MĒS VISI BALTIJĀ

Lietuvas Republikā

Par 10 000. sirds operāciju

Viļņas universitātes Sirds ķirurģijas klīnikā izdarīta desmittūkstošā atvērtā sirds operācija.

Par pašvaldību vēlēšanu rezultātiem

23. martā Lietuvā notika pašvaldību vēlēšanas. Pēc to rezultātu apkopošanas vadošo partiju vadītāji snieguši paziņojumus presei. Lietuvas premjerministrs un Tēvzemes savienības (Lietuvas Konservatoru partijas) valdes priekšsēdētājs Ģedimins Vagnoris uzskata, ka konservatori nav vīlušies vēlēšanu rezultātos, bet arī negatavojas ar tiem pārlieku lepoties. Tēvzemes savienība vēlēšanās ieguvusi visvairāk deputātu mandātu — 479 (tas ir arī vairāk nekā iepriekšējās, 1995. gada pašvaldību vēlēšanās, kad konservatoriem bija 428 vietas).

Seima priekšsēdētāja pirmais vietnieks Andris Kubiļus atzīst, ka vēlēšanas parādīja partiju tendenci kļūt lielākām un apvienoties grupās, koalīcijās un vēlēšanu apvienībās, mazo partiju popularitāte šobrīd samazinās. Lielākajai koalīcijai — Tēvzemes savienības un Lietuvas Kristīgo demokrātu partijas (LKDP) apvienībai — būs ap 30 pilsētu mēru, vēl 10 pašvaldībās ir iespējama konservatoru savienība ar citām partijām. Vislabāk konservatoriem veicies Kauņā, Alītā, Panevēžā, Marijampolē un Telšos, bet visgrūtāk — Viļņā, kur konservatori ieguvuši tikai 32,8 procentus vēlētāju balsu, bet kristīgie demokrāti zaudējuši. LKDP valdes priekšsēdētājs Pāvils Katiļus atzinis, ka viņa vadītā partija vēlēšanās ieguvusi mazāk balsu, nekā bijis cerēts, un vainojis tajā tā saukto Bobeļa partiju — Kristīgo demokrātu savienību (1995. gada vēlēšanu laikā šādas partijas nebija), kas atņēmusi LKDP gandrīz pusi vēlētāju balsu. Cits zaudējuma iemesls — līdzekļu un entuziasma nepietiekamība vēlēšanu kampaņā.

Otrajā vietā mandātu skaita ziņā ir Lietuvas Demokrātiskā darba partija (LDDP) — 208 (1995. gadā — 297). Šīs partijas vadītājs Česlavs Juršēns domā — vēlēšanu rezultāti vēl neliecina, ka Lietuva būtu pagriezusies pa labi. Uz citu labējo partiju rēķina visu līmeņu vadībā nostiprinās konservatori. Bet labējie ir ne tikai konservatori, kristīgie demokrāti un Centra partija, bet arī vairākas sīkākas partijas. Par savu partiju Č. Juršēns teicis tā: “Beidzot ir apstājusies LDDP lejupslīde.”

Lietuvas prezidents Aļģirds Brazausks ir gatavs labvēlīgi un konstruktīvi sadarboties ar visām pašvaldībām neatkarīgi no tā, vai tās būs vairāk labēji vai kreisi tendētas, paziņojis prezidenta padomdevējs A. Astrausks. Pēc prezidenta domām, pašvaldību sistēma, tāpat kā finansu sistēma, Lietuvā nav pilnīga. Prezidentu īpaši uztrauc pašvaldību īpašumu nodošana, pārvalde un kontrole.

Par diviem Ģedimina ordeņiem

Jau rakstījām par Baltijas valstu ordeņu un medaļu izstādi Viļņā, kuras pamatā ir Lietuvas valdības informācijas preses centra vadītāja Viļus Kavaļauska kolekcija. Šajos fotoattēlos iepazīstinām ar unikālās kolekcijas pirmo eksponātu Ģedimina ordeni, kas atrasts kādā sakņu dārzā 1966. gadā (pirmajā attēlā), un mūsdienu pēcteci — Ģedimina 1. šķiras ordeni (otrajā attēlā), kas pēc mākslinieka P. Garška meta darināts Lietuvas monētu kaltuvē.

Foto: Agris Dzelme

Par ASV valdības atbalstu privātajam biznesam Lietuvā

1989. gadā ASV Kongress izveidojis Baltijas un Amerikas biznesa fondu ar 50 miljonu ASV dolāru kapitālu. Fonds darbojas kā privāta korporācija, tam ir tiesības ieguldīt līdzekļus sīkos un vidējos privātuzņēmumos, dot šādiem uzņēmumiem aizdevumus un sniegt tiem arī nelielu tehnisku palīdzību.

Igaunijas Republikā

Par Krievijas prezidenta robežlīguma rīkojumu

Igaunijas parlamenta delegācija Maskavā tikusies ar Krievijas Ārlietu ministrijas Eiropas otrās daļas direktora vietnieku Sergeju Prihodjko, kurš teicis, ka Ārlietu ministrija ir saņēmusi Jeļcina rīkojumu noslēgt robežlīgumu ar Igauniju. Pēc Prihodjko vārdiem, robežlīgumu ar Igauniju var noslēgt tad, kad Igaunija ratificēs ar Krieviju noslēgto līgumu par sociālajām garantijām un korekti pildīs līgumu par militārpensionāriem. Igaunijas parlamenta delegācijas vadītājs Juhans Āre atzīmējis, ka pirms robežlīguma parakstīšanas jāatrisina arī daži tehniski jautājumi.

Par Koalīcijas partijas trīs balstiem

Līdz šim ietekmīgākā pozīcija partijā joprojām ir partijas priekšsēdētājam Tītam Vehi. Viņu atbalsta partijas ģenerālsekretārs Nēme Jigi. Pateicoties šim atbalstam, Vehi ir labas attiecības arī ar apriņķu organizācijām. No valdības locekļiem Vehi atbalsta finansu ministrs Marts Opmans un kultūras ministrs Jāks Alliks.

Pret savu gribu par Vehi pretinieku var kļūt tagadējais premjers Marts Sīmans, kuram ir visas iespējas iegūt partijā lielāku ietekmi. Līdz šim Sīmans ir izvairījies no visām partijas iekšējām ķildām. Kā Sīmana vājums tiek atzīmēta viņa “pašaurā aizmugure”.

Ambiciozākais Tīta Vehi pretinieks partijā ir tagadējais aizsardzības ministrs Andruss Ēvels, bijušais Koalīcijas partijas ģenerālsekretārs, kurš jūt, ka viņš pamazām tiek atstumts no partijas vadības. Ēvela galvenais padomnieks ir parlamenta loceklis Vahurs Glāse. Ēvela pusē ir arī iekšlietu ministrs Rīvo Sinijervs, kurš nevar piedot Vehi, ka viņam netika ārlietu ministra portfelis.

Pašlaik vēl grūti pateikt, kurš uzvarēs partijas iekšējās cīņās. Tīts Vehi savus sīvākos konkurentus ir nobīdījis sāņus, un, ja partijas kongress notiktu tuvāko nedēļu laikā, tad par partijas priekšsēdētāju joprojām paliktu Tīts Vehi.

Par valdībā vakanto ministra vietu

Pagaidām nav skaidrs, vai ministrs bez portfeļa nodarbosies ar reģionālajām, migrācijas vai administrācijas problēmām vai ar visām pēc kārtas. Pēc likuma šis ministrs pilda premjera dotos uzdevumus. Zemes partija nosaukusi vairākus kandidātus, bet vispirms jābūt skaidrām šī ministra funkcijām un tikai tad var runāt par personālijām — tā Marts Sīmans. Likums par ministru kabineta iekārtu paredz, ja šis ministrs ir atrisinājis vienu viņam uzdoto problēmu, tad premjers viņam uzdod nākamo. Pēc Marta Sīmana domām, tā ir pavisam laba ideja.

Par Tartu universitātes mākslas vērtībām

Tartu universitātes mākslas kolekcijai pamatu 1803. gadā licis profesors Morgenšterns, uzsākot universitātē veidot mākslas muzeju. Jau kopš šī laika kolekcija ir bijusi Igaunijas un Krievijas attiecību strīda ābols. Tagad jau 81 gadu un piecus mēnešus šī vērtīgā kolekcija atrodas Voroņežā. Igaunijas masu medijos šis jautājums ir aktuāls kopš 1987. gada.

Tartu universitātes mākslas vērtības tika izvestas uz Krieviju Pirmā pasaules kara laikā. Par vērtību atdošanu jau tika runāts Tartu 1920. gada 2. februāra miera līgumā. Tomēr tas nav izpildīts līdz šai dienai.

Kopš 1933. gada mākslas vērtības atrodas Voroņežas apgabala Mākslas muzejā: 228 antīkās keramikas priekšmeti, 23 antīkās skulptūras, 126 senās Ēģiptes priekšmeti, apmēram 6000 monētas, 128 gleznas, 51 zīmējums un gravīra.

Tartu universitāte cer, ka Krievija reiz uzvedīsies kā demokrātiska valsts un, pamatojoties uz starptautiskajiem līgumiem un tiesībām, atdos to, kas pienākas Igaunijai.

Tartu universitātes mākslas vērtības nav vienīgās, kas atrodas Krievijā. Daudz kas ir aizvests Otrā pasaules kara un tai sekojošajos okupācijas gados: gan kolekcijas, gan arhīva dokumenti, gan atsevišķi priekšmeti, piemēram, Valsts prezidenta Konstantīna Petsa amata zīme, Igaunijas Pasta muzeja kolekcija.

Par Krievijas nodomu atdot Igaunijas prezidenta amata zīmi

Krievijas kultūras ministrs Jevgenijs Sidorovs vizītes laikā Igaunijā apmeklēja Meža kapos F. Tuglasa un J. Smūla kapus, kur nolika ziedus, tad apmeklēja Tuglasa memoriālo muzeju un Nacionālo bibliotēku, pēc tam tikās ar Igaunijas premjeru un radošo savienību vadītājiem. Igaunijas un Krievijas kultūras ministri parakstīja sadarbības programmu 1997.—1998. gadam.

No 28. marta līdz 3. aprīlim Maskavā, Sanktpēterburgā, Novgorodā un Siktivkarā notiek Igaunijas kultūras dienas, bet nākamā gada rudenī Igaunijā — Krievijas kultūrdienas.

Ministrs Sidorovs, kurš šajā amatā bija arī 1992. gadā, kad pirmoreiz parakstīts kultūrsadarbības līgums, atzīmēja, ka kultūras sakari ar Baltijas valstīm ir Krievijas prioritāte. Uz vaicājumu par kultūrvērtību atdošanu Sidorovs atbildējis, ka Igaunijas prezidenta amata zīme atrodoties Maskavā, Ieroču palātā, un tā ir jāatdod atpakaļ, jo “šis cilvēks (Konstantīns Petss) tika represēts un mēs esam vainīgi”. Bet par Tartu universitātes kultūrvērtībām, kas atrodas Voroņežā, nepieciešamas īpašas sarunas.

Materiāli “Latvijas Vēstnesim”:

par Lietuvu — Evija Liparte,

par Igauniju — Katrīna Ducmane