VALDĪBĀ

Pēc Ministru kabineta 8.aprīļa sēdes

Turpinājums

no 1.lpp.

Labklājības ministra Vladimira Makarova atbildes, skaidrojumi un komentāri

Tad, ja minētā persona saņem pensiju, un 552 lati gadā, ja šai personai nav piešķirta pensija.

Manuprāt, tas ir būtiskākais. Jo daudzās darbavietās no šiem cilvēkiem ir sākuši iekasēt iedzīvotāju ienākuma nodokli, ņemot vērā tikai neapliekamo minimumu — kā jebkuram nodarbinātajam. Mani sevišķi apmierina tas, ka tomēr šie noteikumi attiecināmi arī uz laika posmu no šā gada 1.janvāra. Tas ir Finansu ministrijas sagatavots dokuments, bet Labklājības ministrijai šajā gadījumā izdevās vēl šo to pierādīt. Tas tiešām ir ļoti būtiski, jo, tiekoties ar cilvēkiem, nākas uzklausīt daudzu pārmetumus par to, ka viņiem pēdējā laikā pēkšņi samazinājušies ienākumi. Šie noteikumi šo problēmu atrisina.

Cita problēma, kuras risinājums mani zināmā mērā gandarī, ir saistīta ar to, ka Labklājības ministrija, strādājot pie sociālās apdrošināšanas likumu paketes, pavēstīja, ka 1997.gadā katrs strādājošais, kas ir reģistrējies kā nodokļu maksātājs, saņems paziņojumu par viņa konta stāvokli. Tobrīd, runājot par šo problēmu, labklājības ministrs neapzinājās, cik lielu atbildību viņš uzņemas un cik sarežģīta būs šī problēma. Pirmkārt, ir jārēķinās ar to, ka ziņas par personas ienākumiem tomēr ir zināmā mērā konfidenciālas. Un šos sūtījumus pa pastu attiecīgi jānodrošina ierakstītu vēstuļu veidā, lai tos saņemtu tieši konkrētā persona, nevis kāds cits. Otra problēma, ar ko mēs saskārāmies, — Latvijā tomēr nav aktualizēts Iedzīvotāju reģistrs. Tur bieži vien nav norādīta tā pasta adrese, pēc kuras cilvēku var atrast. Kļūdu iespējamība ir diezgan augsta. Mums ir daži aprēķini (kam es gan tā īsti neticu), kas liecina, ka apmēram 30 procenti nedzīvo pēc tās adreses, kas faktiski ir norādīta. Tādēļ laikā no 1.maija līdz 1.jūlijam cilvēki saņems paziņojumus, atbilstoši savai dzīvesvietai — pēc tās adreses, kas ir norādīta Iedzīvotāju reģistrā. Ja cilvēks šo dokumentu nebūs saņēmis — tur varētu būt vainojama zināmā mērā gan valsts neizdarība, gan tas, ka nav aktualizēts Iedzīvotāju reģistrs —, viņam būs tiesības paziņojumu par konta stāvokli saņemt pēc izvēles apdrošināšanas pārvaldē. Vai nu pēc pamatdarba vietas, vai nu pēc pastāvīgās dzīvesvietas, vai pastāvīgā pieraksta vietas. Ļoti ceru, ka šis pasākums būs pietiekami laba, kaut arī smaga, mācība mums, ka mēs to izturēsim un ka tiešām šī būs pirmā reize, kad cilvēki saņems konkrētu informāciju par to, kāds nodoklis ir nomaksāts un kādas ir iespējamās sekas riska gadījumā. Tas zināmā mērā mani gandarī.

Cits valdības sēdē akceptētais dokuments skar visus tos cilvēkus, par kuriem apdrošināšanas maksājumi ir jāveic valstij. Tās ir māmiņas, kas audzina bērnus līdz pusotra gada vecumam, tie ir cilvēki, kas saņem bezdarbnieka pabalstu, tie ir ieslodzītie, tie ir arodskolu audzēkņi, kas strādā praksē. Ministru kabinets ir noteicis, kādā veidā valstij ir veicami maksājumi par šīm personām. Principā mūsu sociālā likumdošana šādus speciālus noteikumus neparedz, bet, tā kā valsts budžetā šī nauda ir un likumā paredzēts, ka šie maksājumi jāveic, pēc Finansu ministrijas lūguma mēs vienojāmies par šādu speciālu uzskaiti par katru cilvēku, par kuru tiks nomaksāts šis nodoklis. Līdz ar to šie dati būs gluži individualizēti un neies zudībā.

Ir pieņemts vēl viens dokuments, par kuru pastāstīt es gribu lūgt cilvēku, kas tieši piedalījās tā sagatavošanā, — Labklājības ministrijas Sociālās palīdzības departamenta nodaļas vadītāja vietnieci Andu Livkišu.

Anda Livkiša: — Tie ir papildinājumi Ministru kabineta 1996.gada 26.marta noteikumos nr.75 par trūcīgo ģimeņu sociālās palīdzības pabalstu un trūcīgo ģimeņu materiālā stāvokļa novērtēšanu. Šie grozījumi izdarīti, pamatojoties uz likuma par sociālo palīdzību 33.pantu, kurā noteikts, ka, piešķirot trūcīgo ģimeņu sociālās palīdzības pabalstu, pastāvot vienādiem visiem pārējiem nosacījumiem, pabalsti tiek piešķirti, ievērojot tādas prioritātes, kādas noteicis Ministru kabinets. Šie grozījumi tad arī nosaka šīs prioritātes. Nosakot prioritātes, Labklājības ministrija vadījās pirmām kārtām no uzskata, ka prioritātes arī pašvaldību sociālās palīdzības pabalstu saņemšanā būtu jānosaka tām iedzīvotāju grupām, kuras ar saviem spēkiem vien nespēj uzlabot savu materiālo stāvokli vai arī kurām šīs iespējas objektīvu apstākļu dēļ ir stipri ierobežotas. Tātad kā pirmā prioritārā grupa mūsu noteikumu grozījumos ir izvirzīti bērni. Tālāk tiek izvirzīti tie invalīdi un vecuma pensionāri, kam nav apgādnieka, tad invalīdi un pensionāri, kam ir apgādnieki. Tikai pēc tam seko visas pārējās iedzīvotāju grupas.

Pēc tam Vladimirs Makarovs un Anda Livkiša atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Jautājums: — Sakiet, lūdzu, kā jūs noteiksit apgādnieka statusu, jo, kā saka, uz papīra ir viens, bet reāli var būt pavisam cits?

Anda Livkiša: — Apgādnieka statusu noteiks pēc Civillikuma. Ja cilvēks lūgs palīdzību sociālās palīdzības dienestā, tad tas noskaidros, vai apgādnieks spēj sniegt nepieciešamo palīdzību. Lēmumu pieņemot, tas tiek ņemts vērā.

Vladimirs Makarovs: — Gribu piebilst, ka ir grūti noteikt, vai cilvēks par sevi sniedz pilnīgi pareizus datus. Tādās lielās pilsētās kā Rīga, Daugavpils, Liepāja un citas bieži nākas paļauties uz cilvēku godaprātu. Taču likumdošana paredz, ka nepareizu ziņu sniegšanas gadījumā cilvēkam saņemtās pabalstu summas vai atlaides ir jāatmaksā. Latvijā līdz šim šādas pieredzes ir maz. Taču ASV par nepareizu datu sniegšanu sociālās palīdzības saņemšanai ik gadus tiek atmaksāti apmēram 100 miljoni dolāru. Arī mēs savu darbu virzām tā, lai perspektīvā varētu šādi rīkoties.

Jautājums: — Vai pašvaldībās cilvēkiem ir pieejama informācija, kādos gadījumos viņš ir tiesīgs saņemt sociālo palīdzību? Dažkārt saņemtās summas ir tik niecīgas, ka cilvēks nākamreiz izšķiras atteikties no pabalsta, lai nebūtu otrreiz jāveic visai birokrātiskā dažādo izziņu un dokumentu vākšana un kārtošana.

Anda Livkiša: — Gadījumus, kad cilvēks ir tiesīgs saņemt trūcīgās ģimenes pabalstu, nosaka Ministru kabineta 1996. gada 26. marta noteikumi nr. 75. Jā, es piekrītu, ka pabalsts ir ļoti minimāls. Tas tāpēc, ka minimālas ir pašvaldību iespējas.

Vladimirs Makarovs: — Es gribu precizēt. Ministru kabinets ir noteicis minimālos pabalstu “griestus”. Pašvaldības, ja to rīcībā ir lielāki līdzekļu resursi, var šos “griestus” palielināt. Piemēram, tā rīkojas Rīgā. Mēs gribam panākt stāvokli, ka valstī tiek noteikts minimālais pabalstu līmenis, kāds tiek garantēts visiem. Ja pašvaldībām rodas papildu finansiālie resursi, tās var pieņemt šajā jautājumā savu lēmumu, kas paredz pabalstu, ne zemāku par Ministru kabineta noteikto minimumu. Piemēram, ka cilvēkam apmaksā 60 kW elektroenerģijas tēriņu mēnesī, ja dzīvoklī ir stacionārā elektroplīts. Tas ir minimums. Tāpat ir noteikts malkas daudzums dzīvokļa apkurei. Ogles, piemēram, viena tonna uz cilvēku gadā, un citi. Tie ir minimumi, par kuriem pabalsti nedrīkst būt zemāki. Es gribu teikt, ka pašvaldības bieži vien ir nekorektas pret saviem cilvēkiem. Tāpēc es, tiekoties ar vēlētājiem, aicinu viņus piedalīties savu pagastu pašvaldību sēdēs, kur lemj par pagasta budžetu. Diemžēl tagad ir jākonstatē, ka sociālās palīdzības īpatsvars pašvaldību budžetos nepārtraukti samazinās. Diemžēl tā notiek arī Rīgā.

Jautājums: — Kā cilvēki varēs izmantot piesūtīto informāciju par viņu kontiem? Kur viņi varēs griezties, ja radīsies kādas neskaidrības un jautājumi?

Vladimirs Makarovs: — Šī informācija par kontiem dos skaidrību par naudu, ko darba devējs ir iemaksājis sociālās apdrošināšanas fondā. Piemēram, vai tā vispār aizvadītajā gadā ir tikusi ieskaitīta attiecīgajā fondā. Tā būs informācija par to, vai apdrošināšanas maksājumi tiek veikti kārtīgi. Ja kaut kas nebūs pareizi, cilvēkam būs iespēja uzreiz griezties sava rajona sociālās apdrošināšanas pārvaldē.

Nelikumību gadījumā apdrošināšanas pārvaldei būs iespēja sadarbībā ar darba inspekciju reāli vērsties pret darba devēju.

Tātad cilvēkiem būs informācija, kā darba vietā tiek kārtoti viņa sociālā nodokļa maksājumi, un tas savukārt pavērs iespēju vērsties pret iespējamām nelikumībām. Gribu pateikt, ka 1996.gadā mežsaimniecības nozarē pēc darba inspekcijas pārbaudēm darba līgumi tika noslēgti ar 715 cilvēkiem. Un tā ir tikai viena nozare...

Mintauts Ducmanis,

Vairis Ozols,

“LV” nozaru redaktori

Pēc diktofona ieraksta 8.aprīļa

preses konferencē Valdības namā