RUNAS. REFERĀTI

Par izglītību katram savā dzimtajā valodā

Juris Celmiņš, Izglītības un zinātnes ministrs:

Ar Hāgas ieteikumu mērauklu

Cienītie konferences dalībnieki, viesi!

Man ir prieks apsveikt jūs ar šādu konferenci. Es uzskatu, ka tas ir ļoti svarīgs un būtisks jautājums — mūsu pamatprincipi minoritāšu izglītībā un perspektīvas to risinājumā. Pēdējo dienu, pēdējo nedēļu notikumi arī apliecina, cik aktuāls Latvijā ir šis jautājums. Mazākumtautībām nodrošināt izglītību savā valodā — tas arī liecina par demokrātiskās attīstības līmeni mūsu valstī. Jāsaka, Latvijai ir liela un pietiekami veiksmīga pieredze šinī jautājumā, uzkrāta līdz 1940. gadam, kad praktiski Latvijas valstī visām minoritātēm bija nodrošinātas iespējas iegūt izglītību savā valodā, ja vien tās to vēlējās. Tad sekoja drūmi piecdesmit gadi, kuros tika iznīcinātas šīs tradīcijas. Un Latvijā reāli palika iespējas iegūt izglītību tikai divās valodās — latviešu un krievu valodā. Bet jāpiebilst, ka bija veselas sfēras, nozares, no kurām izglītība latviešu valodā bija izstumta.

Tagad ir periods, kad mēs atjaunojam šīs divas lietas. Pirmkārt, mēs atjaunojam latviešu tautas tiesības iegūt izglītību savā dzimtajā valodā, un, otrkārt, mēs atjaunojam minoritāšu tiesības iegūt izglītību savā valodā. Šobrīd mēs varam teikt, ka Latvijā ir 13 minoritāšu skolas vai klases. Šī iespēja ir pavērta minoritāšu tautībām pēc 1990.gada, pēc neatkarības atjaunošanas.

Es gribētu runāt par to, ka te ir divi aspekti, kurus, manuprāt, šajā politikā mēs nedrīkstam sajaukt.

Uzruna konferencē “Pamatprincipi nacionālo minoritāšu izglītībā: problēmas un perspektīvas Latvijā” Rīgā 5.aprīlī

“Nacionālās cilvēktiesību institūcijas”

Valdis Birkavs, ārlietu ministrs, — ANO Cilvēktiesību komisijas 53.sesijā Ženēvā 2.aprīlī

Priekšsēdētāja kungs, augsti godātie komisijas locekļi, dāmas un kungi!

Man ir liels gods uzstāties Cilvēktiesību komisijas 53. sesijā. Atļaujiet man apsveikt vēstnieku Somolu sakarā ar ievēlēšanu priekšsēdētāja amatā, un es esmu pārliecināts, ka viņa prasmīgā vadībā un ar nenogurstošu darbu komisija sasniegs labus rezultātus, kas sekmēs cilvēktiesību normu ievērošanu.

Atļaujiet man arī izteikt atzinību par to ciešo sadarbību, kāda ir Latvijai ar ANO Cilvēktiesību centru. Es gribētu īpaši pateikties pirmajam ANO cilvēktiesību Augstajam komisāram Hosē Ajalam Laso par viņa taisnīgumu un objektivitāti, kas ir tik būtiska cilvēktiesību delikāto problēmu risināšanā.

Es priecājos, ka viņa lielā pieredze nāks par labu viņa valstij, un es labprāt strādāšu kopā ar savu uzticamo kolēģi, viņam esot jaunā amatā.

Latvija jau agrāk ir izteikusi savu atbalstu Cilvēktiesību centra ierosinātajām reformām. Mēs uzskatām, ka vēl ir nepieciešamas tālākas reformas, un mēs esam gatavi atbalstīt šos centienus. Cilvēktiesību centram bija ļoti nozīmīga loma, nosakot kritērijus cilvēktiesību “arhitektūrai” Latvijā.

Latvijas valdībai ir stingra politiska apņēmība, ka, veidojot nacionālo struktūru cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanai un aizsardzībai, tā savā darbībā vadīsies no pašiem augstākajiem cilvēktiesību kritērijiem.