Pēc Eiropas drošības un sadarbības organizācijas komisāra Maksa van der Stūla vizītes

Pie Valsts prezidenta

Vakar, 7.aprīlī, Latvijas Valsts prezidents tikās ar EDSO Augsto komisāru mazākumtautību jautājumos Maksu van der Stūlu (attēlā).

Valsts prezidents uzsvēra, ka šobrīd sabiedrībā aizsācies padziļināts dialogs, kura centrā ir jautājums, kā Latvijā jūtas katrs valsts iedzīvotājs. Likumdošanas jomā ir daudz darīts, lai sakārtotu situāciju no morālpsiholoģiskā aspekta. Viņš pauda pārliecību, ka liela uzmanība vistuvākajā nākotnē tiks veltīta izglītības reformām.

Sarunas laikā tika pārrunāta naturalizācijas gaita Latvijā. M. van der Stūls teica, ka naturalizācijas process nekādā ziņā nav pašmērķis, bet gan veids kā konkrētā sabiedrībā integrēt cittautiešus. Prezidents atzina, ka, koncentrējot uzmanību uz šiem jautājumiem, nevar aizmirst, ka 50 gadus Latvijā ir dominējusi sveša, varmācīga ideoloģija un ir jāpaiet laikam, lai okupācijas smagās sekas tiktu novērstas.

Valsts prezidenta preses dienests

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Vakar, 7. aprīlī, EDSO Augstais komisārs Makss van der Stūls, apmeklēdams Latvijas Republikas Saeimu, tikās ar tās priekšsēdētāju Alfredu Čepāni.

Tika pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar Latvijas nepilsoņu naturalizācijas procesu.

Saeimas priekšsēdētājs informēja M. van der Stūlu par rezultātiem, kādus devusi viņa oficiālā vizīte Krievijas Federācijā šī gada 17. un 18. februārī. Tās laikā liela uzmanība tika veltīta mazākumtautību stāvoklim mūsu valstī. Krievijas valstsvīri ar sapratni uztvēra objektīvo un vispusīgo informāciju par naturalizācijas procesu. Saeimas priekšsēdētājs apliecināja, ka tās deviņas būtiskās atšķirības pilsoņu un nepilsoņu tiesībās, kuras ir pretrunā ar ES prasībām, pakāpeniski tiek likvidētas. Izmantojot līdzekļus, ko naturalizācijai piešķīrušas ANO, Norvēģija un ASV, tiek pilnveidota pilsonības iegūšanas eksāmena procedūra; sniegt finansiālu palīdzību šim procesam aicināta arī Krievija. A.Čepānis iepazīstināja Augsto komisāru ar socioloģisko pētījumu rezultātiem par iemesliem, kāpēc krievu tautības nepilsoņi aktīvi neizmanto likuma piešķirtās tiesības uz pilsonības iegūšanu (divu pēdējo gadu laikā no 55 000 potenciālo pretendentu tikai 3,8 procenti ir iesnieguši pieteikumus). Pirmkārt, Latvijas pases saņemšana būtiski apgrūtinātu ceļošanu uz Krieviju, jo būtu jākārto vīzu lietas. Otrkārt, krievu jauniešiem tad nāktos dienēt Latvijas bruņotajos spēkos, ko daudzi no viņiem nevēlas. Treškārt, pilsonības iegūšana šo cilvēku prioritāšu skalā atrodas aiz ģimenes, sadzīves, darba un biznesa problēmu risinājuma.

M.van der Stūls, uzsverot, ka viņš neuzskata jautājumu par cilvēktiesību pārkāpumiem Latvijā par aktuālu, vērsa Saeimas priekšsēdētāja uzmanību uz apstākli, ka nepilsoņu naturalizācijas procesā pēdējā laikā ir vērojama zināma stagnācija. “Naturalizācija nav mērķis,” sacīja M. van der Stūls, “tas ir tikai līdzeklis integrācijas paātrināšanai.” Tāpēc rūpīgi jāapsver, vai ir lietderīgi strādāt pie “logu sistēmas”, par kādu nesen sākušas runāt Latvijas oficiālās personas. Drīzāk varētu būt runa par izmaiņām eksaminācijas prasībās, kas ir pārāk augstas un sarežģītas. Piemēram, ja uz līdzīgiem jautājumiem par valsts vēsturi un konstitūciju nāktos atbildēt Holandes pilsoņiem, vairākums no viņiem to nespētu.

Augstais komisārs pateicās Saeimas priekšsēdētājam par saturīgo informāciju, savukārt A.Čepānis, akcentējot Latvijas stratēģiskā kursa nemainību — virzību uz integrāciju Eiropas Savienībā, pauda Saeimas apņēmību gādāt par Latvijas likumdošanas atbilstību ES standartiem.

Saeimas preses dienests

Par citām augstā viesa

aktivitātēm — 7.lpp.