“Likumu nedrīkst pārkāpt, pat labu motīvu mudināts...”

Raits Černajs, Latvijas Republikas Valsts kontrolieris, — “Latvijas Vēstnesim”

— Šī gada sākums Valsts kontrolē (VK) raksturīgs ar vairākām pārmaiņām, kas izriet no pērn novembrī Valsts prezidenta izsludinātajiem grozījumiem likumā “Par 1923. gada 2. augusta likuma “Par Valsts kontroli” atjaunošanu”.

— Jā, grozījumi minētajā likumā paplašinājuši Valsts kontroles tiesības pašvaldību pamatbudžeta un speciālo budžetu iekasēšanas un izlietošanas kontrolē. Jūtami pieaudzis darba apjoms, taču Valsts kontrolei piešķirtie budžeta līdzekļi nav palielināti. Tiesa gan, šogad mums atvēlēts savām vajadzībām paturēt 20 procentus no iekasētajām soda naudām, kas noteiktas revīziju rezultātā. Protams, VK naudu nesaņem no tā, kas valstij nozagts vai noslēpts — to ieskaita valsts budžetā. Tomēr neliels līdzekļu papildinājums var būt. Līdzīga prakse ir Lietuvā. No vienas puses, tāda kārtība zināmā mērā ir mūsu darba efektivitātes rādītājs. Bet, no otras puses, tas liek uzmanīties, lai naudas papildināšana tādā veidā nekļūtu par pašmērķi, neliktu izvairīties no piņķerīgākajām lietām. Svarīgi, lai Valsts kontrole nepārvērstos par tādu kā naudas iekasēšanas organizāciju.

Šajā gadā izveidojām ceturto — Pašvaldību revīziju — departamentu, ko vada Elga Bernāne. Pirms tam viņa bija Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta direktore.

— Droši vien sakarā ar VK tiesību un uzdevumu palielināšanos nepieciešams vairāk darbinieku?

— Gluži otrādi. Izveidojot jauno departamentu, kopējo Valsts kontroles revidentu skaitu samazinājām par divdesmit. Tagad viņu ir 84. Likvidējām Valsts kontroles struktūras vairākos rajonos, atestējām revidentus, gandrīz pilnīgi atteicāmies no revidentu palīgiem. Pašlaik katrā no četriem departamentiem ir divdesmit revidentu, taču pārbaudēs pieaicinām arī zvērinātus revidentus, lietpratējus — ekspertus atsevišķās nozarēs. Esam aprēķinājuši, ka veikt revīzijas rajonos, izbraucot turp ar kvalificētiem revidentiem, iznāk lētāk, nekā rajonos pastāvīgi algot štata darbiniekus. Turklāt jāņem vērā psiholoģiskais faktors. Ja revidents dzīvo tajā vietā, kur jāveic revīzija, teiksim, tajā pašā pašvaldībā, izmanto tās struktūrvienību pakalpojumus, diezin vai viņš spēs būt objektīvs savos vērtējumos. Protams, reģionālajos centros, piemēram, Daugavpilī, Ventspilī, Valmierā vai vēl dažuviet, mūsu darbinieki paliks, taču viņi galvenokārt apkopos informāciju, sadarbosies ar vietējām pašvaldībām. Taču revīzijās uz reģioniem, rajoniem dosies revidentu grupas no Rīgas.

— Vai šogad esat jau sākuši lielākas pārbaudes pašvaldībās?

— Jā, pašlaik kompleksa revīzija notiek Alūksnes pašvaldībā. No turienes bija sūdzības par dažādām nelikumībām. Domāju, ka visā drīzumā Valsts kontrolei būs savs vērtējums par šo lietu.

Pagājušajā gadā izdarījām pārbaudes Saulkrastu, Rēzeknes, Ogres, Valmieras domē un vēl dažās citās pašvaldībās. Atceros vienu visai spilgtu epizodi. Rēzeknes virsmežniecība sūdzējās, ka Kaunatas pagasta valde rīkojusies neatbilstoši likumam, atņemot ap 3000 hektāru meža. Turklāt daļu no tā iedalījuši pašu darbiniekiem savām vajadzībām. Šo lietu virzījām uz tiesu, un tās spriedums bija labvēlīgs virsmežniecībai. Šis nav vienīgais gadījums, kad ar mūsu valsts bagātību — mežiem rīkojas, kā vien labpatīk. Un, ja vēl to dara pašvaldības, tad kaut kas nav kārtībā valstī.

Esam izstrādājuši stratēģisko plānu, kuru atbalsta arī Pašvaldību savienība, ka reizi četros gados centīsimies kompetenti pārbaudīt katru no gandrīz 600 esošajām pašvaldībām: cik atbilstoši likumam tās iekasē un izmanto savus līdzekļus.

— Kāda ir Valsts kontroles saikne ar Pasaules banku un darbība šīs bankas piešķirto kredītu izmantošanas pārbaudē?

— Ar Pasaules bankas pārstāvjiem esam tikušies vairākkārt. Tā ir ieinteresēta, lai nostiprinātos Valsts kontrole. Pasaules banka mums piešķīrusi 200 000 ASV dolāru — kā stipendiju, pabalstu, lai mācītu speciālistus, revidentus, iegādātos kvalitatīvu biroja tehniku utt. Tāpēc negribu piekrist šur un tur saziņas līdzekļos pavīdējušai domai: kā gan Valsts kontrole varot būt neatkarīga, ja Pasaules banka to finansiāli atbalstot...