Saeimas 24. marta sēde

25. martā

Stenogramma

Turpinājums. Sākums "LV" nr. 82., 83/84., 86.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Ervids Grinovskis, LZS, KDS un LDP frakcija.

E.Grinovskis (LZS, KDS, LDP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Es pakavēšos īsi konspektīvi pie pieciem momentiem.

Pirmais. Par pašu šīsdienas Saeimas sēdes norisi. Arī man izbrīnu rada tas apstāklis, ka šeit nav neviena izpildvaras pārstāvja, kurš vada, koordinē un tā tālāk zinātnisko darbu. Ja šodien tas būtu izņēmuma gadījums, es to kvalificētu kā nejaušību, un tam varētu nopietnu vērību nepiegriezt. Bet to es esmu ievērojis jau sen un domāju, ka arī daudzi no jums, ka mēs, Saeimas deputāti, izjūtam zināmu diskrimināciju un ignorēšanu no izpildvaras puses. Tā teikt, mēs Satversmē esam paredzēti. Jāpacieš kā nepieciešams ļaunums, no mums vaļā nevar tikt, bet ignorēt var. Iesaku par šo jautājumu pado-māt un varbūt citā kontekstā par to izteikties radikālāk.

Otrs jautājums, ko skāra arī iepriekšējā runātāja Kreituses kundze, mēs radām jaunu administratīvi birokrātisku struktūru, kura radīs paralēlismu, tas ir, veiks tās funkcijas, kas faktiski ir jāveic, un kuras var veikt jau tagadējās struktūras, es domāju, galvenokārt Zinātnes padomi. Tātad zinātniskās pētīšanas darbs, kur dominante ir jaunrades process, tiks iekļauts vēl vairāk kā līdz šim, varētu teikt, administratīvu ierobežojumu rāmjos. Un tādēļ es neredzu nepieciešamību pēc šādas papildu struktūras.

Trešais. Un tā varbūt būs mana dominante šim piecu faktoru uzskaitījumam, es šeit saskatu bīstamu recidīvu, pareizāk sakot, gan recidīvu padziļinājumu, kuru es definēju kā administratīvo zinātni. Sarunu valodā kā es to saucu — arī par kroņa zinātni. Termins maz lietots, dodu tā definējumu. Administratīvai zinātnei raksturīgs tas, ka augsti stāvošs izpildvaras funkcionārs apriori ir pieņemis kaut kādu lēmumu, kaut kādu konceptuālu viedokli un zinātnieka uzdevums ir atrast teorētisku pamatojumu, pirmkārt.

Otrkārt. Savākt empīriskus datus un tos selekcionēt, izejot no mērķu funkcijas, kuru pēc noteikta algoritma apstrādāt, lai viņi dotu to pašu rezultātu, kas jau iepriekš apriori ir fiksēts.

Padomju laikā dominēja administratīvā zinātne, visas zinātnes lielākā vai mazākā mērā nesa administratīvās zinātnes zīmogu. Un šie recidīvi reizēm liek sevi just arī tagad. Pēc šā likuma projekta ar šo jauno institūciju dibināšanu es tāpēc prognozēju, ka šī administratīvā zinātne kā negatīva tendence zinātnes attīstībā var arī pastiprināties un tā nedos pozitīvu ieguldījumu zinātnes attīstībā. To es uzskatu kā nopietnāko trūkumu, no kura ir nepieciešams izvairīties.

Nākamais moments. Par grantu tēmām, vadītāju izvēli un kritērijiem, ka obligāti ir jābūt arī publikācijām ārzemēs. Mans viedoklis, bet ne tikai mans, un par to es runāju kā cilvēks, kas jau vadīja un vada grantu tēmas, ka ir jābūt zinātniskam darbam. Neatkarīgi pat no tā, kur tas publicēts. Varētu būt runa par kritērijiem, kas nošķir zinātniski pētniecisku darbu no propagandistiska rakstura sacerējumiem vai kompilācijas.

Varu šeit atsaukties uz pieredzi. Jau veidojot grantu tēmas šinī gadā. Es minēšu konkrētu piemēru. Man izdevās saglabāt granta tēmas vadītāja statusu tikai tāpēc, ka es arī varēju uzrādīt publikāciju ārzemēs, lai gan pateikšu, tas nav mans nopelns ne par vienu santīmu, man izlīdzēja ārzemju kolēģi — konkrēti ASV, un parūpējās, lai viens otrs mans sacerējums šeit, Latvijā, tur tiktu pārpublicēts. Un es to varēju uzrādīt kā publikāciju ārzemēs. Ja tas nebūtu bijis, es laikam jau šogad diezin vai būtu šo grantu tēmu saņēmis.

Un vēl viens zinātnieks lauksaimniecībā Voroka kungs, profesors, habilitētais doktors, viņam pašreiz ir grūtības šinī ziņā, jo viņam šo publikāciju ārzemēs nav. Bet viņš pirms gada vai diviem publicēja fundamentālāko pētījumu mūsu Latvijas zinātnes attīstības vēsturē par lauksaimniecības attīstību Latvijā. Un tagad izrādās, ka šis fundamentālais pētījums, kas ir liels ieguldījums Latvijas zinātnē, neko nav vērts, jo tas nav publicēts ārzemēs. Tādēļ es šeit iesaku mainīt kritērijus un izvirzīt par prasību, lai būtu zinātniska darba publikācijas. Varu precizēt tikai šos kritērijus, pēc kuriem to vērtēt.

Nākamais jautājums, tas ir ļoti vienkāršs. Pie mums pašreiz varbūt arī finansiālu apstākļu dēļ netiek novērtēti fundamentālie pētījumi. Tie tiek atstāti novārtā, mēs saprotam, ka fundamentālie pētījumi tūlītēju praktisku rezultātu nedod, viņi dod iestrādi, kura tikai vēlāk sasniedz to konkretizācijas pakāpi, ka var dot atdevi, bet bez tiem zinātnes attīstība nevar notikt. Ja tie pie mums netiks veicināti, mūsu zinātne nonāks strupceļā.

Un, beidzot savu domu, zinātnes starptautiska metodologa vārdi, tā sauktā Seljē aksioma, tā iegājusi scientloloģijā — apmācībā par zinātni, ka kādas sabiedrības, kādas valsts rūpes par savu zinātni visuzskatamāk raksturo tas, kāds ir zinātnes, zinātniski pētniecisko institūtu un pašu zinātnieku materiālais nodrošinājums. Kāds tas ir Latvijā, par to es nerunāšu, jo jums tas arī viss ir zināms, bet atrodu par nepieciešamu ar šo domas akcentu savu uzrunu beigt. Arī mans ierosinājums ir, ka šis likumprojekts būtu jāatgriež komisijām un nopietni jāpārstrādā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Liepa, frakcija “Latvijai”.

I.Liepa (TKL). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Visu mūžu nostrādājis zinātnē un augstskolā, es šā likumprojekta parādīšanos Saeimā vērtēju pozitīvi. Vērtēju pozitīvi tādēļ, ka tas ir labs iegansts uzmanības saasināšanai par stāvokli Latvijas zinātnē un tās perspektīvā. Neapšaubāmi, ka pašreiz tas, kas notiek Latvijas zinātnē, satrauc ne tikai zinātniekus, galu galā tas arī ir nākotnes turpmāko panākumu ne vienīgais, bet ļoti nopietns tāds mets. Tas, ka šodien zinātnei ir grūti, ka nepietiek finansējuma, ka citu valstu starpā no budžeta mums tiek izdalīts viss tas mazākais procentiņš, to pat par procentu nevar saukt, un tā tālāk.

Otrs, kas šodien zinātnei ir ļoti aktuāls, tas ir tas lielais juceklis organizatoriskā, konceptuālā un tā tālāk, un tā tālāk ziņā. Neapšaubāmi, ka šeit liela daļa vainas jāuzņemas arī pašiem zinātniekiem, kaut vai tas fakts, ka habilitācijas padomju prasības atsevišķām padomēm ir atšķirīgas. Mums vajadzētu rast iespēju tomēr izstrādāt kādus kopējus, visiem pieņemamus kritērijus, pēc kuriem varētu panākt zināmu vienošanos.

Tālāk. Otra tāda nozīmīga nepilnība ir tā, ka ļoti daudzi zinātnieki ir paraduši strādāt tikai un vienīgi pa vecam, prasot finansējumu tikai no valsts un aizmirstot, ka ir iespējams dabūt finansējumu, arī iekļaujoties dažādos starptautiskos projektos. Ja zinātniskais līmenis ir pietiekošs, tad iekļaušanās šados zinātniskos projektos arī ir iespējama. Šis ceļš Latvijā, salīdzinot ar mūsu tuvākajiem kaimiņiem, ir ne tik labi kopts vai pat mazliet piemirsts. Un tanī pašā laikā ir arī tādi apstākļi, kas no Latvijas zinātnes organizācijas pašreiz nav pārvarami. Proti, mums pašreizējā zinātnes organizācijā pašā galvgalā stāv Latvijas Zinātnes padome. Un šī Latvijas Zinātnes padome tika nodibināta neilgi pēc dziesmotās revolūcijas, un dziesmotā revolūcija raksturojas ne tikai ar skaistām un drosmīgām dziesmām, bet arī ar vēlmi attīrīties no dažādiem birokrātijas sārņiem. Lūk, iedibinot demokrātiskas nostādnes, Latvijas Zinātnes padomes izveidošana, kas ir vēlēts orgāns, neapšaubāmi, atbilst abiem šiem nosacījumiem.

Vēl jo vairāk. Latvijas Zinātnes padomes ietvaros ir izveidotas 14 ekspertu komisijas, kuras ļoti rūpīgi izvērtē pieteikumus grantiem, fundamentālajiem pētījumiem, vispār nopietniem pētījumiem. Un es domāju, ka tas ir labs, demokrātisks ceļš, kā to izvērtēt, un šajā ekspertu komisijā ieiet mūsu pašu cilvēki, kas šeit ir veidojušies kā zinātnieki, kas šeit ir izglītojušies, kas ir Latvijas problemātikā līdz ausīm, ja tā var izteikties, un galu galā pratīs novērtēt un atšķirt vienu pieteikumu no otra, dodot tam vai citam attiecīgas prioritātes. Es domāju, ka šajā sakarībā tā jucekļa novēršanai vajadzētu tieši otrādi — pastiprināt Latvijas Zinātnes padomes lomu, šo ekspertu komisijas lomu, citiem vārdiem — aizsākt zinātnes organizācijas un sakārtošanas lomu Latvijā.

Šajā sakarībā, lūk, galīgā pretrunā ar šo principu ir 16. punkts, kas tiek piedāvāts mūsu likumprojektā. 16.1. punkts, kurā ir ieteikts organizēt tā saucamo Zinātnes reformu un attīstības stratēģijas komisiju. Es uzskatu, ka šāda komisija ir pilnīga dublēšanās. Tas ir dublējošs orgāns Latvijas Zinātnes padomei. Un kam tas ir vajadzīgs? Nesaprotu un nevaru saprast, jo tālāk 18.pantā, kur ir runa par Latvijas Zinātnes padomes funkcijām, gandrīz mats matā pēc satura ir izsacīti tie paši uzdevumi, tās pašas funkcijas kā šajā Zinātnes reformu un attīstības stratēģijas komisijai.

Sakiet, lūdzu, vai mēs Latviju kādreiz iedomāsimies saukt par savu neaptveramo dzimteni? Tā ir mūsu mazā dzimtene, mūsu Dzintarkrasts. Un lai tā ir pārskatāma — mūsu dzimtene. Nevajag šajā mazajā valstiņā divas šādas lielas no valsts budžeta algotas institūcijas, kas šeit sēdētu vienā un tajā pašā Rīgā un nodarbotos ar vienu un to pašu problemātiku. Tas jau ir mazliet paradoksāli, ja ne smieklīgi.

Tāpēc, nesaprazdams šīs dublējošās lomas nozīmi, es ļoti gribētu no atbildīgās komisijas referenta dzirdēt paskaidrojumu motivācijai par šādas dublēšanās nepieciešamību, kā arī, kas ir tie Latvijas Zinātnes padomes eksperti, kuri ir ieteikuši dibināt šādu otru — dublējošu institūciju? Un vai Latvijas Zinātnes padomes, teiksim, ekspertīze šajā jautājumā ir dota vai nav?

Manuprāt, šis ir vissmagākais punkts likumprojektā, kas mums tiek piedāvāts. Protams, šis viens punkts nevar būt par iemeslu, lai mēs atteiktos no turpmākās Latvijas zinātnes problēmu iztirzāšanas šeit, Saeimā, ko mums dotu turpmākie šā likumprojekta lasījumi. Es būtu ar mieru balsot par nodošanu komisijai, ja Ābiķa kungs varētu šo motivāciju sniegt. Es lūdzu to sniegt.

Kas attiecas uz kritērijiem, kādā veidā vērtēt, vai tas grants ir labāks par cita granta pieprasījumu, es domāju, ka tas jau nu diez vai ir jāieraksta likumā. Tam ir Latvijas Zinātnes padome ar savām ekspertu komisijām un attiecīgajiem nolikumiem, kur to varētu ierakstīt. Katrā gadījumā, atsaukšanās uz starptautiski recenzējamiem publicējumiem — neapšaubāmi tas ir viens no tādiem kritērijiem, kuru varētu ņemt vērā. Bet šeit ir viens nopietns “bet”.

Tagad viens zinātnieku kolektīvs iesniedz grantu, un otrs iesniedz pieprasījumu un tā tālāk, un tā tālāk. Ir jāizšķiras par to, kuram no šiem pieteikumiem dot priekšroku, un tad nu skatās, kuram ir zinātniskie publicējumi, bet principā šādi zinātniskie publicējumi nebūs nevienam, jo grantu mēs piesakām jaunai tematikai, nevis tai nodrillētajai, ko viens otrs jau ir drillējis 10 un 20 gadus, tātad par šo jauno tematiku, kaut vai radniecīgu iepriekšējai, šie publicējumi vēl nebūs, jo tie nevar būt tāpēc, ka pētījums vēl nav uzsākts, kur šie publicējumi var rasties? Šie publicējumi ir kā neapgāžams vērtīgs kritērijs tad, ja ir runa par izdarītā darba vērtēšanu, tad jā. Tad var balsot ar abām rokām. Bet runāt par nākotni, tas ir mazliet nenopietni. Un eksperti, tie ir pietiekamā skaitā, un tomēr tanī pašā laikā es gribu vērst uzmanību, ka arī šeit ir savi zemūdens akmeņi. Pat ekspertus izmantojot.

Atcerēsimies kaut vai jautājumu ar Bula algebru. Kādreiz par šo autoru smējās kā par cilvēku, kas nodarbojas ar gaužām nevajadzīgām lietām, bet tie, kas nodarbojas ar informātiku un matemātiku, ļoti labi zina, ka pašreizējā informātika balstās tieši uz Bula algebras izstrādātajām nostādnēm. Tā ka šeit izvērtēt fundamentālo zinātnes nozīmību ir ārkārtīgi grūts un atbildīgs uzdevums. Un šeit nevar vadīties pēc kaut kādiem publicējumiem, kaut kur kaut kādām citām iepriekš risinātām tēmām. Latvija ir pietiekami maza, zinātniskajā sabiedrībā viens otru pazīst, un ļoti labi zina tie eksperti, no kura autora kolektīva var sagaidīt kādu atdevi. Tā ka, lūk, šeit šajā likumprojektā es vēl norādītu arī uz citām zināmā mērā nopietnām nepilnībām, kaut vai 30.pantā, kur tika slavēts, ka tur ir norādīti tie zinātniskie pētījumu virzieni. Un tanī pašā laikā pēdējā teikumā ir rakstīts, ka zinātniskai darbībai paredzētos līdzekļus piešķir arī zinātniskajiem pasākumiem, investīcijām un citiem mērķiem. Kas tie par zinātniskiem pasākumiem bez pētījumiem? To tikai Dievs zina un varbūt vēl autors, kas šo ceļ priekšā. Kas tie par zinātniskajiem pasākumiem? Prezentācijas, baļļu taisīšanas, izstādes vai kaut kas tāds — absolūti nav saprotams. Un ierakstīts likumā, un likums ir vienāds visiem. Vismaz tā tam būtu jābūt.

Tā ka, cienījamie kolēģi, es neieteiktu... neieteikšu nevienam balsot par vai pret nodošanu komisijām, paklausīsimies Ābiķa kunga motivāciju uz tiem jautājumiem, uz kuriem es lūdzu motivēt, un tad es arī izšķiršos par to, kā balsot. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godājamo Prezidij un kolēģi Saeimā! Zinātne, Latvija un labklājība ir ļoti cieši saistītas. Tad, kad es sāku domāt par brīvo Latviju, kad bija deklarācija bijusi, ka Latvija atkal sevi atjaunojusi, sākām skatīties, ko mēs varētu darīt Latvijas labā. Un no tēva iedzimts bija — elektrostacijas, un “Valanterio hydro” , kur latvieši bija diezgan augstos līmeņos, un prezidents bija igaunis, mēs salīgām ar visām trijām Baltijas valstīm par tehniskās palīdzības līgumu. Kanādieši bija spilgti priecīgi, viņi iemācījās no mūsējiem, kā labāk lietot alumīniju lieltransmisijās, viņiem bija ietaupījumi kādi 50 miljoni dolāru gadā, viņi dabūja pētniecības rezultātus, kur brīvā pasaulē mēs nebijām iedomājušies, ka mēs varētu atļauties, bet viņi redzēja uzreiz rezultātus, un bija liela sajūsma. Bija arī citi. Vietās, kur mēs skatījāmies, kur mēs varētu pielietot to, kas Latvijā bija, un visur pirmā reakcija bija ļoti laba.

Es jums pastāstīšu kulminācijas punktu. Man iznāca pusdienas ar Faizeru kompānijas padomes priekšsēdētāju, viņš bija jauns cilvēks, tikko ienācis, lai pārorganizētu to firmu. Firmas kapitalizācija ir apmēram 8 tūkstoši miljonu dolāru gadā, un viņiem pētniecības darbi bija kādi 300 miljoni dolāri gadā. Un viņš gribēja to pētniecības darbu pārorganizēt. Man likās ļoti vienkārši, ka es varētu viņu pierunāt, ka viņš lielu daļu no tā darba pārceltu uz Baltiju un ietaupītu lielu naudu. Tanī laikā mēs runājām, ka mēs varētu Baltijā to pašu darbu darīt par pusi, ko tas maksā Rietumos. Nu, mēs tur sēžam un uz papīra uzmetam ciparus, viņš saka, jā, Gundar, zini, es neticu, ka es pusi taupīšu, bet lai būtu puse — 800 miljonu dolāru gadā, un tas man kā firmas galvenajam stratēģim ļoti interesē. Nu pusdienas iet jautri uz beigām, un viņš saka: bet, Gundar, zini, bet man tev tomēr ir kaut kas jāpasaka. Ir tā. Es esmu atbildīgs par astoņu tūkstošu miljonu dolāru kapitalizāciju, mēs taisām zāles, es tagad iešu taupīt astoņsimt miljonu dolārus un ielikšu lielu daļu no mana pētniecības darba Latvijā un 10 gadu vēlāk tie, kas lieto mūsu zāles, sāks mirt. Un izrādīsies, ka tas latviešu zinātnieks ir nolēmis, ka mums labāk patiktu, ka tā pele dzīvo un ka tā pele nenomirst. Un cilvēki sāk mirt, sāk mūsu firmu apsūdzēt un es esmu mūsu sabiedrības īpašniekiem pazaudējis visus 8000 miljonu dolāru.

Un šis godaprāta trūkums, ko viņš saredzēja Latvijā, ko mēs redzam šeit, Saeimā, te ir cilvēki, kas visu savu mūžu strādāja pret tiem, kas bija pret komunismu, tie, kas sodīja tos, kas cīnījās par brīvu Latviju, tie, kas sodīja... tas, kas negribēja apbalvot to... kas sodīja Silaraupu, tie visi šodien piecēlās kājās mūsu sēru dienā. Nevienam mums nav godaprāts pateikt — nē, es esmu citāds. Un, ja mums iedos kaut ko šeit, kādu pētniecības darbu, pasaulē būs lielas šaubas, vai mūsu rezultāti būs īsti pētniecības rezultāti. Un Faizera kompānija šodien labprāt maksā amerikānim pat simtreiz vairāk, nekā viņi maksātu latvietim, tāpēc ka viņi tic tam, ko tas amerikānis parakstīs, un ne visai tic tam, ko mūsējie. Mēs esam pasaulē pazīstami kā krimināla valsts, mēs vakar nolēmām, ka mēs šeit sargāsim no izsūtīšanas no Latvijas ne tikai latviešu pilsoņus, bet arī vienalga kādus bijušās PSRS bezpilsonības cilvēkus. Mēs uz to pusi ejam tik strauji... un tad jūs, zinātnieki, nevarat saprast, kāpēc. Jums ir varbūt pasaulē visspožākās spējas kādā laukā, kāpēc uz jums paskatās un pasaka — nē, paldies. Es iepazīstināju Lielpēteri, kas bija darījis lielus darbus alumīnija magnēta lauka lietošanā, un, kad pirmoreiz minēju viņa vārdu, bija pilnīgs klusums — neticami, Lielpēteris būtu pieejams, viņš vadīja tādu un tādu konferenci Singapūrā. Bet pēc pāris apspriedēm, vai varētu Lielpēteri lietot Kanādas alumīnija kompānija, panāca pie tā paša slēdziena — neuzticams zinātnisks strādnieks. Neuzticams politisks strādnieks, neuzticams komercstrādnieks. Mums tā morālā atdzimšana ir tik grūta, mēs neviens neesam ar mieru nekā ziedot savas morāles dēļ, mēs esam ar mieru to morāli pārdot par neko, es neesmu... es esmu ļoti reti šeit redzējis kaut kādu pašu noliedzīgu gājienu patiesības labā. Mēs šeit ar Panteļējeva pirkstu nolemjam, ka labs ir slikts un slikts ir labs. Mēs sakām, ka mums dēļ ekonomiskās attīstības ir jāatdod viss, kas Latvijai pieder, bez nekādiem ierobežojumiem. Nagļa kungs var darīt, kā viņš grib. Un mēs šeit sakām sev, ka mēs pārstāvam tautu.

Mīļie draugi, mums ir bijuši vēsturiski ļoti spēcīgi Nobela prēmijas vinnētāji ķīmijā, mums ir bijuši ļoti spēcīgi aviācijas strādnieki, kuri pareģoja raķetes uz Mēnesi un nezin ko, kādām tām būtu jābūt, mums gandrīz katrā laukā ir bijuši ļoti spēcīgi cilvēki, bet ar mūsu godaprāta trūkumu tie, kas šeit ir audzināti, tie, kas šeit ir skoloti. Viņu darbs kļūst nevērtīgs. Un kodols mūsu zinātnes atjaunošanā nav tik daudz ierakstīts šajā likumā kā tas, ko mēs spēsim darīt ar tautas morāli. Pasaulē ir tik daudz sarežģītu problēmu, kuras zinātnei jārisina. Kā mēs to slimību un to slimību, un to slimību labāk atrisināsim. Kā mēs paēdināsim tos, kam nav ko ēst Āfrikā. Kā mēs darīsim to, lai mēs varētu ērtāk un labāk ceļot uz Mēnesi vai citur, kā mēs varēsim apakšūdeņus atsārņot, kā mēs varēsim ievest tīrāku ekoloģiju. Visos laukos ir lieli, lieli pieprasījumi pēc zinātniska darba.

Bet tam zinātniskajam darbam ir jānāk no cilvēkiem ar godaprātu. Un ko mēs spēsim izdarīt, lai mēs atdzīvinātu to godaprātu mūsu tautā? Mēs esam tautas pārstāvji, mēs sakām, ka mēs strādājam tautas labā, bet beidzamās pāris plenārsēdēs... pilnīgi neticami lēmumi — neviens ierobežojums Naglim, kamēr viņš izputina Latviju.

Mums tagad nāks jaunais budžets virsū, mēs saprotam, ka mēs darbus iznīcinām, ka atkal būs bezdeficīta budžets, mēs to cilpu pievilksim, un neviens no mums negrib, es ceru, ka nepareizi, es ceru, ka vismaz trīsdesmit parakstīs to papīru, kurš šeit cirkulē... trīsdesmit pieci... ka mēs apskatīsim, kas mums ir jādara, lai mūsu tauta būtu ražīgāka, lai mēs varētu sākt to budžetu palielināt, ka mēs sāktu saprast, kas notiek, cik tad mums patiešām izmaksā tas, ka mēs skolā... ka mēs laukos to skolas bērnu audzinām un viņam dodam veselību. Pēc mana aprēķina no mūsu nodokļiem gandrīz nekā. Bet mēs to naudu sūcam ārā no cirkulācijas caur krimināliem kanāliem un latvieši paliek ubadzīgāki un ubadzīgāki, un mēs pārdodam visu, kas ir. Un mēs šeit, simts tautas pārstāvji, kuriem vajadzētu meklēt to godprātu, pat ja mēs simts būtu upuri, cik maz tas būtu starp tiem numuriem, kas ir gājuši, tiem skaitļiem, kas ir gājuši bojā Sibīrijā vai kara laukos.

Vai tad mēs esam tik gļēvi, ka mēs nevaram sākt rīkoties ar godaprātu. Nemainīt patiesību, ja ir grūti, tad ir grūti, bet meklēsim cēloni, nemelosim, ka mēs pārstāvam tautu, kamēr mēs viņu izzogam.

Nemelosim, ka mēs esam patrioti, ja mēs pat varam sodīt tādus, kas mēģināja druscītiņ patriotismu parādīt. Mēs esam viena ļoti īpatnēja grupa šeit. Varbūt desmitiem šeit ir ar godaprātu, kuru vārdam mēs varētu ticēt, bet jūs visi citi staigājat apkārt ar to ticību, ka solītais makā nekrīt. Piecas reizes Vienības partija apsolīja Hipotēku banku par pakalpojumiem, atkāpšos, nerunāšu vairāk Eiropas parlamentā, kas šeit notiek. Tāds negodības līmenis, kas ir šitajā zemē un it īpaši mūsu augstākos vadoņos. Šorīt pa telefonu mūsu prezidenta kungs... pa radio, atvainojos, mūsu Prezidenta kungs runā, stāsta, kad nevajag mums atriebties tiem, kas mūsu tautu spieda, bet ka valsts līmenī mēs to nedrīkstam piemirst un ka tur tomēr ir jāierobežo.

Ko mēs esam izdarījuši beidzamos pāris mēnešos? Leopolds Ozoliņš balsoja pret to, bet ko mēs izdarījām ar Leopoldu Ozoliņu? Grīnblata kungs, Straumes kungs, Jirgena kungs. “Tēvzemei un Brīvība” Silaraupu pamirst, bet jūs stāvējāt šodien kājās un viņu godinājāt. Man draugi ielā saka, ka mēs zaimojam mūsu svētās vietas, ka mēs zaimojam mūsu varoņus, mūsu upurus ar to, kad tie, kas to paši darīja, spēlēja to lomu, tie partijas sekretāri, kas staigā ar ziediem tagad uz pieminekli. Tie “Tēvzemei un Brīvībai” politiskie varoņi, kas var nolemt, ka bija jāsoda tas viņu biedrs, kas aizstāvēja Silaraupu.

Kur mēs atradīsim to dzirksteli, kas ievedīs atpakaļ mūsu tautā godaprātu, jo bez tā nekas, ko mēs darīsim, nebūs kvalitatīvs, un mūsu zinātnei būs arvien grūtāk un sliktāk. Jo vienalga, cik viņi būs spilgti, vienalga, cik lēti viņi pārdosies, ja viņu darbam nevarēs uzticēties, kad Faizeru padomes priekšsēdētājam būs jādomā, ka varbūt tā pelīte Latvijā mira un tika atvietota. Viņš nenāks šeit taupīt naudu un nepirks pat mūsu vislētāko zinātnisko spēku. Un kā... kas mums ir jādara, es saprotu, ka jums mācīja melot par to, ka jūs svinat Ziemassvētkus vai Jāņus, ka bija tik represīva vara, bet mēs esam iemācījušies melot par visu. Melot par to, ko mēs darām Saeimā, melot par to, ka mēs staigājam ar kaut kādu skaistu saukli, it kā Dilba un Druva un citi aizstāv mūsu zemniekus, un katru dienu zemniekiem tiek pieņemti sliktāki likumi, bet stāvam un aizstāvam zemniekus. Katru dienu tiek pieņemti likumi, kas iznīcina vairāk un vairāk to bagātību, ko mūsu vecāki šeit ir radījuši, un mēs it kā aizstāvam tautu. Mēs staigājam ar saukļiem LNNK, latviešu nacionālā neatkarība, tēvzeme un brīvība, un mēs ceļam godā tos, kas Silaraupu nežēlīgi tiesāja. Mēs nespējam viņam laipni palūgt, nē, mēs jūs negribam tiesāt, bet, lūdzu, neparakstiet tos papīrus, kas runā par latviešu himnu šodien. Kur mēs varam būt un ko mēs varam sagaidīt no mūsu tautas, ja tā ir tik smagi nosodīta ar to negodīgumu, ko mēs šeit ik katru dienu piedzīvojam. Es lūgtu padomāt kaut kur katram no mums it kā, tā kā Gorbunova kungam, un tā ir jāpārvēršas no negodīga cilvēka uz godīgu cilvēku, un tad sāksim strādāt tautas labā.

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, 15 minūtes ir pagājušas. Kārlis Čerāns — otro reizi.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es pavisam īsi atkal atgriežoties pie zinātnes, daži precizējumi. Pirmā tēze, kad fundamentāliem zinātniskiem pētījumiem vienīgais kritērijs ir publicējamība starptautiski autoritatīvos izdevumos, tad tas ir kritērijs, kurš atļauj šo pētījumu no-saukt par fundamentālu, un pēc tam, kad tas ir kļuvis par fundamentālu, pēc tam par viņa vērtību un svaru mēs varam spriest dažādi. Un tāpēc man ir iebildumi pret to, ka 31.pantā šeit rak-stām, ka zinātniskais līmenis pētījumiem humanitāro zinātņu jomā var tikt apliecināts arī ar publikācijām vietējos zinātniskos žurnālos. Tā būtu tēze, kura šeit, neapšaubāmi, būtu jāizņem, un jautājums par humanitārām zinātnēm ir jārisina citā veidā. Jo fundamentālos zinātniskos pētījumos nekas cits kā starptautiskā zinātniskā sabiedrība var izvērtēt, vai konkrētais pētījums ir nopietns attiecīgā nozarē, vai arī cilvēks nodarbojas tikai nodarbošanās pēc, neradot nekādu rezultātu un tikai patērējot sabiedrības līdzekļus. Šīs zinātnes nozares ir tik sarežģītas un specifiskas, ka neviens cits, pat eksperts, blakus nozarē nespēs precīzi pateikt, vai šeit ir šī zinātniskā novitāte vai nav. Un to varēs izdarīt tikai starptautiskā zinātniskā sabiedrība attiecīgā nozarē.

Par pētījumu finansēšanu uz priekšu. Acīmredzot, lai varētu iegūt finansējumu, pretendentam ir jāspēj pierādīt rezultātu iegūšanas ticamību. Rezultāta finansēšanas brīdī nav un principā nevar būt, un tādēļ pašu rezultātu neviens principā nevar novērtēt. Kas dod ticamību? Ticamību dod iestrādes attiecīgajā jomā, kas atkal ir apliecinātas ar starptautiska līmeņa publikācijām. Vislabāk tad arī šajā jomā, ļoti radniecīgā jomā. Sākot pilnīgi jaunu tēmu, ir jādod laba motivācija, bet ticamību atkal dod šo pētījumu veicēja līdzšinējās publikācijas. Atkal starptautiski autoritatīvas publikācijas, kas rāda, ka šis cilvēks ir spējīgs veikt nopietnus pētījumus pasaules līmenī. Jautājums par to, kā ienākt jaunajiem? Var ienākt caur grantiem citu speciālistu vadībā, kur pašiem ir šīs publikācijas. Otrs — varam runāt arī par atsevišķu jauno zinātnieku grantiem, un es zinu, ka šobrīd šādas iestrādes pastāv, grūti man pateikt tikai par to, cik tālu tās ir tikušas.

Ko darīt ar Latvijas vēsturi, kultūru, ģeogrāfiju, literatūru? Neapšaubāmi, ļoti vajadzīgas zinātnes. Mēs varam runāt šeit arī par citām zinātnēm, ko pilnvērtīgi var viena vai otra iemesla dēļ veikt tikai Latvijā, lai saņemtu finansējumu, šīs zinātnes arī ir jāformulē. Šie kritēriji šīm zinātnēm — mēs varam tās saukt par zinātni par nacionāli kulturālo, un arī mēs šeit izstrādājam attiecīgu finansēšanas mehānismu, un tādā veidā veic šo finansēšanu, nejaucot šo nacionālo un nacionāli kulturālo motivāciju kopā ar fundamentāli zinātnisko motivāciju. Tie ir citi kritēriji, tā ir cita sabiedrībai vajadzīga lieta, kas tiek... ko zinātnieks rada, un arī šī zinātne finansējama nevis tāpēc, ka tā ir fundamentāla, bet tāpēc, ka tā ir zinātne par nacionālo vai nacionāli kulturālo. Un neviens man neiestāstīs, ka Latvijā ekonomika vai socioloģija, vai psiholoģija, es gribētu teikt arī jurisprudence, tomēr, ka tās ir būtiski citādas nekā citur pasaulē un ka šajās nozarēs varētu pastāvēt kaut kādi zinātniski pētījumi, kuri tiek uzskatīti par fundamentāliem, bet kuri tiek publicēti tikai vietējos zinātniskajos žurnālos tāpēc vien, ka autors nav spējīgs vai negrib uzrakstīt šo publikāciju starptautiski autoritatīvam žurnālam. Un vēl es gribu piebilst, ka man ir liels lūgums neuzskatīt par zinātni jebkuru intelektuālu, ietilpīgu darbu. Zinātnē nepieciešams ietvert sevī šo radošo momentu, un tā tendence, ja mēs sāksim finansēt no zinātnes budžeta jebkuru intelektuāli ietilpīgu darbu, tā tendence var izrādīties ļoti kaitīga un bīstama pašai zinātnei, jo tad it kā šis zinātnes budžeta finansējums būs liels, bet paši zinātnieki, šis radošais darbs nedabūs neko. Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Celmiņš, izglītības un zinātnes ministrs.

J.Celmiņš (izglītības un zinātnes ministrs). Cienītais Prezidij! Cienītie kolēģi! Es redzu, ka ap šo jautājumu virmo zinā-mas kaislības, un varbūt arī ir zināms pamats, taču es gribētu mazliet izklāstīt arī savu viedokli par vienu no jautājumiem, par kuru visvairāk ir debates, tātad par Zinātnes reformu un attīstības stratēģijas komisiju. Kāpēc ir tāda iecere šādu komisiju veidot, un ar ko faktiski ir izskaidrojams šāds pavērsiens? Šādu lēmumu faktiski nosaka šī brīža situācija, kad zinātnē un augstākajā izglītībā ir uzsākta virkne reformu. Un pamatvirzieni šīm reformām tātad ir, pirmkārt, zinātnes integrēšana augstākajā izglītībā un, otrkārt, zinātnisko institūtu reorganizācija, kas notiek pašreiz. Un tāpēc varbūt papildus vēl tām visām komisijām un padomēm, kas darbojas, vajadzētu arī šo.

Es uzskatu, ka viens no iemesliem, kāpēc ir nepieciešama šāda komisija, ir, ka šī reforma skar tātad starpresoru problēmas. Pie mums ir izveidojusies tāda situācija, ka augstākā izglītība ir sadalīta starp vairākām ministrijām un tātad augstskolas atrodas gan Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā, gan Kultūras ministrijas, gan Zemkopības ministrijas pakļautībā un saistībā arī ar virkni citu resoru.

Tajā pašā laikā mēs plānojam uzsākt arī profesoru konkursu uz valsts profesoru vietām, un, ja izdosies, tad to varēs realizēt šogad Latvijas Universitātē, un šo procesu tad varēsim turpināt tālāk nākošajā gadā, ja budžeta iespējas to atļaus, arī citās augstskolās. Bet, lai īstenotu šo konkursu, manuprāt, un tā uzskata gan vairāki rektori, gan zinātnieki, konkursam ir jāveido neatkarīgas habilitācijas padomes, kuras nepārstāvētu konkrēti tieši vienu augstskolu, bet attiecīgās nozares zinātnieki varētu iziet konkursu caur šīm padomēm, kur katrai sfērai darbojas viena šāda izveidota padome valstī.

Un beidzot, būsim arī atklāti, šī reforma ir saistīta arī ar to, ka vienam otram varbūt zinātnes sfērā nāksies zaudēt savu konkrēto administratīvo amatu, kādu šie cilvēki ieņem šobrīd, un tomēr ir jārēķinās arī ar to, ka ne katrs ir gatavs šādam pavērsienam, varbūt ka ne katrs ir gatavs, ieinteresēts īstenot reformas, kuru rezultātā šis cilvēks pats varbūt zināmā mērā cietīs. Un tāpēc šāda komisija, kura tiktu izveidota pie Ministru kabineta, varētu virzīt šīs reformas.

Tajā pašā laikā es piekrītu arī tam, ka ir ļoti nopietni jādomā par valsts līdzekļiem, finansiālajām iespējām un šādas padomes un komisijas mums veidojas samērā daudz, un mēs ne-drīkstam šeit forsēt ar līdzekļu piešķiršanu šo komisiju darbam. Faktiski šādām komisijām pamatā vajadzētu darboties sabiedriskā kārtā, nodrošinot tikai finansiāli šo komisiju darbu tehnisko pusi. Un es esmu pateicīgs visiem tiem deputātiem, kas runāja par šo problēmu, kam ir konkrēti ierosinājumi, priekšlikumi, es lūdzu tos rakstiski iesniegt, mēs tad tos ap-spriedīsim un pēc tam ņemsim vērā, un es aicinu balsot par, atbalstīt šo ieceri pirmajā lasījumā, bet tālāk mums būs iespējas šo jautājumu attiecīgi koriģēt atbilstoši deputātu ierosinājumiem un priekšlikumiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andris Rubins, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie deputāti! Es domāju, ka es varu runāt arī no zinātnieku pozīcijām, jo man ir vairāk nekā simts publikācijas, tajā skaitā katru gadu vairākas ārzemju presē un vairāki izgudrojumi. Es gribētu teikt, pirmkārt, ka es atbalstu šo likumprojektu “Grozījumi likumā” Par zinātnisko darbību””, bet galvenais, ko arī te minēja daži runātāji, un es domāju, ka arī, ko domāja Valdmaņa kungs, galvenais zinātnei mums ir vajadzīgs nepieciešamais finansējums. Ja būs sakārtota valsts ekonomiskā struktūra un būs pietiekošs finansējums, tad mēs varam domāt par fundamentāliem pētījumiem un arī par to, ka zinātne plauks un attīstīsies.

Runājot par šiem grozījumiem, es tomēr negribētu piekrist, ka 6.punktā tiktu papildināts šis 16.1 pants “Zinātnes reformu un attīstības stratēģijas komisija”.

Es domāju, ka tāda nav vajadzīga. Ja būs pietiekošs finansējums, tad zinātniskie institūti un augstskolas pašas varēs sadalīt to naudu. Un to mēs redzam kapitālistiskās valstīs, kur ir labi attīstītas valstis, kur ir liels finansējums, tur nav nekādu problēmu. Arī par to, kas ir tagad modē, sevišķi tie granti. Ja mums ir labas idejas un ja mēs varam atrast, kas finansē tos grantus, pašreiz, protams, tas ir sekmējams, ka daudzi Latvijas zinātnieki sadarbojas ar ārzemēm un saņem naudu priekš šiem grantiem un zinātnes veidošanas no ārzemēm. Un tāda prakse ir mums arī jāturpina. Protams, mums ir vajadzīgs, lai katru gadu palielinātos budžeta līdzekļi zinātnes finansējumam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamo Ministru prezident, Kaksīša kungs! Cienījamais izglītības ministr, Celmiņa kungs! Es kā agrāk zinātnieks un pētnieks, tagad Saeimas deputāts, gribu pakavēties pie savas pieredzes zinātniskajā darbā, kuru es uzsāku pirms 40 gadiem profesora Aleksandra Bieziņa vadītajā pulciņā par topogrāfisko anatomiju, bija tāds pulciņš. Mēs studējām cilvēka ķermeņa uzbūvi no topogrāfiskās ķirurģijas viedokļa. Piedalījos daudzās konferencēs kā studentu zinātniskās biedrības pārstāvis. Guvu gan diplomus, gan apbalvojumus, un tad pēc profesora Bieziņa ieteikuma sāku strādāt pēc Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniski pētnieciskajā institūtā. Vēlāk arī mūsu cienījamā deputāta profesora Kalnbērza vadībā. Es varu pateikties šodien arī profesoram Kalnbērzam, kurš centās visādi veicināt manu zinātnisko darbību. Bieži mēs strādājām kopā, gan profesors Kalnbērzs, gan profesors Muižulis, gan dakteris Sosārs, un daudzi citi dakteri ieteica man kā jaunam zinātniekam dažādas tēmas, kuras mēs kopā risinājām. Tas būtu viens no veidiem, kā varētu jaunie cilvēki, kuriem pašreiz ir liegta iespēja sākt nodarboties ar zinātni, jo jauniem cilvēkiem ir šī tieksme, ir šī vēlēšanās uzzināt. Ne velti latviešu valodā skan ne tikai zinātne, bet tas saistīts ar vārdu “zināt”, “zinātkārs”, “zintnieks”, “zinātnieks”. Diemžēl līdz šim bija šāds likums, tie likumi, kas darbojās šajā virzienā, neradīja iespēju strādāt sekmīgi šo zinātnisko darbu. Gan finansu trūkuma dēļ, gan arī tāpēc, ka, lūk, šīs dažādās padomes tomēr daudz ko neatšķīrās no dažādām citām, ļoti raksturīgām mūsu komisijām, padomēm, sadarbības padomēm un citām, kur viens otru pazina, kur viens par otru kaut ko pateica, vai labu vai sliktu, un tas galvenokārt izšķīra šo grantu likteni.

Es nebūt neesmu apvainojies, bet es biju viens no 124 granta pieteicējiem, un bija tikai vēl viens kolēģis ar savu darbu, kas nesaņēma šos grantus, jau 1991.gadā tā kļūdams par pirmo bezdarbnieku. Manā dzīvē atkārtojās līdzīgas situācijas, bet katrā ziņā es biju viens no autoriem preparātam, kuru lietoja visās šajās valstīs, ko sauc par bijušo PSRS, apmēram viena sestā daļa pasaules, un kas bija viens no labākajiem preparātiem bērnu apdegumu infekcijas ārstēšanai. Man bija vēl citas iestrādes, man bija doma par imūno saslimšanu pētīšanu, pārstādot ādu, jo es kā praktiķis konstatēju, ka rezultāts ir labs tad, ja ir šāda apstākļu sakritība, ilgstošā pieredze mani rosināja strādāt kopā ar dažiem zinātniskiem institūtiem, bet tad bija jāatklāj savi novērojumi šiem institūtiem, un vienā no tādiem brīžiem, kad es kopā strādāju, parādījās jau raksti bez manis par to problēmu, par ko es biju rosinājis.

Tāpēc es uzskatu, ka šāds likums ir ļoti vajadzīgs, un šie grozījumi ir vajadzīgi, bet varbūt šeit jāparedz arī tādas nianses kā praktiskā zinātne, tas ir, tā zinātne, kas dod tūlīt praktisku labumu, tāpat fundamentālā zinātne. Šeit ir jābūt dažādai pieejai. Un mēs nedrīkstam un nevaram salīdzināt Galileo Galileju ar Tomasu Alva Edisonu, kurš ir lielāks zinātnieks. Un šeit būtu jāparedz iespēja kā vienam, tā otram strādāt Latvijas labā. Un es ļoti vēlētos, lai to, ko es piedzīvoju savā praksē beidzamos desmit gados, to nepiedzīvotu neviens cits zinātnieks, un viņi varētu darboties Latvijas zinātnes labā.

Tāpēc labāk ir pašreiz pieņemt šo balsojumu, šo grozījumu, nevis noraidīt, jo labāk vēlāk nekā nekad. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (LC). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es esmu patīkami pārsteigts par lielo atsaucību šī likumprojekta izskatīšanā, jo tiešām tas ir specifisks likums, un liels paldies arī visiem deputātiem, kuri šeit izteica vērtīgas iebildes. Īpaši paldies Čerāna, Liepas, Rubīna un Ozoliņa kungiem par atbalstu šī likumprojekta pieņemšanā.

Cienījamā Kreituses kundze! Atgriežoties pie teiktā. Vispirms — atkāpjoties — nedaudz no šī likuma, par Izglītības likumu. Likumi nevar tapt izolēti no pārējām tendencēm valsts attīstībā. Un Izglītības likuma tapšanas gaitā valdība ir izvirzījusi uzdevumu — veikt administratīvi teritoriālo reformu, kā arī panākt izmaiņas izglītības sistēmas finansēšanā. Un tas ir ierakstīts arī Valdības deklarācijā. Un tāpēc es teikšu atklāti — es esmu ļoti apmierināts, ka jaunais likums vēl tikai top, bet tas vēl nav pieņemts. Izglītības sistēma necieš ārkārtīgi straujas, radikālas izmaiņas. Izmaiņām ir jābūt pakāpeniskām un saskaņotām ar visām pārējām valsts norisēm. Tāpēc es vēlreiz atkārtoju — labāk desmitreiz nomērīt un vienreiz nogriezt nekā otrādi.

Bet nu, atgriežoties pie likuma par zinātni. Šeit gan Liepas kungs, gan Kreituses kundze uzdeva konkrētu jautājumu, kuri tad ir tie zinātnieki, kuri ir strādājuši vai arī iepazinušies ar šo likumprojektu un izdarījuši secinājumus? Lai kliedētu šaubas, es jums nolasīšu fragmentu no vēstules, kas ir adresēta man, un tas ir sekojošs: “Latvijas Zinātnes padome un Latvijas Zinātņu akadēmija izsaka pateicību Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai par iespēju iepazīties ar Saeimā iesniegto Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto un Ministru kabinetā akceptēto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zinātnisko darbību”” un izteikt savu viedokli par šo likumprojektu. Un tālāk es lasu: “Latvijas Zinātnes padome un Latvijas Zinātņu akadēmija piekrīt, ka zinātnes tiesiski normatīvajā sistēmā ir palikuši nenoregulēti jautājumi par zinātnes stratēģijas izstrādi un virzību, par zinātniskās darbības finansēšanas sistēmu, kā arī par Ministru kabineta 1997.gada 28.janvāra sēdē pieņemtajā lēmumā “Par zinātniskās pētniecības institūtu reorganizāciju” paredzēto valsts nozīmes zinātnisko centru juridisko statusu. Šajā sakarā, ņemot vērā to, ka komisijā tiešām šobrīd pēc deputātu Priedkalna un Zaķa aiziešanas nav zinātnes speciālistu, komisija, vienmēr diskutējot jautājumus par zinātni, uzaicina lielākās, mūsuprāt, autoritātes zinātnes jomā. Un komisijas sēdēs regulāri piedalās akadēmiķi Jānis Stradiņš, Tālis Millers, Andrejs Siliņš, Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs Aivars Tabūns, un šo dokumentu, kura fragmentu es jums nolasīju, ir parakstījis Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs Aivars Tabūns un Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Tālis Millers. Iepriekšminētie atsevišķie zinātnieki piedalījās mūsu komisijas sēdē. Komisija ir saņēmusi jau arī konkrētus priekšlikumus no Latvijas Zinātnes padomes par iespējamām likumprojekta izmaiņām, sagatavojot to otrajam lasījumam, un vēlreiz es atkārtoju, iepriekšminētās zinātnes autoritātes, attiecīgo zinātnes institūciju vadība atbalsta likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā, un komisija ir vienojusies, ka, sadarbojoties ar iepriekšminētajām institūcijām, kā arī ar Izglītības ministrijas attiecīgo departamentu, kā arī ar visiem ieinteresētajiem deputātiem, kā arī ar augstskolām, un mēs šobrīd jau esam saņēmuši priekšlikumus no Latvijas Lauksaimniecības universitātes, jau konkrētus priekšlikumus, ka mēs nonāksim otrajā lasījumā pie varianta, kas nepārprotami vairāk apmierinās deputātus nekā šis likumprojekts, ko ir sagatavojusi valdība.

Es aicinu, respektējot tiešām šīs te zinātnes autoritātes, kuras es jau pieminēju, atbalstīt likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Aicinu deputātus aktīvi, tikpat aktīvi kā šodien, arī iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam. Paldies! (No zāles: “Balsojam!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 3, atturas — 11. Pieņemts. Lūdzu priekšlikumus par otro lasījumu.

Dz.Ābiķis. Paldies, cienījamie kolēģi, par nepārprotamu atbalstu! Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 11.aprīlim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Ābiķa kunga nosaukto datumu — 11.aprīlis? Iebildumu nav. Pieņemts. Kreituses kundzei ir iebildumi. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Godātie deputāti! Iebildumi tika izteikti ļoti daudz. Tagad ir Saeimas pārtraukums, daudzi deputāti, kas ir saistīti ar zinātni, nodarbosies ar citām lietām. Mums teica, ka it kā šeit ir brīvdienas. Bet tāpēc es domāju, ka 11.aprīlis ir daudz par īsu termiņš gan Zinātņu akadēmijas darbiniekiem, gan Universitātes darbiniekiem, lai izskatītu. Un lūdzu vismaz līdz 25.aprīlim.

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir kādi priekšlikumi?

Dz.Ābiķis. Ja neviens no komisijas deputātiem neiebilst, es esmu gatavs atbalstīt Kreituses kundzes priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Kreituses kundzes izteikto priekšlikumu un neviens neuztur priekšlikumu, kuru izteica pirmīt Ābiķa kungs — 11.aprīlis? Iebildumu nav. Balsojumu deputāti nelūdz. Pieņemts 25.aprīlis. Paldies. Pirms pārtraukuma paziņojumi Kārlim Druvam par komisijas sēdi.

K.J.Druva (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Es lūdzu Aizsardzības un iekšlietu komisijas locekļus uz sēdi šodien pulksten 14.00. Ja mēs tiekam cauri ar dienas kārtību, jo atceraties, bija paziņojums, ka Prezidijs un varbūt citi deputāti ies pie Brīvības pieminekļa pulksten 13.30.

Sēdes vadītājs. Pusvienos.

K.J.Druva . Ja mēs beidzam Saeimas sēdi, tad tūliņ pēc tam, kad sēde tiks pabeigta. Bet, ja mēs pabeidzam pirms pusvieniem, tad tūliņ — divos ir komisijas sēde. Paldies!

Sēdes vadītājs . Pie pieminekļa, godājamais Druvas kungs un citi, mēs pulcējamies pusvienos, nevis pusdivos. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija — Mandātu komisijas uzdevumā.

I.Bišers (DPS). Cienījamie deputāti! Es gribētu jums atgādināt, ka līdz 1.aprīlim ir palikušas tikai dažas dienas. Un pēc Mandātu un iesniegumu komisijas rīcībā esošām ziņām vēl visai daudz deputātu nav iesnieguši savas deklarācijas, ko paredz Korupcijas novēršanas likums. Tā kā jūs vakar redzējāt, cik smaga procedūra ir Mandātu komisijai izlemt jautājumu par deputātu izdošanu sodīšanai, tad lūdzu nedarīt, neapgrūtināt Mandātu un iesniegumu komisiju ar šādu smagu darbu. (No zāles: “Lieku darbu.”)

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns — par komisijas sēdi.

P.Tabūns (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi deputāti, kuri strādā Pieprasījumu komisijā. Lūdzu tūlīt, starpbrīdī, pulcēties Pieprasījumu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Aristids Lambergs — par komisijas sēdi.

A.Lambergs. Saimnieciskās komisijas sēde tūlīt, tagad 104.istabā. Ļoti īsi. Lūdzu nākt! Paldies!

Sēdes vadītājs . Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Ir 11.02. Lūdzu reģistrāciju kvorumam! Lūdzu reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 34 deputāti. Piecu minūšu pārtraukums.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu ieņemiet vietas! Turpinām Saeimas sēdi. Izskatām likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Starptautiskās migrācijas organizācijas sadarbības līgumu” . Ārlietu komisijas vārdā — Paulis Kļaviņš, LZS, KDS un LDP frakcija.

P.Kļaviņš (LZS, KDS, LDP). Godājamais Prezidij un cienījamie kolēģi! Es lūdzu šo likumprojektu vispirms pieņemt kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Vai par steidzamību kāds par vai pret vēlas runāt? Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godājamais Prezidij! Kolēģi Saeimā! Bēgļi un Latvijas šodienas liktenis ir ļoti smagi saistīti. Mums ir 700 000 iedzīvotāju, kuri Otrā pasaules kara, kas tikko beidzās Latvijā, gaitā ir mūsu zemē. Pēc Otrā pasaules kara tie cilvēki, kas bija ārpus savas dzimtenes, starptautiskās organizācijas par viņiem rūpējās. Bija bēgļu nometnes, tur cilvēki palika pat 4—5 gadus, viņi tika izsūtīti no tām vietām un uz tām zemēm, ar kurām varēja norunāt. Daži repatriējās atpakaļ uz savu dzimto zemi. Un mums šī lielā problēma, kas mums ir, — tie 700 000, lielāko daļu ir nevainīgi iedzīvotāji. Mēs tagad ar steidzamību aizskriesim garām šai iespējai — to līgumu ar Apvienotajām Nācijām un citām internacionālajām organizācijām, kā mēs varētu šo jautājumu viscilvēcīgāk risināt. Un šitā ātrā skriešana, kas ir, manuprāt, paviršības zīme, no Ārlietu komisijas katrs likumprojekts atnāk ar steidzamību, un viens, divi, un tas lielāko daļu atnāk ar iepriekšējo līgumu, tātad ir divi lasījumi, un, ja Čepāņa kungs spēj ignorēt to, kas grib runāt, tāpēc, ka viņš nav pierakstījies pie pirmā lasījuma, un pie otrā lasījuma viņu nelaiž pie vārda tāpēc, ka viņš viņu negrib redzēt, tad mēs pat nezinām, ko mēs darām. Saprotam, ka šis ir viens valstij ļoti svarīgs līgums. Un 700 000 cilvēkiem ļoti svarīgs līgums. Mēs neesam prasījuši itin nekādu izmaiņu no tā, ko tagad paņem citas jau 50 gadus normalizētas valstis. Mēs neesam šajā līgumā it nekādi, cik es varu saskatīt, nav itin nekādas speciālas klauzas vai speciāli noteikumi par to, ko mēs darīsim ar šiem 700 000 cilvēkiem. Un, ja mēs nesāksim par šo jautājumu runāt, tad jāsaprot, ka mūsu tauta tiks pārcilvēkota, mēs būsim kaut kādi hibrīdi, varbūt dažiem tas patīk, bet vai mēs to nevarētu vismaz darīt ar prātu un domu, nevis ar steidzamību, un mēs šo jautājumu pārrunātu.

Es iesaku šo jautājumu katrā frakcijā smagi pārrunāt, padomāt, pagaidām šo jautājumu... Sinkas kungs, ir jāpierakstās! Pirmais lasījums! Es ieteiktu visiem šo jautājumu atdot atpakaļ uz frakcijām, aizsūtīt šo likumu atpakaļ uz komisiju, jo mums daudz iespēju šo jautājumu prātīgi pārrunāt, šo 700 000 cilvēku liktenis ir noteikts, ja mēs šo paņemsim ar steidzamību un tā tālāk. Viņiem būs jāpaliek šeit, ja mēs viņiem atļausim, ar kādiem ierobežojumiem mēs viņiem uzliksim, un neviens nebūs īsti apmierināts. Un mums būs jāmaksā viņiem sociālās nodrošināšanas pensijas un nez kas.

Ja mēs ejam citu ceļu, ja mēs lūdzam, lai pasaule nāk mums palīgā risināt šo nenormālo situāciju, kas ir Latvijā, mums būs liels budžeta atvieglojums, mums būs lielāka saprašana pasaulē par to problēmu, kas mums ir, mūs mazāk nīdīs par to, ka mēs ignorējam cilvēktiesības. Es jums ieteiktu ne tikai noraidīt steidzamību, bet noraidīt šo pirmajā lasījumā, lai iet atpakaļ uz komisiju, lai mēs varētu šo jautājumu dziļi apspriest. Tas ir dziļš jautājums. Es jums neteikšu, ka tas ir pareizais risinājums. Katram būs savs viedoklis. Bet mēs nevaram šo iespēju — iejūgt starptautiskās organizācijas mūsu migrantu problēmām, mēs nedrīkstam to vienkārši pavirši paņemt un aizmest ar steidzamību. Es jūs lūdzu noraidīt steidzamību, es jūs lūdzu šoreiz sūtīt šo jautājumu atpakaļ dziļai pārspriedei. Kā tautā, kā arī skaļām debatēm avīzēs, medijos, lai mēs izdarām to, kas ir pareizi pret tiem 700 000 — lielāko daļu nevainīgiem cilvēkiem, kas šeit ir, dažus mums ir jāuzņem, varbūt visi mums ir jāuzņem, es nezinu, mūsu viedokļi mainīsies. Bet nedarīsim kaut ko ar steidzamību...

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, jūsu runas laiks ir beidzies. Par steidzamību vēlas runāt Juris Sinka, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

J.Sinka (TB). Paldies! Priekšsēža kungs, dāmas un kungi! Un Valdmaņa kungs! Kā jau bieži ar Valdmaņa kungu ir, viņš labi domā, bet šoreiz kaut kādi nav izpratis šīs lietas būtību.

Pirmkārt, tas ir starptautisks līgums. Mēs varam to tikai pavisam noraidīt vai pieņemt. Tātad mēs runājam par ratifikāciju, nevis kaut kādu likumprojekta izstrādāšanu. Bet par tām rūpēm, ko Valdmaņa kungs ir izrādījis, runādams par 700 000 un tā tālāk, neatrisinātu problēmu, šis līgums par Starptautisko migrācijas organizāciju un tās pārstāvniecības, piemēram, atvēršanu šeit, Latvijā. Tas nemaz nav šķērslis visu šo problēmu atrisināšanai. Vienādi vai otrādi. Šai organizācijai ir pārstāvniecība Helsinkos, ir pārstāvniecība Maskavā un citās vietās. Tā dara labu darbu, un tā ir kā konsultācijas organizācija, tai nav ne bremzes, ne speciāls mudinājums, bet pie tās var griezties pēc padoma arī visu to problēmu risināšanā, par kurām tik ļoti ir norūpējies Valdmaņa kungs. Un patiesi. Tā ka steidzamība ir vietā. Līgums jau ir parakstīts. Tātad mēs tikai nevajadzīgi aizkavēsim, lai šī organizācija varētu savu pārstāvniecību atvērt šeit un nevis kā kāda uzmanītāja, kā kāda bremze. Ticiet man, Valdmaņa kungs, nav tā. Un tā kā man ir bijusi tā iespēja piedalīties pāris semināros tieši šajā sakarā un iepazīties ar Starptautiskās migrācijas organizācijas pārstāvniecību Helsinkos, es varu apgalvot, ka šis ir labs projekts, kuru mums vajadzētu atbalstīt, cik ātri vien iespējams. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Starptautiskās migrācijas organizācijas sadarbības līgumu” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 1, attu-ras — 5. Likums par steidzamu ir atzīts. Lūdzu, Kļaviņa kungs!

P.Kļaviņš. Tātad šis likums ir ar kādu dokumenta numuru? Man te tā trūkst.

Sēdes vadītājs. 2336.

P.Kļaviņš (LZS, KDS, LDP) . Jā, 2336. Labi. Ir tikai redakcionāli precizējumi tam projektam, kāds bija iesniegts, un Ārlietu komisija, visus tos izskatījusi, lūdz šo likumu pieņemt. Tātad redakcionāli precizējumi ir...

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, Kļaviņa kungs! Godātais referent, mums vajadzētu nobalsot vispirms pirmajā lasījumā un tad izskatīt redakcionālos labojumus. Jo tas ir uz otro lasījumu. Debatēs, ja jūs nevēlaties, pirmajā lasījumā ir pieteicies Gundars Valdmanis — pie frakcijām nepiederošs deputāts. (Starpsauciens: “Ko tu kavē laiku!”)

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pēc Otrā pasaules kara daudzi miljoni cilvēku Vācijā bija, un viņi tika izvietoti pa visu pasauli. Otrais pasaules karš Latvijas mērogā beidzās kādus 6 — 7 gadus atpakaļ. Tanī laikā mums ir bijuši spilgti spēki no ārzemēm, arī it kā spilgti spēki Ārlietu komisijā, ir bijis it kā ļoti spilgts prezidents.

Un to 700000 cilvēku liktenis un procesi nav it nekur starptautiski pacelti. Un tas jautājums ir, kad tad mēs to pacelsim? Un tas, ka būtu jāuzticas Sinkas kungam vai kādam citam, kas šeit bijis 5.Saeimā, un nekādi šo jautājumu nevirzīja uz priekšu, manuprāt, ir pilnīgi nepieņemami. Mums ir kaut kādi, un es domāju, ka mēs esam daudzus momentus palaiduši garām, mums ir kaut kad jāpasaka: “Pasaule, paklausieties, mums šeit ir liela problēma! Strādāsim kopā un risināsim!” Bet atbilde, ko mums šeit dod Ārlietu komisija un visi tie, kuri grib mūsu tautu pārkrievot, ir par “nē”, šo jautājumu necelsim, šos cilvēkus atstāsim šeit neziņā, un vienkārši to lietu atstāsim, lai notiek, kas notikdams. Un šī bezatbildība, jo mēs visi zinām, kas notiks, cik ilgi mēs varēsim šos bezpilsoņus turēt, cik daudzas paaudzes mēs viņus varēsim turēt pirms tam, kad mums būs jāatzīstas, ka viņi ir mūsos ieprecējušies, iedzīvojušies un ir kļuvuši par mūsu tautas, ka viņu pēcteči ir kļuvuši par mūsu tautas pilsoņiem. Tas, ka mēs pagaidām viņus it kā drusku šķirojam, neko nesaka par to, uz kādu likteni mēs vadām mūsu tautu. Manuprāt, tā ir vislielākā bezatbildība, tā steidzamība, jo nekas nemainīsies. Septiņus gadus mēs tur neko neesam darījuši. Un otra lieta būtu, ka šie tautas kalpi, kas šo likteni mums tik smagi uzliek virsū, ka mums ir jāgaida šī pārkrievošanās. Varbūt mums šito pārkrievošanos ir jāpieņem, bet tad pieņemsim to atklātās debatēs, izdomāsim to jautājumu. Tiem 700 000 cilvēku, ir savas raizes, un tiem citiem, kas šeit dzīvo Latvijā, ir savas raizes. Mēs it kā gribam sargāt mūsu tautu, gribam sargāt mūsu valodu, gribam sargāt to, ko mēs atminam, un mēs visi kaut kur pielejam ūdeni klāt. Tikai daži, kas tika deportēti, bija it kā nevainīgi, bet šodien “tēvzemieši”, Sinkas kungs arī cēlās kājās, godinot tos, kas tika deportēti. Nu varbūt arī tos kriminālus, kas tika deportēti.

Mīļā Saeima! Es jums lūdzu padomāt, kāpēc tādu steigu? Izrunāsim katrs savā frakcijā. Jums it kā, Sinkas kungs, esot tik ļoti nacionāla partija, kas Silaraupu nodod, bet izrunājat to jautājumu un nākat ar jūsu viedokli, vai mēs šeit to jautājumu celsim internacionāli vai ne. Mēs tikai vienkārši paņemam kaut kādu papīru, kas ir visiem citiem piemērots, un nesakām — skat, mūsu situācija ir drusku citāda, mēs varētu kaut ko labāk izlīgt, kaut ko labāku darīt. Mēs nevaram šito zemi sargāt pret Krieviju, kamēr mums ir 700 000 krievi un oficieri šitanī zemē. Mēs netiksim nekādā Eiropā, kamēr mums būs šī nasta. Un mēs kaut kādi negribam pie tā jautājuma, mēs nekādi negribam to jautājumu risināt. Es nesaprotu, kā jūs to varat tautai paskaidrot.

Es jums lūdzu nopietni padomāt, ko mēs darām ar steidzamību... bing, bing... Tas ir, likuma ratifikāciju. Būs tikai viens cilvēks par to jautājumu šeit runājis, un tas būs mūsu likums, un šī iespēja būs aizgājusi garām.

Vai tas nav ārprāts, ka mēs šitādu iespēju, unikālu iespēju pateikt pasaulei, ka standarta līgums neattiecas uz mums, kas ir tik tikko iznākuši no Otrā pasaules kara. Mums ir unikāla iespēja to darīt. Bet ļoti iespējams, ka es būšu beidzamais un vienīgais runātājs, jo ir steidzamība, tas nozīmē, ka tagad ir pirmais, tad būs otrais balsojums un cauri. Un šodien viss notiks. Un Sinkas kungs mums stāstīs, ka viņš aizstāv šo tautu.

Jā, ka... man asaras tek... Es jums lūdzu visiem drusku pa-domāt, steidzamība nav vajadzīga, mēs varam to likumu atgriezt atpakaļ, lai mēs varam viņu smagi un grūti apspriest. Viņš nav vienkāršs jautājums. Šeit ir mūsu tautas liktenis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti vairāk pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Kļaviņa kungs, vēlaties ko teikt?

P.Kļaviņš (LZS, KDS, LDP) . Tā kā Sinkas kungam nav izdevies pārliecināt Valdmaņa kungu par šī sadarbības līguma derīgumu, un viņš joprojām runā tematam garām, tad es neņemos, ka varēšu vairāk nekā Sinkas kungs to spēja. Mēs jau Ārlietu komisijā to esam izskatījuši un iesniedzām to šeit, protams, nobalsodami, ka ir jāiesniedz un ir jāatzīst par steidzamu. Nu ja tas jums, Valdmaņa kungs, neizdevās Ārlietu komisijā — mūsu dažus cilvēkus pārliecināt, ka tas nu ir galīgi slikts līgums, tad jūs piedzīvosit tagad, ka Saeima jūs tādā veidā pamāca ar savu vairākumu, un varbūt tas jums palīdz tikt uz priekšu politiskā orientācijā. Tāpēc tur nav daudz ko runāt. Es lūdzu balsot par šī likuma pieņemšanu... likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Starptautiskās migrācijas organizācijas sadarbības līgumu” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret— 2, atturas — 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu, kādi ir jūsu priekšlikumi par otro lasījumu?

P.Kļaviņš. Otrā lasījumā ir, kā jau minēju, redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Tātad es saprotu, ka jūs ierosināt izskatīt tūlīt otrajā lasījumā?

P.Kļaviņš. Jā, tūlīt izskatīt otrajā lasījumā. Un pieņemt šos te redakcionālos labojumus par sadarbības līgumu starp Latvijas Republikas valdību un Starptautisko migrācijas organizāciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret šo Ārlietu komisijas priekšlikumu nav? Izskatām otrajā lasījumā. Lūdzu!

P.Kļaviņš. Par 12. pantu tāpat ir redakcionāls precizējums. Jums ir tekstā priekšā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta nosaukuma redakcionālu precizējumu iebildumu nav? Pieņemts. Tālāk.

P.Kļaviņš. 2. pantam arī ir tikai redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts. Tālāk lūdzu!

P.Kļaviņš. 3. pantā redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

P.Kļaviņš. Līdz ar to mēs esam šo tekstu izskatījuši, un lūdzu nobalsot par tā pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Starptautiskās migrācijas organizācijas sadarbības līguma” pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 1, atturas — 4. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par atlīdzību mantas uzrādītājam muitas noteikumu pārkāpumu lietās un nodokļu likumu pārkāpumu gadījumos” . Pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Aristids Lambergs, LNNK un LZP frakcija.

A.Lambergs (LNNK, LZP). Cienītais Prezidij, godātie kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentu nr. 2165. Šis likuma projekts sagatavots, lai uzlabotu pašreizējo situāciju valstī un veicinātu ieinteresētību nelikumīgi ievesto preču un citu priekšmetu uzrādīšanā. Sagatavotais likumprojekts paredz konfiscētās mantas realizācijas ieņēmumu sadali gadījumos, kad pie mantas uzrādīšanas personām ir izmaksāta atlīdzība. Ņemot vērā minētos normatīvos aktus, likumprojekts paredz arī izstrādāt kārtību par konfiscētās mantas realizācijas ieņēmumu vienotu sadali. Ar šo likumu arī pirmo reizi ir paredzēts, ka no konfiscētās mantas likvidācijas, pārdošanas valsts budžetā ieiet 20% un pārējais tiek sadalīts starp mantas uzrādītājiem un konfiscētājiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Līdz ar to es lūdzu nobalsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par likumprojekta “Par atlīdzību mantas uzrādītājam muitas noteikumu pārkāpumu lietās un nodokļu likumu pārkāpumu gadījumos” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 1, atturas — 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu par termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi otrajam lasījumam!

A.J.Lambergs. Priekšlikumus otrajam lasījumam komisijas vārdā lūdzu iesniegt līdz šī gada 8. aprīlim. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildumi par termiņu 8. aprīlis? Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Šis ir ļoti nopietns jautājums, jo šeit ir, no vienas puses, jāsabalansē tiešām tas pozitīvais efekts, ko dod tas, ka cilvēki tiek iesaistīti nelikumību atklāšanā ar to, ka šī nelikumīgā atklāšana var tikt izmantota ļaunprātīgi, un šīs atlīdzības saņemšana var tikt izmantota ļaunprātīgi no dažādu ierēdņu puses. Teiksim, ja ierēdnim ir iespēja, ierēdnis zina par kādu kravu, tad viņš, teiksim, pasaka savam paziņam, tu deklarē, un tādā veidā tiek pie lielas naudas. Lai šīs normas visas kārtīgi iestrādātu likumos, būtu vajadzīgs drusku ilgāks laiks, un tāpēc man būtu lūgums noteikt 15. aprīli kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu, jo vēl tagad mums ir šis sesiju starplaiks, un es aicinātu atbalstīt šo 15. aprīli. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir vēl citi priekšlikumi par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem? Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to balsojam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par ierosinājumu — kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam “Par atlīdzību mantas uzrādītājam muitas noteikumu pārkāpumu lietās un nodokļu likumu pārkāpumu gadījumos” noteikt 15. aprīli. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 5, atturas — 10. Šis priekšlikums tiek pieņemts.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu — lēmuma projekts “Par Vladimira Stoļarova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā — Andrejs Požarnovs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

A.Požarnovs (TB). Augsti godātais Prezidij, cienītie kolēģi! Dokuments nr. 2330. Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja deputātu parakstītu priekšlikumu par Stoļarova uzņemšanu pilsonībā pa īpašiem nopelniem.

Vladimirs Stoļarovs dzimis 1966. gadā Rēzeknē. Iestājies 5. vidusskolā, beidzis Rēzeknes 6. vidusskolu. 1984. gadā iesaukts bijušajos PSRS aizsardzības spēkos un dienējis armijā. 1986. gada jūlijā sācis dienēt Rīgas Iekšlietu pārvaldes automašīnu zādzības izmeklēšanas nodaļā. 1990. gadā iestājies PSRS Iekšlietu ministrijas Minskas augstākajā milicijas skolā Rīgas filiālē pirmajā kursā neklātienē. 1991. gada augustā aktīvi piedalījies pučistu pretestībā, 1992. gadā devis uzticības zvērestu Latvijas Republikai. 1995. gada janvārī ir beidzis Latvijas Policijas akadēmiju. Stoļarova kungam ir vairāki apbalvojumi.

Deputāti, kuri ir parakstījuši pieprasījumu, ir atzīmējuši... Vladimirs Stoļarovs ir daudz darījis Latvijas valsts noziedzības apkarošanā, 1991. gada notikumu laikā ņēmis vistiešāko dalību barikāžu brīvības cīnītāju rindās.

Komisija izskatīja šo priekšlikumu, divreiz balsoja, pirmo reizi bija neizšķirts, otro reizi ar 6 balsīm par, 6 — pret un 2 — atturoties ar negatīvu lēmumu nosūta izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu — Vladimiru Stoļarovu uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma...

Lūdzu vēlreiz zvanu! Zālē ir acīmredzams kvorums. Es aicinu visus deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu un vēlreiz balsot par Saeimas lēmuma projektu — Vladimiru Stoļarovu uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 12, atturas — 22. Lēmumprojekts noraidīts.

Pirms izskatām nākamo darba kārtības jautājumu, Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu — sakarā ar to, ka šodienas sēde ir pēdējā šī gada ziemas sesijā un darba kārtībā atlikuši vēl sešpadsmit punkti, ko būtu vēlams izskatīt šodien, ierosinām saīsināt uzstāšanās laiku debatēs šīsdienas sēdē līdz piecām minūtēm, runājot pirmo reizi, un vienai minūtei — runājot otro reizi.

Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu? Runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par desmit deputātu priekšlikumu — saīsināt uzstāšanās laiku debatēs pirmajā reizē līdz piecām minūtēm, otrajā reizē — līdz vienai minūtei. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 4, atturas — 4. Lēmums pieņemts.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu — lēmuma projekts “Par Svetlanas Konoņenko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā” . Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā — Andrejs Požarnovs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

A.Požarnovs (TB). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Dokuments nr. 2337.

Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja deputātu priekšlikumu par Svetlanas Konoņenko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Svetlana Konoņenko dzimusi 1965. gadā Kaļiņingradas apgabalā. 1982. gadā beigusi vidusskolu, 1983. gadā pēc sadales tika nosūtīta uz Rīgu. 1984. gadā apprecējusies ar Sergeju Konoņenko, kurš 1991. gada 20. janvārī, pildot dienesta pienākumus, aizstāvot Latvijas neatkarību, gājis bojā. Kopš tā laika Svetlana Konoņenko ir atraitne, audzina dēlu un pašreiz nestrādā.

Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja šo priekšlikumu un balsojot 11 “par” un 5 — atturoties ar pozitīvu lēmumu nosūta izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu — Svetlanu Konoņenko uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 4, atturas — 9. Lēmums pieņemts.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu — lēmuma projekts “Par Natašas Gamanovičas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā ”. Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā — Andrejs Požarnovs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

A.Požarnovs (TB). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Dokuments nr. 2338. Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja deputātu parakstītu priekšlikumu par Natašas Gamanovičas uzņemšanu Latvijas pilsonībā.

Nataša Gamanoviča dzimusi 1962. gadā Jelgavas rajonā. 1970.gadā sākusi mācīties Siguldas 2.vidusskolā, kuru beigusi 1978.gadā. Iestājusies darbā “Rīgas manufaktūrā” par 5.kategorijas vērpēju. 1981.gada 28.februārī apprecējās ar Vladimiru Gamanoviču, kurš 1991.gada 20.janvārī, pildot dienesta pienākumus, gājis bojā Latvijā. Kopš tā laika ir atraitne, audzina trīs bērnus un pašreiz nestrādā. Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja šo priekšlikumu un ar pozitīvu lēmumu nosūta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu — Natašu Gamanoviču uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijā labā. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 2, atturas — 7. Lēmums pieņemts.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu — likumprojekts “Par likuma “Par Latvijas Investīciju banku” atzīšanu par spēku zaudējušu” , Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotiesnoteikumi nr.1, trešais lasījums, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Aristids Lambergs, LNNK un LZP frakcijas deputāts.

A.Lambergs (LNNK, LZP). Cienītais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.2381. Uz trešo lasījumu komisija nekādu iesniegumu nav saņēmusi. Līdz ar to lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta “Par likuma “Par Latvijas Investīciju banku” atzīšanu par spēku zaudējušu” pieņemšanu trešajā un galīgajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta “Par likuma “Par Latvijas Investīciju banku” atzīšanu par spēku zaudējušu” pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — nav, atturas — 7. Likums pieņemts.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu — likumprojekts “Par zemes īpašuma atdošanu Latvijas Agronomu biedrībai” , trešais lasījums, Juridiskās komisijas vārdā... (No zāles: “Mauliņ! Mauliņ!”) Lūdzu Juridiskās komisijas referentu, mēs izskatām jautājumu — likumprojekts “Par zemes īpašuma atdošanu Latvijas Agronomu biedrībai”. Juridiskās komisijas vārdā — Jānis Mauliņš, frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Šis likumprojekts ir gaužām īss un vienkāršs — par konkrētu objektu. Agronomu biedrībai atgriezt bijušo zemes īpašumu, un otrajā lasījumā jau ir pieņemts pamatos, un labojums ir tikai viens.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, nosauciet dokumenta numuru, Mauliņa kungs!

J.Mauliņš. Dokumenta nr.2377. Labojums ir viens — 2. pantā aizstāt vārdus “pagasta padome” ar vārdiem “pagasta zemes komisija”. Tas bija pēc deputātes Annas Seiles ieteikuma, un to Juridiskā komisija ņēma vērā un izdarīja šādu labojumu, vienkārši pietuvinot tam faktam, ka pagasta padome neizlemj, bet pa-gasta zemes komisija izlemj šos jautājumus. Citu labojumu nav.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas ierosināto 2.panta redakciju trešajā lasījumā nav. Šis pants pieņemts.

J.Mauliņš. Labojums ir vēl 3.pantā — izteikt šo pantu, nemainot domu, jaunā redakcijā, kas ir redzams 3.ailē

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas ierosināto 3.panta redakciju nav. Debatēs runāt neviens nevēlas. Pants pieņemts.

J.Mauliņš. Paldies, un tagad lūdzu balsot par likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta “Par zemes īpašuma atdošanu Latvijas Agronomu biedrībai” pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — 4. Likums pieņemts.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts civildienestu”” , trešais lasījums, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Aristids Lambergs, LNNK un LZP frakcija.

A.Lambergs (LNNK, LZP). Cienītais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.2380. Komisija uz trešo lasījumu nekādus priekšlikumus nav saņēmusi, līdz ar to es lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts civildienestu”” trešajā un galīgajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts civildienestu”” pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 1, atturas — 1. Likums pieņemts.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu — likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu””, pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā... Vai Aizsardzības un iekšlietu komisijai nav referenta par šo likumprojektu?

Tādā gadījumā izskatām nākamo darba kārtības jautājumu — likumprojekts “Bibliotēku likums” , pirmais lasījums, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — Dzintars Ābiķis, frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (LC). Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Likumprojekta mērķis ir noteikt vispārējos darbības principus visām Latvijas Republikas bibliotēkām neatkarīgi no to statusa un īpašuma formas, kā arī vienotās bibliotēku sistēmas struktūru un bibliotēku darbā iesaistīto juridisko un fizisko personu savstarpējās attiecības. Šobrīd Latvijā nav normatīvo aktu, kas tieši regulētu bibliotēku darba tiesiskos, ekonomiskos un organizatoriskos pamatus. Radikālu politisko, ekonomisko un sociālo pārveidojumu procesā tas, neapšaubāmi, negatīvi ietekmē informācijas pieejamību un bibliotēku darbību. Bibliotēku darba nacionālas likumdošanas trūkums kavē Latvijas bibliotēku integrēšanos Eiropas un pasaules bibliotēku sadarbībā, kā arī starptautisko bibliotēku darba vadlīniju, ieteikumu un standartu ieviešanu.

Informācijas brīvas un vienlīdzīgas pieejamības iespējas un bibliotēku resursu efektīvu un ekonomisku izmantošanu var garantēt tikai integrēta bibliotēku sistēma, kuras ietvaros ir nodrošināt zinātnisko, speciālo un publisko bibliotēku savstarpējo sadarbību, ko nodrošinās likums. Likumprojekts ir izskatīts ne tikai mūsu komisijā, tas ir izskatīts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, un komisija atbalsta šī likumprojekta izskatīšanu Saeimā pirmajā lasījumā. Tāpat likumprojektu pirmajā lasījumā atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Vienīgi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz ierosināt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai lūgt finansu ministra atsauksmi, mēs šo atsauksmi esam lūguši, un, ja Saeima atbalstīs šo likumprojektu pirmajā lasījumā, strādājot tālāk pie likumprojekta sagatavošanas otrajā lasījumā, noteikti respektēsim arī Finansu ministrijas viedokli un izskatīsim visus šīs valsts institūcijas priekšlikumus. Es aicinu, cienījamie kolēģi, konceptuāli atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un aktīvi iesaistīties tā apspriešanā, sagatavojot likumprojektu otrajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta “Bibliotēku likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 2, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

Dz.Ābiķis. Es ceru, ka 18.aprīlis apmierinās klātesošos deputātus.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 18.aprīlis — iebildumu nav? Lēmums pieņemts.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu — likumprojekts “Par kooperatīvajām sabiedrībām un to savienībām” , pirmais lasījums, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Edgars Bāns, Demokrātiskā partija “Saimnieks”.

E.Bāns (DPS). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Izskatām Ministru kabineta iesniegto dokumentu nr.2207, likumprojekts “Par kooperatīvajām sabiedrībām un to savienībām”. Pēc būtības šis likumprojekts ir pārstrādāts Augstākās padomes 1991.gada 6.augustā pieņemtais Likums par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām, ievērojot kooperāciju praktisko pieredzi arī pirmskara Latvijā un pašreizējā pasaulē, kā arī kooperāciju bremzējošos faktorus mūsu republikā pašreiz pēc privatizācijas laukos. Likumprojekts gan satura, gan apjoma ziņā ir stipri atšķirīgs no pašlaik spēkā esošā likuma. Izstrādātajā likumprojektā sakārtots kooperatīvo sabiedrību dibināšanas process, precizēta kapitāla veidošanās un peļņas sadalīšanas kārtība, konkretizēta sabiedrības pārvaldes sistēma, kā arī viss, kas saistīts ar mantiskiem un finansiāliem ieguldījumiem, sabiedrību dibinot, biedram sabiedrībā iestājoties, izstājoties, to izslēdzot un organizācijai likvidējoties. Minēto iemeslu dēļ, neskatoties uz to, ka likumprojektā nav paredzēts šo sabiedrību iedalījums pa veidiem un likvidēta prasība pēc paraugstatūtiem, kā juridiskā norma palielinājies kopējo pantu skaits šajā likumprojektā salīdzinājumā ar spēkā esošo likumu. To, ka vajadzīgs jauns likums par kooperatīvajām sabiedrībām un to savienībām, ir atzinuši zinātnieki, praktiķi un speciālisti, arī iepriekšējās Saeimas deputāti. Likuma nepilnības ir viens no iemesliem kooperācijas zemajam līmenim, sevišķi laukos.

Pašlaik mūsu valstī ir reģistrētas nedaudz vairāk kā 1000 dažāda veida kooperatīvās sabiedrības, biedrības un to savienības vai apvienības. Visvairāk to ir lauksaimniecībā. Oficiāli kooperējušies ir gan tikai viena ceturtā daļa no kopējo zemniecību kopskaita. Tajā pašā laikā Rietumeiropas valstīs kooperācijas līmenis laukos ir vidēji 70—90%. Kooperācija visvairāk vajadzīga tieši nelielām zemnieku saimniecībām ar platību līdz dažiem desmitiem hektāru, kuras atsevišķi nevar iegādāties un nespēj izmantot augstražīgu tehniku. Valsts premjerministra Šķēles kunga vērtējums, ka saimniecības ar platību līdz 50 hektāriem nav perspektīvas, nav pamatots kooperatīvi attīstītā valstī.

Šīs saimniecības, kam zemes platība ir neliela, var audzēt zemenes, upenes, avenes, kam ir liels pieprasījums pasaules tirgū, arī dārzeņus, zaļumus un citus. Šajās saimniecībās tieši roku darba īpatsvars ir lielāks nekā lielajās saimniecībās, līdz ar to pēc kooperācijas ir aktuāla prasība. Un galvenokārt šeit ir jādomā par to, ka kooperācija jāattīsta pēc interešu kopības, jo, ja ņem vērā garāžu kooperatīvus, dārzkopības kooperatīvus, tur nekādu aģitāciju nevajadzēja, jo tās ir kopējas intereses, un arī kooperatīvi attīstījās strauji. Bez tam kooperatīvajiem formējumiem, šīm nelielajām zemnieku saimniecībām ir daudz darba tieši visu resursu sagādē, kā arī produkcijas realizācijā, jo apjoms, ko saražo šīs saimniecības, mazās saimniecības, nav tik liels, lai varētu rēķināties ar pārstrādātāju ieinteresētību šo produkciju savākt. Spēcīgas kooperatīvu savienības varētu būt konkurētspējīgas pašreizējiem lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumiem, kuru vairākums ir dabīgie monopoli savā nozarē un faktiski diktē lauksaimniekiem savus noteikumus. Ja pavērtē, kāda tad ir starpnieku loma, transporta pārstrādes uzglabāšanas, pārdošanas daļa kopējā realizācijas cenā, tad, salīdzinot ASV ar Latviju, lai gan šis salīdzinājums nav tik veiksmīgs, bet tomēr... Kartupeļiem ASV tas ir 10–20 %, Latvijā — 33%. Tāpat liellopu gaļa — 30–40%, un Latvijā — 62–65%. Tā ka lielu daļu saņem no šīs galējās cenas vidutājs, un mazāku daļu saņem, bez šaubām, šīs produkcijas izejvielu ražotājs. Galu galā, ja pārstrādātājs negrib dalīties savā peļņā ar pārstrādātājiem, tad zemniekiem cits nekas neatliek kā veidot savu kooperāciju pārstrādes, mazumpārstrādes uzņēmumu radīšanā, jo vieni tos nespēj izveidot. Tātad šeit ir vajadzīga arī kooperācija.

Otrkārt, kooperatīvajām sabiedrībām jābūt arī tām, ko jau no Godmaņa valdības laikiem deklarēja, ka valdībai ir jārunā ar ražotājiem katram savā galda pusē, jāvienojas par apjomiem, jāvienojas par cenām, jāvienojas par ražotāju attīstību. Šīs kooperatīvās savienības varētu būt ļoti labas sarunu vedējas, jo pašreizējās asociācijas, kas izveidojas produkcijas ražošanā, nav vēl tā pilnveidotas, lai varētu šīs sarunas veikt. Pēc mūsu skatījuma, sarunām būtu gatava Latvijas Zemnieku federācija, Statūtu sabiedrību asociācija un citi formējumi, kas veidosies tālākā kooperatīvā attīstībā. Jāpiezīmē vēl, ka, sakārtojot likumdošanu Latvijas pirmās brīvvalsts laikā, 1937. gadā kooperācija, it sevišķi laukos, ieguva it kā otro elpu. Kooperatīvās sabiedrības īsā laikā tika organizatoriski sakārtotas un ieguva necerēti ātru vispārēju piekrišanu. Sakārtota likumdošana pavērs ceļu esošām cita veida statūtsabiedrībām kļūt par kooperatīvajām sabiedrībām, to savienībām, pilnīgi saglabājot esošo ražošanas fondu un ar ražotspēju nesagraujot tās.

Uz otro lasījumu būtu jāsagatavo vairāki priekšlikumi likumprojektam, un būtiskākie no tiem būtu — kooperatīviem jāparedz uzņēmumu ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa atlaide, jo šeit zemnieki kooperējas, un it kā paši zemnieki maksā šos nodokļus, un kooperatīvā sabiedrība dabū maksāt tos otrreiz. Ja šī nodokļu atlaide nebūs panākta, tad tādā gadījumā kooperatīvo sabiedrību attīstība būs iesaldēta.

Otrs jautājums — kā tad ar zemi kooperatīvām sabiedrībām? Domāju, ka šeit risinājumu arī varētu atrast, jo neapstrādātas ir lielas zemes platības, un kāpēc gan kooperatīvi nevarētu iegūt šo zemi savā īpašumā? Jautājums te ir vēl tālāk virzāms. Ļoti daudziem lauku cilvēkiem ir neizmantoti sertifikāti. Par šiem sertifikātiem kooperatīvā varētu uzņemt kā viņa pajas daļu un tālāk iegādāties zemi. Tikai tad mums jāpagarina šo iespēju pirkt zemi par sertifikātiem pāris gadus uz priekšu. Šis jautājums ir rūpīgi jāizstudē. Varbūt tad šeit reālu risinājumu var rast.

Vēl viens jautājums, kas jārisina kooperatīvajām sabiedrībām, ir tas pats, kas paju sabiedrībām, lai varētu saņemt kredītus. Un kredītu šeit vajadzētu divu veidu. Pirmkārt, pārstrādes uzņēmumiem vajadzētu virstermiņa kredītus uz vienu, diviem vai trijiem mēnešiem norēķinam ar zemnieku saimniecībām par piegādāto produkciju 10 dienu laikā, kā to nosaka likums. Un šeit ir jābūt vienam līdz diviem procentiem, lai varētu šo kredītu izmantot. Otrkārt, ilgtermiņa kredīti, lai kooperatīvs varētu attīstīties. Likumprojektu ir izskatījusi Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, Juridiskā komisija un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija un ierosinājusi to izskatīšanu un pieņemšanu pirmajā lasījumā. Aicinu balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pirms atklājam debates par šo likumprojektu, es tomēr gribētu lūgt deputātu palīgiem ilgstoši neuzturēties sēžu zāles telpā, kas ir paredzēta deputātiem, un netraucēt likumprojekta izskatīšanu. Debatēs ir pieteicies Ervids Grinovskis, LZS, KDS un LDP frakcija.

E.Grinovskis (LZS, KDS, LDP). Godātā Saeima! Ierobežotā laika dēļ būšu ļoti konspektīvs un dažus jautājumus izslēgšu.

Pirmais. Runājot par lauksaimniecību, mums ilgus gadus bija īpaša struktūra Zemkopības ministrijā ar valsts ministru. Kādi ir darbības rezultāti? Augstākais — nulle, varbūt ar mīnusa zīmi. Tātad kādēļ šī struktūra bija vajadzīga? Tas kā viela pārdomām, lai izdarītu secinājumus turmākajam.

Otrs jautājums. Tas skar ekonomisko mehānismu dažādām saimnieciskām struktūrām. Es kategoriskā formā pastāvu uz to, ka ekonomiskā mehānisma diktētie nosacījumi visām saimnieciskām formām, kuru darbība dibinās uz tiesiska pamata, ir jābūt vienādām starta pozīcijām, un jāstrādā, runājot sporta terminoloģijā — pēc vienādiem spēles noteikumiem. Konkrēti šeit tika izdalīts jautājums par kredītiem, par kooperatīvo sabiedrību kreditēšanu. Jā, arī šeit pret kooperatīviem nedrīkst būt kaut kāda veida diskriminācija, bet kredītu piešķiršanai vai atteikšanai ir jābūt tikai vienam kritērijam — cik tautsaimnieciski svarīgs ir dotais pasākums un cik precīzi tas ir formulēts.

Un beidzot. Šajā kontekstā gribu uzsvērt tādu momentu attiecību uz lauksaimniecību, ka lauksaimniecība mums tuvojas totālai krīzei, varētu pat teikt, sabrukumam. Un process, kas ved uz šo bēdīgo rezultātu, ir šāds. Cenas resursiem, ko iepērk lauksaimniecība, nemitīgi aug. Pakalpojumu servisu tarifi nepārtraukti aug, nodokļi un citu veidu maksājumi pieaug. Tajā pat laikā lauksaimniecības ražotās produkcijas cenas vai nu stāv uz vietas, vai pat uzrāda samazināšanās tendenci. Ja šādi procesi turpināsies, tad lauksaimniecībai gala iznākums ir letāls. To viennozīmīgi var pateikt. Un es šo jautājumu šeit īpaši akcentēju tāpēc, ka varbūt ne šinī likumā, bet kādā citā ir jāpieņem konceptuālas dabas likums, kas būtu jāveic parlamentam. Bet, ja mēs to neizdarīsim, notikumi mūs apsteigs, būs par vēlu, un atbildīgi būsim pie tā mēs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es nerunāšu ne par, ne pret šo likumprojektu, bet es gribētu pakavēties pie tās pašas tēzes, ko šeit izteica Grinovska kungs, ka lauksaimniecībā tāpat kā visās citās uzņēmējdarbības sfērās mums ir jābūt visiem vienādiem spēles noteikumiem. Un lai to panāktu, mums nav plaši jāizvērš tā prakse, kas šeit veidojas atkal ar šo likumu, ka katram uzņēmējdarbības veidam ir savs likums. Mums ir savs likums par akciju sabiedrībām, savs likums par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, savs likums par kooperatīvām kopdarbības sabiedrībām un tā tālāk par visādiem dažādiem uzņēmējdarbības veidiem. Mums ir vajadzīgs viens vienots komerciāls likums, kurā uz vienotiem pamatiem ir izklāstīti šie pamatnoteikumi un kurā ir atrunāti dažādiem uzņēmējdarbības veidiem specifiskie noteikumi. Tad, ja mums būs šāds vienots un skaidrs likums ar skaidriem pamatprincipiem, tad arī jebkuram investoram, kurš nāks, būs skaidri šie spēles noteikumi, ar ko viņš varēs rēķināties. Un arī jebkuram, nebūt ne ārvalstu investoram, arī vietējam investoram, vietējam cilvēkam, kurš grib veikt uzņēmējdarbību, būs skaidri šie spēles noteikumi.

Un tādā gadījumā mēs varam sagaidīt, ka būs vairāk šo cilvēku, kas uzņemsies šo iniciatīvu. Un tas ir tas, kas mums ir jāpanāk. Mums ir jāstimulē cilvēku iesaistīšanās uzņēmējdarbībā. Un tāpēc mums ir absolūti nepieciešams jauns komerciāls, vienots likums. Un es zinu, ka jau vairāk nekā pirms gada šāds komerciāla likuma projekts sadarbībā ar Eiropas Savienības ekspertiem ir ticis izstrādāts, un tas arī ir ticis publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Un man valdības pārstāvji līdz šim nav varējuši atbildēt par to, kad šis projekts vai kāds cits projekts vienotam likumam par komerciālo darbību tiks virzīts uz Saeimu izskatīšanai. Kādā stadijā ir šis projekts šobrīd? Šo jautājumu es esmu uzdevis atkārtoti. Neviens nav spējis dot atbildi. Tā vietā valdība atkal cenšas lāpīt šo absolūti dažādo sistēmu, kura mums darbojas un kura ir absolūti nepārskatāma. Tāpēc es lūdzu atkārtot no šīs tribīnes, ka strādāsim tomēr beidzot pie vienotiem, skaidriem un vienkāršiem likumiem, kas reglamentē uzņēmējdarbību. Neveidosim dažādus izņēmumus, dažādas privilēģijas un lielu mežu, kurā var vieglāk apmaldīties, nekā iegūt kaut kādu skaidrību. Mums ir svarīgi aizstāvēt jebkura mūsu tiesību subjekta intereses. Un ir svarīgi radīt cilvēkam maksimāli vienkāršus apstākļus uzņēmējdarbības uzsākšanai. Es aicinu tomēr ķerties pie šī nopietnā darba. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Bāna kungs, vēlaties ko teikt?Informācija

Plānotais Ceturtdien, 3. aprīlī

17.00 Eiropas lietu komisijas tikšanās ar Eiropas Savienības komisāru

Hansu van der Bruku.

Saeimas preses dienests