Ministru kabineta  noteikumi Nr. 110

Rīgā 1997.gada 25.martā (prot. nr.15 12.§)

Bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” statūti

Izdoti saskaņā ar likuma “Par valsts un
pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 7.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra” (turpmāk — Aģentūra) ir valsts akciju sabiedrība, kurā viss pamatkapitāls un visas balsis pieder valstij.

2. Aģentūra ir bezpeļņas organizācija.

3. Aģentūras pilnais nosaukums — bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra”, saīsinātais nosaukums — Privatizācijas aģentūra.

4. Aģentūras dibinātājs ir valsts Ministru kabineta personā.

5. Aģentūra ir nodibināta ar Ministru kabineta 1994.gada 29.marta rīkojumu nr.149-r atbilstoši likumam “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”.

6. Aģentūras akciju turētājs ir Ekonomikas ministrija.

7. Aģentūra visā tās darbības laikā ir valsts akciju sabiedrība, un tā nav privatizējama.

8. Aģentūras darbības mērķis ir nodrošināt valsts īpašuma objektu privatizāciju saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” un citiem likumiem.

9. Aģentūras darbības galvenais virziens ir valsts īpašuma objektu privatizācija. Aģentūras darbības papildu virzieni ir:

9.1. konsultatīvā darbība privatizācijas un uzņēmējdarbības jautājumos;

9.2. kursu, semināru un citu pasākumu rīkošana privatizācijas un uzņēmējdarbības jautājumos;

9.3. izdevējdarbība privatizācijas jautājumos;

9.4. pašvaldības īpašuma objektu privatizācija un novērtēšana uz līguma pamata;

9.5. citu valsts un pašvaldības īpašuma objektu novērtēšana uz līguma pamata;

9.6. citas darbības saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

10. Aģentūra veic arī citas darbības un uzdevumus, kas tai paredzēti likumos vai citos normatīvajos aktos vai ko tai uzdod Ministru kabinets.

11. Aģentūra savā darbībā ievēro likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, likumu “Par akciju sabiedrībām”, citus normatīvos aktus un šos statūtus.

12. Aģentūra ir juridiska persona, tai ir patstāvīga bilance un savi norēķinu konti. Aģentūrai ir visas juridiskās personas tiesības.

13. Aģentūrai ir atsevišķa manta, tā var savā vārdā iegūt mantiskas un personiskas nemantiskas tiesības un uzņemties pienākumus, tā var būt prasītāja un atbildētāja tiesā vai šķīrējtiesā, slēgt darījumus Latvijas Republikas teritorijā un ārvalstīs saskaņā ar Aģentūras darbības mērķiem un funkcijām.

14. Aģentūra ir atbildīga par savām saistībām ar visu tai piederošo mantu, uz kuru saskaņā ar likumiem var vērst piedziņu.

15. Valsts nav atbildīga par Aģentūras saistībām, un Aģentūra nav atbildīga par valsts saistībām.

16. Aģentūrai nav civiltiesiskas atbildības par tās pārziņā vai valdījumā nodoto privatizējamo valsts īpašuma objektu parādiem un citām saistībām.

17. Aģentūras ietvaros saskaņā ar nolikumu darbojas šķīrējtiesa.

18. Šķīrējtiesa izskata strīdus, kas radušies no civiltiesiskajām attiecībām starp privatizētiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), privatizējamiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kā arī jebkurus citus strīdus, ja strīdā iesaistītās puses tā pielīgušas.

19. Aģentūrai ir zīmogs ar Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un zīmogi ar Aģentūras simboliku un nosaukumu.

20. Likumā un šajos statūtos paredzētos sludinājumus Aģentūra publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

21. Aģentūras juridiskā adrese: K.Valdemāra iela 31, Rīga, LV-1010.

II. Aģentūras kapitāli un rezerves

22. Aģentūras dibināšanas pamatkapitāls ir 350000 latu.

23. Aģentūras pamatkapitāls ir 1765000 latu. Pamatkapitāls sadalās 1765000 parastajās akcijās ar balsstiesībām. Katras akcijas nominālvērtība ir viens lats.

24. Aģentūras reģistrētais pamatkapitāls ir 1765000 latu.

25. Aģentūra var palielināt vai samazināt pamatkapitālu, ja Ministru kabinets pieņēmis attiecīgu lēmumu.

26. Pamatkapitāla palielināšanas vai samazināšanas noteikumus apstiprina valsts pilnvarnieks (turpmāk — pilnvarnieks).

27. Ja pamatkapitālu palielina vai samazina, šajos statūtos jāizdara attiecīgi grozījumi, par kuriem Aģentūras valde (turpmāk — valde) paziņo Uzņēmumu reģistram.

28. Aģentūra var palielināt pamatkapitālu, iesaistot papildu kapitālu vai pārveidojot daļu no Aģentūras uzkrātā kapitāla par tās pamatkapitālu.

29. Ja pamatkapitālu palielina, iesaistot papildu kapitālu, to var ieguldīt tikai valsts Ministru kabineta personā.

30. Ja pamatkapitālu palielina, iesaistot papildu kapitālu un par akcijām samaksā, ieguldot ķermeniskas lietas, ieguldījums ir jānovērtē un par to jāsastāda un jāpublicē ekspertu atzinums likumā “Par akciju sabiedrībām” noteiktajā kārtībā.

31. Ja Aģentūras pamatkapitālu palielina, pārveidojot daļu no Aģentūras uzkrātā kapitāla par tās pamatkapitālu, Aģentūras pamatkapitālā ir jāieskaita tā Aģentūras īpašuma daļa, kura pēc gada bilances vai ārkārtas bilances apstiprināšanas pārsniedz pamatkapitāla apmēru.

32. Aģentūra var samazināt pamatkapitālu, dzēšot pamatkapitāla samazināšanai iesniegtās akcijas.

33. Pamatkapitāla samazināšanas noteikumi pēc to reģistrēšanas Uzņēmumu reģistrā publicējami likumā “Par akciju sabiedrībām” noteiktajā kārtībā.

34. Aģentūras ienākumu pārsniegums pār izdevumiem ieskaitāms rezervē (rezerves fondā), kas pāriet uz nākamo saimniecisko gadu. Šo summu neapliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli, un to nevar izņemt vai ieskaitīt valsts budžetā.

35. Rezerves (rezerves fonda) līdzekļi izmantojami tikai valsts īpašuma privatizācijas procesa organizatoriskajam nodrošinājumam saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

36. Citu kapitālu un rezervju veidošana Aģentūrā nav pieļaujama.

37. Aģentūra nav tiesīga izdarīt ziedojumus, aizdevumus, galvojumus un citus ar valsts īpašuma privatizāciju un tās organizēšanu nesaistītus izdevumus.

38. Aģentūra var izlaist obligācijas.

39. Pirmo obligāciju izlaidumu Aģentūra drīkst īstenot tikai pēc divu darbības gadu pārskatu apstiprināšanas.

40. Obligāciju kopējā vērtība to izlaišanas brīdī nedrīkst pārsniegt 50 procentus no Aģentūras pamatkapitāla.

41. Lēmumu par obligāciju emisiju pieņem Ministru kabinets.

III. Aģentūras pārvalde

42. Aģentūras pārvaldes institūcijas ir akcionāru pilnsapulce, Aģentūras padome (turpmāk — padome) un valde.

43. Akcionāru pilnsapulces funkcijas veic pilnvarnieks.

IV. Pilnvarnieks

44. Valsts pilnvarnieks Aģentūrā ir ministrs, kurš pārrauga valsts īpašuma privatizāciju. Pilnvarnieks darbojas saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās” un likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”.

45. Vienīgi pilnvarniekam, veicot akcionāru pilnsapulces funkcijas, ir tiesības:

45.1. izskatīt padomes un valdes ziņojumus un apstiprināt Aģentūras darbības gada pārskatu;

45.2. atbrīvot valdes locekļus no atbildības par iepriekšējo darbības gadu;

45.3. pēc valdes priekšlikuma apstiprināt Aģentūras kārtējā gada darbības plānu un izdevumu tāmi;

45.4. iecelt amatā un atbrīvot no amata valdes locekļus (izņemot ģenerāldirektoru) un zvērinātu revidentu, lemt par prasību vai sūdzību celšanu pret tiem vai par šo prasību vai sūdzību izbeigšanu;

45.5. iecelt īpašu komisiju mantas vērtības pieauguma vai samazinājuma konstatēšanai, kā arī apstiprināt komisijas doto novērtējumu;

45.6. apstiprināt Aģentūras pamatkapitāla palielināšanas un samazināšanas noteikumus;

45.7. iecelt Aģentūras likvidatorus pēc tam, kad Ministru kabinets pieņēmis lēmumu par Aģentūras likvidāciju.

46. Pēc pilnvarnieka priekšlikuma Ministru kabinets pieņem lēmumus par:

46.1. Aģentūras statūtu grozīšanu;

46.2. Aģentūras pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu;

46.3. padomes locekļu iecelšanu amatā un atbrīvošanu no amata, ievērojot šo statūtu 53.punktu;

46.4. Aģentūras ģenerāldirektora iecelšanu amatā un atbrīvošanu no amata;

46.5. Aģentūras obligāciju izlaidi;

46.6. Aģentūras likvidāciju.

47. Pilnvarnieks pieņemtos lēmumus noformē rakstiski.

48. Ministru kabinets vai Ministru prezidents var atcelt pilnvarnieka pieņemtos lēmumus, ja tie neatbilst likumu un citu normatīvo aktu prasībām.

49. Pilnvarnieks neiejaucas Aģentūras saimnieciskajā un finansiālajā darbībā, tās operatīvajā vadīšanā un neslēdz Aģentūras vārdā nekādus darījumus.

50. Pilnvarnieks nevar būt valdes loceklis un ekspertu padomes loceklis.

51. Ministru prezidents ar savu rīkojumu var uzdot citai personai pildīt pilnvarnieka funkcijas Aģentūrā, ja ministrs, kurš pārrauga valsts īpašuma privatizāciju, slimības vai cita iemesla dēļ nespēj veikt pilnvarnieka funkcijas.

V. Padome

52. Aģentūras darbību pārrauga padome, kas likumā “Par akciju sabiedrībām” un šajos statūtos noteiktajos ietvaros kontrolē valdes darbību.

53. Padomes sastāvā ir piecas pilnvarnieka ieteiktās personas un pa vienam katras Saeimas frakcijas ieteiktam pārstāvim.

54. Padomes locekļus ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru kabinets.

55. Padomes loceklis nevar būt valdes loceklis, ekspertu padomes loceklis un Aģentūras zvērināts revidents.

56. Padomes locekļi divu nedēļu laikā pēc iecelšanas amatā rakstiski paziņo pilnvarniekam, kādos uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), valsts vai pašvaldības institūcijās, organizācijās vai iestādēs viņi strādā.

57. Šo statūtu 56.punktā minētajā termiņā padomes locekļi rakstiski paziņo pilnvarniekam, kādi uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) viņiem pieder, kādās uzņēmējsabiedrībās viņiem pieder kapitāla daļas, kādās uzņēmējsabiedrībās viņi ir valdes vai padomes locekļi. Minētās ziņas padomes locekļi sniedz arī par laulāto, radiniekiem un svaiņiem, skaitot radniecību līdz trešajai pakāpei un svainību līdz otrajai pakāpei.

58. Padomes locekļiem visā viņu pilnvaru laikā ir pienākums ziņot pilnvarniekam par šo statūtu 56. un 57.punktā minētajiem faktiem mēneša laikā pēc attiecīgā notikuma iestāšanās.

59. Vismaz divām trešdaļām no padomes locekļu skaita jābūt Latvijas Republikas pilsoņiem, bet pārējiem padomes locekļiem jābūt Latvijas Republikas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kas Latvijā nodzīvojuši ne mazāk kā 21 gadu.

60. Padomes locekli ieceļ amatā ne ilgāk kā uz trim gadiem.

61. Padomes loceklis nevar uzticēt savu pienākumu pildīšanu citai personai.

62. Padomes locekļus ar Ministru kabineta lēmumu var jebkurā laikā atcelt no amata.

63. Atceļot padomes locekli no amata, Ministru kabinets vienlaikus pieņem lēmumu par viņa atbrīvošanu no atbildības par pēdējo darbības gadu.

64. Padomes loceklis var jebkurā laikā iesniegt lūgumu atbrīvot viņu no uzticēto pienākumu pildīšanas. Šajā gadījumā padomes locekli no viņa pienākumu pildīšanas un no atbildības atbrīvo pilnvarnieks, kurš par to paziņo Ministru kabinetam.

65. Par visām pārmaiņām padomes locekļu sastāvā Aģentūra paziņo Uzņēmumu reģistram, un šīs pārmaiņas ir spēkā ar to reģistrācijas brīdi Uzņēmumu reģistrā.

66. Padomes priekšsēdētājs ir pilnvarnieks.

67. Padomes locekļi no sava vidus ievēlē padomes priekšsēdētāja vietnieku.

68. Padomes priekšsēdētāja vietnieks pilda padomes priekšsēdētāja pienākumus tikai padomes priekšsēdētāja ilgstošas prombūtnes laikā (slimība, komandējums, atvaļinājums) vai priekšsēdētāja uzdevumā, kā arī tad, ja pilnvarnieks nav iecelts.

69. Padome pārrauga Aģentūras darbību.

70. Padome izskata sūdzības par valdes pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz valsts īpašuma objektu privatizāciju.

71. Ja valdes pieņemtais lēmums neatbilst normatīvo aktu prasībām, padome, norādot, kura normatīvā akta norma ir pārkāpta, uzdod valdei novērst pieļauto pārkāpumu.

72. Padomei ir arī šādi uzdevumi:

72.1. pastāvīgi kontrolēt valdes darbību un raudzīties, lai Aģentūras lietas tiktu kārtotas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, šiem statūtiem un pilnvarnieka lēmumiem;

72.2. pārbaudīt valdes iesniegto izdevumu tāmi un kopā ar savu atsauksmi iesniegt to pilnvarniekam apstiprināšanai;

72.3. pārbaudīt Aģentūras gada pārskatu;

72.4. pēc valdes priekšlikuma apstiprināt amatā ekspertu padomes locekļus;

72.5. pārstāvēt Aģentūru tiesā visās Aģentūras celtajās prasībās pret valdes locekļiem, kā arī valdes celtajās prasībās pret Aģentūru;

72.6. iepriekš izskatīt visus ar Aģentūras darbību saistītos jautājumus, kuri saskaņā ar šiem statūtiem ietilpst Ministru kabineta un pilnvarnieka kompetencē vai kurus valde vai padomes loceklis ierosinājis izskatīt pilnvarniekam, un dot par tiem atzinumu.

73. Padomei ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt valdei pārskatu par Aģentūras darbību.

74. Padome var pārbaudīt Aģentūras reģistrus un dokumentus, kā arī kasi, vērtspapīrus un citu mantu.

75. Padome var uzticēt šo statūtu 74.punktā minēto pārbaudi kādam padomes loceklim vai pieaicināt lietpratēju atsevišķu jautājumu noskaidrošanai.

76. Padomei ir tiesības pieprasīt valdei sniegt pārskatu par valsts īpašuma privatizācijas gaitu, arī par atsevišķu valsts īpašuma objektu privatizāciju.

77. Padome var uzdot valdei sniegt regulārus pārskatus par valsts tautsaimniecībai nozīmīgu valsts īpašuma objektu privatizācijas gaitu un pirms lēmumu pieņemšanas informēt padomi par sagatavotajiem lēmumu projektiem attiecībā uz minēto objektu privatizāciju.

78. Padomes sēdes sasauc padomes priekšsēdētājs ne retāk kā reizi ceturksnī. Katram padomes loceklim, kā arī valdei ir tiesības pieprasīt padomes sēdes sasaukšanu, motivējot sēdes sasaukšanas vajadzību un nolūku.

79. Ja padomes priekšsēdētājs divu nedēļu laikā neizpilda padomes locekļa pieprasījumu, sēdes sasaukšanas ierosinātājam ir tiesības pašam sasaukt padomes sēdi.

80. Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse no padomes locekļu skaita.

81. Padome pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu. Balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss.

82. Ja padomes loceklis nepiekrīt padomes lēmumam un balso pret to, viņš par padomes pieņemto lēmumu nav atbildīgs un viņa atšķirīgās domas jāieraksta padomes sēdes protokolā.

83. Padomes sēžu protokolus paraksta visi sēdē klātesošie padomes locekļi.

84. Ja Aģentūras intereses saskaras ar kāda padomes locekļa, viņa laulātā, radinieka vai svaiņa interesēm, skaitot radniecību līdz trešajai pakāpei un svainību līdz otrajai pakāpei, attiecīgā jautājuma izlemšanā ieinteresētais padomes loceklis nedrīkst piedalīties un tas atzīmējams padomes sēdes protokolā.

85. Padomes locekļi, kuri pārkāpuši minētās prasības, ir atbildīgi par valstij un Aģentūrai nodarītajiem zaudējumiem.

86. Pilnvarnieks kārtējā gada Aģentūras izdevumu tāmē nosaka summas, kuras izlietojamas padomes locekļu atalgojumam. Padomes locekļa atalgojuma apmēru nosaka padome.

87. Padomei nav tiesību izlemt jautājumus, kuri ir valdes kompetencē, tomēr valdei nepieciešama iepriekšēja padomes piekrišana šādu jautājumu izlemšanā:

87.1. līdzdalības iegūšana, palielināšana vai samazināšana citās uzņēmējsabiedrībās;

87.2. iestāšanās sabiedriskajās organizācijās, biedrībās un starptautiskajās organizācijās;

87.3. nekustamās mantas pirkšana, pārdošana vai apgrūtināšana ar parādiem.

VI. Valde

88. Valde pārzina un vada visas Aģentūras lietas. Tā ir atbildīga par visu Aģentūras saimniecisko un finansiālo darbību, kā arī par normatīvo aktu prasībām atbilstošu grāmatvedības kārtošanu.

89. Valde pārstāv Aģentūru jautājumos, kuros Aģentūru nepārstāv pilnvarnieks un padome.

90. Valde pārvalda Aģentūras mantu un rīkojas ar Aģentūras līdzekļiem atbilstoši likumam “Par akciju sabiedrībām”, citiem normatīvajiem aktiem, šiem statūtiem un pilnvarnieka lēmumiem.

91. Valde lemj visus ar Aģentūras darbību saistītos jautājumus, izņemot tos, kuri ietilpst tikai pilnvarnieka un padomes kompetencē.

92. Valde organizē valsts īpašuma objektu privatizāciju.

93. Valde apstiprina konkrētu valsts īpašuma objektu privatizācijas noteikumus pēc tam, kad ekspertu padome par tiem ir devusi atzinumu šajos statūtos noteiktajā kārtībā.

94. Valdes darbību vada un valdes locekļu pienākumus nosaka valdes priekšsēdētājs — Aģentūras ģenerāldirektors.

95. Ģenerāldirektoram ir saistoši visi uz valdes locekļiem attiecinātie ierobežojumi un noteikumi par valdes locekļu atbildību.

96. Ģenerāldirektoru pēc pilnvarnieka priekšlikuma amatā apstiprina Ministru kabinets.

97. Pēc ģenerāldirektora priekšlikuma pilnvarnieks ieceļ amatā pārējos valdes locekļus.

98. Valdes sastāvā ir pieci locekļi.

99. Vismaz pusei no valdes locekļu skaita jābūt Latvijas Republikas pilsoņiem, bet pārējiem tās locekļiem jābūt Latvijas Republikas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kas Latvijā nodzīvojuši ne mazāk kā 21 gadu.

100. Valdes locekļus ieceļ amatā ne ilgāk kā uz trim gadiem. Valdes locekļus var iecelt amatā atkārtoti uz jaunu termiņu.

101. Pilnvaras, līgumus un citus dokumentus paraksta ģenerāldirektors vai valdes pilnvarotas personas.

102. Bankas un kases dokumentus saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem paraksta valdes pilnvarotas personas.

103. Par visām pārmaiņām valdes sastāvā, kā arī par pārmaiņām valdes locekļu paraksta tiesībās Aģentūra paziņo Uzņēmumu reģistram, un šīs pārmaiņas ir spēkā ar to reģistrācijas brīdi Uzņēmumu reģistrā.

104. Valde veic norēķinus Aģentūras izdevumu tāmes ietvaros. Aģentūras izdevumu tāmi katru gadu apstiprina pilnvarnieks.

105. Ja Aģentūras intereses saskaras ar kāda valdes locekļa, viņa laulātā, radinieka vai svaiņa interesēm, skaitot radniecību līdz trešajai pakāpei un svainību līdz otrajai pakāpei, attiecīgā jautājuma izlemšanā ieinteresētais valdes loceklis nedrīkst piedalīties un tas atzīmējams valdes sēdes protokolā.

106. Valdes locekļi, kuri pārkāpuši minētās prasības, ir atbildīgi par valstij un Aģentūrai nodarītajiem zaudējumiem.

107. Valdes sēdes sasauc ģenerāldirektors ne retāk kā reizi nedēļā.

108. Valde ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz puse no valdes locekļu skaita.

109. Katram valdes loceklim valdes sēdē ir viena balss.

110. Valde pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir ģenerāldirektora balss.

111. Ja valdes loceklis nepiekrīt valdes lēmumam un balso pret to, viņš nav atbildīgs par valdes pieņemto lēmumu un viņa atšķirīgās domas jāieraksta valdes sēdes protokolā.

112. Valdes sēdes protokolā atzīmē, kā par attiecīgo jautājumu ir balsojis katrs klātesošais valdes loceklis.

113. Valdes sēdes protokolu paraksta visi sēdē klātesošie valdes locekļi.

114. Pilnvarnieks jebkurā laikā var valdes locekli atstādināt no viņam uzticēto pienākumu pildīšanas vai atcelt no amata.

115. Valdes loceklis var prasīt no Aģentūras atlīdzību par zaudējumu, kas viņam nodarīts sakarā ar atstādināšanu no uzticēto pienākumu pildīšanas vai atcelšanu no amata, ja tā bijusi nepamatota.

116. Padomei ir tiesības jebkurā laikā ieteikt pilnvarniekam atstādināt valdes locekli no viņam uzticēto pienākumu pildīšanas, ja valdes loceklis izdarījis rupjus pārkāpumus vai arī neatbilst ieņemamajam amatam.

117. Lēmumu par valdes locekļa atbrīvošanu no amata pieņem pilnvarnieks.

118. Lēmumu par ģenerāldirektora atbrīvošanu no amata pēc pilnvarnieka priekšlikuma pieņem Ministru kabinets.

119. Valdes loceklis var jebkurā laikā iesniegt lūgumu atbrīvot viņu no uzticēto pienākumu pildīšanas.

120. Valdes loceklis nedrīkst būt cita uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), valsts vai pašvaldības institūcijas, organizācijas vai iestādes darbinieks, kā arī citas uzņēmējsabiedrības padomes vai valdes loceklis.

121. Valdes loceklis ar ģenerāldirektora atļauju drīkst veikt tikai pedagoģisku, zinātnisku vai citu radošu darbu, bet ģenerāldirektors minētos darbus drīkst veikt ar pilnvarnieka atļauju.

122. Ģenerāldirektors un valdes locekļi divu nedēļu laikā pēc iecelšanas amatā rakstiski paziņo pilnvarniekam, kādi uzņēmumi vai uzņēmējsabiedrības viņiem pieder, kādās uzņēmējsabiedrībās viņiem pieder kapitāla daļas, kādās uzņēmējsabiedrībās viņi ir padomes vai valdes locekļi, kā arī valsts vai pašvaldības pilnvarnieki. Minētās ziņas valdes locekļi sniedz arī par laulāto, radiniekiem un svaiņiem, skaitot radniecību līdz trešajai pakāpei un svainību līdz otrajai pakāpei.

123. Mēneša laikā pēc iecelšanas amatā ģenerāldirektors un valdes locekļi atstāj valdes locekļa amatu citās uzņēmējsabiedrībās, un par to Uzņēmumu reģistrā jāizdara attiecīgas atzīmes.

124. Valdes locekļiem visā viņu pilnvaru laikā ir pienākums ziņot pilnvarniekam par šo statūtu 122. un 123.punktā minētajiem faktiem mēneša laikā pēc attiecīgā notikuma iestāšanās.

125. Aģentūras operatīvo vadību veic ģenerāldirektors. Ģenerāldirektors atbilstoši normatīvajiem aktiem un šiem statūtiem Aģentūras vārdā:

125.1. pārstāv Aģentūras intereses valsts un pašvaldību iestādēs, kā arī citās institūcijās un organizācijās, uzņēmumos un iestādēs;

125.2. rīkojas ar Aģentūras mantu un naudas līdzekļiem;

125.3. slēdz saimnieciskos un darba līgumus (kontraktus);

125.4. izsniedz pilnvaras;

125.5. atver bankās norēķinu kontus un citus kontus;

125.6. apstiprina Aģentūras darbinieku skaitu;

125.7. nosaka darba samaksas apmēru Aģentūras darbiniekiem;

125.8. savas kompetences ietvaros izdod rīkojumus (pavēles) un dod norādījumus, kas ir obligāti visiem Aģentūras darbiniekiem.

126. Ģenerāldirektors pieņem darbā un atlaiž no darba Aģentūras darbiniekus Latvijas darba likumu kodeksā noteiktajā kārtībā.

127. Valde reizi ceturksnī sniedz padomei ziņojumu par savu darbību, bet gada beigās šādu ziņojumu sniedz pilnvarniekam.

128. Ģenerāldirektors informē padomes priekšsēdētāju un pilnvarnieku par katru nozīmīgu Aģentūras darbības aspektu.

129. Padomes un valdes locekļi pilda savus pienākumus saskaņā ar likumiem un šiem statūtiem.

130. Ja padomes un valdes locekļi rīkojas nelikumīgi, pārkāpj savas pilnvaras, neievēro likumus un šos statūtus, pilnvarnieka lēmumus un instrukcijas vai darbojas nolaidīgi vai apzināti ļaunprātīgi, par valstij, Aģentūrai un kreditoriem nodarītajiem zaudējumiem viņi ir solidāri atbildīgi pilnā apmērā ar visu savu īpašumu.

VII. Aģentūras darbība valsts īpašuma objektu privatizācijā

131. Aģentūras darbību valsts īpašuma objektu privatizācijā vada un organizē valde.

132. Valdei konsultatīvu palīdzību valsts īpašuma privatizācijas jautājumos sniedz ekspertu padome.

133. Aģentūras darbību valsts īpašuma objektu privatizācijā nosaka noteikumi, nolikumi un citi dokumenti, kurus Aģentūra izstrādā, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem un šiem statūtiem.

134. Dokumentus, kas nosaka Aģentūras darba organizāciju, apstiprina valde, bet dokumentus, kas reglamentē valsts īpašuma objektu privatizācijas organizāciju, apstiprina pilnvarnieks.

135. Aģentūra apkopo iesniegtos privatizācijas ierosinājumus un pēc valdes lēmuma sagatavo Ministru kabineta lēmumu projektus par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai.

136. Aģentūra pēc savas iniciatīvas var izraudzīties privatizējamos objektus un sagatavot Ministru kabineta lēmumu projektus par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai.

137. Aģentūra pārvalda un savas kompetences ietvaros rīkojas ar valsts īpašuma objektiem, kuri saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu nodoti Aģentūrai privatizācijai. Tāpat Aģentūra rīkojas ar valsts īpašuma objektiem, kuri nodoti Aģentūras pārziņā vai valdījumā, ja nav pieņemts lēmums par to privatizāciju.

138. Attiecībā uz pārņemto valsts īpašuma objektu Aģentūra pilda funkcijas, kas likumā “Par valsts uzņēmumu” noteiktas ministrijām, kā arī darba devēja funkcijas attiecībā uz valsts īpašuma objekta pārvaldes institūcijām.

139. Aģentūra ir valsts kapitāla daļu turētāja privatizācijai vai turējumā nodotajām valsts kapitāla daļām uzņēmējsabiedrībās un valsts statūtsabiedrībās.

140. Īstenojot pārvaldes, valdījuma un turējuma tiesības, Aģentūra var normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā lauzt noslēgtos darba līgumus ar privatizējamo valsts uzņēmumu direktoriem un atcelt pilnvarojuma līgumus ar valsts statūtsabiedrību un valsts kapitāla daļu valsts pilnvarniekiem.

141. Lēmumu par darba līgumu laušanu un pilnvarojuma līgumu atcelšanu pieņem valde.

142. Aģentūra, ievērojot privatizācijas mērķus un objekta turpmākās izmantošanas koncepciju, veic pasākumus, lai sagatavotu valsts īpašuma objektu privatizācijai.

143. Sagatavojot objektu privatizācijai, Aģentūra var lauzt jebkurus privatizējamā valsts īpašuma objekta nomas līgumus, ja tie nav noslēgti un reģistrēti likumā noteiktajā kārtībā, kā arī dot privatizējamā valsts īpašuma objekta vadībai obligāti izpildāmus uzdevumus attiecībā uz valsts īpašuma objektu privatizāciju.

144. Aģentūra organizē un veic privatizējamo valsts īpašuma objektu novērtēšanu, arī gadījumos, kad valsts īpašums tiek ieguldīts uzņēmējsabiedrībā, kā arī par papildatlīdzību veic citu, ar privatizāciju nesaistītu, valsts īpašuma objektu novērtēšanu.

145. Organizējot valsts īpašuma objektu novērtēšanu, Aģentūra var slēgt ar ekspertiem, uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām līgumus par novērtējuma izdarīšanu.

146. Aģentūra par papildu samaksu var veikt jebkura cita īpašuma objekta novērtēšanu.

147. Aģentūra sagatavo un iesniedz Ekonomikas ministrijā priekšlikumus lēmuma pieņemšanai par īpašuma tiesību atjaunošanu bijušajiem īpašniekiem, ja attiecīgie īpašuma objekti vai to daļas atrodas Aģentūras pārvaldījumā, kā arī veic citas darbības saskaņā ar likumu “Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem”.

148. Aģentūras darbinieki valdes noteiktajā kārtībā izstrādā un valde apstiprina konkrētā valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumus.

149. Aģentūra apzina un nosaka jaunajam īpašniekam nododamo privatizējamā valsts īpašuma objekta tiesību un saistību kopumu.

150. Aģentūra organizē privatizējamo valsts īpašuma objektu piedāvājumus, valsts īpašuma objektu pārdošanu, valsts mantas ieguldīšanu uzņēmējsabiedrībās, privātā kapitāla iesaistīšanu valsts statūtsabiedrībās, kā arī privatizācijas gaitā reorganizē vai likvidē valsts uzņēmumus vai statūtsabiedrības.

151. Aģentūra pēc pārrunām ar valsts īpašuma objektu potenciālajiem pircējiem izvērtē to piedāvājumus, un valde pieņem lēmumu par to, vai attiecīgo objektu privatizē noteikts pretendents vai pretendentu grupa.

152. Aģentūra valsts vārdā slēdz līgumus par Aģentūrai nodotā valsts īpašuma pārdošanu un citus ar valsts īpašuma objektu privatizāciju saistītus juridiskus aktus.

153. Aģentūra kontrolē noslēgto līgumu (arī pirms Aģentūras izveidošanas noslēgto līgumu) izpildi un veic likumos un līgumos noteiktās darbības līgumu izpildes nodrošināšanai, likumos noteiktajā kārtībā lauž līgumus, ja privatizācijas subjekts nepilda līguma noteikumus.

154. Aģentūra likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izdara grozījumus apstiprinātajos valsts īpašuma objektu privatizācijas noteikumos un privatizācijas projektos, kā arī izdara attiecīgus grozījumus noslēgtajos līgumos. Lēmumus minētajos jautājumos pieņem valde.

155. Aģentūra likumos un citos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā veic valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu maksājumu pamatparādu kapitalizāciju.

156. Aģentūra kārto privatizējamo un tai valdījumā vai pārziņā nodoto valsts uzņēmumu, kā arī to uzņēmējsabiedrību ķīlu, garantiju, galvojumu reģistrus un citus reģistrus, kurās valstij piederošo kapitāla daļu skaits pārsniedz 50 procentus no uzņēmējsabiedrības pamatkapitāla.

157. Reģistra kārtošanu nosaka pilnvarnieka apstiprināts nolikums.

158. Reģistrā iekļautās ziņas Aģentūra citām personām sniedz nolikumā paredzētajos gadījumos.

159. Aģentūra nodrošina valsts īpašuma privatizācijā iegūto līdzekļu saņemšanu un attiecīgu norēķinu veikšanu ar valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem šo statūtu 186.punktā noteiktajā kārtībā.

160. Valsts īpašuma privatizācijas gaitā Aģentūra organizē privatizācijas sertifikātu maksājumu kontroli, iegūto privatizācijas sertifikātu uzskaiti un dzēšanu.

161. Veicot savas funkcijas, Aģentūra organizē valsts īpašuma objektu izsoles, piedāvājumu konkursus, pārveidošanu statūtsabiedrībās ar vienlaicīgu to kapitāla daļu pārdošanu, kā arī uzņēmējsabiedrību valsts kapitāla daļu pārdošanu, ja to paredz izvēlētā privatizācijas metode vai privatizācijas paņēmiens.

162. Veicot savas funkcijas, Aģentūrai ir tiesības pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām, valsts pilnvarniekiem uzņēmējsabiedrībās, Valsts statistikas komitejas, Uzņēmumu reģistra un valsts uzņēmumiem un statūtsabiedrībām jebkuru tai nepieciešamo ar valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju saistīto informāciju.

163. Organizējot privatizāciju, Aģentūra nodrošina privatizācijas procesa un Aģentūras darbības atklātumu un publiskumu, kā arī privatizācijas subjekta iesniegto dokumentu konfidencialitātes saglabāšanu likumā noteiktajā apmērā.

VIII. Ekspertu padome

164. Ekspertu padome ir konsultatīva institūcija, kas izvērtē attiecīgajam valsts īpašuma objektam izstrādātos privatizācijas noteikumus un citus ar attiecīgā objekta privatizāciju saistītos dokumentus pirms to apstiprināšanas un dod valdei savu atzinumu par tiem.

165. Ekspertu padomes locekļus — ekspertus — pēc valdes priekšlikuma apstiprina padome.

166. Par ekspertiem var būt dažādu nozaru speciālisti un sabiedrības pārstāvji.

167. Ekspertu padomes locekļu darbu organizē valde.

168. Padome pēc valdes priekšlikuma jebkurā laikā var atbrīvot ekspertu padomes locekli no viņam uzticēto pienākumu pildīšanas, ja viņš sistemātiski nepilda savus pienākumus, ja viņa profesionālās zināšanas nav pietiekamas pienākumu veikšanai vai ja viņš izmanto savu eksperta stāvokli savtīgās interesēs.

169. Ekspertu padomes loceklis var jebkurā laikā iesniegt lūgumu atbrīvot viņu no uzticēto pienākumu pildīšanas. Šajā gadījumā ekspertu padomes locekli no viņa pienākumu pildīšanas atbrīvo padome.

170. Ekspertu padomes loceklis divu nedēļu laikā pēc iecelšanas rakstiski paziņo valdei, kādi uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) viņam pieder, kādās uzņēmējsabiedrībās viņam pieder kapitāla daļas un kādās uzņēmējsabiedrībās viņš ir valdes vai padomes loceklis.

IX. Aģentūras darba organizācija, līdzekļi un to izlietojums

171. Aģentūra īsteno savu darbību atbilstoši šajos statūtos noteiktajiem mērķiem un darbības virzieniem.

172. Aģentūras darba organizāciju nosaka valdes apstiprināti Aģentūras iekšējās kārtības noteikumi.

173. Aģentūra izpilda normatīvajos aktos noteiktās prasības darba aizsardzībā, veselības aizsardzībā, dabas aizsardzībā, cilvēku drošībā avāriju un dabas katastrofu gadījumos un citās jomās, kas noteiktas likumā “Par uzņēmējdarbību”.

174. Darba attiecības Aģentūrā regulē Latvijas darba likumu kodekss.

175. Aģentūrā nevar strādāt kopā personas, kas savstarpēji ir tuvi radinieki vai laulātā radinieki, ja viņi kopējā darbā pakļauti viens otram vai tieši kontrolē viens otru.

176. Aģentūras darbinieku darba samaksas un materiālās stimulēšanas noteikumus nosaka valde saskaņā ar normatīvajiem aktiem un pilnvarnieka lēmumiem.

177. Aģentūras amatpersonas ir ģenerāldirektors, valdes locekļi, kā arī citi darbinieki saskaņā ar Korupcijas novēršanas likumu.

178. To Aģentūras darbinieku sarakstu, kuri atzīstami par amatpersonām, apstiprina pilnvarnieks.

179. Aģentūras amatpersonu uzņēmējdarbības, ienākumu gūšanas, amatu savienošanas un darbu pildīšanas ierobežojumus, kā arī ar tiem saistītos citus ierobežojumus, pienākumus un atbildību nosaka Korupcijas novēršanas likums.

180. Ja Aģentūras darbinieks nav amatpersona, viņa darbības ierobežojumus un atbildību attiecībā uz tiem valsts īpašuma objektiem, kuru privatizāciju viņš tieši organizē vai pārrauga, nosaka Korupcijas novēršanas likums.

181. Aģentūras līdzekļus veido atlīdzība par valsts īpašuma objektu privatizāciju un ienākumi no papildu darbības.

182. Atlīdzību par valsts īpašuma objektu privatizāciju Aģentūra saņem atskaitījumu veidā no kopējiem valsts īpašuma privatizācijā iegūtajiem līdzekļiem. Atskaitījumu apmēru un to saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

183. Atlīdzību par valsts īpašuma objektu privatizāciju veido:

183.1. fiksētie atskaitījumi Aģentūras darbības finansēšanai, kuri nav atkarīgi no privatizējamo objektu īpatnībām;

183.2. atskaitījumi par konkrētām privatizācijas darbībām, kuras diferencētas pēc privatizācijas objektus raksturojošiem parametriem atkarībā no tā, vai darbību veic Aģentūras darbinieki vai apakšuzņēmēji.

184. Ienākumus no papildu darbības veido:

184.1. ienākumi no šo statūtu 9.punktā minētās Aģentūras papildu darbības;

184.2. jebkuri citi Aģentūras ienākumi, kuri pārsniedz šo statūtu 183.punktā minēto atlīdzību par valsts īpašuma objektu privatizāciju.

185. Aģentūras papildu darbības rezultātā gūto ienākumu izlietojumu nosaka valde, ievērojot normatīvos aktus un šos statūtus.

186. Pēc privatizācijas izdevumu atskaitīšanas ienākumi no valsts īpašuma objektu privatizācijas ieskaitāmi valsts īpašuma privatizācijas fondā un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondā likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem” noteiktajā kārtībā.

X. Aģentūras gada pārskats

187. Aģentūra organizē grāmatvedības kārtošanu un statistisko uzskaiti, kā arī sastāda un iesniedz gada pārskatu saskaņā ar likuma “Par grāmatvedību” un likuma “Par uzņēmumu gada pārskatiem” prasībām.

188. Par Aģentūras grāmatvedības kārtošanu atbildīga ir valde.

189. Aģentūras pārskata gads aptver 12 mēnešus, un tas sakrīt ar kalendāra gadu.

190. Katram pārskata gadam Aģentūra sastāda vienotu gada pārskatu, kurā ir ietverta bilance, peļņas un zaudējumu aprēķins, pielikums un ziņojums.

191. Aģentūras gada pārskatu apstiprina pilnvarnieks.

192. Pēc tam kad pilnvarnieks apstiprinājis Aģentūras gada pārskatu, Aģentūras ienākumu pārsniegums pār izdevumiem ieskaitāms rezervē (rezerves fondā).

193. Ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām Aģentūra nosūta Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei, Valsts statistikas komitejas teritoriālajai iestādei un Uzņēmumu reģistram pārbaudīta gada pārskata norakstu, ziņojumu un zvērināta revidenta atzinumu, kurā norādīts, kad gada pārskats apstiprināts.

194. Aģentūra bilanci un peļņas un zaudējumu aprēķinu publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

XI. Aģentūras darbības uzraudzība un revīzija

195. Aģentūras darbību kontrolē zvērināti revidenti, pilnvarnieka izveidotas pastāvīgas vai pagaidu komisijas atsevišķos jautājumos, kā arī attiecīgi pilnvarotas valsts institūcijas.

196. Zvērinātus revidentus katru gadu ieceļ pilnvarnieks.

197. Zvērināti revidenti pārbauda Aģentūras darbību kārtējā gada laikā un darbojas līdz kārtējā darbības gada pārskata apstiprināšanai.

198. Par zvērinātu revidentu var būt lietpratējs, kas ieguvis zvērināta revidenta tiesības saskaņā ar likumu “Par zvērinātiem revidentiem”.

199. Par zvērinātiem revidentiem var iecelt tikai tādu personu, kurai ar Aģentūru nav nekādu saimniecisku sakaru un kura nestrādā Aģentūrā.

200. Par Aģentūras zvērinātiem revidentiem nedrīkst būt personas, kurām ar valdes locekli vai galveno grāmatvedi ir radniecība līdz trešajai pakāpei vai svainība līdz otrajai pakāpei.

201. Tūlīt pēc Aģentūras gada pārskata sastādīšanas valde paziņo zvērinātiem revidentiem, ka Aģentūras gada pārskats sagatavots, reģistri noslēgti un dokumenti pieejami pārbaudei.

202. Zvērinātiem revidentiem ir tiesības apskatīt un revidēt visu Aģentūras mantu un pārbaudīt Aģentūras finansiālo un saimniecisko darbību.

203. Zvērinātiem revidentiem ir tiesības jebkurā laikā veikt tūlītēju kontroli un pārbaudi.

204. Zvērināti revidenti ziņo pilnvarniekam un padomei par valdes un tai pakļauto struktūrvienību darbā konstatētajām nepilnībām un pārkāpumiem.

205. Par izdarīto revīziju zvērināti revidenti saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu gada pārskatiem” prasībām sastāda ziņojumu, kuru valde kopā ar savu atzinumu un gada pārskatu iesniedz pilnvarniekam.

206. Zvērināti revidenti veic savu darbību atbilstoši likumiem un citiem normatīvajiem aktiem. Zvērināti revidenti ir atbildīgi Aģentūrai un trešajām personām par zaudējumiem, ko radījušas viņu kļūdas. Zvērināti revidenti nav atbildīgi par valdes un tai pakļauto struktūrvienību pārkāpumiem, izņemot gadījumus, kad viņi par šiem pārkāpumiem ir zinājuši, bet nav informējuši pilnvarnieku vai padomi.

XII. Aģentūras darbības izbeigšana

207. Aģentūra var izbeigt savu darbību vienlaikus ar tās likvidāciju šādos gadījumos:

207.1. saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu;

207.2. saskaņā ar likumu “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”;

207.3. ar tiesas nolēmumu.

208. Šajos statūtos noteiktās prasības piemērojamas arī tad, ja Aģentūras darbība tiek izbeigta citu iemeslu dēļ.

209. Ja Aģentūru likvidē bankrota dēļ, jāievēro arī likuma “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” prasības.

210. Aģentūru likvidē pilnvarnieka iecelti likvidatori. Pilnvarnieks ieceltos likvidatorus var jebkurā laikā atcelt.

211. Līdz ar likvidatoru iecelšanu valdes locekļu pilnvaras izbeidzas.

212. Likvidatori Aģentūru likvidē likumā “Par uzņēmējdarbību” un likumā “Par akciju sabiedrībām” noteiktajā kārtībā.

213. Likvidatoru darbībai piemērojami tie paši noteikumi, kas Aģentūras valdes darbībai.

214. Likvidatori pilnvarnieka noteiktajos termiņos sniedz viņam pārskatu par savu darbību, bet pēc likvidācijas pabeigšanas — arī pārskatu par visu likvidācijas laikā veikto darbību.

215. Aģentūras likvidatori, kuri apzināti vai nolaidības dēļ nav izpildījuši saskaņā ar likumu, šiem statūtiem vai pilnvarnieka lēmumiem uzliktos pienākumus, ir solidāri atbildīgi likvidējamajai Aģentūrai, valstij un kreditoriem par nodarītajiem zaudējumiem.

216. Aģentūra izbeidz savu darbību ar brīdi, kad tā tiek izslēgta no Uzņēmumu reģistra.

XIII. Pārejas jautājumi

217. Bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” valdei statūtus reģistrēt Uzņēmumu reģistrā.

Ministru prezidents A.Šķēle

Ekonomikas ministrs G.Krasts