The member States of the Council of Europe, signatory hereto,

Considering that the aim of the Council of Europe is the achievement of greater unity between its members;

Desiring to supplement the work which they have already accomplished in the field of criminal law with a view to arriving at more just and efficient sanctions;

Considering it useful to this end to ensure, in a spirit of mutual confidence, the organisation of criminal proceedings on the international level, in particular, by avoiding the disadvantages resulting from conflicts of competence,

Have agreed as follows:

Part I - Definitions

Article 1

For the purposes of this Convention:

a) "offence" comprises acts dealt with under the criminal law and those dealt with under the legal provisions listed in Appendix III to this Convention on condition that where an administrative authority is competent to deal with the offence it must be possible for the person concerned to have the case tried by a court;

b) "sanction" means any punishment or other measure incurred or pronounced in respect of an offence or in respect of a violation of the legal provisions listed in Appendix III.

Part II - Competence

Article 2

1. For the purposes of applying this Convention, any Contracting State shall have competence to prosecute under its own criminal law any offence to which the law of another Contracting State is applicable.

2. The competence conferred on a Contracting State exclusively by virtue of paragraph 1 of this Article may be exercised only pursuant to a request for proceedings presented by another Contracting State.

Article 3

Any Contracting State having competence under its own law to prosecute an offence may, for the purposes of applying this Convention, waive or desist from proceedings against a suspected person who is being or will be prosecuted for the same offence by another Contracting State. Having regard to Article 21, paragraph 2, any such decision to waive or to desist from proceedings shall be provisional pending a final decision in the other Contracting State.

Article 4

The requested State shall discontinue proceedings exclusively grounded on Article 2 when to its knowledge the right of punishment is extinguished under the law of the requesting State for a reason other than time-limitation, to which Articles 10.c, 11.f and g, 22, 23 and 26 in particular apply.

Article 5

The provisions of Part III of this Convention do not limit the competence given to a requested State by its municipal law in regard to prosecutions.

Part III - Transfer of proceedings

Section 1- Request for proceedings

Article 6

1. When a person is suspected of having committed an offence under the law of a Contracting State, that State may request another Contracting State to take proceedings in the cases and under the conditions provided for in this Convention.

2. If under the provisions of this Convention a Contracting State may request another Contracting State to take proceedings, the competent authorities of the first State shall take that possibility into consideration.

Article 7

1. Proceedings may not be taken in the requested State unless the offence in respect of which the proceedings are requested would be an offence if committed in its territory and when, under these circumstances, the offender would be liable to sanction under its own law also.

2. If the offence was committed by a person of public status or against a person, an institution or any thing of public status in the requesting State, it shall be considered in the requested State as having been committed by a person of public status or against such a person, an institution or any thing corresponding, in the latter State, to that against which it was actually committed.

Article 8

1. A Contracting State may request another Contracting State to take proceedings in any one or more of the following cases:

a) if the suspected person is ordinarily resident in the requested State;

b) if the suspected person is a national of the requested State or if that State is his State of origin;

c) if the suspected person is undergoing or is to undergo a sentence involving deprivation of liberty in the requested State;

d) if proceedings for the same or other offences are being taken against the suspected person in the requested State;

e) if it considers that transfer of the proceedings is warranted in the interests of arriving at the truth and in particular that the most important items of evidence are located in the requested State;

f) if it considers that the enforcement in the requested State of a sentence if one were passed is likely to improve the prospects for the social rehabilitation of the person sentenced;

g) if it considers that the presence of the suspected person cannot be ensured at the hearing of proceedings in the requesting State and that his presence in person at the hearing of proceedings in the requested State can be ensured;

h) if it considers that it could not itself enforce a sentence if one were passed, even by having recourse to extradition, and that the requested State could do so;

2. Where the suspected person has been finally sentenced in a Contracting State, that State may request the transfer of proceedings in one or more of the cases referred to in paragraph 1 of this article only if it cannot itself enforce the sentence, even by having recourse to extradition, and if the other Contracting State does not accept enforcement of a foreign judgment as a matter of principle or refuses to enforce such sentence.

Article 9

1. The competent authorities in the requested State shall examine the request for proceedings made in pursuance of the preceding articles. They shall decide, in accordance with their own law, what action to take thereon.

2. Where the law of the requested State provides for the punishment of the offence by an administrative authority, that State shall, as soon as possible, so inform the requesting State unless the requested State has made a declaration under paragraph 3 of this article.

3. Any Contracting State may at the time of signature, or when depositing its instrument of ratification, acceptance or accession, or at any later date indicate, by declaration addressed to the Secretary General of the Council of Europe, the conditions under which its domestic law permits the punishment of certain offences by an administrative authority. Such a declaration shall replace the notification envisaged in paragraph 2 of this article.

Article 10

The requested State shall not take action on the request:

a) if the request does not comply with the provisions of Articles 6, paragraph 1, and 7, paragraph 1;

b) if the institution of proceedings is contrary to the provisions of Article 35;

c) if, at the date on the request, the time-limit for criminal proceedings has already expired in the requesting State under the legislation of that State.

Article 11

Save as provided for in Article 10 the requested State may not refuse acceptance of the request in whole or in part, except in any one or more of the following cases:

a) if it considers that the grounds on which the request is based under Article 8 are not justified;

b) if the suspected person is not ordinarily resident in the requested State;

c) if the suspected person is not a national of the requested State and was not ordinarily resident in the territory of that State at the time of the offence;

d) if it considers that the offence for which proceedings are requested is an offence of a political nature or a purely military or fiscal one;

e) if it considers that there are substantial grounds for believing that the request for proceedings was motivated by considerations of race, religion, nationality or political opinion;

f) if its own law is already applicable to the offence and if at the time of the receipt of the request proceedings were precluded by lapse of time according to that law; Article 26, paragraph 2, shall not apply in such a case;

g) if its competence is exclusively grounded on Article 2 and if at the time of the receipt of the request proceedings would be precluded by lapse of time according to its law, the prolongation of the time-limit by six months under the terms of Article 23 being taken into consideration;

h) if the offence was committed outside the territory of the requesting State;

i) if proceedings would be contrary to the international undertakings of the requested State;

j) if proceedings would be contrary to the fundamental principles of the legal system of the requested State;

k) if the requesting State has violated a rule of procedure laid down in this Convention.

Article 12

1. The requested State shall withdraw its acceptance of the request if, subsequent to this acceptance, a ground mentioned in Article 10 of this Convention for not taking action on the request becomes apparent.

2. The requested State may withdraw its acceptance of the request:

a) if it becomes apparent that the presence in person of the suspected person cannot be ensured at the hearing of the proceedings in that State or that any sentence, which might be passed, could not be enforced in that State;

b) if one of the grounds for refusal mentioned in Article 11 becomes apparent before the case is brought before a court; or

c) in other cases, if the requesting State agrees.

Section 2 - Transfer procedure

Article 13

1. All requests specified in this Convention shall be made in writing. They, and all communications necessary for the application of this Convention, shall be sent either by the Ministry of Justice of the requesting State to the Ministry of Justice of the requested State or, by virtue of special mutual arrangement, direct by the authorities of the requesting State to those of the requested State; they shall be returned by the same channel.

2. In urgent cases, requests and communications may be sent through the International Criminal Police Organisation (Interpol).

3. Any Contracting State may, by declaration addressed to the Secretary General of the Council of Europe, give notice of its intention to adopt in so far as it itself is concerned rules of transmission other than those laid down in paragraph 1 of this article.

Article 14

If a Contracting State considers that the information supplied by another Contracting State is not adequate to enable it to apply this Convention, it shall ask for the necessary additional information. It may prescribe a date for the receipt of such information.

Article 15

1. A request for proceedings shall be accompanied by the original, or a certified copy, of the criminal file and all other necessary documents. However, if the suspected person is remanded in custody in accordance with the provisions of Section 5 and if the requesting State is unable to transmit these documents at the same time as the request for proceedings, the documents may be sent subsequently.

2. The requesting State shall also inform the requested State in writing of any procedural acts performed or measures taken in the requesting State after the transmission of the request which have a bearing on the proceedings. This communication shall be accompanied by any relevant documents.

Article 16

1. The requested State shall promptly communicate its decision on the request for proceedings to the requesting State.

2. The requested State shall also inform the requesting State of a waiver of proceedings or of the decision taken as a result of proceedings. A certified copy of any written decision shall be transmitted to the requesting State.

Article 17

If the competence of the requested State is exclusively grounded on Article 2 that State shall inform the suspected person of the request for proceedings with a view to allowing him to present his views on the matter before that State has taken a decision on the request.

Article 18

1. Subject to paragraph 2 of this article, no translation of the documents relating to the application of this Convention shall be required.

2. Any Contracting State may, at the time of signature or when depositing its instrument of ratification, acceptance or accession, by declaration addressed to the Secretary General of the Council of Europe, reserve the right to require that, with the exception of the copy of the written decision referred to in Article 16, paragraph 2, the said documents be accompanied by a translation. The other Contracting States shall send the translations in either the national language of the receiving State or such one of the official languages of the Council of Europe as the receiving State shall indicate. However, such an indication is not obligatory. The other Contracting States may claim reciprocity.

3. This article shall be without prejudice to any provisions concerning translation of requests and supporting documents that may be contained in agreements or arrangements now in force or that may be concluded between two or more Contracting States.

Article 19

Documents transmitted in application of this Convention need not be authenticated.

Article 20

Contracting Parties shall not claim from each other the refund of any expenses resulting from the application of this Convention.

Section 3 - Effects in the requesting State of a request for proceedings

Article 21

1. When the requesting State has requested proceedings, it can no longer prosecute the suspected person for the offence in respect of which the proceedings have been requested or enforce a judgment which has been pronounced previously in that State against him for that offence. Until the requested State's decision on the request for proceedings has been received, the requesting State shall, however, retain its right to take all steps in respect of prosecution, short of bringing the case to trial, or, as the case may be, allowing the competent administrative authority to decide on the case.

2. The right of prosecution and of enforcement shall revert to the requesting State:

a) if the requested State informs it of a decision in accordance with Article 10 not to take action on the request;

b) if the requested State informs it of a decision in accordance with Article 11 to refuse acceptance of the request;

c) if the requested State informs it of a decision in accordance with Article 12 to withdraw acceptance of the request;

d) if the requested State informs it of a decision not to institute proceedings or discontinue them;

e) if it withdraws its request before the requested State has informed it of a decision to take action on the request.

Article 22

A request for proceedings, made in accordance with the provisions of this Part, shall have the effect in the requesting State of prolonging the time-limit for proceedings by six months.

Section 4 - Effects in the requested State of a request for proceedings

Article 23

If the competence of the requested State is exclusively grounded on Article 2 the time-limit for proceedings in that State shall be prolonged by six months.

Article 24

1. If proceedings are dependent on a complaint in both States the complaint brought in the requesting State shall have equal validity with that brought in the requested State.

2. If a complaint is necessary only in the requested State, that State may take proceedings even in the absence of a complaint if the person who is empowered to bring the complaint has not objected within a period of one month from the date of receipt by him of notice from the competent authority informing him of his right to object.

Article 25

In the requested State the sanction applicable to the offence shall be that prescribed by its own law unless that law provides otherwise. Where the competence of the requested State is exclusively grounded on Article 2, the sanction pronounced in that State shall not be more severe than that provided for in the law of the requesting State.

Article 26

1. Any act with a view to proceedings, taken in the requesting State in accordance with its law and regulations, shall have the same validity in the requested State as if it had been taken by the authorities of that State, provided that assimilation does not give such act a greater evidential weight than it has in the requesting State.

2. Any act which interrupts time-limitation and which has been validly performed in the requesting State shall have the same effects in the requested State and vice versa.

Section 5 - Provisional measures in the requested State

Article 27

1. When the requesting State announces its intention to transmit a request for proceedings, and if the competence of the requested State would be exclusively grounded on Article 2, the requested State may, on application by the requesting State and by virtue of this Convention, provisionally arrest the suspected person:

a) if the law of the requested States authorises remand in custody for the offence, and

b) if there are reasons to fear that the suspected person will abscond or that he will cause evidence to be suppressed.

2. The application for provisional arrest shall state that there exists a warrant of arrest or other order having the same effect, issued in accordance with the procedure laid down in the law of the requesting State; it shall also state for what offence proceedings will be requested and when and where such offence was committed and it shall contain as accurate a description of the suspected person as possible. It shall also contain a brief statement of the circumstances of the case.

3. An application for provisional arrest shall be sent direct by the authorities in the requesting State mentioned in Article 13 to the corresponding authorities in the requested State, by post or telegram or by any other means affording evidence in writing or accepted by the requested State. The requesting State shall be informed without delay of the result of its application.

Article 28

Upon receipt of a request for proceedings accompanied by the documents referred to in Article 15, paragraph 1, the requested State shall have jurisdiction to apply all such provisional measures, including remand in custody of the suspected person and seizure of property, as could be applied under its own law if the offence in respect of which proceedings are requested had been committed in its territory.

Article 29

1. The provisional measures provided in Articles 27 and 28 shall be governed by the provisions of this Convention and the law of the requested State. The law of that State, or the Convention shall also determine the conditions on which the measures may lapse.

2. These measures shall lapse in the cases referred to in Article 21, paragraph 2.

3. A person in custody shall in any event be released if he is arrested in pursuance of Article 27 and the requested State does not receive the request for proceedings within 18 days from the date of the arrest.

4. A person in custody shall in any event be released if he is arrested in pursuance of Article 27 and the documents which should accompany the request for proceedings have not been received by the requested State within 15 days from the receipt of the request for proceedings.

5. The period of custody applied exclusively by virtue of Article 27 shall not in any event exceed 40 days.

Part IV - Plurality of criminal proceedings

Article 30

1. Any Contracting State which, before the institution or in the course of proceedings for an offence which it considers to be neither of a political nature nor a purely military one, is aware of proceedings pending in another Contracting State against the same person in respect of the same offence shall consider whether it can either waive or suspend its own proceedings, or transfer them to the other State.

2. If it deems it advisable in the circumstances not to waive or suspend its own proceedings it shall so notify the other State in good time and in any event before judgment is given on the merits.

Article 31

1. In the eventuality referred to in Article 30, paragraph 2, the States concerned shall endeavour as far as possible to determine, after evaluation in each of the circumstances mentioned in Article 8, which of them alone shall continue to conduct proceedings. During this consultative procedure the States concerned shall postpone judgment on the merits without however being obliged to prolong such postponement beyond a period of 30 days as from the despatch of the notification provided for in Article 30, paragraph 2.

2. The provisions of paragraph 1 shall not be binding:

a) on the State despatching the notification provided for in Article 30, paragraph 2, if the main trial has been declared open there in the presence of the accused before despatch of the notification;

b) on the State to which the notification is addressed, if the main trial has been declared open there in the presence of the accused before receipt of the notification.

Article 32

In the interests of arriving at the truth and with a view to the application of an appropriate sanction, the States concerned shall examine whether it is expedient that one of them alone shall conduct proceedings and, if so, endeavour to determine which one, when:

a) several offences which are materially distinct and which fall under the criminal law of each of those States are ascribed either to a single person or to several persons having acted in unison;

b) a single offence which falls under the criminal law of each of those States is ascribed to several persons having acted in unison.

Article 33

All decisions reached in accordance with Articles 31, paragraph 1, and 32 shall entail, as between the States concerned, all the consequences of a transfer of proceedings as provided for in this Convention. The State which waives its own proceedings shall be deemed to have transferred them to the other State.

Article 34

The transfer procedure provided for in Section 2 of Part III shall apply in so far as its provisions are compatible with those contained in the present Part.

Part V - Ne bis in idem

Article 35

1. A person in respect of whom a final and enforceable criminal judgment has been rendered may for the same act neither be prosecuted nor sentenced nor subjected to enforcement of a sanction in another Contracting State:

a) if he was acquitted;

b) if the sanction imposed:

i) has been completely enforced or is being enforced, or

ii) has been wholly, or with respect to the part not enforced, the subject of a pardon or an amnesty, or

iii) can no longer be enforced because of lapse of time;

c) if the court convicted the offender without imposing a sanction.

2. Nevertheless, a Contracting State shall not, unless it has itself requested the proceedings, be obliged to recognise the effect of ne bis in idem if the act which gave rise to the judgment was directed against either a person or an institution or any thing having public status in that State, or if the subject of the judgment had himself a public status in that State.

3. Furthermore, a Contracting State where the act was committed or considered as such according to the law of that State shall not be obliged to recognise the effect of ne bis in idem unless that State has itself requested the proceedings.

Article 36

If new proceedings are instituted against a person who in another Contracting State has been sentenced for the same act, then any period of deprivation of liberty arising from the sentence enforced shall be deducted from the sanction which may be imposed.

Article 37

This Part shall not prevent the application of wider domestic provisions relating to the effect of ne bis in idem attached to foreign criminal judgments.

Part VI - Final clauses

Article 38

1. This Convention shall be open to signature by the member States of the Council of Europe. It shall be subject to ratification or acceptance. Instruments of ratification or acceptance shall be deposited with the Secretary General of the Council of Europe.

2. This Convention shall enter into force three months after the date of the deposit of the third instrument of ratification or acceptance.

3. In respect of a signatory State ratifying or accepting subsequently, the Convention shall come into force three months after the date of the deposit of its instrument of ratification or acceptance.

Article 39

1. After the entry into force of this Convention, the Committee of Ministers of the Council of Europe may invite any non-member State to accede thereto provided that the resolution containing such invitation received the unanimous agreement of the Members of the Council who have ratified the Convention.

2. Such accession shall be effected by depositing with the Secretary General of the Council of Europe an instrument of accession which shall take effect three months after the date of its deposit.

Article 40

1. Any Contracting State may, at the time of signature or when depositing its instrument of ratification, acceptance or accession, specify the territory or territories to which this Convention shall apply.

2. Any Contracting State may, when depositing its instrument of ratification, acceptance or accession or at any later date, by declaration addressed to the Secretary General of the Council of Europe, extend this Convention to any other territory or territories specified in the declaration and for whose international relations it is responsible or on whose behalf it is authorised to give undertakings.

3. Any declaration made in pursuance of the preceding paragraph may, in respect of any territory mentioned in such declaration, be withdrawn according to the procedure laid down in Article 45 of this Convention.

Article 41

1. Any Contracting State may, at the time of signature or when depositing its instrument of ratification, acceptance or accession, declare that it avails itself of one or more of the reservations provided for in Appendix I or make a declaration provided for in Appendix II to this Convention.

2. Any Contracting State may wholly or partly withdraw a reservation or declaration it has made in accordance with the foregoing paragraph by means of a declaration addressed to the Secretary General of the Council of Europe which shall become effective as from the date of its receipt.

3. A Contracting State which has made a reservation in respect of any provision of this Convention may not claim the application of that provision by any other Contracting State; it may, however, if its reservation is partial or conditional, claim the application of that provision in so far as it has itself accepted it.

Article 42

1. Any Contracting State may at any time, by declaration addressed to the Secretary General of the Council of Europe, set out the legal provisions to be included in Appendix III to this Convention.

2. Any change of the national provisions listed in Appendix III shall be notified to the Secretary General of the Council of Europe if such a change renders the information in this appendix incorrect.

3. Any changes made in Appendix III in application of the preceding paragraphs shall take effect in each Contracting State one month after the date of their notification by the Secretary General of the Council of Europe.

Article 43

1. This Convention affects neither the rights and the undertakings derived from extradition treaties and international multilateral conventions concerning special matters, nor provisions concerning matters which are dealt with in the present Convention and which are contained in other existing conventions between Contracting States.

2. The Contracting States may not conclude bilateral or multilateral agreements with one another on the matters dealt with in this Convention, except in order to supplement its provisions or facilitate application of the principles embodied in it.

3. Should two or more Contracting States, however, have already established their relations in this matter on the basis of uniform legislation, or instituted a special system of their own, or should they in future do so, they shall be entitled to regulate those relations accordingly, notwithstanding the terms of this Convention.

4. Contracting States ceasing to apply the terms of this Convention to their mutual relations in this matter in accordance with the provisions of the preceding paragraph shall notify the Secretary General of the Council of Europe to that effect.

Article 44

The European Committee on Crime Problems of the Council of Europe shall be kept informed regarding the application of this Convention and shall do whatever is needful to facilitate a friendly settlement of any difficulty which may arise out of its execution.

Article 45

1. This Convention shall remain in force indefinitely.

2. Any Contracting State may, in so far as it is concerned, denounce this Convention by means of a notification addressed to the Secretary General of the Council of Europe.

3. Such denunciation shall take effect six months after the date of receipt by the Secretary General of such notification.

Article 46

The Secretary General of the Council of Europe shall notify the member States of the Council and any State which has acceded to this Convention of:

a) any signature;

b) any deposit of an instrument of ratification, acceptance or accession;

c) any date of entry into force of this Convention in accordance with Article 38 thereof;

d) any declaration received in pursuance of the provisions of Article 9, paragraph 3;

e) any declaration received in pursuance of the provisions of Article 13, paragraph 3;

f) any declaration received in pursuance of the provisions of Article 18, paragraph 2;

g) any declaration received in pursuance of the provisions of Article 40, paragraphs 2 and 3;

h) any reservation or declaration made in pursuance of the provisions of Article 41, paragraph 1;

i) the withdrawal of any reservation or declaration carried out in pursuance of the provisions of Article 41, paragraph 2;

j) any declaration received in pursuance of Article 42, paragraph 1, and any subsequent notification received in pursuance of paragraph 2 of that article;

k) any notification received in pursuance of the provisions of Article 43, paragraph 4;

l) any notification received in pursuance of the provisions of Article 45 and the date on which denunciation takes effect.

Article 47

This Convention and the notifications and declarations authorised thereunder shall apply only to offences committed after the Convention comes into effect for the Contracting States involved.

In witness whereof, the undersigned, being duly authorised thereto, have signed this Convention.

Done at Strasbourg, this 15th day of May, 1972, in English and in French, both texts being equally authoritative, in a single copy, which shall remain deposited in the archives of the Council of Europe. The Secretary General shall transmit certified copies to each of the signatory and acceding governments.

APPENDIX I

Each Contracting State may declare that it reserves the right:

a) to refuse a request for proceedings, if it considers that the offence is a purely religious offence;

b) to refuse a request for proceedings for an act the sanctions for which, in accordance with its own law, can be imposed only by an administrative authority;

c) not to accept Article 22;

d) not to accept Article 23;

e) not to accept the provisions contained in the second sentence of Article 25 for constitutional reasons;

f) not to accept the provisions laid down in Article 26, paragraph 2, where it is competent by virtue of its own law;

g) not to apply Articles 30 and 31 in respect of an act for which the sanctions, in accordance with its own law or that of the other State concerned, can be imposed only by an administrative authority.

h) not to accept Part V.

APPENDIX II

Any Contracting State may declare that for reasons arising out of its constitutional law it can make or receive requests for proceedings only in circumstances specified in its municipal law.

Any Contracting State may, by means of a declaration, define as far as it is concerned the term "national" within the meaning of this Convention.

APPENDIX III

List of offences other than offences dealt with under criminal law

The following offences shall be assimilated to offences under criminal law

— in France:

any unlawful behaviour sanctioned by a contravention de grande voirie.

— in the Federal Republic of Germany:

any unlawful behaviour dealt with according to the procedure laid down in the Act of Violations of Regulations (Gesetz über Ordnungswidrigkeiten of 24 May 1968 - BGB1 1968, I, 481).

— in Italy:

any unlawful behaviour to which is applicable Act No. 317 of 3 March 1967.

Eiropas padomes dalībvalstis, kuras parakstījušās šo Konvenciju,

apzinādamās, ka Eiropas padomes mērķis ir panākt ciešāku vienotību starp dalībvalstīm,

vēlēdamās pilnveidot darbu, ko tās jau paveikušas krimināltiesību jomā, lai panāktu lielāku taisnīgumu un efektivitāti sankciju piemērošanā,

uzskatīdamas, ka šā mērķa sasniegšanai ir lietderīgi savstarpējas uzticēšanās garā nodrošināt kriminālprocesa norisi starptautiskā līmenī, it īpaši lai novērstu problēmas, ko rada kompetenču sadalījuma konflikti,

ir vienojušās:

I sadaļa. Terminu skaidrojums

1. pants

Šīs Konvencijas izpratnē:

(a) "nodarījums" ir krimināli sodāma darbība vai bezdarbība un tādas darbības vai bezdarbība, uz kuru attiecas šīs Konvencijas III pielikumā minētās tiesību normas, ar nosacījumu, ka gadījumos, kad nodarījuma izskatīšana ir administratīvas institūcijas kompetencē, personai ir tiesības griezties tiesā;

(b) "sankcija" nozīmē jebkuru sodu vai citu līdzekli, kas tiek piemērots vai pasludināts attiecībā uz nodarījumu vai uz kādu III pielikumā minēto tiesību normu pārkāpumu.

II sadaļa. Kompetence

2. pants

1. Šīs Konvencijas darbības ietvaros katra Līgumslēdzēja valsts saskaņā ar savas valsts kriminālās likumdošanas aktiem ir tiesīga veikt kriminālvajāšanu par katru nodarījumu, attiecībā uz kuru piemērojami citas Līgumslēdzējas valsts likumdošanas akti.

2. Tiesības, kas Līgumslēdzējai valstij piešķirtas, vienīgi pamatojoties uz šā panta 1. punktu, atļauts izmantot, tikai balstoties uz citas Līgumslēdzējas valsts lūgumu veikt tiesvedību.

3. pants

Katra Līgumslēdzēja valsts, kura saskaņā ar saviem likumdošanas aktiem ir tiesīga veikt kriminālvajāšanu nodarījuma gadījumā, šīs Konvencijas darbības ietvaros var atteikties vai atturēties no tiesvedības veikšanas attiecībā uz aizdomās turēto personu, kura tiek vai tiks krimināli vajāta par to pašu nodarījumu citā Līgumslēdzējā valstī. Attiecībā uz 21.panta 2.punktu katrs šāds lēmums par atteikšanos vai atturēšanos no tiesvedības veikšanas ir pagaidu lēmums līdz galīgā lēmuma pieņemšanai otrajā Līgumslēdzējā valstī.

4. pants

Lūguma Saņēmējvalstij ir jāpārtrauc vienīgi saskaņā ar 2. pantu veiktā tiesvedība, ja tai kļūst zināms, ka saskaņā ar Pieprasītājvalsts likumdošanas aktiem ir izbeigušās tiesības piemērot sodu, kam par iemeslu ir citi apstākļi, nevis laika ierobežojumi, kas tiek īpaši regulēti 10. panta (c) punktā, 11. panta (f) un (g) punktā, 22., 23. un 26. pantā.

5. pants

Šīs Konvencijas III sadaļas noteikumi neierobežo lūguma Saņēmējvalsts tiesības attiecībā uz kriminālvajāšanu, ko nosaka tās likumdošanas akti.

III sadaļa. Tiesvedības nodošana

1. nodaļa. Lūgums veikt tiesvedību

6.pants

1. Kad saskaņā ar Līgumslēdzējas valsts likumdošanas aktiem persona tiek turēta aizdomās par nodarījuma izdarīšanu, šī valsts var lūgt citu Līgumslēdzēju valsti veikt tiesvedību šajā Konvencijā noteiktajās lietās un kārtībā.

2. Līgumslēdzējas valsts kompetentajām institūcijām ir jāapsver iespēja lūgt citu Līgumslēdzēju valsti veikt tiesvedību, ja šāda iespēja ir paredzēta šajā Konvencijā.

7.pants

1. Lūguma Saņēmējvalsts nedrīkst veikt tiesvedību gadījumos, kad nodarījums, sakarā ar kuru tiek lūgts veikt tiesvedību, netiktu uzskatīts par nodarījumu, ja tas būtu izdarīts tās teritorijā un ja šajā gadījumā likumpārkāpējs nebūtu saucams pie atbildības arī saskaņā ar tās likumdošanas aktiem.

2. Ja nodarījumu izdarījusi persona ar valstisku statusu vai tas izdarīts pret personu, institūciju vai jebko citu, kam ir valstisks statuss Pieprasītājvalstī, tad lūguma Saņemējvalstī šis nodarījums uzskatāms par tādu, ko izdarījusi persona ar valstisku statusu vai kas ir izdarīts pret šādu personu, institūciju vai jebko citu, kas lūguma Saņēmējvalstī atbilst tam, pret ko nodarījums faktiski ir izdarīts.

8. pants

1. Katra Līgumslēdzēja valsts var lūgt citu Līgumslēdzēju valsti veikt tiesvedību vienā vai vairākos no šādiem gadījumiem:

(a) ja aizdomās turētā persona regulāri uzturas lūguma Saņēmējvalstī;

(b) ja aizdomās turētā persona ir lūguma Saņēmējvalsts pilsonis vai ir tajā dzimusi;

(c) ja aizdomās turētā persona lūguma Saņēmējvalstī izcieš vai tai ir jāizcieš sods, kas saistīts ar brīvības atņemšanu;

(d) ja lūguma Saņēmējvalstī pret aizdomās turēto personu tiek veikta tiesvedība par to pašu nodarījumu vai citiem nodarījumiem;

(e) ja tā uzskata, ka tiesvedības nodošana ir nepieciešama patiesības noskaidrošanai, un it īpaši gadījumos, kad svarīgākie pierādījumi atrodas lūguma Saņēmējvalstī;

(f) ja tā uzskata, ka soda izpilde, ja šāds sods tiktu piespriests, lūguma Saņēmējvalstī uzlabos notiesātās personas sociālās rehabilitācijas iespējas;

(g) ja tā uzskata, ka nav iespējams nodrošināt aizdomās turētās personas klātbūtni tiesas procesā Pieprasītājvalstī un ka ir iespējams nodrošināt tās personīgu klātbūtni tiesas procesā lūguma Saņēmējvalstī,

(h) ja tā uzskata, ka pati nevar, pat izmantojot tiesības piemērot izdošanu, izpildīt sodu, ja tāds tiktu piespriests, un ka lūguma Saņēmējvalstij tas ir iespējams.

2. Ja galīgais sods pret aizdomās turēto personu piespriests kādā no Līgumslēdzējām valstīm, šī valsts var lūgt nodot tiesvedību vienā vai vairākos šā panta 1. punktā minētajos gadījumos tikai tad, ja tā pati nevar, pat izmantojot tiesības piemērot izdošanu, izpildīt piespriesto sodu un ja otra Līgumslēdzēja valsts principā nepieņem izpildīšanai ārvalstīs pieņemtos spriedumus vai atsakās izpildīt konkrēto sodu.

9. pants

1. Lūguma Saņēmējvalsts kompetentajām institūcijām ir jāizskata saskaņā ar iepriekšējo pantu prasībām izteikts lūgums veikt tiesvedību. Šīs institūcijas atbilstoši savas valsts likumdošanas aktiem izlemj, kādas darbības būtu veicamas sakarā ar attiecīgo lūgumu.

2. Ja lūguma Saņēmējvalsts likumdošanas akti paredz, ka sodu par nodarījumu uzliek administratīva institūcija, šai valstij par to pēc iespējas ātrāk jāinformē Pieprasītājvalsts, izņemot gadījumus, kad lūguma Saņēmējvalsts ir iesniegusi paziņojumu šā panta 3. punktā noteiktajā kārtībā.

3. Jebkurai Līgumslēdzējai valstij ir tiesības laikā, kad tiek parakstīta šī Konvencija vai iesniegts tās ratifikācijas, pieņemšanas vai pievienošanās dokuments, kā arī jebkurā laikā vēlāk iesniegt Eiropas padomes ģenerālsekretāram paziņojumu, kurā norādīti apstākļi, kādos attiecīgās valsts likumdošanas akti atļauj, ka sodu par noteiktiem nodarījumiem uzliek administratīva institūcija. Šāds paziņojums aizstāj šā panta 2. punktā paredzēto informēšanu.

10. pants

Lūguma Saņēmējvalsts neizpilda lūgumu, ja:

(a) tas neatbilst 6. panta 1. punkta un 7. panta 1. punkta noteikumiem;

(b) tiesvedības uzsākšana ir pretrunā ar 35. panta noteikumiem,

(c) lūguma iesniegšanas brīdī kriminālās tiesvedības veikšanai noteiktais termiņš Pieprasītājvalstī saskaņā ar tās likumdošanas aktiem ir jau izbeidzies.

11. pants

Papildus 10. pantā paredzētajiem gadījumiem lūguma Saņēmējvalsts drīkst atteikties pieņemt lūgumu kopumā vai kādu tā daļu tikai vienā vai vairākos no šādiem gadījumiem:

(a) ja tā uzskata, ka lūguma pamatojums saskaņā ar 8.pantu nav pietiekams;

(b) ja aizdomās turētā persona neuzturas lūguma Saņēmējvalstī regulāri;

(c) ja aizdomās turētā persona nav lūguma Saņēmējvalsts pilsonis un nebija tās pastāvīgs iedzīvotājs nodarījuma izdarīšanas brīdī;

(d) ja tā uzskata, ka nodarījumam, sakarā ar kuru tiek lūgts veikt tiesvedību, ir politisks, izteikti militārs vai finansiāls raksturs;

(e) ja tā uzskata, ka ir pietiekams pamats domāt, ka lūgums veikt tiesvedību iesniegts rasistisku, reliģisku, nacionālu vai politisku motīvu dēļ;

(f) ja šim nodarījumam ir piemērojami šīs valsts likumdošanas akti un ja saskaņā ar tiem lūguma saņemšanas brīdī tiesvedības veikšana nebija iespējama termiņa izbeigšanās dēļ. Šādā gadījumā nav piemērojams 26. panta 2. punkts;

(g) ja tās tiesības nosaka vienīgi 2. pants un ja saskaņā ar šīs valsts likumdošanas aktiem lūguma saņemšanas brīdī tiesvedības veikšana nav iespējama termiņa izbeigšanās dēļ, ievērojot termiņa pagarināšanu par sešiem mēnešiem saskaņā ar 23. panta noteikumiem;

(h) ja pārkāpums izdarīts ārpus Pieprasītājvalsts teritorijas;

(i) ja tiesvedības veikšana būtu pretrunā ar lūguma Saņēmējvalsts starptautiskajām saistībām;

(j) ja tiesvedības veikšana būtu pretrunā ar lūguma Saņēmējvalsts tiesību sistēmas pamatprincipiem;

(k) ja Pieprasītājvalsts ir pārkāpusi šajā Konvencijā noteikto procesuālo kārtību.

12. pants

1. Lūguma Saņēmējvalstij jāatsauc sava piekrišana lūgumam, ja pēc tam, kad tā ir piekritusi, atklājas kāds no šīs Konvencijas 10. pantā minētajiem nosacījumiem, kas ir pamats lūguma neizpildīšanai.

2. Lūguma Saņēmējvalsts var atsaukt savu piekrišanu lūgumam, ja:

(a) atklājas, ka šajā valstī nav iespējams nodrošināt aizdomās turētās personas klātbūtni tiesas procesā vai ka tajā nav iespējams izpildīt jebkuru sodu, kuru varētu piespriest;

(b) ja pirms lietas nodošanas tiesai atklājas kāds no 11. pantā minētajiem nosacījumiem, kas ir pamats atteikumam vai

(c) citos gadījumos ar Pieprasītājvalsts piekrišanu.

2. nodaļa. Nodošanas kārtība

13. pants

1. Visi šajā Konvencijā paredzētie lūgumi iesniedzami rakstveidā. Tos nosūta un visu šīs Konvencijas īstenošanai nepieciešamo sazināšanos veic vai nu Pieprasītājvalsts Tieslietu ministrija ar lūguma Saņēmējvalsts Tieslietu ministriju, vai arī tieši attiecīgo valstu kompetentās institūcijas saskaņā ar īpašu vienošanos. Atbildes sniedzamas, izmantojot tos pašus kanālus.

2. Ārkārtējos gadījumos lūgumus var nosūtīt un sazināšanos veikt ar Starptautiskās kriminālpolicijas organizācijas (INTERPOL) starpniecību.

3. Ikviena Līgumslēdzēja valsts var nosūtīt Eiropas padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu, kurā tā dara zināmu savu nodomu, ciktāl tas attiecas uz šo valsti, ka tā noteiks citu sazināšanās kārtību, kas atšķirsies no šā panta 1. punktā paredzētās kārtības.

14. pants

Ja Līgumslēdzēja valsts uzskata, ka citas Līgumslēdzējas valsts iesniegtā informācija nav pietiekama, lai tiktu piemērota šī Konvencija, tai ir jāpieprasa nepieciešamā papildinformācija. Tā drīkst noteikt arī konkrētu termiņu šādas informācijas saņemšanai.

15. pants

1. Līdz ar lūgumu veikt tiesvedību ir jāiesniedz krimināllietas oriģināls vai tās apliecināts noraksts un visi citi nepieciešamie dokumenti. Taču gadījumā, ja aizdomās turētā persona atrodas ieslodzījumā saskaņā ar V sadaļas noteikumiem un Pieprasītājvalsts nevar nosūtīt šos dokumentus vienlaikus ar lūgumu veikt tiesvedību, tos var nosūtīt vēlāk.

2. Turklāt Pieprasītājvalstij rakstveidā jāinformē lūguma Saņēmējvalsts par katru procesuālo darbību vai citiem pasākumiem, kas pēc lūguma nosūtīšanas veikti Pieprasītājvalstī, ja tiem ir nozīme procesā. Šādai informācijai jāpievieno visi nepieciešamie dokumenti.

16. pants

1. Lūguma Saņēmējvalstij nekavējoties jāinformē Pieprasītājvalsts par savu lēmumu attiecībā uz iesniegto lūgumu veikt tiesvedību.

2. Lūguma Saņēmējvalstij arī jāinformē Pieprasītājvalsts par atteikšanos veikt tiesvedību vai lēmumu, kas pieņemts tiesvedības rezultātā. Pieprasītājvalstij rakstveidā jānosūta jebkura lēmuma apliecināts noraksts.

17. pants

Ja lūguma Saņēmējvalsts tiesības nosaka vienīgi 2. panta noteikumi, tai jāinformē aizdomās turētā persona par lūgumu veikt tiesvedību, lai dotu šai personai iespēju izteikt savu viedokli šajā jautājumā, pirms šī valsts pieņem lēmumu attiecībā uz lūgumu.

18. pants

1. Saskaņā ar šā panta 2. punktu tulkojumi netiek pieprasīti dokumentiem, kas saistīti ar šīs Konvencijas piemērošanu.

2. Ikviena Līgumslēdzēja valsts laikā, kad tiek parakstīta šī Konvencija vai iesniegti ratifikācijas, pieņemšanas vai pievienošanās dokumenti, iesniedzot Eiropas padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu, var paturēt sev tiesības pieprasīt tulkojumu pievienošanu minētajiem dokumentiem, izņemot 16. panta 2. punktā minētā rakstveida lēmuma norakstu. Citas Līgumslēdzējas valstis nosūta tulkojumus vai nu saņēmējvalsts valsts valodā, vai vienā no Eiropas padomes oficiālajām valodām, kuru norāda saņēmējvalsts. Taču šāda norāde nav obligāta. Citas Līgumslēdzējas valstis var piemērot savstarpējības principu.

3. Šis pants neierobežo nekādas prasības attiecībā uz lūgumu un tam pievienoto dokumentu tulkošanu, kurus nosaka līgumi vai vienošanās, kas ir spēkā pašlaik vai var tikt noslēgtas starp divām vai vairākām Līgumslēdzējām valstīm.

19. pants

Dokumentiem, kas tiek nosūtīti, īstenojot šo Konvenciju, nav nepieciešams autentiskuma apliecinājums.

20. pants

Līgumslēdzējas valstis cita citai nepieprasīs segt jebkādus izdevumus, kas radušies, īstenojot šo Konvenciju.

3. nodaļa. Sekas, kas rodas Pieprasītājvalstī sakarā ar lūgumu veikt tiesvedību

21. pants

1. Pēc tam, kad ir iesniegts lūgums veikt tiesvedību, Pieprasītājvalstij nav atļauts turpināt aizdomās turētās personas kriminālvajāšanu par nodarījumu, sakarā ar kuru tika lūgts veikt tiesvedību, vai izpildīt tai spriedumu, kas Pieprasītājvalstī bijis iepriekš pasludināts par šo nodarījumu. Līdz tam brīdim, kad tiek saņemts lūguma Saņēmējvalsts lēmums attiecībā uz lūgumu veikt tiesvedību, Pieprasītājvalsts saglabā tiesības veikt visus nepieciešamos kriminālvajāšanas pasākumus, taču tā nedrīkst lietu izskatīt tiesā vai, atkarībā no lietas apstākļiem, atļaut lēmumu lietā pieņemt kompetentai administratīvai institūcijai.

2. Pieprasītājvalsts atgūst tiesības veikt kriminālvajāšanu un izpildīt spriedumu, ja:

(a) lūguma Saņēmējvalsts informē to par lēmumu neizpildīt lūgumu saskaņā ar 10. pantu;

(b) lūguma Saņēmējvalsts informē to par lēmumu nepieņemt lūgumu saskaņā ar 11. pantu;

(c) lūguma Saņēmējvalsts informē to par lēmumu atsaukt piekrišanu lūgumam saskaņā ar 12. pantu;

(d) lūguma Saņēmējvalsts informē to par lēmumu neuzsākt tiesvedību vai to pārtraukt;

(e) tā atsauc savu lūgumu, pirms lūguma Saņēmējvalsts to ir informējusi par lēmumu izpildīt lūgumu.

22. pants

Ja saskaņā ar šīs sadaļas noteikumiem tiek iesniegts lūgums veikt tiesvedību, tiesvedības termiņš Pieprasītājvalstī tiek pagarināts par sešiem mēnešiem.

4. nodaļa. Sekas, kas rodas lūguma Saņēmējvalstī sakarā ar lūgumu veikt tiesvedību

23. pants

Ja lūguma Saņēmējvalsts tiesības nosaka vienīgi 2. panta noteikumi, tiesvedības veikšanas termiņš tajā tiek pagarināts par sešiem mēnešiem.

24. pants

1. Ja tiesvedības veikšanai abās valstīs ir nepieciešama sūdzības saņemšana, sūdzībai, kas iesniegta Pieprasītājvalstī, lūguma Saņēmējvalstī ir tāds pats juridiskais spēks kā tajā iesniegtai sūdzībai.

2. Ja sūdzība ir nepieciešama tikai lūguma Saņēmējvalstī, tā var uzsākt tiesvedību arī tad, ja šāda sūdzība nav iesniegta, ja persona, kurai ir tiesības to iesniegt, nav cēlusi iebildumus viena mēneša laikā no dienas, kad tā saņēmusi kompetentas institūcijas paziņojumu, kurā tā tiek informēta par tiesībām celt iebildumus.

25. pants

Lūguma Saņēmējvalstī par nodarījumu tiek piemērota šīs valsts likumdošanas aktos noteiktā sankcija, ja vien tie neparedz ko citu. Gadījumā, ja lūguma Saņēmējvalsts tiesības nosaka vienīgi 2. panta noteikumi, tajā pasludinātā sankcija nedrīkst būt bargāka par to, kas noteikta Pieprasītājvalsts likumdošanas aktos.

26. pants

1. Visām tiesvedības darbībām, kas veiktas Pieprasītājvalstī saskaņā ar tās likumiem un noteikumiem, lūguma Saņēmējvalstī ir tāds pats juridiskais spēks kā tās iestāžu veiktām darbībām ar noteikumu, ka šāda pielīdzināšana nepiešķir šādām darbībām lielāku pierādījumu spēku, kāds noteikts Pieprasītājvalstī.

2. Katrai darbībai, kas pārtrauc termiņa tecējumu un kas likumīgi izdarīta Pieprasītājvalstī, ir tādas pašas sekas arī lūguma Saņēmējvalstī un otrādi.

5. nodaļa. Pagaidu procesuālie līdzekļi lūguma Saņēmējvalstī

27. pants

1. Ja Pieprasītājvalsts paziņo par savu nodomu iesniegt lūgumu veikt tiesvedību un ja lūguma Saņēmējvalsts tiesības nosaka vienīgi 2.panta noteikumi, pēc Pieprasītājvalsts iesnieguma un saskaņā ar šo Konvenciju lūguma Saņēmējvalsts var veikt aizdomās turētās personas pagaidu apcietināšanu, ja:

(a) lūguma Saņēmējvalsts likumdošanas akti par šādu nodarījumu paredz ieslodzīšanu;

(b) ir pamats domāt, ka aizdomās turētā persona izvairīsies no izmeklēšanas vai mēģinās slēpt pierādījumus.

2. Iesniegumā par pagaidu apcietināšanu jānorāda, ka ir pieņemts lēmums par apcietinājuma piemērošanu vai kāds cits lēmums, kam ir tāds pats spēks un kas pieņemts saskaņā ar Pieprasītājvalsts likumdošanas aktos noteikto kārtību, tajā ietverama arī informācija par nodarījumu, sakarā ar kuru tiks iesniegts lūgums veikt tiesvedību, norādot, kad un kur šis nodarījums izdarīts, kā arī jādod pēc iespējas precīzs aizdomās turētās personas apraksts. Jāsniedz arī īss lietas apstākļu izklāsts.

3. Iesniegumu par pagaidu apcietināšanu nosūta 13. pantā minētās Pieprasītājvalsts institūcijas tieši atbilstošajām lūguma Saņēmējvalsts institūcijām pa pastu vai telegrāfu vai jebkurā citā veidā, kas nodrošina pierādījumu saņemšanu rakstveidā vai kas ir pieņemams lūguma Saņēmējvalstij. Pieprasītājvalsts tiek nekavējoties informēta par iesnieguma izskatīšanas rezultātiem.

28. pants

Saņemot lūgumu veikt tiesvedību un dokumentus, kas minēti 15. panta 1. punktā, lūguma Saņēmējvalsts iegūst tiesības piemērot visus tos pagaidu procesuālos līdzekļus, to skaitā aizdomās turētās personas ieslodzīšanu un mantas izņemšanu, kādus varētu piemērot saskaņā ar tās likumdošanas aktiem, ja nodarījums, attiecībā uz kuru tiek lūgts veikt tiesvedību, būtu izdarīts tās teritorijā.

29. pants

1. 27. un 28.pantā paredzētos procesuālos pagaidu līdzekļus regulē šīs Konvencijas noteikumi un lūguma Saņēmējvalsts likumdošanas akti. Lūguma Saņēmējvalsts likumdošanas akti vai šī Konvencija arī nosaka apstākļus, kādos izbeidzas tiesības piemērot šādus līdzekļus.

2. Pagaidu procesuālo līdzekļu darbība izbeidzas 21.panta 2.punktā minētajos gadījumos.

3. Ieslodzītā persona obligāti atbrīvojama, ja tā apcietināta saskaņā ar 27.pantu un lūguma Saņēmējvalsts nav saņēmusi lūgumu veikt tiesvedību 18 dienu laikā no šīs personas apcietināšanas brīža.

4. Ieslodzītā persona obligāti atbrīvojama, ja tā apcietināta saskaņā ar 27.pantu un lūguma Saņēmējvalsts nav saņēmusi lūgumam veikt tiesvedību pievienojamos dokumentus 15 dienu laikā pēc tam, kad tā saņēmusi lūgumu veikt tiesvedību.

5. Termiņš ieslodzījumam, kas piemērots, vienīgi balstoties uz 27.pantu, nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt 40 dienas.

IV sadaļa. Kriminālās tiesvedības plurālisms

30. pants

1. Ikvienai Līgumslēdzējai valstij, kam pirms tiesvedības uzsākšanas vai tās gaitā attiecībā uz tādu nodarījumu, kuru tā neuzskata ne par politisku, ne arī par izteikti militāru nodarījumu, kļūst zināms par tiesvedību, kas tiek veikta citā Līgumslēdzējā valstī pret to pašu personu par to pašu nodarījumu, ir jāapsver jautājums par iespēju atteikties veikt tiesvedību vai to pārtraukt, vai nodot tiesvedības veikšanu otrai valstij.

2. Ja tā attiecīgajos apstākļos neuzskata par lietderīgu atteikties no tiesvedības veikšanas vai to pārtraukt, tai par to savlaicīgi jāinformē otra valsts, turklāt tas jebkurā gadījumā jāizdara, pirms tiek pieņemts spriedums pēc būtības.

31. pants

1. 30. panta 2.punktā norādītajā gadījumā attiecīgās valstis, katrā gadījumā izvērtējot 8.pantā minētos apstākļus, pēc iespējas centīsies vienoties, kura no tām turpinās veikt tiesvedību. Šādu konsultāciju laikā attiecīgās valstis atliks sprieduma pēc būtības pasludināšanu, tomēr to pienākums nav atlikt sprieduma pasludināšanu ilgāk par 30 dienām, skaitot no 30. panta 2.punktā paredzētā paziņojuma nosūtīšanas brīža;

2. Šā panta 1. punkta noteikumi nav saistoši:

(a) valstij, kas nosūta 30.panta 2.punktā paredzēto paziņojumu, ja galvenais tiesas process ir uzsākts apsūdzētā klātbūtnē pirms paziņojuma nosūtīšanas;

(b) valstij, kurai paziņojums adresēts, ja galvenais tiesas process ir uzsākts apsūdzētā klātbūtnē pirms paziņojuma saņemšanas.

32. pants

Lai noskaidrotu patiesību un lai piemērotu atbilstošo sankciju, attiecīgajām valstīm jāizlemj, vai ir lietderīgi, ka tikai viena no tām veic tiesvedību, un, ja tā, tad jācenšas vienoties, kura valsts to darīs, ja:

(a) vairāku būtiski atšķirīgu nodarījumu izdarīšanā, kas izskatāmi saskaņā ar katras valsts kriminālās likumdošanas aktiem, tiek aizdomās turēta viena un tā pati persona vai vairākas personas, kuras darbojušās saskaņoti;

(b) viena nodarījuma izdarīšanā, kas izskatāms saskaņā ar katras valsts kriminālās likumdošanas aktiem, tiek turētas aizdomās vairākas personas, kuras darbojušās saskaņoti.

33. pants

Visiem saskaņā ar 31. panta 1. punktu un 32.pantu pieņemtajiem lēmumiem attiecīgajās valstīs ir tādas pašas sekas, kādas rodas, nododot tiesvedību šajā Konvencijā noteiktajā kārtībā. Ja valsts ir atteikusies no savas tiesvedības veikšanas, ir uzskatāms, ka tā nodevusi tiesvedības veikšanu citai valstij.

34. pants

III sadaļas 2. nodaļā noteiktā tiesvedības nodošanas kārtība ir spēkā tiktāl, ciktāl tā atbilst šajā sadaļā paredzētajiem noteikumiem.

V sadaļa. Ne bis in idem

35. pants

1. Personu, attiecībā uz kuru krimināllietā pieņemts galīgs un izpildāms spriedums, par to pašu nodarījumu nav atļauts ne krimināli vajāt, ne notiesāt, ne izpildīt jebkādu sankciju citā Līgumslēdzējā valstī, ja;

(a) šī persona ir attaisnota;

(b) piespriestā sankcija:

(i) pilnā apjomā izpildīta vai tiek izpildīta vai

(ii) pilnā apjomā vai attiecībā uz vēl neizpildīto daļu tikusi pakļauta apžēlošanai vai amnestijai;

(iii) nav vairs izpildāma termiņa notecējuma dēļ;

(c) tiesa nodarījuma izdarītāju atzinusi par vainīgu, bet nav piespriedusi nekādu sankciju.

2. Izņemot tos gadījumus, kad Līgumslēdzēja valsts pati ir lūgusi veikt tiesvedību, tai nav pienākums atzīt ne bis in idem spēkā esamību, ja nodarījums, attiecībā uz kuru spriedums pieņemts, bija vērsts pret personu vai institūciju, vai jebko citu, kam šajā valstī ir valstisks statuss, vai ja sprieduma subjektam pašam tajā bija valstisks statuss.

3. Turklāt Līgumslēdzējai valstij, kurā izdarīts nodarījums vai tas tiek uzskatīts par tādu saskaņā ar šīs valsts likumdošanas aktiem, nav obligāti jāatzīst ne bis in idem spēkā esamība, ja vien tā pati nav lūgusi veikt tiesvedību.

36. pants

Ja pret personu, kura notiesāta citā Līgumslēdzējā valstī par to pašu nodarījumu, tiek ierosināts jauns process, no iespējamās sankcijas tiek atskaitīts jebkurš brīvības atņemšanas termiņš, kas izciests saskaņā ar izpildīto spriedumu.

37. pants

Šī nodaļa neaizliedz plašāku valsts iekšējo likumdošanas normu piemērošanu attiecībā uz ne bis in idem sekām, kas saistītas ar ārvalstu spriedumiem krimināllietās.

VI sadaļa. Nobeiguma noteikumi

38. pants

1. Šo Konvenciju var parakstīt ikviena Eiropas padomes dalībvalsts. To ir nepieciešams ratificēt vai pieņemt. Ratifikācijas vai pieņemšanas dokumenti iesniedzami glabāšanā Eiropas padomes ģenerālsekretāram.

2. Šī Konvencija stājas spēkā trīs mēnešus pēc tam, kad iesniegts glabāšanā trešais ratifikācijas vai pieņemšanas dokuments.

3. Attiecībā uz valsti, kas parakstījusi Konvenciju, bet ratificē vai pieņem to vēlāk, šī Konvencija stājas spēkā trīs mēnešus pēc tam, kad iesniegts glabāšanā tās ratifikācijas vai pieņemšanas dokuments.

39. pants

1. Pēc tam, kad šī Konvencija ir stājusies spēkā, Eiropas padomes Ministru komiteja var uzaicināt tai pievienoties jebkuru valsti, kas nav Eiropas padomes dalībvalsts, ja lēmumam, kas ietver šādu uzaicinājumu, vienprātīgi piekrīt Eiropas padomes dalībvalstis, kas ir ratificējušas šo Konvenciju.

2. Šāda pievienošanās notiek, iesniedzot glabāšanā Eiropas padomes ģenerālsekretāram pievienošanās dokumentu, kas stājas spēkā trīs mēnešus pēc tā iesniegšanas.

40. pants

1. Ikviena Līgumslēdzēja valsts, parakstot šo Konvenciju vai iesniedzot glabāšanā tās ratifikācijas, pieņemšanas vai pievienošanās dokumentu, var norādīt teritoriju vai teritorijas, uz kurām šī Konvencija attieksies.

2. Ikviena Līgumslēdzēja valsts, iesniedzot Konvencijas ratifikācijas, pieņemšanas vai pievienošanās dokumentu, kā arī jebkurā laikā vēlāk var iesniegt Eiropas padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu, kurā tā norāda, ka paplašinās šīs Konvencijas piemērošanas sfēru, attiecinot to uz vēl kādu citu teritoriju vai teritorijām, kuras norādītas paziņojumā un par kuru starptautiskajām attiecībām šī Līgumslēdzēja valsts ir atbildīga vai kuru vārdā tā ir pilnvarota uzņemties saistības.

3. Katru paziņojumu, kas iesniegts saskaņā ar iepriekšējo punktu attiecībā uz jebkuru šādā paziņojumā minēto teritoriju, var atsaukt šīs Konvencijas 45. panta noteiktajā kārtībā.

41. pants

1. Ikviena Līgumslēdzēja valsts, parakstot Konvenciju vai iesniedzot glabāšanā tās ratifikācijas, pieņemšanas vai pievienošanās dokumentu, var paziņot, ka tā vēlas izmantot I pielikumā paredzētās atrunas vai ka tā vēlas iesniegt šīs Konvencijas II pielikumā minēto paziņojumu.

2. Ikviena Līgumslēdzēja valsts var pilnībā vai daļēji atsaukt saskaņā ar iepriekšējo punktu izdarītās atrunas vai paziņojumu, par to iesniedzot Eiropas padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu, kas stājas spēkā tā saņemšanas dienā.

3. Nevienai Līgumslēdzējai valstij, kas izdarījusi atrunu attiecībā uz jebkuru no šīs Konvencijas pantiem, nav tiesību pieprasīt, lai tos ievērotu citas Līgumslēdzējas valstis, tomēr gadījumā, ja tās atruna ir daļēja vai nosacīta, šai valstij ir tiesības pieprasīt attiecīgā panta ievērošanu tiktāl, ciktāl tā pati to ievēro.

42. pants

1. Ikviena Līgumslēdzēja valsts jebkurā laikā var nosūtīt Eiropas padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu, kurā tā ierosina noteiktu tiesību normu iekļaušanu šīs Konvencijas III pielikumā.

2. Par jebkuriem grozījumiem III pielikumā norādītajās nacionālo tiesību normās ir jāpaziņo Eiropas padomes ģenerālsekretāram, ja šie grozījumi maina III pielikumā ietverto informāciju.

3. Jebkuri grozījumi, kas saskaņā ar iepriekšējiem punktiem izdarīti III pielikumā, stājas spēkā katrā Līgumslēdzējā valstī vienu mēnesi pēc tam, kad par tiem informējis Eiropas padomes ģenerālsekretārs.

43. pants

1. Šī Konvencija neietekmē tiesības vai saistības, kas izriet no līgumiem par izdošanu un starptautiskajām daudzpusējām konvencijām par īpašiem jautājumiem, ne arī noteikumus attiecībā uz jautājumiem, kurus regulē šī Konvencija un kuri ir ietverti citās starp Līgumslēdzējām valstīm pastāvošās Konvencijās.

2. Līgumslēdzējām valstīm citai ar citu nav atļauts noslēgt ne divpusējus, ne daudzpusējus līgumus par jautājumiem, kas regulēti šajā Konvencijā, ja vien to mērķis nav papildināt šīs Konvencijas noteikumus vai veicināt tajā ietverto principu īstenošanu.

3. Ja divas vai vairākas Līgumslēdzējas valstis jau iepriekš savstarpējās attiecības šajā jautājumā ir nodibinājušas uz vienveidīgu likumdošanas aktu pamata vai ir izveidojušas savu īpašu sistēmu vai izdarīs to nākotnē, šīm valstīm ir tiesības regulēt savas attiecības tādā veidā, neraugoties uz šīs Konvencijas noteikumiem.

4. Līgumslēdzējas valstis, kuras izbeidz šīs Konvencijas noteikumu piemērošanu savstarpējās attiecībās saskaņā ar iepriekšējā punkta noteikumiem, par to informē Eiropas padomes ģenerālsekretāru.

44. pants

Eiropas padomes Noziedzības problēmu komiteja tiks informēta par šīs Konvencijas īstenošanas gaitu un veiks visu nepieciešamo, lai draudzīgā ceļā atrisinātu jebkuru problēmu, kas varētu rasties Konvencijas īstenošanas procesā.

45. pants

1. Šī Konvencija ir noslēgta uz nenoteiktu laiku.

2. Ikviena Līgumslēdzēja valsts var denonsēt šo Konvenciju tiktāl, ciktāl tā uz to attiecas, iesniedzot Eiropas padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu.

3. Šāda denonsēšana stājas spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad to saņēmis Eiropas padomes ģenerālsekretārs.

46. pants

Eiropas padomes ģenerālsekretāram ir jāinformē Eiropas padomes dalībvalstis un visas šai Konvencijai pievienojušās valstis par:

(a) katru parakstīšanas gadījumu;

(b) katru gadījumu, kad glabāšanā tiek iesniegts ratifikācijas, pieņemšanas vai pievienošanās dokuments;

(c) katru šīs Konvencijas spēkā stāšanās gadījumu saskaņā ar 38. pantu;

(d) katru paziņojumu, kas saņemts saskaņā ar 9.panta 3.punkta noteikumiem;

(e) katru paziņojumu, kas saņemts saskaņā ar 13.panta 3.punkta noteikumiem;

(f) katru paziņojumu, kas saņemts saskaņā ar 18.panta 2.punkta noteikumiem;

(g) katru paziņojumu, kas saņemts saskaņā ar 40.panta 2. un 3.punkta noteikumiem;

(h) katru atrunu vai paziņojumu, kas iesniegts saskaņā ar 41.panta 1.punkta noteikumiem;

(i) katras atrunas vai paziņojuma atsaukumu, kas iesniegts saskaņā ar 41.panta 2. punkta noteikumiem;

(j) katru paziņojumu, kas saņemts saskaņā ar 42.panta 1.punkta noteikumiem, un katru paziņojumu, kas saņemts saskaņā ar tā 2. punktu;

(k) katru paziņojumu, kas saņemts saskaņā ar 43.panta 4.punkta noteikumiem;

(l) katru paziņojumu, kas saņemts saskaņā ar 45. panta noteikumiem, un datumu, kad denonsēšana stājas spēkā.

47. pants

Šī Konvencija un saskaņā ar to iesniegtie paziņojumi attiecas tikai uz tiem nodarījumiem, kas izdarīti pēc šīs Konvencijas spēkā stāšanās attiecīgajās Līgumslēdzējās valstīs.

Iepriekšminēto apliecinot, Konvenciju ir parakstījušas uz to pilnvarotas personas.

Sastādīta Strasbūrā 1972. gada 15. maijā angļu un franču valodā, abiem tekstiem ir vienāds juridiskais spēks, vienā eksemplārā, kas glabāsies Eiropas padomes arhīvā. Ģenerālsekretārs nosūtīs apliecinātus norakstus visu to valstu valdībām, kuras ir parakstījušas šo Konvenciju vai tai pievienojušās.

I pielikums

Ikviena Līgumslēdzēja valsts var paziņot, ka tā patur sev tiesības:

(a) noraidīt lūgumu veikt tiesvedību, ja tā uzskata, ka nodarījumam ir izteikti reliģisks raksturs;

(b) noraidīt lūgumu veikt tiesvedību par nodarījumu, kuram paredzēto sankciju saskaņā ar tās likumdošanas aktiem var uzlikt vienīgi administratīva institūcija;

(c) nepieņemt 22. pantu;

(d) nepieņemt 23. pantu;

(e) konstitucionālu apsvērumu dēļ nepieņemt 25. panta 2. teikumā paredzētos noteikumus;

(f) nepieņemt 26. panta 2. punktā paredzētos noteikumus gadījumos, kad tā ir tiesīga saskaņā ar saviem likumdošanas aktiem;

(g) nepiemērot 30. un 31. pantu attiecībā uz nodarījumu, kuram paredzētās sankcijas saskaņā ar šīs valsts vai citas ieinteresētās valsts likumdošanas aktiem var piespriest tikai administratīva institūcija;

(h) nepieņemt V sadaļu.

II pielikums

Ikviena Līgumslēdzēja valsts var paziņot, ka tās konstitucionālajās tiesībās noteikto iemeslu dēļ tā var iesniegt un saņemt lūgumus veikt tiesvedību tikai apstākļos, kas paredzēti tās likumdošanas aktos.

Ikviena dalībvalsts, iesniedzot paziņojumu, var, ciktāl tas attiecas uz šo valsti, definēt jēdzienu "pilsonis" šīs Konvencijas izpratnē.

III pielikums

Nodarījumu saraksts, kas tiek pielīdzināti nodarījumiem, uz kuriem attiecas kriminālās likumdošanas akti

Šādi nodarījumi tiek pielīdzināti nodarījumiem, uz kuriem attiecas kriminālās likumdošanas akti:

- Francijā - jebkurš pretlikumīgs nodarījums, par kuru sankcija paredzēta Contravention de grande voirie;

- Vācijas Federatīvajā Republikā - jebkurš pretlikumīgs nodarījums, kuru izskata saskaņā ar 1968. gada 24. maija "Noteikumu pārkāpumu aktā" (Gesetz über Ordnungswidrigkeiten) paredzēto kārtību;

- Itālijā - jebkurš pretlikumīgs nodarījums, kuram piemērojams 1967. gada 3. marta akts nr. 317.