PRESES KONFERENCES

Baltija ceļā uz NATO

Aizsardzības ministrs Andrejs Krastiņš pēc Igaunijas, Latvijas, Lietuvas ministru sarunas Viļņā

Kā jau ziņojām, Viļņā kārtējo reizi tikās Baltijas valstu aizsardzības ministri. Viņi apsprieda Baltijas miera uzturēšanas bataljona projekta attīstības perspektīvas, vienotas reģionālās gaisa telpas kontroles centra izveides projektu un jautājumus, kas saistīti ar Baltijas jūras valstu kara kuģu vienības izveides projektu.

Atgriezies no Lietuvas, aizsardzības ministrs Andrejs Krastiņš piektdien, 4. aprīlī, rīkoja preses konferenci. Tās ievadā ministrs plašāk iepazīstināja ar Baltijas valstu aizsardzības ministru apspriedē izlemto, kā arī analizēja dažas citas problēmas:

— Galvenais Viļņas sanāksmes sasniegums ir tas, ka beidzot pielikts punkts jautājumam par reģionālās gaisa kontroles centra atrašanās vietu. Tas ir ļoti nozīmīgs projekts, kas balstās uz Amerikas Savienoto Valstu dotācijām vismaz 10 miljonu dolāru apmērā plus uz dotācijām, ko piešķirs katra no Baltijas valstīm. Šis ir arī nākotnē ļoti nozīmīgs objekts, pat sistēma, kas iekļaujas kopējā NATO gaisa kontroles un glābšanas koordināciju sistēmā. Tāda pati reģionālā gaisa kontroles sistēma tiek ieviesta arī Centrāleiropā, Višegrandas valstīs. Attīstoties šim tīklam centrā, Baltijas valstis iekļaujas kopējā NATO militārajā gaisa telpas kontrolē. Turklāt šī gaisa kontroles sistēma ir savietojama un darbosies kopā ar civilo gaisa kontroli, tātad mēs praktiski iekļaujamies reāli eksistējošā gaisa kontroles sistēmā, kas ir pieņemta NATO valstīs.

Bija diskusija starp Baltijas valstīm, kur šim centram būtu jāatrodas. Tas ir saistīts ar pārējo partnervalstu finansiālajām dotācijām šim projektam. Jo vienam pašam centram bez lokatoru sistēmām visās trijās Baltijas valstīs, bez informatīvā tīkla, bez attiecīga personāla sevišķas nozīmes nav. Tā ka šis ir politisks lēmums, ko no mums arī gaidīja ASV. Lēmums tieši par Lietuvu kā šī gaisa kontroles centra izvietošanas vietu tika pieņemts, lielā mērā pateicoties arī tam, ka Amerikas Savienotās Valstis beigu beigās ļoti konkrēti norādīja — viņi uzskata par tehniski vislabāko risinājumu to, ka centrs atrastos Lietuvā.

Līdz ar to arī tālākais politiskais risinājums — lai katra no trim Baltijas valstīm būtu vadošā kādā no trim lielajiem projektiem. Par Baltijas bataljonu atbildīga ir Latvija, kur štābs izvietots Ādažos un kam nākotnē paredzēta tālāka attīstība jau virs bataljona robežām. BALTRON jeb jūras mīnu kuģu kopējās eskadras koordinācijas centrs ir Igaunija. Lai gan šis eskadras projekts, protams, atšķiras no Baltijas bataljona, jo tur nav domāts, ka vienā bāzē pulcēsies visi Baltijas valstu kuģi un ka nepārtraukti darbosies štābs. Tas vairāk ir tīri organizatorisks projekts, kas dod iespēju kopīgi darboties gan praksē, gan mācībās, gan drošības garantēšanā visu trīs Baltijas valstu jūras spēkiem.

Viļņas sanāksmē tātad tika izlemta spēku, prioritāšu sadale starp Baltijas valstīm. Amerikas Savienotās Valstis no jau piešķirtajiem līdzekļiem tagad var nekavējoties sākt šī gaisa kontroles projekta izveidi. Tā sāksies jau šogad, bet savu galveno attīstību izvērsīs nākamgad. Jāatzīmē, ka Baltijas gaisa telpas reģionālās kontroles centra darbību būs iespējams uzsākt tad, kad noslēgs Baltijas valstu starpvaldību līgumus par šī centra un visas gaisa telpas kontroles finansēšanu.