Eiropas Padomes Informācijas centrs strādā

Iespējams, daudzi Latvijas iedzīvotāji nezina, ka Rīgā, K.Barona ielā 14, Nacionālās bibliotēkas ēkas trešajā stāvā atrodas Eiropas Padomes Informācijas un dokumentācijas centrs. To atklāja pērn 16.februārī. Centra uzdevumi saistīti ar Eiropas Padomes, kurā Latviju uzņēma 1995.gada 10.februārī kā 34.dalībvalsti, mērķiem.

Kā sarunā ar “Latvijas Vēstnesi” pastāstīja centra direktors Uldis Krastiņš, tā uzdevumi ir: izplatīt informāciju par Eiropas Padomi, skaidrot šīs organizācijas nozīmi, glabāt, tulkot un izplatīt plašai sabiedrībai materiālus par EP darbību, kā arī nodrošināt Eiropas Padomi ar informāciju par notikumiem Latvijā. Informācijas centrs sadarbojas ar citu EP valstu organizācijām, rīkojot seminārus, konferences un izstādes. Centra lasītavā apmeklētāji var aplūkot un izmantot vairāk nekā 2000 dokumentu, periodiskos izdevumus, bukletus, kas atspoguļo EP darbības sfēras. Izdevumi ir Eiropas Padomes oficiālajās valodās — angļu un franču. Gada laikā centrs paveicis diezgan daudz, nozīmīgākās starptautiskās konvencijas un brošūras par EP struktūru un darbību tulkojot arī latviešu valodā. Svarīgākie dokumenti lasāmi gan latviešu, gan arī krievu valodā. Piemēram, Eiropas Cilvēktiesību konvencija, Eiropas Sociālā harta, Eiropas harta par vietējo pašvaldību, Eiropas reģionālo vai minoritāšu valodu harta un citas. Liela daļa no tām publicētas arī “Latvijas Vēstnesī”.

— Nesen pabeidzām tulkot pārstrādāto un papildināto Eiropas Sociālo hartu. Šo dokumentu atklātība sabiedrībai ir ļoti svarīga, jo mūsu valsts pievienojusies vai gatavojas pievienoties un ratificēt vairākas no minētajām konvencijām, — sarunā uzsvēra Uldis Krastiņš. Ļoti interesants esot Eiropas Cilvēktiesību konvencijas variants bērniem albuma veidā — ar krāsainiem attēliem. To, tāpat kā videokasetes par cilvēktiesību jautājumiem un to aizstāvību dažādās valstīs, lietderīgi būtu izmantot skolās. Šie videomateriāli ir domāti plašai publikai.

— Būtisks, lūk, arī šāds jaunums: kopš pērnās vasaras Eiropas Padomes darbība tiek atspoguļota “Internet” tīklā. Meklējiet informāciju: http: // www. coe. fr. Tur ir ziņas par trīs svarīgāko Eiropas Padomes institūciju — Ministru komitejas, Parlamentārās Asamblejas, Eiropas Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa — darbu, par Starpvaldību sadarbības programmām un kultūras sadarbību. Atrodami arī EP pamatdokumenti (konvencijas u.c.). “Internetā”pieejamā informācija aizvien paplašinās. No šīs vasaras būs iespējams izmantot datu bāzi par cilvēktiesību dokumentiem un publikācijām, — stāsta Informācijas un dokumentācijas centra direktors.

Uldis Krastiņš stāstīja, ka šogad centrs iecerējis tulkot latviešu valodā svarīgākās ziņas par EP darbību, atsevišķas konvencijas vai dokumentus, lai ar “Internet” starpniecību tie kļūtu zināmi valsts iestādēm un organizācijām, visiem, kur ir šāda iespēja uztvert datus minētajā tīklā.

Šodien piedāvājam dažus materiālus no Eiropas Padomes žurnāla “Europa 40+”. Tas ir gan drukātā veidā, gan elektroniskā formā, proti, pieejams arī “Internetā”.

Rita Belousova,

“LV” nozares redaktore

Parlamentārā Asambleja aicina aizliegt mīnas

Vispirms visai bēdīga statistika: vairāk nekā 25% no kara apstākļos ievainotajiem, kurus aprūpējusi Sarkanā Krusta starptautiskā komiteja, ir cietuši no mīnām, daudzi no viņiem ir civiliedzīvotāji. Katru gadu mīnu dēļ nogalināti vai izkropļoti apmēram 24 000 cilvēku. Horvātijā un Bosnijā pa visu teritoriju izkaisīti 6—9 miljoni mīnu, kas aizkavē rekonstrukciju un apdraud iedzīvotājus. Vienas mīnas ražošanas izdevumi ir no 3 līdz 30 ASV dolāriem, bet likvidēšanas izdevumi no 300 līdz 1000 dolāriem par katru.

Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Migrācijas, bēgļu un demogrāfijas komiteja 7. martā Budapeštā bija organizējusi semināru, kas vērsās pret mīnu izmantošanu. Mīnas akli nogalina gan karā, gan pēc kara. Mīnu dēļ rodas ne tikai bēgļu plūsmas uz nemīnētiem apgabaliem, bet tās arī liedz iespēju nodarboties ar lauksaimniecību, izmantot irigācijas sistēmas un ceļus. Pēc ārstēšanās mīnu upuriem vēl ilgi saglabājas smagas psiholoģiskas traumas.

Parlamentārās asamblejas komitejas sagatavotajā ziņojumā izteikts aicinājums aizliegt mīnas. Tās vairs nav nepieciešams ierocis, jo kājnieki tiek izmantoti aizvien mazāk, un mīnu efektivitāte ir margināla.

Saskaņā ar komitejas ziņojumu, pašlaik 19 no 40 Eiropas Padomes dalībvalstīm atbalsta pilnīgu mīnu aizliegšanu (11 no tām jau sākušas iznīcināt savus mīnu krājumus. Tās ir Austrija, Beļģija, Francija, Lielbritānija, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija, Portugāle, Šveice, Vācija, Zviedrija).

Patvērums apdraudētiem rakstniekiem

Cilvēktiesību aizstāvēšana ietver rūpes gan par pilsoņu ikdienas dzīvi, gan ārkārtas situācijām. Viens no veidiem, kā Eiropas Padome rīkojas ārkārtas gadījumos, ir vajātu vai apdraudētu rakstnieku aizsardzība. Tā tiek īstenota, izmantojot Strasbūrā dibināto organizāciju “Patvēruma pilsētu tīkls”, kur Eiropas Padome sadarbojas ar Rakstnieku starptautisko parlamentu (RSP).

Pirmajos divos darbības gados 13 Eiropas pilsētas ir pievienojušās Eiropas hartai par patvēruma pilsētām, apņemoties uzņemt vienu vai vairākus apdraudētus vai vajātus rakstniekus.

1997. gada 26.—27. martā Strasbūrā, Eiropas Padomes mītnē, notiks Patvēruma pilsētu otrais kongress. Sagaidāms, ka dalībnieku vidū būs Salmans Rušdijs, pašreizējais RSP prezidents. Astoņus gadus pēc “Sātanisko vārsmu” sarakstīšanas viņa dzīvība joprojām ir briesmās, jo fanātiskie reliģiskie grupējumi un Irānas valdība viņam izteikuši jaunus draudus. Kongresu noslēgs publiska diskusija, kurā piedalīsies daži trimdā dzīvojoši rakstnieki. Plašāka informācija pieejama “Internetā”.

Kā darbojas “Patvēruma pilsētu tīkls”

Sadarbībā ar RSP Eiropas Padomes Eiropas Vietējo un reģionālo pašvaldību kongress (EVRPK) 1995. gadā pieņēma hartu, kas rosināja izveidot pilsētu tīklu, kur rakstnieki varētu atrast patvērumu. Iekļaujoties šo pilsētu tīklā, jāapņemas uz gadu uzņemt vienu vai vairākus RSP ieteiktus rakstniekus, nodrošinot viņus ar pieņemamu dzīvesvietu un vismaz 1000 ekiju lielu, ar nodokļiem neapliekamu pabalstu.

1997.gada februārī šai tīklā bija iesaistījušās 13 Eiropas pilsētas. Pašlaik notiek EVRPK un RSP sarunas ar 27 citām pilsētām, to skaitā trim pilsētām ārpus Eiropas (Ņujorku, Kvebeku, Monreālu), kas varētu pievienoties tīklam.

Plāns, kā apkarot naudas atmazgāšanu Viduseiropā un Austrumeiropā

Pagājušā mēnesī Eiropas Padomes izstrādāto programmu, lai novērtētu, kā Viduseiropas un Austrumeiropas valstu valdības cīnās pret naudas atmazgāšanu, atbalstījusi organizācija “Financial Action Task Force” (FATF), ko 1989. gadā izveidoja pēc G7 ekonomikas jautājumiem veltītās galotņu tikšanās.

Pēc vairāku gadu ilgas sadarbības ar FATF Eiropas Padomes Noziedzības problēmu komiteja piedāvāja izstrādāt programmu, kuras ietvaros varētu novērtēt to valstu darbību, kas jau izstrādājušas savu likumdošanu cīņai pret naudas atmazgāšanu. Pirms vizītes uz katru valsti Eiropas Padome saņems katras valsts atbildes uz aptaujas jautājumiem. Pēc tam katru valsti apmeklēs eksperti un diskutēs ar valdības oficiāliem pārstāvjiem, tostarp to aģentūru, ministriju un institūciju darbiniekiem, kas iesaistījušies cīņā pret naudas atmazgāšanu. Turpmākajos ziņojumos būs fiksēta atklātā informācija un tiks noteikti iespējamie situācijas uzlabošanas veidi. Pēc diviem gadiem tiks sastādīts globāls situācijas izvērtējums.

FATF attieksme bija kritiska, jo šī organizācija jau ir ieteikusi 40 rekomendācijas pret naudas atmazgāšanu (1990. gada aprīlī). Eiropas Padome izmantos šīs rekomendācijas savā plānā, lai saskaņotu politiku naudas atmazgāšanas jomā Viduseiropā un Austrumeiropā.

Šogad vēlāk Ministru komiteja vēlreiz izskatīs šo plānu un izlems, vai to oficiāli atbalstīt.

Sievietēm jāatrod vieta arī parlamentā

Jaunākais Starpparlamentārās savienības pētījums liecina, ka sievietes veido mazāk nekā 12% no visas pasaules parlamentu deputātiem. Visvairāk sieviešu starp Eiropas Padomes dalībvalstu parlamentiem ir Zviedrijā (40,4%) un Norvēģijā (39,4%), bet vismazāk Francijā (6,4%), Grieķijā (6,3%), bet sevišķi — Andorā (3,6%) un Turcijā (2,4%).

Par to, kā palielināt sieviešu lomu politikā, sprieda Eiropas Padomes seminārā, kas 11. martā notika Somijas galvaspilsētā Helsinkos.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi

Laskijs, Jagards un Brauns

pret Lielbritāniju

Šai spriedumā Cilvēktiesību tiesa nosprieda, ka uz indivīdiem, kas bija iesaistījušies sadomazohistiskās darbībās, Cilvēktiesību konvencijas 8. pants (tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību) neattiecas. Pēc tam, kad Lielbritānijas juridiskā sistēma bija atzinusi viņus par vainīgiem par personas aizskaršanu un miesas bojājumu izdarīšanu, Cilvēktiesību tiesa konstatēja: piemērotās sankcijas neiejaucas sūdzības iesniedzēju privātajā dzīvē, turklāt atzīmēja, ka valstij ir neapšaubāmas tiesības iedarboties ar kriminālo likumu starpniecību uz personām, ja tās nodarījušas miesas bojājumus.

Niderhests-Hubers

pret Šveici

Ar 19. februāra spriedumu Eiropas Cilvēktiesību tiesa demonstrē piemēru, kā tiesa interpretē Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6.1 pantu: tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu tiesā. Zaudējis darbu, Šveices pilsonis Armins Niderhests-Hubers iesniedza prasību tiesā pret savu bijušo darba devēju, kādu kompāniju, sakarā ar to, ka tā nebija pilnībā samaksājusi algu un kompensāciju par atlaišanu. Zaudējis pirmajā instancē, viņš iesniedza apelāciju Šveices Federālajā tiesā ar kantona tiesas starpniecību, kas nodeva lietu ar viņam nelabvēlīgiem atzinumiem; 1991. gadā Federālā tiesa noraidīja viņa apelāciju. Tā kā viņam nebija iespēju komentēt atzinumus, kas pavadīja lietu, Cilvēktiesību tiesa nosprieda: Niderhesta-Hubera lieta nav izskatīta taisnīgā tiesā.

Materiāls sagatavots sadarbībā

ar Eiropas Padomes Informācijas un dokumentācijas centru

No angļu valodas tulkojis

Uldis Krastiņš