Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Diplomātija. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.04.1997., Nr. 88 (803) https://vestnesis.lv/ta/id/42832

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Eiropas savienības komisārs

Vēl šajā numurā

04.04.1997., Nr. 88 (803)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

DIPLOMĀTIJA

Latvijas vēstnieks pie Krievijas vicepremjera

Trešdien, 2.aprīlī, Latvijas vēstnieks Jānis Peters Maskavā tikās ar Krievijas vicepremjeru, Krievijas un Latvijas starpvaldību komisijas Krievijas puses priekšsēdētāju Valēriju Serovu. Vēstnieks nodeva Latvijas Ministru prezidenta biedra, Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas Latvijas puses priekšsēdētāja Anatolija Gorbunova apsveikumu sakarā ar Valērija Serova atkārtotu iecelšanu Krievijas vicepremjera amatā.

Tikšanās gaitā konkretizēts abu valstu starpvaldību komisijas pirmās sesijas norises laiks Maskavā. Tas noteikts aprīļa beigās vai maija sākumā. Līdztekus tiek plānota Latvijas premjera Andra Šķēles un Krievijas valdības vadītāja Viktora Černomirdina darba tikšanās, kuras noslēgumā paredzēts parakstīt vairākas svarīgas vienošanās.

Konkrētāki tikšanās datumi tiks saskaņoti pa diplomātiskajiem kanāliem.

Latvijas vēstniecības

preses dienests


Krievijas vēstnieks pie Latvijas ekonomikas ministra

Trešdien, 2.aprīlī, iepazīšanās vizītē pie ekonomikas ministra Guntara Krasta bija ieradies Krievijas Federācijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Udaļcovs. Tikšanās gaitā apspriestas turpmākās abu valstu ekonomiskās sadarbības iespējas.

Krievijas vēstnieks Aleksandrs Udaļcovs uzsvēra, ka svarīga loma abu valstu sadarbības attīstībā ir Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas darbībai, tāpēc būtu jāaktivizē šīs komisijas darba grupu izveide. Guntars Krasts informēja, ka Latvijas puse jau ir pabeigusi ekonomiskās ievirzes darba grupu izveidi.

Sarunas gaitā pārrunāta arī abu valstu tirdzniecisko sakaru attīstība. Kā zināms, Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījumā Krievijai joprojām ir pirmā vieta, 1996.gadā tas bija 21,2 procenti no kopējā apgrozījuma apjoma. Ekonomikas ministrs gan pauda viedokli, ka turpmākajos gados vairāku objektīvu cēloņu dēļ tirdzniecības apjoms ar Krieviju varētu arī nepieaugt, taču tas nekādā ziņā nenozīmē, ka abu valstu ekonomiskās sadarbības iespējas jau pilnībā izmantotas. Guntars Krasts, iepazīstinot vēstnieku ar Latvijas ekonomikas prioritārajiem virzieniem, īpaši uzsvēra investīciju nepieciešamību tautsaimniecības pārstrukturizēšanā.

Krievijas vēstnieks A.Udaļcovs sarunā ar ekonomikas ministru G. Krastu ierosināja abām valstīm nopietni pievērsties tirdzniecības pārstāvniecību izveidei, jo tas nenoliedzami veicinātu Latvijas un Krievijas ekonomiskās sadarbības tālāku attīstību. Latvijas puse visnotaļ atbalstīja šo priekšlikumu. Nolemts arī pilnveidot savstarpējās informācijas apmaiņu par ekonomiskās ievirzes problēmām.

Ieva Jākobsone,

EM preses sekretāre


Par Latvijas un Lietuvas kopīgu robežkontroles punktu

Vakar, 3.aprīlī, Rīgā tika parakstīts līgums starp Latviju un Lietuvu par kopīgu muitas un robežas kontroli Grenctāles robežkontroles punktā. Līgumu parakstīja Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Robežsardzes priekšnieks Gunārs Dāboliņš, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes priekšnieks Normunds Niedols, Lietuvas Iekšlietu ministrijas Robežpolicijas departamenta galvenais komisārs Audroņus Beišis ( Audronius Beišys ), Lietuvas Finansu ministrijas Muitas departamenta direktors Alvīds Budris ( Alvydas Budrys ).

Pēc līguma parakstīšanas notika preses konference. To ievadot, Latvijas Robežsardzes priekšnieks G.Dāboliņš teica:

— Šī līguma parakstīšana nozīmē to, ka turpmāk mūsu robežu apsardzība tuvināsies Eiropas standartiem. Konkrētāk runājot: Grenctāles robežpunktā tiks vienkāršotas visas muitas un robežkontroles procedūras — robežas šķērsotāju, kravu pārbaude. Agrāk šīs procedūras notika Latvijas pusē un Lietuvas pusē. Tagad kontroli kopīgi veiks abu valstu robežsargi un muitnieki. Līdz ar to samazināsies mašīnu, robežu šķērsotāju rindas Grenctāles robežpunktā. Cerams, ka tas ļaus palielināt kravu plūsmu caur mūsu valstīm.

Preses konferences turpinājumā žurnālisti uzzināja, ka paredzēts arī turpmāk veidot kopīgus robežkontroles punktus uz Latvijas un Lietuvas robežas. Paritātes princips paredz, ka nākamais robežkontroles punkts tiks ierīkots Lietuvas pusē.

Vakar parakstītais līgums stāsies spēkā šā gada 1.augustā. Nākamais kopīgais robežkontroles punkts savu darbību, iespējams, sāks nākamgad. Līguma parakstītāji uzsvēra, ka vēl ir tikai kopīgā darba sākums. Rūpīgi jāseko, lai šis process atbilstu Eiropas standartiem, jāsaskaņo abu valstu likumdošanas un normatīvie akti. Jāsakārto arī daudzas organizatoriskas un tehniskas lietas, piemēram, abu valstu robežsardzes un muitas darbinieku kopīga apmācība, komunikāciju iekārtošana utt. Pēc līguma stāšanas spēkā, turpinot kopīgo robežkontroles punktu izveidošanas procesu, būs iespējams arī iedarbīgāk apkarot kontrabandu, nelegālo robežas šķērsošanu un nelegālo migrāciju, organizēto noziedzību, piemēram, narkotiku tranzītu vai ievešanu Baltijas valstīs.

Viesturs Avots,

“LV” korespondents

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!