Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— Vēstnieka kungs, vispirms atļaujiet jūs apsveikt ar augsto Apvienotās Karalistes apbalvojumu, ko jūs saņēmāt gadu mijā!

— Jā, patiešām, es saņēmu Svētā Maikla un Svētā Džordža ordeni. Paldies par apsveikumu!

— Tātad jums bija ļoti veiksmīgs jaunā gada sākums. Kā jūsu valsts aizvadīja iepriekšējo gadu?

— Jāteic, brīdis, kad Lielais Bens pie Londonas parlamenta ēkas iezvanīja gadu miju, bija patiešām spilgts un neatkārtojams. Angļiem tas bija ļoti priecīgs notikums.

Runājot par aizvadīto gadu miju politiskā dimensijā, jāteic, ka tas bija labs atskaites punkts gan manai valstij, gan arī Latvijai. Un te nu es gribu teikt, ka Latvijas attīstība kopš neatkarības atjaunošanas 1991. gadā līdz pat 1999. gada beidzamajam mēnesim bijusi visnotaļ sekmīga. Īpaši nozīmīgs notikums un apliecinājums jūsu valsts sekmīgajai attīstībai bija Eiropas Savienības valstu vadītāju Helsinku apspriedes lēmums uzaicināt Latviju uz iestāšanās sarunām ar Eiropas Savienību. Mūsu valsts visus šos gadus ir atbalstījusi Latviju, un tāpēc mēs esam ļoti priecīgi par jūsu panākumiem. Panākumiem, kas īpaši spilgti izpaužas jūsu virzībā uz ES.

— Mūsu lasītājiem būs interesanti dzirdēt arī par jūsu valsts attīstību aizvadītā gadu tūkstoša izskaņā. Cik man zināms, tā bijusi pozitīva gan politiskā, gan ekonomiskā aspektā.

— Jā, Lielbritānijas ekonomika attīstās visnotaļ sekmīgi. Mums ir arī stabila valdība. Kā zināms, premjerministrs Tonijs Blērs 1997. gada vēlēšanās ieguva ļoti lielu vairākumu. Visnotaļ nozīmīga bijusi arī Lielbritānijas starptautiskā darbība aizvadītajā gadā. Īpaši nozīmīga bija mūsu valsts loma Balkānu krīzes risināšanā. Es pats biju cieši ar to saistīts, jo pirms iecelšanas par vēstnieku Latvijā es biju Lielbritānijas vēstnieks Tirānā, Albānijā un ļoti tuvu saskāros ar Balkānu problēmu. Lielbritānijas loma Balkānu krīzes risināšanā patiešām bija liela. Premjerministrs Tonijs Blērs un ārlietu ministrs Robins Kuks šim jautājumam pievērsa ārkārtīgi lielu uzmanību Kosovas krīzes atrisināšanai. Es gribu atzinīgi pieminēt arī Latvijas līdzdalību Kosovas krīzes risināšanā.

— Vēstnieka kungs, jūs jau Latvijai visnotaļ cildinošā formā pieskārāties, runājot par mūsu valstu divpusējām attiecībām. Tomēr gribu jums lūgt šo attiecību izvērstāku vērtējumu.

— Es domāju, mūsu divpusējās attiecības patiešām ir stipras. Vispirms jau tāpēc, ka šīm attiecībām ir vēsturiski stabils pamats. Lielbritānija atbalstīja neatkarīgās Latvijas valsts pirmos soļus 1919. gadā, starp mūsu valstīm bija labas divpusējās attiecības visus neatkarīgās Latvijas pastāvēšanas gadus. Jau kopš 1920. gada Rīgā darbojās Lielbritānijas diplomātiskā misija. Nesen mēs šeit, savas vēstniecības ēkā, kur Lielbritānijas vēstniecība atradās arī pirms Otrā pasaules kara un ko Lielbritānija atguva 1991. gada 8. oktobrī, atklājām piemiņas plāksni, kurā ierakstīti visu Lielbritānijas vēstnieku vārdi. Tādējādi mēs gribējām parādīt, ka jau sen esam bijuši šeit un ka Lielbritānija ļoti nopietni vērtē savas attiecības ar Latviju, ka mūsu vēstniecība intensīvi strādā šo attiecību tālākai attīstībai. Šajās dienās (24. un 25.01. — J.Ū.) Latvijas ārlietu ministrs ierodas Londonā, lai pārrunātu mūsu attiecību tālāko attīstību. Tā ka politiskā aspektā mūsu attiecības patiešām ir labas. Runājot par militāro sadarbību, — arī šo jomu mēs vērtējam ļoti nopietni. Par to liecina kaut vai fakts, ka Rīgā akreditēts arī Lielbritānijas militārais atašejs. Īpaši nopietni mēs izturamies pret Latvijas virzību uz Eiropas Savienību, un Lielbritānija kopā ar citām ES dalībvalstīm Latvijai daudz palīdz šajā virzībā. Mūsu jaunākais palīdzības projekts veltīts Latvijas lauku rajonu attīstībai, un šoreiz palīdzība tiks virzīta uz Latgali, kur tā visvairāk vajadzīga. Projekts tiks īstenots jau šajā 2000. gadā.

Kā ļoti nozīmīgus es gribu raksturot arī mūsu valstu kontaktus izglītībā un kultūrā. Šajās jomās daudz dara Britu padomes Rīgas birojs. Tas ir ļoti svarīgs sadarbības aspekts, un es arī pats personīgi nupat biju iesaistīts šajā procesā, jo piedalījos kandidātu atlasē Lielbritānijas universitāšu stipendiju saņemšanai.

Protams, ļoti svarīga mūsu valstu divpusējo attiecību joma ir ekonomika un tirdzniecība. Arī šim sadarbības aspektam ir dziļas vēsturiskās saknes, jo tirdzniecība starp Latviju un Lielbritāniju noritēja jau pirms vairākiem gadsimtiem. Pērnā gada desmit mēnešos mūsu valstu kopējā tirdzniecības apgrozījuma apjoms bija vairāk nekā 275 miljoni mārciņu, tātad vairāk nekā ceturtdaļmiljards mārciņu. Tas ir patiešām iespaidīgs skaitlis. Taču jūsu valsts Lielbritānijai pārdevusi četrreiz vairāk preču, nekā mēs esam pārdevuši Latvijai. Tā ka mums ir daudz darāmā, lai noķertu Latviju. Vispirms — Lielbritānija ir viena no lielākajām Latvijas kokmateriālu importētājām, tālab mums ir patiešām laba un cieša sadarbība, kas sakņojas senās un stabilās vēsturiskajās tradīcijās.

— Kā jūs, vēstnieka kungs, iztēlojaties mūsu valstu divpusējo attiecību nākotni?

— Pirmkārt, es domāju, pats būtiskākais šajā procesā būs Latvijas virzība uz Eiropas Savienību un mūsu valsts palīdzība Latvijai šajā ceļā. Es domāju, ka tas būs dominējošais faktors arī mūsu valstu divpusējās attiecībās. Īpaši nozīmīgs tas būs nākamajos divos trīs gados, kad mēs īpaši centīsimies ikvienā iespējamā veidā palīdzēt Latvijai sagatavoties iestāties Eiropas Savienībā. Taču mūsu pieredze liecina, ka vislielākā vērība šajā procesā tiks piešķirta pašas Latvijas nacionālajai attīstībai un nacionālajai politikai. Tieši šie aspekti būs galvenie kritēriji, lemjot par Latvijas uzņemšanu ES.

— Vēstnieka kungs, kāda ir Apvienotās Karalistes attieksme pret otru Latvijas ārpolitikas stratēģisko mērķi —iestāsties NATO? Jūsu valsts, kā zināms, ir viena no Ziemeļatlantijas savienības ietekmīgākajām dalībniecēm.

— Mēs Latviju uzskatām par ļoti drošu NATO kandidātvalsti. Ne jau gadījuma pēc jūsu valstī akreditēts mūsu militārais atašejs. Mēs cenšamies palīdzēt Latvijai iespējami labāk sagatavoties arī līdzdalībai NATO un ceram, ka dažos gados Latvija sasniegs tādu gatavības pakāpi, lai varētu tikt uzaicināta uz iestāšanās sarunām arī NATO.

— Ko jūs, vēstnieka kungs, gribat novēlēt "Latvijas Vēstneša" lasītājiem un visai Latvijas tautai jaunajā gadā un nākamajā gadu tūkstotī?

— Es jums novēlu ilgstošu miera, stabilitātes un uzplaukuma periodu. Mana līdzšinējā pieredze Latvijā liecina, ka jums arī ir sācies šāds periods. Es jums novēlu visu to labāko jaunajā gadā, jaunajā gadsimtā un jaunajā gadu tūkstotī!

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors