PROBLĒMAS

Kas ņems latviešu zemnieka graudus

Silvestrs Gerhards, akciju sabiedrības “Rīgas dzirnavnieks” ģenerāldirektors,

Olavs Legzdiņš, padomes loceklis, — “Latvijas Vēstnesim”

Tas, ka pavasaros visas Latvijas Dzirnavnieki kreditēja zemniekus sējai, pēdējos gados jau bija kļuvis par sistēmu, tādēļ ziņa, ka šogad nekā tamlīdzīga nebūs, satrauca graudu ražotājus ne pa jokam. Klīda baumas, ka visā Baltijā ievērojamākais uzņēmums “Rīgas dzirnavnieks” šogad (pēc privatizācijas) uz zemniekiem skatoties “no augšas” un palīdzību gaidīt esot velti. (Vienīgais graudu pārstrādes uzņēmums, kas jau apmēram mēnesi slēdz līgumus ar zemniekiem, ir “Rēzeknes dzirnavnieks”.) Runas ir tikai runas, tādēļ patiesību, kādā veidā šogad lielākais graudu pārstrādes uzņēmums veidos sadarbību ar zemniekiem, “Latvijas Vēstnesis” devās noskaidrot uz akciju sabiedrību “Rīgas dzirnavnieks”.

Uzņēmuma ģenerāldirektors Silvestrs Gerhards teica, ka visu nosaka tirgus situācija un arī uzņēmums cīnās par savu tirgu un par savām tiesībām tajā. Šogad “Rīgas dzirnavnieks” veiks tā saukto kvotēto iepirkumu. Tas nozīmē, ka jau ar vakardienu, 7. aprīli, tiek slēgti līgumi ar zemniekiem par noteikta daudzuma graudu piegādi: kviešiem — 15 000 tonnu, rudziem — 10 000 tonnu un auzām — 5000— 7000 tonnu. Paralēli uzņēmums slēgs līgumus arī par graudu uzglabāšanu un no 1998. gada sākuma līdz 1. jūnijam pēc zemnieka vēlēšanās arī šos graudus pakāpeniski atpirks, savstarpēji vienojoties par cenām. Ja zemnieks vēlēsies uzglabātos graudus pārdot kādam citam uzņēmumam, tad būs jāsamaksā “Rīgas dzirnavniekam” par uzglabāšanu, taču, ja graudi tiks pārdoti uzglabātājuzņēmumam, tad par to jāmaksā nebūs. Līgumus par labības uzglabāšanu uzņēmums slēgs par tādu pašu graudu daudzumu kā par iepirkšanu.

Uzņēmuma padomes loceklis Olavs Legzdiņš, kurš nodarbojas ar līgumu slēgšanu, sīkāk izstāstīja norēķinu kārtību. Slēdzot līgumu par graudu iepirkšanu, uzņēmums divu mēnešu laikā pēc graudu piegādāšanas veiks pirmo apmaksu 50% apjomā. Nākamā apmaksa — 20% apjomā — tiks veikta tālāko trīs mēnešu laikā, bet pati pēdējā naudiņa zemniekam tiks samaksāta nākamā gada pirmajos trīs mēnešos. Iepirkuma cenas uzņēmums precizēs 28.jūlijā.

Slēdzot līgumu par pārtikas graudu glabāšanu “Rīgas dzirnavniekā”, jārēķinās, ka minimālajam uzglabājamo graudu kopapjomam jābūt 30 tonnām. Par konkrēto graudu daudzumu, pirkšanas (atprečošanas) cenu un norēķinu kārtību uzņēmums un graudu ražotājs konkrētāk vienosies, slēdzot līgumu. Orientējošais graudu atprečošanas laiks domāts nākamā gada janvāris — aprīlis (70%) un maijs — jūnijs (30% no glabāšanā esošā graudu kopapjoma). Ja graudus uzglabāt vēlēsies Lietuvas ražotāji, atteikts netiks nevienam.

Cena, par kādu uzņēmums graudus iepirks, protams, būs atkarīga gan no Baltijas, gan pasaules cenas. Nav noslēpums, ka cenai ir tendence pazemināties, tātad arī “Rīgas dzirnavnieks” būs spiests pazemināt cenu par 10 — 15% salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Vienīgi auzu programmas ietvaros cena pagājušā gada līmenī saglabāsies pārtikas auzām.

“Rīgas dzirnaviekam” graudi līdz jaunajai ražai pietiks. Kādēļ šogad ir kvotētais iepirkums?

— Kvalitātes, apjoma, klientu un cenu jautājumi ir uzņēmumam saistoši, tādēļ atteicāmies no priekšapmaksas, — teica ģenerāldirektors Silvestrs Gerhards. — Graudu un miltu tirgū ir sīva konkurence. Mēs nevaram šogad dot bezprocentu kredītu zemniekiem uz pusgadu, kā tas bija iepriekš. Nevajag zemniekiem uztvert to kā tendenci gremdēt mūsu graudu ražotājus. Mēs vairs nevaram domāt tikai Latvijas mērogā, mēs esam kopīgā Baltijas ekonomiskā zonā. Tādēļ jāsāk rēķināt arī zemniekam, kā lētāk ražot un kur izdevīgāk pārdot. Mums ir savi pastāvīgi un uzticami klienti, kuriem neapšaubāmi tiks dota priekšroka līgumu slēgšanā. Neslēpšu — lai uzlabotu miltu kvalitāti, apmēram 20—25 procentus graudu vajadzēs iepirkt valstīs, kur ir augstāki graudu kvalitatīvie rādītāji tieši laika apstākļu un saules ietekmē. Uzskatu, ka mūsu zemnieki ir spēcīgāki nekā Lietuvas zemnieki, arī Latvijas pārstrāde ir spēcīgāka. Tādēļ mūsu zemniekiem nevajadzētu lieki satraukties, jo mēs vispirmām kārtām esam ieinteresēti strādāt ar savu ražotāju. Taču — visu noteiks tirgus.

Rūta Bierande, “LV” lauksaimniecības nozares redaktore

Ko slēpj akcīzes marka

Leonards Teniss,

Finansu ministrijas Akcizēto preču padomes priekšsēdētājs, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas loceklis, — “Latvijas Vēstnesim”

“Latvijas Vēstnesis” saņēma vēstuli no lasītāja Vladimira Rabinoviča, kurš ir Krāslavas pilsētas galvas (1927—1932) Moiseja Rabinoviča mazdēls. Vēstules moto ir “Latvijas akcīzes ģeogrāfija vai akcīzes Latvijas karte”, un lasītājs raksta:”Latvijas akcīzes nodokļa markas (uz alkohola pudelēm) ir veidotas smalkā (it kā hologrāfiskā) poligrāfijā un priecina to skatītājus ar varavīksnes krāsu atgaismām. Es palielināju sev šo prieku, skatot markas ar 10x lupu. Mainot staru krišanas leņķi, baudīju krāsu laistīšanos un vairākus informācijas un noformējuma sīkumus uz markām. (..) Te ir daudz detaļu. Ir dota Latvijas karte savās robežās, un šo robežu iekšienē apzīmētas vairākas Latvijas pilsētas un to nosaukumi.

Cik mūsu cilvēku ir zem iztikas minimuma

Oļģerts Krastiņš, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, Latvijas Universitātes profesors, — “Latvijas Vēstnesim”

Valsts sociālās politikas uzdevums ir nodrošināt sabiedrības labklājību, lai nebūtu iedzīvotāju, kas nespēj samaksāt par pašu nepieciešamāko: pārtiku, mājokli, medikamentiem. Reālāk — lai tādu iedzīvotāju būtu iespējami maz. Viens no sociālās statistikas pamatuzdevumiem ir noskaidrot, kāda sabiedrības daļa nespēj nodrošināt normālu eksistenci un līdz ar to — paaudžu nomaiņu.

Ir izstrādātas un izteiktas vairākas metodes, kā noteikt iedzīvotāju daļu, kas dzīvo zem minimālā patēriņa normām. Latvijā par oficiālām un, mūsuprāt, pamatotām jāuzskata tās, kas balstās uz oficiāli noteiktajiem pilnā iztikas minimuma un krīzes iztikas minimuma aprēķiniem.

Pilnais un krīzes iztikas minimums

“Pilna iztikas minimuma preču un pakalpojumu grozs ir preču un pakalpojumu apjoms, kas nodrošina cilvēkam sabiedrībā pieņemto minimālo iztikas līmeni. Tā lietiskais saturs apstiprināts ar LR Ministru padomes 1991.gada 8.aprīļa lēmumu Nr.95, bet groza vērtību katru mēnesi aprēķina LR Valsts statistikas komiteja.”

“Krīzes iztikas minimumam preču un pakalpojumu grozs nodrošina iztikas minimuma līmeni, kurš paredz tikai pašu nepieciešamāko vajadzību apmierināšanu ekonomiskās krīzes apstākļos. Tā aprēķinus veic LR Labklājības ministrija.

Atšķirībā no pilnā iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza tajā nav iekļautas ilgtermiņa lietošanas preces. Iztikas minimumu aprēķinos netiek iekļauts ienākuma un sociālais nodoklis.” (Latvijas statistikas gadagrāmata, 1996, 85.lpp.).

Mājsaimniecības (iedzīvotājus), kas dzīvo zem krīzes iztikas minimuma, sauksim par nabadzīgām, bet tās, kuru ienākumi pārsniedz krīzes iztikas minimumu, taču nesasniedz pilno iztikas minimumu, — par trūcīgām (autora termini).

Viena iedzīvotāja pilna iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtība 1996.gada 3. ceturksnī bija noteikta Ls 74,21, bet 4. ceturksnī — Ls 74,97. Attiecīgi krīzes iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtība 3. ceturksnī bija Ls 52,17 un 4. ceturksnī – Ls 52,33 (Latvijas statistikas ikmēneša biļetens Nr.1(32), 1997, 51.lpp.).

Datu avoti

Lai noteiktu, kāda iedzīvotāju daļa dzīvo zem pilnā un zem krīzes iztikas minimuma, par piemērotākiem sākotnējiem datiem jāatzīst LR Valsts statistikas komitejas mājsaimniecību budžetu pētījumi.

“Mājsaimniecību veido viena persona vai personu grupa, ko saista radniecība vai citas personiskas attiecības un kam ir kopīgi izdevumi uzturam, un kas mitinās vienā dzīvojamā vienībā, kuras uzturēšanu sedz kopīgi.” (Latvijas statistikas gadagrāmata, 1996, 85.lpp.)

1996.gada 3. ceturksnī tika statistiski novērotas 1873 mājsaimniecības, bet 4 ceturksnī — 1874. Katras mājsaimniecības budžeta novērojums ilgst vienu mēnesi. Lai šīs mājsaimniecības veidotu visai valstij reprezentatīvu izlasi, tās izveidei izmanto iedzīvotāju reģistra datus pilsētas un māksaimniecību sarakstus laukos. Pašu atlasi veic ar izlozei līdzvērtīgu datorprogrammu.

Galvenais rādītājs, pēc kura nosaka māksaimniecības dzīves līmeni, ir tās rīcībā esošais ienākums, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.

“Rīcībā esošais ienākums ir summas (naudā un natūrā), kas saņemtas darba samaksas (pēc nodokļu nomaksāšanas) citu ienākumu par darbu, sociālo transfertu (pārskaitījumus), tīrā ienākuma (ienākumi, no kuriem atskaitītas izmaksas ražošanas vajadzībām) no uzņēmējdarbības... un lauksaimnieciskās ražošanas, ienākumu no īpašuma, mantu pārdošanas u.tml. veidā.” (Par mājsaimniecību budžeta pētījuma rezultātiem, 1996, VSK ziņojums, 3.lpp.)

Deciļgrupējumi

Lai noteiktu, kāda mājsaimniecību daļa ir spiesta dzīvot zem pilna vai krīzes iztikas minimuma vai jebkura cita ar citām metodēm pamatota kritiskā līmeņa, ērtu un pilnīgu informāciju dod mājsaimniecību deciļgrupējumi pēc ienākuma, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī (1. tabula).

Deciļgrupēšanu izdara tā, ka visas mājsaimniecības sakārto (ranžē) ienākumu augošā secībā un katrā grupā ņem pēc kārtas 10 procentus no visu mājsaimniecību skaita.

Lai noskaidrotu, vai visas Latvijā dzīvojošās tautības gūst aptuveni vienādus ienākumus, deciļgrupējums tika veikts ne vien par visām mājsaimniecībām kopā, bet arī atsevišķi par katru no 5 raksturīgiem tautībtipiem.

1. Latviešu mājsaimniecības, kurās visi locekļi ir latvieši.

2. Latviešu jauktās mājsaimniecības, kuras ir vismaz viens latvietis un vismaz viens citas tautības pārstāvis.

3. Krievu mājsaimniecības, kurās visi locekļi ir krievi.

4. Krievu jauktās mājsaimniecības, kurās ir vismaz viens krievs un viens citas tautības pārstāvis (ne latvietis).

5. Citu tautību mājsaimniecības, kuru locekļi nav ne latvieši, ne krievi.

Šī raksta ierobežotā apjoma dēļ 1.tabulā un turpmāk parādīti tikai latviešu un krievu mājsaimniecību grupējumi, kuru skaits izlasē lielāks un līdz ar to šo grupu dati reprezentatīvāki.

Tautības pazīmi mājsaimniecības pētījumos Valsts statistikas komiteja iekļāva tikai, sākot ar 1996.gada 3.ceturksni. Tādēļ šādā skatījumā pašreiz ir pieejami dati tikai par 1996.gada 2.pusgadu.

Lai vērtētu, cik stabilas ir no datiem izrietošās likumsakarības un tendences, uzskatījām par lietderīgu datus izstrādāt atsevišķi par 3.un 4.ceturksni, bet ne par visu pusgadu kopā, ja novērotās likumsakarības saglabājas abos ceturkšņos, tās varam uzskatīt par statistiski drošākām — un otrādi.

Pētījums veikts, izmantojot Latvijas Zinātnes padomes 96.0156. projekta finansējumu. Autors izsaka pateicību Vladimiram Daineko par veiktajiem datoraprēķiniem.