ZINĀTNIEKA VĀRDS Nr. 11

Zem viena jumta inkunābulas un elektroniskā informācija

Dr. sc. ing. EDVĪNS KARNĪTIS - "Latvijas Vēstnesim"

- Kā norises mūsu sabiedrībā ietekmē jūsu kā Akadēmiskās bibliotēkas vadītāja darbu?

- Valsts politika un attīstība ļoti ietekmē arī bibliotēku darbu. Pirmām kārtām mēs izjūtam līdzekļu trūkumu. Tomēr iepriecina, ka ir pārgājis jaunatnes un visas sabiedrības nihilisms attiecībā uz zināšanām, to izjūtam pēc lasītāju skaita, pēc tā, kā viņi meklē jaunāko informāciju. Pašlaik dominē zinātniskās un tehniskās intereses, lasītāju sastāvā ienākuši mazā un vidējā biznesa pārstāvji.

Kā informātikas speciālistu mani iepriecina tas, ka sākusies virzība uz informācijas koordināciju Latvijā un ieiešana Eiropā vienotā solī.

Par zinātnisko informāciju jāsaka, ka tā ātri noveco. Fondu pieaugums ir minimāls. Tas, ko izmetam ārā, ir tuvu tam, ko saņemam. Ļoti rūpīgi ir jāizvērtē tā saucamie humānie sūtījumi vai palīdzība.

- Kādas ir jūsu profesionālās iespējas?

- Varam sevi profesionāli attīstīt, jo sadarbojamies ar Eiropas Savienības informācijas un bibliotēku komisiju DGIII, DGXIII un DGXXIII (centrs Briselē un Luksemburgā) un Eiropas lielākajām zinātniskajām bibliotēkām Anglijā, Vācijā, Nīderlandē, ASV bibliotekāru biedrību.

"Internet" piedāvā ļoti plašas iespējas, visderīgākā informācija ir maksas abonementu sistēmās. Individuāli strādāt ir sarežģīti un dārgi. Mēs šīs sistēmas pārzinām un pārzināsim. Un varēsim arī nodrošināt nākotnes lasītāju intereses.

---

Dr. sc. ing. EDVĪNS KARNĪTIS, Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas direktors Mag. sc. soc. VENTA KOCERE, direktora vietniece zinātniskā darbā ANNA ŠMITE, Misiņa bibliotēkas vadītāja

Latvijas Akadēmiskā bibliotēka (dib. 1524. g.): informācijas apgādes stratēģija un pakalpojumi

Informācijas un telekomunikāciju tehnoloģiju attīstības līmenis pasaulē mūsdienās dod iespēju veidot principiāli jaunus multimediju informātikas lietojumus un pakalpojumus, kas apvieno dažādus informācijas veidus: tekstu, skaņu, kustīgu un nekustīgu attēlu ar dažādiem telekomunikāciju līdzekļiem - vadu un bezvadu telefonu, telefaksu, televīziju un datoru tīklus, izmantojot visjaunākās tehnoloģijas. Šī kvantitatīvā attīstība ir novedusi pasaules sabiedrību pie kvalitatīvām pārmaiņām kārtējās tehnoloģiskās revolūcijas priekšvakarā. Tā būs bāzēta uz informācijas lomas un nozīmīguma lēcienveida pieaugumu, tradicionālā triāde "dati - informācija - zināšanas" iegūs principiāli jaunu nozīmi. Informācija un modernās informācijas tehnoloģijas jau ir ienākušas visās ekonomiskās un sociālās dzīves jomās, tālāk tas novedīs pie jauna veida, kā dzīvot un strādāt kopā, pie sabiedrības transformēšanās jaunā, augstākā attīstības pakāpē - t. s. informācijas sabiedrībā.

Jūsu attālinātā darbavieta varēs būt mājās vai uzņēmuma filiālē, tā būs elektroniski saistīta ar nepieciešamo profesionālo vidi. Tas ļauj piekļūt jaunākajiem pētījumu rezultātiem, bibliotēku fondiem, nodrošina informatīvo materiālu piesūtīšanu, sekmē partneru sadarbību, plašu firmu līdzdalību elektroniskajos piedāvājumos un elektronisko norēķinu sistēmu izmantošanā.

Skolu, universitāšu un citu mācību iestāžu pieslēgšana informācijas tīkliem, distances apmācība nodrošinās jebkuram iedzīvotājam iespēju mācīties un papildināt zināšanas, izmantojot labāko speciālistu sagatavotos materiālus. Veselības aizsardzības sistēmas sniegs visiem konsultāciju iespējas pie labākajiem Eiropas speciālistiem. Kultūras mantojuma, muzeju kolekciju elektroniskās kopijas kopā ar attiecīgu informāciju sekmēs atsevišķu valstu un tautu kultūras popularizāciju starptautiskā mērogā.

Eiropas Savienība šādu attīstības ceļu ir deklarējusi kā savu politisko prioritāti. Faktiski arī Latvija savu politisko izvēli jau ir izdarījusi, noslēdzot ar Eiropas Savienību asociatīvo līgumu. Latvijai šāds attīstības scenārijs ir īpaši izdevīgs vairāku iemeslu dēļ. Tradicionāli augstā darbaspēka kvalifikācija Latvijā, pastāvot šādai attīstības stratēģijai, kompensē izejvielu un enerģijas trūkumu. Līdz ar to zinātņu un zināšanu ietilpīgās tehnoloģijas un produkti kļūst par reālu tautsaimniecības pamatu. Attālās darbavietas, mazā un vidējā biznesa attīstība atbilst Latvijas iedzīvotāju mentalitātei un nodrošina visu valsts reģionu attīstību un jaunu darbavietu veidošanos, katra atsevišķa indivīda attīstību. Ceļš uz informācijas sabiedrību kļūst arī par Latvijas attīstības un pirmspievienošanās stratēģijas būtisku sastāvdaļu, līdz ar to Latvija cenšas pievienoties daudzām citām valstīm, lai arī mazliet novēloti un pagaidām ne visai koordinēti.

Bibliotēka un tās funkcijas: kopsolī ar sabiedrības un tehnoloģiju attīstību

Šāds valsts un sabiedrības attīstības modelis nosaka informācijas pakalpojumus kā nepieciešamu un būtisku kopējā procesa sastāvdaļu, parāda to klientūru un pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, bez tam tas jau tagad dod pilnīgi jaunas iespējas šo pakalpojumu attīstībā arī Latvijā. Kvalitatīvas (t.i., pareizas, pilnīgas, savlaicīgas) zinātniskās, tehniskās, tehnoloģiskās, patentu, vispārējās uzziņu informācijas apgāde līdz ar to aplūkojama saistībā ar kopējiem valsts informatizācijas plāniem. Tas arī nosaka valsts galvenā šādas informācijas piegādātāja - Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas - darbības stratēģiju.

Jau esam pieraduši, ka informācija ir ne tikai dažāds iespiestais teksts (grāmatas, periodiskie izdevumi, zinātniskās atskaites, patenti utt.), audio un videomateriāli. Visdažādākie elektroniskie informācijas avoti, pirmām kārtām faktogrāfiskās, bibliogrāfiskās, pilno tekstu un attēlu datu bāzes ir būtisks un principiāli jauns bibliotēku fondu papildinājums. Pašlaik pasaulē beidzas diskusijas par tēmu: kuri informācijas avoti ir noderīgāki un perspektīvāki - jaunie elektroniskie informācijas avoti vai tradicionālie iespiestie? Informācijas apgādei kompleksi lietojami gan kā tradicionālie iespiestie dokumenti, gan arī elektroniskie informācijas avoti un tehnoloģijas, izmantojamas abu priekšrocības, tātad pamatā liekams princips: elektroniskie informācijas avoti kopā ar iespiestajiem.

Dažādu informācijas materiālu daudzuma lavīnveida pieaugums ir radījis vienu no informācijas apgādes pamatproblēmām pasaulē, t.s. informācijas sprādzienu. Minēsim tikai vienu skaitli: pasaulē izdodamo zinātnisko un tehnisko žurnālu nosaukumu skaits tuvojas 200 000 (neskaitot "Laternas" un "Burdas" tipa izdevumus). Kurus no tiem lai bibliotēka abonē?

LAB fondos tiek komplektēti informācijas materiāli, kurus izmanto visplašāk, - galvenie periodiskie izdevumi un grāmatas, kā arī bibliogrāfiskie izdevumi. Tomēr visu literatūru mēs krātuvēs nekad nesavāksim un ne tikai naudas vai krātuvju ietilpības dēļ. Latvija ir maza valsts, taču mūsu speciālisti darbojas ļoti daudzās nozarēs un apakšnozarēs. Piemēram, tikai medicīnā vien ir vairāk nekā 100 dažādu apakšnozaru, arī maza tauta slimo visas slimības un informācija vajadzīga to visu ārstēšanai. Taču daudzos virzienos strādā tikai daži cilvēki. Tādēļ iegādātās grāmatas un periodika tiek izmantota neefektīvi, vairāku gadu laikā bieži vien ir izlasītas tikai dažas vajadzīgās grāmatas nodaļas, viens referāts no konferences materiālu krājuma vai daži žurnāla raksti. Nebūt nav racionāli šo lappušu dēļ pirkt grāmatu vai abonēt žurnālu. Ļoti aktuāla kļūst nepieciešamība piegādāt lasītājam tieši to un tikai to materiālu, kas viņam vajadzīgs. Elektroniskie "on-line" žurnāli un datu bāzes, dokumentu piegādes sistēmas gandrīz neierobežoti paplašina šādas iespējas un līdz ar to bibliotēkas fondus. Tieši šāda, t.s. virtuālās biblitoēkas stratēģija, ir viens no mūsu attīstības pamatprincipiem.

Kā lai lasītājs šajā informācijas jūrā atrod tieši to, kas viņam visvairāk vajadzīgs? Kā lai viņš orientējas arī bezgala plašajā, taču pieejamajā virtuālajā bibliotēkā?

Šim nolūkam acīmredzami vairs nav lietojama vecā metode - literatūras caurskatīšana un pēc tam vajadzīgās studēšana, visi materiāli nav pieejami šķirstīšanai, un tam arī nepietiek laika. Tāpēc mūsu bibliotēkas stratēģija ir virzīta uz kopējā procesa striktu sadalīšanu divās funkcionāli pilnīgi atsevišķās daļās - jāatdala informācijas meklēšana no tās apgūšanas. Līdz ar to ir iespējams efektīvi izmantot gan tradicionālo iespiesto, gan elektronisko tehnoloģiju priekšrocības, katrai procesa daļai lietojot savu, optimālāko no tām.

Jau tikai minētās tendences rāda, ka informācijas apgādes uzdevumu izpildei, saglabājot un izpildot savu tradicionālo pamatuzdevumu - būt par starpnieku informācijas apgādes procesā starp informācijas avotu un tās galalietotāju (lasītāju), bibliotēkai nepieciešams būtiski pārveidoties. Tai jāsaglabā tradicionālo pakalpojumu spektrs un papildus jānodrošina modernie elektroniskie informācijas servisi. Tai jāveic arī informācijas centru funkcijas un jānodrošina pilns informācijas apgādes cikls: informācijas vākšana, apstrāde, saglabāšana, meklēšana un, pats galvenais, piegāde lietotājam vēlamajā veidā, laikā un vietā. Tik tiešām, pilnīgi vietā ir tēze "pastāvēs, kas pārvērtīsies".

Latvijas Akadēmiskā bibliotēka bija pirmā Latvijā, kas saprata, var pat teikt - paredzēja, mūsdienīgās attīstības tendences un jau no 1991. gada sāka mērķtiecīgi ieviest modernās informācijas tehnoloģijas lasītāju apkalpošanā. Tā ir bijusi visu elektronisko informācijas servisu aizsācēja valstī, daudzus no tiem arī vēl pašlaik jūs varat saņemt tikai mūsu bibliotēkā. Bibliotēkas attīstības stratēģijas pamatprincipus atbalstīja Latvijas Zinātņu akadēmija 1994. gadā.

Šodien šādu attīstības ceļu ir pieņēmušas arī Latvijas vadošās universitāšu un citas zinātniskās bibliotēkas, tās savu uzdevumu labākai veikšanai un savas darbības koordinēšanai ir apvienojušās Latvijas Akadēmisko bibliotēku asociācijā. To vienotā darbības stratēģija ir detalizēti aprakstīta zinātniskās un tehniskās informācijas apgādes koncepcijā, kuru kā topošās nacionālās informācijas programmas sastāvdaļu nesen pieņēma asociācijas kopsapulce.

Informācijas pieprasījums

Saskaņā ar minētajām attīstības prioritātēm zinātniskās un tehniskās informācijas nozīmīgums un īpatnējais svars kopīgajā informācijas tirgū visā pasaulē pieaug un perspektīvā turpinās augt, šāda tendence ir arī Latvijā. Uz to norāda fakts, ka gan lasītāju skaits, gan informācijas materiālu pieprasījums bibliotēkā pēc saprotamā krituma 1991.-1992. gadā pieaug katru gadu vidēji par 20-23 procentiem, tas šodien ir tālu pārsniedzis 80. gadu beigu līmeni. Visnotaļ cerīgs fakts, jo ataino Latvijas sabiedrības izpratni par aprakstīto valsts attīstības reālo modeli.

Vairāk nekā 24 tūkstoši cilvēku regulāri izmanto mūsu pakalpojumus. Par bibliotēkas nozīmi zinātnisko pētījumu veikšanā liecina pirms dažiem gadiem Latvijas Zinātnes padomes organizētā visdažādākos virzienos strādājošo aktīvo zinātnieku aptauja. Izrādījās, ka tikai mūsu bibliotēku apmeklē absolūti visi aptaujātie.

Taču kvalitatīva zinātniskā un tehniskā informācija ir nepieciešama ne tikai zinātniekiem, bet arī visu tautsaimniecības kārtējo un perspektīvo uzdevumu veikšanai, moderno tehnoloģiju radīšanai, ieviešanai un apgūšanai, izglītības un pārkvalificēšanās, īpaši augstākās izglītības procesa nodrošināšanai, jauna tipa pakalpojumu un lietojuma attīstīšanai visās nozarēs. Tas nozīmē, ka tā vai cita informācija vajadzīga katram valsts iedzīvotājam. Tāpēc, tā ir atvērta visiem: zinātniekiem un augstskolu pasniedzējiem (viņu ir ap 30 procenti no lasītāju kopskaita), visu uzņēmumu speciālistiem un valsts iestāžu darbiniekiem, skolotājiem, ārstiem un kultūras darbiniekiem (kopumā ap 23 procenti), studentiem (45 procenti no kopskaita) un pat vecāko klašu skolēniem. Mēs esam gatavi palīdzēt visiem Latvijas iedzīvotājiem sameklēt un saņemt vajadzīgo informāciju.

Vairāk nekā 2 miljoni literatūras vienību tika izsniegtas lasītājiem 1996. gadā. Populārākā bija literatūra dabaszinātnēs - aptuveni 30 procenti no kopīgā izsnieguma. Literatūras pieprasījums tehniskajās, sociālajās un humanitārajās zinātnēs sastādīja katrā aptuveni 15 procentus no kopīgā izsnieguma. Visvairāk tika lasīta literatūra latviešu un krievu valodā - katrā pa 40 procenti no kopējā apjoma.

Bibliotēkas fondi

Tradicionāli bibliotēka vispirms asociējas ar grāmatu, žurnālu un citu dokumentu krātuvi, protams, šī funkcija saglabājas arī šodien. Bibliotēkas fondos, kuri izvietoti divās ēkās (Lielvārdes ielā 24 un Rūpniecības ielā 10), patiešām ir vairāk nekā 3 miljoni iespieddarbu un nepublicēto dokumentu eksemplāru uz dažādiem informācijas nesējiem - papīra, mikrofilmām, optiskajiem diskiem u.c., turklāt mūsu lasītājiem skaitītu minūšu laikā ir pieejami absolūti visi bibliotēkas fondi. Fonda sastāvā ir zinātniskā literatūra, enciklopēdijas, vārdnīcas, rokasgrāmatas, mācību literatūra, bibliogrāfiskie līdzekļi un periodiskie izdevumi visās zinātņu nozarēs. Literatūra dabaszinātnēs, tehniskajās zinātnēs, kā arī sociālajā un humanitārajā fondā ir vienādā apjomā, sastādot apmēram 25-30 procentus no kopējā fonda.

Literatūra fondos pavisam ir 69 pasaules tautu valodās: 25 procenti no kopskaita ir literatūra latviešu valodā, 40 procenti - krievu, pa 15 procentiem - angļu un vācu valodā. Jāpiebilst, ka mūsu bibliotēkā nav spēkā tradicionālā tēze par lielo skaitu vienāda nosaukuma grāmatu, kā tas bija sociālisma valstu bibliotēkās, vidējais viena nosaukuma grāmatu skaits bibliotēkā ir nedaudz virs 1,5.

Pagājušajā gadā mūsu fondi diemžēl tika papildināti tikai ar apmēram 38 000 jaunu vienību. Lai arī bijuši vērtīgi fondu papildinājumi, ir vērojama ļoti negatīva tendence - jaunienākušo informācijas materiālu ir nepietiekami, tam iemesls ir tikai viens - katastrofāls finansējuma trūkums. Uz šī fona vēl jo svarīgāk ir maksimāli efektīvi izmantot esošos līdzekļus, komplektējot visvairāk pieprasītos dokumentus. Šim mērķim kalpo cieša bibliotēkas speciālistu sadarbība ar Zinātņu akadēmijas Bibliotēku padomi un Zinātnes padomes ekspertu komisijām.

No Vācijas zinātnes biedrības DFG un izdevniecības "Springer-Verlag" bibliotēka pērn saņēma ļoti vērtīgu neorganiskās ķīmijas rokasgrāmatu "Gmelin Handbook of Inorganic and Organometalic Chemistry" 650 sējumos, kuru kopējā vērtība bija 560 000 vācu marku. Tas ir vienīgais šīs unikālās rokasgrāmatas komplekts Baltijā. Ar slaveno zinātniskās literatūras izdevniecību "Springer-Verlag" bibliotēka sadarbojas jau ilgus gadus, sadarbības rezultātā arī 1996. gadā bija iespējams iegādāties plašu izdevniecības jaunāko zinātnisko grāmatu klāstu ar lielām cenu atlaidēm.

Pateicoties Latvijas zinātnisko žurnālu "LZA Vēstis", ${bvbz utnthjwbrkbxtcrb[ cjtlbytybq$, "Latvijas Ķīmijas Žurnāls", "Latvijas Fizikas un Tehnisko Zinātņu Žurnāls", "Mechanics of Composite Materials", $Vfuybnyfz ublhjlbyfvbrf$> $Fdnjvfnbrf b dsxbckbntkmyfz nt[ybrf$> "Humanities and Social sciences" redakcijām, kuras 1996. gadā laipni piešķīra savu izdevumu bezmaksas eksemplārus, bibliotēkai ir iespējams uzturēt starptautisko literatūras apmaiņu ar vairāk nekā 600 ārzemju partneriem 52 valstīs. 1996. gadā pret aptuveni 6500 Latvijas izdevumu eksemplāriem esam saņēmuši apmaiņā gandrīz 13 000 ārvalstu izdevumu eksemplāru, kas, starp citu, parāda arī pasaules sabiedrības interesi par mūsu zinātnieku darbiem, tātad atzinību par darbu līmeni.

Misiņa bibliotēka: viss par Latviju un latviešiem

Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas sastāvā ietilpst unikāla nacionālās kultūras bagātība, pasaulē pilnīgākā latviešu literatūras kolekcija - Misiņa bibliotēka. No pašiem pirmsākumiem 1885. gadā tā ir veidojusies kā latviešu nacionālās literatūras krātuve. Bibliotēkas dibinātāja Jāņa Misiņa (1862-1945) darbības mērķis bija savākt visu, kas uzrakstīts latviski un par Latviju un latviešiem, visus Latvijas iespieddarbus, visu latviešu rakstīto neatkarīgi no izdevuma valodas un izdošanas vietas. Šie principi ir ievēroti visus gadus, arī padomju varas laikā.

Tagad Misiņa bibliotēkā var atrast Latvijā izdotās grāmatas, žurnālus, laikrakstus, sīkizdevumus (afišas, programmas, atklātnes u.c.) no drukas pirmsākumiem Latvijā līdz mūsdienām, arī lielāko daļu latviešu izdevumu ārzemēs - šo izdevumu apzināšanas un vākšanas darbs turpinās. Pēckara gados latviešu izdevumu skaits trimdā ir ļoti plašs, tie izkaisīti vai visās pasaules valstīs, tādēļ ne vienmēr viegli rodami. Kopējais fonda apjoms - 800 000 vienību, no kurām grāmatas - vairāk nekā 300 000. Kopumā Misiņa biliotēkas kolekcijā tagad ir apmēram 90-95 procenti no visā pasaulē iznākušajiem izdevumiem, kas atbilst tās komplektēšanas principiem.

Tradicionāli galvenā daļa Misiņa bibliotēkas fondā ir literatūra sociālajās un humanitārajās zinātnēs - apmēram 40 procenti no kopējā fonda.

Visai plašs ir Latvijas Republikas normatīvo aktu krājums. Jebkuru 1919.-1940. gadā Latvijā apstiprināto likumu var viegli sameklēt "Likumu un Ministru kabineta noteikumu krājumos" - katram gadam atsevišķs sējums, arī šodienas likumdošanas akti ir pilnā komplektā. Tuvojoties Rīgas pilsētas jubilejai, arvien biežāk noderēs "Rīgas pilsētas statistikas gadagrāmata" un "Rīgas pilsētas ieņēmumi un izdevumi" - par katru gadu no 1920. līdz 1939. gadam. Savukārt finansu darbiniekiem ir iespēja apzināt, kādas bankas darbojušās Latvijā pagājušā gadsimtā, kādi ir to gada pārskati salīdzinājumā ar šodienas banku pārskatiem.

Liela literatūras izvēle ir valodniecības, vēstures un citu humanitāro zinātņu speciālistiem - no Ādolfija un G.F. Stendera darbiem līdz mūsdienu izdevumiem. Misiņa bibliotēkā glabājas seno hroniku krājums - Indriķa Livonijas hronikas izdevumi latviešu, latīņu, vācu, angļu, krievu un igauņu valodā. Vecākais izdevums datēts ar 1747. gadu un iznācis Magdeburgā vācu valodā, bet jaunākais - 1993. gadā Rīgā latviešu valodā. Apjomīgi ir Latvijas vēstures pētījumi, kuru autori darbojušies vai vēl darbojas ārzemēs - E. Andersons, Ā. Šilde, A. Švābe, E. Dunsdorfs u.c., bet līdzās - par skaistāko 1996. gadā Latvijā izdoto grāmatu zinātnisko un mācību grupā atzītā A. Radiņa "Ceļvedis Latvijas senvēsturē", jaunākās mācību grāmatas skolām.

Daudzi izdevumi veltīti Latvijas kultūras dzīvei. No latvju rakstiem līdz mūsdienu mākslas jaunākajām tendencēm - tā varētu īsumā raksturot šīs nodaļas grāmatas. Piemēram, bibliotēkā glabājas visu Dziesmu svētku, arī dažādās pasaules valstīs organizēto trimdas latviešu Dziesmu svētku norisi atspoguļojošie materiāli nelielās brošūrās un jubilejas reizēm veltītos greznākos, ilustrētos izdevumos.

Tehnisko un dabaszinātņu nodaļa sastāda ap 15 procentus no kopējā literatūras klāsta. Saglabāti J.B. Fišera darbi, ir arī pirmā aritmētikas grāmata latviešu valodā - K. Hardera "Rēķināšanas grāmatiņa, ne priekš visiem tumšiem ļaudīm, bet..." (1806). Latvijā gadu gaitā ir izdotas daudzas grāmatas (tai skaitā mācību grāmatas pamatskolām, vidusskolām, augstskolām) matemātikā, fizikā, ķīmijā - arī tās, ieskaitot atkārtotos izdevumus, glabā bibliotēka.

Apmēram 30 procenti no visām Misiņa bibliotēkas grāmatām ir Latvijā izdotā daiļliteratūra latviešu valodā un svešvalodās, kā arī ārzemēs izdotie latviešu autoru darbi dažādās valodās. Te var atrast gan tādu vecu un retu izdevumu kā L. Depkina "Jāņa Stakela gaudu dziesma" (1703), gan 1997. gadā ASV izdoto A. Nesaules "A woman in amber", kas izraisījis plašas diskusijas ASV sabiedrībā.

Bez tām ziņām, kuras rodamas grāmatās, ļoti daudz iespēju dažādu faktu, norišu precizēšanā sniedz periodiskie izdevumi, tai skaitā paši vecākie žurnāli latviešu valodā "Latviešu Ārste" (1768-1769) un "Latviska Gada Grāmata" (1797-1798), Latvijā izdotie periodiskie izdevumi vācu, poļu, krievu, igauņu, lietuviešu, angļu u.c. valodā. Grupveidā komplektējamo sīkizdevumu fondā glabājas kalendāri, kuros maz teksta (kabatas, sienas, pārliekamie un noplēšamie, tabeļkalendāri), mācību u.c. iestāžu prospekti, mācību programmas, izstāžu katalogi, dažādu organizāciju un biedrību statūti, armijas reglamenti, teātru un koncertu programmas, mākslinieku zīmētas afišas, fotogrāfijas, dokumentu paraugi, pastkartes, pastmarkas u.c. sīkiespieddarbi.

Misiņa bibliotēka regulāri papildinās gan ar Latvijā izdoto literatūru, no kuras tā saņem obligāto eksemplāru, gan ar ārvalstu izdevumiem, pateicoties plašai sadarbībai ar ārzemēs dzīvojošiem tautiešiem. Tieši Misiņa bibliotēka pēc saviem fondiem vislabāk atbilst Latvijas nacionālās kolekcijas būtībai, tādēļ ir likumsakarīgi, ka tieši te savu vietu radusi antikvāra E. Dzelzkalēja unikālā Baltijas un citu reģionu 16.-19. gs. karšu kolekcija (kopskaitā 70 kartes), kuru dāvinājis Latviskā mantojuma fonds (ASV), kā arī rakstnieka un vēsturnieka Ulda Ģērmaņa un mākslinieka Jura Soikana personiskie arhīvi.

Rokrakstu un reto grāmatu fonds: no senatnes līdz mūsdienām

Bibliotēkā ir arī Latvijā bagātākais seno un reto izdevumu un rokrakstu krājums, kuri datējami sākot ar 13. gadsimtu. Fondā glabājas vairāk nekā 32 000 grāmatu un ap 14 000 rokrakstu, kas nozīmīgi ne tikai latviešu nacionālās kultūras vēsturei, tiem ir vispārcilvēciska vērtība arī Eiropas kultūras kontekstā. Dokumenti liecina par sabiedrības attīstību no 13. gs. līdz mūsdienām un līdz ar to arī par bibliotēkas vairāk nekā 470 gadu vēsturi. Lūk, tikai daži piemēri.

Latvijas un visas Baltijas vēstures pētniecībai ir svarīgi seno hroniku noraksti. Vērtīgas rokrakstu grāmatas latīņu valodā iegūtas no kādreizējiem Rīgas katoļu klosteriem. Piemēram, 13. gs. beigās rakstītās "Psalterium Davidis" (Dāvida psalmi), "Parabolae Salomonis" (Zālamana līdzības) un 14. gs. rakstītā "Missale Rigense" (Rīgas misāle) no Rīgas Doma baznīcas. Dažāda ir Latvijā lielākās inkunābulu kolekcijas (210 iespieddarbu) tematika. Vecākā inkunābula, kas saglabājusies Latvijā, ir viena lapa no latīņu valodas mācību grāmatas "Catholicon", kuru iespiedis, domājams, 1460. gadā Maincā vēl pats J. Gūtenbergs. Otrs vecākais iespieddarbs - Sv. Hieronīma "Epistolae" (Vēstules). Foliants iespiests P. Šēfera tipogrāfijā uz pergamenta 1470. gadā. Starp bibliotēkā esošajām inkunābulām ir arī viena no pirmajām enciklopēdijām vispār - Vincenta Bovē "Speculum naturale" (Dabas spogulis), izdota 1485. gadā. 1500. gadā Lībekā uz pergamenta iespiestā "Missale Viburgense" (Mesu grāmata), kā arī Venēcijā 1496. gadā izdotais "Plenarium" (Sprediķi ar skaidrojumiem) ir vienīgie līdz šim zināmie eksemplāri pasaulē.

16. gs. pirmās puses iespieddarbu - paleotipu vidū bibliotēkas fondā nozīmīgu vietu ieņem M. Lutera Vitenbergā izdotie darbi, vairāki Roterdamas Erasma, Petrarkas, Juvenāla, Cicerona, Ezopa, Tita Līnija u.c. autoru darbu izdevumi. Plaši pārsāvēta ir Eiropas 16. gs. otrās puses un 17. gs. grāmatniecība ar Plantēnu, Elzevīru, Frobēru u.c. ievērojamāko tā laika grāmatizdevēju produkciju. 700 gadu vēstures posmu aptver bibliotēkas rokrakstu kolekcija.

Bagāta un ļoti interesanta ir ievērojamu valstsvīru, rakstnieku, zinātnieku, kultūras darbinieku autogrāfu kolekcija. Saglabājušies M. Lutera 1540. gadā uz Rīgu rakstītā vēstule, Pētera I, Katrīnas II, Napoleona parakstītie rīkojumi.

Liela kultūrvēsturiska nozīme ir kādreizējā Rīgas liceja pedagoga, vēsturnieka J.K. Broces (1742-1823) unikālajai kolekcijai, ko bibliotēka ieguvusi pēc viņa nāves. Vairāk nekā 40 gadus krāto un apstrādāto materiālu kodolu veido "Sammlung verschiedener Lieflandischer Monumente.." 10 sējumos, kur tūkstošos zīmējumu, aprakstu un dokumentu fiksēta ne tikai Rīgas, bet arī Latvijas un Igaunijas zemes un tautas vēsture. Pateicoties zīmējumu kvalitātei un precizitātei detaļu attēlošanā, kolekcija ir neatsverams praktiskas informācijas avots par pirmsfotogrāfijas laika sabiedrības dzīvi un darbu. Bibliotēkā ir iesākta šīs kolekcijas elektronisko kopiju veidošana. Izmantojot moderno informācijas tehnoloģiju priekšrocības, visiem interesentiem gan Latvijā, gan ārzemēs drīzumā būs iespēja detalizēti iepazīties ar visiem kolekcijas materiāliem, turklāt maksimāli saglabājot oriģinālus, kuru mūžs arī nebūs bezgalīgs. Šajā darbā mēs ceram uz aktīvu Latvijas Vēstures institūta zinātnieku līdzdalību.

Kā atrast vajadzīgo informāciju bibliotēkas fondos un ārpus tiem

Kā lasītājam orientēties šajā dažādo dokumentu klāstā? Kā uzzināt, vai vajadzīgā informācija ir atrodama bibliotēkā? Kur to atrast, ja tās nav bibliotēkas fondos? Mūsu bibliotēka jau ilgus gadus aktīvi strādā, lai varētu atbildēt uz šādiem jautājumiem, jo viens no bibliotēkas darba uzdevumiem ir informēt lasītājus par literatūru, palīdzēt atrast vajadzīgo un sekmēt tās izmantošanu.

Elektronisko tehnoloģiju attīstība ir būtiski mainījusi un paplašinājusi šī darba virzienus, tā dod šajā jomā jaunas, vēl nebijušas iespējas. Tieši informācijas meklēšanā visspilgtāk parādās elektronisko tehnoloģiju galvenās priekšrocības - iespēja īsā laikā pēc dažādiem parametriem caurskatīt lielus informācijas masīvus, daudzlietotāju un attālā pieeja informācijas avotiem. Tāpēc bibliogrāfiskās datu bāzes, elektroniskie bibliotēku katalogi, dažādas informācijas pārlūktipa meklēšanas sistēmas (browser) "Internet" vidē un citi elektroniskie avoti mūsu bibliotēkā kļūst par pamata avotiem, pēc kuriem var atrast visus jūs interesējošos informācijas materiālus neatkarīgi no to tehnoloģijas, publicēšanas vietas, valodas u.c. parametriem.

Viss bibliotēkas fonds, kas izdots līdz 1995. gadam, ir atspoguļots kartīšu katalogā. Tam ir divas daļas: alfabētiskā un sistemātiskā - meklēšanai pēc tematikas. Lasītāji jau divus gadus lieto arī mūsu bibliotēkas "on-like" elektronisko katalogu. Tajā savukārt ir atrodami visi informācijas materiāli, kas ienākuši mūsu bibliotēkā kopš 1993. gada un daļa arī senāku izdevumu. Atšķirībā no pierastā kartīšu kataloga ar elektronisko pašlaik var atrast jūs interesējošo dokumentu ne tikai pēc autora vai tematikas, bet arī pēc jebkura vārda grāmatas nosaukumā. Katalogu var izmantot abās bibliotēkas ēkās, tas ir pieejams LATNET/Internet vidē, pieslēdzoties bibliotēkas serverim. Kvalificēti konsultanti vajadzības gadījumā palīdz lasītājam atrast vajadzīgo literatūru.

Elektroniskā kataloga ierakstu skaits nepārtraukti pieaug. Jau vairāk nekā 3000 ierakstu ir arī šī kataloga reto grāmatu un rokrakstu sekcijā. Ir iesākta Misiņa bibliotēkas fondu rekataloģizācija, tātad pēc kāda laika viss latviešu nacionālās literatūras fonds būs pieejams visas pasaules interesentiem, sekmējot mūsu kultūras mantojuma popularizēšanu. Arī lietotāju iespējas tiek attīstītas tālāk, drīzumā būs iespējams meklēt materiālus arī pēc izdevniecības, grāmatas izdošanas gada un citiem parametriem.

Papildu iespējas literatūras meklēšanā dod 8 bibliogrāfiskās kartotēkas, kuras atspoguļo atsevišķas latviešu literatūras tēmas, starp tām "Personālijas", "Tulkotāji", "Recenzijas", "Zinātniskais darbs" u.c. Kopš 1996. gada tiek veidota un uzturēta datu bāze "Latvijas sabiedrība, notikumi zinātnē un kultūrā", kurā ir atrodama informācija no Latvijas un trimdas latviešu grāmatām un periodiskajiem izdevumiem par apmēram 4000 personām.

Uz bibliotēkas serveriem ir vēl vairākas citu bibliogrāfisko datu bāzes, kā arī Literatūras, folkloras un mākslas institūta zinātnieku gatavotā datu bāze "Latviešu literāti", kas satur bagātīgu uzziņu informāciju ne tikai par publikācijām, bet arī par latviešu rakstnieku, tulkotāju, izdevēju un citu ar literatūru cieši saistītu personu dzīvi un darbu.

Globālai informācijas meklēšanai bibliotēka ierāda būtisku vietu starptautisko bibliogrāfiskās informācijas avotu pieejamībai. Tā visu valsts ķīmiķu galvenais informācijas avots jau daudzus gadus ir "Chemical Abstracts". Liels uzsvars tiek likts uz nozīmīgāko CD-ROM datu bāzu komplektēšanu visās zinātnes un tehnikas nozarēs un īpaši tādām, kuras satur arī kvalificētus un izsmeļošus publikāciju referātus: "Science Citation Index with Abstracts", "Social Science Citation Index with Abstracts", "COMPENDEX PLUS", "ABI/Inform", "MEDLINE" u.c., kopumā vairāk nekā 50 nosaukumu. Vienīgi mūsu bibliotēkā lasītājiem ir iespēja strādāt ar "STN International on-line" datu bāzēm (vairāk nekā 180 bibliografiskās un faktogrāfiskās datu bāzes visās nozarēs) un vairākām specializētām "Internet" maksas datu bāzēm, saņemot visjaunāko informāciju.

Bibliogrāfiskais darbs: uzziņas avoti speciālistiem un lasītājiem

Informācijas apgāda tālākai pilnveidošanai mūsu bibliotēka pati veido arī bibliogrāfiskās informācijas avotus. Laika gaitā ir mainījušies un paplašinājušies bibliogrāfiskā darba virzieni.

Pilnīgu pārskatu par periodiskajiem izdevumiem latviešu valodā izmantošanai zinātniski pētnieciskajā un arī praktiskajā darbā sniedz bibliotēkas speciālistu sagatavotais zinātniskais retrospektīvais bibliogrāfiskais izdevums "Latviešu periodika (1768-1945)" četros sējumos, kurš tika pabeigts 1995. gadā kā IREX fonda atbalstīts projekts.

Bibliotēkas apgādā regulāri iznāk kārtējie bibliogrāfiskie rādītāji, kas iepazīstina ar jaunāko literatūru gan mūsu, gan arī citu lielāko Latvijas bibliotēku fondos. Jau 30 gadu turpinās sistemātiska informēšana par jauniegūto ārzemju literatūru Latvijas bibliotēkās. Sadarbībā ar citām Latvijas bibliotēkām LAB izdod ikmēneša koprādītāju "Jauniegūtās grāmatas Latvijas zinātniskajās bibliotēkās" un ikgadēju bibliogrāfisku koprādītāju "Ārzemju periodiskie izdevumi Latvijas bibliotēkās". Šie rādītāji tagad ir pieejami lietošanai arī elektroniskā formā, izveidotas attiecīgas bibliogrāfiskās datu bāzes.

Nozīmīgu vietu LAB izdevumu vidū ieņem arī bibliogrāfiskie rādītāji par ievērojamākajiem Latvijas zinātniekiem. Sērija "Latvijas zinātnieki" apkopo bibliogrāfiskās ziņas par Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķiem, bibliotēka to izdod kopš 1958. gada. Laika posmā līdz 1997. gadam izdoti 45 šīs sērijas rādītāji, un, neapstrīdami, tiem ir paliekoša vērtība ne vien uzziņu darbā, bet arī zinātnes vēsturē, novadpētniecībā, zinātnes starptautisko sakaru raksturojumā. Pēdējo gadu laikā iznākušie rādītāji veltīti akadēmiķiem J. Stradiņam, A. Kroģerim, G. Duburam, E. Lavendelim, E. Grēnam, E. Lukevicam.

Latvijas pilnvērtīgai iekļaušanai pasaules sabiedrībā nozīmīga ir Latvijas informācijas iekļaušana starptautiskajās informācijas sistēmās, šajā procesā ir sekmīgi iekļāvušās vairākas valsts akadēmiskās bibliotēkas, arī mūsējā. Akadēmiskā bibliotēka pārstāv Latviju Eiropas pelēkās literatūras asociācijā, 1996. gadā mēs sākām gatavot ierakstus starptautiskajai datu bāzei SIGLE par latviešu zinātnieku un speciālistu aizstāvētām disertācijām, preprintiem, dažādu projektu atskaitēm, Latvijā notikušo konferenču materiāliem un citiem izdevumiem, kuri nenonāk parastajos literatūras izplatīšanas kanālos, taču satur operatīvu un svaigu informāciju. Tā kā šī bāze gan "on-line" režīmā, gan uz CD-ROM diskiem ir pieejama visā pasaulē, mūsu speciālistiem tiek nodrošināta plaša auditorija un jaunu partnerattiecību iespējas. Visiem autoriem, kas vēlas iekļaut savus materiālus datu bāzē, ir tikai jānodod savas publikācijas mūsu bibliotēkas komplektācijas nodaļā.

Arī nākotnē šo darbu turpināsim. Izdošanai tiek gatavots bibliogrāfiskais rādītājs "Latviešu grāmata ārzemēs, 1920-1949", kurā pirmoreiz būs apkopotas ziņas par grāmatām latviešu valodā ārpus Latvijas teritorijas šajā laika posmā, tā kā sastāvdaļa iekļausies latviešu nacionālajā bibliogrāfiskajā bāzē. Turpinās darbs pie "Latviešu grāmatu rādītāja, 1911-1919", kas ietvers vairāk nekā 4000 grāmatu nosaukumu. Šis rādītājs jau ir pieejams elektroniskā formā datu bāzē.

Tradicionālie un elektroniskie pakalpojumi bibliotēkā

Bibliotēkā lasītājiem tiek piedāvāti visi tradicionālie pakalpojumi - lasītavas un mājas abonements, kvalificēts uzziņu dienests, starpbibliotēku abonements un bibliogrāfiskie pakalpojumi. Daudzi no šiem pierastajiem pakalpojumiem ir tālāk būtiski attīstāmi. Uzturot šo pakalpojumu augsto līmeni, bibliotēka velta lielu uzmanību dažādu elektronisko informācijas pakalpojumu attīstībai. Bibliotēka nodrošina principā visus šodienas modernos elektroniskos lokālos un "on-line" informācijas pakalpojumus.

Abās ēkās ir labiekārtotas lasītavas ar iespēju ražīgi strādāt. Visu elektronisko pakalpojumu sniegšanai bibliotēkā ir instalētas speciālas darbavietas, kurās var strādāt gan ar CD-ROM un lokālām datu bāzēm, gan ar visdažādākajiem "on-line" informācijas avotiem - datu bāzēm un informācijas sistēmām, elektroniskajiem katalogiem un žurnāliem. Mūsu lasītāju rīcībā ir a/s "Dati" uzturētā "Latvijas Normatīvo aktu informācijas sistēma", kurā var atrast gan visus spēkā esošos Latvijas likumus, Ministru kabineta un dažādu ministriju rīkojumus un citus dokumentus, kuros ietverti paši pēdējie labojumi, gan arī daudzus 1920.-1940. g. likumdošanas aktus.

Papildus iespējai lasīt literatūru lasītavās, bibliotēkā ir plaši attīstīts mājas abonements, kas ir pieejams visiem zinātniekiem un speciālistiem, dodot viņiem plašas iespējas strādāt ar literatūru tieši darbavietās. Uz māju neizsniedz literatūru no Rokrakstu un reto grāmatu nodaļas un no Misiņa bibliotēkas arhīva fonda.

Bibliogrāfisko uzziņu nodaļā lasītāji var saņemt viņiem nepieciešamo informāciju. Mutvārdu bibliogrāfiskās un faktogrāfiskās uzziņas sniedz gan bibliotēkā, gan pa telefonu. Turklāt rakstveidā sastāda tematiskās bibliogrāfiskās uzziņas, sagatavojot atbildes uz vēstulēm no citām bibliotēkām, zinātniskās pētniecības iestādēm, iespējams izpildīt arī atsevišķu personu pasūtījumus. Vajadzības gadījumā šim darbam tiek pieslēgti arī citu nodaļu speciālisti. "Internet on-line" informācijas avotu izmantošana ikdienas uzziņu sniegšanā ir būtiski cēlusi informācijas kvalitāti un ticamību.

Ko darīt, ja vajadzīgais materiāls nav atrodams bibliotēkā, kā to saņemt lasīšanai? Informācijas materiālu iespējamie piegādes veidi un iespējas ir radikāli dažādojušās, pateicoties elektroniskajām tehnoloģijām.

Tradicionāli mūsu bibliotēkas lasītājiem ir iespēja pasūtīt vajadzīgās grāmatas ar starptautiskā starpbibliotēku abonementa palīdzību gan no Rietumiem, gan no Austrumiem. Papildus tam bibliotēkas abonementi vairākās starptautiskās dokumentu piegādes sistēmās dod iespēju pasūtīt atsevišķus rakstus no jebkura pasaules žurnāla, vienu referātu no konferenču materiālu krājuma, atsevišķu zinātnisko atskaiti utt., tātad visus operatīvos materiālus un vissvaigāko informāciju. Savukārt no mūsu fondiem izsūtām citām bibliotēkām nepieciešamo literatūru, atsevišķu rakstu kserokopijas, mikrofilmas vai fotokopijas.

Bibliotēkas lasītājiem ir iespējams abās ēkās gan pasūtīt kopijas no visiem informācijas materiāliem, gan arī iesiet tās vajadzības gadījumā. Elektronisko infomāciju ir iespējams gan pārraksīt uz disketēm, gan arī izdrukāt uz papīra.

Lietderīga bibliotēkas darbības forma ir literatūras un dokumentu izstādes, tās kalpo gan kā konkrētas informācijas avots, gan arī bibliotēkas un tās fondu popularizēšanai. Gada laikā LAB tiek sagatavots vidēji 20 tematisku izstāžu, tās tiek iekārtotas abās ēkās. Nozīmīgākās no tām veido daudzgadīgus izstāžu ciklus.

Par tradīciju kļuvusi kopā ar Latvijas Grāmatizdevēju asociāciju jau trīs gadus rīkotā konkursa "Skaistākā grāmata" noslēguma ceremonija un izstāde, kurā redzams iepriekšējais gads Latvijas grāmatniecībā. Izdevēju atsaucības rezultātā bibliotēkas fondi papildinās ar nepieciešamo izdevumu eksemplāriem.

Veiksmīga izveidojusies Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas un ārvalstu vēstniecību sadarbība. Jebkura no iekārtotajām ekspozīcijām ļāvusi iepazīt ne tikai attiecīgo valsti, bet arī Latvijas vēstures dažādos posmus, tās dod ievērojamu ieguldījumu Latvijas starptautiskā tēla veidošanā. Tā kopīgi ar ASV vēstniecību Amerikas Savienoto Valstu dienu ietvaros tapa izstāde "ASV prezidenti", ar Krievijas vēstniecību - "Pēterburgas Zinātņu akadēmija un Latvija", ar Ukrainas vēstniecību - "Ukraina un Latvija: pagātne un šodiena", ar Čehijas Republikas vēstniecību - "Čehijas un Latvijas vēsturiskie un kultūras sakari" u.c. Latvijas Valsts neatkarības pasludināšanas gadadienā 1996. gada 18. novembrī Varšavas Nacionālajā bibliotēkā tika atklāta izstāde no LAB fondiem "Polijas un Latvijas vēsturiskās un kultūras saiknes", kas sniedza izstādes apmeklētājiem līdz šim Polijā maz zināmo informāciju par mūsu valsts kultūrvēsturisko mantojumu un tās saistību ar Poliju.

Kopā ar Latvijas Kultūras fondu LAB iesaistījusies pasākumu ciklā, gatavojoties Rīgas 800 gadu jubilejas svinībām. Notikušas vairākas izstādes: "Rīga - finansu metropole gadsimtu mijā" (Par Rīgas kredītiestāžu attīstību), "Orman, nedzen savu zirgu..." (par Pārdaugavas vēsturi un kultūras mantojumu), "Visi Rīgas nami skan" (grāmatas par Rīgu no 1901. līdz 1995. gadam).

Daudzas izstādes tiek veltītas ievērojamām jubilejām, nav bijis izņēmums arī 1996. gads. Plašas un daudzveidīgas bija izstādes "Latvijas Zinātņu akadēmijai - 50", "Valodas, literatūras, folkloras un mākslas pētniecība Zinātņu akadēmijā 50 gados". Atzīmējot G. Merķeļa grāmatas "Latvieši" izdošanas 200 gadus, kā arī lai izvērtētu G. Merķeļa vietu kultūras vēsturē, tika rīkota zinātniskā konference "Svešniecības faktora uztvere daudznacionālajā sabiedrībā Baltijas reģionā 18. un 19. gs.", kā arī visplašākā līdz šim G. Merķelim veltītā izstāde "Garlībs Merķelis Latvijā un Eiropā", kurā bija redzami G. Merķela rokraksti, pirmizdevumi un citi interesanti materiāli par G. Merķeļa laikmetu.

"On-line" pakalpojumi - nākotnes informācijas apgādes pamats

Atbilstoši informācijas sabiedrības attīstības koncepcijai informācijas pakalpojumi maksimāli tuvināmi informācijas lietotājam, vajadzīgajai informācijai jābūt pieejamai jebkurā vēlamajā vietā - Rīgas lielo universitāšu katedrās un institūtu laboratorijās, rajona iestādēs vai mazajos uzņēmumos, lasītājam izdevīgā laikā - 24 stundas diennaktī visas septiņas dienas nedēļā. Bibliotēka pievērš lielu vērību šādas lietotājam draudzīgas stratēģijas veidošanai, tāpēc liela vērība tiek veltīta tieši "on-line" pakalpojumu attīstībai.

Šis ir jauns mūsdienīgs informācijas apgādes virziens, protams, tas ir ļoti izdevīgs rīdziniekiem, bet nesalīdzināmi noderīgāki šie pakalpojumi ar "LATNET/Internet" attīstību Latvijā būs citu reģionu speciālistiem. Liepājas, Daugavpils, Rēzeknes, Valmieras un citu esošo un topošo augstskolu koledžu un citu mācību iestāžu pasniedzējiem un studentiem, visdažādāko nozaru speciālistiem, kuriem ir "Internet" pieslēgums, rodas iespēja kļūt par mūsu klientiem un lietot mūsu informācijas pakalpojumus savās darba un dzīves vietās.

Jau tagad plaši tiek lietots "on-line" katalogs, ierakstu skaits tajā nepārtraukti pieaug. Perspektīvā bibliotēkas lasītāji varēs arī uzzināt, vai interesējošā grāmata pašreiz ir saņemama bibliotēkā, kā arī pasūtīt un rezervēt sev to. Visiem interesentiem ir pieejami bibliotēkas "on-line" informācijas avoti - katalogs "Ārzemju periodiskie izdevumi Latvijas bibliotēkās 1993.-1996. g.", datu bāze "Baltijas bibliotēkas", kurā ir detalizēta informācija par aptuveni 300 Latvijas, Lietuvas un Igaunijas bibliotēkām. Mūsu bibliotēkas WWW lapa satur informāciju par bibliotēku un visiem iespējamajiem tās pakalpojumiem, saites ar katalogiem un datu bāzēm.

Jaunums šajā nodaļā - A.Rožkalnes, R.Brieža un H.Hirša sagatavotais "Latviešu romānu rādītājs", informācija par latviešu romānu un to fragmentu publikācijām periodikā un atsevišķās grāmatās laikā no 1878. līdz 1996. gadam. Pašlaik mūsu bibliogrāfijas nodaļā tiek gatavota plaša datu bāze par iespiestajiem un elektroniskajiem uzziņu avotiem dažādās jomās, kas satur visdažādāko informāciju par Latviju, šīgada otrajā pusē arī tās būs pieejama "on-line" režīmā.

Mūsu bibliotēkas lasītāji var pasūtīt grāmatas starpbibliotēku abonentam un atsevišķus rakstus vai referātus dokumentu piegādes sistēmām arī pa elektronisko pastu, nemaz nenākot uz bibliotēku, attiecīgā forma ir pieejama bibliotēkas WWW lapā.

Daudzi Latvijas zinātnieki lieto mūsu CD-ROM bibliogrāfiskās datu bāzes "on-line" režīmā savās darbavietās, interesenti var pieteikties uz šo servisu mūsu Jauno informācijas tehnoloģiju nodaļā. Tālāko attīstību mēs redzam arī informācijas materiālu pilno tekstu piegādē lasītājiem elektroniskā veidā "on-line" režīmā.

Visu "on-line" pakalpojumu kompleksai sniegšanai tiek veidots pilnīgi jauns informācijas servisa princips - attālās pieejas punkti bibliotēkas "on-line" informācijas resursiem. Ar Latvijas Universitāti noslēgtais sadarbības līgums kā pilotprojektu paredz šāda punkta izveidi Universitātes galvenajā ēkā Raiņa bulvārī 19, Datorikas nodaļas metodiskajā kabinetā. Tas nozīmē, ka ir iespējams gan informācijas materiālus sameklēt, gan tos pasūtīt, gan arī saņemt turpat, neizejot no ēkas, nerēķinoties ar bibliotēkas darba laiku. Pēc šāda modeļa atstrādes nākošie līdzīgie punkti tiks instalēti Rīgas Tehniskās universitātes Ķīmijas tehnoloģijas un Radiotehnikas un sakaru fakultātē.

Bibliotēkas tālākā attīstība un tās priekšnoteikumi

Bibliotēka attīstās ne jau paša procesa pēc, statistiskie rādītāji rāda, ka tās pakalpojumi tiek intensīvi izmantoti. Šodien Latvijas Akadēmiskā bibliotēka piedāvā visiem mūsu valsts speciālistiem pilnu moderno informācijas pakalpojumu spektru, tam nolūkam bibliotēkā ir izveidota reāli strādājoša integrēta informācijas sistēma. Jau pašlaik mēs kvalitatīvi esam pārvarējuši to atpalicību, kas vēl bija pirms dažiem gadiem, mūsu bibliotēka sniedz visas tās pašas iespējas, kādas vadošās pasaules zinātniskās bibliotēkas, tāds ir arī Eiropas Savienības un ASV bibliotēku speciālistu atzinums.

Tālākie mūsu plāni saistās ar kvantitatīvu augumu - ieraksti bibliotēkas katalogā, ieskaitot rekataloģizāciju, lasītājiem piedāvājamo datu bāzu un "on-line" abonementu daudzuma pieaugumu utt., gan arī ar tālāku pakalpojumu kvalitatīvu attīstību. Vienotā Latvijas bibliotēku informācijas tīkla LATLIBNET projektā, kurš ir pieņemts realizēšanai valsts investīciju programmā, paredzēts tieši šāds valstij optimāls attīstības modelis. Mēs esam pārliecināti par tās sekmīgu īstenošanu tuvākajos gados.

Tas viss būs reāli iespējams, ja mainīsies attieksme pret bibliotēkas finansēšanu. Valsts 1997. gada budžetā iedalītie līdzekļi ir pat par 11 procentiem mazāki nekā 1994. gadā saņemtie. Domājams, ka tas nav normāli. Ir jānodrošina visi apstākļi, to skaitā arī finansiālie, lai informācija būtu vispārpieejama, tas ir viens no patiesi demokrātiskas valsts pamatprincipiem.

Finansējumam ir jānodrošina regulāri galveno starptautiski nozīmīgo informatīvo materiālu iegāde, bibliotēkas pieslēgums un abonementi LATNET/Internet vidē. Arī turpmāk jānodrošina lasītājiem iespēja informācijas pakalpojumus (t. sk. lasītavu un datu bāzu izmantošana, mājas abonements, uzziņas, pieslēgums pie bibliotēkas "on-line" informācijas avotiem u. tml.) bibliotēkā saņemt bez maksas. Speciālos un individuālos pakalpojumus (t. sk. kopijas no bibliotēkas materiāliem, starptautisko informācijas sistēmu izmantošana, dokumentu piegādes sistēmas u. tml.) vēlams sniegt lietotājiem ar lielām atlaidēm, galveno pakalpojuma izmaksu daļu finansējot no bibliotēkas budžeta.

Šāda valsts pārvaldes institūciju pieeja nodrošinātu Latvijas pagaidām modernākajai bibliotēkai arī turpmāk iespēju apkalpot valsts iedzīvotājus mūsdienu prasību līmenī, sekot informācijas tehnoloģiju attīstībai pasaulē un nodrošināt informācijas sabiedrības veidošanos Latvijā.

Informācija par bibliotēku, tās piedāvātajiem pakalpojumiem ir ievietota bibliotēkas WWW lapās http://www.acadlib.lv/.

Elektroniskais katalogs: telnet lib.acadlib.lv login>opac.

Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas direktors Edvīns Karnītis

Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas ēka Rīgā, Rūpniecības ielā 10

Misiņa bibliotēkas gādīgās saimnieces - bibliotēkas vadītāja Anna Šmite un galvenā bibliotekāre Gunta Jaunmuktāne

Foto: Ieva Novicka

---

Latvijas Zinātņu akadēmija

Par jaunu akadēmijas locekļu vēlēšanām

Saskaņā ar LZA statūtiem 1997.gada novembrī notiks jaunu Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteno, goda, ārzemju un korespondētājlocekļu vēlēšanas. Šajā sakarā Zinātņu akadēmija ir pieņēmusi lēmumu, ka 1997.gada vēlēšanās būs šādas vakances:

8 īstenie locekļi: Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļā - 3,

Ķīmijas un bioloģijas zinātņu nodaļā - 2,

Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļā - 3,

3 goda locekļi,

6 ārzemju locekļi,

19 korespondētājlocekļi.

Saskaņā ar LZA statūtiem, vēlot īstenos, goda un ārzemju locekļus, kandidātu konkurss ir kopīgs, bez priekšrocībām kādai specialitātei. Saskaņā ar LZA pilnsapulces 1997.g. 21.februāra lēmumu īsteno locekļu vakanču kvotas noteiktas konkrēti katrai LZA zinātņu nodaļai, bet nenosakot specialitāti.

LZA korespondētājlocekļu vakances 1997.gadā tiek izsludinātas, pamatojoties uz LZA statūtu 3.2.4. punktu, kurā teikts, ka korespondētājlocekļus ievēl uz 3 gadiem. Zinātnieku par korespondētājlocekli atkārtoti var ievēlēt vēl vienu reizi.

1997.gadā beidzas pilnvaru termiņš 25 LZA korespondētājlocekļiem, konkurss tiek izsludināts uz 19 no 25 atbrīvojamām vakancēm.

Vēlot jaunus korespondētājlocekļus, konkurss notiek izsludināto specialitāšu ietvaros.

Izskatījusi visus saņemtos priekšlikumus, akadēmija izsludina korespondētājlocekļu vakances šādās specialitātēs:

Fizikas un tehniskās zinātnēs
fizika	- 1,
mehānika	- 1,
enerģētika	- 1,
mašīnbūve	- 1;
Ķīmijas un bioloģijas zinātnēs
ķīmija	- 1,
medicīna	- 3,
videszinātnes	- 1,
bioloģija	- 1,
lauksaimniecība	- 2;
Humanitārās un sociālās zinātnes
valodniecība	- 2,
literatūrzinātne	- 1,
arheoloģija	- 1,
ekonomika	- 1,
demogrāfija	- 1,
filozofija un socioloģija	- 1.

Tiesības izvirzīt Latvijas Zinātņu akadēmijas locekļu kandidātus ir Latvijas zinātniskajām iestādēm, universitātēm un akadēmijām, zinātnieku organizācijām, LZA locekļiem, turklāt LZA loceklis var izvirzīt arī pats sevi. Ja kandidātus izvirza iestādes vai organizācijas, lēmumu jāpieņem Senāta vai Padomes sēdē, aizklāti balsojot ar balsu vienkāršu vairākumu.

Piesakot kandidātus, jāiesniedz šādi dokumenti:

- pieteikums: Latvijas ZA locekļa parakstīta vēstule vai Padomes (Senāta) lēmums ar aizklātās balsošanas rezultātiem,

- autora apstiprināts zinātnisko darbu saraksts,

- pieteicēja apstiprināta kandidāta zinātniskā biogrāfija (Curriculum vitae) ne vairāk par 1 lpp. , norādot dzimšanas gadu un datumu, pašreizējās darba vietas un mājas adresi, tālruni, faksa un E pasta numuru.

Dokumenti iesniedzami Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidija Jauno locekļu vēlēšanu ekspertu komisijai Rīgā, Akadēmijas laukumā 1, 2.st., 231. istabā, līdz 1997.gada 15.jūnijam.

Uzziņas LZA prezidija sekretariātā Akadēmijas laukumā 1, Rīgā, LV -1524, tālr. 7223931, fakss 7228784, (3717)821153, E pasts: viz @ ac Iza.Iv.

Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis sekretārs A.Siliņš