"Lai lēmumi tiktu pieņemti skaidri"

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga — intervijā Latvijas radio 10. aprīlī

Ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu 10.aprīļa raidījumā "Pusdiena" pulksten 12.30 sarunājas radio žurnālists Andris Siksnis

— Šī nedēļa solās būt droši vien, vēl spraigāka nekā pagājusī mūsu valdības partiju politiķiem, un prese, protams, cieši seko ikvienai tikšanās reizei, jo ne velti daudzi saskata pamatu valdības krišanai, līdz ar to, iespējams, jau pat jaunas valdības veidošanai. Vakar Latvijas televīzijas "Panorāmā" jūs teicāt, ka mūsu valsts ir nonākusi krīzes situācijā, ka krīze ir valdībā un koalīcijas partneru starpā, un, protams, šīrīta pirmās stundas jau par to liecina — premjera paziņojums un politiķu izteikumi. Vai jūs redzat scenāriju, kā šī krīze attīstīsies un atrisināsies?

V.Vīķe–Freiberga:

— Scenāriji ir vairāki, un es gribētu cerēt, ka ceturtdien varbūt mēs redzēsim, kurš no šiem scenārijiem tiks īstenots. Līdz tam laikam turpināsies ļoti intensīvas konsultācijas, ieskaitot Valsts prezidentes konsultācijas ar koalīcijas partneriem. Es ļoti labprāt iepazīšos ar viņu viedokli, viss, protams, bet valdības stabilitāte galvenokārt, es domāju, patlaban ir pozīcijas, faktiski abu koalīcijas partneru – "Tēvzemei un Brīvībai" un "Latvijas ceļa" — rokās, jo Tautas partijas viedoklis, protams, paliek stabils un atbalsta premjeru kā savas partijas pārstāvi. Turpretī ar pārējiem diviem koalīcijas partneriem, man šķiet, būs nepieciešamas diezgan nopietnas un padziļinātas pārrunas un situācijas izvērtēšana, pirms noskaidrosies, kurš no dažādiem teorētiski iespējamiem risinājumiem beigu beigās realizēsies. Mans lielais lūgums visiem iesaistītajiem būtu — šīs konsultācijas veikt pēc iespējas raitā gaitā, lai mēs nepaliktu neziņā, lai Latvija nebūtu šīs nestabilitātes ēnā, bet lai lēmumi tiktu pieņemti skaidri un partijas pie tām konsekventi turētos, lai varētu stabilizēties Latvijas valdība vai nu tās patlabanējā sastāvā, vai kādā citā un lai mēs varētu iet uz priekšu.

— Vai jūs redzat šo esošo triju partiju kombināciju arī, pieņemsim, jaunajā valdībā?

V.Vīķe–Freiberga:

— Tā ir ļoti iespējama, un es pat teiktu, ka ir diezgan liela varbūtība, ka tieši šīs trīs partijas vēl arvien paliktu valdībā, bet tas viss tomēr ir zem jautājuma zīmes, es saskatu arī citas kombinācijas, risinājumi ir ļoti dažādi; cik noprotu, tad dažādi varianti tiek ļoti aktīvi apspriesti, un es domāju, ka te mums tiešām nākamo trīs četru dienu laikā ļoti daudz kas vēl notiks.

— Vai tāpat kā variantu jūs redzat Andri Šķēli premjera amatā?

V.Vīķe–Freiberga:

— Nu, kā teorētisks variants, protams, tas ir viens no iespējamiem variantiem.

— Jā. Es mūsu sarunas sākumā minēju premjera Šķēles izplatīto paziņojumu, kurā viņš būtībā uzslavēja savas valdības darbu un Latvijas ekonomisko rādītāju uzlabošanos, arī vakar televīzijā viņš teica, ka valdība jāvērtē pēc valsts ekonomiskajiem rādītājiem, tātad kopprodukta pieauguma, saimnieciskās darbības tempu pieauguma, tādiem tīri ekonomiskiem parametriem. Vai, jūsuprāt, tas ir galvenais, bet vai vienīgais, pēc kā jāvērtē valdības darbs?

V.Vīķe–Freiberga:

— Valdības vērtējums beigu beigās ir subjektīvs. To vērtē gan tauta, gan parlaments, gan arī paši valdības locekļi, un šobrīd, kā redzam, viens no aspektiem ir — vai valdība ir saliedēta, vai tā ir stabila, vai tā spēj saskaņot savus viedokļus, lai spētu virzīties uz priekšu saviem izvirzītajiem mērķiem pretī, lai spētu risināt tās problēmas, kas ir valstij priekšā. Ja pašā valdības sastāvā jau ir nopietnas nesaskaņas, tas, protams, kavē tās darbību un mazina tās efektivitāti. Pirmais, kas valdībai ir jāpanāk, ir labāks mehānisms, kā saskaņot savus viedokļus, lai apmierinātu visus koalīcijas partnerus, vai nu viņi paliktu tie paši kā šobrīd, vai izveidotos citāda koalīcija — tas ir gandrīz sekundārs jautājums par to, vai valdības locekļi ir spējīgi sadarboties komandā.

— Arī vakar jūs runājāt par privatizāciju, procesu, kas ir varbūt vislielākā politiķu nodarbība, tātad šajā laikā mazāk notiek valsts aktīva citu problēmu risināšana no valdības puses. Premjers īsti nepiekrita, viņš teica, ka esot ļoti koši, veiksmīgi piemēri privatizācijā. Kādā, teiksim, pārliecībā jūs esat tagad pēc vakardienas sarunas, vai premjers ir pārliecinājis, ka ir plusi un mīnusi?

V.Vīķe–Freiberga:

— Nu, protams, par katru glāzi var vienmēr teikt — tā ir puspilna vai pustukša, un es jau nekad neesmu atstājusi novārtā tos mūsu sekmīgos privatizācijas paraugus, esmu izmantojusi visas iespējas, lai tos slavinātu ārzemju pārstāvjiem visos iespējamos forumos, un par tiem noteikti priecājos. Jautājums šeit ir par privatizācijas procesu vispār, par līdzšinējās darbības kopējo izvērtējumu, kādu bija pieprasījis ekonomikas ministrs, bet visvairāk par to, kādā veidā risinās vēl atlikušo ļoti lielo, ļoti ienesīgo milzīga apjoma uzņēmumu privatizācija, vai tā notiek pietiekami caurspīdīgā veidā, vai varam būt pilnīgi droši, ka tur nepaceļas dažādi kukuļdošanas vai citāda veida draudi, lai publikai būtu pārliecība, ka tiešām tas tā nav noticis.

Ir jābūt šiem procesiem pietiekami objektīviem, un te nu ir zināmi notikumi, piemēram, sakarā ar "Latvenergo" vadības maiņu, tāda situācija, ka cilvēks, kas kā nekā ir prokuratūrā apvainots par finansiālām mahinācijām un vēl nav stājies par to tiesas priekšā, tiek atsaukts atpakaļ amatā tieši šādā kritiskā brīdī, tad rodas tomēr jautājumi par visu šo procesu caurspīdīgumu un leģitimitāti, par, man šķiet, visai neveiksmīgiem risinājumiem.

— Pagājušajā nedēļā izskanēja arī tādi viedokļi, ka pēc jūsu iedziļināšanās šais konkrētajos gadījumos varbūt jums ir vienpusīga informācija, vai tika vaicāts retoriski — no kurienes prezidente ņem informāciju par tieši šādām saimnieciskām lietām? Kā tas ir īstenībā?

V.Vīķe–Freiberga:

— Prezidente saņem informāciju no ļoti daudziem un dažādiem avotiem. Un prezidentei ir mūžu garš treniņš ļoti lielu informācijas daudzumu ļoti ātrā apguvē.

— Šodienas jaunums ir arī tas, ka Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisija "Latvijas kuģniecības" un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā apsver iespēju tikties ar jums, lai uzklausītu jūsu viedokli par privatizācijas procesu valstī un sniegtu arī komisijas rīcībā esošu informāciju. Vai jums tā ir interesanta?

V.Vīķe–Freiberga:

— Noteikti jā. Es esmu gatava to darīt.

— Tātad jūs tiksities, jums bija paredzēta arī tikšanās šonedēļ ar valsts kontrolieri Raitu Černaju, acīmredzot šo politisko kolīziju dēļ tā nenotiks.

V.Vīķe–Freiberga:

— Mēs to, es domāju, vienkārši atliksim uz nākamo nedēļu, mums bija sen paredzēta šāda tikšanās, bet nav būtiski, lai tā notiktu šādā vai citā datumā, un, ņemot vērā patlabanējo situāciju, mēs to vienkārši pārbīdīsim.

— Jūs jau minējāt "Latvenergo" — šo neapšaubāmi uzmanības centrā esošo organizāciju, un izskanējuši arī viedokļi, ka, kamēr tiks vākti šie paraksti par izmaiņām Enerģētikas likumā, notiks restrukturizācija. Līdz ar to varbūt notiks arī neatgriezeniskas pārmaiņas energokompānijā, kas būtu pretrunā varbūt ar kā izrādīsies pēc tam, sabiedrības viedokli. Ko jūs par to domājat, vai tā var būt, un vai tas būtu ētiski?

V.Vīķe–Freiberga:

— Es saprotu, ja "Latvenergo", sekojot valdības rīkojumam, ir stājusies pie šīs restrukturizācijas kā profesionāli veicama darba, ja tai valdība to ir prasījusi, tad ir pienākums to izpildīt. Protams, es ceru, ka netiks pieņemti nekādi neatgriezeniski līgumi un lēmumi, kamēr tomēr no publikas puses ir pacēlušies tomēr tik vērā ņemami iebildumi.

— Ja mēs varam turpināt ar pagājušās nedēļas pašas nogales vēl dažiem notikumiem — vēlēšanu tiesībām nepilsoņiem. Tas tika akcentēts sestdien partijas "Līdztiesība" kongresā. Un vēl "Līdztiesība" ir nolēmusi vākt parakstus, prasot oficiālu statusu krievu valodai. Kāds ir jūsu viedoklis šais jautājumos?

V.Vīķe–Freiberga:

— Es domāju, šī partija konsekventi seko savai izvēlētajai politikai un cenšas kā nekā aktivizēt tādas domas, ka viņiem seko viņu elektorāts. Latvijas Saeimas, valdības viedoklis un arī Eiropas Savienības viedoklis ir pilnīgi skaidrs: Latvijai ir viena oficiālā valoda, tas ir tā pieņemts un apstiprināts, un es neredzu absolūti nekādu pamatu mums atgriezties atpakaļ pie mūsu valodas likuma, kur jautājums ir, es uzskatu, galēji atrisināts. Un attiecībā uz pašvaldību vēlēšanām es vēlētos uzsvērt un atgādināt, ka visā Eiropas Savienībā ir tāda prakse, ka nepilsoņi nebauda tās pašas priekšrocības kā pilsoņi. Tamdēļ pilsonība ir privilēģija, kas pilsonim tātad piešķir zināmas tiesības, kādu nepilsonim nav, tas ir pilnīgi normāli, un tā tas ir lielajā vairumā Eiropas Savienības valstu. Es zinu, ka šinī konkrētā gadījumā, piemēram, Igaunija un Somija atšķiras, bet tie ir izņēmumi. Un Latvija savā nostājā ieņem to pašu viedokli, ko lielais vairums Eiropas valstu.

— Jā, un, ja runājam par krievu valodas statusu, vai jūs redzat kādu starptautisku fonu, kāpēc "Līdztiesība" tādu var aktualizēt, vai tā ir vienkārši, kā jūs teicāt, viņu ideoloģija?

V.Vīķe–Freiberga:

— Es domāju, ka tur viņi ir vienkārši uzticīgi savai pārliecībai un savai ideoloģijai, un, lūk, demokrātiskā valstī viņiem ir tā privilēģija, ka viņi pilnīgi brīvi šos savus viedokļus var paust.

— Vēl turpinot par valdības darbu. Valdība pagājušajā nedēļā atlika plānoto reģionālās reformas koncepciju, kas paredzēja deviņu vēlētu reģionu izveidi, un līdz ar to pārejas periodā līdz 2005. gadam varētu notikt piecu reģionālo pašvaldību vēlēšanas. Katrā gadījumā komplicēts plāns un varbūt arī valdības rīcība. Kā jūs uzskatāt, vai reģionālā reforma nav krietni saildzināta un arī valdības nostāja padarīta neskaidra?

V.Vīķe–Freiberga:

— Es baidos, ka, manā uztverē, viss šis jautājums ir kļuvis stipri vien haotisks. Saskaroties ar pašvaldību pārstāvjiem dažādos Latvijas novados, es dzirdu vienas un tās pašas sūdzības par neskaidrību, kas valda šai situācijā, par vēlmi pēc tādiem plāniem, kuros varētu izvērtēt tīri ekonomiskās implikācijas, lai varētu izvēlēties, kas būtu perspektīvāks, izdevīgāks gan no vietējo iedzīvotāju, teiksim, pakalpojumu un tamlīdzīga viedokļa, bet arī pavisam citā līmenī reģionālās plānošanas sakarībā. Un, es domāju, it sevišķi svarīgs šis jautājums ir par reģionālo plānošanu, par mūsu reģionu spēju attīstīt tādus projektus, kas var izturēt konkurenci dažādās Eiropas Savienības programmās, un galvenokārt arī par dažādu mūsu reģionālo projektu proponētāju spējām šos projektus pēc tam arī realizēt. Tās ir ļoti būtiskas programmas, tieši attīstības jomai vajadzētu, manuprāt, patlaban likt uzsvaru un šīs reformas ātrāk virzīt uz priekšu.

— Vai šis nav arī politisks jautājums, jo galu galā Helsinku sanāksme arī deva rekomendācijas tieši šai jomā kā vienā no tādām visvairāk rūpes prasošajām ?

V.Vīķe–Freiberga:

— Tas ir, domāju, ļoti nopietni, sevišķi ņemot mūsu demogrāfisko sadalījumu dažādos reģionos, tas ir politiski ļoti jutīgs jautājums.

— Vēl kāds jautājums, kas, manuprāt, ir cieši saistīts ar mūsu valsts kursu uz Eiropas Savienību. Pagājušajā nedēļā zemkopības ministrs Aigars Kalvītis atzina, ka lauksaimniecības kā nozares nesakārtošanas dēļ Latvija nekādi nevar cerēt uz sarunu pabeigšanu par iestāšanos Eiropas Savienībā laikā līdz 2003.gadam. Un tas varbūt ir zināmā mērā pretrunā ar līdzšinējām optimistiskajām prognozēm. Kā jūs redzat lauksaimniecības sfēras sakārtošanu un arī politiķu pievērstu uzmanību tai?

V.Vīķe–Freiberga:

— Es biju šokēta par šo zemkopības ministra paziņojumu, jo tas ir klajā pretrunā ar to visu, ko Latvijas valdība līdz šim ir paudusi, un ar apņemšanos, ko tā bija pieņēmusi un citiem deklarējusi. Līdz šim vienmēr Latvija ir bijusi konsekventa savā apņēmībā iestāties Eiropas Savienībā, vārdu sakot, būt gatavai pabeigt sarunas ar 2003.gada pirmo janvāri, un, protams, lauksaimniecības sadaļa visām kandidātvalstīm rada ļoti nopietnas problēmas. Sarunām šī sadaļa vispār patlaban nav atvērta, tā būs noteikti viena no pašām grūtākajām, te Latvijai ir ļoti nopietni jāgatavojas un jāpiestrādā pie šīs sagatavošanās, kaut vai ar priekšlikumiem, kur viņi varētu prasīt eventuāli pārejas noteikumus. Bet drīzāk nebūtu vis tik negatīvistiski jau jādeklarē iepriekš, ka mums nekas neiznāks un mēs nekur netiksim. Es gan sagaidītu no Zemkopības ministrijas ļoti aktīvu rīcību, kas jau izstrādātu ļoti precīzu un skaidru plānu, kā mēs paredzam eventuāla pārejas perioda pieprasījumus un kā mēs to varētu risināt. Es biju, atklāti sakot, tiešām šokēta par šo ļoti pārsteidzošo deklarāciju, kas pilnīgi izlec no Latvijas oficiālās politikas.

— Arī jūs šonedēļ dosities ārpus Rīgas, neraugoties uz politisko situāciju, uz Dobeles rajonu. Ko jūs tur darīsit?

V.Vīķe–Freiberga:

— Mēs ceram tur doties, ja viss nokārtosies tādā veidā, ka miers būs mājās un varēsim braukt mežus stādīt.

— Laiku pa laikam mēs jums vaicājam — kā ir ar jūsu korespondenci, droši vien tā ir kupla arī šoreiz. Par ko jums raksta Latvijas pilsoņi un iedzīvotāji, kas ir viņu rūpes, un ko jūs viņiem atbildat?

V.Vīķe–Freiberga:

— Vēstuļu skaits ir janvārī — 692, februārī –787, šomēnes jau 821 vēstule. Turpinās un pieaug palīdzības prasījumi par ļoti lielu problemātikas klāstu, tātad būtībā tie jautājumi, kas liecina par grūtībām ar izpildvaras spēju risināt šīs iedzīvotāju dažādās problēmas. 115 vēstules ir pārdomas par aktualitātēm, kā, piemēram, par privatizācijas jautājumiem, Nacionālā bibliotēka ir aktuāla, izglītības jautājumi, dažādas konkrētas lietas, ir arī ieteikumi Triju Zvaigžņu ordeņiem un laba vēlējumi un sveicieni prezidentei, viens otrs kolekcionārs no ārzemēm vēlas foto un parakstu, teiksim, autogrāfu vai ko tādu.

— Kam jūs deleģējat šīs saimnieciskā rakstura vēstules?

V.Vīķe–Freiberga:

— Mums ir sadalīts, tur ir vesela komanda, kas strādā, piemēram, ja ir iesaistītas pašvaldības, dažādas instances, tad atbildīgie padomnieki tās pārsūta un atbild katram sūtītājam, kur viņa lūgums ir ticis pārsūtīts.

— Jūs pieminējāt arī Nacionālo bibliotēku, ko cilvēki raksta par šī projekta realizāciju?

V.Vīķe–Freiberga:

— Nu tur ir stipri liela viedokļu dažādība, bet, lūk, ir 26 vēstules, no tām viena ir ar 1004 parakstiem no Ogres invalīdu biedrības ar raizēm par šo finansēšanas metodi, viņi uzskata, ka invalīdiem tas būtu apgrūtinājums, 1004 paraksti šajā vienā vēstulē, tas ir ļoti iespaidīgi.

— Vai tas jūs iespaido?

V.Vīķe–Freiberga:

— Jā, tieši tā.

— Labi, acīmredzot mēs šodien arī vairs nerunāsim, bet gaidīsim jūsu tikšanos rezultātus ar politiķiem un neapšaubāmi arī ceturtdienas balsojumu Saeimā. Paldies, ka nācāt šeit un atbildējāt uz mūsu jautājumiem. Līdz nākamajai reizei.

Pēc ieraksta "LV" diktofonā