PRESES KONFERENCES

Izsverot padarīto.

Konkretizējot darāmo

Ministru prezidents Andris Šķēle — savā ikmēneša preses konferencē

Turpinājums no 1.lpp.

Andris Šķēle: — Kā esmu informēts, viens no “Unibankas” akcionāriem — Privatizācijas aģentūra — ir paudis negatīvu nostāju pret to tajā ziņā, ka nav ticis iepriekš informēts par šāda lēmuma paziņošanu. Domāju, ka šis jautājums vēl pilnīgi atrodas diskusijā, tas izlemjams tikai un vienīgi akcionāriem, ievērojot to, ka liela daļa akcionāru ir vienlaikus abās bankās. Mums ir ļoti svarīgi rūpēties par to, lai Latvijā šis banku apvienošanās process noritētu maksimāli ātrāk un labāk, mums ir vajadzīgas lielas un spēcīgas bankas. Bankas, kas tiek kotētas biržās, kas nepieder vis vienam, diviem vai trijiem cilvēkiem, bet kam ir plašs akcionāru loks — tātad publiskas akciju sabiedrības. Var gadīties, ka akcionāri vēl pie šī jautājuma atgriežas. Mums ir jābūt gataviem tam, ka ienāk citu Baltijas valstu — Igaunijas un Lietuvas — bankas, un, kā zināms, šobrīd jau aktīvi strādā vairākas citu ārvalstu bankas. Domāju, ka šis jautājums vienkārši nav vēl līdz galam izdiskutēts. Ar Saeimas izmeklēšanas komisiju, manuprāt, tam nevar būt nekādas saistības. Jūs jau zināt manu attieksmi pret šo izmeklēšanas komisiju, un es to neesmu mainījis. To vienmēr esmu paudis pietiekami atklāti.

Jautājums: — Vai ir konkretizējies jūsu Maskavas vizītes laiks? Cik reāla tā ir pašlaik?

Andris Šķēle: — Konkrētais laiks vēl arvien nav precizēts. Jo tas ir atkarīgs no vairāku līgumu sagatavošanas tempa. Jāsaka, ka nedaudz šis temps ir palēninājies, bet ne mūsu vainas dēļ. Tas ir saistīts ar būtiskām pārmaiņām Krievijas valdībā. Šodien man bija īsa saruna ar Krievijas vēstnieku Latvijā. Mēs abi atzinām, ka nepieciešams maksimāli veicināt, lai šo līgumu sagatavošana notiktu atbilstoši tam grafikam, par ko tika panākta vienošanās, Serova kungam uzturoties Rīgā. Man ir pārliecība, ka varbūt augstākais ar viena mēneša nobīdi šie līgumi tiks parafēti un tiks pilnīgi sagatavotas visas parakstīšanas procedūras. Domāju, ka mana vizīte Maskavā noteikti notiks. Būtu priecīgs, ja tā notiktu šā gada pirmajā pusē. Un kaut vai šis šodienas notikums, kas saistīts ar līdz šim lielāko Krievijas investīciju Latvijas Republikā un kurā piedalījās viens no pasaules autoritatīvākajiem attiecīgās nozares uzņēmumiem, manuprāt, var tikai veicināt šo vizīti.

Jautājums: — Kā vērtējat līdzšinējo Privatizācijas aģentūras darbu?

Andris Šķēle: — Valdība, bez jebkādiem iebildumiem vēlreiz apstiprinot Jāni Nagli Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora amatā, domāju, ir paudusi pilnībā savu attieksmi un attiecīgi novērtējusi aģentūras darbu kopumā. Attiecībā uz ekonomikas ministra Guntara Krasta pozīciju šajā jautājumā. Varbūt man vēlreiz nāksies to pārrunāt ar viņu. Domāju, ka ministrs nav šajā amatā, lai rūpētos par savas partijas neveiksminieku izvietošanu kaut kādos darbos, kaut kādos amatos. Domāju, ka ministrs vēl rūpīgi pārdomās savu pozīciju un arī argumentus. Domāju, ka ģenerāldirektoram, kā to arī paredz likums un statūti, ir pietiekams pamats un tiesības formēt savu komandu. Viņš komandu, kā es saprotu, nav domājis mainīt.

Jautājums: — Vai Krievijas un Baltkrievijas apvienošanās varētu ietekmēt situāciju Latvijā?

Andris Šķēle: — Jūs aizskārāt ļoti sarežģītu jautājumu. Es nepavisam nedomāju, ka šobrīd man jau ir visa informācija — pietiekami precīza un pārdomāta — par šo neapšaubāmi ļoti svarīgo notikumu šodien Maskavā. Katrā gadījumā es personīgi vērtēju šos notikumus ļoti piesardzīgi. Kā es sapratu no vakarnakt Krievijas televīzijas raidījumā redzētā, tie tiek dažādi vērtēti arī pašā Krievijā. Protams, katrā gadījumā šādu jautājumu izlemšana ir Baltkrievijas un Krievijas valdību, parlamentu un tautu rokās. Šobrīd, pēc tās ļoti skopās informācijas, šo lietu es vērtēju ļoti, ļoti piesardzīgi. Un nevaru šobrīd nekādā veidā saskatīt kaut kādas būtiskas priekšrocības vai kaut kādus argumentus, kas ļautu teikt, ka Latvijai šis process noteikti labāks nekā, teiksim, esošā divu valodu eksistence bez savienības. Starp citu, ar abām valstīm mēs esam mēģinājuši uzturēt maksimāli izturētas un precīzas attiecības. Domāju, ka galu galā tuvāko mēnešu notikumi mums rādīs, kas īsti ir noticis un kāds tam pamats. Vēlreiz atkārtoju, es esmu sapratis, ka šis process nav gluži viennozīmīgs, arī runājot ar šobrīd Latvijā esošiem augstiem krievu valsts pārstāvjiem.

Jautājums: — Kā jūs, Šķēles kungs, vērtējat Telekomunikāciju tarifu padomes lēmumu paaugstināt “Lattelekom” pakalpojumu tarifus? Vai jūs nesaskatāt draudus, ka cilvēki varētu pārtraukt jūsu valdības īstenotās ekonomiskās reformas?

Andris Šķēle: — Pirmām kārtām jāpaskaidro, ka kopš pagājušā gada Latvijas valdība vairs neregulē tarifu politiku valstī. Tajā sabiedrībā, kur mēs vēlamies nokļūt, tarifu lietas regulē firmas. Monopola gadījumos, to veic regulatori, kuros pietiekami pārstāvēti visu interešu līmeņi.

Es personiski katru cenu un tarifu paaugstināšanu uzņemu sāpīgi. Mani satrauc, ja inflācija ir desmit, piecpadsmit vai, nedod Dievs, kā agrāk — trīsdesmit un vairāk procentu gadā, kas izraisa cenu celšanos un tautas aplaupīšanu.

Uzskatu, ka uzņēmumam “Lattelekom” ir jādomā par katru savu soli, zinot, ka jau ir parādījušās alternatīvas. Šī valdība vienmēr ir iestājusies pret “Lattelekom” monopolstāvokli. Līdz 2003. gadam mēs vēl varam pieļaut šādu “Lattelekom” stāvokli, taču Eiropas Savienībā attiecīgā regulācija no saviem dalībniekiem pieprasa nojaukt šādus monopolus jau līdz 1999. gadam. Latvijas valdība, protams, maksimāli ievēros līguma saistības, taču tagad jau notiek sarunas ar kompāniju “Tilts Communication” par iespējām pārkārtot jumta līgumu, lai šo SIA “Lattelekom” pārvērstu par akciju sabiedrību, un par iespējamu Latvijas valsts akciju daļas pārdošanu — tātad par šī monopola nojaukšanu.

Jautājums: — Šķēles kungs! Jūs esot par spēcīgu banku veidošanu Latvijā. Vai jūs atbalstītu arī akciju sabiedrību “Latvijas Krājbanka” un “Unibanka” apvienošanos?

Andris Šķēle: — Es nevaru detalizēti atbildēt uz šo jautājumu. Man šķiet, ka šīm bankām ir atšķirīgas darbības nišas. Es domāju, ka šobrīd nav reāli izskatīt šādu priekšlikumu.

Jautājums: — Nesen presē parādījās informācija, ka Valsts ieņēmumu dienestam esot kāda saistība ar Valsts drošības policiju. Vai esat informēts par šādas vienošanās pastāvēšanu?

Andris Šķēle: — Es uzskatu, ka ministrs Turlais savā intervijā nesen pauda precīzu valdības nostādni. Es kategoriski iebilstu pret tādas iespējas pastāvēšanu. Drošības iestāde nedrīkst koordinēt valsts politiku. Protams, drošības iestādēm, tādām kā Drošības policija, ir pilnīgas tiesības pārbaudīt un dot savu slēdzienu kompetentām iestādēm un personām, kas veic uzraudzības funkcijas. Drošības policijai, lai izdarītu pārbaudi un sagatavotu slēdzienu, pilnīgi pietiek ar to laiku, kas nepieciešams attiecīgās kompānijas iesniegto dokumentu pārbaudei reģistrā. Taču tāda situācija, kāda tika pausta presē, ir kategoriski nepieļaujama.

Jautājums: — Kā jūs komentētu grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz aplikt fiziskas personas ar 25% nodokli no kokmateriālu realizācijā iegūtās summas?

Andris Šķēle: — Jāatzīst, ka šobrīd individuālie kokmateriālu piegādātāji ir aplikti ar nodokli, kas neatbilst viņu ekonomiskajai situācijai. Man jādara zināms tas, ka šā vispār asā lēmuma ietekmē savu darbību ir legalizējuši daudzi individuālie uzņēmēji. Ceru, ka mēneša laikā Ekonomikas ministrija pārbaudīs un ieviesīs kārtību jaunajos grozījumos.

Jautājums: — Vai Valsts meža dienesta turpmākais liktenis un statuss varētu tikt izlemts jau šajā mēnesī — aprīlī?

Andris Šķēle: — Mums Valsts meža dienesta darbs jāsakārto tā, lai tas darbotos kā valsts dienests. Pēc tam skatīsimies, kādas papildu izmaiņas šā dienesta darbā ir vajadzīgas. Jauns likums par mežiem un citas lietas ir ļoti nepieciešamas. Vai tiks izlemts iedibināt politisku amatu šajā nozarē, vēl grūti spriest. Pagaidām mana nostādne ir noliedzoša. Es neplānoju paplašināt valdības sastāvu.

Jautājums: — Ja no amata tiks atbrīvots Daugavpils mērs Aleksejs Vidavskis, vai neradīsies pamats politiskās spriedzes pieaugumam? Kāds ir jūsu viedoklis? Vai jūs pieļaujat iespēju, ka viņš varētu tikt atbrīvots no šī amata?

Andris Šķēle: — Mans viedoklis vienmēr ir bijis tāds, ka, attālinoties no brīža, kad Latvijas nākotnes labad bija svarīgi veidot šādas barjeras, aizejot laikam, tās ir jāsamazina. Likumdevējs, mainot likumu par pašvaldību vēlēšanām, virzījās pretēji šai loģikai un ieviesa vēl stingrākus nosacījumus nekā tie, kas bija spēkā tad, kad vajadzēja apliecināt savu pilsonisko “es”.

Domāju, ka Daugavpils piemērs ir pamats šādām pārdomām. Vidavska kungs, cik var saprast, ir guvis pietiekami lielu pilsētas iedzīvotāju atbalstu un ir populārs cilvēks savā pilsētā. Šajā gadījumā darbojas likums un būs jārīkojas atbilstoši tiesas lēmumam. Nekādas atkāpes no likuma un tiesas lēmumam nevar būt.

Man šķiet, šis piemērs apliecina, cik ļoti rūpīgi jāstrādā likumdevējam, šādos likumos ieviešot grozījumus.

Jautājums: — Vai tiks nodrošināta atbildīgu valdības amatpersonu ieņēmumu deklarāciju pieejamība atklātībai?

Andris Šķēle: — Jāsaka atklāti, ka valdība ir pieņēmusi dažus lēmumus un precizējumus, kas neatbilst attiecīgajam pretkorupcijas likumam. Es šodien valdības sēdē gatavojos tos izlabot atbilstoši pretkorupcijas likumam. Te piemināma arī tā daļa, kas netiks nodota atklātībai. Tās ir deklarācijās minēto personu adreses. Tās netiks publicētas, taču žurnālistiem savas darbības izvēršanai te nav nekādu aizliegumu.

Jau vakardienas sēdē es paudu savu neapmierinātību, ka esam kļūdījušies. Valdībā taču strādā pietiekami daudz juristu un atbildīgu amatpersonu, lai kaut kas tāds nevarētu atgadīties.

Jautājums: — Šķēles kungs! Latviešu tautai ir tikums krāt un taupīt, uzskatīt, ka ģimenes labklājību apliecina personiskā automašīna un iekrājumi. Vai tauta var cienīt premjeru, kuram nav savas automašīnas un nav rēķina bankā?

Andris Šķēle: — Man jūs jāapbēdina. Manā deklarācijā ir norādīts, ka man ir rēķini vairākās bankās. Tur norādītas arī attiecīgās summas. Tas ir pieejams visiem. Ja runā par automašīnu, tad jāņem vērā, ka manā amatā pastāv zināms aizliegums par pārvietošanos. Taču, ticiet man, es, kad pienāks laiks, automašīnu iegādāšos. Man personiski patīk “Audi”, varētu būt, piemēram, modelis A–4.

Jautājums: — Kā jūs vērtējat Latvijas masu mediju 1. aprīļa jociņus?

Andris Šķēle: — Es tos vērtēju ļoti pozitīvi. Gribu teikt — ja mēs jau spējam jokot, turklāt tik labā līmenī, tad mūsu dzīve, šķiet, vairs nav nemaz tik slikta.

Jautājums: — Kā jūs vērtējat Ministru kabineta jaunā sastāva darbu? Vai jums pašam strādāt kļuvis vieglāk vai grūtāk?

Andris Šķēle: — Noteikti vieglāk. Mēs tagad precīzāk plānojam valdības darbu un tās darbības laika grafikus. Arī jaunu personību iekļaušanās valdībā dod jaunas nianses darbā. Taču, kā jau iepriekš minēju, mums gadās arī kļūdas. Arī es, Šķēle, kļūdos.

Jautājums: — Šķēles kungs, kādreiz jūs teicāt, ka izstrādāsit norādījumus, kādas klases mašīnas ir nododamas ierēdņiem atbilstoši viņu ieņemamajam amatam. Vai jūs šos norādījumus īstenojāt?

Andris Šķēle: — Es precīzi neatceros, pirms cik mēnešiem es izsūtīju vēstuli visiem ministriem ar šiem norādījumiem. Es pats esmu precīzi pakļāvies šiem norādījumiem un savā darbā izmantoju “Volvo” klases mašīnu. Taču jūs man atgādinājāt, ka jāpārbauda, vai kāds jau nav iegādājies ko citu.

Jautājums: — Īres maksas “griesti” ir atcelti. Gadījumos, kad īrnieks ar izīrētāju nevar vienoties, spēkā stājas pašvaldības lēmums. Pašvaldību kompetencē tiek nodoti arī izglītības, medicīniskās aprūpes un citi jautājumi. Vai tas ir pareizi, ka valdība norobežojas no funkcijām, kas tieši ietekmē iedzīvotāju labklājību?

Andris Šķēle: — Ir konceptuāli nolemts, ka tiks dibinātas īres valdes, kas pieņems lēmumu strīdīgos gadījumos. Tādas valdes Latvijā pastāvēja jau 1924. gadā. Šo valžu funkcijas mainījās trīsdesmitajos gados, kad šajos jautājumos pēc 1934. gada valstī sāka dominēt citi principi.

Īres valde nebūs pakļauta ne pašvaldībai, ne centrālajai valdībai. Taču tā būs pašvaldības veidota institūcija. Latvijas brīvvalsts laikā īres valdi vadīja miertiesnesis, tās sastāvā vienādās daļās ietilpa īrnieku un namu īpašnieku pārstāvji. Es domāju, ka arī topošajās īres valdēs būtu jāievēro kāda noteikta proporcija starp īrniekiem un izīrētājiem. Šādā gadījumā būtu izslēgta voluntāru lēmumu pieņemšana.

Pēc vakardien notikušās apspriedes šis jautājums ir nodots darba grupai attiecīgā likumprojekta vai — nepieciešamības gadījumā — jauna konceptuālā ziņojuma sagatavošanai. Šis jautājums ir pašvaldību jautājums, un nedod Dievs, ja mēs mēģināsim to izšķirt no centra.

Runājot par iedzīvotāju veselības aprūpi, jāsaka, ka veselības valsts ministrs nav pietiekami šos jautājums izskaidrojis. Arī valdība un es neesam to pietiekami darījuši.

Kā zināms, tiek veidota sistēma, kas darbosies, pamatojoties uz slimokasēm, un attiecīgos pakalpojumus apmaksās neatkarīgi no medicīniskās iestādes īpašuma formas. Vienalga, vai tā būs valsts, pašvaldības vai privātā iestāde. Katrā ziņā šī sistēma mūsu valstī tiek būvēta, vadoties pēc labākās pieredzes, kāda ir uzkrāta Eiropas Savienībā. Galvenais — lai ierēdņi nebūtu tie, kas regulētu pakalpojumu kvalitāti, cenu u.c. Katrā ziņā es ņemšu vērā neskaidrību, kāda valda šajā jautājumā, un lūgšu Viņķeļa kungu organizēt plašāku izskaidrošanas darbu presē.

Mintauts Ducmanis,

Vairis Ozols,

“LV” nozaru redaktori

Pēc ieraksta “LV” diktofonā