Par Valsts prezidenta vizīti Francijā un Vācijā

Svētdien, 13.aprīlī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis dosies oficiālā vizītē uz Franciju. 14. un 15.aprīlī prezidentam paredzētas tikšanās ar Francijas prezidentu Žaku Širaku, Senāta prezidentu Renē Monorī, Parīzes mēru Žanu Tibe, aizsardzības ministru Šarlu Mijonu, ārlietu ministru Ervē de Šaretu, iekšlietu ministru Žanu Luī Debrē, bet Militārajā skolā G.Ulmanis nolasīs pusstundu garu lekciju par Eiropas drošības redzējumu nākotnē un Latvijas devumu tā veidošanā.

Oficiālās vizītes pirmajā dienā G.Ulmanis Parīzes Tirdzniecības un rūpniecības kamerā darba brokastīs tiksies ar franču uzņēmējiem, bet vakariņas par godu G.Ulmanim sniegs Francijas ārlietu ministrs. 14.aprīlī plānots parakstīt dubultās nodokļu neaplikšanas līgumu.

Vizītes otrajā dienā G.Ulmanis apmeklēs Truā pilsētu, noliks ziedus pie Šarla de Golla kapa. Truā prefektūrā Valsts prezidents tiksies ar Francijas pasta un sakaru ministru Fransuā Fijonu, prefektu un Ardenas Šampaņas reģiona rūpniekiem. 16.aprīļa rītā Valsts prezidents no Parīzes dosies uz Hannoveri, kur pasaulslavenajā Hannoveres gadatirgū atklās “Latvijas dienas”, kā arī tiksies ar divu Vācijas federālo zemju ministru prezidentiem — Lejassaksijas ministru prezidentu Gerhardu Šrēderu un Saksijas ministru prezidentu K.Bīdenkopfu. 17.aprīlī G.Ulmanis Berlīnē tiksies ar Vācijas prezidentu Romanu Hercogu, bet dienas otrajā pusē atgriezīsies Latvijā.

Francijas un Vācijas vizīšu sasaiste ir objektīvi likumsakarīga un ar politiski simbolisku jēgu. Vienotās Eiropas idejas īstenošanas kontekstā Vācijas un Francijas tandēmu pamatoti dēvē par Eiropas integrācijas procesa motoru. Šajā gaidāmo izšķirošo lēmumu gadā politiskā dialoga turpināšana un intensificēšana starp Latviju kā ES asociēto valsti un ES dalībvalstīm (Franciju un Vāciju) ir gan stratēģiski, gan arī objektīvi nozīmīga.

Francijas un Vācijas kā nozīmīgāko ES valstu politiskais atbalsts un praktiskā iesaiste Latvijā jau ir izraisījusi iekšpolitisku mobilizējošu efektu, kā arī stimulējusi reformu procesa konsolidāciju un dinamiku, sekmējot tuvināšanos Latvijas ārpolitiskajiem mērķiem — integrācijai ES un NATO.

Latvijai ir vitāli svarīgi, lai Francijas un Vācijas politiskā klātbūtne Baltijas telpā un politika attiecībā uz Baltijas valstīm neatslābtu. Tas ir ļoti svarīgi gan draudzīgo divpusējo attiecību nostiprināšanai, gan Baltijas jūras reģiona, gan Eiropas un transatlantisko struktūru, gan mūsu valsts un Krievijas attiecību, gan arī Baltijas valstu vienotības kontekstā.

Tieši šiem svarīgajiem jautājumiem tiks veltīta īpaša uzmanība tikšanās laikā ar Francijas prezidentu Žaku Širaku un Vācijas prezidentu Romanu Hercogu.

Prezidenta vizīte Francijā nenoliedzami būs impulss divpusējo attiecību attīstībai, jo kā Francija, tā Latvija ir objektīvi ieinteresētas piešķirt tām dinamiku. Francija atbalsta Latvijas integrācijas centienus, savukārt Latvija ar pilnu atbildību strādā pie ES kritēriju izpildes, līdz ar to abas valstis gatavojas kļūt par partnerēm vienās un tajās pašās starptautiskajās organizācijās.

Tuvākie uzdevumi Latvijas un Francijas divpusējo attiecību attīstībai būtu līgumu bāzes pilnveidošana, labu politisko attiecību nostiprināšana ar konkrētiem abpusēji izdevīgiem ekonomiskās sadarbības projektiem.

Starp abām valstīm jau ir parakstīti līgumi: par saprašanos, draudzību un sadarbību; par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību; par sadarbību kravas pārvadājumu jomā; par sadarbību aizsardzības jomā (starp Aizsardzības ministrijām). Šajā vizītē tiks parakstīts līgums par izvairīšanos no aplikšanas ar dubultiem nodokļiem. Sagatavošanas noslēguma posmā ir kuģniecības līgums un nolīgums ministru vēstules formā par pasažieru pārvadājumiem.