• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ceļā uz Eiropu: vērtējumi, pamudinājumi, pārliecība. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.04.1997., Nr. 89/90 https://www.vestnesis.lv/ta/id/42888

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ceļā uz Eiropu: vērtējumi, pamudinājumi, pārliecība (turpinājums)

Vēl šajā numurā

08.04.1997., Nr. 89/90

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

diplomātija

Ceļā uz Eiropu: vērtējumi, pamudinājumi, pārliecība

Pēc Eiropas Savienības Komisijas komisāra Hansa van den Bruka vizītes


Pie Valsts prezidenta

Piektdien, 4. aprīlī, Latvijas Valsts prezidents tikās ar Eiropas Savienības komisāru Hansu van den Bruku (attēlā).

Tikšanās gaitā pārrunāti jautājumi saistībā ar ES paplašināšanos. H. van den Bruks atzina, ka ir īstenojis savas vizītes mērķi — esot noteikts ceļš, kā straujāk sagatavoties Latvijas likumdošanas un citu jomu pielāgošanai ES standartiem. ES komisārs atzīmēja augstos rādītājus, kādi Latvijā sasniegti makroekonomikā, un izteica cerību, ka valstī aizsāktais privatizācijas process sekmīgi turpināsies. Viņš arī pastāstīja par ES komisijas darbību, minot vairākus ES paplašināšanas aspektus, kā arī ieskicējot paplašināšanās perspektīvas kopumā. H. van den Bruks atzinīgi vētēja Baltijas valstu savstarpējo sadarbību, kā arī Latvijas un Krievijas dialoga padziļināšanos.

Sarunā skarti integrācijas politiskie aspekti, piemēram, lai cilvēki, kas vēlas iegūt Latvijas pilsonību, identificētu sevi ar Latvijas valsti. Latvijas nacionālajās interesēs ir, lai katrs valsts iedzīvotājs būtu lojāls Latvijai kā neatkarīgai Eiropas valstij.

Valsts prezidents uzsvēra, ka pašlaik būtiskākie ir jautājumi, kādā veidā, ar kādu mērķi un pēc kādiem rādītājiem valstis tiks uzņemtas ES, nevis kuras tiks uzņemtas pirmās. Prezidents runāja par to, ka svarīgs indikators ir sabiedrības sociālpsiholoģiskais stāvoklis un katra valsts iedzīvotāja sajūta, piedaloties valstī notiekošajos transformācijas procesos un pārvarot okupācijas atstātā mantojuma smagās sekas. G.Ulmanis atzina, ka sabiedrībā vēl ir jāpārvar zināmas psiholoģiskas barjeras, kas ir pakāpenisks process, piebilstot, ka Latvijas tauta vienmēr ir apliecinājusi eiropeisku domāšanas veidu.

Valsts prezidents un ES komisārs bija vienisprātis, ka katras kandidātvalsts iespējas un gatavība uzņemšanai ES ir jāizvērtē objektīvi, nepieļaujot, ka diferenciācija negatīvi iespaido tālāko paplašināšanās gaitu. Pārrunājot sagatavošanās procesa konkrētus aspektus, kā prioritāru uzdevumu Hanss van den Bruks izvirzīja administratīvās sistēmas darba uzlabošanu ar mērķi sekmēt jaunās likumdošanas darbību. Valsts prezidents atzina, ka intensīvi jāstrādā pie tieslietu un administratīvi teritoriālās reformas, uzsverot, ka Latvijas lielāko partiju atrašanās pozīcijā dod iespēju valdībai pastiprināt reformu dinamiku un attīstības gaitu.

Attiecībā uz Latvijas uzņemšanu ES sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka šis gads Latvijai būs ļoti nozīmīgs.

Valsts prezidenta preses dienests


Pie Saeimas priekšsēdētāja

Piektdien, 4.aprīlī, turpinot vizīti Latvijā, Eiropas Savienības Komisijas komisārs Hanss van den Bruks apmeklēja Saeimu, kur viņu pieņēma Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Tikšanās noritēja lietišķā, konstruktīvā gaisotnē, abām pusēm apliecinot ieinteresētību Latvijas virzībā uz Eiropas Savienību.

A.Čepānis iepazīstināju Hansu van den Bruku ar Saeimas darbu Latvijas likumdošanas aktu saskaņošanā ar ES prasībām un vērsa sarunu partnera uzmanību uz trim patlaban īpaši aktuālām problēmām. Pirmkārt, kontaktu nepietiekamība starp Saeimu un valdību, sagatavojot un tālāk virzot attiecīgos likumprojektus. Lai uzlabotu šo sadarbību, A.Čepānis sestdien tikās ar Ministru prezidentu A.Šķēli, domājams, tā palīdzēs intensificēt Saeimas darbu pēc Lieldienu brīvdienām. Otrkārt, pieņemto likumu īstenošana un to izskaidrošana sabiedrībai. Īpaša uzmanība te būtu pievēršama darbam ar skaitliski lielo nepilsoņu daļu. Treškārt, apstāklis, ka no deviņām Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām sešas veido valdošo koalīciju, kuras ietvaros ar Sadarbības padomes starpniecību jāpanāk konsensa principa ievērošana visos svarīgākajos jautājumos. Tas apgrūtina to būtisko problēmu risināšanu, kuras ir saistītas, piemēram, ar grozījumiem Pilsonības likumā vai ar zemes privatizāciju. Tomēr nepārprotamu optimismu vieš fakts, ka visas frakcijas ir vienotas nostājā pret integrāciju Eiropas Savienībā. A.Čepānis vērsa H. van den Bruka uzmanību uz starpparlamentāro kontaktu ar Igauniju un Lietuvu nozīmību, kā arī informēja ES komisāru par attiecībām ar Krieviju, kurās kopš Saeimas priekšsēdētāja vizītes Maskavā šā gada februārī ir panākts būtisks progress.

H.van den Bruks atzinīgi novērtēja Latvijā paveikto, tomēr bez A.Čepāņa nosauktajām problēmām akcentēja vēl divas — proti, trūkst vairāku likumu, kas pašreizējā situācijā ir visnotaļ nozīmīgi Latvijai (piemēram, intelektuālā īpašuma, patērētāju aizsardzības, valsts pasūtījuma jomā). Ne vienmēr Latvijā pieņemtie likumi atbilst ES standartiem (piemēram, par licencēm importētajam alkoholam un tabakai). Lielāka uzmanība būtu jāveltī ierēdņu un tiesu sistēmā strādājošo apmācībai. Sarunas gaitā īpaši tika uzsvērta pastāvīgu kontaktu nepieciešamība starp Latvijas Saeimu un ES dalībvalstu parlamentiem, kā arī transeiropeiskajām struktūrām. ES komisārs atkārtoti piedāvāja ekspertu palīdzību, kuri ar savu pieredzi sekmētu Latvijas straujāku attīstību ES virzienā.

Atbildot uz Saeimas priekšsēdētāja jautājumu par attieksmi pret Latvijas nostāju, ka sarunām ar visām asociētajām valstīm par iestāšanos ES būtu jāsākas vienlaikus, Hanss van den Bruks izklāstīja ES Komisijas viedokli — pirmkārt, tiks ievērots vienlīdzības princips, izstrādājot vērtējuma skalu potenciālo dalībvalstu gatavības pakāpei, otrkārt, dialogs ar katru no šīm valstīm tiks risināts kā ar vienlīdzīgu partneri. Konkrēts integrācijas scenārijs tiks izstrādāts ES starpvaldību konferencē Amsterdamā, kas savu darbu beigs acīmredzot šā gada jūlijā. Taču jebkurā gadījumā jautājums vairs nav par to, vai Latvija ir vai nav jāuzņem ES, bet gan par to, kad tieši tas notiks. Un tas būs atkarīgs no Latvijas gatavības.

Hanss van den Bruks un Alfreds Čepānis vēlreiz pauda apņēmību sekmēt Latvijas stratēģiskā mērķa — pilntiesīgas iekļaušanās Eiropas Savienībā —iespējami drīzu un efektīvu sasniegšanu.

Saeimas preses dienests


Pie Ministru prezidenta

Piektdien, 4.aprīlī, Eiropas Savienības Komisijas vēstnieka rezidencē Latvijā Ministru prezidents Andris Šķēle tikās ar ES komisāru Hansu van den Bruku.

Ministru prezidents informēja Hansu van den Bruku par Latvijas valdības ekonomiskās politikas prioritātēm. Viņš apliecināja, ka iestāšanās ES joprojām ir Latvijas valdības galvenā prioritāte un līdz Starpvaldību konferences beigām tiks darīts viss, lai Latvija maksimāli atbilstu ES paplašināšanas kritērijiem. A.Šķēle apliecināja, ka valdība veltīs īpašu vērību valsts robežjautājuma sakārtošanai un muitas darbības uzlabošanai.

Sarunu laikā pārrunāta ES Komisijas apstiprināto PHARE programmu īstenošanas gaita Latvijā.

Hanss van den Bruks izteica atzinību par Latvijas panākumiem pēdējā gadā, kas veicina tās integrāciju Eiropas Savienībā. Tika izteikta cerība, ka Latvija spēs izpildīt ES dalībvalstīm atbilstošos kritērijus.

Valdības preses departaments


Pie ārlietu ministra

Piektdien, 4.aprīlī, LR ārlietu ministrs Valdis Birkavs tikās ar Eiropas Savienības komisāru, kas pārzina ārējos sakarus ar Centrālo un Austrumeiropu, kā arī bijušajām Padomju Savienības valstīm, Hansu van den Bruku (Hans van den Broek) .

LR ārlietu ministrs pauda gandarījumu par Hansa van den Bruka apmeklējumu, jo sarunas dalībnieki pārrunāja daudzus aktuālus jautājumus sakarā ar Latvijas integrāciju ES. Valdis Birkavs informēja Eiropas Savienības augsto viesi par Latvijas pašreizējo situāciju, uzsverot, ka Latvijas un Eiropas Savienības sadarbība kļūst arvien aktīvāka un daudzveidīgāka.

V.Birkavs un Hanss van den Bruks apsprieda eirointegrācijas politiskos, ekonomiskos un administratīvos aspektus.

Latvijas ārlietu ministrs informēja ES komisāru par Latvijas politiskās sistēmas attīstību. Hanss van den Bruks norādīja, ka Latvija ir sasniegusi nozīmīgu progresu demokrātiskas valsts veidošanā. Augstais viesis atzinīgi novērtēja Cilvēktiesību biroja darbību, vienlaikus uzsverot, ka Latvijai lielāka uzmanība ir jāvelta humanitārajiem jautājumiem.

ES komisārs atzina, ka pēdējā laikā Latvijas ekonomikā ir vērojami būtiski sasniegumi un dinamisms. Lai arī nākotnē attīstība būtu stabila, Latvijai jāpilnīgo likumdošana, it īpaši ekonomikas, finansu un labklājības jomā.

Valdis Birkavs un Hanss van den Bruks pārrunāja valsts pārvaldes reformu. ES komisārs uzsvēra, ka būtiski svarīga ir moderno likumu praktiskā realizēšana un piemērošana. Šajā jomā izšķiroša nozīme ir valdības, valsts institūciju un tiesu efektīvai darbībai.

Hanss van den Bruks pozitīvi novērtēja to, kā Latvijā izmanto PHARE fondus. ES komisārs norādīja, ka lielāka uzmanība būtu jāvelta projektiem gan infrastruktūras uzlabošanas, gan arī izglītības un konsultāciju jomā. Prioritāriem jābūt samērā plašu mērogu projektiem.

Abas puses pārrunāja arī ES trešā pīlāra jautājumus tieslietās un iekšlietās. LR ārlietu ministrs darīja zināmu Latvijas valdības nodomu nostiprināt austrumu robežu, izmantojot arī ES palīdzību.

Valdis Birkavs un Hanss van den Bruks apsprieda arī Baltijas reģionālo sadarbību, kā arī Latvijas un Krievijas attiecības. Latvijas ārlietu ministrs informēja augsto viesi par Latvijas attiecībām ar Centrāleiropas valstīm.

ĀM preses centrs


Preses konferencē

Pagājušās nedēļas nogalē divu dienu vizītē Rīgā uzturējās Eiropas Savienības komisārs Hanss van den Bruks (Hans van den Broek) . Latvijas apmeklējumam beidzoties, piektdien, 4. aprīlī, notika preses konference, kurā H. van den Bruks vairākkārt izteica savu atbalstu Latvijai tās centienos tikt uzņemtai Eiropas Savienībā, atzīstot Latvijas būtiskus panākumus un progresu vairākās jomās. Komisārs paskaidroja, ka Eiropas Savienības Komisijas vērtējumi par katras kandidējošās valsts gatavību uzņemšanai ES būs zināmi tikai pēc starpvaldību konferences noslēguma jūlijā.

Viņš uzslavēja Latviju par tās iesniegtajām atbildēm uz Eiropas Komisijas jautājumiem, kas attiecas uz likumdošanas piemērošanu ES prasībām. H. van den Bruks uzsvēra, ka nostiprināta valsts pārvalde un uz labu izglītību balstīta tiesu sistēma ir svarīgi nosacījumi, īstenojot ES prasībām atbilstošu likumdošanu. Viņš apstiprināja, ka ES finansiāli atbalstīs topošo Rīgas Juridisko augstskolu.

Komisārs veltīja atzinīgus vārdus Latvijas Valsts cilvēktiesību birojam. Viņš izteica atzinību Latvijas varas institūciju darbībai cilvēktiesību jomā un apņēmībai pārņemt labāko pasaules pieredzi. Pēc viņa domām, Eiropas Cilvēktiesību konvencijas ratificēšana un pēc tam tās stingra ievērošana būs liels solis uz priekšu, tuvinot Latviju ES dalībvalstu pienākumiem.

Mintauts Ducmanis,

“LV” Saeimas un valdības lietu

redaktors

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!