valsts starptautiskie dokumenti

Par “Līguma par brīvo tirdzniecību un ar tirdzniecību saistītajiem jautājumiem starp Eiropas Kopienu, Eiropas Atomenerģētikas kopienu un Eiropas Ogļu un tērauda kopienu, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses” 3.protokola izmaiņām

Saskaņā ar “Līguma par brīvo tirdzniecību un ar tirdzniecību saistītajiem jautājumiem starp Eiropas Kopienu, Eiropas Atomenerģētikas kopienu un Eiropas Ogļu un tērauda kopienu, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses” (ratificēts Saeimā 1994.gada 24.novembrī; publicēts 1994.gada II starptautisko līgumu burtnīcā “Latvijas Vēstnesis. Dokumenti”) Apvienotās komitejas lēmumu, ar 1997.gada 1.aprīli stājas spēkā izmaiņas trešajā protokolā, kas nodrošinās Paneiropas kumulāciju. Šeit — līguma trešais protokols, tā I un IV pielikums un apvienotās deklarācijas. Izmaiņas trešā protokola II un III pielikumā ir identiskas jau notikušajām izmaiņām spēkā esošajos Latvijas brīvās tirdzniecības līgumos ar Čehiju, Slovākiju, Slovēniju un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstīm (publicēti 1996.gada starptautisko līgumu burtnīcās “Latvijas Vēstnesis. Dokumenti” — latviešu valodā: IVa, Va, VIa burtnīcā un angļu valodā: IVb, Vb, VIb burtnīcā).

3. protokols

Par “izcelsmes produktu” jēdziena definīciju un administratīvās sadarbības metodēm

I nodaļa

Vispārējie nosacījumi

1.pants

Definīcijas

Šī Protokola nolūkos:

(a) “ražošana” nozīmē jebkāda veida apstrādi vai pārstrādi, tanī skaitā salikšanu vai specifiskas operācijas;

(b) “materiāls” nozīmē jebkādu sastāvdaļu, izejvielu, komponentu vai daļu u.t.l., kura tiek izmantota produkcijas ražošanai;

(c) “produkcija” nozīmē produkciju, kas tiek ražota, pat ja tā ir paredzēta vēlākai izmantošanai citās ražošanas operācijās;

(d)”preces” nozīmē gan materiālus gan produkciju;

(e)”muitas vērtība” nozīmē vērtību, kas noteikta saskaņā ar 1994. gada Līguma par Vispārējās Vienošanās par Tarifiem un Tirdzniecību 7. pantu (WTO līgums par muitas vērtību);

(f) “ex works cena” nozīmē produkcijas rūpnīcas cenu, kas samaksāta ražotājam Kopienā vai Latvijā, kura uzņēmumā ir veikta pēdējā apstrāde vai pārstrāde; nodrošinot, ka dotajā cenā ietilpst visu izmantoto materiālu vērtība, atņemot visus iekšējos nodokļus, kuri ir vai var tikt atmaksāti, kad iegūtā produkcija tiek eksportēta;

(g)”materiālu vērtība” nozīmē izmantoto neizcelsmes materiālu muitas vērtību importēšanas brīdī vai, ja tā nav zināma vai nevar tikt noskaidrota, tad pirmo noskaidroto tirgus cenu, kas samaksāta par materiāliem Kopienā vai Latvijā;

(h)”izcelsmes materiālu vērtība” nozīmē (g) apakšpunktā minētu materiālu tādu muitas vērtību, kas piemērojama mutatis mutandis;

(i) `'pievienotā vērtība'' jāuzskata kā ex works cena, no kuras atņemta visu tajā iekļauto preču, kurām nav izcelsmes tajā valstī, kurās tās ir iegūtas, muitas vērtība;

(j) “grupas” un “pozīcijas” nozīmē grupas un pozīcijas (četru ciparu kodus), kuras lieto nomenklatūrā, kas veido Preču Apraksta un Kodēšanas Harmonizēto Sistēmu, kas šajā Protokolā ir minēta kā “Harmonizētā sistēma” vai “HS”;

(k)”klasificēts” attiecas uz produkcijas vai materiāla klasifikāciju attiecīgajā pozīcijā;

(l)”sūtījums” nozīmē produkciju, kas visa tiek vienlaicīgi sūtīta no viena eksportētāja vienam kravas saņēmējam, vai kuras pārvadājumu no eksportētāja pie kravas saņēmēja noformē ar vienu un to pašu transporta dokumentāciju vai, ja tāda nav, tad ar vienu un to pašu rēķinu;

(m)''teritorijas'' ietver teritoriālos ūdeņus;

II nodaļa

“Izcelsmes produkcijas” jēdziena definējums

2. pants

Izcelsmes kritēriji

Šī Līguma izpildes mērķiem sekojoša produkcija tiks uzskatīta par Kopienas izcelsmes produkciju:

a) produkcija, kas pilnībā iegūta Kopienā, kā tas noteikts šī Protokola 5. pantā;

b) produkcija, kas iegūta Kopienā un satur materiālus, kuri nav pilnībā iegūti šeit, nodrošinot, ka minētie materiāli ir izgājuši pietiekamu apstrādi vai pārstrādi Kopienā, kā tas ir noteikts šī Protokola 6. pantā.

c) preces, kuru izcelsme ir Eiropas ekonomiskajā telpā (European Economic Area), kā tas ir noteikts 4. protokolā par Līgumu Par Eiropas ekonomisko telpu.

Šī Līguma izpildes mērķiem sekojoša produkcija tiks uzskatīta par Latvijas izcelsmes produkciju:

a) produkcija, kas pilnībā iegūta Latvijā, kā tas noteikts šī Protokola 5. pantā;

b) produkcija, kas iegūta Latvijā un satur materiālus, kuri nav pilnībā iegūti šeit, nodrošinot, ka minētie materiāli ir izgājuši pietiekamu apstrādi vai pārstrādi Latvijā, kā tas ir noteikts šī Protokola 6. pantā.

3. pants

Bilaterālā izcelsmes kumulācija

1. Kopienas izcelsmes materiāli šī Protokola izpratnē tiek uzskatīti par Latvijas izcelsmes materiāliem, ja tie tiek iekļauti šeit iegūtā produkcijā. Nav nepieciešams, lai šie materiāli tur būtu pakļauti pietiekamai apstrādei vai pārstrādei, nodrošinot, ka to apstrāde vai pārstrāde pārsniedz šī Protokola 7.(1) pantā teikto.

2. Latvijas izcelsmes materiāli šī Protokola izpratnē tiek uzskatīti par Kopienas izcelsmes materiāliem, ja tie tiek iekļauti šeit iegūtā produkcijā. Nav nepieciešams, lai šie materiāli tur būtu pakļauti pietiekamai apstrādei vai pārstrādei, nodrošinot, ka to apstrāde vai pārstrāde pārsniedz šī Protokola 7.(1) pantā teikto.

4. pants

Diagonālā izcelsmes kumulācija

1. Materāli, kuri pakļauti 2. un 3. paragrāfu noteikumiem, un kuru izcelsme ir, Polija, Ungārija, Čehijas Republika, Slovākijas Republika, Bulgārija, Rumānija, Igaunija, Lietuva, Slovēnija, Islande, vai Šveice, Latvijas un Kopienas vai šo valstu savstarpējo līgumu izpratnē, tiek uzskatīti par Kopienas vai Latvijas izcelsmes materiāliem, ja tie tiek iekļauti šeit iegūtajā produkcijā. Nav nepieciešams, lai šie materiāli tur būtu pakļauti pietiekamai apstrādei vai pārstrādei.

2. Produkcija, kura ir ieguvusi izcelsmes statusu pateicoties 1. punkta darbībai, tiek turpināta uzskatīt par produkciju ar Kopienas vai Latvijas izcelsmi, ja šeit pievienotā vērtība pārsniedz pielietoto kādas no 1. paragrāfā uzskaitīto citu valstu izcelsmes materiālu vērtību. Ja tas tā nav, attiecīgā produkcija tiks uzskatīta kā kādas no 1. paragrāfā uzskaitīto valstu vai ES izcelsmes, saskaņā ar kuras valsts izcelsmes izlietotajiem materiāliem ir lielākā vērtība. Izcelsmes piešķiršanā netiek ņemti vērā 1. paragrāfā uzskaitīto valstu vai ES izcelsmes materiāli, kas izgājuši pietiekamu apstrādi vai pārstrādi Kopienā vai Latvijā.

3. Šajā pantā nodrošinātā kumulācija var tikt pielietota tikai pie nosacījuma, ka pielietotie materiāli ir ieguvuši izcelsmi izmantojot identiskus izcelsmes noteikumus šim Protokolam. Kopienai un Latvijai ir jāinformē vienai otru par to noslēgtajiem līgumiem ar citām valstīm vai ES, kas uzskaitītas 1. paragrāfā un attiecīgajiem izcelsmes noteikumiem.

4. Eiropas komisijai jāpublicē `'Official Journal of the Euoropean Communities'' (C Series) datums, ar kuru 1. paragrāfā minētās valstis ir uzņēmušās 3. paragrāfā aprakstītās saistības.

5. pants

Pilnībā iegūta produkcija

1. Sekojošais tiek uzskatīts par pilnībā iegūtu Kopienā vai Latvijā:

(a) minerāli, kas iegūti no to augsnes vai jūras dzīlēm;

(b) tur audzēta augu produkcija;

(c) dzīvi dzīvnieki, tur dzimuši un auguši;

(d) produkcija, kas iegūta no tur audzētiem dzīviem dzīvniekiem;

(e) tur medībās vai makšķerējot iegūtā produkcija;

(f) jūras zvejas produkcija, vai cita produkcija, ko jūrā, ārpus to teritoriālajiem ūdeņiem, iegūst to kuģi;

(g) produkcija, kas ražota uz to pārstrādes kuģiem tikai no produkcijas, kas minēta (f) apakšpunktā;

(h) tur savākti lietoti izstrādājumi, kas der tikai izejmateriālu iegūšanai, tanī skaitā lietotas riepas, kuras der tikai atjaunošanai vai kā atkritumi;

(i) atkritumi un lūžņi, kas radušies tur ražošanas procesā;

(j) produkcija, kas iegūta no jūras dzīlēm vai dzīlēm ārpus to teritoriālajiem ūdeņiem, nodrošinot, ka tām vienīgajām ir tiesības izstrādāt šo jūras dibenu un dzīles zem tā;

(k) preces, kas ražotas no produkcijas, kas norādīta apakšpunktos no (a) līdz (j).

2. Jēdziens “to kuģi” un “to pārstrādes kuģi” 1.(f) un (g) punktā tiek attiecināts tikai uz kuģiem un pārstrādes kuģiem:

(a) kuri ir reģistrēti vai uzskaitīti Kopienā vai Latvijā;

(b) kuri kuģo zem Kopienas vai Latvijas karoga;

(c) kuri vismaz par 50% pieder Kopienas vai Latvijas pilsoņiem, vai kompānijai, kuras galvenā mītne ir vienā no šīm valstīm, vai kuras vadītājs vai vadītāji, direktoru padomes vai uzraudzības padomes priekšsēdētājs un šādas padomes locekļu vairākums ir Kopienas vai Latvijas pilsoņi, un kurā, papildus, līgumsabiedrību vai sabiedrību ar ierobežotu atbildību gadījumā, vismaz puse kapitāla pieder šīm valstīm, viņu valdības iestādēm vai pilsoņiem;

(d) kuru kapteinis un virsnieki ir Kopienas vai Latvijas pilsoņi;

(e) uz kuriem vismaz 75% no apkalpes ir Kopienas vai Latvijas pilsoņi.

6.pants

Pietiekami apstrādāta vai pārstrādāta produkcija

1. 2. panta nolūkiem, produkcija, kas nav pilnībā iegūta, tiek uzskatīta par pietiekami apstrādātu vai pārstrādātu šeit, ja ir izpildīti šī Protokola II Pielikuma nosacījumi.

Augstākminētie nosacījumi nosaka visu šī Līguma produkcijas grupu apstrādi vai pārstrādi, kas jāveic neizcelsmes materiāliem, kuri tiek izmantoti šīs produkcijas ražošanā un tikai attiecībā uz šādiem materiāliem. Attiecīgi no tā seko, ka, ja produkcija, kas ieguvusi izcelsmes statusu, izpildot visus šai produkcijai norādītos nosacījumus, tiek izmantota citas produkcijas ražošanā, uz produkciju, kurā ietverta iepriekšējā produkcija, attiecināmie nosacījumi neattiecas uz to un netiek ņemti vērā neizcelsmes materiāli, kas var tikt lietoti tās ražošanā.

2. Neievērojot 1. paragrāfa nosacījumus, neizcelsmes materiāli, kuri, saskaņā ar šai produkcijai norādītajiem nosacījumiem nedrīkst tikt lietoti šīs produkcijas ražošanā, tomēr var tikt izmantoti, nodrošinot, ka:

(a) to kopējā vērtība nepārsniedz 10 % no produkcijas ex—works cenas;

(b) ja sarakstā dotas neizcelsmes materiālu maksimālās vērtības viena vai vairākas procentuālas vērtības, šāda procentuāla vērtība netiek pārsniegta pielietojot šo paragrāfu.

Šis paragrāfs neattiecas un produktiem, kas aprakstīti Harmonizētās Sistēmas 50. līdz 63. grupās.

3. 1. un 2. paragrāfi tiek pielietoti, izņemot kā dots 7. pantā.

7. pants

Nepietiekamas apstrādes vai pārstrādes operācijas

1. Sekojošas operācijas tiek uzskatītas kā nepietiekama apstrāde vai pārstrāde, lai iegūtu izcelsmes produkcijas statusu, neņemot vērā, vai 6. panta noteikumi ir izpildīti:

(a) operācijas, lai nodrošinātu produkcijas saglabāšanu labā stāvoklī transportēšanas un uzglabāšanas laikā (ventilēšana, izklāšana, žāvēšana, dzesēšana, turēšana sāls, sēra dioksīda vai citos ūdens šķīdumos, bojāto daļu izņemšana un līdzīgas operācijas);

(b) vienkāršas operācijas, kuras ietver putekļu novākšanu, pārskatīšanu vai atlasi, šķirošanu, klasificēšanu, sakārtošanu un salikšanu (tanī skaitā izstrādājumu komplektu veidošanu), mazgāšanu, krāsošanu, sagriešanu;

(c) (I) iepakojuma maiņa un iepakojumu sadalīšana vai savienošana;

(ii) vienkārša saliešana pudelēs, blašķēs, ievietošana somās, futlāros, kastēs; piestiprināšana pie kartona vai tāfelēm un visas citas vienkāršas iepakošanas operācijas;

(d) zīmju, etiķešu un citu līdzīgu atšķirības zīmju piestiprināšana produkcijai vai tās iepakojumam;

(e) vienkārša produkcijas sajaukšana, viena vai dažāda veida, kur viens vai vairāki komponenti neatbilst šī Protokola nosacījumiem, kas ļautu tos uzskatīt par Kopienas vai Latvijas izcelsmes produkciju;

(f) vienkārša daļu salikšana gatavās produkcijas iegūšanai;

(g) divu vai vairāku operāciju, kuras minētas (a) līdz (f) apakšpunktos, kombinācija;

(h) dzīvnieku kaušana.

2. Visas operācijas, kas tiek izdarītas ar doto produktu vai nu Kopienā vai Latvijā, jāņem vērā kopā, nosakot vai pārstrāde attiecīgajam produktam ir uzskatāma par nepietiekamu saskaņā ar 1. paragrāfu.

8. pants

Kvalifikācijas vienība

1. Par kvalifikācijas vienību šī Protokola noteikumu pielietošanas priekšnoteikumos, tiek uzskatīta attiecīgā produkcija, kura tiek uzskatīta par pamata vienību, nosakot klasifikāciju ar Harmonizētās Sistēmas nomenklatūras palīdzību.

Tādējādi, seko, ka:

(a) kad produkcija, kuru veido izstrādājumu grupa vai komplekts, tiek klasificēta Harmonizētās Sistēmas vienkāršā grupā, viss kopums veido kvalifikācijas vienību;

(b) kad sūtījums sastāv no vairākiem identiskiem produkcijas veidiem, kurus klasificē vienā un tajā pašā Harmonizētās Sistēmas grupā, katrs produkcijas veids ir jāapskata atsevišķi, pielietojot šī Protokola nosacījumus.

2. Kur, saskaņā ar Harmonizētās Sistēmas 5. vispārīgo noteikumu, iepakojums klasifikācijas nolūkos tiek iekļauts produkcijā, tam jābūt iekļautam arī izcelsmes noteikšanas nolūkos.

9. pants

Piederumi, rezerves daļas un instrumenti

Piederumi, rezerves daļas un instrumenti, kurus nosūta ar iekārtu, mašīnu, aparātu vai transporta līdzekli, un kuri ir to parastās komplektācijas daļa un ir iekļauti to cenā, vai kuri netiek atsevišķi aprēķināti, šajā jautājumā tiek uzskatīti par vienu vienotu veselu ar atbilstošo iekārtu, mašīnu, aparātu vai transporta līdzekli.

10. pants

Komplekti

Komplekti, kā tie definēti Harmonizētās sistēmas 3.vispārīgajā noteikumā, tiek uzskatīti par izcelsmes komplektiem, ja katra tos veidojošā sastāvdaļa ir izcelsmes produkcija. Tomēr, ja komplekts sastāv no izcelsmes un neizcelsmes produkcijas, komplekts kopumā tiek uzskatīts par izcelsmes produkciju, nodrošinot, ka neizcelsmes produkcijas vērtība nepārsniedz 15 procentus no komplekta ex—works cenas.

11. pants

Neitrālie elementi

Lai noteiktu, vai produkcijai ir izcelsme, nav nepieciešams noteikt sekojošā izcelsmi, kas var būt izmantota sekojošās produkcijas ražošanā:

(a) enerģija un degviela;

(b) aprīkojums un rūpnīca;

(c) mašīnas un instrumenti;

(d) preces, kas neietilpst un kuras nav paredzētas iekļaut produkcijas galīgajā komplektā.

III nodaļa

Teritoriālās prasības

12. pants

Teritorialitātes princips

1. II Nodaļā minētajiem nosacījumiem attiecībā uz izcelsmes statusa iegūšanu jābūt nepārtraukti izpildītiem Kopienas vai Latvijas teritorijā, izņemot, kā noteikts pantos 2.1. (c) un 4.

2. Ja izcelsmes preces, kas ir eksportētas no EFTA valsts vai Latvijas uz citu valsti un tiek atsūtītas atpakaļ, izņemot, kā noteikts 4. paragrāfā, tās jāuzskata kā neizcelsmes, ja vien muitas iestādēm var pierādīt, ka:

(a) atpakaļ atsūtītās preces ir tās pašas preces, kuras tika eksportētas; un

(b) tās nav izgājušas nekādas operācijas, izņemot tās, kas nepieciešamas to aglabāšanai labā stāvoklī tajā valstī un eksportējot.

13. pants

Tiešie pārvadājumi

1. Priekšrocības, kuras sniedz šis Līgums, tiek attiecinātas tikai uz produkciju, kas izpilda šī Protokola noteikumus, kuri tiek pārvadāti starp līgumslēdzējām valstīm vai citām valstīm, vai ES, kā aprakstīts 4. pantā. Tomēr produkcija, kas veido vienotu, nesadalītu sūtījumu, var tikt pārvadāta caur citu teritoriju, ar, ja tas nepieciešams, pārkraušanu vai pagaidu uzglabāšanu šajā teritorijā, nodrošinot, ka preces paliek tranzīta vai uzglabāšanas valsts muitas iestāžu uzraudzībā un, ka ar tām neveiks operācijas, citas kā izkraušana, pārkraušana, vai jebkuras operācijas, lai saglabātu tās labā stāvoklī.

Kopienas vai Latvijas izcelsmes produkcija var tikt transportēta pa cauruļvadiem cauri citai teritorijai, kura nav Kopienas vai Latvijas teritorija.

2. Apstiprinājums tam, ka 1. punkta nosacījumi ir izpildīti, jāiesniedz importējošās valsts muitas iestādēm izmantojot:

(a) kravas pavadzīmi, kurā uzrādīts ceļš cauri tranzīta zemei; vai

(b) tranzīta valsts muitas iestāžu izsniegto sertifikātu:

(i) dodot produkcijas precīzu aprakstu;

(ii) norādot produkcijas izkraušanas un pārkraušanas datumus un, ja iespējams, izmantotā kuģa nosaukumus, vai citu izmantoto transportu; un

(iii) apliecinot apstākļus, kādos produkcija atradās tranzīta valstī; vai

(c) tam iztrūkstot, jebkādus pierādošos dokumentus.

14. pants

Izstādes

1. Produkcija, kura sūtīta no valstīm vai ES izstādei trešajā valstī, citā kā norādīts 4. pantā, un pēc izstādes ir pārdota importēšanai uz EFTA valsti vai Latviju, importējot iegūst priekšrocības no šī Līguma noteikumiem ar nosacījumu, ka produkcija atbilst šī Protokola prasībām, līdz ar to dodot tai tiesības tikt atzītai par Kopienas vai Latvijas izcelsmes produkciju un nodrošinot, ka muitas iestāžu prasību apmierināšanai tiek uzrādīts, ka:

(a) eksportētājs ir nosūtījis šo produkciju no Kopienas vai Latvijas uz valsti, kurā ir notikusi izstāde un ir to tur izstādījis;

(b) produkcija ir tikusi pārdota vai citādi nodota no eksportētāja EFTA valsts vai Latvijas personai;

(c) produkcija ir tikusi nosūtīta izstādes laikā vai nekavējoties pēc tās valstī, kurā tā tika sūtīta uz izstādi; un

(d) produkcija, kopš tā tika nosūtīta uz izstādi, nav lietota nekādiem nolūkiem, izņemot demonstrēšanu izstādē.

2. Izcelsmes apliecinājumam jābūt izsniegtam un sastādītam saskaņā ar V Nodaļas nosacījumiem un iesniegtam importējošās valsts muitas iestādēm parastajā veidā. Tajā jābūt minētam izstādes nosaukumam un adresei. Kur nepieciešams, var tikt pieprasīti papildus pierādījumu dokumenti par produkcijas būtību un apstākļiem, kādos tā tika izstādīta.

3. 1. punkts jāattiecina uz jebkurām tirdzniecības, rūpniecības, lauksaimniecības vai amatniecības izstādēm, gadatirgiem vai līdzīgām sabiedriskām izrādēm vai demonstrējumiem, kuri netiek organizēti privātiem mērķiem veikalos vai darījumu telpās ar nolūku pārdot ārzemju produkciju, un, kuru laikā produkcija paliek muitas kontrolē.

IV nodaļa

Muitas nodevu atmaksāšana vai atbrīvošana no tām

15. pants

Aizliegums atmaksāt muitas nodokli vai atbrīvot no tā

1. (a) Par neizcelsmes materiāliem, kas tiek izmantoti produktu ražošanā, kuru izcelsme ir Kopienā vai Latvijā vai kādā no citām 4. pantā minētajām valstīm un kurai ir izdots vai sastādīts izcelsmes apstiprinājums saskaņā ar V Nodaļas nosacījumiem, Kopienā vai Latvijā muitas nodokļi nav atmaksājami, kā arī šie materiāli nav atbrīvojami no muitas nodokļiem.

b) Produkcija, kura iekļauta trešajā grupā un pozīcijās 1604 un 1605 Harmonizētajā sistēmā, un kura ir Kopienas izcelsmes, kā tas noteiklts šī protokola 2. panta (1) c apakšpunktā saskaņā ar V Nodaļas nosacījumiem, Kopienā vai Latvijā muitas nodokļi nav atmaksājami, kā arī šie materiāli nav atbrīvojami no muitas nodokļiem.

2. 1. paragrāfa aizliegums attiecas uz jebkuru atlīdzināšanas, atlaišanas vai nemaksāšanas kārtību, daļēju vai pilnīgu, muitas nodokļiem un maksājumiem ar līdzvērtīgu efektu, kas tiek pielietota Kopienā vai Latvijā attiecībā uz materiāliem, kas tiek izmantoti ražošanā, gadījumā, ja šāda atlīdzināšanas, atlaišanas vai nemaksāšanas kārtība tiek attiecināta, teorētiski vai faktiski, kad produkcija, kas iegūta no iepriekšminētajiem materiāliem, tiek eksportēta un netiek attiecināta, kad tā tiek atgriezta iekšējai lietošanai šajā valstī.

3. Produkcijas, kurai izdots izcelsmes apstiprinājums, eksportētājam jābūt gatavam jebkurā brīdī, pēc muitas iestāžu pieprasījuma, iesniegt visus nepieciešamos dokumentus, kas apstiprina, ka nav saņemts atlīdzinājums attiecībā uz neizcelsmes materiāliem, kas izmantoti attiecīgās produkcijas ražošanā, un ka visi muitas nodokļi vai maksājumi ar līdzvērtīgu efektu, kas attiecināmi uz šādiem materiāliem, ir faktiski nomaksāti.

4. 1. līdz 3. paragrāfu nosacījumi attiecas arī uz iepakojumu 8. (2) panta skaidrojumā, piederumiem, rezerves daļām un instrumentiem 9. panta skaidrojumā un komplektiem 10. panta skaidrojumā, ja tiem nav izcelsmes.

5. 1. līdz 4. paragrāfu nosacījumi attiecas tikai uz tāda veida materiāliem, uz kuriem šis Līgums attiecas. Turklāt tas nenoliedz pielietot cenu kompensācijas pasākumus zemkopības produkcijai, kas uz to attiecināma eksporta gadījumā, saskaņā ar šī Līguma nosacījumiem.

6. Pretēji 1. paragrāfa nosacījumiem, Latvija drīkst pielietot muitas nodevu un pasākumu ar līdzvērtīgu efektu atmaksāšanu vai atbrīvošanu no tām attiecībā uz materiāliem, kas izmantoti izcelsmes preču ražošanā, ievērojot sekojošus nosacījumus:

(a) 5 procenti vai tāda zemāka likme, kas ir spēkā Latvijā, no muitas nodokļiem tiek saglabāti attiecībā uz precēm, kuras aprakstītas HS Nodaļās 25 līdz 49 un 64 līdz 97;

(b) 10 procenti vai tāda zemāka likme, kas ir spēkā Latvijā, no muitas nodokļiem tiek saglabāti attiecībā uz precēm, kuras aprakstītas HS Nodaļās 50 līdz 63.

Šī paragrāfa nosacījumi būs spēkā līdz 1998. gada 31. decembrim un var tikt kopīgi pārskatīti.

V nodaļa

Izcelsmes apliecinājums

16. pants

Vispārīgie noteikumi

1. Kopienas vai Latvijas izcelsmes produkcija šī Protokola izpratnē, importējot to attiecīgi Latvijā vai Kopienā, iegūst no šī Līguma, iesniedzot:

(a) kustības sertifikātu EUR.1, kura paraugs dots III Pielikumā; vai

(b) 21.(1) pantā aprakstītajos gadījumos, deklarāciju, kuras teksts

dots Pielikumā IV, ko iesniedz eksportētājs uz rēķina — faktūras, kravas pavadzīmes vai jebkura cita komerciāla dokumenta, kas apraksta attiecīgo produkciju pietiekami detalizēti, lai to varētu identificēt (šeit un turpmāk saukta par `'deklarāciju uz rēķina — faktūras'').

2. Neievērojot 1. paragrāfa nosacījumus, izcelsmes produkcija šī Protokola izpratnē 26. pantā aprakstītajos gadījumos iegūst no šī Līguma bez nepieciešamības iesniegt kādu no augstākminētajiem dokumentiem.

17. pants

EUR.1 kustības sertifikāta izsniegšanas kārtība

1. EUR.1 kustības sertifikātu jāizsniedz eksportētājas valsts muitas iestādēm, pamatojoties uz eksportētāja vai eksportētāja atbildībā uz tā pilnvarotā pārstāvja iesniegumu rakstiskā formā.

2. Šim nolūkam eksportētājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim jāaizpilda gan EUR.1 kustības sertifikāts, gan iesnieguma veidlapa, kuru paraugi doti Pielikumā III. Šīm veidlapām jābūt aizpildītām vienā no valodām, kādā sastādīts šis līgums, saskaņā ar eksportējošās valsts nacionālās likumdošanas nosacījumiem. Ja tās tiek aizpildītas ar roku, tās jāaizpilda ar tinti un drukātiem burtiem. Produkcijas apraksts jādod šim nolūkam paredzētajā rūtiņā, neatstājot brīvu līniju. Ja aile nav pilnībā aizpildīta, zem apraksta pēdējās rindas jānovelk horizontāla svītra, svītrojot tukšo laukumu.

3. Eksportētājam, kurš ir griezies pēc EUR.1 sertifikāta izsniegšanas, jebkurā laikā, uz eksportētājas valsts muitas iestāžu pieprasījuma, kurās EUR.1 kustības sertifikāts tiek izsniegts, jābūt gatavam iesniegt visus atbilstošus dokumentus, kuri apliecinātu attiecīgās produkcijas izcelsmes statusu, kā arī šī Protokola citu prasību izpildi.

4. Eksportātājvalsts muitas iestādes izsniedz kustības sertifikātu EUR.1, ja attiecīgā produkcija var tikt uzskatīta kā Kopienas, Latvijas vai kādas citas no 4. pantā minēto valstu, izcelsmes produkcija un izpilda citas šī Protokola prasības.

5. Izsniedzējas muitas iestādei jāsper visi nepieciešamie soļi, lai pārbaudītu produkcijas izcelsmes statusu un šī Protokola citu prasību izpildi. Šim nolūkam tām ir tiesības pieprasīt jebkurus pierādījumus un veikt jebkuru eksportētāja uzskaites inspekciju vai jebkādu citu pārbaudi, kuru tās uzskata par derīgu. Izsniedzējas muitas iestādes arī nodrošinās, ka 2. punktā minētās anketas tiks pienācīgi aizpildītas. Jo sevišķi tās pārbaudīs, vai ailes, kas domātas produkcijas aprakstam, tiks aizpildītas tā, lai izslēgtu jebkuru iespēju tās papildināt viltošanas nolūkos.

6. Kustības sertifikāta EUR.1 izdošanas datums uzrādīts sertifikāta 11. ailē.

7. Kustības EUR.1 sertifikātus jāizsniedz eksportējošās valsts muitas iestādēm un tam jābūt pieejamam eksportētājam, tiklīdz notiek faktiskā eksportēšana vai tā ir nodrošināta.

18. pants

Retrospektīvi izsniegti EUR.1 kustības sertifikāti

1. Neievērojot 17.(7) panta nosacījumus, EUR.1 kustības sertifikāti var izņēmuma veidā tikt izsniegti pēc produkcijas eksporta, ja:

(a) tie vēl nav izsniegti eksportēšanas laikā kļūdu vai netīšas

nolaidības vai īpašu apstākļu dēļ; vai

(b) muitas iestādēm pietiekoši tiek pierādīts, ka EUR.1 kustības

sertifikāts ticis izsniegts, bet tehnisku iemeslu dēļ nav akceptēts importēšanai.

2. 1. punkta izpildei eksportētājam šajā iesniegumā ir jāuzrāda produkcija, uz kuru attiecas EUR.1 kustības sertifikāts, eksportēšanas vieta un datums un jānorāda savas prasības iemesli.

3. Muitas iestādes var retrospektīvi izsniegt EUR.1. kustības sertifikātu tikai pēc pārbaudes, ka eksportētāja iesniegumā sniegtā informācija saskan ar norādītajiem datiem.

4. Retrospektīvi izsniegtajiem EUR.1 kustības sertifikātiem jābūt apstiprinātiem ar vienu no sekojošām frāzēm:

“NACHTRÄGLICH AUSGESTELLT”, “DELIVRE A POSTERIORI”,

“RILASCIATO A POSTERIORI”, “AFGEGEVEN A POSTERIORI”,

“ISSUED RETROSPECTIVELY'', “UDSTEDT EFTERFÆLGENDE”,

“EKDOQEN EK TWN YSTERWN”, “EXPEDIDO A POSTERIORI,

“EMITIDO A POSTERIORI, “ANNETU JÄLKIKÄTEEN”,

“UTFÄRDAT I EFTERHAND”, “IZDOTS PĒC PREČU EKSPORTA”.

5. 4. punktā minētajam apstiprinājumam jābūt ievietotam EUR.1 kustības sertifikāta ailē “Atzīmes”.

19. pants

EUR.1 kustības sertfikātu dublikātu izsniegšana

1. EUR.1 kustības sertifikāta nozagšanas, nozaudēšanas vai iznīcināšanas gadījumā eksportētājs var griezties pie muitas iestādēm, kuras to izsniedza, pēc dublikāta, kuru sastāda uz to rīcībā esošo eksporta dokumentu pamata.

2. Šādā veidā izsniegtajam dublikātam jābūt apstiprinātam ar vienu no sekojošiem vārdiem:

“DUPLIKAT”, “DUPLICATA”, “DUPLICATO”, “DUPLICAAT”, “DUPLICATE”, “ANTIUPAAO”, “DUPLICADO”, “SEGUNDA VIA”, “KAKSOISKAPPALE”, “DUBLIKĀTS”.

3. 2. punktā minētajam apstiprinājumam un izsniegšanas datumam un oriģinālā sertifikāta sērijas numuram jābūt iekļautam EUR.1 kustības sertifikāta dublikāta ailē “Atzīmes”.

4. Dublikāts, kuram jāsatur EUR.1 kustības sertifikāta oriģināla izsniegšanas datums, stājas spēkā no šī datuma.

20. pants

Kustības sertifikātu EUR.1 izdošana, pamatojoties uz iepriekš izdotu

vai sastādītu izcelsmes apstiprinājumu

Ja produkcija, kas veido vienu sūtījumu, uz kuru attiecas kustības sertifikāts EUR.1 vai pavadzīmes deklarācija, ir iesniegta kontrolei Kopienas vai Latvijas muitas iestādei, ir iespējams aizvietot oriģinālo izcelsmes apstiprinājumu ar vienu vai vairākiem kustības sertifikātiem EUR.1, ar mērķi nosūtīt visu vai daļu produkcijas uz citām muitas iestādēm Kopienā vai Latvijā. Kustības sertifikātu izsniedz tā muitas iestāde, kuras kontrolē atrodas attiecīgās preces.

21. pants

Deklarācijas uz rēķina — faktūras sastādīšanas nosacījumi

1. Deklarāciju uz rēķina — faktūras, kā minēts 16. (1) pantā, var sastādīt:

(a) atzīts eksportētājs 22. panta izpratnē;

(b) jebkurš eksportētājs jebkuram sūtījumam, kas sastāv no viena vai vairākiem iepakojumiem, kas satur izcelsmes produkciju, kuru kopējā vērtība nepārsniedz 6 000 ECU.

2. Deklarācija uz rēķina — faktūras var tikt sastādīta, ja attiecīgā produkcija var tikt uzskatīta kā Kopienas vai Latvijas vai citas 4. pantā uzskaitīto valstu izcelsmes produkcija un izpilda citas šī Protokola prasības.

3. Eksportētājam, kas sastāda deklarāciju uz rēķina — faktūras, jābūt gatavam jebkurā brīdī pēc eksportētājvalsts muitas iestāžu pieprasījuma iesniegt visus atbilstošos dokumentus, kas apstiprina attiecīgās produkcijas izcelsmes statusu, kā arī citu šī Protokola prasību izpildi.

4. Eksportētājam jāsastāda deklarācija uz rēķina — faktūras, kuras piemērs dots Pielikumā IV, drukātā vai iespiestā uz rēķina — faktūras, kravas pavadzīmes, vai cita komerciāla dokumenta, lietojot vienu no lingvistiskajām versijām, kas minētas šajā Pielikumā, saskaņā ar eksportētājvalsts nacionālo likumdošanu. Deklarācija var tikt arī sastādīta rokrakstā; šādā gadījumā tai jābūt rakstītai ar tinti un drukātiem burtiem.

5. Deklarācijām uz rēķina — faktūras jāsatur eksportētāja paraksts. Tomēr, atzītam eksportētājam, 22. panta izpratnē, nav jāparaksta šāda deklarācija, nodrošinot, ka tas iesniedz eksportējošās valsts muitas iestādēm rakstisku apstiprinājumu, ka tas uzņemas pilnu atbildību par katru rēķinu — faktūru, kas identificē to kā parakstītāju.

6. Deklarācijas uz rēķina — faktūras var sastādīt eksportētājs, kad produkcija, uz kuru tās attiecas, tiek eksportēta, vai pēc tam uz nosacījuma, ka tā tiek iesniegta importējošās valsts muitas iestādēm ne vēlāk kā divus gadus pēc attiecīgo preču importa.

22. pants

Atzīts eksportētājs

1. Eksportētājvalsts muitas iestādes var pilnvarot jebkuru eksportētāju, šeit un turpmāk — “atzīts eksportētājs”, kas veic regulārus šī Līguma produkcijas sūtījumus, un kas piedāvā muitas iestādēm visas nepieciešamās garantijas, lai apstiprinātu šīs produkcijas izcelsmes statusu, kā arī citu šī Protokola nosacījumu izpildi, sastādīt deklarācijas uz rēķina — faktūras, neievērojot attiecīgās produkcijas vērtību.

2. Muitas iestādes var piešķirt atzīta eksportētāja statusu, uzstādot jebkuru nosacījumu, kuru tās uzskata par atbilstošu.

3. Muitas iestādes piešķir atzītam eksportētājam muitas pilnvaras numuru, kas jāuzrāda deklarācijā uz rēķina — faktūras.

4. Muitas iestādes uzrauga atzītā eksportētāja pilnvarojuma izmantošanu.

5. Muitas iestādes var pārtraukt pilnvarojumu jebkurā brīdī. Tās to dara, ja atzītais eksportētājs vairs nenodrošina garantijas, kas minētas 1. paragrāfā, neizpilda nosacījumus, kas uzskaitīti 2. paragrāfā vai savādāk nekorekti izmanto pilnvarojumu.

23. pants

Izcelsmes apliecinājuma derīgums

1. Izcelsmes apliecinājums ir derīgs eksportējošā valstī četrus mēnešus no izsniegšanas datuma un tas norādītajā periodā jāiesniedz importējošās valsts muitas iestādēm.

2. Izcelsmes apliecinājumi, kas ir iesniegti importētājas valsts muitas iestādēm pēc pēdējās 1. paragrāfā noteiktās dienas, var tikt akceptēti priekšrocību režīma pielietošanas nolūkos, ja no šo dokumentu iesniegšanas līdz noteiktajam beigu datumam kavējums ir radies ārkārtēju iemeslu dēļ.

3. Citos nokavētas iesniegšanas gadījumos importējošās valsts muitas iestādes var akceptēt izcelsmes apliecinājumu, ja produkcija tiek tām iesniegta pirms norādītā beigu datuma.

24. pants

Izcelsmes apliecinājuma iesniegšana

Deklarācija uz rēķina — faktūras jāiesniedz importējošās valsts muitas iestādēm saskaņā ar kārtību, kura tiek pielietota šajā valstī. Norādītās iestādes var pieprasīt rēķina deklarācijas tulkojumu. Tās arī var prasīt pievienot importa deklarācijai importētāja paziņojumu, ka produkcija atbilst nosacījumiem, kuri tiek prasīti šī Līguma izpildei.

25. pants

Importēšana pa daļām

Ja pēc importētāja pieprasījuma un importējošās valsts muitas iestāžu noteiktajiem nosacījumiem izjaukta vai nesalikta produkcija, Harmonizētās Sistēmas 2.(a) vispārējo noteikumu, kas ietilpst nodaļās XVI un XVII, vai HS grupās Nr. 7308 un 9406, izpratnē, tiek importēta pa daļām, tad šādas produkcijas vienots izcelsmes apliecinājums jāiesniedz muitas iestādēm, importējot pirmo daļu.

26. pants

Izņēmumi no izcelsmes apstiprinājuma

1. Produkcija, ko privātpersona sūta nelielā iepakojumā privātpersonai, vai kas satāda daļu no ceļotāju personiskās bagāžas, tiek atzīta kā izcelsmes produkcija bez formāla izcelsmes apstiprinājuma, nodrošinot, ka šāda produkcija netiek importēta tirdzniecības nolūkos un ir deklarēta kā šī Protokola nosacījumu izpildoša, un ja nav šaubu par šādas deklarācijas ticamību. Gadījumā, ja produkcija ir nosūtīta pa pastu, šī deklarācija var tikt sastādīta uz muitas deklarācijas C2/CP3 vai uz papīra lapas, kas pievienota šim dokumentam.

2. Gadījuma rakstura imports, kas sastāv pamatā no saņēmēja vai ceļotāja vai to ģimenes locekļu personiskās lietošanas priekšmetiem, netiek uzskatīts kā imports tirdzniecības nolūkos, ja tas ir acīmredzams no produkcijas dabas un daudzuma, ka nav komerciāla rakstura nodomu.

3. Turklāt, kopējā šādas produkcijas vērtība nedrīkst pārsniegt 500 ECU nelielu iepakojumu gadījumā vai 1 200 ECU gadījumā, ja šī produkcija veido ceļotāja personisko bagāžu.

27. pants

Papildus dokumenti

Dokumenti, kas minēti 17. (3) un 21. (3) pantos un kas tiek lietoti EUR.1 kustības sertifikāta vai deklarācijas uz rēķina — faktūras aprakstītās produkcijas apstiprināšanai, ka tā var tikt uzskatīta par Kopienas, Latvijas, vai kādas no 4. pantā uzskaitīto valstu izcelsmes produkciju un ka tā izpilda šī Protokola prasības, var sastāvēt inter alia no sekojošiem:

(a) eksportētāja vai nacionālā piegādātāja veikto operāciju nolūkā iegūt attiecīgo produkciju tieša liecība, kas ir bijusi, piemēram, tā rēķinos vai iekšējā grāmatvedībā;

(b) dokumenti, kas apstiprina materiālu, kas izmantoti attiecīgās produkcijas ražošanā, izcelsmi un kurus izdevusi vai kuri ir sastādīti Kopienā vai Latvijā, kurā šie dokumenti ir lietoti saskaņā ar šīs Valsts nacionālo likumdošanu;

(c) dokumenti, kas apstiprina attiecīgās produkcijas ražošanā izmantotajiem materiāliem veikto apstrādi vai pārstrādi Kopienā vai Latvijā, kuri izdoti vai kuri sastādīti Kopienā vai Latvijā, kurā šie dokumenti ir lietoti saskaņā ar šīs Valsts nacionālo likumdošanu;

(d) EUR.1 kustības sertifikāta vai deklarācijas uz rēķina — faktūras, kas apstiprina materiālu, kas izmantoti attiecīgās produkcijas ražošanā, izcelsmi un kurus izdevusi vai kuri ir sastādīti Kopienā vai Latvijā vai kādā no 4. pantā minētajām valstīm, saskaņā ar šim Protokolam identiskiem izcelsmes noteikumiem.

28. pants

Izcelsmes apstiprinājuma un papildus dokumentu uzglabāšana

1. Eksportētājam, kas iesniedz pieprasījumu EUR.1 kustības sertifikāta izsniegšanai, jāuzglabā 17. (3) pantā minētie dokumenti vismaz trīs gadus.

2. Eksportētājam, kas sastāda deklarāciju uz rēķina — faktūras, jāuzglabā šīs deklarācijas kopija un 21. (3) pantā minētie dokumenti vismaz trīs gadus.

3. Eksportētājas Valsts muitas iestādēm, kuras izdod EUR.1 kustības sertifikātu, jāuzglabā vismaz trīs gadus 17. (2) pantā minētā pieteikuma veidlapa.

4. Importētājas Valsts muitas iestādēm jāuzglabā vismaz trīs gadus tām iesniegtais EUR.1 kustības sertifikāts un deklarācija uz rēķina — faktūras.

29. pants

Nesakritības un formālas kļūdas

1. Nelielu nesakritību starp ziņām, kuras sniegtas deklarācijā uz rēķina — faktūras un tām, kuras sniegtas muitas iestādēm iesniegtajos dokumentos ar nolūku veikt produkcijas importēšanas formalitātes, atklāšana nevar ipso facto padarīt deklarāciju uz rēķina — faktūras par likumīgu spēku zaudējušu, ja ir pienācīgi pamatota šo dokumentu saistība ar piegādāto produkciju.

2. Acīmredzamas formālas kļūdas, tādas kā drukas kļūdas deklarācijā uz rēķina — faktūras, nevar būt par iemeslu šī dokumenta noraidīšanai, ja šīs kļūdas nav tādas, kuras rada šaubas par šajā dokumentā sniegto ziņu precizitāti.

30. pants

Ekijos (ECU) izteiktās summas

1. Eksportējošās valsts nacionālajā valūtā izteiktās summas, kuras ir ekvivalentas ekijos izteiktajām summām (ECU), jābūt fiksētām eksportējošā valstī un paziņotām importējošām valstīm caur Eiropas Komisiju.

2. Ja summas pārsniedz atbilstošas summas, kuras fiksē importējošā valsts, pēdējai tās ir jāpieņem, ja rēķins par produkciju ir sastādīts eksportējošās valsts valūtā. Ja rēķins par produkciju ir sastādīts citas 4.pantā minētās valsts valūtā, importējošā Valsts atzīst un pieņem attiecīgās Valsts paziņoto summu.

3. Summām, kuras tiek izmantotas jebkurā dotajā nacionālajā valūtā, jābūt ekvivalentām šajā nacionālajā valūtā summām, kuras izteiktas ekijos 1995. gada oktobra pirmajā darba dienā.

4. Ekijos izteiktās summas un to ekvivalenti nacionālajās valūtās tiks pārskatītas Asociācijas Komitejā pēc Komitejas vai Latvijas pieprasījuma. Veicot šo pārskatīšanu, Asociācijas Komitejai jānodrošina, lai nenotiktu jebkurā nacionālajā valūtā lietoto summu samazinājums un, bez tam, vēlama atiecīgo ierobežojumu darbības saglabāšana reālos termiņos. Šim mērķim tā var nolemt mainīt ekijos izteiktās summas.

VI nodaļa

Administratīvās sadarbības nosacījumi

31. pants

Savstarpējā sadarbība

1. Attiecīgi Kopienas vai Latvijas muitas iestādes nodrošina viena otru ar zīmogu, kurus lieto to muitas iestādes EUR.1 sertifikātu izsniegšanai, paraugiem. Turklāt tās nodrošinās viena otru ar muitas iestāžu adresēm, kuras atbildīgas par EUR.1 kustības sertifikātu izsniegšanu vai šo sertifikātu un deklarāciju uz rēķina — faktūras apstiprināšanu.

2. Nolūkā nodrošināt šī Protokola pareizu pielietošanu, Kopiena un Latvija palīdzēs viena otrai ar kompetentu muitas administrāciju palīdzību EUR.1 kustības sertifikātu un deklarāciju uz rēķina — faktūras autentiskuma un tajos uzrādītās informācijas pareizības pārbaudē.

32. pants

Izcelsmes apstiprinājuma pārbaude

1. Sekojoša EUR.1 kustības sertifikātu un deklarāciju uz rēķina — faktūras pārbaudes jāveic izlases kārtībā vai jebkurā brīdī, kad importējošās valsts muitas iestādēm ir pamats apšaubīt šo dokumentu autentiskumu, attiecīgās produkcijas izcelsmes statusu vai šī Protokola citu prasību izpildi.

2. 1. punkta nosacījumu izpildes nolūkā importējošās valsts muitas iestādēm jāatgriež EUR.1 kustības sertifikāts vai rēķins — faktūra, ja tas ir iesniegts, vai deklarācija vai šo dokumentu kopijas eksportējošās valsts muitas iestādēm, paziņojot, kur tas ir nepieciešams, izmeklēšanas iemeslus pēc būtības vai formas. Tās, sekojošās pārbaudes pieprasījuma atbalstam, nosūtīs visus dokumentus un informāciju, kas ir iegūta, pieņemot, ka informācija, kas norādīta uz iepriekšminētajiem dokumentiem ir nepareiza.

3. Pārbaude jāveic eksportējošās valsts muitas iestādēm. Šim nolūkam tām jābūt tiesīgām pieprasīt jebkuras liecības un veikt jebkuru eksportētāja uzskaites inspekciju vai jebkādu citu pārbaudi, kuru tā uzskata par pieņemamu.

4. Ja importējošās valsts muitas iestādes nolemj pārtraukt priekšrocību režīmu attiecīgajai produkcijai, kamēr tiek gaidīti pārbaudes rezultāti, tām jāpiedāvā izsniegt produkciju importētājam, pakļaujot to drošības pasākumiem, kuri atzīti par nepieciešamiem.

5. Muitas iestādes. kuras pieprasa pārbaudi, jāinformē par šīs pārbaudes rezultātiem cik ātri vien iespējams. Šiem rezultātiem skaidri jānorāda, vai dokumenti ir autentiski un vai attiecīgā produkcija var tikt uzskatīta par izcelsmes produkciju un vai tā pilnībā izpilda šī Protokola citas prasības.

6. Ja pamatotu šaubu gadījumos atbildes nav 10 mēnešu laikā no pārbaudes pieprasījuma brīža, vai ja pārbaude nesatur pietiekamu informāciju, kas nepieciešama dokumenta autentiskuma vai produkta izcelsmes noteikšanai, muitas iestādes, kas pieprasa pārbaudi, izņemot izņemuma gadījumos, noraida izpētes tiesības.

33. pants

Strīdu izšķiršana

Ja rodas strīdi attiecībā uz 32. panta pārbaudes procedūrām, kuri nevar tikt izšķirti starp muitas iestādēm, kuras pieprasa pārbaudi, un muitas iestādēm, kuras ir atbildīgas par pārbaudes veikšanu, vai, ja tās paceļ jautājumu par šī Protokola interpretāciju, tiem jābūt iesniegtiem Asociācijas Komitejai izskatīšanai.

Visos gadījumos strīdu starp importētāju un importējošās valsts muitas iestādēm izšķiršana notiks pēc šīs valsts likumdošanas.

34. pants

Sodi

Sodus jāuzliek jebkurām personām, kuras sastādīja vai lika sastādīt dokumentu, kurš produkcijas priekšrocības režīma saņemšanas nolūkā satur neprecīzu informāciju.

35. pants

Brīvās zonas

1. Kopienai vai Latvijai jāsper visi nepieciešamie soļi, lai nodrošinātu, ka produkcija, kuru aptver izcelsmes apliecinājums, un kuru transportējot izmanto brīvo zonu, kas atrodas to teritorijā, netiek aizstāta ar citām precēm un, ka tā netiks pakļauta kaut kādai darbībai, izņemot normālas operācijas, lai pasargātu to no bojāšanās.

2. Gadījumos, kad produkcija, kuras izcelsme ir kopienā vai Latvijā, nodrošināta ar izcelsmes apliecinājumu, tiek importēta brīvajā zonā un tur pakļauta apstrādei vai pārstrādei, attiecīgajās iestādes, nolūkā atbrīvot to no 1.paragrāfa nosacījumiem, pēc eksportētāja pieprasījuma izsniedz jaunu EUR.1 sertifikātu, ja veiktā apstrāde vai pārstrāde atbilst šī Protokola nosacījumiem.

VII nodaļa

Seūta un Melila

36. pants

Protokola piemērošana

1. Termins “Kopiena”, kurš tiek lietots 2. pantā neietver Seūtu un Melilu.

2. Produkcijai ar Latvijas izcelsmi, importējot to Seūtā un Melilā, jāpiemēro tāds pats tirdzniecības un muitas režīms, kāds tiek piemērots Kopienas produkcijai, saskaņā ar 2.protokolu Aktā par Spānijas karalistes un Portugāles Republikas pievienošanos Eiropas Kopienai. Latvija piemēro produktu importiem, uz kuriem attiecas šīs Vienošanās noteikumi un kuru izcelsme ir Seūtā vai Melilā, to pašu muitas režīmu, kādu tā piemēro produktiem, kas tiek importēti no Kopienas un kuru izcelsme ir Kopienā.

3. Lai piemērotu šī panta 2. paragrāfa nosacījumus attiecībā uz izcelsmes produkciju Seūtā un Melilā šis protokols jāpiemēro mutatis mutandis , attiecībā uz speciālajiem noteikumiem 37. pantā.

37. pants

Speciālie noteikumi

1. Nosakot, ka produkcijai, saskaņā ar 13. panta noteikumiem, jātiek transportētai tieši tā var tikt uzskatīta kā:

(1) produkti ar Seūtas un Melilas izcelsmi:

a) produkti pilnībā iegūti Seūtā un Melilā;

b) produkti, kas iegūti Seūtā un Melilā, kuru ražošanā ir lietoti

citi nekā (a) sadaļā minētie produkti, nosakot, ka:

(i) blakusprodukti ir izgājuši pietiekošu pārstrādi, saskaņā ar šī protokola 6. pantu; vai ka

(ii) šie produkti ir Latvijas vai Kopienas izcelsmes, saskaņā ar šo protokolu, nosakot, ka produktiem jābūt pakļautiem apstrādes vai pārstrādes procesiem virs nepietiekamās apstrādes vai pārstrādes, kas noteikta 7. panta 1. daļā.

(2) Latvijas izcelsmes produkti:

a) pilnībā Latvijā iegūtie produkti;

b) produkti, kas iegūti Latvijā, kuru ražošanā izmantoti citi, nekā (a) sadaļas produkti, nosakot, ka:

(i) blakus produkti ir izgājuši pietiekošu pārstrādi vai apstrādi, saskaņa ar protokola 6. pantu; vai ka

(ii) produktiem, kas cēlušies Seūtā vai Melilā vai Kopienā, šī protokola nozīmē, jābūt pakļautiem virs nosacījumiem, kas doti 7. panta 1. daļā.

2. Seūta un Melila tiks uzskatītas kā vienota teritorija.

3. Eksportētājam vai viņa pilnvarotam pārstāvim jāraksta “Latvija” vai “Seūta un Melila” Kustības sartifikāta EUR 1 otrajā ailē vai rēķina — faktūras (invoice) deklarācijā.

4. Spānijas muitas varas iestādēm jābūt atbildīgām par šī protokola piemērošanu Seūtā un Melilā.

VIII nodaļa

Nobeiguma noteikumi

38. pants

Protokola izmaiņas

Asociācijas padome var lemt par izmaiņām šī protokola noteikumos.

3.protokola I pielikums

Ievadpiezīmes tabulai 3. protokola II pielikumā

1. piezīme:

Tabulā doti nepieciešamie nosacījumi visai produkcijai, uz kuru attiecas šis Līgums, lai tā tiktu uzskatīta par pietiekami apstrādātu vai pārstrādātu šī Protokola 6. panta izpratnē.

2. piezīme:

2.1. Saraksta pirmās divas kolonnas apraksta iegūto produkciju. Pirmā kolonna sniedz pozīcijas numuru vai grupas numuru, kurus izmanto harmonizētajā sistēmā, un otrā kolonna sniedz preču aprakstu, kuru izmanto šaja sistēmā atbilstošajai pozīcijai vai grupai. Katram ierakstam pirmajās divās kolonnās 3. vai 4. kolonnās ir norādīts noteikums. Dažos gadījumos, kur ierakstu pirmajā kolonnā ievada “ex”, tas norāda, ka 3. vai 4. kolonnu noteikumi attiecas tikai uz to pozīcijas daļu, kura aprakstīta 2. kolonnā.

2.2. Kur vairāki pozīciju numuri tiek grupēti kopā 1. kolonnā vai tiek dots grupas numurs un produkcijas apraksts 2. kolonnā tāpat dots vispārīgos jēdzienos, kopīgie noteikumi 3. vai 4. kolonnās attiecas uz visu produkciju, kura pēc harmonizētās sistēmas tiek klasificēta šīs grupas pozīcijās vai jebkurā pozīcijā, kura grupēta kopā 1. kolonnā.

2.3. Ja sarakstā ir atšķirīgi noteikumi attiecībā uz dažādu produkciju vienā pozīcijā, katra atkāpe satur aprakstu tai pozīcijas daļai, kurai atbilst blakus esošie 3. vai 4. kolonnas noteikums.

2.4. Ja ierakstam pirmajās divās kolonnās noteikumi ir aprakstīti gan 3. gan 4. kolonnās, eksportētājs var izvēlēties, kā alternatīvu, pielietot vienu vai otru noteikumu. Ja 4. kolonnā nav doti izcelsmes noteikumi, jāpielieto 3. kolonnā dotie noteikumi.

3. piezīme:

3.1. Šī Protokola 6. (1) panta noteikumi attiecībā uz produkciju, kas ir ieguvusi izcelsmes statusu un kura tiek izmantota citas produkcijas iegūšanā, jāpielieto neatkarīgi no tā vai šis statuss iegūts rūpnīcā, kurā šī produkcija tiek izmantota, citā rūpnīcā tajā pašā valstī vai Latvijā vai kopienā.

Piemērs:

8407. pozīcijas dzinējs, kuram noteikums nosaka, ka neizcelsmes materiālu, kuri var tikt iestrādāti, vērtība nedrīkst pārsniegt 40% no ex works cenas, ir izgatavots no 7224. pozīcijas “citiem tērauda sakausējumiem, kuri rupji apstrādāti ar kalšanu”.

Ja šis kalums ir kalts attiecīgajā valstī no neizcelsmes stieņiem, tad kalums jau ir ieguvis izcelsmi, izmantojot ex 7224. pozīcijas noteikumu sarakstā. Tas kā izcelsmes produkts var tikt ieskaitīts dzinēja vērtības aprēķinā neatkarīgi no tā, vai tas ir ražots tajā pašā vai citā rūpnīcā. Neizcelsmes stieņu vērtība tādējādi netiek ņemta vērā, kad tiek saskaitīta izmantoto neizcelsmes materiālu vērtība.

3.2. Noteikumi sarakstā attēlo minimālo apstrādes vai pārstrādes apjomu, kas nepieciešams, un lielāka apjoma apstrādes vai pārstrādes veikšana arī piešķir izcelsmes statusu; attiecīgi pretēji - mazāka apjoma apstrādes vai pārstrādes veikšana nevar nodrošināt izcelsmes statusu. Tādējādi, ja noteikumi nodrošina, ka neizcelsmes materiāli noteiktā ražošanas stadijā var tikt izmantoti, šādu materiālu izmantošanā agrākā ražošanas stadijā ir atļauta, bet vēlākā - nē.

3.3. Neievērojot 3.2. punkta nosacījumus, kur teikts, ka `'jebkuras nodaļas materiāli'' var tikt izmantoti, tās pašas nodaļas kā prece materiāli arī var tikt izmantoti, tomēr pakļaujot tos specifiskiem ierobežojumiem, kuri var būt šajos noteikumos. Tomēr teksts `'ražošana no jebkuras nodaļas materiāliem, ieskaitot citus materiālus no nodaļas Nr. ... `' nozīmē, ka var tikt izmantoti tikai materiāli, kas klasificēti tajā pašā nodaļā, kurā klasificēta prece ar citu aprakstu kā tai precei, kas dota 2 kolonnā.

3.4. Kad noteikums sarakstā nosaka, ka produkcija var tikt ražota no vairāk nekā viena materiāla, tas nozīmē, ka jebkurš viens vai vairāki materiāli var tikt izmantoti. Netiek prasīts, lai tiktu izmantoti visi.

Piemērs :

Noteikums audumu ex paragrāfs 50 līdz 55 ražošanai nosaka, ka var tikt izmantotas dabīgās šķiedras un citu materiālu starpā var tikt izmantoti ķīmiskie materiāli. Tas nenozīmē, ka abiem jābūt izmantotiem; var tikt izmantoti viens vai otrs, vai abi kopā.

3.5. Kad noteikums sarakstā nosaka, ka produkcijai jābūt ražotai no noteikta materiāla, nosacījums, saprotams, nenoliedz citu materiālu izmantošanu, kuri nevar izpildīt noteikumu tiem piemītošas dabas dēļ (skat. arī piezīmi 6.2. attiecībā uz tekstilu).

Piemērs:

1904. pozīcijas noteikums, kurš īpaši izslēdz labības vai tās atvasinājumu izmantošanu, neliedz izmantot minerālos sāļus, ķimikālijas vai citus papildinājumus, kuri netiek iegūti no labības.

Tomēr tas neattiecas uz produkciju, kas var tikt ražota no līdzīgas dabas materiāla agrākā ražošanas stadijā, jo nevar tikt ražota no šī sarakstā minētā materiāla.

Piemērs:

Gadījumā, kad izstrādājums ir izgatavots no neaustajiem materiāliem, ja tiek pieļauta tikai neizcelsmes dzijas izmantošana šai izstrādājumu klasei, nav iespējams sākt ar neausto audumu pat tad, ja neaustie audumi nevar normāli tikt izgatavoti no dzijas. Šādos gadījumos sākuma materiāls varētu būt stadijā pirms dzijas - tas ir, šķiedras stadijā.

3.6. Ja saraksta noteikumā neizcelsmes materiālu, kuri var tikt izmantoti, maksimālajai vērtībai tiek doti divi vai vairāki procentu rādītāji, tad šie procentu rādītāji nevar tikt saskaitīti kopā. Visu izmantoto neizcelsmes materiālu maksimālā vērtība nekad nedrīkst pārsniegt augstāko no dotajiem procentu rādītājiem. Bez tam, individuālie procentu rādītāji nedrīkst tikt pārsniegti attiecībā uz noteiktajiem materiāliem, uz kuriem tie attiecas.

4. piezīme:

4.1. Jēdziens “dabīgās šķiedras” sarakstā tiek lietots attiecībā uz šķiedrām, tanī skaitā atkritumiem, izņemot mākslīgās vai sintētiskās šķiedras, un ir ierobežots stadijā pirms vērpšanas, un, ja nav noteikts citādi, jēdziens “dabīgās šķiedras” iekļauj sevī šķiedras, kuras ir kārstas, ķemmētas vai ctādi pārstrādātas, bet nevērptas.

4.2. Jēdziens “dabīgās šķiedras” aptver 0503. pozīcijas zirgu astrus, 5002. un 5003. pozīciju zīdu, kā arī 5101. līdz 5105. pozīciju vilnas šķiedru, smalkus vai rupjus dzīvnieku matus, 5201. līdz 5203. pozīciju kokvilnas šķiedras un citas 5301. līdz 5305. pozīciju augu šķiedras.

4.3. Jēdzieni “tekstila pulpa”, “ķīmiskie materiāli” un “papīra ražošanas materiāli” tiek lietoti sarakstā, lai aprakstītu materiālus, kuri nav klasificēti 50. līdz 63. grupās, un kuri var tikt izmantoti mākslīgo, sintētisko vai papīra šķiedru, vai dziju ražošanai.

4.4. Jēdziens “mākslīgā štāpeļšķiedra” tiek lietots attiecībā uz 5501. līdz 5507. pozīciju sintētisko vai mākslīgo pavedienu auklu, štāpēļšķiedrām vai atkritumiem.

5. piezīme:

5.1. Gadījumā, ja produkcija ir klasificēta pozīcijās, uz kurām šinī piezīmē ir izdarīta atsauce, tad saraksta 3.kolonnā noteiktie nosacījumi netiek attiecināti uz jebkuru tekstila pamatmateriālu, kurš izmantots tās ražošanā un, kopā ņemot, sastāda 10% vai mazāk no izmantoto tekstila pamatmateriālu svara (bet zemāk skatīt arī 5.3. un 5.4. piezīmes).

5.2. Tomēr, šis pieļāvums var tikt attiecināts tikai uz jaukto produkciju, kura izgatavota no diviem vai vairākiem tekstila pamatmateriāliem.

Sekojošie ir tekstila pamatmateriāli:

— zīds,

— vilna

— rupjie dzīvnieku mati,

— smalkie dzīvnieku mati,

— zirgu astri,

— kokvilna,

— papīra ražošanas materiāli un papīrs,

— lini,

— kaņepāji,

— džuta un citu tekstila lūksnu šķiedras,

— sizāls un citas Agave dzimtas tekstila šķiedras,

— kokosriekstu, abakas, rāmijas un citu tekstilaugu šķiedras,

— sintētiskie man made pavedieni,

— mākslīgie man made pavedieni,

— sintētiskās man made štāpeļšķiedras no polipropilēna,

— sintētiskās man made štāpeļšķiedras no poliestera,

— sintētiskās man made štāpeļšķiedras no poliamīda,

— sintētiskās man made štāpeļšķiedras no poliakrilonitrila,

— sintētiskās man made štāpeļšķiedras no poliimīda,

— sintētiskās man made štāpeļšķiedras no politetrafluoroetilēna,

— sintētiskās man made štāpeļšķiedras no polifenilēna sulfīda,

— sintētiskās man made štāpeļšķiedras no polivinilhlorīda,

— citas sintētiskās man made štāpeļšķiedras,

— mākslīgās man made štāpeļšķiedras no viskozas,

— citas man made mākslīgās štāpeļšķiedras,

— no poliuretāna izgatavota šķiedra (dzija), pārklāta ar elastīgu poliestera kārtu, gluda vai reljefa,

— no poliuretāna izgatavota šķiedra, pārklāta ar elastīgu poliestera kārtu, gluda vai reljefa,

— nodaļas Nr.5605 (metalizētā šķiedra) produkti, kurā ir alumīnija sloksnes, kas sastāv no alumīnija folijas serdes vai plastmasas plēves serdes, pārklātas ar alumīnija pulveri vai nepārklātas, platumā, kas nepārsniedz 5 mm, saspiestas ar caurspīdīgu vai krāsainu lipīgu materiālu starp plastmasas plēves divām kārtām,

— citi nodaļas 5605 produkti.

Piemērs:

5205. pozīcijas dzija, kura izgatavota no 5203. pozīcijas kokvilnas šķiedras un 5506. pozīcijas sintētiskās štāpeļšķiedras, ir jauktā dzija. Tādējādi neizcelsmes sintētiskā štāpeļšiedra, kura neizpilda izcelsmes noteikumus (kuri prasa ražošanu no ķīmiskajiem materiāliem vai tekstila pulpas), var tikt izmantota līdz 10% no dzijas svara.

Piemērs:

5112. pozīcijas vilnas audums, kurš izgatavots no 5107. pozīcijas vilnas dzijas un 5509. pozīcijas sintētiskās štāpeļšķiedras dzijas, ir jauktais audums. Tādējādi, sintētiskā dzija, kura neizpilda izcelsmes noteikumus (kuri prasa ražošanu no ķīmiskajiem materiāliem vai tekstila pulpas), vai vilnas dzija, kura neizpilda izcelsmes noteikumus (kuri prasa ražošanu no nekārstajām vai neķemmētajām un citādi vērpšanai nesagatavotām dabīgajām šķiedrām), vai šo divu kombinācija drīkst sastādīt līdz 10% no auduma svara.

Piemērs:

5802. pozīcijas cauršūtie tekstila audumi, kuri izgatavoti no 5205. pozīcijas kokvilnas dzijas un 5210. pozīcijas kokvilnas auduma, ir jaukta produkcija tikai tad, ja pats kokvilnas audums ir jaukts audums, kurš ir izgatavots no dzijām, kuras klasificētas divās atsevišķās pozīcijās vai, ja izmantotās kokvilnas dzijas pašas ir jauktas.

Piemērs:

Ja attiecīgais cauršūtais tekstila audums bija izgatavots no 5205. pozīcijas kokvilnas dzijas un 5407. pozīcijas sintētiskā auduma, tad, saprotams, izmantotās dzijas ir divi atsevišķi tekstila pamatmateriāli, un cauršūtais tekstila audums, attiecīgi, ir jaukta produkcija.

Piemērs:

Tepiķis ar pušķiem, kuri izgatavoti gan no no mākslīgās dzijas, gan kokvilnas dzijas, un ar džutas pamatni, ir jaukta produkcija, jo tiek izmantoti trīs tekstila pamatmateriāli. Tādējādi, jebkuri neizcelsmes materiāli var tikt izmantoti ražošanas stadijā, kas ir vēlāka, kā noteikumi atļauj, nodrošinot, ka to galīgais svars, kopā ņemot, nepārsniedz 10% no paklāja tekstila materiālu svara. Tādējādi abi, džutas pamatne un/vai mākslīgās dzijas, varētu tikt importēti ražošanas stadijā, kura nodrošina, ka tiek sasniegti svara nosacījumi.

5.3. Gadījumā, ja audumā iestrādāta “grodota vai negrodota dzija, kura izgatavota no poliuretāna segmentiem ar poliestera lokaniem segmentiem”, šis pieļāvums sastāda 20% no visas dzijas.

5.4. Gadījumā, ja audumi, kuri satur lentu ar alumīnija folijas serdeni vai plastikāta plēves serdeni ar vai bez alumīnija pulvera seguma, kuru platums nepārsniedz 5 mm, kuras no abas puses iespiestas starp divām plastikāta plēvēm, šis pieļāvums sastāda 30% attiecībā uz šo lentu.

6. piezīme

6.1. Kas attiecas uz tekstila produkciju, kas sarakstā atzīmēta ar atzīmi, kas norāda uz zemteksta piezīmi, tad var tikt izmantoti arī tekstila materiāli, izņemot oderes un starplikas, kas neatbilst šī saraksta 3. kolonnas noteikumiem attiecīgajai gatavajai produkcijai, ar priekšnosacījumu, ka tie tiek klasificēti citā pozīcijā, nekā produkcija, un, ka to vērtība nepārsniedz 8% no produkcijas ex works cenas.

6.2. Materiāli, kuri netiek klasificēti 50. līdz 63. grupās, var tikt brīvi izmantoti, ja tie satur vai nesatur tekstilu.

Piemērs :

Ja noteikums sarakstā nodrošina, ka noteiktam tekstila priekšmetam, piem. biksēm, jāizmanto dzija, tas neliedz izmantot metāla priekšmetus, piem. pogas, jo pogas netiek klasificētas 50. līdz 63. grupās. Tāda paša iemesla dēļ tas neliedz izmantot rāvējslēdzējus pat tad, ja šie rāvējslēdzēji parasti satur tekstilu.

6.3. Ja procentuālie noteikumi tiek pielietoti, apdares un piederumu vērtībai jābūt ņemtai vērā, kad tiek saskaitīta iestrādāto neizcelsmes materiālu vērtība.

7. piezīme

7.1. Nodaļu Nr. ex 2707, 2713 līdz 2715, ex 2901, ex 2902 un ex 3403 nolūkiem, `'specifiski procesi'' ir sekojošie:

(a) vakuuma destilēšana;

(b) redestilēšana ar pārtvaicēšanu (1);

(c) krekings;

(d) reformēšana;

(e) izvilkšana ar atsevišķu šķīdinātāju palīdzību;

(f) process, kas satur visas sekojošās operācijas: apstrāde ar koncentrētu sērskābi, oleumu vai sēra anhidrītu; neitralizācija ar sārmu aģentiem; dekolorizācija un attīrīšana ar dabiski aktīvu zemi, aktivizētu zemi, aktivizētu kokogli vai boksītu;

(g) polimerizācija;

(h) kodināšana;

(i) izomerizācija.

7.2. Nodaļu Nr. 2710, 2711 un 2712 nolūkiem `'specifiski procesi'' ir:

(a) vakuuma destilēšana;

(b) redestilēšana ar pārtvaicēšanu (1);

(c) krekings;

(d) reformēšana;

(e) izvilkšana ar atsevišķu šķīdinātāju palīdzību;

(f) process, kas satur visas sekojošās operācijas: apstrāde ar koncentrētu sērskābi, oleumu vai sēra anhidrītu; neitralizācija ar sārmu aģentiem; dekolorizācija un attīrīšana ar dabiski aktīvu zemi, aktivizētu zemi, aktivizētu kokogli vai boksītu;

(g) polimerizācija;

(h) kodināšana;

(ij) izomerizācija;

(k) attiecībā uz smagajām eļļām, kas aprakstītas tikai nodaļā Nr, ex 2710, desulfurizācija ar ūdeņradi, kā rezultātā apstrādātie produkti zaudē vismaz 85 % sēra satura (metode ASTM D 1266-59 T);

(l) attiecībā uz precēm, kas aprakstītas tikai 2710 nodaļā - deparafinēšana ar kādu procesu, citu kā filtrēšana;

(m) attiecībā uz smagajām eļļām, kas aprakstītas tikai nodaļā Nr, ex 2710, darbība ar ūdeņradi zem spiediena vairāk kā 20 bāri pie temperatūras vairāk kā 250 gr.C, pielietojot katalizatorus, citus kā tos, kas izraisa desulfurizāciju, ja ūdeņradis veido aktīvu elementu ķīmiskajā reakcijā. Turpmāka darbība ar ūdeņradi uz mitrinošajām eļļām ar nolūku īpaši uzlabot krāsu vai stabilitāti (noturību), tomēr netiek uzskatīta par specifisku procesu.

(n) attiecībā uz smago šķidro kurināmo, kas ietilpst tikai nodaļā ex 2710, atmosfēriskā destilēšana, ar nosacījumu, ka mazāk nekā 30 % no šiem produktiem pārtvaicējas apjomā, ieskaitot zudumus, 300 grādos pēc ASTM D 86 metodes;

(o) attiecībā uz smagajām eļļām, izņemot vieglo dīzeļdegvielu un smago šķidro kurināmo, kuras ietilpst tikai nodaļā ex 2710, apstrāde ar augstfrekvences elektrisko attīrīšanu-izvadīšanu.

7.3. Nodaļu Nr. 2707, 2713 līdz 2715, ex 2901, ex 2902 un ex 3403, vienkāršas operācijas kā tīrīšana, atsālīšana, ūdens izdalīšana, filtrēšana, iekrāsošana, apzīmēšana, sēra satura iegūšana sajaukšanas ar dažādiem sēra saturošiem materiāliem rezultātā, jebkura šo operāciju kombinācija vai līdzīgas operācijas nepiešķir izcelsmi.

1 Skatīt papildus skaidrojošo piezīmi 4(b) pie kombinētās nomenklatūras 27.grupas.

3.protokola IV pielikums

Rēķina - faktūras deklarācija

Rēķina - faktūras deklarāciju, kuras teksts dots zemāk, izprot, ņemot vērā zemteksta piezīmes. Zemteksta piezīmes nav jāpārraksta.

Angliski:

The exporter of the products covered by this document (customs authorization No ... (1)) declares that, except where otherwise clearly indicated, these products are of ..... preferential origin (1).

Spāniski

El exportador de los productos incluidos en el presente documento (autorizaci—n aduanera nķ ... (1)) declara que, salvo indicaciķn en sentido contrario, ectos productos gozan de un origen preferencial ... (2).

Dāniski

Eksportæren af varer, der er omfattet af n¾rv¾rende dokument, (toldmyndighedernes tilladelse nr. ... (1)), erkl¾rer, at varerne, medmindre andet tydelig er angivet, har pr¾ferenceoprindelse i ... (2).

Vāciski:

Der Ausfūhrer (Ermächtigter Ausfūhrer Bewilligungs-Nr. ... (1)) der Waren, auf die sich dieses handelspapier bezieht, erklrt, dass diese Waren, soweit nicht anderes angegeben, präferenzbegūnstigte ... Ursprungswaren sind ... (1).

Grieķiski

O exagwgķaV twu pou kalķptoutai apķ to parķuķggrajo (ķdeia telwueķ ou upari. .... (1)), dhlķuei ti, ektķV eķu dhlķuetai safķVķllwV, ta proķuta autķeķuai protimhsiakķV katagwgķV ... (2).

Franciski:

L'exportateur des produits couverts par le présent document (autorisation douaniere No. .... (1)) déclare que sauf indication claire du contraire, ces produits ont l'origine préférentielle ... (2).

Itāliski

L'esportatore delle merci contemplate nel presente documento (autorizzazione Doganale n. ... (1)) dichiara che, salvo indicazione contraria , le merci sono di origine preferenziale ... (2).

Holandiski

De exporteur van de goederen vaarop dit document van toepassing is (douanevergunning nr. ... (1)), verklaart dat, behoudens uitdrukkelijke andersluidende vermelding, deze goederen van preferent‘le ... oorsprong zijn (1).

Portugāliski

O exportador dos produtos cobertos pelo presente documento (autorizačão aduaneira n°. ... (1)), declara que, salvo indicačão expressa em contrário, estes produtos são de origem preferencial ... (2)).

Somiski

Tässä asiakirjassa mainittujen tuotteiden viejä (tullin lupan:o ... (1)) ilmoittaa, ettänämä tuotteet ovat, ellei toisin ole selvästi merkitty, etuuskohteluun oikeuttuja ... alkuperätuotteita (2).

Zviedriski

Exportören av de varor som omfattas av detta dokument (tullmyndigshetens tillstānd nr. ... (1)) försākrar att dessa varor, om inte annat tydlig markerats, har förmānsberättigande ... ursprung (2).

Latviski

Eksportētājs, produktiem, kuri ietverti šajā dokumentā, (muitas pilnvara Nr. .... (1)) deklarē, ka, izņemot tur, kur ir citādi skaidri noteikts, šiem produktiem ir priekšrocību izcelsme no. ... (1).

.............................................................................(3)

(Vieta un datums)

.............................................................................(4)

(Eksportētāja paraksts; turklāt salasāmi

jānorāda personas vārds, kas paraksta deklarāciju)

(52), (54), (56), (58) Kad rēķina - faktūras deklarāciju aizpilda apstiprināts eksportieris Protokola 22. panta izpratnē, šinī vietā jāieraksta apstiprinātā eksportiera pilnvaras numurs. Kad rēķina - faktūras deklarāciju neaizpilda apstiprināts eksportieris, vārdus iekavās izlaiž vai arī brīvo laukumu neaizpilda.

(53), (55), (57), (59) Kad rēķina - faktūras deklarācija pilnībā vai daļēji attiecas uz Ceūtas vai Melilas izcelsmes produktiem Protokola 37. panta izpratnē, eksportierim tie skaidri jānorāda dokumentā, uz kā pamata tiek gatavota deklarācija, ar simbola “CM” palīdzību.

(60) Šīs norādes var tikt izlaistas, ja informāciju satur pats dokuments.

(61) Skatīt protokola 21.(5.) pantu. Gadījumos, kad eksportierim nav jāparakstās, nav nepieciešams norādīt arī parakstītāja vārdu.

Apvienotā deklarācija par pārejas periodu attiecībā uz dokumentu izdošanu vai sagatavošanu, kas saistīti ar izcelsmes sertifikātu

1. Kopienas un Latvijas kompetentas muitas iestādes līdz 1996.gada 31.decembrim akceptē kā spēkā esošus izcelsmes sertifikātus kā tas noteikts 3.protokolā:

(i) ilgtermiņa kustības sertifikātus EUR.1., kas izdoti saskaņā ar šo Vienošanos, kas apstiprināti ar eksportējošās valsts kompetentas muitas iestādes zīmogu;

(ii) kustības sertifikātus EUR.1., kas apsiprināti pirms tam ar eksportējošās valsts kompetentas muitas iestādes zīmogu;

(iii) kustības sertifikātus EUR.1., kas izdoti saskaņā ar šo Vienošanos, kurus apstiprinājis atzīts eksportētājs ar speciālu zīmogu, kuru atzinušas eksportējošās valsts muitas iestādes;

(iv) EUR.2 veidlapas, kas izdotas saskaņā ar šo Vienošanos.

2. Pieprasījumi pēc iepriekšminēto dokumentu sekojošas pārbaudes jāakceptē Kopienas vai Latvijas kompetentām muitas iestādēm divu gadu laikā pēc izcelsmes sertifikāta izdošanas vai sagatavošanas. Šīs pārbaudes jāveic saskaņā ar šīs Vienošanās 3.protokola VI daļu.

Apvienotā deklarācija attiecībā uz Andoras Grāfisti

1. Andoras grāfistes izcelsmes produktus, kuri uzskaitīti Harmonizētās sistēmas 25. līdz 97. grupā, Latvija akceptē kā Kopienas izcelsmes saskaņā ar šo Vienošanos.

2. 3.protokolu pielieto mutatis mutandis iepriekšminēto produktu izcelsmes statusu noteikšanas mērķiem.

Apvienotā deklarācija atteicībā uz Sanmarīno Republiku

1. Sanmarīno Republikas izcelsmes produktus, kuri uzskaitīti Harmonizētās sistēmas 25. līdz 97. grupā, Latvija akceptē kā Kopienas izcelsmes saskaņā ar šo Vienošanos.

2. 3.protokolu pielieto mutatis mutandis iepriekšminēto produktu izcelsmes statusu noteikšanas mērķiem.