Ministru kabineta noteikumi Nr. 137

Rīgā 1997.gada 7.aprīlī (prot. nr.19 7.§)

Grozījumi likumā “Par Aizsardzības spēkiem”

Izdoti Satversmes 81.panta kārtībā

Izdarīt likumā “Par Aizsardzības spēkiem” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 46./47./48.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 13., 23.nr.; 1995, 2.nr.; 1996, 14.nr.; 1997, 6.nr.) šādus grozījumus:

1. 3.pantā:

1.1. aizstāt vārdus “mobilo strēlnieku” ar vārdiem “sauszemes spēkiem”;

1.2. aizstāt vārdu “īpašo” ar vārdu “speciālo”;

1.3. papildināt pantu aiz vārda “apakšvienībām” ar vārdiem “un Militārās policijas”.

2. 4.pantā:

2.1. aizstāt “b” apakšpunktā vārdus “mobilo strēlnieku” ar vārdu “sauszemes”;

2.2. aizstāt “e” apakšpunktā vārdus “īpašo uzdevumu” ar vārdiem “speciālo uzdevumu”;

2.3. papildināt pantu ar “f” apakšpunktu šādā redakcijā:

“f) Militārā policija pilda šajā likumā noteiktos Militārās policijas uzdevumus visā valsts teritorijā un visās Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienībās (garnizonos) neatkarīgi no to dislokācijas un veic izziņas iestādes uzdevumus tās piekritības ietvaros.”

3. Papildināt likumu ar 4.¹, 4.² un 4.³ pantu šādā redakcijā:

“4.¹ pants. Militārā policija un tās uzdevumi

(1) Militārā policija ir atsevišķa Aizsardzības spēku struktūrvienība, kas pilda Militārās policijas uzdevumus šajā likumā noteiktajā apjomā.

(2) Militārajai policijai ir šādi uzdevumi:

a) nodrošināt Valsts prezidenta valstisko aizsardzību (apsardzi);

b) kontrolēt karavīru uzvedību un nodrošināt militārās disciplīnas ievērošanu ārpus karaspēka daļu un apakšvienību dislokācijas vietām;

c) izmeklēt rupjus militārās disciplīnas pārkāpumus un ārkārtējos negadījumus un kontrolēt karavīru disciplinārsodu izciešanu virssardznē;

d) kontrolēt Nacionālo bruņoto spēku transportlīdzekļu pārvietošanās disciplīnu, nodrošināt militārā transporta kolonu pavadīšanu un transporta kustības kontroli;

e) meklēt un aizturēt karavīrus, kas dezertējuši vai ir patvaļīgā vai bezvēsts prombūtnē;

f) veikt izziņu valsts militārā dienesta noziegumos un noziegumos, kuri izdarīti militārajos objektos, speciāli aizsargātās militāro formējumu un to struktūrvienību telpās un teritorijās vai kurus izdarījušas militārpersonas un militārajās struktūrvienībās vai objektos strādājošās civilpersonas saistībā ar savu dienesta (amata) stāvokli un (vai) dienesta (amata) pienākumu izpildi, kā arī noziegumos, kurus izdarījuši uz militārajām apmācībām iesauktie Nacionālo bruņoto spēku rezervisti un ārrindas dienesta zemessargi saistībā ar savu dienesta stāvokli un (vai) dienesta pienākumu izpildi;

g) nodrošināt to aizturēto militārpersonu konvojēšanu un apsardzi, kuras tiek turētas aizdomās par nozieguma izdarīšanu vai pret kurām ir piemērots drošības līdzeklis — apcietinājums vai mājas arests — , kā arī meklēt un aizturēt apsūdzētās vai notiesātās militārpersonas, kuras izvairās no izmeklēšanas, tiesas vai soda izciešanas.

(3) Militāro policiju var iesaistīt arī citu svarīgu objektu vai fizisku personu aizsardzības (apsardzes) nodrošināšanā. Šādu objektu un fizisko personu sarakstu nosaka Ministru kabinets, bet svarīgu militāro objektu sarakstu un to aizsardzības (apsardzes) kārtību nosaka aizsardzības ministrs.

(4) Šā panta otrās daļas “b” un “d” apakšpunktā noteiktos uzdevumus Militārā policija var nodrošināt arī karaspēka daļu iekšējās teritorijās un objektos, militāro mācību nometnēs (poligonos) vai militāro manevru maršrutos, ja to ir noteicis Nacionālo bruņoto spēku komandieris vai ārkārtējās situācijās pieprasījis karaspēka vienības vai daļas komandieris.

(5) Veicot šā panta otrās daļas “a”, “e “ un “g” apakšpunktā un trešajā daļā noteiktos uzdevumus, Militārajai policijai ir ierobežotas operatīvās darbības subjekta tiesības. Militārās policijas īpaši pilnvarotas amatpersonas Operatīvās darbības likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā ir tiesīgas veikt minētā likuma 9., 11. un 13.pantā, kā arī 16.panta pirmajā daļā noteiktos operatīvās darbības pasākumus.

(6) Izņēmuma stāvokļa laikā Militārās policijas uzdevumus papildus šajā likumā minētajiem nosaka Ministru kabinets.

(7) Militārās policijas struktūru un skaitlisko sastāvu nosaka Nacionālo bruņoto spēku komandieris. Militārās policijas nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

4.² pants. Militārās policijas izziņas dienests

(1) Militārās policijas izziņas dienests ir izziņas iestāde, kas savus uzdevumus veic Latvijas kriminālprocesa kodeksā noteiktajā kārtībā un šajā likumā noteiktās piekritības ietvaros.

(2) Militārās policijas izziņas dienestu vada priekšnieks, kuram ir izziņas izdarītāja tiesības un pienākumi. Militārās policijas izziņas dienests ir patstāvīga Militārās policijas apakšvienība, un tās priekšnieks ir pakļauts Militārās policijas komandierim tikai dienesta un apgādes jautājumos.

(3) Izziņu šajā likumā noteiktās piekritības ietvaros veic Militārās policijas izziņas dienesta amatpersonas, kuras ieceltas amatā šā likuma 24.panta septītajā daļā noteiktajā kārtībā. Militārās policijas izziņas izdarītājs lietās, kurās viņš veic izziņu, ir procesuāli neatkarīgs un ievēro tikai likumus un citus normatīvos aktus, kā arī prokurora un tiesas (tiesneša) norādījumus.

(4) Militārās policijas izziņas izdarītājs lietās, kurās viņš veic izziņu, ir tiesīgs atsevišķa uzdevuma kārtībā pieprasīt Militārās policijas vai citām policijas iestādēm veikt izziņai nepieciešamo darbību, kuru, ņemot vērā tās raksturu, viņš pats nevar veikt.

(5) Operatīvās darbības pasākumus šā panta ceturtajā daļā minētajās lietās Militārās policijas izziņas izdarītāja uzdevumā veic Aizsardzības ministrijas Militārās pretizlūkošanas dienests un Zemessardzes štāba Informācijas dienests, bet atsevišķos gadījumos arī citi valsts operatīvās darbības subjekti.

4.³ pants. Militārās policijas pienākumi un tiesības

(1) Militārās policijas pienākums ir nodrošināt šajā likumā noteikto uzdevumu izpildi.

(2) Militārie policisti, veicot dienesta pienākumus, var būt apbruņoti ar ieročiem un speciālajiem līdzekļiem. Ieroču un speciālo līdzekļu lietošanas kārtību nosaka Aizsardzības spēku militārie reglamenti un Militārās policijas nolikums.

(3) Militārā policija, nodrošinot šajā likumā noteikto uzdevumu izpildi, ir tiesīga:

a) aizturēt karavīrus un militārajā dienestā iesauktos rezervistus neatkarīgi no dienesta pakāpes un ieņemamā amata, ja tie ir izdarījuši rupju militārās disciplīnas pārkāpumu vai noziegumu;

b) pārbaudīt militāros transportlīdzekļus un to vadītājus;

c) pildīt savus uzdevumus militārajos vai citos apsargājamajos objektos un teritorijās;

d) savas kompetences ietvaros kontrolēt un pārbaudīt personas, kuras atrodas militārajos vai citos militārās policijas apsargājamajos objektos;

e) aizturēt civilpersonas, kuras nelikumīgi iekļuvušas vai mēģinājušas iekļūt militārajos vai citos militārās policijas apsargājamajos objektos;

f) aizturēt civilpersonas, kad tās uzbrūk militārajam policistam vai citam karavīram, militārajam vai citam apsargājamajam objektam (personai) vai arī kad tās tiek pārsteigtas acīmredzama tiesību pārkāpuma vai nozieguma izdarīšanas brīdī.

(4) Militārā policija ir tiesīga pieprasīt, lai policijas iestādes, kā arī citas valsts iestādes, juridiskās un fiziskās personas sniedz palīdzību vai nepieciešamo informāciju, lai izpildītu šajā likumā noteiktos uzdevumus un novērstu šķēršļus, kas traucē uzdevumu izpildi.”

4. Papildināt 15.pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Militārās policijas personālsastāvu komplektē no aktīvā dienesta un rezerves virsniekiem un virsdienesta karavīriem, kuri ir spējīgi profesionāli pildīt dienesta pienākumus. Militārās policijas personālsastāva komplektēšanas kārtību un dienesta gaitu nosaka Militārpersonu dienesta gaitas nolikums.”

5. Papildināt 24.pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

“(6) Militārās policijas komandieri amatā ieceļ aizsardzības ministrs. Militārās policijas izziņas dienesta priekšnieka amatā var iecelt militārpersonu ar augstāko juridisko izglītību un praktisko pieredzi juridiskajā darbā. Militārās policijas izziņas izdarītāja amatā var iecelt militārpersonu ar augstāko juridisko izglītību. Atsevišķos gadījumos šajā amatā var iecelt militārpersonu ar vidējo juridisko izglītību vai nepabeigtu augstāko juridisko izglītību, kā arī personu ar praktisko pieredzi juridiskajā darbā.

(7) Amatos, kuri saistīti ar operatīvās darbības pasākumu veikšanu, var iecelt tikai tādus Militārās policijas virsniekus, kuri ir pozitīvi atestēti un izturējuši kvalifikācijas pārbaudi.”

6. 41.pantā:

6.1. izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Aizsardzības spēku virsnieku vai instruktoru amatos šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos var iecelt Latvijas Republikas pilsoņus, kuriem ir nepieciešamā speciālā izglītība vai amata prasme.”;

6.2. svītrot trešo un ceturto daļu.

7. Izteikt 42.pantu šādā redakcijā:

“42.pants. Aizsardzības spēku darbinieku darba tiesisko attiecību regulējums

(1) Virsnieku amatos Aizsardzības spēku darbiniekus ieceļ ar Nacionālo bruņoto spēku komandiera atļauju.

(2) Zemākos amatos Aizsardzības spēku darbiniekus ieceļ atsevišķas daļas (iestādes) komandieris (priekšnieks).

(3) Aizsardzības spēku darbinieku darba tiesiskās attiecības nosaka Latvijas darba likumu kodekss un šis likums.”

8. Izteikt 46.panta sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Aktīvajā dienestā iesaukto personu izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju un piemaksu par izdienu, tiek ieskaitīts citu valstu bruņotajos spēkos, robežapsardzības un iekšējā karaspēkā, Latvijas Republikas Augstākās Padomes Apsardzes dienestā, Latvijas Republikas Drošības dienestā, Latvijas Republikas Valsts prezidenta un Saeimas drošības dienestā, Iekšlietu ministrijas un prokuratūras iestādēs nodienētais laiks, kā arī 80 procenti no civilajās iestādēs nostrādātā laika. Piemaksa par izdienu tiek piešķirta atkarībā no virsnieka atestācijas rezultātiem. Izdienas pensija tiek maksāta tikai tām personām, kuras nesaņem citas valsts pensiju.”

9. Izteikt 53.pantu šādā redakcijā:

“53.pants. Likumu ievērošanas uzraudzība Aizsardzības spēkos

Likumu ievērošanas uzraudzību Aizsardzības spēkos veic ģenerālprokurors un viņam pakļautie prokurori Prokuratūras likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā.”

10. Papildināt likumu ar Pārejas noteikumiem šādā redakcijā:

“Pārejas noteikumi

1. Noteikt, ka Militārā policija darbību uzsāk ar 1997.gada 1.jūliju.

2. Aizsardzības ministram līdz 1997.gada 1.jūlijam nodrošināt Militārās policijas darbības uzsākšanai nepieciešamo tiesību aktu izstrādi un pieņemšanu.”

Ministru prezidents A.Šķēle

Aizsardzības ministrs A.Krastiņš