Par labklājības ministra izteikumiem par Valsts prezidenta ierosinājumu

Pēdējās dienās masu informācijas līdzekļos parādījušies pārsteidzoši labklājības ministra izteikumi par Valsts prezidenta ierosinājumu grozīt likuma “Par valsts pensijām” Pārejas noteikumus, kas attiecas uz pensiju aprēķināšanu pārejas periodā līdz likuma pilnīgai ieviešanai. Ministra izteikumi sagroza Valsts prezidenta ierosinājuma būtību.

Valsts prezidenta iniciatīva vērsta uz to, lai pensiju apmērs būtu pēc iespējas atbilstošāks katras personas darba ieguldījumam un izdarītajām apdrošināšanas iemaksām. Tā nav radusies pēkšņi un negaidīti. Par neapmierinātību ar pašreizējo pensiju aprēķināšanas kārtību un situācijas nopietnību liecina daudzās vēstules, kuras saņem ne tikai Valsts prezidents, bet arī Saeimas deputāti un valdības locekļi. Varbūt vienīgi labklājības ministram nekas nav bijis zināms par pensiju aprēķināšanas kārtības nepilnībām.

Valsts prezidents nevar vienaldzīgi novērot situāciju, kāda veidojas likuma nepilnību dēļ. Fakts, ka Valsts prezidents domā par iespējamiem grozījumiem, kas uzlabotu vairākuma pensijā aizejošo personu stāvokli un nevairotu maznodrošinātu iedzīvotāju slāņa paplašināšanos, netika slēpts. Turklāt likuma grozījumu apspriešanā un izvērtēšanā iesaistījās arī Labklājības ministrijas speciālisti.

Vienlaikus jāatzīmē, ka atzīstamu aktivitāti un ieinteresētību ir izrādījusi arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, kas ir uzsākusi Saeimai iesniegto priekšlikumu apkopošanu un izvērtēšanu.

Šādā situācijā pilnīgi nevietā ir labklājības ministra izteikumi, kas rada bažas par ministra neieinteresētību situācijas uzlabošanā un nevēlēšanos redzēt patieso situāciju.

Gribam cerēt, ka labklājības ministra pārsteidzīgie izteikumi radušies pirms iepazīšanās ar Valsts prezidenta vēstuli, kas adresēta Saeimas Prezidijam, un nav pamatoti ar vēlmi ierobežot Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību realizāciju.

Ivars Millers,

Valsts prezidenta

Kancelejas vadītājs

1997. gada 9. aprīlī