PRESES KONFERENCES

Par naturalizācijas informatīvo nodrošinājumu

Vakar, 8.aprīlī, Naturalizācijas pārvaldē notika preses konference, kurā piedalījās Naturalizācijas pārvaldes priekšniece Eiženija Aldermane un EDSO pārstāvis Latvijā Falks Lange.

E.Aldermane atzīmēja, ka naturalizācija — pilsoņu skaita palielināšanās — sākās 1995.gadā un divu gadu laikā vairāk nekā 4000 iedzīvotāju ir ieguvuši Latvijas pilsonību. Tomēr šis skaitlis ir ievērojami mazāks, nekā tika gaidīts. Vairākums potenciālo pilsoņu vēl nav pieteikušies uzņemšanai pilsonībā.

Lai palīdzētu izdarīt šo izvēli, Latvijas iedzīvotāju uzmanībai tiek piedāvāts Naturalizācijas pārvaldes Pilsonības un imigrācijas lietu pārvaldes un Valsts cilvēktiesību biroja kopīgi izveidotais informatīvais materiāls Latvijas iedzīvotājiem, kas izdots ar Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas atbalstu un finansēts no Starptautiskā etnisko attiecību fonda līdzekļiem. Tā mērķis ir padarīt pieejamu visiem iedzīvotājiem informāciju pa to, kas ir Latvijas pilsonība, un izskaidrot tās iegūšanas kārtību.

Informatīvais materiāls ir izdots latviešu un krievu valodā. Šī bezmaksas izdevuma metiens 150 tūkstoši eksemplāru krievu valodā un 150 tūkstoši eksemplāru latviešu valodā. Tas tiks izplatīts gan laukos, gan pilsētās.

Preses konferencē jauno izdevumu “Latvijas pilsonība” atzinīgi novērtēja arī EDSO pārstāvis Latvijā F.Lange.

E.Aldermane pastāstīja, ka ir izdota arī brošūra angļu valodā “Naturalizācija Latvijā” (“On Naturalization in Latvia”), kas sniedz plašu informatīvo un analītisko materiālu par naturalizācijas procesu Latvijā. Nupat Naturalizācijas pārvalde izdevusi arī brošūru “Latviešu valodas prasmes pārbaude. Informācija un ieteikumi personām, kas vēlas iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā”. Šis izdevums ir saskaņots ar Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības satura un eksaminācijas centru. Tajā ir izklāstīts latviešu valodas prasmes pārbaudes saturs un kārtība.

Preses konferences noslēgumā E.Aldermane komentēja nesen izskanējušos EDSO Augstā komisāra mazākumtautību jautājumos M.van der Stūla atzinumus, ka naturalizācijas procesā Latvijā valdot stagnācija. E.Aldermane sacīja, ka Naturalizācijas pārvalde ir tikai izpildiestāde, kas izpilda Pilsonības likuma un Ministru kabineta attiecīgo noteikumu prasības. Naturalizācijas pārvalde nevar nedz mākslīgi paātrināt, nedz bremzēt naturalizācijas procesu. Tā ir cilvēku brīva izvēle: kļūt vai nekļūt par Latvijas pilsoņiem. Pašlaik aktīvāk pilsonību grib iegūt pensionāri, turpretī jaunieši par savām iespējām šai sakarībā interesējas daudz retāk.

Viesturs Avots, “LV” korespondents

Par elektroenerģijas tarifiem

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Ata Sausnīša komentārs

Pašlaik intensīvi tiek runāts par elektroenerģijas tarifu paaugstināšanu. Lieki piebilst, ka zemnieki šo vēsti uzņem ar lielu sarūgtinājumu. Viņi uzskata, ka būtu nepieciešams lauksaimnieku līgumos ar uzņēmumu “Latvenergo” tās zemnieku saimniecības, kas nodarbojas ar piena un olu ražošanu, ieskaitīt 1. kategorijā un visiem zemniekiem piemērot elektroenerģijas tarifu atlaides. Ja zemnieku saimniecības laikus nenokārto maksājumus, tiek veikts uzrēķins, taču, ja neregulāras elektrības piegādes dēļ rodas zaudējumi zemniekiem, atlīdzība piedzenama caur tiesu.

“Latvenergo” speciālisti nenoliedz, ka diemžēl pieaug energolīniju bojājumu skaits un lauksaimniecības elektrifikācijas kampaņas laikā būvētie tīkli sasnieguši kritisko ekspluatācijas vecumu. Tīkli ir jāatjauno, bet pašreizējā ekonomiskajā situācijā tas nav izdarāms.

Varbūt būtu iespējams panākt soli pretim zemniekiem un ievērot viņu lūgumu? Vai par šo zemnieku vēlmi ir bijušas sarunas Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā?

Atis Sausnītis: — Šo jautājumu esam skatījuši komisijā, arī frakcijas sēdē, par to runāsim arī Sadarbības padomes sēdē. Ir jāizskata Energoregulēšanas padomes darbs, kas pašlaik ir nepietiekams un neapmierinošs gan no uzraudzības puses (ko veic Ekonomikas ministrija), gan no pašas Enerģētikas padomes vadības puses. Šo jautājumu nesakārtotība un administrēšanas kļūdas ir pamats neapmierinātībai ne tikai laukos, bet arī pilsētās no iedzīvotāju un uzņēmēju puses. Jāatzīst (domāju, tam piekritīs arī Ministru prezidents Andris Šķēle), ka jāveic nopietnas izmaiņas personāliju sastāvā un varētu būt nepieciešami grozījumi Energoregulēšanas padomes nolikumā.

“LV” informācija