelnīt. Uz kā rēķina? Lūk, šeit ir šī nauda — sportam, kultūrai, izglītībai. Un nevajag domāt, ka, lūk, šādas azartspēles — tās glābs Latvijas kultūru. Nē, drīzāk tā aizies bojā, un nešaubīgi. Tūkstoš un simt reizes vairāk aizies bojā šī kultūra, jo vieglāk ir puisītim jeb jauneklim ieiet šādā ļoti izrotātā, spilgtām gaismām, ar nesaprotamiem uzrakstiem telpā un automātos raustīt šos kloķus, cerot, ka viņš vinnēs. Nezinādams, ka tur ir jau ieprogrammēts iekšā zaudējums. Sākumā viņš it kā vinnē, pēc tam viņš zaudē. Spēlē uz zemākiem instinktiem, spēlē uz tiem instinktiem, kas šodien arī dažam pieaugušam cilvēkam ir, ka viņš nevar apstāties — viņam vajag ņemt, ņemt, krāpt, pievilt, zagt un vēl, un vēl, un vēl. Šāds mežonīgais kapitālisms Latvijā nebūtu atbalstāms. Un tiešām būtu vajadzīga šāda likuma sterilizācija, kā ieteica vai šaubījās cienījamā deputāte Rugātes kundze. Jo es domāju, ka sterilizāciju arī vajadzētu tai alkoholiķei, kas dzemdē deviņus debīlus bērnus. Un kurus it kā starpnieki pārdod Vašingtonas pavalstij par 18—24 tūkstošiem dolāru. Domāju, ka tie nav tās debīliķes bērni, kuru vajadzētu sterilizēt. Un tieši tāpēc es domāju, ka daudz sarežģītāk ir šādiem jauniešiem vai bērniem darīt — un viņiem iemācīt rakt, krāsot, izmazgāt savas drēbītes, lasīt, zīmēt, iemācīt uzrakstīt vēstuli. Ir vienkāršāk ieiet šādā automātā un nospēlēt ģimenei slepus pievākto santīmu vai uz ielas saubagoto. Padomājiet, ko mēs darām, atbalstot samērā brīvi šāda likuma pieņemšanu.

Es vēlreiz atgādinu — es vispār esmu pret azartspēļu legalizāciju. Bet, ja tāda sērga kopā ar Eiropu, ar mums tik mīļo Eiropu ar visiem tās netikumiem jāuzņem, tad vismaz mēģināsim šos netikumus Latvijā ierobežot. Tāpēc atbalstu priekšlikumu noraidīt šo paplašinājumu un atstāt veco redakciju.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte — otro reizi, LZS, KDS un LDP frakcija, kā Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre. Lūdzu!

A.Rugāte (Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre). Godātie Augstā nama kungi, kas kauninājāt mani par manu morālo stāju! Man jums ir jautājums — kādēļ šajā likumā nav normas, ka nedrīkst izvietot spēļu zāles uz jumta? Atbilde ir ļoti vienkārša. Tāpēc, ka tā nav konkurence tām spožajām zālēm, kuras jūs šobrīd uzskatāt, ka tajās drīkst būt šis pats netikums un šī pati briesmīgā cilvēka degradācija, tur jūs viņam atļaujat būt. Un ja kāds būtu iedomājies, ka konkurents uzbūvēs šo spēļu zāli uz jumta, tad arī šis jumts atrastos šajā likumā kā aizlieguma vieta. Ne par vietu ir runa. Ir runa par to, kādu uzņēmējdarbības formu, tādā gadījumā, Ozoliņa kungs, ja arī jūs iegājāt citās sfērās, es arī pamēģināšu motivēt to ar citiem argumentiem. Kādu uzņēmējdarbības formu izvēlas cilvēks, kurš grib pelnīt? Tas ir jautājums numur viens. Vai tajā arī nav mūsu sabiedrības šībrīža gatavība un šīs valsts veidošanas morāle? Tas ir jautājums numur viens. Kādu uzņēmējdarbības formu, un ja tā ir azartspēle, kurā cilvēks vēlas pelnīt uz citu, nevis netikuma, bet uz viņa negatavību atbildēt uz netikumu ar savu tikumu. Godātie kolēģi, mēs šobrīd jaucam morāli tur, kur patiesībā ir mūsu vai nu spēja šajā sabiedrībā godīgi pelnīt, vai arī vienīgā, vienīgā spēja pelnīt uz citu rēķina. Un tā arī ir morāle, Ozoliņa kungs.

Tāpēc es ļoti lūdzu šajā situācijā nenorakstīt uz šīs samērā pieticīgā kultūras budžeta un uz kultūras iespēju rēķina to, ko kultūra šobrīd nav pelnījusi. Kultūra iztiek ar to, kas tai šobrīd paliek pāri. Tā nekad neko nav pelnījusi. Un ja ir tie, kuri vēlas šādā veidā caur azartspēļu organizēšanu pelnīt savus līdzekļus caur uzņēmējdarbību, ja ir vēl mūsu sabiedrībā cilvēki, kuri nevar izvēlēties morālāku sava brīvā laika pavadīšanu vai arī ētiskāku savas ģimenes un atbildīgāku savas ģimenes uzturēšanu, mēs nevaram ar vienu sterila naža griezienu šo sabiedrību padarīt par ideālu.

Es ļoti lūdzu atbalstīt komisijas izstrādāto variantu, kurš ir šimbrīžam pietiekami optimāli izsvērts un atrisina gan uzņēmējdarbību un tās regulēšanu attiecībā uz azartspēlēm, gan arī atrisina to līdzekļu izlietojumu, kurš ir bijis līdz šim un turpmākajam brīdim ir pietiekami reglamentēts. Pienāks mums labāki laiki, un mēs rīkosimies citādāk, Ozoliņa kungs un Eniņa kungs! Paldies!

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse — otro reizi, pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Tagad jūs katrs varēsit izvēlēties, kas ir gods un kas ir godīga spēle. Vai nu to, ko mums pašlaik pasniedz Kultūras ministrija, kas uzskata, ka kultūra neko nepelna. Tikai nezin kāpēc mākslinieki par savām gleznām naudu saņem. Vai arī tas, ko mēs runājam par azarta spēlēm. Bet man būtu jautājums Apiņa kungam. Viņa zālē nav. Ā, re kur. Lai nosauc tās Eiropas valstis, nosauciet, lūdzu, tās Eiropas valstis, Eiropas Savienības valstis, kur metro atrodas spēļu automāti, kur pazemes pārejās atrodas azarta spēļu automāti. Jo savādāk, ja jūs tā pasakāt, ka tur atrodas, tad mēs varam nonākt līdz starptautiskam skandālam. Tādā veidā kā šinī likumā.

Un otra lieta. Kolēģi, pirms jūs balsojat par komisijas slēdzienu, izlasiet nākamo punktu. Azarta spēlēs piedalās personas, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu. Kas tad tanī veikalā, tanī pagrabā ar to vienu ieeju pie tām durvīm, pie tā viena automāta pārbaudīs tos 18 gadus? Tas ir iespējams tikai organizētā telpā ar cilvēku, kas pie durvīm pārbauda dokumentus un kur iestājas atbildība. Bet nevis tā vienkārši, kā mēs šeit ierakstām. Tas ir tāpat kā ar alkohola tirdzniecību. Alkoholu var pārdot tikai pilngadīgam, bet, kas viņu pārbauda, nav.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, frakcija “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Savā laikā bija slavena, tajā skaitā Latvijā, diskusija par košļājamo gumiju. Teica, ka košļājamā gumija esot drausmīgs importa produkts. Un vēl papildus arī atsevišķi ārsti ļoti nopietni apsprieda to, ka, ja košļā košļājamo gumiju, bojājot zobu sakodienu. Pēc tam bija vēl viena papildu tēze par to, ka košļājamo gumiju noteikti mētāšot un lipināšot visās vietās. Šinī gadījumā man šī diskusija, noklausoties atsevišķus kolēģus, atgādina šo diskusiju, kas bija izvērsta, un tā bija vēl politiskā nozīmē diskusija — par kaitīgo Rietumu ietekmi. Šinī gadījumā man to atgādina arī šī diskusija par azarta spēlēm. Nu būsim reālisti! Tie, kas gribēs spēlēt, tie spēlēs. Un diez vai no tā ar kaut kādiem aizliegumiem būs panākts kāds rezultāts. Tā ir dzīves realitāte. Ir cita lieta. Labāk lai valsts to naudiņu tomēr iekasē, nekā tas tiks pārvērsts kaut kādā nelegālā darbībā. Būsim reālisti! Diez vai vajadzētu šinī gadījumā pārvērst to, kā es teicu, košļājamās gumijas diskusijā. Protams, var jau ar to pateikt pēc tam, ka ir kaut kāda dividende iegūta pret vēlētājiem, vai vēlētāji tā ļoti noklausījušies. Bet man liekas, šinī gadījumā šī naudiņa labāk lai ienāk valsts kabatā, nevis kaut kādas ēnu ekonomikas kabatās. Un šinī gadījumā patiešām varētu piekrist komisijas viedoklim. Un, starp citu, ja mēs tālāk gribam, tad vajadzētu nākotnē domāt par to, kādu ceļu salīdzinoši ir gājusi arī Amerikas demokrātija. Un man liekas, Leopold Ozoliņa kungs, jūs Amerikā esat bijis. Cik es zinu, tur vismaz princips ir tāds, ka tādās iestādēs tie spēļu automāti nedod tiešā veidā kaut kādu naudas dividendi. Jā, varbūt kaut kādu mantiņu vai ko, bet nav naudas. (Deputāts Ozoliņš: “Es nebiju spēļu automātos.”) Neņemos spriest, Ozoliņa kungs, es personīgi...

Sēdes vadītājs. Lujāna kungs, lūdzu, neveidojiet dialogu ar zāli.

M.Lujāns. Tā ka man ir diezgan... Es Amerikā neesmu bijis, tā ka man jālasa, kā grāmatās ir rakstīts. Protams, nākošais solis varētu būt tāds mehānisms, bet tas ir nākošais solis. Un būsim reālisti. Reālai sabiedrībai pretī liksim to, kā ir dotā mo-mentā, nevis to, kā mēs gribam vai mēs mākslīgi iedomājamies.

Un tādēļ es vēlreiz saku — man liekas, mēs visi esam pārliecinājušies, ka košļājamā gumija ne tikai nebojā zobu sakodienu, bet tā palīdz zobu saglabāšanai, lai klausās vakaros reklāmu. Tā ka izrādās, ka laikam šī ideoloģiskā cīņa toreiz, izrādījās tomēr, kapitālisms uzveica toreiz visus sociālistiskos politiķus. Tādēļ košļājamā gumija iet uz priekšu, attīstās, un es domāju, arī spēļu aparāti ies diemžēl, Ozoliņa kungs. Bet cita lieta, ka vēlāk mainīsim šo likumu, bet pagaidām es domāju, ka ir jāatbalsta komisijas viedoklis.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie deputāti! Visiem zināms, ka tās sievietes, kuras atdodas par naudu, viņas sauc par prostitūtām. Tā ir vispārzināma frāze, un saprotu, ka mums valstī arī ir ļoti liela prostitūcija. Kristīgo demokrātu pārstāve — deputāte Rugātes kundze teica, ka lielu naudu var iegūt no azarta spēlēm. Protams, tas likums “Par azartspēlēm” būs, un es domāju, ka tas ir labi sakārtots, tas varbūt var arī būt, jo mēs jau ieejam Eiropā. Bet mēs nevaram motivēt to tā, ka mums noteikti vajag kultūrai naudu, vienalga, par kādu cenu. Tad es būtu ļoti priecīgs, ka Kristīgo demokrātu partija un visa tā frakcija kopā sen jau varētu izstrādāt arī likumu par prostitūciju. Tur ļoti liela nauda nāktu valstij, un varētu novirzīt to visu kultūrai. Tāpēc es šoreiz gribu atbalstīt... Man, protams, ļoti patika Pēterkopa priekšlikums, bet par cik tur pietrūka dažas balsis, tad es gribu šoreiz, lai deputāti balsotu pret komisijas variantu. Un lai paliktu otrā lasījuma priekšlikums. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš, frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (TKL). Godātie kolēģi! Jautājums jau te bija mazs, tikai par to, vai pagrabtelpās atļaut azartspēļu automātus vai ne. Bet pacēlās ļoti būtiska ētiska problēma. Diemžēl es skatījos, ka gandrīz dalās domas uz pusēm. Tas ir ļoti bēdīgi. Man gribas prasīt tiem, kas aizstāv azartspēles, vai viņi ir parunājuši ar psihiatriem, parunājuši ar skolotājiem, ar bērnu ārstiem, ar policistiem? Ir parunājuši un uzzinājuši, kas notiek pašlaik Latvijā? Mūsu brīvlaistajā zemē, kur ir bijuši aizliegumi un pēc tam ir dota superbrīvība. Superbrīvības upuri, piedodiet, krietna daļa ir arī no jums, kas domā, ka nu var atļauties visu. Zināt, ka psihiatri lūdza, mani tieši lūdza ārste psihiatre informēt Saeimu, bez smaidiem un bez jokiem, informēt, ka blakus narkomānijai daudz bīstamāka skolēnu vidū ir izplatījusies azartspēļu psihoze. Azartspēļu psihoze! Starp citu, taisnība, te jau viens pieminēja, ka tiek nospēlēta pusdienu nauda, burtnīcu nauda, tiek nospēlēta kultūras sarīkojumu biļešu nauda. Vēl ļaunāk ir tas, ka pie durvīm nav kontrolieru, kas kontrolētu, cik daudz ieiet, lai varētu pārbaudīt, vai visi samaksā nodokļus. Bet gan kontrolē citi skolēni, kuriem tās naudas ir mazāk, un noorganizējuši ir jau 3. — 4.klases skolēnu azartspēļu entuziastu reketus. Ne jau vienu, bet vairākus Rīgā. Vai tiešām jūs par to nezināt? Un vai jūs nesaprotat, uz kurieni mēs ejam? Viņi nemācās, viņi neiet uz operu, kur vajadzētu līdzekļus ieguldīt. Un te daži demagogi, piedošanu, ka es esmu tā spiests teikt, apgalvo, ka, lūk, varētu dot kultūrai to daļu, ko mēs izvelkam šiem bērniņiem no kabatām. Šo daļu jau mēs noņemam no kultūras pasākumiem. Tā aiziet azartspēlēs. Un cilvēks bojājas. Un tiktāl bojājas, ka aiziet bojā jau pusaudža gados. Es saku: aiziet bojā, savstarpēji sakaujoties.

Es zināju vienu cilvēku, labi pazinu, kuru nosita aizdevēji, ka viņš neatdeva parādu tāpēc, ka viņš vienkārši visu nospēlēja un atkal aizņēmās, un atkal aizņēmās un nospēlēja. Viņam dega acīs drudzis. Tā ir bīstama parādība, un, ja mēs neko neierobežosim, tad tā lieta var palikt ļoti nopietna. Mēs esam sabiedrība, kas iznākusi no ieslodzījuma brīvā dabā, kur nu mums tad jādara viss, kas vien ienāk prātā.

Lujāna kungam es gribētu teikt tā: vajadzēja mūsu komisijas vadītājam, gribējās aizrādīt vienam pieaicinātam cilvēkam, ka viņš izturas neglīti, jo runādams košļā košļājamo gumiju, bet viņš nevarēja atļauties to darīt, jo izrādījās, ka to dara arī viens komisijas loceklis — cienījamais Lujāns. Jā, tas ir no mūsu reālās Saeimas dzīves. Tā ka nevajag slavēt arī košļājamo gumiju. Tur ir daudz kā neētiska.

Tie, kas saka, ka te ir 800 000 latu ienākums. Cienījamie kolēģi, šis ienākums tautas mutē ir ar vienu apzīmējumu — tā ir tautas asinsnauda. Paldies par uzmanību!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Apiņa kungs.

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi, kas mums tikai nebija šoreiz jādzird jautājumā par to, būt vai nebūt pagrabos un puspagrabos šiem spēļu automātiem. Rekets, Opera, banka “Baltija”, izlaupīti meži, izmazgātas drēbītes, angļu valodas apmācības, sniega tīrīšana, iedzērušas 9 bērnu mātes, morāli bērni, kas spēlē ļaunas tantes televizoru spēles un tā tālāk, un tā joprojām. Visu neuzskaitīšu, mēs tiešām šoreiz parunājāmies par visu, un bija lieliska iespēja šo visu jautājumu risināt. Es, cienījamie kolēģi, jums vēlos teikt, ka tādā gadījumā mums varbūt vajadzētu vispār pacelt jautājumu, vai mums... (Zālē troksnis. No zāles: “Nedzird! Runā skaļāk! Ūsas jādzen nost! Pacel mikrofonu augstāk!”)

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, es lūdzu nedaudz savas emocijas apvaldīt.

P.Apinis. Vai mums šāds likums vispār ir vajadzīgs? Un mēs varētu balsot pret šo likumu un aizliegt vispār azartspēles kā tādas. Jā, tas ir apmēram, kā es sapratu no Ozoliņa kunga, tādas ļoti lieliskas uzstāšanās, emocionālas, man ļoti patika. Cienījamie kolēģi, es jūs aicinu balsot par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli, ko komisija arī ir atbalstījusi, kurā vienīgā būtiskā atšķirība ir par pagrabiem un puspagrabiem, un tā vienkārši ir starp dažādām firmām iekšēja cīņa.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu — papildināt pantu ar 7. un 8.punktu, attiecīgi mainot numerāciju jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 37, atturas — 7. Šis priekšlikums nav pieņemts.

P.Apinis. 5.lappusē Saeimas Juridiskais birojs izdarījis ierosinājumu — papildināt tekstu pēc vārdiem “licences saņemšanai” ar papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav? Pieņemts.

P.Apinis. Deputāts Jurkāns 26.1 pantu izsaka jaunā redakcijā, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas viedoklim par deputāta Ernests Jurkāna priekšlikumu šajā pantā piekrīt? Pieņemts.

P.Apinis. 7.lappusē ir Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas priekšlikums — izslēgt 4.punktu, ko komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav pret komisijas slēdzienu? Pieņemts.

P.Apinis. Tāpat Saeimas Juridiskais birojs ieteic izslēgt 4.punktu, pārnumurējot pārējos punktus, kurus Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt? Pieņemts.

P.Apinis. Deputāta Apiņa priekšlikums — izteikt citādā redakcijā 35.pantu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbildīgās komisijas slēdzienam piekrīt? Pieņemts.

P.Apinis. Savukārt Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo pašu pantu izteic jaunā redakcijā, kur tas ir stipri papildināts.

Sēdes vadītājs. Deputāti Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegtajam priekšlikumam — izteikt 35.pantu jums iesniegtajā redakcijā — piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. Līdz ar to nav izskatāms deputāta Apiņa nākamais priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Paldies, Apiņa kungs! Loģiski, tālāk!

P.Apinis. Finansu ministrijas valsts sekretāre Andrējeva iesaka izslēgt 35.1. pantu, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam pret Andrējevas kundzes priekšlikumu 35.1.pantā piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. Savukārt Budžeta un finansu (nodokļu) komisija iesaka 35.1.pantu izteikt jaunā redakcijā, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti 35.1. panta likumprojekta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. Pārejas noteikumos Budžeta un finansu (nodokļu) komisija papildina punktu ar jaunu redakciju, kuru pati, bez šaubām, atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par pārejas noteikumu redakciju piekrīt? Pieņemts.

P.Apinis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un būtu iespējams balsot par likumprojektu trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu! Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā par likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 19, atturas — 11. Likums ir pieņemts.

Līdz pārtraukumam mums ir četras minūtes. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””. Trešais lasījums. Pēteris Apinis — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā.

P.Apinis (LC). Cienījamie kolēģi, mēs strādājam ar likumprojektu nr. 513. Ļoti minimālas izmaiņas. Saeimas Juridiskais birojs aicina likuma 2.pantu izteikt jaunā redakcijā, kas ir būtiskā sakarā ar jaunajām izmaiņām citos likumprojektos, kurus Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienam piekrīt? Pieņemts.

P.Apinis (LC) . Deputāts Jurkāns 2.punktu izsaka jaunā redakcijā, kurā kāršu un kauliņu spēles nodevu izsaka — 2000 latu.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns, bet to darīsim pēc pārtraukuma. Mums vēl ir divi paziņojumi. Čerāna kungs, jūs pēc pārtraukuma runāsit pirmais. Apiņa kungs, es jūs saprotu. Pirms pārtraukuma ir divi paziņojumi. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija. Par komisijas sēdi.

I.Bišers (DPS). Cienījamie deputāti, komisija, kas tika izveidota Satversmes otrās daļas izstrādāšanai, pulcēsies šajā pārtraukumā Prezidija sēžu zālē.

Sēdes vadītājs. Būs prezidija sēde, Bišera kungs, vajadzētu citas telpas.

I.Bišers. Tādā gadījumā Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītājs. Paldies! Kārlim Čerānam paziņojums par komisijas sēdi.

K.Čerāns (TKL). Atgādinu, ka Eiropas lietu komisijas locekļiem, tātad Eiropas lietu komisijas sēde tagad, diemžēl zāles šeit ir aizņemtas, tad jāiet uz komisijas telpām. Ārlietu komisijas telpās tādā gadījumā. Tātad Ārlietu komisijas telpās, pretēji tam, ko es individuāli teicu. Mums nav iespēju šajā mājā palikt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Godājamie kolēģi, pulksten 15.00 notiks Saeimas Prezidija sēde. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Debatēs par apspriežamo likumprojektu pieteicies Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu, Čerāna kungs, tribīnē.

K.Čerāns (TKL). Godātais sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Šis ir priekšlikums, kurš atbalstīts, tas paredz samazināt šo nodokli par... no kāršu un kauliņu spēlēm. Un es domāju, ka tas absolūti nav pamatoti, tātad līdz šim otrā lasījuma redakcijā bija 3000 latu, un tagad uz trešo lasījumu šeit pēkšņi parādās 2000 latu. Es domāju, tas absolūti nav pamatoti, es domāju, ka mums ir... ja mēs arī pieļaujam šīs azartspēles, tad ir jāliek tām virsū maksimāli stingri nodokļi, lai tās iespējami ierobežotu, un tādēļ es lūdzu balsojumu par šo priekšlikumu un lūdzu to neatbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds deputāts vēlas ru-nāt? Vairāk nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Apiņa kungs.

P.Apinis (LC) . Cienījamie kolēģi, man ir jāizskaidro, jo es neredzu Jurkāna kungu, man jāizskaidro viņa argumentācija, kāpēc viņš uzskata, ka jābūt ir 2000. Vienkārši iepriekšējā summa bija 1500, un Latvijā viss pieaug plānveidīgi, nevis lēcienā divas reizes, un sarunā ar Finansu ministriju šī pozīcija tika akceptēta, un tādēļ Budžeta un finansu komisija vienojās ar Finansu ministriju, ka nav mērķtiecīgi visas nodevas palielināt divas reizes, bet atbilstoši inflācijas koeficientam. Es acīmredzot lūdzu balsojumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam deputāta Jurkāna priekšlikumu — izteikt likumprojekta 2.panta 2.punktu šādā redakcijā, teksts jums ir redzams. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Godātie kolēģi, lūdzu piedalīties balsošanā. Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret deputāta Ernesta Jurkāna priekšlikumu 2.panta 2.punktā, ar kuru viņš liek priekšā samazināt nodevu summu no 3000 uz 2000 latu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 9, atturas — 10. Šis priekšlikums ir pieņemts.

P.Apinis. Deputāta Jurkāna priekšlikums attiecībā uz videospēlēm un mehāniskiem automātiem. Deputāts Jurkāns ar tādu pašu argumentāciju, kuru es izskaidroju pagājušo reizi, palielina... samazina no 420 uz 350, bet Budžeta un finansu komisija, pamatojoties uz to, ka gadā ir 12 mēneši, un atbilstoši Finansu ministrijas ieteikumam, kas teic, ka šim skaitlim būtu jābūt tādam, kas dalās ar 12, iesaka videospēlēm un mehāniskiem automātiem 360 latus.

Sēdes vadītājs. Runās Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Man absolūti nav izprotama šāda argumentācija un šāda laipošana, un centieni izpatikt šiem azartspēļu rīkotājiem. Es domāju, ka, ja mēs nevaram principā ar aizliegumiem ierobežot šīs azartspēles, tad arī šis būtu tas gadījums, kur būtu maksimāli jāpalielina tā nodeva, kas ir jāmaksā šiem azartspēļu rīkotājiem, un konkrēti šis ir 8.punkts par videospēlēm un mehāniskiem spēļu automātiem, tad par katru spēļu automātu tā summa, kura būtu jāmaksā nodevā, un mana pozīcija ir tāda, ka mums nav nekāda pamata samazināt no 420 latiem uz 360 latiem, un tāpēc es lūdzu balsojumu par šo priekšlikumu un aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt, jo tiem, kas grib nodarboties ar šīm azartspēlēm, tiem arī ir kārtīgi jāmaksā, un, ja būs šī kārtīgā maksa, tad arī būs kultūrai nauda un visam pārējam. Te mēs rīkojamies ārkārtīgi dīvaini, vispirms maksimāli paplašināt šo loku, un pēc tam tad, kad runa ir par konkrētiem ienākumiem un konkrētiem līdzekļiem, kas nāk budžetā, tad atkal šeit deputāti tam nostājas pretī, un tāpēc es aicinu neatbalstīt šo Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju, lai paliek šī maksimālā nodevas likme par video spēļu un mehāniskiem automātiem 420 latu par katru spēļu automātu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ernests Jurkāns, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

E.Jurkāns (DPS). Cienījamo Prezidij! Godātie deputāti! Es domāju, ka Čerāna kungam kā programmistam ir ielikta ļoti laba programma, kur ir teikts, jo lielāka nodokļu maksa, jo mazāk ienākumu. Un, protams, ka šajā gadījumā Finansu ministrija ir faktiski piekāpusies un atbalstījusi komisijas priekšlikumu, vismaz Finansu ministrijas pārstāvis, klāt esot, komisijā šo priekšlikumu atbalstīja. Viņš ir detalizēti izklāstīts un izsaka šo ideju, ka, teiksim, nodevas vai nodoklis palie-lināms ne vairāk kā inflācijas līmenī. Ja inflāciju mēs plānojam šos 9 vai 10 procentus, tad šeit ir šī argumentācija, jo mēs nevaram vienkārši tā pateikt — ir 300, tagad 420, varbūt 500 un varbūt 600. Es domāju, Čerāna kungs, ja jūsu biznesam, man ar azartspēlēm nav saistīts bizness, es domāju ja jūsu biznesam būtu tāpat, un pateiktu gada vidū, ka maksājiet nevis 25%, bet 50%, jūs šeit runātu pilnīgi citādi. Šeit ir tā argumentācija, kas ir ļoti vienkārša. Es aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, — otro reizi.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es gribu uzsvērt to, ka azartspēles — tas nav tikai bizness, šīm azartspēlēm, tām ir šī negatīvā morālā slodze, un tāpēc tas ir absolūti pieņemami, ka šīm azartspēlēm šīs nodevas pieaug straujāk nekā inflācijas līmenis. Ja tās nepieaugtu vispār, tad mēs varētu teikt, ka mēs tīši veicinām un stimulējam tālāk šo azartspēļu izplatību. Paldies Dievam, ka mēs vismaz šo inflācijas līmeni šeit gribam nosegt, bet es uzskatu, ka arī tas ir nepietiekami. Un tāpēc mums ir jānosaka šīs paaugstinātās nodevas par azartspēlēm. Un tāpēc es aicinu neatbalstīt šo Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie kolēģi! Diemžēl mēs atkal sākam viens otram aizrādīt — tu prasi par daudz, tu gribi par maz, bet varbūt varētu komisija vai arī Ernests Jurkāns nākt šeit un mums paskaidrot, sniegt vismaz ekonomisko pamatojumu, kāpēc nevar nomaksāt 420 latus. Kāpēc var nomaksāt 350 latus, un varbūt arī varētu Kultūras ministrijas pārstāvji nākt šeit tribīnē un teikt, cik naudas kultūra zaudēs tad, ja maksās 360 vai 350 plānoto 420 vietā, jo tad, kad ir runa par skaitļiem, Jurkāna kungs, 120 lati no 420 nav 50 procenti, vajadzētu būt korektiem un nevajadzētu vienam otru mānīt. Šeit pieaugums pat 25 procentus nesasniedz, kur tad nu vēl 50%. Tāpēc nav korekti, ja tā runā no tribīnes cilvēks, kas operē ar skaitļiem un rēķina līdzi mūsu valsts budžeta ieņēmumu daļu, it īpaši ja tā tiek daļēji novirzīta kultūrai. Tāpēc man būtu lūgums gan komisijas pārstāvjiem, gan atsevišķu summu iesniedzējiem paskaidrot mums, uz ko balstās jūsu aprēķini, jo, noklausoties Rugātes kundzes uzstāšanos un aizstāvību kultūrai, gods un slava parlamentārajam sekretāram, kas cīnās par šādām lietām, tikai katrs izvēlās savas cīņas metodes. Man liekas pilnīgi nepieņemams šis priekšlikums — samazināt šo summu no 420 latiem uz zemāku, man gribas teikt, ir jāatstāj tāda, kā ir, jo kultūrai vajag naudu.

Sēdes vadītājs. Ernests Jurkāns — otro reizi.

E.Jurkāns (DPS). Cienījamie kolēģi deputāti! Cienījamā Kreituses kundze! Kad es runāju par 50 procentiem, es jūs lūgtu ļoti nopietni klausīties, es runāju, ja, teiksim, uzņēmējam šodien vispārējā likme ir 25 procenti uzņēmuma ienākuma nodoklis, un pēkšņi Saeima pasaka, ka no pusgada būs 50 procenti, kā tādā vietā es runātu kā no uzņēmēja viedokļa, es nerunāju par 350 latiem vai kādu citu summu, vajag klausīties uzmanīgi, es runāju par inflācijas procentu, par šo inflācijas procentu, kas šodien atbilst šiem 360 latiem. Finansu ministrija tam piekrīt, un ne vairāk, un tas ir tīri loģiski, un pareizi es domāju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairs debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Apiņa kungs.

P.Apinis (LC). Cienījamie kolēģi, sākumā man jāatvainojas deputātam Jānim Jurkānam, kurš lūdza turpmāk, runājot par azartspēlēm, minēt Jurkāna kungus vārdā un uzvārdā, šos priekšlikumus ir iesniedzis kolēģis deputāts Ernests Jurkāns. Bet, kas attiecas uz šo likumprojektu, es sapratu, ka kolēģis Ernests Jur-kāns atsakās no sava priekšlikuma un piekrīt Budžeta un finan-su (nodokļu) komisijas priekšlikumam. Es pareizi sapratu jūs, ka jūs atbalstāt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu un noņemat savu priekšlikumu? 350 jūs noņemat.

Sēdes vadītājs. Paldies! Ernesta Jurkāna kunga priekšlikums tiek noņemts.

P.Apinis. Līdz ar to mēs varētu balsot par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, kas atbilst Finansu ministrijas priekšlikumam, kad videospēļu un mehāniskie automāti — par katru spēļu automātu 360 latu...

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam Budžeta un finansu komisijas priekšlikumu — izteikt likumprojekta 3.panta 8.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 11, atturas — 9. Pieņemts.

P.Apinis. 2.lappusē ir deputāta Ernesta Jurkāna kunga priekšlikums — izteikt 5.panta pirmo teikumu citā redakcijā, ko komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par šo priekšlikumu iebildumu nav. Pieņemts.

P.Apinis. Deputāta Jurkāna priekšlikums — papildināt likumprojektu ar 10.1 pantu jaunā redakcijā, komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par šo priekšlikumu piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. Mēs varētu balsot par likumprojektu galējā trešajā lasījumā ar vienu iebildi, ka ir viena drukas kļūda pašā sākumā, kur ir teikts izdarīt likuma par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli... Ir minēts 1991.gads, bet būtu jālasa — 1994.gads.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 1, atturas — 7. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts par Svetlanas Bless–Puķes uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā . Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā — komisijas priekšsēdētājs Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (TB). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Dokuments nr.2258. Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja deputātu parakstītu priekšlikumu Svetlanas Bless –Puķes uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem.

Svetlana Bless–Puķe dzimusi 1942. gadā Omskas apgabalā. Tautība — latviete. 1951. gadā iestājusies Rīgas Leona Paegles 1. vidusskolā, 1962. gadā pārgājusi mācīties 5. vidusskolā un 1963.gadā beigusi un iestājusies Latvijas Valsts Universitātē Juridiskajā fakultātē. 1964. gadā iestājās Maskavas valsts cirka un estrādes skolā. Strādājusi no 1969. gada — Latvijas Valsts filharmonijā, no 1969. līdz 1978. gadam — Valmieras Drāmas teātra aktrise, no 1978.gada līdz pat šodienai strādā Latvijas Nacionālajā teātrī par aktrisi . Komisija izskatīja šo priekšlikumu un ar pozitīvu lēmumu nosūta izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Vēl es gribu minēt to, ka komisijā mums izraisījās debates par sekojošu jautājumu, ka principā sakarā ar to, ka Svetlana Bless–Puķe ir latviete, viņa varētu iegūt pilsonību arī citādā kārtībā, taču, par cik bija noformēts pilnībā šis deputātu priekšlikums, tad komisija jebkurā gadījumā atbalstīja pozitīvi un ar vienprātīgu balsojumu. Aicinu balsot.

Sēde vadītājs. Vai kāds vēlas runāt par apspriežamo jautājumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par Saeimas lēmuma projektu šajā jautājumā. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi! Nav kvoruma...

Lūdzu piedalīties visus balsošanā jautājuma izlemšanā. Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu, un lūdzu deputātus piedalīties balsošanā! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 1, atturas — 3. Svetlana Bless–Puķe uzņemta Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Gaļinas Platonovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā — Andrejs Požarnovs, komisijas priekšsēdētājs.

A.Požarnovs (TB). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja jautājumu par Gaļinas Platonovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā.

Gaļina Platonova dzimusi 1945. gadā Ukrainā. Sakarā ar to, ka vecāki ieradušies Latvijā, arī Gaļina Platonova 1954. gadā ieradās Latvijā un sāka mācīties 37. vidusskolā, kuru beidza 1961. gadā. 1963. gadā iestājās Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultātē. No 1970. gada sāka strādāt kā neirologs Rīgas 12. poliklīnikā. 1981. gadā tika nozīmēta par Rīgas 12. poliklīnikas galveno ārsti. Sakarā ar reorganizāciju, kad poliklīnika mainīja savu statusu, viņa ar Rīgas Veselības pārvaldes lēmumu apstiprināta par SIA “12. poliklīnika” direktori un vēl līdz šai dienai strādā šajā amatā. Komisija ar pozitīvu lēmumu nosūta šo jautājumu izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Sēdes vadītājs. Vai kāds deputāts vēlas runāt debatēs? Nevēlas. Lūdzu zvanu, un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma... Godātie kolēģi! Atkārtoti lūdzu piedalīties balsošanā.

Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu, un vēl-reiz lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par šo jautājumu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 1, atturas — 16. Gaļina Platonova uzņemta Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Latvijas Republikas pievienošanos 1971. gada 29. oktobra Ženēvas konvencijai “Par fonogrammu producentu aizsardzību pret neatļautu viņu fonogrammu pavairošanu”” . Otrais lasījums. Likumprojekts steidzams. Ārlietu komisijas vārdā — Paulis Kļaviņš.

P.Kļaviņš (LZS, KDS, LDP). Godājamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Šajā projektā ir galvenokārt tikai redakcionāli precizējumi, tas ir dokuments nr. 2248a. Nekādi priekšlikumi nav ienākuši un precizējumi ir jau nosaukumā par konvenciju “Par fonogrammu producentu aizsardzību pret neatļautu viņu fonogrammu pavairošanu”.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta nosaukuma redakcionālu precizēšanu? Deputāti neiebilst. Paldies! Pieņemts.

P.Kļaviņš. 1. pantam ir šāds precizējums: 1971. gada 29. oktobra Ženēvas konvencija par fonogrammu producentu aizsardzību pret neatļautu viņu fonogrammu pavairošanu, turpmāk konvencija ar šo likumu tiek pieņemta un apstiprināta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas ieteiktajiem redakcionālajiem precizējumiem likumprojekta 1. pantā? Deputāti piekrīt. Pieņemts.

P.Kļaviņš. 2. pants tiek izteikts šādā redakcijā...

Sēdes vadītājs. Paldies! Tur nav nekādi labojumi. 2. un 3. nevajag... Kļaviņa kungs, 4. pants.

P.Kļaviņš. 4. pants. Konvencija stājas spēkā tās 11. pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un par to Ārlietu ministrija paziņo laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst komisijas akceptētajiem redakcionālajiem precizējumiem likumprojekta 4. pantā? Deputāti neiebilst. Paldies, pieņemts.

P.Kļaviņš. Es lūdzu deputātus balsot par šī likumprojekta pieņemšanu beidzamajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi par likuma pieņemšanu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par konvenciju par cīņu pret nelikumīgu gaisa kuģu sagrābšanu” . Otrais lasījums. Likumprojekts steidzams. Ārlietu komisijas vārdā — Paulis Kļaviņš.

P.Kļaviņš (LZS, KDS, LDP). Dokuments, kas attiecas uz šo likumprojektu, ir nr. 2277a. Tātad šeit ir vairāki redakcionāli precizējumi jau arī nosaukumā. Nevar rakstīt “gaisa kuģu sagrābšana”, ir jāraksta vienā vārdā, tātad “Par Konvenciju par cīņu pret nelikumīgu gaisakuģu sagrābšanu”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta nosaukuma redakcionālu precizēšanu iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

P.Kļaviņš. 1. pants. 1970. gada 16. decembrī Hāgā parakstītā konvencija par cīņu pret nelikumīgu gaisakuģu sagrābšanu, turpmāk konvencija, ar šo likumu tiek pieņemta un apstiprināta.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 12. panta redakcionālai precizēšanai piekrīt? Pieņemts.

P.Kļaviņš. 2. panta redakcionāls precizējums. 2. pants — likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā, līdz ar likumu izsludināma konvencija un tās tulkojums latviešu valodā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī par likumprojekta 2. panta redakcionālu precizēšanu iebildumu nav? Pieņemts.

P.Kļaviņš. Tagad ir šeit neliels labojums sakarā ar to, ka 4. pantu komisija ierosina izslēgt un 3. pantu izteikt šādā tekstā: 3. pants — konvencija stājas spēkā tās 13. pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un par to Ārlietu ministrija paziņo laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 3. panta redakciju, ko nolasīja Kļaviņa kungs? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

P.Kļaviņš. Un izslēgt 4. pantu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 4. panta svītrošanu? Iebildumu nav. Paldies! Arī tas pieņemts.

P.Kļaviņš. Tā ka lūdzu šo projektu pieņemt galīgajā lasījumā, jo tas ir pasludināts kā steidzams.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un lūdzu deputātus izteikt attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — B. Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Edgars Bāns.

E.Bāns (DPS). Godātais Prezidij, godātie deputāti! Ministru kabinets ir nosūtījis dokumentu nr. 2134 “Grozījumi likumā “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi””. Šis jautājums ir ļoti aktuāls Latvijas tautsaimniecībai un it sevišķi lauksaimniecībai. Kāds stāvoklis valstī pašreiz ir ar labības ražošanu un patēriņu? Ja vērtējam visaugstāko labības ievākumu — turpat 2 milj. tonnas 1986. gadā , tad, sākot ar 1990. gadu, bija novērojams kritums, un tikai 1996. gadā ir neliels pacēlums, un kopā ir saražots turpat miljons tonnu labības, iegūstot ražu 21,5 centneri no hektāra. Labībās patēriņš mūsu valstī pārtikas vajadzībām ir 260 000 tonnas. Ja 1997. gada bilanci izskata, tad vajadzētu pietikt visām vajadzībām, izņemot pārtikas kviešus specializētiem izstrādājumiem, kur ir vajadzīga ļoti augsta kvalitāte. Bet tas, ka ir jāieved rudzi 20 000 tonnas, ko var saražot Latvijas zemnieki, un lopbarības labība 50 000 tonnas, kaut arī pārsvarā tas ir paredzēts lielajiem lopkopības kompleksiem, es domāju, ka šo daudzumu varētu arī pilnīgi saražot Latvijas zemnieki. Pie pašreizējā patēriņa mums pietiktu ar miljons 100, miljons 200 tonnām labības.

Tajā pašā laikā ar pašražotu gaļu tiek nosegts mazāk nekā 2/3 no vajadzības, un, ja vērtējam pašražotās pārtikas labības patēriņu, tad tas ir 62,3% vai par 13,2% samazinājums ir pēdējos divos gados. Tas ir pretēji Labības biroja direktora Bērziņa kunga apgalvojumam, ka pēdējos gados labības īpatsvars patēriņā, pašražotās labības īpatsvars pieaug.

Tālāk, izvērtējot gaļas produktu, piena produktu īpatsvaru, arī var teikt, ka tas diezgan strauji ir samazinājies pēdējos divos gados. No tā var secināt, ka nepietiekami tiek attīstīta labības ražošana valstī, un tā kļūst ekstensīva. Tādā gadījumā rodas nelabvēlīgi nosacījumi lauksaimniecības integrācijai Eiropas

Informācija

Prezidijā

Par Prezidija 1997. gada 24. marta sēdi

1. Pieņēma zināšanai Saimnieciskās komisijas atbildi uz vienpadsmit Saeimas deputātu jautājumu par Saeimas autobāzei samazināto līdzekļu izlietojumu.

2. Pieņēma zināšanai informāciju, ka par Pieprasījumu komisijas priekšsēdētāju ievēlēts P.Tabūns.

Līdzšinējais minētās komisijas priekšsēdētājs J.Celmiņš atbrīvots no komisi-jas priekšsēdētāja amata sakarā ar iecelšanu par izglītības un zinātnes ministru.

3. Pieņēma zināšanai informāciju par to, ka par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Nacionālās radio un televīzijas padomes darbības likumības un atbilstības valsts un sabiedrības interesēm izvērtēšanai priekšsēdētāju ievēlēts P.Tabūns, bet par sekretāru — J.Mauliņš.

4. Pieņēma zināšanai informāciju par to, ka Juridiskā komisija ir izveidojusi apakškomisiju likumprojekta “Latvijas Republikas Administratīvais kodekss” izskatīšanai.

Par minētās apakškomisijas priekšsēdētāju ievēlēts I.Bišers, bet par sekretāri — G.Gannusa.

5. Izskatīja Eiropas Padomes Parlamentu asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja J.Sinkas iesniegumu par Eiropas Padomes Parlamentu asamblejas Baltijas valstu delegāciju tikšanos Latvijas Republikas Saeimā šā gada 11.aprīlī.

Prezidijs nolēma atbalstīt minēto delegāciju vizīti Latvijas Republikas Saeimā.

Prezidijs uzdeva Saeimas Kancelejai kopā ar Starpparlamentu attiecību biroju sagatavot minētā pasākuma izdevumu tāmi.

6. Izskatīja deputātu iesniegumus un attaisnoja kavējumus: R.Dilbam (Saeimas 13.marta sēdē); E.Grīnbergam (Saeimas 13.marta sēdē); J.Kaksītim (Saeimas 6.marta (pulksten 17.30) sēdē); A.Kiršteinam (Saeimas 10.marta ārkārtas sēdē); A.Krastiņam (Saeimas 13.marta sēdē, 13.marta (pulksten 17.30) sēdē, 20.marta sēdē un 20.marta (pulksten 17.30) sēdē); L.Tenisam (Saeimas 10.marta ārkārtas sēdē); Ē.Zundam (Saeimas 10.marta ārkārtas sēdē); J.Kušnerei (Saeimas 20.marta sēdē un 20.marta (pulksten 17.30) sēdē); V.Kalnbērzam (Saeimas 24.marta sēdē).

7. Prezidijs atlika deputāta L.Tenisa 13.marta sēdes kavējuma izskatīšanu un nolēma noskaidrot minētā kavējuma iemeslu.

8. Piešķīra komandējumus:

1) Eiropas Padomes Parlamentu asamblejas Latvijas delegācijas vadītājam J.Sinkam laikā no 1997.gada 1.aprīļa līdz 8.aprīlim uz Eiropas Padomes Parlamentu asamblejas Politisko lietu komitejas sēdi Jeruzalemē (Izraēla);

2) Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja biedram J.Vidiņam no 1997.gada 16.aprīļa līdz 20.aprīlim uz Sofiju (Bulgārija), lai novērotu Bulgārijas parlamenta vēlēšanu norisi;

3) Rietumeiropas savienības asamblejas Latvijas delegācijas sekretāram I.Aizstrautam laikā no 1997.gada 9.aprīļa līdz 13.aprīlim uz Rietumeiropas asamblejas Parlamentāro un sabiedrisko attiecību komitejas sēdi Ļubļanā (Slovēnija);

4) Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas locekļiem J.Ādamsonam, A.Saulītim, Baltijas asamblejas ģenerālsekretārei A.Karnupai, Starpparlamentu attiecību biroja konsultantei I.Bēmai, Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sekretārei A.Jankevicai un šoferim A.Gecēvičam laikā no 1997.gada 3.aprīļa līdz 5.aprīlim uz Baltijas asamblejas Sociālekonomisko lietu komitejas un Juridiskās komitejas kopējo sēdi Kauņā (Lietuva).

9. Prezidijs neapstiprināja Saeimas “Sociālistiskās partijas — Līdztiesība” deputāta A.Bartaševiča komandējumu uz starptautisko konferenci “Krievi Baltijas valstīs: tagadne un nākotne”, kas notiks Tallinā (Igaunija).

10. Pieņēma zināšanai komandējumu atskaites:

1) Rietumeiropas savienības asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja A.Amerika atskaiti par komandējumu uz Atēnām (Grieķija) laikā no 1997.gada 11.marta līdz 13.martam, lai piedalītos Rietumeiropas savienības asamblejas kolokvijā par drošības problēmām, kas saistītas ar NATO un Eiropas institūciju paplašināšanu;

2) deputāta J.Sinkas atskaiti par komandējumu uz Helsinkiem (Somija) 1997.gada 10. un 11.martā, lai piedalītos Eiropas Padomes organizētajā seminārā par vienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem politikā;

3) deputāta J.Sinkas atskaiti par komandējumu uz Gdaņsku (Polija) 1997.gada 17.martā, lai sagatavotu programmu 6.parlamentārajai konferencei par sadarbību Baltijas jūras apgabalā;

4) Saeimas Stenogrammu nodaļas tulka I.Podgaiskas atskaiti par komandējumu uz Parīzi (Francija), kur viņa laikā no 1997.gada 15.februāra līdz 28. februārim stažējās Francijas parlamentā.

Saeimas sekretāra biedrs M.Rudzītis

Iesniegumi

Pilsonības lietas

Par Svetlanas Konoņenko kandidatūru pilsonības piešķiršanai (dok.nr.2337)

Nosūtām Jums š.g. 11.marta komisijas sēdes slēgtās daļas izrakstu no protokola nr.11, kurā tika izskatīts jautājums par desmit deputātu izvirzītās Svetlanas Konoņenko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1997.gada 11.martā priekšsēdētājs A.Požarnovs

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1997.gada 11.marta sēdes protokola nr.11

Piedalījās: A.Požarnovs, A.Prēdele, A.Pētersons, O.Dunkers, A.Seile, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, L.Ozoliņš, I.Kreituse, A.Golubovs, E.Bāns, V.Dozorcevs, J.Strods, J.Ādamsons, A.Seiksts, J.Straume.

Izskatīja: Komisijas slēgtajā daļā — par Svetlanas Konoņeko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Svetlanas Konoņeko kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājs A.Požarnovs

Pilsonības piešķiršanu atbalsta Saeimas deputāti: P.Putniņš, E.Inkēns, Ģ.V.Kristovskis, P.Tabūns, J.Dobelis, A.Rugāte, G.Gannusa, J.Ādamsons, Z.Čevers, A.Čepānis

Ieteikums

1996.gada 4.decembra 1991.gada barikāžu dalībnieku atbalsta fonda valdes sēdē, kurā piedalījās R.Zaļais, V.Eihenbaums, R.Ražuks, J.Slapiņš, A.Meibergs un V.Markūns, nolemts lūgt LR Saeimu piešķirt LR pilsonību N.Gamanovičai un S.Konoņeko.

Griežamies pie Latvijas Republikas 6. Saeimas ar lūgumu piešķirt Latvijas Republikas pilsonību par īpašiem nopelniem Latvijas labā milicijas leitnanta Vladimira Gamanoviča atraitnei Natašai Gamanovičai, kuras vīrs krita 1991. gada 20.janvārī, apsargājot Iekšlietu ministriju, un milicijas leitnanta Sergeja Konoņenko atraitnei Svetlanai Konoņeko, kuras vīrs krita savā iecirknī pie Iekšlietu ministrijas, aizstāvot Latvijas neatkarību.

Ar cieņu, — BAF prezidents R.Zaļais

Autobiogrāfija

Es, Svetlana Konoņenko (meitas uzvārds Romašova), esmu dzimusi 1965.gada 12.jūnijā Kaļiņingradas apgabala Slavskas rajonā. Māte Romašova Tamāra, dzimusi 1937.gadā, dzīvo Kaļiņingradas apgabala Zapovednojes ciemā, pensionāre. Tēvs Romašovs Vladimirs, dzimis 1937.gadā, miris 1983.gadā.

1972.gada 1.septembrī sāku iet Zapovednojes ciemā vidusskolā, kuru pabeidzu 1982.gadā. Tajā pašā gadā iestājos 2. tehniskajā skolā Sovetskas pilsētā. Pabeidzot skolu, 1983.gada 23.jūlijā pēc sadales tiku nosūtīta darbā uz Rīgas 5. maizes kombinātu, kur 1983.gada 31.augustā sāku strādāt par cepēju.

1984.gada 3.novembrī stājos laulībā ar Konoņenko Sergeju. 1986.gadā 1.janvārī piedzima dēls Pāvels, kurš mācās 4. klasē Rīgas 5. vidusskolā. 1991. gada 20.janvārī, pildot dienesta pienākumus — aizstāvot Latvijas neatkarību, gāja bojā mans vīrs Sergejs. Kopš tā laika esmu atraitne, audzinu dēlu. Turpināju strādāt Rīgas 5. maizes kombinātā līdz 1995.gada 9.maijam, kad aizgāju pēc pašas vēlēšanās. Dotajā laikā nestrādāju. Dzīvoju Rīgā.

1997.gada 16.janvārī S.Konoņeko

Par Natašas Gamanovičas kandidatūru pilsonības piešķiršanai (dok.nr.2338)

Nosūtām Jums š.g. 11.marta komisijas sēdes slēgtās daļas izrakstu no protokola nr.11, kurā tika izskatīts jautājums par vienpadsmit deputātu izvirzītās Natašas Gamanovičas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1997.gada 11.martā priekšsēdētājs A.Požarnovs

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1997.gada 11.marta sēdes protokola Nr.11

Piedalījās: A.Požarnovs, A.Prēdele, A.Pētersons, O.Dunkers, A.Seile, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, L.Ozoliņš, I.Kreituse, A.Golubovs, E.Bāns, V.Dozorcevs, J.Strods, J.Ādamsons, A.Seiksts, J.Straume.

Izskatīja: Komisijas slēgtajā daļā — par Natašas Gamanovičas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Natašas Gamanovičas kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājs A.Požarnovs

Pilsonības piešķiršanu atbalsta Saeimas deputāti: P.Putniņš, E.Inkēns, Ģ.V.Kristovskis, P.Tabūns, J.Dobelis, A.Rugāte, M.Lujāns, G.Gannusa, J.Ādamsons, Z.Čevers, A.Čepānis

Ieteikums

1996.gada 4.decembra 1991.gada barikāžu dalībnieku atbalsta fonda valdes sēdē, kurā piedalījās R.Zaļais, V.Eihenbaums, R.Ražuks, J.Slapiņš, A.Meibergs un V.Markūns, nolemts lūgt LR Saeimu piešķirt LR pilsonību N.Gamanovičai un S.Konoņenko.

Griežamies pie Latvijas Republikas 6. Saeimas ar lūgumu piešķirt Latvijas Republikas pilsonību par īpašiem nopelniem Latvijas labā milicijas leitnanta Vladimira Gamanoviča atraitnei Natašai Gamanovičai, kuras vīrs krita 1991. gada 20.janvārī, apsargājot Iekšlietu ministriju, un milicijas leitnanta Sergeja Konoņenko atraitnei Svetlanai Konoņenko, kuras vīrs krita savā iecirknī pie Iekšlietu ministrijas, aizstāvot Latvijas neatkarību.

1997.gada 31.janvārī Ar cieņu, — BAF prezidents R.Zaļais

Autobiogrāfija

Es, Nataša Gamanoviča (meitas uzvārds Fiļipova), dzimusi 1962.gada 2.jūnijā Jelgavas rajona Elejā. Māte Klavdija Fiļipova, dzimusi 1932.gadā, tēvs Ivans Fiļipovs, dzimis 1929.gadā, dzīvo Siguldā, abi pensionāri.

1970.gada 1.septembrī sāku iet Siguldas 2.vidusskolā, kuru pabeidzu 1978. gadā. Tajā pašā gadā iestājos “Rīgas manufaktūras” PTS Nr.96. Pēc skolas beigšanas strādāju bāzes uzņēmumā par 5. kategorijas vērpēju.

1981.gada 28.februārī tika slēgta mana laulība ar Vladimiru Gamanoviču. Mūsu laulībā piedzima trīs bērni: meita Svetlana — 1982.gada 10.janvārī, meita Larisa — 1986.gada 21.martā, dēls Vitālijs — 1988.gada 10.septembrī. Visi pašreiz mācās Rīgas 95.vidusskolā.

1991.gada 20.janvārī, pildot dienesta pienākumus, gāja bojā mans vīrs Vladimirs. Kopš tā laika esmu atraitne, audzinu bērnus. Dotajā laikā nestrādāju. Dzīvoju Rīgā.

1997.gada 16.janvārī N.Gamanoviča

Par Valērija Sverdlova kandidatūru pilsonības piešķiršanai (dok.nr.2389)

Nosūtām Jums š.g. 18.marta komisijas slēgtās daļas izrakstu no protokola nr.12, kurā tika izskatīts jautājums par piecu deputātu izvirzītā Valērija Sverdlova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1997.gada 18(20).martā priekšsēdētājs A.Požarnovs

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1997.gada 18.marta sēdes protokola nr.12

Piedalījās: A.Požarnovs, A.Prēdele, A.Pētersons, A.Seile, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, L.Ozoliņš, I.Kreituse, A.Golubovs, E.Bāns, J.Strods, J.Ādamsons, A.Seiksts, J.Straume.

Izskatīja: Komisijas slēgtajā daļā — par Valērija Sverdlova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Valērija Sverdlova kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājs A.Požarnovs

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6.Saeimas deputāti, rekomendējam Valēriju Sverdlovu pilsonības piešķiršanai par sekojošiem īpašiem nopelniem Latvijas labā:

Lojāla attieksme pret Latvijas valsti un nāciju, kas izpaudās: a) vēl okupācijas režīmā apguva latviešu valodu, ko lietoja saskarsmē ar pamatnācijas iedzīvotājiem; b) aktīvi atbalstīja valsts neatkarības atgūšanas centienus; c) atbalstīja Latvijas Tautas fronti.

Valērijs Sverdlovs kā ārsts raksturojas ar augstu profesionalitāti, kā cilvēks — ar augstu vispārcilvēcisko attieksmju kultūru.

Saeimas deputāti: E.Grinovskis, A.Prēdele, A.Naglis,

A.Tomašūns, J.Ābele

Valērijs Sverdlovs, Jelgavas pilsētas centrālās slimnīcas ķirurģiskās nodaļas vadītājs, kopā ar ģimeni — arī sieva ir medicīnas darbiniece — praktiski visu apzinīgo dzīves daļu nodzīvojis Latvijā, bet darbs savā profesijā — galvenokārt Jelgavā minētajā medicīnas iestādē.

Pilsoniskā aspektā V.Sverdlova darbība apstiprina lojālu attieksmi pret Latvijas valsti un pamatnāciju, ko pierāda:

a) okupācijas režīmā apguva latviešu valodu, ko lietoja saskarsmē ar pamatnācijas iedzīvotājiem;

b) aktīvi atbalstīja valsts neatkarības atgūšanas centienus (rīcība, gatavojoties aptaujai par neatkarības atjaunošanu);

c) atmodas periodā atbalstīja LTF.

Praktiskajā darbībā apliecina augstu profesionalitāti gan kā ķirurgs, gan kā medicīnas darba organizators. Personīgā saskarsmē apliecina augstu savstarpējo cilvēcisko attiecību kultūru.

Balstoties uz izklāstīto motivāciju, iesaku uzņemt Valēriju Sverdlovu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

1997.gada 20.februārī 6.Saeimas deputāts, LLU profesors E.Grinovskis

Mēs, apakšā parakstījušies Latvijas Republikas pilsoņi, iestājamies un lūdzam piešķirt Latvijas Republikas pilsonību Valērijam Sverdlovam kā Latvijas Republikas pārliecinātam atbalstītājam.

Valērijs Sverdlovs no 1947.gada dzīvo Latvijā, no Maskavas pārcēla viņa māti ekonomistes darbā vietējās rūpniecības ministrijā.

Valērijs Sverdlovs Rīgā beidza vidusskolu, Rīgas medicīnas institūtu un no 1960.gada strādā par ārstu—ķirurgu Jelgavas pilsētas slimnīcā, kas ir viņa pirmā un vienīgā darba vieta.

Sākoties atmodas kustībai, V.Sverdlovs atbalstīja tās ideālus, īsā laikā ieviesa latviešu valodu nodaļas lietvedībā un veicināja nelatviešu personāla latviešu valodas zināšanu apgūšanu. 1991.g.janvāra un augusta notikumos piedalījās, organizējot un vadot ekstrēmas neatliekamās ķirurģiskās stacionārās palīdzības bāzi Jelgavā, lai varētu sniegt palīdzību iespējamo masu ievainojumu gadījumos Rīgā.

Savā profesijā V.Sverdlovs ir zinošs un iecienīts ārsts, ieviesis dažādas progresīvas ķiruģiskās izmeklēšanas un ārstēšanas metodes, strādājot par ārstu ķirurgu un ķirurģijas nodaļas vadītāju savā ikdienas darbā ir glābis daudzu Latvijas iedzīvotāju veselību un dzīvības.

Mēs, Latvijas Republikas pilsoņi, ar pilnu atbildības sajūtu iestājamies, lai Valērijam Sverdlovam piešķirtu Latvijas Republikas pilsonību par ieguldījumu Latvijas pastāvēšanā, kā arī par darbību Latvijas nākotnes nodrošināšanā — Latvijas iedzīvotāju veselības saglabāšanā.

Uldis Čāčus, Jelgavas pilsētas slimnīcas ārsts, Jelgavas Domes deputāts;

Uldis Ivans, Jelgavas Domes priekšsēdētājs;

Raitis Vītoliņš, Jelgavas Domes pr.vietnieks;

Astra Kārkliņa, Jelgavas pilsētas slimnīcas ārste;

Viktors Valainis, LLU docents;

Ilona Jesperiņa, Jelgavas Domes deputāte;

Dace Olte, Jelgavas pilsētas Sociālās apdrošināšanas pārvaldes juriste;

Ivonna Muškevica, Jelgavas Domes deputāte;

Jānis Čevers, Jelgavas Ugunsdzēsības dienesta priekšnieks;

Kaspars Riekstiņš, Jelgavas Domes deputāts;

Anna Skaidrīte Grinberga, Jelgavas pilsētas slimnīcas medmāsa;

Vija Lomanovska, Jelgavas pilsētas slimnīcas ārste;

Ārija Ozoliņa, Bērnu poliklīnikas ķirurģe;

Paulis Rēvelis, Jelgavas psihoneiroloģiskās slimnīcas psihiatrs;

Gunārs Vilkārsis, Jelgavas Domes deputāts;

Miķelis Daugaviņš, Jelgavas Domes deputāts;

Skaidrīte Ādamsone, Jelgavas slimnīcas ārste;

Nora Folkmane, Jelgavas pilsētas slimnīcas filiāles

terapijas nodaļas vecākā medmāsa;

Ira Vidiņa, Jelgavas pilsētas slimnīcas filiāles ārste;

Viesturs Liepa, Jelgavas pilsētas slimnīcas ārsts;

Maija Lucava, Jelgavas pilsētas slimnīcas ārste;

Cemahs Anšelevičs, Jelgavas pilsētas slimnīcas ārsts

Autobiogrāfija

Es, Valērijs Sverdlovs, esmu dzimis 1937.gada 11.augustā Krievijas Federācijas Voroņežas pilsētā zinātniskā līdzstrādnieka ģimenē. Mana tautība — ebrejs. Tēvs — Voroņežas medicīnas institūta docents. Tēvs miris 1942.gadā. Kara laikā es dzīvoju kopā ar piederīgajiem Kazahstānā. No Kazahstānas 1944.gadā kopā ar māti pārcēlos dzīvot uz Maskavas apgabalu, pilsētu Dulevo.

1947.gadā manu māti uzaicināja darbā uz Latvijas Republikas vietējās rūpniecības ministriju Rīgā par plāna nodaļas vadītāju. Šeit māte nostrādāja līdz aiziešanai pensijā. Māte mira 1971.gadā.

Es 1954.gadā pabeidzu Rīgas 13.vidusskolu. 1954.gadā iestājos Rīgas medicīnas institūtā, kuru absolvēju 1960.gadā. Pēc tam es sāku strādāt Jelgavas pilsētas slimnīcas ķirurģijas nodaļā par ķirurgu. No 1971.gada strādāju Jelgavas pilsētas slimnīcā par ķirurģijas nodaļas vadītāju. 1969.gadā aizstāvēju medicīnas zinātņu kandidāta disertāciju. Esmu augstākās kategorijas speciālists.

Sieva Ludmila Sverdlova — angļu valodas skolotāja. Tagad pensionāre. Manā ģimenē 1959.gadā piedzima meita Tatjana. Strādā Rīgas sanitāri epidemioloģiskajā stacijā par ārsti. 1969.gadā piedzima dēls Aleksandrs. Dēla profesija — ārsts. Nodarbojas ar privātpraksi.

1997.gada 17.februārī V.Sverdlovs

Par Veras Grigorjevas kandidatūru pilsonības piešķiršanai (dok. nr.2403)

Nosūtām Jums š.g. 20.marta komisijas sēdes slēgtās daļas izrakstu no protokola nr.13, kurā tika izskatīts jautājums par septiņu deputātu izvirzītās Veras Grigorjevas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1997.gada 20(24).martā priekšsēdētājs A.Požarnovs

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1997.gada 20.marta sēdes protokola nr.13

Piedalījās: A.Požarnovs, A.Prēdele, A.Pētersons, A.Seile, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, I.Kreituse, A.Golubovs, E.Bāns, J.Strods, J.Ādamsons, A.Seiksts.

Izskatīja: Komisijas slēgtajā daļā — par Veras Grigorjevas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Veras Grigorjevas kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājs A.Požarnovs

Pilsonības piešķiršanu atbalsta Saeimas deputāti: R.Leitena, J.Celmiņš, J.Rāzna, V.Nagobads, E.Jurkāns, L.Teniss, L.Kuprijanova.

Ieteikumi

Izraksts no Bauskas rajona padomes lēmuma (prot.Nr.9, 3.p.)

Pamatojoties uz Bauskas 2.vidusskolas un rajona padomes Skolu valdes iesniegto Bauskas 2.vidusskolas direktores Veras Grigorjevas raksturojumu, kā arī rajona padomes Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas 1995.gada 14.septembra lēmumu, atbalstīt ārpuskārtas Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu Bauskas 2.vidusskolas direktorei Verai Grigorjevai par īpašiem nopelniem jaunatnes audzināšanā.

Bauskas rajona padomes

1995.gada 28.septembrī priekšsēdētājs A.Greiselis

Vera Grigorjeva dzimusi Bauskā 1954.gada 8.janvārī strādnieku ģimenē. Tēvs Vasilijs bija strādnieks Bauskas mežrūpniecībā, māte Jevgēnija strādāja sagādes kantorī. Vecāki Latvijā ieradās 1945.gadā. Otrā pasaules kara laikā vācieši viņus no Smoļenskas apgabala kopā ar citām ģimenēm aizsūtīja kā darbaspēku uz Vāciju. Pēc Vācijas kapitulācijas 1945.gada vasarā viņus NKVD uzraudzībā no Vācijas atsūtīja uz Latviju un šeit nomitināja. Tēvs miris 1963.gadā, māte, pensionāre, dzīvo Bauskas rajona Īslīces pagastā.

1961.gadā Vera Grigorjeva sāka mācīties Bauskas 2.vidusskolā un 1971.gadā šo skolu beidza. Jau skolas laikā vasaras brīvdienās strādāja, lai nopelnītu naudu apģērbam un iztikai, jo ģimenē bija trīs bērni, vecāku izpeļņa nebija augsta. 1980.gadā viņa pabeidza LVU Vēstures fakultāti un ieguva vēsturnieka — vēstures un sabiedrības mācības pasniedzēja kvalifikāciju. 1992.gadā Vera Grigorjeva pabeidza Sanktpēterburgas Ziemeļrietumu kadru centra Valsts un municipālās pārvaldes institūtu, kur ieguva politologa — sociālo un politisko disciplīnu pasniedzēja kvalifikāciju ar tiesībām strādāt vidējās un augstākajās mācību iestādēs.

Pašlaik līdztekus darbam viņa mācās LVU Pedagoģijas fakultātē angļu valodu, lai iegūtu tiesības mācīt šo valodu skolā un brīvi sadarbotos ar ārzemju kolēģiem.

Vera Grigorjeva strādā Bauskas 2.vidusskolā kopš 1974.gada, kopš 1983.gada ir šīs skolas direktore. Aizvadītajos gados V.Grigorjeva veikusi ļoti lielu darbu skolas mācību materiālās bāzes paplašināšanā un modernizēšanā, profesionāla, darbspējīga pedagogu kolektīva izveidošanā. Uzsākot direktores darbu, viņa saņēma ēku, kura bija celta 450 skolēniem, bet tajā mācījās vairāk nekā 900 audzēkņu. Ar lielu enerģiju un neatlaidību viņa panāca, ka 1986.gadā tika uzsākta plašas piebūves projektēšana skolai. 1990.gadā piebūves celtniecība tika pabeigta un tā nodota ekspluatācijā. 1990.gadā tika uzsākta skolas internāta ēkas (dienesta viesnīcas) celtniecība. Diemžēl pēdējos gados valdošā finansiāli ekonomiskā situācija Latvijā nav ļāvusi šo ēku pabeigt, tajā ieguldītais darbs un līdzekļi iet bojā.

Skolā labi nostādīts mācību un audzināšanas darbs. To atzinīgi novērtēja skolas akreditācijas komisija 1993.gadā, īpaši atzīmējot to, ka skolā liela vērība veltīta latviešu valodas un kultūras apguvei. Šajā darbā skolai ir ilggadējas tradīcijas.Pēdējos gados skolā mācās ap 780 skolēnu, ir 57 pedagogi. 32 procenti no viņiem ir šīs skolas absolventi (ieskaitot direktori). Skolā līdztekus krievu tautības skolotājiem strādā arī daudzi latvieši. Tādēļ skolas kolektīvā savstarpējās saziņas procesā skan abas — kā krievu, tā latviešu — valodas. Kā pati direktore, tā visi krievu tautības skolotāji pārvalda latviešu valodu un to lieto ikdienas saskarsmē un darbā. Lielākais vairums skolēnu, beidzot vidusskolu, brīvi literāri, bez akcenta runā latviski, orientējas latviešu literatūrā, kultūrā. Par to liecina fakti, ka šīs skolas skolēni piedalās Latvijas sacerējumu un daiļrunas konkursos, iegūst godalgas. Par skolas darba līmeni, skolēnu latviešu valodas zināšanām liecina arī fakts, ka no 1995.gada 12.klases absolventiem bija konkurētpējīgi un iestājās dažādās augstākajās mācību iestādēs 56 procenti audzēkņu.

Skolā darbojas folkloras kopa “Urdziņa” skolotājas Aldonas Sormules vadībā. Tā pazīstama ne tikai rajonā, bet sniegusi koncertus arī citur Latvijā, kā arī Lietuvā. Šī kopa piedalījusies arī folkloras festivālā “Pulkā eimu, pulkā teku” — 1993., 1994., 1995.gadā. Bērni, kuri piedalījušies šajā kopā, dzied un runā tīrā, pareizā literārā latviešu valodā.

Vera Grigorjeva kā skolas direktore prasmīgi pratusi savienot un virzīt paralēli divas kultūras — krievisko un latvisko. Skolā notiek kā krievu, tā latviešu tautas tradīcijām veltīti pasākumi, kuri noris kā vienā, tā otrā valodā. Var droši apgalvot, ka šajā skolā nav ne aizspriedumu, ne nicinošas attieksmes pret latviešu valodu ne pedagogu, ne skolēnu vidū.

Latvijas vēstures priekšmetu māca pati skolas direktore 1991.gadā iekārtotajā Latvijas vēstures mācību kabinetā. Tur notiek ne tikai vēstures stundas, bet arī fakultatīvas nodarbības, kurās māca Bauskas pilsētas un rajona vēsturi. Skolēni izstrādā un aizstāv savus projektus vēstures un kultūras pieminekļu aizsardzībā. Pie šī kabineta uzsākta vēstures muzeja veidošana. Jūtot cieņu pret latviešu tautas tradīcijām, V.Grigorjeva cenšas saglabāt arī skolas nacionālo identitāti. Jau otro gadu V.Grigorjevas vadībā tiek veidots krievu kultūras centrs Bauskas rajonā.

V.Grigorjeva ir stipras personības cilvēks. Apveltīta ar lielu enerģiju, gribasspēku un darba spējām, organizatora talantu, skolu uzskata par savām otrajām mājām. Strādā, neskaitot darba stundas, ja nepieciešams, atvaļinājuma laikā, brīvajās dienās. Uz viņu vienmēr var paļauties, jo, ja ko apsola, izpildīs, doto vārdu turēs. Šo īpašību dēļ rajona skolu direktori viņu izraudzījās par skolu direktoru metodiskās apvienības vadītāju. Šo pienākumu viņa veica no 1988.gada līdz 1990.gadam. Pašlaik vada klašu audzinātāju metodisko apvienību.

Direktores lietišķo un personisko īpašību dēļ rajona vadība šo skolu bieži izraugās dažādiem lielāka vai mazāka mēroga pasākumiem. 1991.gadā V.Grigorjeva piedalījās semināra darbā “Denmark–Baltikum” Dānijā Latvijas valsts delegācijas sastāvā. 1993./1994.mācību gadā skolā bērniem svešvalodu mācīja Dānijas skolotājas. 1995.gada vasarā skola uzņēma (sagaidīja, izvietoja, ēdināja) ārzemniekus — Baltijas un Ziemeļvalstu dziesmu svētku dalībniekus, kas viesojās Bauskas rajonā. Skolas durvis vienmēr atvērtas dažādiem rajona skolotāju metodiskajiem pasākumiem — lekcijām, semināriem utt., kuros bieži piedalās Latvijas augstskolu pasniedzēji, arī ārzemju vieslektori. V.Grigorjeva kā direktore cenšas uztvert jaunās idejas, ieviest tās skolas darbā, atbalsta skolotājus, kuri strādā radoši.

V.Grigorjeva 1978.gadā iestājās partijā, bet 1991.gada 3.janvārī brīvprātīgi nolika partijas biedra karti un izstājās no Komunistiskās partijas.

Vislabāk Veras Grigorjevas attieksmi pret Latviju raksturo viņas pašas vārdi: “Latvija ir mana Dzimtene. Citas man nav. Te esmu dzimusi, uzaugusi. Te aizvadījusi savu līdzšinējo darba mūžu. Te ir mana tēva kaps, manas ģimenes pavards.” Ka tie nav tukši vārdi, to viņa pierādījusi savā darbā, sadzīvē, attieksmē sabiedrībā, ar to izraisot neapmierinātu kritiku konservatīvi noskaņotajā krievvalodīgo iedzīvotāju daļā.

Vera Grigorjeva ir precējusies, ģimenē divi dēli, no kuriem vecākajam jau ir sava ģimene, jaunākais dēls mācās skolā. Sadzīvē godā ir kopīgs darbs un atpūta, augstas prasības citam pret citu, apvienotas ar taktu, mīlestību.

Mēs uzskatām, ka Vera Grigorjeva ir cienīga saņemt Latvijas pilsonību, ka viņa to pierādījusi ar savu darbu, savu lojālo nostāju pret Latvijas valstiskumu.

(Raksturojums apspriests skolas pedagoģiskās padomes sēdē 30.08.1995., prot. nr.1)

Bauskas rajona Skolu valdes priekšsēdētājs I.Mičāns

LIZDA Bauskas rajona padomes priekšsēdētāja M.Graudiņa

Bauskas 2.vidusskolas AK priekšsēdētāja M.Baļčūne

Mēs, apakšā parakstījušies Bauskas rajona mācību iestāžu direktori, lūdzam atbalstīt ārpuskārtas Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem jaunatnes audzināšanā mūsu kolēģei, ilggadīgai Bauskas 2.vidusskolas direktorei Verai Grigorjevai.

Bauskas 1.vidusskola A.Rudzīte

Iecavas vidusskola A.Zaķe

Misas vidusskola J.Kārkliņš

Pilsrundāles vidusskola A.Indrikovs

Skaistkalnes vidusskola M.Osis

Vecumnieku vidusskola A.Ķiņķevskis

Bauskas vak. vsk. J.Žuravļova

Bārbeles pam. sk. D.Peņķe

Bauskas pam. sk. I.Krāģe

Bērsteles pam. sk. A.Udalova

Bērzu pam. sk. L.Novičonoka

Codes pam. sk. R.Millers

Griķu pam. sk. A.Bernaute

Iecavas int. sk. S.Zemberga

Īslīces pam. sk. L.Leitlande

Jaunsaules pam. sk. D.Tirzmale

Mežotnes pam. sk. Dz.Ķerpis

Ozolaines pam. sk. S.Ērgle

Stelpes pam. sk. D.Venclova

Svitenes pam. sk. R.Kārkliņa

Vecsaules pam. sk. E.Brazauskis

Zālītes pam. sk. I.Šahurova

Bauskas Kristīgā sāk. sk. M.Siliņa

Codes sāk. sk. J.Stūre

Dartijas sāk. sk. I.Freimane

Dāviņu sāk. sk. A.Volohova

Viesturu sāk. sk. G.Liepiņa

Pamūšas spec. int. sk. I.Feldmane

Zālītes spec. int. sk. I.Novicka

Ziemeļu pam. sk. S.Buks-Vaivade

Bauskā 1997.gada 31.janvārī

Autobiogrāfija

Es, Vera Grigorjeva (pirms laulības — Safoņenkova), esmu dzimusi 1954.gada 8.janvārī Bauskā.

No 1961.gada mācījos Bauskas 2.vidusskolā, kuru pabeidzu 1971.gadā. No 1971.—1973.gadam strādāju rūpnīcā VEF par strādnieci. 1972.gadā iestājos LVU Vēstures un filozofijas fakultātē, kuru pabeidzu 1980.gadā. 1973.gadā apprecējos ar Viktoru Grigorjevu.

No 1974.gada līdz šai dienai strādāju Bauskas 2.vidusskolā. Esmu strādājusi par vēstures un sabiedrības mācības skolotāju, t.i., specialitātē, kas norādīta manā augstskolas beigšanas diplomā. Esmu strādājusi arī par vecāko pionieru vadītāju un direktora vietnieci ārpusklases darbā. Esmu sastāvējusi Komunistiskajā partijā no 1979.gada februāra līdz 1991.gada 13.janvārim. No 1982. gada līdz šai dienai esmu Bauskas 2.vidusskolas direktore. 1991.gadā pēc atestācijas man piešķīra nosaukumu “Skolotājs – metodiķis”.

No 1989. līdz 1991.gadam mācījos Sanktpēterburgas Valsts un municipālās pārvaldes institūtā Politoloģijas un socioloģijas fakultātē, kuru beidzot ieguvu politoloģijas un socioloģijas augstskolas pasniedzēja tiesības. No 1994.gada mācos LU neklātienē angļu valodas fakultātē, lai iegūtu angļu valodas pamatskolas skolotājas tiesības.

Manas ģimenes locekļi: vīrs Viktors Grigorjevs, dz.1952.gada 6.augustā Bauskā, strādā Bauskā, SIA “ATU” par šoferi; dēls Vadims Grigorjevs, dz.1974.gada 3.septembrī Bauskā, strādā Rīgā FTK “Marika” par valūtas kasieri; dēls Aleksejs Grigorjevs, dz.1982.gada 6.janvārī Bauskā, ir Bauskas 2.vidusskolas 9.b klases skolnieks. Vecāki: tēvs Vasīlijs Safoņenkovs miris, māte Jevgeņija Safoņenkova — Latvijā kopš 1945.gada, pēc atgriešanās no Vācijas, kur bija kopā ar ģimeni izsūtīta II pasaules kara laikā. Tagad pensionāre.

1997.gada 14.februārī V.Grigorjeva