Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ziemeļu kultūras varavīksne pār Daugavu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.04.1997., Nr. 88 (803) https://vestnesis.lv/ta/id/42826

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Sludinājumi, paziņojumi, reklāma

Vēl šajā numurā

04.04.1997., Nr. 88 (803)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ziemeļu kultūras varavīksne pār Daugavu

Turpinājums no 1.lpp.

13.aprīlī Skolēnu pilī Rīgā un 14.aprīlī Cēsu Kultūras namā notiks tautas mūzikas koncerts “Skandināvu un baltiešu tradīcijas tiekas mūzikas skaņās”. Šīs folkmūziķu tikšanās mērķis ir veicināt ziemeļnieku un baltiešu tuvināšanos un sadarbību. Koncertos, kas notiks arī Igaunijā un Lietuvā, kopā muzicēs zviedru dziedātāja, vijolniece un arfiste Sofija Jonsa un vijolniece Hanna Tibela, somu akordeoniste Anne Mari Kivimeki un dziedātāja un kanteliste Tuti Pīrola, norvēģu dziedātāja, vijolniece un flautiste Heidi Lovlunda, igauņu dziedātājs Jāks Johansons un dūdiniece un dziedātāja Sēlija Rose, un mums labi pazīstamais tautas mūziķu pāris — lietuviešu stabulniece un dziedātāja Rūta Muktupāvela un latvietis Valdis Muktupāvels, kas spēlē kokli, dūdas un mutes ģīgas. Šo sadziedāšanos un saspēlēšanos organizējuši lietuvietis Vītauts Musteiķis un latvietis Māris Jansons. 18.aprīlī Lielajā ģildē — Mari Boines sāmu mūzikas koncerts ar līvu mūziķes Julgi Staltes piedalīšanos. Mari Boines īpašā balss aizved klausītāju pavisam tālu — plašajās Ziemeļnorvēģijas ainavās, kur jūtama senās sāmu kultūras elpa. Starptautisko atzinību Mari Boine guva ar albumu “Gula Gula” (1989), kam sekoja “Goaskinvielja” (“Ērgļu brāļi”, 1993) un “Leahkastin” (“Parādīšanās”, 1994).

Mari Boine dzimusi netālu no Karašokas pilsētiņas sāmu apgabalā Ziemeļnorvēģijā. Kopš bērnības viņa dzirdējusi lestadiāniešu himnas un sāmu teikas. Savas dziesmas viņa radījusi, izmantojot senās un modernās mūzikas formas — džezu, roku, kā arī citu kultūru mūziku. Savējie viņu sākumā uzņēma diezgan skeptiski, taču tagad sāmi uzskata Mari Boini par izcilāko savas kultūras nesēju pasaulē. Visas dziesmas Mari Boine raksta un izpilda sāmu valodā. Viņas ansamblī spēlē arī Rodžers Ludvigsens (ģitāra), Jermunds Silsets (bass un sitamie instrumenti), Karloss Zamata Kvispe (flauta un žarango), Hēge Rimestads (vijole) un Helge Norbakens (sitamie instrumenti). Koncertu laikā Rīgā, Tallinā un Viļņā Mari Boine uzstāsies kopā ar lībiešu mūziķi Julgi Staltu. Lībieši, tāpat kā sāmi, ir somugru tauta.

19.aprīlī Rīgas Domā koncertēs Kopenhāgenas Sv.Annas baznīcas zēnu koris. Koris dibināts 1924.gadā, tajā dzied vairāk nekā 50 zēnu un vīru. Diriģents Ebe Munks ir arī Kopenhāgenas Doma kora vadītājs. Rīdzinieki dzirdēs Palestrīnas, Monteverdi un Kārļa Nilsena skaņdarbus, kā arī dāņu dziesmas un madrigālus.

Ziemeļu kultūras festivāls aprīlī notiks visās trijās Baltijas valstīs. Tā tēma — kultūras līdzības un atšķirības Ziemeļu skandināviskajā, atlantiskajā un Baltijas daļā. Festivālā būs pārstāvētas visas kultūras jomas — teātris, deja, mūzika, kino, literatūra, māksla, dizains un arhitektūra. Paredzēti arī dažādi semināri, lekcijas un meistardarbnīcas.

Valsts Mākslas muzejā no 11.aprīļa līdz 18.maijam būs skatāma zviedru glezniecības izstāde no Stokholmas pilsētas mākslas kolekcijas (1890—1960). Stokholmas pilsēta iegādājusies šos mākslas piekšmetus, lai tos iekļautu ikdienas vidē un ar šo mākslas pasauli diendienā varētu iepazīties gan pieaugušie, gan bērni. Kolekcija aptver 70 gadu laika posmu, un tajā pārstāvētas dažādas mākslas skolas un stili no simbolisma un nacionālās censonības līdz klasiskajam modernismam. 23.aprīlī turpat atklās izstādi “Ziemeļu teiksma”. Tajā būs skatāmas gleznas, kas ataino latviešu mākslinieku iespaidus Somijā, Zviedrijā un Norvēģijā. Ziemeļu ainavas gleznojuši Jūlijs Feders, Janis Rozentāls, Vilhelms Purvītis un Eduards Vītols. Latviešu māksliniekus interesējusi arī ziemeļtautu vēsture, folklora un literatūra. Tā, Arturs Baumanis zīmējis somu tautastērpus, bet uz Voldemāru Matviju lielu iespaidu atstājusi Gotlandes arhitektūra un baznīcu skulptūras.

No 15.līdz 18.aprīlim Universitātē notiks Baltijas un Skandināvijas valstu zinātniskā konference “Mājas: pagātnes atmiņas — nākotnes vīzijas”. To organizē LU Praktiskās filozofijas katedra, Ziemeļvalstu informācijas birojs, Ziemeļvalstu Folkloras institūts, Latviešu folkloras krātuve un Baltijas Folkloras institūts. Pirmo reizi kopā pulcēsies filozofi, folkloristi, antropologi un literāti, lai apkopotu pēdējo gadu pētījumus par māju kā funkcionālu dzīves telpu un identitātes nosacījumu, par māju ikdienas tradīcijās un dzīvesstāstu pētījumos.

Starptautiskā baleta festivāla “Rīga'97" ietvaros 27.aprīlī Dailes teātrī notiks Skandināvijas un Baltijas valstu baletskolu audzēkņu koncerts un 2.maijā Nacionālajā operā — šī festivāla noslēguma koncerts ar 11 valstu baleta zvaigžņu piedalīšanos.

Ziemeļu kultūras festivāls būs šī gadsimta lielākie Ziemeļvalstu kultūras svētki Baltijas valstīs.

Aina Rozeniece,

“LV” nozares redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!