Saeimas 24. marta sēde

25. martā

Stenogramma

Nobeigums. Sākums "LV" nr. 82., 83/84., 86., 87.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Bāna kungs, vēlaties ko teikt?

E.Bāns (LZS, KDS, LDP). Paldies tiem, kas ierosināja šīs jaunās domas. Es domāju, ka Čerāna kunga ierosinātais jautājums ir ļoti būtisks un aktuāls. Un mēs esam par to domājuši, ka vajadzētu izstrādāt vai nu uzņēmējdarbības ienākumu aizsardzības likumu, vai zemnieku statusu par lauksaimniecību vai kādā citādā veidā, kā tas ir Lietuvā par valsts sarunām, ražotājiem ar valdību vai savādāk, bet tāds likums ir vajadzīgs. Šis kooperācijas likums varbūt neietilpinās visus šos jautājumus, jo šeit ir jāatregulē tas, lai sakārtotu kooperatīvo dibināšanas un darbības statusu. Ļoti iespējams, ka šeit varam papildināt uz otro lasījumu. Tāpēc es izteikšu garāku priekšlikumu šim likuma otrajam lasījumam. Mēģināsim to kopīgiem spēkiem iestrādāt. Bet jautājuma nostādne ir pareiza. Paldies Grinovska kungam par jūsu vērtējumu, ka lauksaimniecībā visiem ir jābūt vienādiem starta nosacījumiem vai finansēšanas nosacījumiem. Diemžēl šobrīd tas tā nav, un tas mums likumā ir noteikti jāiestrādā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par likumprojekta “Par kooperatīvajām sabiedrībām un to savienībām” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 1, atturas — 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

E.Bāns. Ierosinu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisijas vārdā noteikt termiņu — 30.aprīli.

Sēdes vadītājs. Deputātiem par termiņu — 30.aprīlis — iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas likumā “Par policiju””. Pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Jānis Kazāks, frakcija “Latvijai”.

J.Kazāks (TKL). Dārgie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.1782. Šis dokuments ir jau savu laiku, teiksim tā, “nogulējis”, un mūsu mērķis ir panākt šīs pašvaldības policijas darba kvalitātes un darba efektivitātes uzlabošanu. Līdz ar to šis priekšlikums ir ļoti tuvs saistībā ar pašvaldību jau plānoto caurspīdīgo budžetu. Tāpēc, zinot to, ka tiek gatavots dokuments par šā jautājuma izskatīšanu steidzamības kārtā, varbūt es drīkstu lūgt izskatīt šo jautājumu kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Godātais referent, steidzamību mēs varam pieņemt pēc Saeimas komisijas vai ne mazāk kā 10 deputātu priekšlikuma. Šāda priekšlikuma nav.

J.Kazāks. Paldies! Tāpēc es lūdzu balsot pirmajā lasījumā par šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas likumā “Par policiju”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 7, atturas — 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

J.Kazāks. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 10.aprīlim.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret nosaukto termiņu — 10.aprīlis — nav. Lēmums ir pieņemts.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu. Likumprojekts “Grozījums Civillikumā”. Juridiskās komisijas vārdā — Kristiāna Lībane, frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Lībane (LC). Cienījamie kolēģi, man uzreiz jums jāsaka, ka darba kārtībā un tur nodrukātajos dokumentu numuros ir ieviesusies tehniska kļūda. Uz šo darba kārtības punktu neattiecas dokuments nr. 1942, bet attiecas tikai dokuments nr.2374. Lai gan taisnība ir darba kārtībā teiktajam, ka likumprojektā kā priekšlikums ir iekļauts likumprojekts ar reģistrācijas nr. 222. Bet tagad izskatām tikai šo nelielo tabulu ar diviem priekšlikumiem, jo to likumprojektu, ko ir iesniedzis Ministru kabinets un kas ir norādīts darba kārtībā pie šā darba kārtības punkta ar nr. 1942, Juridiskā komisija vēl līdz galam neizskatīja, bet lēma atlikt un ievākt vēl papildu ziņas par visu šo ezeru īpašniekiem. Bet mēs toties varam skatīt to otru dokumentu — nr. 2374. Te ir saņemts priekšlikums no Juridiskās komisijas. Redakcionāli precizēt likumprojekta ievada daļu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret šādu redakcionālu precizējumu nav. Pieņemts. Tālāk lūdzu!

K.Lībane. Otrs priekšlikums, kas ienācis un kas ir šā apvienotā likumprojekta ar reģistrācijas nr. 222, priekšlikums no Ministru kabineta, nav guvis atbildīgās komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas atzinumu — neatbalstīt Ministru kabineta iesniegto likumprojektu — nav. Līdz ar to šis priekšlikums ir noraidīts.

K.Lībane. Tad varētu balsot par to redakciju, kuru Juridiskā komisija ierosina pieņemt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījums Civillikumā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 2, atturas — 4. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem trešajam lasījumam.

K.Lībane. Ja kolēģiem nav iebildumu, tad termiņš varētu būt 5.aprīlis.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret termiņu — 5.aprīlis — nav. Lēmums ir pieņemts.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” . Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”. Pirmais lasījums.

K.Leiškalns (LC). Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Mēs strādājam ar dokumentu nr. 2299. Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Par grozījumiem likumā “Par aviāciju””. Likumprojekts groza 27.1.pantu un 27.2. pantu, vienā konkretizējot lidostu nodevas veidus un otrajā no šiem pantiem nosakot nodevu sadalījumu.

Kas attiecas uz Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju, tad Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir nolēmusi atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, un tas pats ir sakāms par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju. Mēs esam nolēmuši atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, un aicinu deputātus balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 4, atturas — 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem otrajam lasījumam.

K.Leiškalns. Ierosinu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 8.aprīlis, 1997.gads.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret nosaukto termiņu — 8.aprīlis — nav. Lēmums ir pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies!

Sēdes vadītājs . Izskatām likumprojektu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” . Pirmais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — Ludmila Kuprijanova, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

L.Kuprijanova (DPS). Cienījamie deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 2376. Likumprojekts “Par valsts sociālo apdrošināšanu” bija iesniegts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā un Sociālo un darba lietu komisijā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai bija pozitīvs lēmums. Arī mūsu komisijai ir pozitīvs lēmums — pieņemt šo likumu pirmajā lasījumā, uz ko es aicinu arī jūs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta “Par valsts sociālo apdrošināšanu” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — nav, atturas — 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem otrajam lasījumam.

L.Kuprijanova. Es lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 21.aprīli.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret nosaukto termiņu — 21.aprīlis — nav. Lēmums ir pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Dānijas Karalistes valdības līgumu par vīzu režīma atcelšanu”. Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — Paulis Kļaviņš, LZS, KDS un LDP frakcija.

P.Kļaviņš (LZS, KDS, LDP). Cienījamais Prezidij un kolēģi! Es lūdzu vispirms šo pirmo lasījumu atzīt par steidzamu, šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Par vai pret steidzamību runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Dānijas Karalistes valdības līgumu par vīzu režīma atcelšanu” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 1, atturas — 5. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts. Paulis Kļaviņš — komisijas vārdā. Lūdzu!

P.Kļaviņš. Es lūdzu tagad šo likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Dānijas Karalistes valdības līgumu par vīzu režīma atcelšanu” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — nav, atturas — 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu jūsu priekšlikumu par to, kad tas izskatāms otrajā lasījumā.

P.Kļaviņš. Es lūdzu tūlīt arī pieņemt šo likumu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret šā likuma tūlītēju izskatīšanu otrajā lasījumā iebildumu nav. Lūdzu!

P.Kļaviņš. Šeit jau nav mums nekādu izmaiņu, un tas ir tāds, kādu jau ārlietu ministrs ir parakstījis, ir pieņemams.

Sēdes vadītājs. Tātad jūsu priekšlikums...

P.Kļaviņš. Jā. Bez pārmaiņām. Tur neko nevar mainīt. Vai nu balsojam par, vai pret.

Sēdes vadītājs. Tātad jūsu priekšlikums ir balsot par šā likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Dānijas Karalistes valdības līgumu par vīzu režīma atcelšanu” pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — 1, atturas — 4. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Vācijas Federatīvās Republikas valdības līgumu par karā kritušo personu apbedījumiem” . Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — Paulis Kļaviņš, LZS, KDS un LDP frakcija.

P.Kļaviņš (LZS, KDS, LDP). Es lūdzu deputātus pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. To iesaka Ārlietu komisija pēc saviem apsvērumiem un sava iekšējā balsojuma.

Sēdes vadītājs. Tātad strādājam ar dokumentu nr. 2384. Es atvainojos!

P.Kļaviņš. Nē, nē, nr.2317.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Vācijas Federatīvās Republikas valdības līgumu par karā kritušo personu apbedījumiem” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Kādi ir jūsu priekšlikumi par izskatīšanu otrajā lasījumā?

P.Kļaviņš. Līdz 10.aprīlim iesniegt priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Kādi ir jūsu priekšlikumi par izskatīšanu otrajā lasījumā? Kurā datumā?

P.Kļaviņš. Nav steidzams.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Deputātiem iebildumu pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 10. aprīlis — nav? (No zāles deputāts Valdmanis: “Ir!”) Ir iebildumi. Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātais Prezidij! Kolēģi Saeimā! Šeit ir jautājums, kas ir smags un humanitārs, bet tas skar arī tos cilvēkus, kas karoja blakus vācu zaldātiem, kas šeit tika apbedīti, kuru kapi netiek kopti, kuru kapi ir izpostīti. Ārlietu komisija nolēma, ka mēs pieņemsim vācu vēstnieku Latvijā un pārrunāsim šo un vairākus jautājumus. Un šo termiņu, 10.aprīli, mēs nebūsim ar vācu vēstnieku izrunājušies, mēs nezināsim, ko un kā rīkoties, un es jums iesaku, ka termiņš varētu būt divas nedēļas pēc tam, kad tā nobalsotā tikšanās ar vācu vēstnieku Latvijā būs noturēta. Ko mēs tagad darīsim? Mēs kopsim vai citi kops vācu zaldātu kapus Latvijā, bet leģionāru kapus un mūsu citu brīvprātīgo kapi netiks kopti. Kā mēs varam šādu situāciju virzīt uz priekšu? Mēs Ārlietu komisijā nolēmām, ka mēs uzklausīsim vācu vēstnieku šajā jautājumā, redzēsim, kāda sadarbība varētu būt, un tagad Kļaviņa kungs, manuprāt, diezgan ļoti negodīgā veidā proponēja, ka mēs 10.aprīlī iesniegsim grozījumus. Saprotu, ka tas būs beidzamo reizi, jo otrais lasījums, un cauri, likums ir vietā. Es sapratu, ka Ārlietu komisijā mēs norunājām, ka mēs uzklausīsim vācu vēstnieku šinī jautājumā, ne ar dusmām, bet ar... tie cilvēki, tie vācu karavīri un tie latviešu karavīri bieži cīnījās plecu pie pleca, un vai nevarētu izkārtot arī viņiem līdzīgas apbedīšanas iespējas, to kapsētu apkopšanas iespējas. Un līdz 10.aprīlim tas ir neiespējams.

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, lūdzu, nosauciet konkrētu datumu, kāds ir jūsu priekšlikums.

G.Valdmanis. 30.maiju.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!

G.Valdmanis. Es jums biju noteicis, kad divas nedēļas pēc tam...

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, jūs jau nosaucāt datumu. Lūdzu, pāriesim pie balsošanas!

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Tālākie termiņi balsojami pirmie. Tātad lūdzu balsot par priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 30.maiju. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 41, atturas — 14. Šis ierosinājums nav pieņemts. Lūdzu balsot par priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 10.aprīli šim likumprojektam. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 3, atturas — 8. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 10.aprīlis.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Valērija Sverdlova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā” . Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā — Andrejs Požarnovs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

A.Požarnovs (TB). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Dokumenta nr.2389. Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja piecu deputātu parakstītu priekšlikumu par pilsonības piešķiršanu Valērijam Sverdlovam. Valērijs Sverdlovs dzimis 1937.gadā, pēc tautības ebrejs. 1947.gadā kopā ar ģimeni ieradies Latvijā. 1954.gadā beidzis 13.vidusskolu, 1954.gadā iestājies Rīgas Medicīnas institūtā, kuru absolvējis 1960.gadā. Sācis strādāt Jelgavā pilsētas slimnīcā ķirurģijas nodaļā par ķirurgu, un no 1971.gada strādā par ķirurģijas nodaļas vadītāju. Ir aizstāvējis zinātņu kandidāta disertāciju. Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja šo priekšlikumu un, balsojot 9 par un 3 atturoties, ar pozitīvu lēmumu nosūta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Rakstiski jāpiesakās, Ozoliņa kungs, diemžēl es jums vārdu dot nevaru. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu — Valēriju Sverdlovu uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 6, atturas — 10. Lēmums pieņemts.

Godātie deputāti, vakar mēs nolēmām iekļaut šīsdienas sēdē divus otros lasījumus steidzamiem likumprojektiem, tas ir likumprojekts “Par svētku un atceres dienām”, kā arī likumprojekts “Par Daugavpils Pedagoģiskās akadēmijas Satversmi”. Taču komisijas nav iesniegušas nekādus dokumentus Prezidijam par otro lasījumu, līdz ar to mēs šos jautājumus izskatīt nevaram. (Starpsauciens: “Atliekam!”)

Un ir atlicis vēl viens neizskatīts jautājums, tas ir likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu””, pirmais lasījums, Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Kārlis Jūlijs Druva, LZS, KDS un LDP frakcija.

K.J.Druva (LZS, KDS, LDP). Augsti godātie deputāti! Mēs strādājam ar dokumentiem nr.2256 un nr.2390. Šis grozījums dos iespēju policistiem, kas strādā ar operatīvo informāciju, turpināt strādāt slepenības likuma ietvaros. Komisijas lēmums bija lūgt steidzamību. Un lūdzu deputātus atbalstīt steidzamību.

Sēdes vadītājs. Šādu iesniegumu par steidzamību Saeimas Prezidijs nav saņēmis, Druvas kungs.

K.J.Druva. Dokumentā nr.2256 ir ierakstīts.

Sēdes vadītājs. Mēs izskatām 2256. vai 2390., kur ir...

K.J.Druva. Abus divus.

Sēdes vadītājs. Par vai pret steidzamību runāt vēlas Leopolds Ozoliņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es runāju pret steidzamību, jo uzskatu, ka Prezidijam, kad viņi izskata, un deputātiem, kad iesniedz priekšlikumu izskatīt vai paātrināt kādu likumu, vajadzētu tomēr ņemt vērā, kurā dienā mēs to darām, bet mēs par zemes pārdošanu runājām no 11. līdz 18.novembrim, par Latvijas zemes pārdošanu svešiniekiem, šodien mēs piešķiram pilsonību, paplašinām viņu tiesības, es domāju, ka vismaz 25. martā un 14.jūnijā nevajadzētu šādus jautājumus kustināt, un tāpēc ierosinu nepaātrināt šāda likumprojekta izskatīšanu kā steidzamu un lūdzu Prezidijam, sastādot darba kārtību, ņemt vērā arī kaut kādus morālos kritērijus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Par steidzamību runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu”” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 8, atturas — 15. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

K.J.Druva (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Es lūdzu nobalsot arī pirmajā lasījumā šo likuma grozījumu, lai mēs varētu turpināt strādāt.

Sēdes vadītājs. Debatēs vēlas runāt Roberts Jurdžs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”, jūs izmantosit 3 minūtes?

R.Jurdžs (TB). Jā. Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Es aicinātu noraidīt šo likumprojektu. Pirmkārt, tāpēc, ka šodien ir 25.marts un šis likumprojekts paredz paplašināt tiesības nepilsoņiem, kas strādā represīvos orgānos, — 1798 cilvēki strādā policijā, un, kā zināt, policija, toreiz milicija, radīja tieši tāpēc, lai saturētu šo tautu, lai neļautu tai atgūt brīvību, un viņi ir to mantinieki, kuri izveda latviešu tautu tieši 25.martā, šodien pirms gadiem izveda uz Sibīriju, un daudzi tur arī palika. Un šodien mēs pieņemam, atļaujam, paplašinām šiem nepilsoņiem tiesības strādāt ar Latvijas valsts noslēpumu. Jūs dabiski varat atļaut strādāt ar Latvijas valsts noslēpumu.

Un otrs moments, tas ir emocionālais moments, bet tīri praktiskais moments ir tāds, ka mums ir augstāks likums, Likums par policiju, kur pārejas noteikumos paredzēts, ka atļauja strādāt nepilsoņiem policijā ir tikai līdz 1998.gadam, tā ka šis iesniegtais ir pretrunā ar šo likumprojektu, tā ka es aicinu balsot pret.

Sēdes vadītājs. Debatēs ir pieteicies Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”, bet mums līdz pārtraukumam ir trīs minūtes.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es arī aicināšu šoreiz noraidīt šo likumprojektu. Un es atceros, ka pie nodošanas komisijām šeit bija tādas debates, ka ir nepieciešams atļaut nepilsoņiem strādāt kriminālizmeklēšanā. Šo argumentu es šobrīd pārejas periodā varētu saprast, bet par to vismaz varētu diskutēt, bet šeit šajā likumprojektā patiesībā tiek piedāvāts pavisam kas cits. Tiek piedāvāta plaša norma, kas atļauj nepilsoņiem pieeju valsts noslēpumam, jebkuram valsts noslēpumam. Es domāju, ka kaut kāda kārtība mūsu valstī tomēr šeit ir vajadzīga šajā ziņā, frakcija “Latvijai” uzstājas pret nepamatotiem ierobežojumiem attiecībā uz nepilsoņiem, bet šeit nu ir tas ierobežojums, tā kā mums ir darīšana ar valsts noslēpumu vispārīgā gadījumā, kuru vispār mēs uzskatām par pamatotu. Un tāpēc es aicinu šo likumprojektu neatbalstīt pirmajā lasījumā un balsot šobrīd pret. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Debatēs uz pirmo lasījumu ir jāpiesakās rakstiski, Kristovska kungs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Kārlis Jūlijs Druva.

K.J.Druva (LZS, KDS, LDP). Cienījamie deputāti! Es lūgtu jūs rūpīgi iedziļināties šajā grozījumā. Grozījums bija sagatavots, lai tikai ļautu šiem cilvēkiem strādāt ar operatīvo informāciju krimināllietās un ne vairāk un ierobežot iespēju strādāt tikai līdz tam laikam, kamēr viens gads ir pagājis, kad viņi spēj iegūt savas pilsoņu tiesības. Šobrīd šiem cilvēkiem šī informācija jau ir, šī nav jauna informācijas pieejamība. Tātad lūdzam, lai komisijas lēmums ir, lai šie cilvēki turpinātu strādāt, lai neceltos kriminālgadījumi vairāk, nekā jau tagad ir, un lai tie, kas ir, tie tiktu atklāti. Tādēļ komisijas lēmums bija šo grozījumu pieņemt, un lūdz deputātus to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 23, atturas — 10. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.J.Druva. 28.marts.

Sēdes vadītājs. Un par izskatīšanas termiņu.

K.J.Druva. Izskatām pirmajā sēdē pēc pārtraukuma.

Sēdes vadītājs. 10.aprīlis. Deputātiem ir citi priekšlikumi? Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Ja mēs izskatām 10.aprīlī, tad nav nekādas nepieciešamības steigties ar priekšlikumiem līdz 28.martam. Mēs zinām, ka 28.marts ir arī Lielā piektdiena, svētku diena, un es domāju, ka pilnībā pietiktu, ja šos priekšlikumus varētu iesniegt līdz 3.aprīlim, tad komisija paspētu ar tiem tikt galā. Tad es aicinātu neiebilst pret 10. aprīli kā izskatīšanas termiņu, priekšlikumus iesniegt līdz 3.aprīlim. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pret izskatīšanas termiņu — 10.aprīlis — otrajā lasījumā deputātiem iebildumu nav. Tātad mums ir jābalso par diviem priekšlikumu iesniegšanas termiņiem. Kā pirmais balsojams tālākais, tas ir, 3.aprīlis. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par šo priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 3. aprīlis. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 3, atturas — 5. Lēmums pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 10.aprīlis. Es atvainojos, priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 3.aprīlis, izskatīšanas termiņš — 10.aprīlis.

Pirms sēdes slēgšanas vārdu paziņojumiem lūdz Kristiāna Lībane, frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Lībane (LC). “Latvijas ceļam” frakcijas sēde pulksten 13.30, tas ir, pēc stundas.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, LNNK un LZP frakcija.

P.Tabūns (LNNK,LZP). Cienījamie kolēģi deputāti! Tos, kuri ir komisijā Radio un televīzijas padomes darbības izmeklēšanai, lūdzu pulcēties pulksten 14 Pieprasījumu komisijas telpās. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis, frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamie kolēģi! Es gribu informēt, ka mēs, pirmkārt, nelūdzam Daugavpils Pedagoģiskās universitātes satversmes otrreizēju izskatīšanu šodien, jo mēs respektējam šos piemiņas dienas pasākumus. Un, otrkārt, pulksten 13.30 es lūdzu savus komisijas deputātus uz sēdi komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Deputātus lūdzu reģistrēties! Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis (Saeimas sekretāra biedrs). Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Pēteris Apinis, Indulis Bērziņš, Juris Celmiņš, Alfreds Čepānis, Roberts Dilba, Vladilens Dozorcevs, Guntars Grīnblats, Edvīns Inkēns, Odisejs Kostanda, Andrejs Krastiņš, Anna Seile, Leonards Teniss, Roberts Zīle, Ēriks Zunda. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Saeimas 24. un 25.marta sēdi paziņoju par slēgtu un paziņoju par slēgtu arī 1997.gada ziemas sesiju. Pavasara sesijas sākums 8.aprīlī.

Par MK

noteikumiem

nr.320

Valsts prezidenta raksts

Par grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”

Latvijas Republikas Saeimas Prezidijam

Pēdējos mēnešos esmu saņēmis lielu skaitu iedzīvotāju vēstuļu, kurās izteikta neapmierinātība un protests pret pašreizējo pensiju aprēķināšanas kārtību. Jāatzīst, ka likuma normas tiešām ir netaisnas, jo pensiju aprēķināšanas kārtība un pensiju apmēri personām, kas aizgāja pensijā pagājušajā gadā, un personām, kas aiziet pensijā šogad, ievērojami atšķiras. Manuprāt, nav pieļaujama tāda situācija, ka pensijā aiziešanas datums tik radikāli izmaina pensijas apmēru, kaut arī darba ieguldījums un nopelnītā alga bijusi līdzīga.

Uzskatu, ka likuma “Par valsts pensijām” Pārejas noteikumos nepieciešams izdarīt grozījumus.

Pārejas noteikumu 13. punktā noteikt, ka, aizejot pensijā:

1997. gadā —

Vi = (V1994 + V1995 + V1996) / 3

V1994 un V1995 ir vidējās apdrošināšanas iemaksu algas 1994. un 1995. gadā.

V1996 ir apdrošinātās personas vidējā apdrošināšanas iemaksu alga 1996. gadā:

(Tālāk kā līdzšinējā likuma tekstā).

1998. gadā —

Vi = (V1995 + V1997) / 2

V1995 ir vidējā apdrošināšanas iemaksu alga 1995. gadā.

V1997 ir apdrošinātās personas pēc kārtas sekojošu 12 mēnešu vidējā apdrošināšanas iemaksu alga laika periodā no 1996. gada līdz 1998. gadam.

(Tālāk kā līdzšinējā likuma tekstā).

Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 47. pantu un Saeimas Kārtības ruļļa 79. pantu, ierosinu izdarīt likumā “Par valsts pensijām” iepriekš izklāstītos grozījumus.

Guntis Ulmanis,

1997. gada 7. aprīlī Latvijas Republikas Valsts prezidents

Iesniegumi

Dok.nr.

2207

Par likumprojektu “Par kooperatīvajām sabiedrībām un to savienībām”

Likumprojekts sagatavots, pārstrādājot un papildinot

Augstākās padomes 1991.gada 6.augustā pieņemto likumu

“Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām”.

Zemkopības ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta

1997.gada 18.februāra sēdē akceptēts, 19.februārī iesniegts

Saeimā un 24./25. marta sēdē pieņemts 1. lasījumā

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

1) Kooperatīvā sabiedrība — brīvprātīga fizisko un juridisko personu sabiedrība ar ierobežotu atbildību un ar mainīgu biedru sastāvu un kapitālu, kuras mērķis ir apmierināt savu biedru saimnieciskās un sociālās vajadzības, kā arī veicināt viņu sabiedrisko darbību, materiālās labklājības un kultūras līmeņa celšanos un kura atbilstoši likumiem un citiem normatīvajiem aktiem reģistrēta Uzņēmumu reģistrā.

2) Kooperatīvo sabiedrību savienība — brīvprātīga kooperatīvo sabiedrību apvienība ar mainīgu biedru sastāvu un kapitālu, kuras mērķis ir pārstāvēt šo kooperatīvo sabiedrību intereses un palīdzēt veikt statūtos noteiktos uzdevumus un kura atbilstoši likumiem un citiem normatīvajiem aktiem reģistrēta Uzņēmumu reģistrā.

3) Paja — katras fiziskās vai juridiskās personas ieguldījums attiecīgās kooperatīvās sabiedrības vai to savienības pamatkapitālā.

4) Pamatpaja — paja, kura nodrošina biedram visas statūtos noteiktās biedra tiesības.

5) Papildpaja — paja, kura nodrošina biedram visas statūtos noteiktās biedra tiesības, izņemot balsstiesības.

6) Darbinieka paja — paja, kuru koperatīvās sabiedrības darbinieks ieguldījis vai attiecīgā sabiedrība viņam piešķīrusi ar šajā likumā noteiktiem biedra tiesību ierobežojumiem.

7) Pakalpojumi sabiedrības biedriem — darbi, ko kooperatīvā sabiedrība izpildījusi pēc savu biedru pasūtījuma, kā arī preču apgrozījums starp kooperatīvo sabiedrību un tās biedriem.

8) Dividende — kooperatīvās sabiedrības peļņas daļa, kuru izmaksā biedriem atbilstoši viņiem piederošo paju skaitam.

9) Peļņas atmaksa — kooperatīvās sabiedrības peļņas daļa, kuru izmaksā tās biedriem šajā likumā un statūtos noteiktajā kārtībā atbilstoši izmantojamajam kooperatīvās sabiedrības pakalpojumu apjomam.

2.pants. Likuma uzdevumi, kooperatīvo sabiedrību un to savienību darbības tiesiskais pamats

(1) Likums nosaka kārtību, kādā Latvijas Republikā dibināmas, reorganizējamas un likvidējamas kooperatīvās sabiedrības un to savienības (turpmāk — kooperatīvās sabiedrības vai sabiedrības, ja nav atsevišķas norādes), kā arī šo sabiedrību darbības tiesiskos pamatus.

(2) Likuma uzdevumi:

1) sekmēt saimniecisko darbību un uzdevumu kopīgu veikšanu atbilstoši kooperācijas pamatprincipiem;

2) radīt labvēlīgus nosacījumus kooperatīvo sabiedrību un to savienību darbībai.

3.pants. Kooperatīvās sabiedrības darbības pamatprincipi

Kooperatīvās sabiedrības darbības pamatprincipi ir šādi:

1) līdzdalība sabiedrībā ir brīvprātīga, tajā var piedalīties visas rīcībspējīgas fiziskās un juridiskās personas, kā arī citas personas šajā likumā noteiktajā kārtībā bez jebkādiem sociāliem, politiskiem vai reliģiskiem ierobežojumiem;

2) darbību vada tās biedri, aktīvi piedaloties kooperatīvās sabiedrības pārvaldīšanā un lēmumu pieņemšanā;

3) kooperatīvās sabiedrības kapitāli un peļņa pieder tās biedriem;

4) dividende ir ierobežota;

5) kooperatīvā sabiedrība ir tās pakalpojumu lietotāju apvienība;

6) kooperatīvā sabiedrība veic savu biedru izglītošanu un popularizē kooperatīvās darbības principus iedzīvotāju vidū;

7) tiek attīstīta sadarbība ar citām kooperatīvajām sabiedrībām;

8) biedri paši finansē kooperatīvās sabiedrības darbības izmaksas, veidojot uzkrājumus un sedzot zaudējumus.

4.pants. Kooperatīvās sabiedrības darbības mērķis un uzdevumi

(1) Kooperatīvās sabiedrības darbības mērķis ir apvienot fiziskās un juridiskās personas (biedrus), lai apmierinātu to noteiktas saimnieciskās un sociālās vajadzības.

(2) Kooperatīvās sabiedrības uzdevums ir nodarboties ar uzņēmējdarbību, kā arī dibināt savus uzņēmumus.

5.pants. Kooperatīvās sabiedrības, tās biedru un valsts atbildības norobežošana

(1) Kooperatīvā sabiedrība ir atbildīga par savām, savu uzņēmumu, to filiāļu un pārstāvniecību saistībām ar visu tai piederošo īpašumu. Valsts nav atbildīga par kooperatīvās sabiedrības saistībām, un kooperatīvā sabiedrība nav atbildīga par valsts saistībām.

(2) Kooperatīvās sabiedrības biedri ir atbildīgi par kooperatīvās sabiedrības saistībām tikai ar to savu īpašumu, ko viņi ieguldījuši sabiedrībā.

(3) Kooperatīvā sabiedrība nav atbildīga par savu biedru saistībām.

(4) Nav pieļaujama valsts pārvaldes institūciju iejaukšanās kooperatīvās sabiedrības darbībā, izņemot likumos un citos normatīvajos aktos noteiktos gadījumus.

6.pants. Kooperatīvās sabiedrības tiesībspēja

Kooperatīvajai sabiedrībai ir civilā tiesībspēja atbilstoši tās statūtiem un likumiem. Kooperatīvā sabiedrība kā juridiska persona tiesībspēju iegūst ar reģistrācijas brīdi Uzņēmumu reģistrā.

7.pants. Kooperatīvās sabiedrības nosaukums

(1) Kooperatīvās sabiedrības nosaukums jāveido atbilstoši Valodu likuma prasībām.

(2) Kooperatīvās sabiedrības nosaukumā ir jābūt vārdiem “kooperatīvā sabiedrība” vai “kooperatīvā biedrība”. Kooperatīvo sabiedrību savienības nosaukumā ir jābūt vārdiem “kooperatīvo sabiedrību savienība” vai “kooperatīvo biedrību savienība”.

(3) Kooperatīvās sabiedrības nosaukumā var norādīt attiecīgās sabiedrības darbības veidu.

(4) Kooperatīvajai sabiedrībai var būt sava atribūtika.

II nodaļa. Kooperatīvās sabiedrības dibināšana

8.pants. Kooperatīvās sabiedrības dibinātāji

(1) Kooperatīvo sabiedrību var dibināt fiziskas vai juridiskas personas, kurām saskaņā ar likumu “Par uzņēmējdarbību” ir tiesības būt uzņēmējām. Juridiskās personas pārstāv to pilnvaroti pārstāvji.

(2) Par kooperatīvās sabiedrības dibinātājiem uzskatāmas personas, kuras parakstījušas kooperatīvās sabiedrības dibināšanas līgumu un statūtus, kā arī ieguldījušas sabiedrības pamatkapitālā dibināšanas līgumā noteikto paju un veikušas citus dibināšanas līgumā noteiktos maksājumus. Kooperatīvās sabiedrības dibinātāji kļūst par tās biedriem ar sabiedrības reģistrācijas brīdi Uzņēmumu reģistrā.

(3) Valsts vai pašvaldību uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām, iestādēm vai organizācijām ir nepieciešama attiecīgās valsts pārvaldes institūcijas vai pašvaldības atļauja piedalīties kooperatīvās sabiedrības dibināšanā vai kļūt par tās biedru.

(4) Lai nodibinātu kooperatīvo sabiedrību vai kooperatīvo sabiedrību savienību, tās dibinātāju skaits nedrīkst būt mazāks par trīs.

9.pants. Kooperatīvās sabiedrības dibināšanas veidi

Kooperatīvo sabiedrību var dibināt kā jaunu sabiedrību vai pārveidojot (reorganizējot) jau esošu uzņēmējsabiedrību šā likuma 10.—16.pantā noteiktajā kārtībā.

10.pants. Kooperatīvās sabiedrības dibināšanas dokumenti

(1) Ja kooperatīvo sabiedrību dibina kā jaunu sabiedrību, tās dibināšanas dokumenti ir dibināšanas līgums, statūti un dibināšanas sapulces protokols.

(2) Ja kooperatīvo sabiedrību dibina, reorganizējot jau esošu uzņēmējsabiedrību, dibināšanas dokumenti ir reorganizējamās uzņēmējsabiedrības likumīgs lēmums par šīs uzņēmējsabiedrības reorganizāciju kooperatīvajā sabiedrībā, izveidotās kooperatīvās sabiedrības statūti un tās sapulces protokols, kurā pieņemts lēmums par attiecīgās uzņēmējsabiedrības pārveidošanu.

11.pants. Kooperatīvās sabiedrības dibināšanas kārtība

(1) Kooperatīvo sabiedrību dibinot no jauna, dibinātāji:

1) sagatavo un paraksta dibināšanas līgumu šā likuma 12.pantā noteiktajā kārtībā;

2) sagatavo sabiedrības statūtu projektu šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā;

3) organizē dibināšanas līgumā noteikto naudas iemaksu izdarīšanu un ar dibinātāju pilnvarotām personām slēdz līgumus par mantisko ieguldījumu izdarīšanu;

4) sasauc kooperatīvās sabiedrības dibināšanas sapulci šā likuma 14.pantā noteiktajā kārtībā;

5) izvirza dibinātāju pilnvarotās personas, kuras ir tiesīgas apstiprināt visus sabiedrības dibinātāju un to pārstāvju parakstus un kuras kārto visus ar sabiedrības dibināšanas procesu un tās reģistrāciju saistītos jautājumus.

(2) Ja kooperatīvo sabiedrību dibina, reorganizējot esošu uzņēmējsabiedrību, tās lēmējinstitūcija:

1) pieņem lēmumu par reorganizāciju;

2) sagatavo sabiedrības statūtu projektu šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā;

3) sasauc reorganizācijas sapulci, kura notiek šā likuma 14.pantā noteiktajā kārtībā.

(3) Dibinot dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību, dibinātāju darbības veic daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieki vai attiecīgās mājas iepriekšējais valdītājs.

12.pants. Kooperatīvās sabiedrības dibināšanas līgums

(1) Kooperatīvās sabiedrības dibinātāji savā starpā slēdz dibināšanas līgumu, kurā norādīts:

1) dibinātāju — fizisko personu — vārds un uzvārds, adrese, personas kods un pases dati, bet juridiskām personām — nosaukums, reģistrācijas apliecības numurs, adrese, norēķinu konts, pilnvaroto pārstāvju amats, vārds un uzvārds, adrese, personas kods un pases dati;

2) dibināmās kooperatīvās sabiedrības nosaukums un juridiskā adrese;

3) dibināmās kooperatīvās sabiedrības darbības mērķi un virzieni;

4) kooperatīvās sabiedrības dibināšanas kārtība;

5) dibinātāju pilnvarotās personas, kurām pārējie dibinātāji uzdod kārtot visus ar attiecīgās kooperatīvās sabiedrības dibināšanu saistītos jautājumus;

6) pamatkapitāla minimālais lielums (ne mazāk kā Ls 200), tā veidošanas kārtība, vienas pajas vērtība, paju veidi, to sadalījums starp dibinātājiem, paju ieguldījumu termiņi un veids, paju atsavināšanas un paju veidu izmaiņas kārtība;

7) kārtība, kādā maksājamas iestāšanās un biedru maksas (ja tās tiek paredzētas);

8) lēmumu pieņemšanas un apstrīdēšanas kārtība;

9) kooperatīvās sabiedrības darbības uzsākšanai nepieciešamie līdzekļi un dibinātāju saistības šo līdzekļu ieguldīšanā;

10) citi noteikumi, ko dibinātāji uzskata par būtiskiem un kas nav pretrunā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

(2) Dibināšanas līgumu paraksta visi dibinātāji vai to pilnvarotie pārstāvji. Tas ir spēkā līdz kooperatīvās sabiedrības reģistrācijai Uzņēmumu reģistrā.

13.pants. Kooperatīvās sabiedrības statūti

(1) Statūtos par attiecīgo kooperatīvo sabiedrību jānorāda šādas ziņas:

1) nosaukums;

2) juridiskā adrese;

3) darbības mērķi un virzieni;

4) darbības termiņš (ja kooperatīvā sabiedrība izveidota uz noteiktu laiku);

5) biedru uzņemšanas, izstāšanās, izslēgšanas, kā arī balsstiesību iegūšanas vai zaudēšanas noteikumi;

6) biedru tiesības, pienākumi un atbildība;

7) pārvaldes un kontroles institūcijas, to izveidošanas kārtība, tiesības un pienākumi, pilnvaru ilgums un darbības reglamentācija;

8) pilnvaroto izvirzīšanas kārtība;

9) pamatkapitāla minimālā vērtība (ne mazāk kā Ls 200);

10) pamatkapitāla palielināšanas un samazināšanas kārtība, kā arī citu kapitālu izveidošanas nosacījumi un kārtība;

11) paju veidi, pajas nominālvērtība, tās palielināšanas un samazināšanas kārtība, paju atsavināšanas noteikumi;

12) rezerves kapitāla minimālā vērtība un tā veidošanas kārtība;

13) iestāšanās un biedru maksas lielums vai tā noteikšanas kārtība;

14) pelņas sadales un zaudējumu segšanas kārtība;

15) uzņēmumu dibināšanas, reorganizācijas un likvidācijas kārtība;

16) reorganizācijas un likvidācijas kārtība;

17) biedru kopsapulču (pilnvaroto sapulču) sasaukšanas, norises un izskatāmo jautājumu iesniegšanas kārtība, kā arī lēmumu pieņemšanas un to apstrīdēšanas kārtība;

18) lietvedības organizācijas principi.

(2) Statūtos var iekļaut arī citus likumiem un normatīvajiem aktiem atbilstošus noteikumus, kas saistīti ar kooperatīvās sabiedrības darbības īpatnībām.

14.pants. Kooperatīvās sabiedrības dibināšanas sapulce

(1) Dibinātāju pilnvarota persona sasauc kooperatīvās sabiedrības dibināšanas sapulci, nosaka sapulces vietu, laiku un darba kārtību. Dibināšanas sapulci sasauc pēc tam, kad dibinātāji ir izpildījuši dibināšanas līgumā noteiktās saistības un izdarījuši nepieciešamos ieguldījumus sabiedrības pamatkapitālā.

(2) Dibināšanas sapulcē ar balsstiesībām piedalās kooperatīvās sabiedrības dibinātāji, kas izpildījuši dibināšanas līgumā noteiktās saistības. Citas personas kooperatīvās sabiedrības dibināšanas sapulcē var piedalīties bez balsstiesībām.

(3) Dibināšanas sapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās ne mazāk kā divas trešdaļas no dibinātāju skaita.

(4) Dibināšanas sapulce:

1) apstiprina sapulces dalībnieku pilnvaras;

2) apstiprina statūtus;

3) ievēlē sabiedrības pārvaldes un kontroles institūcijas;

4) apstiprina budžetu pirmajam darbības gadam;

5) lemj par citiem ar kooperatīvās sabiedrības darbības uzsākšanu saistītiem jautājumiem.

(5) Dibināšanas sapulce lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Statūtu pieņemšanai nepieciešama vairāk nekā puse dibinātāju balsu.

(6) Dibināšanas sapulcē raksta protokolu, ko paraksta sapulces vadītājs, sekretārs un dibinātāju pilnvarotas personas.

15.pants. Kooperatīvās sabiedrības dibināšanas sapulces protokols

Kooperatīvās sabiedrības dibināšanas sapulces protokolā līdztekus protokola noformēšanas vispārējām prasībām jānorāda:

1) dibināšanas līguma izpildes rezultāti;

2) balsojuma rezultāti par statūtu pieņemšanu;

3) ievēlēto izpildinstitūciju un kontroles institūciju amatpersonu vārds un uzvārds;

4) citi pieņemtie lēmumi.

16.pants. Kooperatīvās sabiedrības reģistrācija un darbības uzsākšana

(1) Pēc kooperatīvās sabiedrības pārvaldes un kontroles institūciju ievēlēšanas dibinātāji ar pieņemšanas — nodošanas aktu nodod attiecīgajām institūcijām kooperatīvajā sabiedrībā ieguldīto mantu un līdzekļus, visus ar dibināšanu saistītos dokumentus, saistības un tiesības. Pārvaldes institūcijas uzsāk kooperatīvās sabiedrības saimniecisko darbību likumos noteiktajā kārtībā.

(2) Kooperatīvās sabiedrības izpildinstitūcija vai cita dibināšanas sapulces pilnvarota persona 14 dienu laikā pēc dibināšanas sapulces iesniedz Uzņēmumu reģistram attiecīgās kooperatīvās sabiedrības reģistrācijas pieteikumu un šādus dokumentus:

1) dibināšanas līgumu;

2) statūtus;

3) dibināšanas sapulces protokolu;

4) dokumentus par pamatkapitāla ieguldīšanu — bankas izziņu vai ziņojumu par man-tisko ieguldījumu — ar pievienotām mantas pieņemšanas — nodošanas līgumu kopijām;

5) juridisko personu tiesiskā lēmuma par piedalīšanos sabiedrības dibināšanā un tās pārstāvjiem izsniegto pilnvaru kopijas;

6) juridisko adresi apstiprinošu dokumentu un dokumentu, kas apliecina, ka ir samaksāta reģistrācijas valsts nodeva un maksa par reģistrācijas publikāciju.

(3) Pamatkapitāla vērtību reģistrēšanas brīdī veido sabiedrības pamatkapitālā ieguldītās pajas brīdī, kad iesniegts pieteikums Uzņēmumu reģistrā.

(4) Tām kooperatīvajām sabiedrībām, kuru darbībai nepieciešama atļauja (licence), tā jāiesniedz reģistrācijai likuma “Par uzņēmējdarbību” 31. un 32.pantā noteiktajā kārtībā.

III nodaļa. Kooperatīvās sabiedrības biedru tiesības un pienākumi

17.pants. Kooperatīvās sabiedības biedri

(1) Par kooperatīvo sabiedrību biedru var būt personas, kurām saskaņā ar likumu “Par uzņēmējdarbību” ir tiesības būt uzņēmējām, kuras atzīst sabiedrības statūtus un sabiedrības pamatkapitālā iegulda paju statūtos noteiktajā kārtībā, kā arī veic citus statūtos un sabiedrības lēmumos noteiktos maksājumus.

(2) Fiziska persona par kooperatīvās sabiedrības biedru var kļūt, sasniedzot 16 gadu vecumu, izņemot dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību, par kuras biedru dzīvokļa īpašnieks var kļūt, arī nesasniedzot šo vecumu. Līdz pilnīgas rīcībspējas iegūšanai šo personu intereses sabiedrībā tiek pārstāvētas Civillikumā noteiktajā kārtībā. Par padomes, valdes vai revīzijas komisijas locekli var kļūt tikai pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas.

18.pants. Biedru uzņemšana kooperatīvajā sabiedrībā

(1) Personas, kas vēlas iestāties kooperatīvajā sabiedrībā, iesniedz valdei rakstisku pieteikumu. Ieguldījumu sabiedrības pamatkapitālā, kā arī iestāšanās un biedra maksu (ja tās paredzētas) pieteikuma iesniedzējs kārto sabiedrības statūtos noteiktajā apmērā un kārtībā.

(2) Kooperatīvajā sabiedrībā biedrus statūtos noteiktajā kārtībā uzņem biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce), bet tās starplaikā — padome vai valde, kura izskata iesniegumu trīs mēnešu laikā no tā iesniegšanas dienas. Padomes un valdes lēmumus par jaunu biedru uzņemšanu apstiprina biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce).

(3) Ja padome vai valde kādam biedram atsaka uzņemšanu, iesniegumu par šī lēmuma pārskatīšanu var iesniegt biedru kopsapulcei (pilnvaroto sapulcei) mēneša laikā no lēmuma pieņemšanas dienas, un tas izskatāms nākamajā biedru kopsapulcē (pilnvaroto sapulcē). Biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmums ir galīgs.

(4) Biedra tiesības un pienākumi stājas spēkā ar brīdi, kad statūtos paredzētā institūcija pieņēmusi lēmumu par viņa uzņemšanu kooperatīvajā sabiedrībā. Ja mēneša laikā pēc lēmuma par uzņemšanu sabiedrībā biedrs nav pilnībā nokārtojis statūtos paredzētos ar iestāšanos saistītos maksājumus vai kopsapulce (pilnvaroto sapulce) nav apstiprinājusi padomes vai valdes lēmumu par biedra uzņemšanu, sabiedrības institūcijas lēmums par uzņemšanu atzīstams par spēkā neesošu un izdarītie maksājumi atdodami tā maksātājam (ja statūtos nav paredzēts citādi).

(5) Nevienai personai nevar atteikt uzņemšanu kooperatīvajā sabiedrībā, ja vien tā nav izslēgta no kooperatīvās sabiedrības par tās statūtu pārkāpumiem. Atteikties uzņemt jaunus biedrus var vienīgi tās kooperatīvās sabiedrības, kuras atbilstoši saviem statūtiem veic darbības tikai starp saviem biedriem un nespēj sekmīgi apkalpot lielāku biedru skaitu.

(6) Par dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības biedriem var būt tikai tās fiziskās un juridiskās personas, kas ir dzīvokļu, neapdzīvojamo telpu un mākslinieku darbnīcu īpašnieki mājā (mājās), kuru pārvalda un apsaimnieko attiecīgā kooperatīvā sabiedrība. Atsevišķa dzīvokļa īpašuma kopīpašniekus kooperatīvajā sabiedrībā pēc savstarpējas vienošanās, pamatojoties uz rakstisku pilnvarojumu, pārstāv viens no kopīpašniekiem.

19.pants. Kooperatīvās sabiedrības biedru reģistrs

(1) Kooperatīvās sabiedrības valde kārto biedru reģistru, kurā norāda šādas ziņas:

1) ja biedrs ir fiziska persona — tās vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi, ja biedrs ir juridiska persona — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un adresi;

2) datumu, kad biedrs uzņemts kooperatīvajā sabiedrībā;

3) katram biedram piederošo pamatpaju, papildpaju vai darbinieku paju skaitu un to kopējo vērtību; dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajās sabiedrībās — biedra īpašumā esošo dzīvokļu skaitu;

4) izmaiņas, kas notikušas ar pajām.

(2) Reģistrā ieraksta arī datumu, kad biedrs izstājies, izslēgts vai miris (juridiskā persona izbeigusi savu darbību), kad izbeigusies viņa atbildība un notikusi galīgā norēķināšanās ar bijušo biedru.

20.pants. Paju kartes

Katram kooperatīvās sabiedrības biedram izsniedzama paju karte, kurā norādīta biedru reģistrā par viņu esošā informācija, kā arī citas ziņas, kuru nepieciešamību noteikusi biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce).

21.pants. Kooperatīvās sabiedrības biedru tiesības

(1) Kooperatīvās sabiedrības biedriem ir tiesības:

1) piedalīties kooperatīvās sabiedrības darbībā;

2) piedalīties tās pārvaldīšanā;

3) izmantot kooperatīvās sabiedrības biedriem paredzētos atvieglojumus un priekšrocības;

4) rīkoties ar savām pajām šajā likumā un statūtos noteiktajā kārtībā;

5) saņemt dividendi un peļņas atmaksu statūtos paredzētajā apmērā un kārtībā;

6) saņemt no kooperatīvās sabiedrības amatpersonām informāciju jebkurā jautājumā par sabiedrības darbību;

7) izstāties no kooperatīvās sabiedrības šajā likumā un statūtos paredzētajā kārtībā.

(2) Kooperatīvo sabiedrību statūtos tās biedriem var paredzēt arī citas tiesības.

22.pants. Kooperatīvās sabiedrības biedru pienākumi

(1) Kooperatīvās sabiedrības biedru pienākumi ir:

1) ievērot kooperatīvās sabiedrības statūtus un izpildīt biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) un ievēlēto pārvaldes un kontroles institūciju likumīgos lēmumus;

2) savlaicīgi izpildīt saistības, kas attiecas uz darba ieguldījumu, kā arī uz mantisko un finansiālo līdzdalību kooperatīvās sabiedrības darbībā;

3) saudzēt sabiedrības mantu, kā arī ziņot valdei vai revīzijas komisijai (revidentam) par pamanītajiem sabiedrības īpašuma izsaimniekošanas vai nesaimnieciskas darbības pārkāpumiem un veikt darbības to novēršanai.

(2) Kooperatīvā sabiedrība savos statūtos var iekļaut biedru pienākumu prioritāti izmantot sabiedrības biedriem sniedzamos pakalpojumus.

23.pants. Kooperatīvās sabiedrības biedru izstāšanās un izslēgšanas kārtība

(1) Biedrs var izstāties no kooperatīvās sabiedrības, iesniedzot tās valdei rakstisku pieteikumu. Biedrs nevar pieteikt izstāšanos pēc tam, kad pieņemts lēmums par kooperatīvās sabiedrības likvidāciju.

(2) Biedru var izslēgt, ja viņš nepilda statūtos noteiktos pienākumus un saistības. Tiesības biedru izslēgt ir kopsapulcei (pilnvaroto sapulcei), ja statūtos nav noteikts citādi. Ja statūti paredz citu izslēgšanas kārtību, nepieciešams noteikt arī lēmuma pārsūdzēšanas iespējas kopsapulcei (pilnvaroto sapulcei). Kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmums par izlēgšanu ir galīgs.

(3) Ar brīdi, kad biedrs iesniedzis iesniegumu par izstāšanos, viņš zaudē balsstiesības. Pēc lēmuma pieņemšanas par biedra izstāšanos vai izslēgšanu viņš zaudē tiesības piedalīties biedru kopsapulcē (pilnvaroto sapulcē) un darboties citu kooperatīvās sabiedrības institūciju sastāvā.

(4) Biedram, kas izstājies no kooperatīvās sabiedrības, pajas izmaksājamas gada laikā no gada pārskata apstiprināšanas dienas, atvelkot no to vērtības radušos zaudējumus vai pieskaitot dividendi. Ja pajas ieguldītas kustamā vai nekustamā mantā, biedram izstāšanās vai izslēgšanas gadījumā, pamatojoties uz līgumu par mantiskā ieguldījuma izdarīšanu vai pēc abpusējas vienošanās, ieguldījumu var kompensēt ar ieguldīto vai līdzvērtīgu mantu. Statūtos var paredzēt biedra tiesības atsavināt pajas par labu citam šīs sabiedrības biedram.

(5) Biedram, kas izstājies vai izslēgts no kooperatīvās sabiedrības, nav tiesību pieprasīt kādu daļu no citiem kapitāliem vai sabiedrības mantas.

(6) Kooperatīvās sabiedrības biedra nāves gadījumā viņa īpašumā esošās pajas tiek mantotas. Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajās sabiedrībās pajas manto dzīvokļa īpašuma mantinieki. Ja mantinieki kooperatīvās sabiedrības valdei iesniedz iesniegumu par uzņemšanu sabiedrībā, viņi kļūst par kooperatīvās sabiedrības biedriem un iegūst visas biedra tiesības un pienākumus, izņemot mirušā biedra amatus sabiedrības institūcijās. Valdei jāizdara atbilstošas izmaiņas biedru reģistrā. Iestāšanās maksu mantinieki nemaksā.

(7) Strīdus, kas rodas paju sadalīšanā starp mantiniekiem, izšķir tiesa.

IV nodaļa. Kooperatīvās sabiedrības līdzekļi un uzņēmējdarbība

24.pants. Kooperatīvās sabiedrības pamatkapitāls

(1) Kooperatīvās sabiedrības pamatkapitāls ir daļa no līdzekļu avotiem, kas veido sabiedrības īpašumu un kas raksturo tā sadalījumu starp sabiedrības biedriem. Pamatkapitāls ir mainīgs.

(2) Kooperatīvās sabiedrības pamatkapitālu veido visu paju nominālvērtību summa. Tas palielinās un samazinās atkarībā no biedru un viņu īpašumā esošo paju skaita, kā arī no statūtos noteiktajā kārtībā izdarītajām izmaiņām paju nominālvērtībā.

(3) Pamatkapitāla minimālo vērtību nosaka statūti, bet tā nedrīkst būt mazāka par Ls 2000. Dzīvokļu, garāžu un dārzu īpašnieku kooperatīvajām sabiedrībām, kuru darbības virziens ir minēto īpašumu apsaimniekošana, pamatkapitāla minimālajai vērtībai jābūt ne mazākai par Ls 200. Ja pamatkapitāls samazinās un ir mazāks par statūtos noteikto minimālo vērtību, valdei trīs mēnešu laikā jāsasauc biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce), kurā lemj par sabiedrības tālāko darbību.

25.pants. Pajas, to veidi un citi kooperatīvās sabiedrības biedru maksājumi

(1) Kooperatīvajā sabiedrībā var būt šādas pajas:

1) pamatpajas;

2) papildpajas;

3) darbinieku pajas.

(2) Visu veidu pajām sabiedrībā ir vienāda nominālvērtība. Pajas nominālvērtība ir statūtos noteikts lielums, ko var izmainīt vienīgi šajā likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā, izdarot attiecīgas izmaiņas sabiedrības statūtos. Vienas pajas nominālvērtība nedrīkst pārsniegt Ls 100.

(3) Pajas nominālvērtību var samazināt vienīgi tad, ja sabiedrībai pēc saimnieciskās darbības gada noslēguma zaudējumu segšanai nepietiek rezerves kapitāla un nepieciešams izmantot daļu no pamatkapitāla.

(4) Katra kooperatīvās sabiedrības biedra īpašumā jābūt sabiedrības statūtos noteiktajam paju skaitam, bet ne mazāk par vienu paju.

(5) Biedra īpašumā esošās pajas veido viņa ieguldījums kooperatīvajā sabiedrībā. Pajas vērtību un ieguldīšanas kārtību nosaka kooperatīvās sabiedrības dibināšanas līgums un statūti.

(6) Ja statūtos paredzēta iestāšanās maksa, tā jānosaka vienāda visiem biedriem. Iestāšanās maksas lielums nedrīkst pārsniegt vienas pajas vērtību. Statūtos var noteikt dažādu biedra naudas lielumu.

(7) Darbinieku pajas dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajā sabiedrībā var būt vienīgi darbiniekiem, kuri ir šīs sabiedrības biedri.

26.pants. Pamatpajas

(1) Kooperatīvās sabiedrības biedra īpašumā esošā paja tiek reģistrēta par pamatpaju, ja viņš iepriekšējā saimnieciskās darbības gadā ir izmantojis sabiedrības sniegtos pakalpojumus statūtos noteiktajos apjomos.

(2) Sabiedrības statūtos var noteikt, ka biedram piederošo pamatpaju skaitam ir jāatbilst viņa izmantoto sabiedrības pakalpojumu apjomam iepriekšējā saimnieciskās darbības gadā, ievērojot šādu kārtību:

1) statūtos jāparedz biedra izmantoto un sniegto sabiedrības pakalpojumu apjoms, par kuru biedra īpašumā pienākas viena pamatpaja, kā arī kārtība, kādā tiek noteikts vienam biedram piekrītošo pamatpaju skaits;

2) valde katru gadu mēneša laikā pēc saimnieciskās darbības gada beigām, bet ne vēlāk kā divas nedēļas pirms kārtējās biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) apkopo ziņas par biedru izmantoto un sniegto pakalpojumu apjomu iepriekšējā gadā un aprēķina biedram pienākošo pamatpaju skaitu;

3) ja iepriekšējā saimnieciskajā gadā biedra faktiski izmantoto un sniegto pakalpojumu apjoms un viņam pienākošos pamatpaju skaits pārsniedz viņam piederošo pamatpaju skaitu, par pamatpajām tiek pārreģistrētas viņam piederošās papildpajas, bet, ja viņam papildpaju nav vai to skaits ir nepietiekams, biedram statūtos noteiktajā kārtībā papildus jāiegādājas attiecīgs pamatpaju skaits. Ja biedra izmantoto un sniegto pakalpojumu apjoms ir samazinājies, viņam piederošās pamatpajas pārreģistrējamas papildpajās;

4) biedram nepieciešamās pamatpajas jāiegādājas biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) noteiktajos termiņos. Ja biedrs neiegulda šo paju iegādei nepieciešamos līdzekļus, viņam aprēķinātā dividende un peļņas atmaksa tiek ieskaitīta kā ieguldījums par iegādājamām pajām;

5) sabiedrības darbības pirmajā gadā tās dibinātājiem piekrītošos pamatpaju skaitu nosaka dibināšanas līgums, bet pārējiem biedriem līdz pirmā darbības gada noslēgumam ieguldītās pajas reģistrējamas kā papildpajas.

(3) Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajās sabiedrībās katram biedram ir tik pamatpaju, cik dzīvokļu ir viņa īpašumā.

27.pants. Papildpajas

(1) Sabiedrības biedriem savā starpā ir tiesības brīvi pirkt, pārdot un dāvināt savas papildpajas.

(2) Pēc papildpaju īpašnieka pieprasījuma atsavināt viņa īpašumā esošās papildpajas (visas vai daļu) var kopsapulces (pilnvaroto sapulces) noteiktajā kārtībā viena gada laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas sabiedrības valdei. Atsavinātās papildpajas atlīdzināmas pēc to nominālvērtības, pieskaitot pienākošos dividendi par tām.

28.pants. Darbinieku pajas

(1) Darbiniekiem, kuri strādā kooperatīvās sabiedrības uzņēmumos, kopsapulce (pilnvaroto sapulce) var piedāvāt iegādāties darbinieku pajas. Tās var pārdot pēc paju nominālvērtības ar atlaidi vai piešķirt bez maksas. Summa, ko veido darbinieku paju pārdošanas atlaides, jāsedz no sabiedrības peļņas.

(2) Darbinieku paju nominālvērtības summa tiek iekļauta sabiedrības pamatkapitālā. Kopējā šo paju nominālvērtību summa sabiedrības pamatkapitālā nedrīkst pārsniegt 10 procentus no kopējās pamatkapitāla vērtības.

(3) Darbinieku pajas to īpašnieki nedrīkst atsavināt (pārdot, dāvināt u. tml.). Ja darbinieks pārtrauc darba attiecības ar sabiedrību, tai gada laikā ir jāatpērk bijušajam darbiniekam piederošās darbinieka pajas to pilnā vērtībā, izņemot gadījumus, kad tās var palikt darbinieka īpašumā:

1) ja darbinieks pārtrauc darbu sabiedrībā sakarā ar aiziešanu pensijā;

2) ja darbinieks pārtrauc darbu sabiedrībā sakarā ar darbā gūto sakropļojumu;

3) ja gūta invaliditāte arodslimības dēļ.

(4) Bijušā darbinieka nāves gadījumā sabiedrībai ir jāatpērk darbinieka pajas pēc to nominālvērtības no viņa mantiniekiem.

(5) Darbinieku pajas to īpašniekiem nedod balsstiesības, to īpašnieki saņem dividendi tādā pašā apmērā un kārtībā kā citi paju īpašnieki.

29.pants. Paju ieguldīšanas veidi un kārtība

(1) Kooperatīvās sabiedrības dibinātāji un biedri pajas var iegūt:

1) iemaksājot paju vērtību naudā;

2) ieguldot visu pajas vērtību vai daļu no tās ar mantisko ieguldījumu šā likuma 30.pantā noteiktajā kārtībā, ja tam piekrīt sabiedrības dibinātāji, bet pēc darbības uzsākšanas — tās izpildinstitūcija.

(2) Ja sabiedrība netiek reģistrēta, dibinātāji saņem atpakaļ par pajām iemaksāto summu vai mantisko ieguldījumu, kā arī neizmantoto dibināšanas procesā ieguldīto līdzekļu daļu.

30.pants. Mantisko ieguldījumu izdarīšanas kārtība

(1) Ja kooperatīvās sabiedrības pamatkapitālā tiek ieguldīta kāda ķermeniska lieta, šo ieguldījumu novērtē sabiedrības pilnvaroti pārstāvji vai eksperti, kuru atzinumā ir jāietver katra ieguldījuma apraksts un novērtējums.

(2) Par sabiedrībā ieguldāmo īpašumu tiek slēgts atbilstošs līgums par īpašumtiesību nodošanu sabiedrībai, norādot īpašuma novērtējumu, izmantošanas nosacījumus un ar šo ieguldījumu saistītās tiesības un saistības. Ieguldījumam tiek piešķirts ieguldījuma vērtībai atbilstošs paju skaits. Līgumā var iekļaut noteikumus par iespējamu mantas atdošanu biedra izstāšanās vai izslēgšanas gadījumā.

(3) Ja sabiedrība netiek reģistrēta, ieguldītās ķermeniskās lietas atdodamas dibinātājiem.

31.pants. Kooperatīvās sabiedrības rezerves kapitāls

(1) Kooperatīvajai sabiedrībai jāveido rezerves kapitāls, kuru ar kopsapulces lēmumu var izmantot sabiedrības zaudējumu segšanai. Rezerves kapitāla minimālo vērtību nosaka statūti.

(2) Rezerves kapitālu veido:

1) iestāšanas maksa (ja tā paredzēta statūtos);

2) atskaitījumi no ikgadējās sabiedrības peļņas. Šie atskaitījumi vismaz 40 procentu apmērā no peļņas pēc nodokļu nomaksas ir obligāti, līdz rezerves kapitāls sasniedz vismaz pusi no pamatkapitāla, un, ja rezerves kapitāls kļūst mazāks par pusi no pamatkapitāla, to atjauno. Ar biedru kopsapulces (pilvaroto sapulces) lēmumu rezerves kapitālā var ieskaitīt arī lielāku peļņas daļu;

3) savlaicīgi neizņemtās dividendes un pajas;

4) ziedojumi un citi neparedzēti ieņēmumi.

(3) Rezerves kapitāla maksimālais lielums nav ierobežots.

32.pants. Citi kapitāla veidi

Kooperatīvā sabiedrība var izveidot arī citus kapitāla veidus statūtos noteiktajā kārtībā.

33.pants. Kooperatīvās sabiedrības peļņa

Ar biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumu peļņas atlikums pēc nodokļu un citu obligāto maksājumu izdarīšanas tiek sadalīts šādi:

1) statūtos noteiktā rezerves kapitāla veidošanai, kā arī citu kooperatīvās sabiedrības kapitāla veidu papildināšanai;

2) dividenžu izmaksai par pajām, nepārsniedzot 10 procentu likmi no to nominālvērtības;

3) peļņas atmaksām par izmantotajiem sabiedrības pakalpojumiem, šādi izmantojot ne mazāk par 50 procentiem no kopējās patēriņam novirzāmās peļņas daļas;

4) atlikusī peļņas daļa sadalās saskaņā ar kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumu.

34.pants. Kooperatīvās sabiedrības zaudējumu segšanas kārtība

(1) Sabiedrībai noslēdzot saimniecisko gadu ar zaudējumiem, tās augstākajai pārvaldes institūcijai jālemj par zaudējumu segšanas kārtību.

(2) Sabiedrības zaudējumu segšanai tiek izmantots tās rezerves kapitāls, pamatkapitāls, kā arī citi kapitāli.

(3) Lai segtu zaudējumus, sabiedrības kopsapulce (pilnvaroto sapulce) var lemt par papildu vienreizēju iemaksu izdarīšanu proporcionāli biedru īpašumā esošo pamatpaju skaitam.

35.pants. Kooperatīvās sabiedrības uzņēmējdarbība

(1) Kooperatīvā sabiedrība savu mērķu un uzdevumu sasniegšanai var dibināt savus uzņēmumus, kā arī piedalīties uzņēmējsabiedrībās.

(2) Kooperatīvās sabiedrības uzņēmumu dibināšanu, darbību, reorganizāciju un likvidāciju reglamentē likumi un kooperatīvās sabiedrības biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) apstiprinātie uzņēmumu statūti vai nolikums.

(3) Kooperatīvās sabiedrības uzņēmumi ir viena īpašnieka uzņēmumi, kas var iegūt juridiskas personas statusu pēc to reģistrēšanas Uzņēmumu reģistrā.

(4) Kooperatīvā sabiedrība atbild par savu uzņēmumu saistībām ar visu savu īpašumu.

V nodaļa. Kooperatīvās sabiedrības pārvalde

36.pants. Kooperatīvās sabiedrības pārvaldes un kontroles institūcijas

(1) Kooperatīvās sabiedrības pārvaldes institūcijas ir biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce), padome un valde. Valdes funkcijas statūtos noteiktajā kārtībā var veikt direktors vai pārvaldnieks.

(2) Kooperatīvās sabiedrības ar lielu biedru skaitu statūtos var paredzēt, ka netiek sasaukta biedru kopsapulce, bet pilnvaroto sapulce, nosakot pilnvaroto pārstāvības normu un viņu ievēlēšanas kārtību.

(3) Kooperatīvās sabiedrības kontroles un revīzijas institūcija ir revīzijas komisija vai revidents.

37.pants. Kooperatīvās sabiedrības biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce)

(1) Biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce) ir augstākā sabiedrības pārvaldes institūcija. Tā var būt kārtējā vai ārkārtas.

(2) Kārtējo kopsapulci (pilnvaroto sapulci) sasauc valde ne retāk kā vienu reizi gadā. Īpašu jautājumu izlemšanai kooperatīvās sabiedrības valde pēc vajadzības statūtos noteiktajā kārtībā var sasaukt biedru ārkārtas kopsapulci (pilnvaroto sapulci).

(3) Ārkārtas kopsapulce (pilnvaroto sapulce) valdei jāsasauc arī tad, ja statūtos noteiktajā kārtībā to pieprasa vismaz desmitā daļa biedru (trešā daļa pilnvaroto), revīzijas komisija (revidents) vai kooperatīvā savienība, kuras dalībnieks ir attiecīgā biedrība. Ja valde mēneša laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas dienas nesasauc kopsapulci (pilnvaroto sapulci), to sasauc revīzijas komisija (revidents).

(4) Valdei statūtos noteiktajā kārtībā un termiņā jāizziņo biedriem kopsapulces (pilvaroto sapulces) norises vieta, laiks un darba kārtība.

38.pants. Kooperatīvās sabiedrības biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) tiesīgums

(1) Kopsapulce (pilnvaroto sapulce) var izlemt visus ar kooperatīvās sabiedrības darbību saistītos jautājumus.

(2) Vienīgi kooperatīvās sabiedrības biedru kopsapulcei (pilnvaroto sapulcei) ir tiesības:

1) pēc valdes un revīzijas komisijas (revidenta) ziņojuma izskatīt un apstiprināt aizvadītā saimnieciskās darbības gada pārskatu;

2) apstiprināt valdes sagatavoto kooperatīvās sabiedrības budžetu un plānus jaunajam saimnieciskās darbības gadam;

3) noteikt iestāšanās (ja paredzēta statūtos) un biedra naudas lielumu;

4) izskatīt sūdzības par padomes un valdes lēmumiem;

5) ievēlēt un atcelt kooperatīvās sabiedrības valdes priekšsēdētāju, padomes, valdes, revīzijas komisijas locekļus (revidentu) un likvidācijas komisiju;

6) apstiprināt padomes un valdes lēmumus par jaunu biedru uzņemšanu;

7) izlemt jautājumus, kas saistīti ar sabiedrības reorganizāciju vai likvidāciju, kā arī sabiedrības iestāšanos kooperatīvo sabiedrību savienībās un līdzdalību citās uzņēmējsabiedrībās vai izstāšanos no tām;

8) lemt par sabiedrības uzņēmumu dibināšanu, reorganizāciju vai likvidāciju;

9) grozīt sabiedrības statūtus;

10) sadalīt iepriekšējā darbības gada peļņu un noteikt zaudējumu segšanas kārtību;

11) saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem apstiprināt un grozīt padomes, valdes, revīzijas komisijas un likvidācijas komisijas darbības nolikumus.

(3) Kooperatīvās sabiedrības statūtos var paredzēt arī citus jautājumus, kuru izlemšana ir vienīgi kopsapulces (pilnvaroto sapulces) kompetencē.

39.pants. Kooperatīvās sabiedrības biedru piedalīšanās kopsapulcē (pilnvaroto sapulcē)

(1) Kopsapulcē (pilnvaroto sapulcē) katram kooperatīvās sabiedrības pamatpajas īpašniekam ir viena balss.

(2) Kooperatīvās sabiedrības statūtos var paredzēt, ka vienam biedram ir vairākas balsis — proporcionāli viņa īpašumā esošo pamatpaju skaitam, ja statūtos ir noteikta kārtība, kādā nosakāms pamatpaju skaits par iepriekšējā saimnieciskās darbības gadā biedra izmantoto sabiedrības pakalpojumu apjomu. Vienam sabiedrības biedram nevar būt vairāk kā trešā daļa no kopējā balsu skaita sabiedrībā.

(3) Biedrs savas balsstiesības nevar atdot citam, ja sabiedrība savos statūtos nav paredzējusi īpašu pilnvarošanas kārtību.

(4) Biedriem, kas ne vēlāk kā divas dienas līdz kopsapulces (pilnvaroto sapulces) dienai nav nokārtojuši statūtos un kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumos noteiktās saistības, kopsapulcē (pilnvaroto sapulcē) nav balsstiesību, un viņus nevar ievēlēt sabiedrības pārvaldes institūcijās.

(5) Kopsapulci (pilnvaroto sapulci) vada no kooperatīvās sabiedrības biedriem ievēlēts vadītājs. Par vadītāju nevar būt kooperatīvās sabiedrības padomes priekšsēdētājs, valdes priekšsēdētājs, viņu vietnieki un revīzijas komisijas locekļi (revidents).

40.pants. Kooperatīvās sabiedrības biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) norise

(1) Biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce), kas izziņota statūtos noteiktajā kārtībā, ir tiesīga, ja tajā pārstāvēta vairāk nekā puse no kooperatīvās sabiedrības balsstiesīgajiem biedriem (pilnvarotajiem). Kopsapulce (pilnvaroto sapulce) izskata tikai tos jautājumus, kas ietverti izziņotajā darba kārtībā.

(2) Biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce) pieņem lēmumus, atklāti balsojot, izņemot gadījumus, kad aizklātu balsošanu pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa klātesošo balsstiesīgo biedru. Aizklāta balsošana ir obligāta, ievēlējot un atceļot valdes priekšsēdētāju, padomes, valdes, revīzijas komisijas locekļus (revidentu) un likvidācijas komisiju. Kooperatīvās sabiedrības statūtos var paredzēt arī citus gadījumus, kad aizklāta balsošana ir obligāta.

(3) Biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce) pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu.

(4) Lai izdarītu grozījumus kooperatīvās sabiedrības statūtos, iestātos kooperatīvo sabiedrību savienībās un izstātos no tām, pieņemtu lēmumu par kooperatīvās sabiedrības reorganizāciju vai darbības izbeigšanu, nepieciešams divu trešdaļu klātesošo biedru balsu vairākums. Statūtos var paredzēt arī citus jautājumus, kuri jāizlemj ar divu trešdaļu klātesošo biedru balsu vairākumu.

(5) Ja kopsapulce (pilnvaroto sapulce) nav tiesīga, 10 dienu laikā tiek sasaukta atkārtota sapulce ar tādu pašu darba kārtību, un tā ir tiesīga neatkarīgi no klātesošo biedru (pilnvaroto) skaita.

41.pants. Kooperatīvās sabiedrības padome un tās sastāvs

(1) Kooperatīvās sabiedrības kopsapulce (pilnvaroto sapulce) no kooperatīvās sabiedrības biedru vidus ievēlē kooperatīvās sabiedrības padomi ne mazāk kā trīs locekļu sastāvā, kas pārstāv biedru intereses kopsapulču (pilnvaroto sapulču) starplaikā un šajā likumā un sabiedrības statūtos noteiktajos ietvaros kontrolē valdes darbību.

(2) Ja kooperatīvās sabiedrības balsstiesīgo biedru skaits nepārsniedz divdesmit, padomi var neveidot un tās funkcijas pilda kopsapulce.

(3) Kooperatīvās sabiedrības padomē var ievēlēt tikai sabiedrības biedrus. Par padomes locekli nevar būt ne valdes, ne revīzijas institūcijas loceklis.

(4) Padomes locekļu pilnvaru termiņu nosaka sabiedrības statūti, bet tas nedrīkst pārsniegt trīs gadus. Padomes loceklis nevar uzticēt savu pienākumu pildīšanu citai personai.

(5) Kooperatīvās sabiedrības statūtos var paredzēt, ka par izmaiņām padomes sastāvā jāpaziņo Uzņēmumu reģistram un tās ir spēkā ar reģistrācijas brīdi.

(6) Kooperatīvās sabiedrības padomes locekļi no sava vidus ievēlē padomes priekšsēdētāju un vienu vai vairākus viņa vietniekus, kā arī lemj par pienākumu sadali savā starpā. Padomes priekšsēdētāja vietnieks pilda padomes priekšsēdētāja pienākumus tikai viņa uzdevumā vai ilgstošas prombūtnes gadījumā (slimība, komandējums, atvaļinājums).

42.pants. Kooperatīvās sabiedrības padomes uzdevumi

Kooperatīvās sabiedrības padomes uzdevumi ir šādi:

1) pastāvīgi kontrolēt sabiedrības valdes darbību un sekot, lai kooperatīvās sabiedrības lietas tiktu kārtotas saskaņā ar likumiem, sabiedrības statūtiem un biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumiem;

2) izvērtēt valdes iesniegto gada pārskatu, budžeta projektu, kā arī valdes priekšlikumus par peļņas sadali un līdz ar savu atzinumu iesniegt tos apstiprināšanai kopsapulcē (pilnvaroto sapulcē);

3) pārstāvēt kooperatīvo sabiedrību tiesā visās sabiedrības celtajās prasībās pret valdes locekļiem, kā arī valdes celtajās prasībās pret sabiedrību;

4) izskatīt lēmumprojektus visos jautājumos, kas ir kopsapulces (pilnvaroto sapulces) kompetencē vai kas pēc valdes vai padomes locekļu ierosinājuma ir ieteikti apspriešanai kopsapulcē (pilnvaroto sapulcē), un sniegt atzinumu par tiem;

5) noteikt valdes priekšsēdētāja un tās locekļu atalgojumu apstiprinātā sabiedrības budžeta ietvaros.

43.pants. Kooperatīvās sabiedrības padomes tiesības

Kooperatīvās sabiedrības padomei ir šādas tiesības:

1) jebkurā laikā pieprasīt no valdes pārskatu par kooperatīvās sabiedrības stāvokli;

2) pārbaudīt kooperatīvās sabiedrības reģistrus un dokumentus, kā arī kasi, vērtspapīrus, preces, izejvielas, nepabeigtos ražojumus, gatavo produkciju un citu mantu;

3) dot piekrišanu svarīgu jautājumu izlemšanai valdē, ja tas paredzēts statūtos;

4) pēc trešās daļas kooperatīvās sabiedrības biedru motivēta pieprasījuma pārbaudīt valdes darbu. Ja padome šādu pārbaudi mēneša laikā neizdara, biedriem ir tiesības šo jautājumu nodot izskatīšanai kopsapulcei (pilnvaroto sapulcei);

5) uzdot valdei sasaukt kopsapulci (pilnvaroto sapulci), ja to prasa kooperatīvās sabiedrības intereses;

6) iesniegt kopsapulcei (pilnvaroto sapulcei) ziņojumu, kurā novērtēta kooperatīvās sabiedrības darbība un valdes ziņojums, kā arī izteikt priekšlikumus par sabiedrības darbības uzlabošanu;

7) kopsapulču (pilnvaroto sapulču) starplaikā uzņemt jaunus biedrus.

44.pants. Kooperatīvās sabiedrības padomes darbība

(1) Kooperatīvās sabiedrības padomes sēdes sasauc padomes priekšsēdētājs pēc vajadzības, bet ne retāk kā reizi ceturksnī. Katram padomes loceklim, kā arī valdei ir tiesības pieprasīt padomes sēdes sasaukšanu, motivējot sēdes sasaukšanas iemeslu.

(2) Ja padomes priekšsēdētājs padomes locekļa pieprasījumu divu nedēļu laikā neizpilda, sēdes sasaukšanas ierosinātājam ir tiesības, paskaidrojot lietas apstākļus, pašam sasaukt padomes sēdi.

(3) Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse padomes locekļu.

(4) Padome lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss. Ja padomes loceklis nepiekrīt padomes lēmumam un balso pret to, viņš par pieņemto lēmumu nav atbildīgs. Šā padomes locekļa atsevišķās domas pēc viņa pieprasījuma jāieraksta padomes sēdes protokolā. Protokolu paraksta visi klātesošie padomes locekļi.

45.pants. Kooperatīvās sabiedrības valde

(1) Kooperatīvās sabiedrības valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kas pārzina un vada visas kooperatīvās sabiedrības lietas. Tā atbild par visu kooperatīvās sabiedrības saimniecisko darbību, kā arī par to, lai kooperatīvajā sabiedrībā kārtotā uzskaite un grāmatvedība atbilstu likumiem. Valde pārvalda kooperatīvās sabiedrības mantu un padomes uzraudzībā rīkojas ar tās kapitālu atbilstoši likumiem, statūtiem un kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumiem.

(2) Valde nodrošina biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) un sabiedrības padomes lēmumu izpildi, pārstāv kooperatīvo sabiedrību attiecībās ar valsts institūcijām, fiziskajām un juridiskajām personām, kopsapulču (pilnvaroto sapulču) starplaikā uzņem jaunus biedrus, slēdz līgumus, pārzina kooperatīvās sabiedrības algoto darbinieku štatus un veic citas statūtos noteiktās darbības, kas atbilst kooperatīvās sabiedrības mērķiem.

(3) Par kooperatīvās sabiedrības valdes locekļiem var būt gan sabiedrības biedri, gan arī citas personas. Valdes locekļus uz statūtos paredzēto laiku, kas nav ilgāks par trīs gadiem, ievēlē biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce). Valdes priekšsēdētāju ievēlē biedru kopsapulce, bet viņa vietnieku —valdes locekļi no sava vidus.

(4) Kooperatīvā sabiedrība savos statūtos var paredzēt, ka valdes funkcijas pilda kopsapulces (pilnvaroto sapulces) iecelts direktors vai pārvaldnieks.

46.pants. Kooperatīvās sabiedrības valdes darbība

(1) Valdes darbību vada tās priekšsēdētājs, kas realizē savas tiesības un veic pienākumus padomes uzraudzībā, pārstāv kooperatīvās sabiedrības intereses tiesu, administratīvajās un citās institūcijās.

(2) Valdes izveidošanas kārtību, tās tiesības un pienākumus, kā arī dokumentu parakstīšanas kārtību un parakstīšanas tiesības nosaka šis likums un kooperatīvās sabiedrības statūti.

(3) Pilnvaras, līgumus un citus saimnieciskās darbības dokumentus, ja sabiedrības statūti neparedz citu kārtību, paraksta sabiedrības valdes priekšsēdētājs. Kooperatīvās sabiedrības statūtos jāparedz darījumu apjoms, kuru pārsniedzot, vispirms ir nepieciešams valdes vai padomes attiecīgs lēmums. Bankas dokumentus paraksta valdes pilnvarotas personas.

(4) Valde ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk par pusi no valdes locekļiem. Valdes sēdes protokolu paraksta visi klātesošie valdes locekļi.

(5) Valdes sēdes notiek pēc vajadzības, bet ne retāk kā reizi divos mēnešos. Tās sasauc valdes priekšsēdētājs, bet viņa ilgstošas prombūtnes laikā — priekšsēdētāja vietnieks.

(6) Valde pieņem lēmumu ar vienkāršu balsu vairākumu. Balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir valdes priekšsēdētāja balss, bet priekšsēdētāja prombūtnes laikā — viņa vietnieka balss.

(7) Ja valdes loceklis nepiekrīt valdes lēmumam, viņš par pieņemto lēmumu nav atbildīgs, un šā valdes locekļa atsevišķās domas pēc viņa pieprasījuma jāieraksta valdes sēdes protokolā.

(8) Valdei jāsniedz rakstveida ziņojums par savu darbību kooperatīvās sabiedrības padomei ne retāk kā reizi ceturksnī, ja sabiedrības statūtos nav noteikts citādi. Pēc saimnieciskās darbības gada noslēguma valdei par savu darbību jāsniedz ziņojums kopsapulcei (pilnvaroto sapulcei). Ziņojumā jāietver tās darbības rezultāti, svarīgākās ieceres uzņēmējdarbībā un sabiedrības pārvaldē un citi ar sabiedrības darbību saistītie jautājumi.

47.pants. Kooperatīvās sabiedrības valdes tiesības

(1) Kooperatīvās sabiedrības valde izlemj visus ar sabiedrības darbību saistītos jautājumus, kas nav kopsapulces (pilnvaroto sapulces) un padomes kompetencē.

(2) Kooperatīvā sabiedrība savos statūtos var noteikt, ka valdei svarīgu jautājumu izlemšanā vajadzīga padomes piekrišana. Par šādiem svarīgiem jautājumiem uzskatāmi:

1) līdzdalības iegūšana citās sabiedrībās, tās palielināšana vai samazināšana;

2) uzņēmumu pirkšana, pārdošana vai to darbības apturēšana;

3) nekustamo īpašumu pirkšana, pārdošana vai apgrūtināšana ar parādiem;

4) filiāļu (nodaļu) un pārstāvniecību atvēršana vai slēgšana;

5) kapitālieguldījumu palielināšana un tādu aizņēmuma līgumu slēgšana, kas pārsniedz kopsapulces (pilnvaroto sapulces) noteiktās summas;

6) aizdevumu izsniegšana;

7) jaunu darbības veidu uzsākšana, kā arī esošo darbības veidu pārtraukšana.

(3) Ja padome noraida valdes priekšlikumus iepriekš minētajos vai citos statūtos noteiktajos jautājumos, valdei ir tiesības sasaukt ārkārtas kopsapulci (pilnvaroto sapulci).

48.pants. Kooperatīvās sabiedrības revīzijas komisija (revidents)

(1) Revīzijas komisija (revidents) ir kooperatīvās sabiedrības kontroles institūcija, kas pārbauda kooperatīvās sabiedrības darbību. Tā ir atbildīga un sniedz pārskatu par savu darbību vienīgi kopsapulcei (pilnvaroto sapulcei).

(2) Revīzijas komisiju (revidentu) ievēlē kooperatīvās sabiedrības biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce) uz statūtos noteikto laiku, kas nav ilgāks par trīs gadiem. Par revidentu var ievēlēt arī zvērinātu revidentu, kas nav sabiedrības biedrs.

(3) Par revīzijas komisijas locekļiem (revidentu) nedrīkst būt padomes un valdes locekļi, kā arī personas, kurām ar valdes locekļiem vai galveno grāmatvedi ir radniecība līdz trešajai pakāpei vai svainība līdz otrajai pakāpei.

(4) Revīzijas komisijas darbu vada tās priekšsēdētājs, ko no sava vidus ievēlē revīzijas komisijas locekļi, ja statūtos nav noteikts citādi.

(5) Revīzijas komisija (revidents) pārbauda kooperatīvās sabiedrības darbības pārskatu un savus atzinumus paziņo sabiedrības padomei, valdei un biedru kopsapulcei (pilnvaroto sapulcei), kā arī veic kooperatīvās sabiedrības īpašuma un darbības revīziju. Tai ir tiesības pieprasīt no kooperatīvās sabiedrības padomes un valdes priekšsēdētāja, padomes un valdes locekļiem vai citām amatpersonām un darbiniekiem visas atzinuma sagatavošanai un revīzijai nepieciešamās ziņas un dokumentus.

(6) Revīzijas komisijas locekļi (revidents) savu darbu veic saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

49.pants. Kooperatīvās sabiedrības darbības uzskaite un lietvedība

(1) Kooperatīvā sabiedrība kārto lietvedību, grāmatvedību un statistisko uzskaiti, kā arī sastāda un iesniedz gada pārskatu un bilanci saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

(2) Kooperatīvo sabiedrību kopsapulču (pilnvaroto sapulču), padomes, valdes un revīzijas komisiju (revidenta) sēžu protokoli, ziņojumi un lēmumi ir numurējami, reģistrējami un uzglabājami atsevišķos cauršūtos un apzīmogotos sējumos.

VI nodaļa. Kooperatīvās sabiedrības darbības izbeigšana

50.pants. Kooperatīvās sabiedrības darbības izbeigšana

Kooperatīvā sabiedrība savu darbību izbeidz:

1) kooperatīvās sabiedrības statūtos noteiktajos gadījumos;

2) ja gada laikā pēc reģistrācijas tā nav uzsākusi darbību likumā noteiktajā kārtībā;

3) ja kooperatīvās sabiedrības biedru skaits ir kļuvis mazāks par pieciem vai savienības gadījumā — mazāks par trim;

4) ja tā ar tiesas lēmumu atzīta par maksātnespējīgu, kā arī citos tiesību aktos noteiktajos gadījumos.

51.pants. Kooperatīvās sabiedrības atzīšana par neesošu

(1) Katram kooperatīvās sabiedrības balsstiesīgajam biedram, kā arī kooperatīvās sabiedrības vai savienības padomei, valdei un revīzijas komisijai (revidentam) ir tiesības celt tiesā prasību atzīt kooperatīvo sabiedrību vai savienību par neesošu šādos gadījumos:

1) ja sabiedrības statūti ir pretrunā ar šā likuma noteikumiem;

2) ja tiesiskās attiecības, uz kurām pamatojas kooperatīvās sabiedrības dibināšana, ir apstrīdamas atbilstoši likumu prasībām.

(2) Ja kooperatīvo sabiedrību atzīst par neesošu, tās darbība izbeidzama tāpat kā sabiedrības likvidācijas gadījumā.

52.pants. Kooperatīvās sabiedrības likvidācijas kārtība

(1) Pieņemot lēmumu par kooperatīvās sabiedrības likvidāciju, jāpiemēro šāda kārtība:

1) lēmuma pieņēmējs ievēl likvidācijas komisiju, kas vada kooperatīvās sabiedrības likvidācijas procesu. Līdz ar likvidācijas komisijas ievēlēšanu izbeidzas padomes un valdes pilnvaras, bet to atbildība saglabājas līdz sabiedrības likvidēšanas brīdim. Biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce) ievēlētos likvidācijas komisijas locekļus var jebkurā laikā atsaukt un ievēlēt jaunus;

2) likvidācijas komisijai lēmums par kooperatīvās sabiedrības likvidāciju trīs dienu laikā pēc tā pieņemšanas jāpaziņo Uzņēmumu reģistram un attiecīgajai Zemesgrāmatu nodaļai, paziņojumā norādot ievēlētās likvidācijas komisijas locekļu vārdus, uzvārdus, darbības vietu un tālruņa numuru;

3) trīs dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par kooperatīvās sabiedrības likvidāciju likvidācijas komisija iesniedz publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un vēl vismaz divos citos laikrakstos paziņojumu par kooperatīvās sabiedrības likvidāciju. Paziņojumā jānorāda lēmuma pieņemšanas datums, likvidācijas komisija locekļu vārdi, uzvārdi, darbības vieta un tālruņa numurs, kā arī uzaicinājums pieteikt savus prasījumus, prasījumu pieņemšanas vieta, termiņš (ne mazāk kā trīs mēneši no paziņojuma publicēšanas dienas) un termiņa nokavēšanas sekas;

4) pēc visu kreditoru apzināšanas (pēc sabiedrības rīcībā esošajiem datiem un iesniegtajiem pieprasījumiem) likvidācijas komisijas izvērtē tos un par katru sniedz atzinumu. Atzinumus par kreditoru prasījumiem, kuri noraidīti, likvidācijas komisija nosūta attiecīgajam kreditoram. Ja kreditors mēneša laikā no atzinuma par prasījuma noraidīšanu saņemšanas dienas nav to pārsūdzējis tiesā, atzinums stājas spēkā un šādi kreditoru prasījumi tiek dzēsti, bet, ja pārsūdzēti,— kreditoru parādi tiek kārtoti atbilstoši tiesas lēmumam;

5) likvidācijas komisija pabeidz kooperatīvās sabiedrības iesāktās darbības biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) noteiktajā kārtībā un laikā, pārdod kooperatīvās sabiedrības mantu, iekasē no debitoriem pienākošos parādus un citas pretenzijas, norēķinās ar kreditoriem un sastāda likvidācijas bilanci, pēc kuras atlikumu sadala starp biedriem kā likvidācijas kvotu proporcionāli biedru īpašumā esošajam pamatpaju un papildpaju skaitam;

6) likvidācijas komisijas darbībai piemērojami tie paši noteikumi, kas valdei, ja kooperatīvās sabiedrības statūtos nav noteikts citādi;

7) likvidācijas komisijai jāiesniedz biedru kopsapulcei (pilnvaroto sapulcei) tās noteiktajos termiņos pārskats par savu darbību, bet pēc likvidācijas pabeigšanas — arī pārskats par visu likvidācijas laiku;

8) kooperatīvās sabiedrības arhīva uzglabāšanas kārtību nosaka likvidācijas komisija, kas saskaņo to ar Valsts arhīva ģenerāldirekciju vai tās pilnvarotu institūciju.

(2) Kooperatīvās sabiedrības un to uzņēmumu likvidāciju maksātnespējas gadījumos reglamentē likums “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”.

VII nodaļa. Kooperatīvās sabiedrības subjektu atbildība

53.pants. Kooperatīvās sabiedrības dibinātāju un biedru atbildība

(1) Katrs kooperatīvās sabiedrības dibinātājs un biedrs ar saviem ieguldījumiem sabiedrībā ir atbildīgs par zaudējumiem, kas radušies kooperatīvajai sabiedrībai, tās biedriem vai trešajām personām, ja viņš ar nolūku vai neuzmanības dēļ kooperatīvās sabiedrības dibināšanas vai citos dokumentos, kas iesniegti valsts institūcijām vai kooperatīvās sabiedrības biedriem, uzrādījis neprecīzas, nepilnīgas vai neskaidras ziņas vai citā veidā pārkāpis likumus vai sabiedrības statūtus.

(2) Kooperatīvās sabiedrības dibinātāji ir solidāri atbildīgi ar visu savu īpašumu par zaudējumiem, kas nodarīti mantai un naudas līdzekļiem, kuri nodoti viņiem glabāšanā līdz sabiedrības reģistrācijai.

54. pants. Kooperatīvās sabiedrības padomes un valdes locekļu atbildība

(1) Ja kooperatīvās sabiedrības padomes vai valdes priekšsēdētājs, padomes vai valdes locekļi rīkojas nelikumīgi, pārsniedz savas pilnvaras, neievēro likumu un statūtu noteikumus vai biedru kopsapulču (pilnvaroto sapulču) lēmumus vai darbojas nolaidīgi, viņi ir solidāri atbildīgi ar visu savu īpašumu par zaudējumiem, kas viņu vainas dēļ radušies kooperatīvajai sabiedrībai, tās biedriem vai trešajām personām.

(2) Par lietām, kuras biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce) uzdevusi kārtot tikai padomes vai valdes priekšsēdētājam, vienam padomes vai valdes loceklim, pārējie padomes vai valdes locekļi nav atbildīgi, ja viņiem nav bijis iespējams zaudējumus novērst.

55.pants. Kooperatīvās sabiedrības revīzijas komisijas locekļu (revidenta) atbildība

Revīzijas komisijas locekļi (revidents), kuriem uzticēta kooperatīvās sabiedrības darbības kontrole vai revīzija, ar visu savu īpašumu ir solidāri atbildīgi par zaudējumiem, kas radušies kooperatīvajai sabiedrībai, atsevišķiem tās biedriem vai trešajām personām, ja viņi apzināti vai nolaidības dēļ nav izpildījuši viņiem uzticētos pienākumus.

56.pants. Kooperatīvās sabiedrības likvidācijas komisijas locekļu atbildība

Kooperatīvās sabiedrības likvidācijas komisijas locekļi, kuri apzināti vai nolaidības dēļ nav izpildījuši viņiem ar likumu, statūtiem vai biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumu uzliktos pienākumus, ir solidāri atbildīgi ar visu savu īpašumu par zaudējumiem, kas tādēļ radušies kooperatīvajai sabiedrībai, tās biedriem vai trešajām personām.

57.pants. Kooperatīvās sabiedrības prasību celšana

(1) Kooperatīvajai sabiedrībai jāceļ prasības tiesā pret dibinātājiem, biedriem vai amatpersonām, ja tā nolemj biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce) ar vienkāršu balsu vairākumu vai to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa no sabiedrības biedriem.

(2) Lietu kārtošanai biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce) ievēlē savus pārstāvjus. Ja prasības celšanu pieprasa biedru mazākums (ne mazāk kā viena desmitā daļa biedru), to izraudzītās personas tiek pilnvarotas par pārstāvjiem lietu kārtošanā.

(3) Kooperatīvās sabiedrības biedru mazākumam, kas pieprasījis prasības celšanu, jākompensē sabiedrībai tiesas izdevumi, ja tiesa prasību noraida.

VIII nodaļa. Kooperatīvo sabiedrību savienība

58.pants. Kooperatīvo sabiedrību savienības darbības tiesiskais pamats

Kooperatīvo sabiedrību savienību dibināšanas, darbības un tās izbeigšanas kārtību nosaka šā likuma I–VII nodaļas prasības, papildus ievērojot VIII nodaļā noteiktās prasības.

59.pants. Kooperatīvo sabiedrību savienības dibināšana

Kooperatīvo sabiedrību savienība dibināma šā likuma II nodaļā noteiktajā kārtībā. Kooperatīvo sabiedrību savienības dibināšanai var sasaukt sapulci, kongresu vai konferenci.

60.pants. Kooperatīvo sabiedrību savienības statūti

(1) Kooperatīvo sabiedrību savienība darbojas saskaņā ar saviem statūtiem, ko apstiprina sapulce (kongress, konference).

(2) Papildus šā likuma 13.pantā noteiktajām normām kooperatīvo sabiedrību savienības statūtos jānosaka:

1) sapulces (kongresa, konferences) delegātu pārstāvības norma un ievēlēšanas kārtība;

2) kooperatīvo sabiedrību un savienības savstarpējās attiecības;

3) kooperatīvo sabiedrību savienības kapitālu izveidošanas un uzkrāšanas noteikumi.

61.pants. Kooperatīvo sabiedrību savienības biedru pienākumi

(1) Kooperatīvo sabiedrību savienību biedriem ir pienākums ievērot šā likuma 22.pantā noteiktās normas, kā arī:

1) atbalstīt savienības un tajā ietilpstošo pārējo biedru saimniecisko un citu darbību;

2) ziņot savienībai par grozījumiem sabiedrības statūtos;

3) pēc savienības pieprasījuma sasaukt sabiedrības biedru kopsapulci (pilnvaroto sapulci).

(2) Kooperatīvo sabiedrību savienība savos statūtos var iekļaut arī tās biedru pie-nākumu prioritāri izmantot attiecīgās savienības biedriem sniedzamos pakalpojumus.

62.pants. Kooperatīvo sabiedrību savienības pārvaldes un kontroles institūcijas

(1) Kooperatīvo sabiedrību savienības augstākā pārvaldes institūcija ir kopsapulce (kongress, konference). To starplaikā savienības augstākās pārvaldes institūcijas pienākumus pilda savienības padome, ko ievēlē sapulce (kongress, konference). Ja savienības biedru skaits nepārsniedz 20, padomi var neveidot un tās funkcijas var izpildīt augstākā pārvaldes institūcija.

(2) Savienības izpildinstitūcija ir valde.

(3) Kooperatīvo sabiedrību savienības kontroles institūcijas ir revīzijas komisija un zvērināts revidents.

(4) Padomes, valdes un kontroles institūcijas tiesības, pienākumus un atbildību nosaka savienības statūti atbilstoši šā likuma V un VII nodaļas noteikumiem, papildus ievērojot šādus noteikumus:

1) kooperatīvo sabiedrību savienības statūtos var paredzēt savienības tiesības uz laiku atstādināt no amata savienībā ietilpstošās sabiedrības valdes priekšsēdētāju par pieļautajiem likumu un sabiedrību statūtu pārkāpumiem, kā arī par darba pienākumu nepildīšanu līdz attiecīgās sabiedrības kopsapulces (pilnvaroto sapulces) sasaukšanai, uz šo laiku nozīmējot tā pienākumu izpildītāju. Vienlaikus jāizsludina attiecīgās sabiedrības ārkārtas kopsapulce (pilnvaroto sapulce);

2) revīzijas komisija var pārbaudīt savienībā ietilpstošo kooperatīvo sabiedrību darbību, ja savienībai ir deleģētas šādas tiesības.

63.pants. Kooperatīvo sabiedrību savienību līdzekļi un uzņēmējdarbība.

Kooperatīvo sabiedrību savienības uzņēmējdarbība veicama un līdzekļi veidojami atbilstoši šā likuma IV nodaļas noteikumiem, ievērojot, ka kooperatīvo sabiedrību savienībā nevar būt kooperatīvo sabiedrību savienības darbinieku pajas.

64.pants. Kooperatīvo sabiedrību savienības darbības izbeigšanas un likvidācijas kārtība

Kooperatīvo sabiedrību savienības reorganizācija un likvidācija veicama šā likuma VI nodaļā noteiktajā kārtībā.

Pārejas noteikumi

1. Atzīt par spēku zaudējušu likumu “Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991. 35.nr.; 1922, 15./16.nr.; 1993., 22./23.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 12.nr.; 1995., 84.nr.).

2. Nodibinātajām un reģistrētajām kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām un to savienībām trīs mēnešu laikā no likuma spēkā stāšanās brīža jāizdara grozījumi statūtos atbilstoši šā likuma prasībām.