INFORMĀCIJA

Tieslietu ministrijā FIB pārstāvji

Vakar, 9.aprīlī, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Aivars Maldups tikās ar Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) pārstāvniecības Baltijas valstīs pārstāvjiem Ronaldu Medu ( Ronald Madd ) un Viljamu Mošelu ( William Moschella ), lai pārrunātu noziedzības apkarošanas problēmas Baltijas valstīs, kā arī iespējamo palīdzību un sadarbību. FIB pārstāvji informēja par FIB pārstāvniecības atvēršanu Tallinā un savām darbības iecerēm. Tikšanās laikā apspriestas sadarbības uzlabošanas iespējas starp tiesību aizsardzības iestādēm Latvijā kriminālvajāšanas sfērā, minēto iestāžu pārstāvju apmācības un vienotas tiesiskās informācijas sistēmas izveide Latvijas tiesās.

Tieslietu ministrijas preses dienests

Maskavā Daugavpils pārstāvji

8. un 9. aprīlī pēc Maskavas Centra rajona prefektūras ielūguma Maskavā uzturējās Daugavpils pilsētas delegācija, kuru vadīja pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksejs Vidavskis. Vizītes laikā Daugavpils delegācija tikās ar Maskavas pilsētas vadību, lietišķo aprindu un kultūras pārstāvjiem.

9.aprīlī Daugavpils mēra Alekseja Vidavska un Maskavas mēra Jurija Lužkova sarunā apspriesta iespējamā Daugavpils un Maskavas sadarbība. Centra rajona administrācija jau sagatavojusi nosūtīšanai mācību grāmatas Daugavpils skolām. Nolemts sākt darbu Daugavpils rūpniecības uzņēmumu produkcijas eksponēšanai Maskavas izstāžu centrā “Mosprodjarmarka”.

Sarunā piedalījās Latvijas vēstnieks Krievijā Jānis Peters.

LR vēstniecības preses dienests

Par nepilsoņu pasu izsniegšanu

Turpinājums no 1.lpp.

Personai, kam izsniegta nepilsoņa pase, ir tiesības brīvi izbraukt no Latvijas un atgriezties Latvijā. Šīs personas, uzturoties ārvalstīs, atrodas Latvijas valsts tiesiskā aizsardzībā. Bērni līdz 16 gadu vecumam var saņemt pasi ceļošanai uz ārvalstīm.

Nepilsoņu pases ir izgatavotas, pielietojot modernus dokumentu aizsardzības līdzekļus, tās ir mašīnlasāmas.

Pases saņemšanas procedūra ir šāda. Iesnieguma veidlapu pases saņemšanai un norādījumus tās aizpildīšanai persona var iegādāties pasta nodaļās vai saņemt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) rajona teritoriālajās nodaļās. Iesniegums jāizpilda latviešu vai krievu valodā. Aizpildītā veidlapa jānogādā pa pastu vai personīgi savas dzīvesvietas PMLP rajona teritoriālajā nodaļā. Pēc iesniegumā uzrakstīto datu salīdzināšanas PMLP rajona teritoriālā nodaļa nosūtīs personai uzaicinājumu ierasties rajona nodaļā, lai noformētu pieteikumu nepilsoņa pases saņemšanai. Pēc pieteikuma noformēšanas 20 darba dienu laikā persona saņems nepilsoņa pasi.

LR nepilsoņu pasu izsniegšanas svinīgajā ceremonijā piedalīsies LR iekšlietu ministrs Dainis Turlais, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieks Ints Zītars, augstas valsts un pašvaldību amatpersonas, ārvalstu diplomātisko pārstāvniecību vadītāji, masu mediju pārstāvji.

Iekšlietu ministrijas Preses centrs

1997. gada 9. aprīlī

Kad pavasara saule nāk, zemnieki sver un rēķina

Lauksaimniecības un zvejniecības izstāde “Pavasaris — 97” — no 9. līdz 15. aprīlim “Rāmavā”

Turpinājums no 1.lpp.

Patiesi lielajā apmeklētāju drūzmā “LV” pamanīja kompleksa “Rāmava” izstāžu vadītāju Gunāru Zalcmani, kurš notikumu raksturoja šādi:

— Šī jau ir piektā pavasara izstāde, šogad ir dalībnieku skaita rekords. Izstādē “Pavasaris — 97” piedalās vairāk nekā 170 dalībnieku un eksponāti skaitāmi vairākos desmitos tūkstošu. Gribētu piezīmēt, ka ir pārstāvētas gandrīz visas nozares, visas specialitātes, kādas vajadzīgas laukā, mežā, dārzā, mājsaimniecībā.

Daudziem zemniekiem ir appludinātie dīķi, tādēļ šoreiz — pirmo reizi — izstādē konsultē zivsaimniecības speciālisti. Var arī aplūkot un nopirkt zivju mazuļus.

Izstādē labas mantas ir ļoti daudz, un redzams, ka šodien zemnieki jau pērk kvalitatīvas lietas. Viņi sapratuši, ka ir vērts ieguldīt nedaudz vairāk līdzekļu, jo to atmaksā darba kvalitāte. Stends ir arī Hipotēku un zemes bankai un “Laukkredītam”, Zemnieku konsultāciju centram, Zemnieku federācijai, kas pārdod tehniku uz nomaksu trīs gadu laikā. Nomaksas noteikumi ir arī firmai, kas pārstāv “Massey Ferguson”, tāpat zemniekiem pretī nāk firma “MTZ serviss” Gulbenē un citas. Tā ka iespējas pieaug un zemnieku interese palielinās tieši par labām mašīnām.

Izstādi apskrēja ziņa, ka šorīt zemnieks Juris Cīrulis ar kundzi Viju no Zaļenieku pagasta ir izvilcis naudas kuli un noskaitījis vairākus desmitus tūkstošu latu par traktoru “John Deere”. Uz jautājumu, vai tā tiešām bija un vai vēl kāds turīgs zemnieks solījies pirkt traktoru, “Agra Diesel” tirdzniecības vadītājs Uģis Laimīte norādīja uz tehniku un teica:

— Cīruļa kungs patiesībā par traktoru samaksāja jau vakar, jo negribēja, lai tas tiek kādam citam. Domāju, ka lielākā daļa izstādē redzamās tehnikas ir nopirkta vai aizrunāta. Līdzīgi kā skroderis šuj uzvalku, mēs pielāgojam tehniku zemnieka vajadzībām. Firmai nodokļu politikas dēļ nav izdevīgi uz šejieni kaut ko vest tikai tāpat vien, tādēļ pārsvarā viss, kas šeit ir, jau ieguvis īpašnieku. Tad ir mazāk problēmu abām pusēm. Tehniku no mūsu firmas pārsvarā pērk tieši zemnieki. Ar prieku varam secināt, ka šogad ir ļoti liela aktivitāte — gada laikā esam pārdevuši apmēram 25 vienības. Tādu rādītāju līdz šim nav bijis. Un mēs piedāvājam jaunus traktorus gan profesionāliem zemniekiem, kuri ir specializējušies kādas konkrētas kultūras audzēšanā uz lielām platībām, gan arī mazāk jaudīgu un lietotu tehniku zemniekiem, kuri apstrādā 10 — 20 hektāru zemes un audzē dažādas kultūras.

Jau rudenī sarunas par “Amazones” firmas kombinētās sējmašīnas pirkšanu ievadījis zemnieks no Tukuma rajona Matkules pagasta Ivars Jirgensons. Ne tūdaļ, bet uz rudens pusi viņš cer jauno sējmašīnu redzēt savā sētā. Kaut arī tā maksā vairāk nekā desmit tūkstošu latu, sējot graudus 170 hektāru lielā platībā, sējmašīna noteikti atmaksāsies, uzskata zemnieks.

Savukārt firmas “Amazone” dīleris Kurzemē Arvis Mikāls, kurš pagājušā gadā bija viens no konkursa “Sējējs” uzvarētājiem, rādot stendā redzamo “Valmet” traktoru, smaidīgs sacīja:

— To šopavasar ar “Laukkredīta” palīdzību nopirku. Kā beigsies izstāde, tā — uz “Upeskalnu” lauku! Un es neesmu vienīgais, kurš dažu labu eksponātu pēc izstādes vedīs uz savu saimniecību. “Amazones” tehniku pērk labi — sējmašīnas, miglotājus, minerālmēslu kliedētājus, arī traktorus. Varētu teikt, ka šogad ir milzu uzplūdi, zemnieki sāk attapties un domā, ko iegādāties. Laikam dzīve iet uz augšu. Protams, attiecībā pret zemniekiem ir mainījusies banku politika. Arī tehnikas firmas ir pretimnākošas.

Ojārs Petrēvics, Latvijas Zemnieku federācijas priekšsēdētājs, pastāstīja, ka SIA “LZF” izstādes apmeklētājiem piedāvā trīs zviedru firmu traktoru modeļus, kopā — septiņus. No SIA “LZF” iespējams tehniku nopirkt gan uzreiz, gan uz nomaksu un arī pasūtīt sev nepieciešamo aprīkojumu no Zviedrijas. Cik zināms, zemnieki šo iespēju arī izmanto, jo šis kopuzņēmums, izprotot zemnieku iespējas, pārdod arī salīdzinoši lētu lietotu tehniku.

Krietns skaits cilvēku bija ielencis kopuzņēmuma “Baltic Feed” autofurgonu. Dažs jau bija pasitis padusē barības piedevu sainīšus, cits vēl skaitīja delnā latus, bet tirdzniecība ritēja pilnā sparā. To apstiprināja arī uzņēmuma tirdzniecības pārstāvis Uldis Nelsons:

— Pats gada sākums tirdzniecībai ar barības piedevām bija labs. Martā nāca kritums — varbūt tāpēc, ka uzspīdēja saulīte un zemnieki aktīvāk sāka pirkt sēklu un minerālmēslus. Aprīlī atkal ir labāks noiets — līdz brīdim, kad govis tiks izlaistas ganībās. Zemnieki domā, ka ar to brīdi, kad govis sāk ēst zāli, vairs nevajag tām dot minerālpiedevas. Tas ir nepareizi, jo pavasara sākumā ir vitamīnu, kalcija un fosfora trūkums. Ja vajag augstu izslaukumu, lopbarības piedevas ir jādod pastāvīgi.

Ja jau barības piedevas vajag gotiņai, tad tās vajag arī mazajiem lauksaimniekiem. Zemnieku dēli, izkāpelējušies no traktora traktorā un lietišķi pasapņojuši par to, kā būtu, ja būtu, tikpat lietišķi pētīja maizes klaipus un kūpināto zivju muguriņas. Ātri vien maizes klaipiņš ar rotājošu vārdu “Anita” tika pie sava īpašnieka. Kā nekā šodien vārda diena visām Latvijas Anitām, un gan jau šis klaipiņš kādai no tām tiks uzdāvināts. Bet mazās lauksaimnieces, krietni izstudējušas uzrakstus uz ziedu sēklu paciņām, vilka nopietnos tētus prom no “dzelžiem” — pie saldāku kārumu stendiem.

Lieli un mazi zemnieki “Rāmavā”, un visiem pietiek ko skatīt, aplūkot un pārspriest. Jācer, ka līdz pat 15. aprīlim kopā ar lauksaimniekiem še viesosies arī saulīte — “Pavasara — 97” nesēja.

Rūta Bierande, “LV” lauksaimniecības nozares redaktore

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”,

vakar, 9.aprīlī, pl.11.30—13.30

Zivsaimniecība selgā un krastā

Normunds Riekstiņš, Valsts zivsaimniecības pārvaldes priekšnieks, — “Latvijas Vēstnesim”

Palielinās Baltijas lomi

— Kā liecina statistika, zivsaimniecībā pagājušais gads bijis veiksmīgs.

— Ražošanas rādītāju pieaugums raksturo uzņēmēju aktivitātes palielināšanos. Pēc privatizācijas uzsākšanas bija vērojams kritums. Bet no l993, l994. gada jau katru gadu ražošanas līmenis palielinās. Liela nozīme ir konkurencei, jo jāspēj ražot vairāk, lētāk nekā kaimiņam.

Raksturojot nozveju l996. gadā, jāatzīst, ka tā ir palielinājusies Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī. Bet , ja runājam par okeāna zveju, tas ir sāpīgs jautājums Latvijas zivsaimniecībā. Valstī ir palikusi vairs tikai viena okeāna zvejas bāze Rīgā, kas kopš l994. gada ir nodota Privatizācijas aģentūras valdījumā. Jau ir l997. gads, bet tā līdz privatizācijai nav nonākusi. Uzņēmumam, kura pārziņā ir milzīga flote, kur arī ražošanai nepieciešami lieli izejvielu krājumi, aizkavētais process rada lielus zaudējumus. Parādi Rīgas okeāna zvejas flotei ir lielāki par uzņēmuma pamatkapitālu.

— Arī ar parādu kapitalizāciju tas nav iespējams?

— Tā ir viena no iespējām. Privatizācijas aģentūrā uzskata, ka labāk lai kuģis stāv krastā nekā iet zvejot. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Rīgas un Liepājas okeāna zvejas flotē bija 90 kuģi, patlaban tikai 15. Neapšaubām, būtu nepieciešams jauns un radikāls risinājums. Ja tiešām atrodas privātīpašnieks, tad flotei nākotne būtu. Pēdējos gados nozveja arvien ir samazinājusies. Kādreiz tā bija 140 000 t gadā, bet 1995. gadā — 91 500 t un aizvadītajā gadā — 70 000 tonnu.

Tajā pašā laikā lielāka ir aktivitāte Baltijas jūras zvejā, palielinājies pieprasījums pēc limitiem. Un patlaban varbūt lielākā problēma ir limitu kontrole, lai nenozvejotu par daudz un nepasliktinātu resursu stāvokli. Jāuztraucas par šo nereģistrēto nozveju.

Baltijas jūrā un līcī l995. gadā nozveja bija 57 000 t, bet 1996. gadā — 70 000 tonnu. Tātad 13 000 tonnu ir ievērojams kāpums. Mēs ļoti aktīvi esam sākuši izmantot brētliņas, pieaugums ir pat par 40 procentiem. Mencu zveja salīdzinājumā ar aizpērno gadu palielinājusies par 17 procentiem. Lašus mēs izmantojam tikai par 60 procentiem no iespējamās nozvejas. Zivju nozveja iekšējos ūdeņos visu laiku saglabājas konstanti 500 t gadā.

Nenoliedzami, ir zvejas flotes atjaunošanas problēmas. Zvejnieki cenšas un strādā ar šiem vecajiem zvejas kuģīšiem. Bet, protams, ekonomiski izdevīgāk un ar mazāku degvielas patēriņu varētu zvejot, ja būtu jaunāki kuģi. Tad tiešām varētu sasniegt vēl labākus rezultātus.

— Vai līguma parafēšana ar Eiropas Savienību sekmēs flotes atjaunošanu?

— Jautājums — kādus risinājumus varētu rast.

Patlaban tas varētu būt viens no flotes atjaunošanas veidiem, jo citu iespēju atrast grūti. Vislabākais, ja zvejnieki ir pietiekami bagāti un spēj nopirkt jaunus kuģus. Turklāt, ja šie kuģi būtu būvēti Latvijā, nevis Krievijā vai Lietuvā, tad tas būtu ideāls variants kuģu būvētājiem, zvejniekiem un Latvijas ekonomikai kopumā. Bet, ja to nevar, tad jādomā par citām iespējām.Viena no tām ir kredīta ņemšana, cita — kuģu līzings. Vēl varētu kooperēties ar kuģu būvētājiem, Latvijā veidot finansiālu garantu sistēmu, lai varētu šos kuģus būvēt.Bet patlaban vislētāk ir kuģus pirkt ārzemēs. Tas ir slikti, jo kuģus mēs paši varētu būvēt. Bet tā ir konkurence.

— Izskanējuši pārmetumi, ka līdz ar to tiek kavēta mūsu flotes attīstība, jo Eiropas Savienība pieļauj tikai kuģu nomaiņu.

— Tajā pašā laikā mēs neierobežojam jaunu kuģu pirkšanu vai būvēšanu. Uzskatu, ka tas ir visideālākais variants — atjaunot floti, tiekot vaļā no veciem kuģiem. Turklāt patlaban Latvijas flotē esošie 180 kuģi ir optimālais skaits. Un nevajadzētu to palielināt, drīzāk gan domāt par efektīvāku izmantošanu.

— Varbūt jāpalielina zvejas iespējas?

— Nozveju palielināt nevaram, jo tas nav tikai mūsu valsts, bet visu Baltijas valstu jautājums. Zinātnieki novērtē, cik lieli ir zivju krājumi, un pēc tā tiek noteikti limiti, sadalītas nacionālās kvotas. Palielināt nozveju varam, tikai kvotas atņemot kādam vai nopērkot no citām valstīm. Bet patlaban neviens nav gatavs savus resursus atdot. Un arī mēs nevaram būt pārāk izšķērdīgi, lai atdotu savus resursus.

— Varbūt tāpēc sarunas ar Igauniju par zveju līcī rit tik smagi?

— Igaunijai nav pamata pārmetumiem. Mēs uzskatām, ka Rīgas jūras līcis ir vienota zona. Un mēs vēlamies savus limitus, savas zvejas iespējas realizēt Igaunijas zonā. Viņi savukārt vēlējās, un mēs bijām ar mieru piekrist, ka igauņi varētu Latvijas ūdeņos zvejot mencas. Bieži vien ir tā, ka, zvejojot mūsu zonā, zvejniekiem ir pustukši lomi, jo zivis atrodas turpat netālu igauņu ūdeņos. Turpinot zveju tur, nenāktos nākt krastā ar pustukšu lomu. Diemžēl igauņu nostāja nav labvēlīga zvejas iespēju apmaiņai Rīgas jūras līcī, drīzāk Baltijas jūrā varam mainīties, kā mums tīk. Patlaban sarunas beigušās ar to, ka turpināsim konsultācijas.

— Vai ar lietuviešiem konfliktsituācijas nav?

— Jā, mēs esam plānojuši sagatavot līgumu. Bet nekādu domstarpību mums nav. Mēs dalām naftu, bet zivis mēs dalījuši neesam.

Zivju pārstrāde — veiksmīgākā nozare

Zivju produkcijas pārstrādē nav pārāk liels ražošanas pieaugums, izņemot atsevišķas pozīcijas. Bet ir arī kritums dažos produkcijas veidos, ko nosaka okeāna zvejas samazināšanās. Jāatzīst, ka zivju pārstrāde uzņēmumos ir palielinājusies — īpaši konservu ražošanā par 42,2 procentiem. Kopumā saražoti 53 700 t zivju konservu. ( l995. gadā — 37 800 t).

Ir liels gandarījums par privatizētajiem valsts uzņēmumiem, kas ļoti ātri tikuši uz viļņa, piemēram, akciju sabiedrība “Kaija”, “Rojas zivju konservu rūpnīca”, “Salacgrīva— 95”. Salīdzinot ar bijušo zvejnieku kolhozu cehiem, tie daudz vēlāk tika privatizēti, tomēr ļoti ātri panāca tos, kas bija uzsākuši privāto biznesu agrāk.

— Lielākā daļa saražotās produkcijas tiek eksportēta.

— Jā, tie ir 90 līdz 95 procenti. Kāda ir bilance? l993. gadā eksportēta produkcija par 44 miljoniem , 1994. gadā — par 61 miljonu, 1995. gadā — par 90 miljoniem un 1996. gadā — par 130 miljoniem dolāru. Ja eksports ir lielāks nekā imports, tas ir apliecinājums tam, ka strādājam ar savām izejvielām. Raksturīgi, ka Latvijā vairāk iedzīvotāju pērk kulinārijas izstrādājumus — zivis dažādās marinādēs, majonēzē utt. Pērn par ceturtdaļu vairāk pirktas zivis marinādēs un garšvielu sālījumā. Arvien vairāk tiek patērēti saldētie jūras produkti.

— Runājot par zivju produkcijas eksportu, izskan pārmetumi, ka līgumā ar Ukrainu aizmirsts pieminēt zivju produkcija.

— Mēs ļoti vēlētos, lai tā būtu. Uz Ukrainu eksportējam 17 procentus no kopējās eksportējamās zivju produkcijas, bet uz Krieviju — 55 procentus. Tātad Ukraina ir mūsu otra lielākā eksporta partnere. Sarunās izskan arī Ukrainas vēlēšanās eksportēt uz Latviju pārtikas preces. Latvijas valsts politika ir tāda, ka mēs diez vai gribam šo lauksaimniecības produkciju redzēt, kamēr nespējam ar to konkurēt.

— Parafējot līgumu ar Eiropas Savienību, izskanēja doma, ka pavērsies ceļs eksportam uz Rietumiem.

— Runa ir par kopuzņēmumos ražoto zivju produkciju, kurai būs priekšrocības, pārdodot to Rietumu tirgū. Tad acīmredzot Rietumu partneris to varētu nodrošināt. Svarīgi, lai mums būtu dažādi tirgi. Jo, tikko radīsies politiskas barjeras, tā būs grūtības ar produkcijas realizāciju Austrumos. Tajā pašā laikā jāatzīst, ka Eiropas tirgus ir pārpildīts ar zivju produkciju. Vajadzīgs milzīgs darbs, lai iekļūtu šai tirgū. Kāda veida produkciju tur varam piedāvāt? Vai to, ko dodam uz Krievijas tirgu? Tajā pašā laikā nevajadzētu būt tikai “Šprotēm eļļā”. Vienīgi, ja mēs to piedāvājam kā nacionālo produktu. Un, ja cilvēkiem garšo, tad ar laiku varētu arī iekarot Eiropas tirgu. Tirdzniecības līgumā ar Eiropas Savienību ir paredzēts eksportēt tieši “Šprotes eļļā.” Atsevišķi uzņēmumi domā par cita veida iepakojuma ieviešanu, lai varētu piedāvāt dažādu zivju produkciju rietumvalstīm. Patlaban mūsu tirdzniecības partneres ir Kanāda, Austrālija, Turcija un citas valstis. Tas, ka mēs koncentrējamies tikai uz vienu tirgu, nav tas labākais.

Aizsargāt un palielināt zivju krājumus

— Pagājušajā gadā tika nodibināts Zivju fonds. Kādas bijušas tā aktivitātes?

— Darbība uzsākta veiksmīgi. Pirmos projektus sākām skatīt jūnijā. Protams, mēs darbojamies tajos ietvaros, kam fonds ir paredzēts, — zivju krājumu izpētei, atražošanai un aizsardzības nodrošināšanai. Vides inspekciju darba materiālajai nodrošināšanai tika iegādātas 13 automašīnas “Ņiva”, rācijas, motorlaivas utt. Bez tam Zivju fonds piedalījās Amatas upē zivju ceļa izbūvē lašveidīgajām zivīm. Piešķirti līdzekļi zivju atlanta izveidei. Daļēji finansēta filmas par zvejniecību “Sāļā dzīve” uzņemšana. Šogad uzsākām makšķerēšanas organizēšanu — pārdodot makšķerēšanas kartes. Vajadzētu rūpēties par servisa uzlabošanu, vairumā gadījumu to ir jārada. Makšķerēšana ir viens no izplatītākajiem tūristu piesaistīšanas veidiem Eiropā.

— Kāds ir fonda atbalsts zivju audzētavām?

— Protams, ir liels atbalsts zivju audzētavu attīstībai, remontam, cehu rekonstrukcijai, ūdens apgādes sistēmu uzlabošanai, projektēšanas darbiem, arī zivju barības iegādei. Budžeta līdzekļi bija tik niecīgi, ka nebija vairs iespējams iegādāties speciālo zivju barību. Tas bija pērn.

Šogad Zivju fonda slodze ir vēl lielāka, jo sakarā ar bezdeficīta budžetu audzētavām noņemts finansējums saimnieciskām vajadzībām. Mums jāmeklē visas iespējas, lai arī turpmāk nodrošinātu zivju audzētavu darbību.Vienīgi no budžeta līdzekļiem tiek segtas darbinieku algas un nodokļi. Savukārt visu tehnisko nodrošinājumu esam uzņēmušies mēs. Tās ir lielas naudas summas, un līdz ar to jāsamazina palīdzība citos darbības veidos.

Vienu projektu par zivju uzskaites nodrošināšanu sagatavojām kopā ar Jūras vides pārvaldi, institūtu un ceram uz sadarbību ar Vides aizsardzības fondu. Mūsu mērķis — panākt zivju uzskaites nodrošināšanu ostās, pārorientējot šo kontroli jūrā, skraidīšanu pakaļ zvejniekiem. Lai zvejnieks, ienākot ostā, iesniedz deklarāciju, kurā uzrādīts, cik zivju uz borta. Tātad tas viss tiek fiksēts, un mēs varam uzskaitīt visas zivju sugas. Projekta realizācijā piedalās Zivju un Vides fonds. Paredzēta datorizēta sistēma, ar faksiem, lai no jūras var ziņot un sekot šiem procesiem. Šis projekts ir viens no ES veidiem, kā tiek kontrolēta nozveja, un to paredz ieviest visām dalībvalstīm. Papildus tam ir jāievēro starptautiskās jūras zvejnieku komisijas prasības par mencu uzskaiti ostās. Arī tas mums ir jāievieš. Šo projektu atbalstīs Dānijas pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības ministrija, kas ir gatava finansēt vienu tehniskās palīdzības projektu.

Zivsaimniecības perspektīvās darbības virzieni

— Kādus uzdevumus jūs izvirzāt nozarei šajā gadā?

— Tā būtu sadarbības sākšana ar Igauniju, līguma slēgšana ar Lietuvu. Mūsu pievienošanās Austrumeiropas zivju tirgus informācijas sistēmai. Pasaules pārtikas un lauksaimniecības organizācija organizē šo projektu ar Dānijas valdības finansējumu. Kopenhāgenā ir izveidots datorcentrs, un ir paredzēts ar tā palīdzību sasaistīt visas Austrumeiropas valstis — Ungāriju, Krieviju, Poliju utt. Tajā pašā laikā arī Skandināvijas valstis ir vienotā datorsistēmā, kur arī mēs varēsim iepazīties ar tirgus situāciju un cenām. Mēs uzņemamies atbildību sniegt savu informāciju par produkcijas apjomiem un cenām utt. Mēs saņemsim informāciju, radīsies iespēja piedalīties starptautiskajās konferencēs. Par to mums nekas nebūs jāmaksā. Projekts ilgs trīs gadus. Kā vienu no pēdējiem šo līgumu ar Pasaules pārtikas un lauksaimniecības organizāciju ir parakstījis zvejniecības valsts ministrs Ivars Amoliņš un, mēs centīsimies tuvākajā laikā uzsākt šo darbu, lai pēc iespējas ātrāk iesaistītos šajā sistēmā. Aprīlī ir paredzēta sanāksme tām valstīm, kas parakstījuzivsaimniecībasšas līgumu.

Šogad izstrādāsim zivsaimniecības attīstības valsts programmas līdz 2010 gadam piecas apakšprogrammas.Tās ir — Baltijas jūras un tās piekrastes zvejas flotes attīstības programma, flotes atjaunošana, zivrūpniecības attīstība, zivsaimniecības zinātnes un izglītības, dabas aizsardzības programma saistībā ar zivsaimniecību, vides un zivju resursu aizsardzību. Un reizē varēsim parādīt, cik lieli līdzekļi nepieciešami šīs nozares attīstībai.

Paredzēts izveidot produkcijas kvalitātes inspekciju, kas tiktu akreditēta Eiropas Savienībā un tās sertifikāts atzīts ES dalībvalstīs. Patlaban tādu esam sākuši veidot sadarbībā ar Valsts veterināro departamentu. Ieplānota arī uzņēmējdarbības licencēšana. Mēs sākam strādāt ar ES direktīvu par kopējo zvejniecības politiku. Vairāk vai mazāk jau saskaramies ar to mūsu kopējās starptautiskajās attiecībās.

Pārējie pasākumi — pārstāvniecība starptautiskajās organizācijās, cīņa par Latvijas nacionālo kvotu, līgumi ar ES, Krieviju, Igauniju, sadarbības projekts ar Dāniju. Veicināt un turpināt sadarboties ar pašvaldībām, kurām mēs esam nodevuši resursu pārzināšanu vietējos ūdeņos. Lai mums vienam ar otru būtu kontakts, lai zinātu, kas tur notiek.

Svarīgi arī pilnveidot zvejas tiesību nomas jautājumus, lai veicinātu limitu pilnvērtīgu izmantošanu.

— Kādai vajadzētu būt valsts politikai, lai sekmētu nozares attīstību?

— Galvenās problēmas ir ražošanā, kas varbūt neietilpst ministrijas jautājumu lokā. Tajā pašā laikā pēc tikšanās Zivsaimnieku asociācijā pēc mūsu kopējā vienošanās protokola, kas pērn tika sastādīts, mums tomēr vajadzētu censties risināt šos jautājumus. Patlaban Valsts zivsaimniecības pārvaldē pieņemts cilvēks, kas nodarbosies ar šiem ekonomiskajiem jautājumiem. Galvenais ir akcīzes nodokļa atmaksāšana. Tā iekasēšana ievērojami sadārdzina zivju vērtību. Kuģi iet jūrā, bet jāmaksā akcīzes nodoklis par autoceļu izmantošanu! Pārvaldē cilvēki strādā un centīsimies kaut ko darīt. Zvejniecības valsts ministrs vēl pagājušā gada beigās sagatavoja materiālus, kas iesniegti Saeimā izskatīšanai.

Nobeigumā gribu teikt, ka zvejnieki justu valdības atbalstu, ja beidzot nozares attīstības koncepcija tiktu apstiprināta Ministru kabinetā.

Ingrīda Rumbēna,

“LV” nozares redaktore