MĒS VISI BALTIJĀ

Lietuvas Republikā

Par Lietuvas Republikas oficiālajām aktivitātēm

"Latvijas Vēstneša" rīcībā ir Lietuvas Republikas oficiālā izdevuma "Valstybes žinios" (Valsts Ziņas) jaunākie numuri. Tajos publicēta informācija, kas atrodama 15., 16., un 17.numurā. Arī turpmāk - galvenais, kas atrodams mūsu brāļu tautas aktualitātēs.

Likums par Lietuvas Republikas Lietuvas iedzīvotāju genocīda un rezistences pētījumu centra reorganizāciju; citi Lietuvas Seima pieņemtie juridiskie akti; lēmums par Seima ārkārtas sesijas darbu programmu (apstiprinātajā darba kārtībā ir 101 dokumenta projekta apspriešana un pieņemšana); lēmums par Vītauta Skodža atbrīvošanu no Lietuvas iedzīvotāju genocīda un rezistences pētījumu centra ģenerāldirektora amata.

Lietuvas Republikas valdības lēmumi: par algu palielināšanu medicīnas darbiniekiem, par grozījumiem 1995.gada 19.maija pieņemtajā lēmumā "Par preču ievešanu Lietuvas Republikā, izvešanu no tās un tranzīta ierobežojumiem", pagaidu nolikums par iedzīvotāju aizsardzību pret noziedzību; par Baltbata štāba un Lietuvas inženieru pulka apmācīšanu Zviedrijas Karalistē.

Konstitucionālās tiesas lēmums par alkohola un tabakas kontroles, kā arī alkohola reklāmas kontroles atbilstību Lietuvas Republikas konstitūcijai.

Lietuvas Bankas, ministriju, departamentu u.c. valdības iestāžu pieņemtie juridiskie dokumenti: celtniecības un pilsētu ministra Aļģa Čaplika pavēle, kas apstiprina celtniecības atļauju izsniegšanas kārtību; ar naftas produktu importu, eksportu un pārdošanu saistīto licencēto uzņēmumu saraksti, kā arī vairākas likvidējamās Enerģētikas ministrijas pavēles par šādu licenču atņemšanu; vairāki Lietuvas Republikas Finansu ministrijas ziņojumi par valsts vērtspapīru emisijām, Valsts atomenerģijas drošības inspekcijas apstiprināts nolikums par kodolobjektu fizisko drošību u.c. dokumenti.

Lietuvas Republikas Seima pieņemtie juridiskie akti: lēmums par pagaidu komisijas izveidošanu J. Abromaviča bojāejas apstākļu izpētīšanai; lēmumi par Seima komiteju locekļu skaita maiņu un komiteju sastāva maiņu.

Lietuvas prezidenta dekrēti: atbalstīt Lietuvā dzīvojošo nelietuviešu lūgumu atteikties no Lietuvas pilsonības; par soda mēra samazināšanu ieslodzītajiem; par apbalvošanu ar Vīta Krusta 1.pakāpes ordeni; par Viļņas u.c. pilsētu tiesnešu atbrīvošanu no amata.

Lietuvas Republikas valdības lēmumi: grozījumi likumā par zemesgabalu iegūšanu īpašumā; lēmums par daļēju kompensāciju izmaksāšanu bankrotējušo banku noguldītājiem; par cukura tirgus aizsardzību; apstiprināts 1997.gadā privatizējamo uzņēmumu saraksts; grozījumi lēmumā par Klaipēdas jūras ostas pārvaldi.

Lietuvas Bankas, ministriju, departamentu u.c.valdības iestāžu pieņemtie juridiskie dokumenti: Muitas departamenta pavēle par izmaiņām muitas deklarāciju aizpildīšanā; Zemes dienesta pavēle par licenču izdošanu ģeodēzisku un topogrāfisku darbu veikšanai; vairāki Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumi par rajonu un pilsētu pašvaldību deputātu kandidātu sarakstu un programmu, kā arī Seima locekļu kandidātu apstiprināšanu un paziņošanu.

Lietuvas Republikas likumi: grozījumi likumā par nodokļiem un grozījumi Lietuvas Republikas civilkodeksā.

Lietuvas Republikas starptautiskie līgumi: ar Vjetnamas Sociālistisko Republiku - par tirdzniecību un ekonomisko sadarbību; ar Ēģiptes Arābu Republiku - par sadarbību ekonomikā, zinātnē un tehnikā; ar Baltkrievijas Republiku - par Lietuvas teritorijas kartogrāfisko un ģeodēzisko materiālu atdošanu.

Citi Lietuvas Republikas Seima pieņemtie juridiskie dokumenti: lēmums par Lietuvas armijas pulka piedalīšanos NATO vadītajā miera stabilizēšanas operācijā Bosnijā un Hercegovinā.

Apstiprināti šādi lēmumi: Lietuvas iedzīvotāju genocīda un rezistences pētījumu centra ģenerāldirektores iecelšana; Seima komiteju locekļu aizvietotāju iecelšana; grozījumi lēmumā par Lietuvas Republikas Seima un Amerikas lietuviešu sabiedrības pārstāvju komisijas izveidošanu.

Lietuvas Republikas valdības lēmumi: par speciālo pētījumu dienesta izveidošanu Iekšlietu ministrijā; par vairāku apriņķu (Marijampoles, Panevēžas, Utenas) priekšsēdētāju atlaišanu; par Viļņas vecpilsētas rekonstrukcijas stratēģijas projektu.

Lietuvas Bankas, ministriju, departamentu u.c. valdības iestāžu pieņemtie juridiskie dokumenti: Vides aizsardzības ministrijas pavēle par papildinājumiem normatīvajā dokumentā LAND 1-95 (par benzīntanku projektēšanu, celtniecību un ekspluatāciju); Lietuvas Bankas pārvaldes lēmumi par peļņas (zaudējuma) pārskatu apstiprināšanu un par izmaiņām aizdevumu sniegšanā komercbankām; Finansu ministrijas ziņojumi par valdības vērtspapīru emisijām; Veselības aizsardzības ministrijas apstiprinātais valsts medicīniskā audita inspekcijas (pie Veselības aizsardzības ministrijas) nolikums un citi dokumenti.

Igaunijas Republikā

Par Igaunijas parlamenta jauno prezidiju

Gluži nesen - 13.martā - tika pārvēlēts arī Igaunijas parlamenta prezidijs. No 101 deputāta piedalījās 99, par parlamenta priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēja Reformu partijas biedru Tomasu Savi ar 79 balsīm, par vietniekiem no Zemes līgas Antsu Kērmu ar 36 un no Tēvzemes savienības Tunni Kelamu ar 34 balsīm. Jau pirms balsošanas savu kandidatūru atsauca parlamenta priekšsēdētāja iepriekšējais vietnieks, Zemnieku partijas līderis Arnods Rītels, pamatojot atteikumu ar to, lai partija iegūtu lauksaimniecības ministra portfeli valdībā.

Parlamenta locekļi šo balsojumu uzskatīja par svarīgāku nekā balsojumu par jauno premjeru, jo pirmajā gadījumā piedalījās 99 parlamenta locekļi, bet otrajā -90. T.Savi žurnālistiem bildis, ka turpmāk lielāku vērību pievērsīs Eiropas lietām un centīsies palielināt prezidija varu.

Turpmāk - par Igaunijas parlamenta jaunā prezidenta kativitātēm

Par Martu Sīmanu - kā sesto pretendentu

Pēc aptaujas datiem, kas veikti februāra beigās un marta sākumā, popularitātes reitinga priekšgalā, ko cilvēki vēlētos redzēt premjera krēslā, ir Mēreno partijas līderis Andress Tarands (16 procenti aptaujāto, no tiem 31 procents igauņu, 4 procenti -neigauņu), kā otrais ir nominēts Centra partijas līderis Edgars Savisārs (kopā -13 procenti aptaujāto, no tiem 7 procenti -igauņu, 25 procenti -neigauņu), bet trešais - Tīts Vehi (11 procenti aptaujāto, no tiem 8 procenti igauņu, 16 procenti neigauņu). Tālāk:

Par Igaunijas vēstniecību Japānā

No 19. līdz 26.martam Valsts prezidents Lennarts Meri bija darba vizītē Japānā. Par vizītes norisi laikrakstu "Postimees" informē prezidenta protokola vadītāja Pireta Saluri.

L.Meri tikās ar Japānas premjeru Rintaro Hasimoto, ar ārlietu un ārējās tirdzniecības ministriem, kā arī ar Japānas parlamenta Igaunijas draugu grupu.

Otrdien, 25.martā, bija audience pie Japānas imperatora Akihito. 24.martā atklāta Igaunijas vēstniecība Japānā. Igaunijas un Japānas diplomātiskie sakari sākās 1991.gada 10.oktobrī. Kopš 1996.gada septembra Japānā darbojas Igaunijas diplomātiskā misija, ko vada pagaidu lietvede Heiki Vallaste.

Vēstniecības telpu īres līgums ir no 1997.gada janvāra. Tā atrodas Tokijas centrā blokēkas atsevišķā daļā. Igaunijas valstij pašlaik trūkst naudas, lai nopirktu vēstniecībai atsevišķu ēku. 1996.gada martā Japānu apmeklēja ārlietu ministrs Sīms Kallass, bet decembrī - arī uzņēmēju delegācija un ekonomikas ministrs Jāks Leimans. Starp Igaunijas valdību un Japānas rūpniecības banku noslēgts sadarbības memorands.

Igaunijas Ārlietu ministrijas ceturtā biroja pirmais sekretārs Svens Meses, runājot par Igaunijas un Japānas attiecību vēsturi, atzīmēja, ka 1929.gadā starp abām valstīm tika noteikts bezvīzu režīms, bet 1934.gadā noslēgts tirdzniecības sadarbības līgums. Pašlaik ir daudz jautājumu, kas prasa risinājumu, piemēram, Japānas un PSRS savstarpējs attiecību mantojums. Igaunija ir noteikusi no savas puses vienpusēju bezvīzu režīmu. Japānas pusei ir problēmas, jo tā ir saistīta ar PSRS līgumiem. Japāna ir atzinusi Igaunijas aneksiju "de facto", bet ne "de iure" - tā Svens Meses.

Par Tallinas pilsētas galvas rīcību

Savu darbību Koalīcijas partijā apturējis partijas priekšsēdētāja vietnieks, Tallinas pilsētas mērs Roberts Lepiksons, pamatojot to ar lēmumu radīt jaunu partiju. R.Lepiksons uzdevis arī jautājumu, vai partijas priekšsēdim un premjeram nav jābūt vienai un tai pašai personai.

Līdzšinējais partijas priekšsēdētājs Tīts Vehi atbildējis, ka pēc statūtiem partijas priekšsēdētāju ievēlē uz gadu partijas kongress un līdz tam, kamēr priekšsēdētājs nav pārvēlēts, partiju vadīšot viņš - Tīts Vehi. Līdz šim partijas parlamenta frakcijas priekšsēdētājs bija Marts Sīmans. Par tās jauno priekšsēdi vēl nekas nav zināms.

T.Vehi izteicies, ka viņš tas noteikti nebūšot, jo vienas personas rokās nevar koncentrēt visus amatus. Tīts Vehi devies uz ASV divu nedēļu atvaļinājumā, bet Tartu universitātes Ekonomikas zinātņu katedra piedāvājusi ekspremjeram pēc atgriešanās no ASV lasīt lekcijas augstskolā.

Par neatmaksājamu pabalstu Krievijai

Tīta Vehi valdība pēdējā sēdē nolēma piešķirt 3,3 miljonus kronu neatmaksājamu pabalstu, lai Ivangoroda varētu nomaksāt ūdens lietošanas parādu Narvai.

Kā izteicies Krievijas ģenerālkonsuls Narvā Genadijs Jefimovs, šis Igaunijas valdības solis pozitīvi ietekmēs Igaunijas un Krievijas savstarpējās attiecības.

Par Georga Otsa atraitnes problēmām

Iepriekš Igaunijas laikraksti uz nepārbaudītu ziņu pamata apgalvoja, ka nama īpašnieks gribot izlikt no dzīvokļa tālu pazīstamā dziedātāja Georga Otsa atraitni un meitu.

Tagad avīze "Postimees" publicē mājas īpašnieka, ASV dzīvojošā Igaunijas pilsoņa Tinisa Levi atbildi, ka viņam nekad nav bijis nodoma izlikt no dzīvokļa dziedātāja atraitni Ilonu Otsu, apgalvojot, ka viņa kārtīgi nomaksā īri (kopā ar apkuri un elektrību aptuveni 3000 kronu mēnesī). Nama īpašniekam fasādes restaurēšanas gaitā neesot nodoma noņemt tēlnieku Arsena Meldera un Ikes Volkovas darināto Georga Otsa bareljefu, jo zinot, ka tā ir valstiskas nozīmes piemiņas zīme.

Kultūras ministrijas padomnieks Rēts Mikels teica, ka Kultūras ministrija diemžēl esot maz darījusi, lai Georgs Otss būtu vairāk zināms ārzemju igauņiem, piebilstot, ka, viņaprāt, Tiniss Levi zinot, ka Georgs Otss bijis iemīļots dziedonis.

Materiāli "Latvijas Vēstnesim":

par Igauniju - ar Igaunijas vēstniecības atbalstu

Katrīna Ducmane;

par Lietuvu - ar Lietuvas

Valodas institūta atbalstu Evija Liparte