DIPLOMĀTIJA

“Nacionālās cilvēktiesību institūcijas”

VALDIS BIRKAVS, ārlietu ministrs, —ANO Cilvēktiesību komisijas 53.sesijā

Turpinājums no 1.lpp.

Vīnes cilvēktiesību konference piedāvāja shēmu neatkarīgu cilvēktiesību institūciju izveidošanai. Savukārt Latvija sastādīja savu Nacionālo cilvēktiesību aizsardzības un veicināšanas programmu. Tās stūrakmens bija Valsts cilvēktiesību biroja nodibināšana.

Valsts cilvēktiesību birojs, kas uzsāka darbu 1995.gadā, nesen kļuva par Kanādā izveidotā Starptautiskā ombudsmeņu institūta pilntiesīgu locekli, un no Baltijas valstīm tur pašreiz ir pārstāvēta tikai Latvija. Salīdzinājumā ar tradicionālajām ombudsmeņu institūcijām, kuru pilnvaras, izskatot pilsoņu sūdzības par valsts iestādēm, parasti ir ierobežotas, Valsts cilvēktiesību birojam ir daudz lielāka ietekme. Valsts cilvēktiesību birojs tika izveidots, lai uzlabotu vispārējo situāciju cilvēktiesību jomā, kā arī lai izglītotu un informētu sabiedrību par šo jomu. Valsts cilvēktiesību biroja paustais viedoklis ir kļuvis par svarīgu faktoru, kas tiek ņemts vērā valsts politikas formulēšanā cilvēktiesību jomā un valsts likumdošanas attīstībā.

Ir tikko kā pabeigts ANO Attīstības programmas, Augstā komisāra biroja un ANO Cilvēktiesību centra oficiāls ziņojums (Project Impact Statement) par rezultātiem, ko devis daudzdonoru starptautiskais palīdzības projekts “Valsts cilvēktiesību biroja darbības paplašināšana”. Ziņojumā ir atspoguļota sekmīgā starptautiskā sadarbība cilvēktiesību jomā. Es lūdzu jūs pēc īsa brīža saņemt šī ziņojuma kopiju.

Likums par cilvēktiesību biroju tika pieņemts pagājušā gada decembrī, un tādējādi tika nostiprināts tā neatkarīgais statuss. Paveiktais ir tikai daļa no pūlēm, kas jāveltī plašāku uzdevumu risināšanai, kur ietilpst likumdošanas, tiesu un administratīvā reforma. Es varu apgalvot, ka, nodibinot Satversmes tiesu, kuras pirmā sesija notika pagājušā gada decembrī, Latvijā ir izveidota un funkcionē sava darbotiesspējīga sistēma.

Tajā pašā laikā Latvija pilda savas starptautiskās saistības. Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, ko Latvija parakstīja, iestājoties Eiropas Padomē, Ministru kabinets bez iebildēm ir nodevis ratificēšanai Saeimā.

Latvieši sevi uzskatot par nopietnu un apdomīgu tautu. No mūsu zemnieciskās pagātnes mums ir saglabājušies daudzi piemēroti teicieni. Viens no tiem, ko man patīk citēt, skan šādi: latvietis krauj vezumu lēni, bet brauc ātri. Tāpat ir ar mūsu starptautiskajām saistībām.

Jāuzsver reģionālās sadarbības nozīme un reģionālo organizāciju loma plašākā kontekstā. Latvija uzskata, ka reģionālā sadarbība ir veids, kā nacionālo jautājumu risināšana nonāk plašākā apritē. Mēs pievēršam īpašu uzmanību tam, lai mūsu reģionā izveidotos un pastāvētu labs dialogs.

Latvija ir guvusi pozitīvus rezultātus, aktīvi darbojoties tādos reģionālos forumos kā Baltijas jūras valstu padome, kur Latvija līdz jūlijam ir prezidējošā valsts. Nākošā gada sākumā Latvija uzņemsies šīs institūcijas darba grupas demokrātisku institūciju atbalstam vadību. Reģionālās konsultācijas par nacionālajām cilvēktiesību institūcijām ir tikpat nozīmīgas. Šie piemēri rāda, ka sadarbība starp ANO, Eiropas Padomi, EDSO un Baltijas jūras valstu padomi ir sekmīga.

Tāpēc Latvija uzskata, ka ANO Cilvēktiesību centram ir iespējams un nepieciešams tālāk paplašināt un padziļināt sadarbību ar reģionālajām cilvēktiesību organizācijām. Potenciālais ieguvums būs kopīgs — uzlabosies informācijas plūsma, tiks novērsta dublēšana jautājumu risināšanā, kas ir dārga, un rezultātā uzlabosies lēmumu pieņemšana un efektivitāte.

Priekšsēdētāja kungs,

Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas, kas lika pamatu visai turpmākai attīstībai šajā jomā, pieņemšanas 50. gadadienas priekšvakarā mēs, protams, gribam pamest skatu atpakaļ uz pašu sākumu, lai rastu jaunu spēku un virzītos tālāk uz nākotni. Vispārējā deklarācija nosaka cilvēktiesību normas un pamatbrīvības. Apvienoto Nāciju hartā ir ietverta struktūra to īstenošanai.

Ja mēs cienām Apvienoto Nāciju hartas vārdu un ideju, mēs nekādos apstākļos nedrīkstam pieļaut, ka ANO cilvēktiesību institūcijas un mehānismi tiek izmantoti punktu gūšanai politiskās cīņas arēnā savā valstī. Ja viena valsts kļūst par otras valsts politisko ambīciju mērķi, var zust ticība ANO starptautisko cilvēktiesību mehānismiem un citām institūcijām, un tātad zūd arī to efektivitāte.

Pēdējos gados papildus tradicionālajiem cilvēktiesību jautājumiem parādījušās jaunas nopietnas problēmas. Komisijai jādod novērtējums šīm problēmām, lai noteiktu, vai ir nepieciešams sākt rīkoties. Latvija kā aktīva starptautiskās sabiedrības locekle ir gatava dot savu ieguldījumu šo problēmu risināšanā.

Paldies!

“Latvijas Vēstneša” (Juris Afremovičs,

Gunta Štrauhmane) tulkojums