Par stāvokli valstī

Latvijas Ministru prezidenta Andra Šķēles paziņojums

Pēdējās dienās un jo īpaši pēc tam, kad biju spiests pieprasīt ekonomikas ministra demisiju, bieži dzird izteikumus par politisko krīzi. Šie izteikumi tiek saistīti arī ar ceturtdien gaidāmo opozīcijas pieprasīto neuzticības balsojumu.

Šajā sakarā es vēlētos paust savu stingro pārliecību par to, ka:

pirmkārt,

valdošā koalīcija Latvijā ir stipra, neskatoties uz to, ka asi diskutē par daudziem svarīgiem jautājumiem,

un, otrkārt,

valdības enerģiskais un ātrais darbs nodrošina valsts tautsaimniecības augšupeju, nacionālā kopprodukta pieaugumu un visu ekonomisko rādītāju uzlabošanos, neskatoties uz to, ka atsevišķos jautājumus valdībai vēl nav izdevies atrisināt tik veiksmīgi, kā mēs visi to vēlētos.

Mana pārliecība ir balstīta uz to, ka valdību vērtē pēc tā, vai valsts attīstās vai arī valsts ekonomiskā un sociālā situācija kļūst sliktāka.

Šai valdībai var pārmest daudz ko — var pārmest to, ka slikts izskaidrošanas darbs, var pārmest, ka lēmumi tiek pieņemti ļoti ātri, var pārmest, ka ir bijušas zināmas nesaskaņas un nedisciplinētība koalīcijā, taču nevar pārmest to, ka valdība slikti pildītu savu pamatuzdevumu — nodrošinātu ekonomisko augšupeju.

Tikko ir kļuvis zināms, ka Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kura strauji atkopjas no Krievijas krīzes, vienīgā Baltijas valsts, kas pagājušo gadu ir beigusi ar augošu kopproduktu. Un tas ir par spīti pirmā pusgada mīnusam. Tas ir šīs koalīcijas un šīs valdības nopelns.

Aizvakar ziņu aģentūras "Reuters" ziņu lentē visa pasaule varēja lasīt par situāciju Latvijā, un tur eksperti skaidri saka — valdībai ir izdevies panākt ekonomisko augšupeju, un min ārkārtīgi veiksmīgo valsts vērtspapīru izsoli un "Latvijas gāzes" izsoli. Tas, kas traucē Latvijai, pēc starptautisko ekspertu domām, ir politiskā nestabilitāte. "Reuters" arī norāda, ka blakus esošā Igaunija pārspēj Latviju tieši šajā politiskās stabilitātes jautājumā.

Tātad ceturtdienas balsojums rādīs, vai politiķi ir par politisku nestabilitāti un jaunas valdības veidošanu tieši pirms ERAB sanāksmes Rīgā vai par darbu ekonomikas augšupejas virzienā. Es esmu pārliecināts, ka koalīcija demonstrē spēju domāt par valsti, pat ja mums ir kādas nesaskaņas, un esmu pārliecināts, ka valdība turpinās iesākto darbu.

Mums izdevās glābt pensiju sistēmu no sabrukuma, mums izdevās pirmajiem kopš neatkarības atgūšanas kaut nedaudz palielināt skolotāju algas, mums izdevās saglabāt valsts kredītreitingu un, kas ļoti nozīmīgi, atjaunot attiecības ar Starptautisko valūtas fondu. Mēs nedarām brīnumus, bet mēs darām pareizas lietas pareizajā laikā.

Daži vārdi par apstākļiem, kāpēc es biju spiests pieprasīt ekonomikas ministra Makarova demisiju.

Situācija, kas ir izveidojusies ap Privatizācijas aģentūru (PA), nav pieņemama. Jau vairākus mēnešus tiek dots pamats šaubīties par PA ģenerāldirektora statusu un pilnvarām. Situācija nonāca pat līdz tam, ka ekonomikas ministrs atņēma paraksta tiesības PA augstākajai amatpersonai.

Šajā sakarā es vēlos norādīt, ka tā bija vistiešākā veidā ekonomikas ministra atbildība — nodrošināt raitu, sekmīgu un nepārtrauktu PA darbu. Tā bija ekonomikas ministra atbildība — sagatavot izskatīšanai valdībā nepārprotamus, skaidrus un politiski profesionālus lēmumus un nodrošināt to, ka PA nepaliek bez vadības.

Tā vietā, nespējot Kabinetā panākt Nagļa atcelšanu un sev simpātiska, nevienam nepazīstama cilvēka iecelšanu, nesagatavojot citu lēmumu par Nagļa atcelšanu un nekā nerisinot šo jautājumu Ministru kabinetā, ministrs centās steigā (par ko liecina trīskāršās nodevas maksāšana) atņemt Naglim paraksta tiesības.

Nekorekti ir apgalvojumi, ka ministrs esot par to informējis sabiedrību. Ministrs bija presē izteicies, ka apsver tādu iespēju, taču nebija nekāda pamata domāt, ka pēc tieslietu ministra skaidrojuma saņemšanas viņš tiešām atļausies šādu pret Kabineta gribu vērstu soli. Atgādināšu, ka Kabineta politiskā griba bija nepārprotama — Privatizācijas aģentūra pastāvēs vēl tikai deviņus mēnešus, un šajā posmā nav lietderīgi mainīt tās vadību.

Jā, šai valdībai daudz ko var pārmest, viss nevienam nevar veikties, taču vai tās ir neatrisināmas problēmas? Es esmu pārliecināts, ka koalīcija kopīgiem spēkiem spēs tikt ar tām veiksmīgi galā.

Andris Šķēle,

2000.gada 10.aprīlī Ministru prezidents