SAEIMĀ

Informācija

Par Saeimas Prezidija 1997.gada 7.aprīļa sēdi

1. Sēdē izskatīja sešus saņemtos likumprojektus, par kuriem Prezidijs līdz ar savu atzinumu par to tālākvirzīšanu ziņos Saeimas sēdē.

2. Prezidijs izskatīja Valsts prezidenta motivēto rakstu Saeimas priekšsēdētājam, kurā Valsts prezidents saskaņā ar Satversmes 71.pantu prasa likuma “Grozījumi likumā “Par izlozēm un azartspēlēm” otrreizēju caurlūkošanu.

Minēto jautājumu iekļāva Saeimas 1997.gada 10.aprīļa sēdes darba kārtībā.

3. Saeimas Prezidijs apstiprināja izsludināšanai Saeimas 1997.gada 10.aprīļa sēdes darba kārtību.

4. Saeimas Prezidijs apstiprināja izsludināšanai Saeimas 1997.gada 10.aprīļa sēdes (pulksten 17.30) darba kārtību.

5. Apstiprināja Saimnieciskās komisijas lēmumu par līdzekļu piešķiršanu līgumdarbu apmaksai aprīlī Saeimas komisijai, kas izstrādās projektu Satversmes otrajai daļai par cilvēktiesībām.

6. Pieņēma zināšanai informāciju par to, ka par Saeimas komisijas, kas izstrādās projektu Satversmes otrajai daļai par cilvēktiesībām, priekšsēdētāja biedru ievēlēta A.Seile un par sekretāru — K.Čerāns.

7. Pieņēma zināšanai informāciju par to, ka frakcija “Latvijas ceļš” izvirzījusi J.Bunkša kandidatūru darbam parlamentārajā izmeklēšanas komisijā, kas noskaidros G-24 kredīta piešķiršanas pareizību un tā maksāšanas iespējas.

8. Pieņēma zināšanai informāciju par to, ka frakcija “Latvijas ceļš” izvirzījusi A.Panteļējeva kandidatūru darbam parlamentārajā izmeklēšanas komisijā, kas izvērtēs a/s “Latvijas Unibanka” un valsts a/s “Latvijas Krājbanka” privatizācijas likumību un atbilstību valsts un sabiedrības interesēm.

9. Izskatīja Induļa Roņa iesniegumu, kurā lūgta atļauja Latvijas Republikas Saeimas arhīvā iepazīties ar dokumentiem, kas nepieciešami grāmatas pabeigšanai.

Prezidijs nolēma atļaut Indulim Ronim iepazīties Saeimas arhīvā ar viņu interesējošiem dokumentiem un uzdeva Saeimas Kancelejai to tehniski noorganizēt.

10. Pieņēma izdevumu tāmi Eiropas Padomes Parlamentu asamblejas Baltijas valstu delegāciju sanāksmei Rīgā 1997.gada 11.aprīlī.

11. Pieņēma izdevumu tāmi Īrijas parlamenta Ārlietu komisijas vizītei Rīgā 1997.gada 13. un 14.aprīlī.

12. Izskatīja deputātu iesniegumus un attaisnoja kavējumus: J.Ādamsonam (Saeimas 25.marta sēdē); J.Celmiņam (Saeimas 24.marta sēdē un sēdes turpinājumā 25.martā); A.Čepānim (Saeimas 25.marta sēdē); A.Kiršteinam (Saeimas 24.marta sēdē); A.Krastiņam (Saeimas 24.marta sēdē un sēdes turpinājumā 25.martā); R.Zīlem (Saeimas 6.marta sēdē, 10.marta ārkārtas sēdē, 13.marta sēdē, 20.marta sēdē, 24.marta sēdē un sēdes turpinājumā 25.martā).

13. Piešķīra komandējumus:

1) Eiropas Padomes Parlamentu asamblejas Latvijas delegācijas vadītājam J.Sinkam, delegācijas locekļiem A.Rugātei, A.Lambergam un delegācijas sekretārei S.Kalniņai laikā no 1997.gada 11.maija līdz 13.maijam uz Eiropas Padomes semināru Stokholmā (Zviedrija);

2) Baltijas asamblejas ģenerālsekretārei A.Karnupai 1997.gada 10. un 11.aprīlī uz Baltijas asamblejas un Baltijas Ministru padomes apspriedi Tallinā (Igaunija);

3) Baltijas asamblejas ģenerālsekretārei A.Karnupai un Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sekretārei A.Jankevicai 1997.gada 8. un 9.aprīlī uz Baltijas asamblejas sekretariāta sēdi Tallinā (Igaunija).

14. Pieņēma zināšanai informāciju par A.Čepāņa vadītās Latvijas Republikas Saeimas delegācijas vizīti Ķīnas Tautas Republikā laikā no 1997.gada 17.marta līdz 23.martam.

Saeimas sekretārs I.Daudišs

Par 1997.gada 10.aprīļa dienas sēdes darba kārtību

Sēdes sākums — pulksten 9

I. Prezidija ziņojumi

Par saņemtajiem likumprojektiem

1. 1. Likumprojekts “Par Latvijas valsts ģerboni”. (Reģ. nr.691) (dok. nr.2401; nr.2401a) Juridiskā komisija

2. 2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā””. (Reģ. nr.692) (dok. nr.2408; nr.2408a) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

3. 3. Likumprojekts “Par Konvenciju par samierināšanu un arbitrāžu EDSA ietvaros”. (Reģ. nr.693) (dok. nr.2410; nr.2410a) Ministru kabinets

4. 4. Likumprojekts “Par Konvenciju par ieguldījumu strīdu izšķiršanu starp valstīm un citu valstu pilsoņiem (ICSID)”. (Reģ. nr.694) (dok. nr.2414; nr.2414a) Ministru kabinets

5. 5. Likumprojekts “Robežsardzes likums”. (Reģ. nr.695) (dok. nr.2416; nr.2416a) Ministru kabinets

6. 6. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””. (Reģ. nr.696) (dok. nr.2418; 2418a) Deputāti K.Druva, V.Gredzens, R.Apalups, P.Kļaviņš, M.Vītols

II. Par likuma otrreizēju caurlūkošanu

7. Likums “Grozījumi likumā “Par izlozēm un azartspēlēm””. (Reģ. nr.514) (dok. nr.2411; nr.2411a)

III. Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana

8. 1. Lēmuma projekts “Par Latgales apgabaltiesas tiesnešu apstiprināšanu”. (dok. nr.2412) Juridiskā komisija

9. 2. Lēmuma projekts “Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu apstiprināšanu”. (dok. nr.2413) Juridiskā komisija

IV. Pieprasījumu komisijas atzinums

10. Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu K.Čerāna, O.Kostandas, E.Grīnberga, E.Zelgalvja, J.Kazāka, J.Mauliņa, A.Golubova, O.Deņisova, G.Valdmaņa un A.Bartaševiča iesniegto pieprasījumu Ministru prezidentam A.Šķēlem par Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedru, ministru, valsts ministru un parlamentāro sekretāru algu paaugstināšanu. (dok. nr.2394; nr.2394a; nr.2394b)

V. Likumprojektu izskatīšana

11. 1. Likumprojekts “Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Satversme”. (Reģ. nr.641) (2.lasījums) (Steidzams) (dok. nr.2195; nr.2407) Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

12. 2. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu”. (Reģ. nr.660) (2.lasījums) (Steidzams) (dok. nr.2256; nr.2390) Aizsardzības un iekšlietu komisija

13. 3. Likumprojekts “Farmācijas likums”. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.101) (Reģ. nr.210) (3.lasījums) (dok. nr.2392) Sociālo un darba lietu komisija

14. 4. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodarbinātību””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.16) (Reģ. nr.602) (2.lasījums) (dok. nr.2024; nr.2404; nr.2404a) Sociālo un darba lietu komisija

15. 5. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem””. (Reģ. nr.654) (1.lasījums) (dok. nr.2238; nr.2238b) Deputāti J.Dobelis, P.Tabūns, A.Lambergs, A.Seile, I.Emsis

6. Alternatīvais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem””. (Reģ. nr.690) (1.lasījums) (dok. nr.2396) Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

16. 7. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. (Reģ. nr.621) (1.lasījums) (dok. nr.2077; nr.2400) Juridiskā komisija

17. 8. Likumprojekts “Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”. (Reģ. nr.548) (2.lasījums) (dok. nr.1770; nr.2402) Ārlietu komisija

18. 9. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību””. (Reģ. nr.662) (1.lasījums) (dok. nr.2262; nr.2409) Sociālo un darba lietu komisija

VI. Patstāvīgie priekšlikumi

19. Lēmuma projekts “Par Veras Grigorjevas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok. nr.2403) Pilsonības likuma izpildes komisija

Par 1997.gada 10.aprīļa vakara sēdes darba kārtību

Sēdes sākums pulksten 17.30

1. Jautājums nr.154

Deputāti Dz.Ābiķis, Ģ.Kristovskis, A.Panteļējevs, J.Ābele, E.Inkēns —

Ministru prezidentam A.Šķēles kungam:

Par nepieciešamību steidzami Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā tiks iepirkti koģenerācijas staciju ražotās elektroenerģijas pārpalikumi

Ministru prezidenta kungs!

Ministru kabinets Satversmes 81.panta kārtībā izdevis Noteikumus nr.23 un apturējis likumā “Par Uzņēmējdarbību enerģētikā” noteikto kārtību, kas noteica, ka mazas jaudas koģenerācijas staciju (ar jaudu no 1 līdz 12 megavatiem) saražoto elektroenerģijas pārpalikumu uzpērk valsts elektropārvaldes tīklā par divkārša tarifa iepirkuma cenu pirmajos astoņos koģenerācijas staciju ekspluatācijas gados.

Ministru kabineta noteikumi nr.23 nosaka, ka turpmāk koģenerācijas staciju elektroenerģijas pārpalikumus elektrotīklā iepirks Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Diemžēl jākonstatē, ka šādu kārtību Ministru kabinets joprojām nav noteicis!!!, neskatoties uz to, ka pirms likumā “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā” noteiktās kārtības apturēšanas, šāda kārtība bija ne tikai jānosaka, bet arī jāizstrādā politika, kā atrisināt to uzņēmēju problēmas, kas līdz šim saskaņā ar veco kārtību bija uzsākuši koģenerācijas staciju projektus un saņēmuši investīcijas to realizācijai!

Ņemot vērā to, ka frakcijas “Latvijas ceļš” rīcībā ir dati par vairākiem valstiski nozīmīgiem koģenerācijas projektiem (kopapjomā par aptuveni 6 miljoniem USD), kuru realizācija ir apdraudēta, jo Ministru kabineta rīcības rezultātā tiek apšaubīta investīciju stabilitāte Latvijā, prasām steidzami noteikt Ministru kabineta kārtību, kā tiks iepirkti koģenerācijas staciju ražotās elektroenerģijas pārpalikumi.

2. Jautājums nr.158

Deputāti A.Golubovs, M.Bekasovs, O.Deņisovs, L.Stašs, J.Urbanovičs —

Ministru prezidentam A.Šķēles kungam,

finansu ministram R.Zīles kungam,

ekonomikas ministram G.Krasta kungam

Par privatizācijas sertifikātu, kuri saņemti par zemi, apmaksu

Sakarā ar to bijušo zemes īpašnieku, kā arī viņu mantinieku pieteikumiem, kas saņēma privatizācijas sertifikātus par zemi, lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Vai ir sākusies sertifikātu par zemi apmaksa?

2. Kādos apjomos jau ir izdarīti maksājumi?

3. Vai eksistē kādi grafiki vai prognozes privatizācijas sertifikātu par zemi apmaksai?

4. Kad valdība plāno pilnībā apmaksāt šos sertifikātus?

3. Jautājums nr.170

Deputāti M.Bekasovs, O.Deņisovs, A.Golubovs, M.Lujāns, L.Stašs —

aizsardzības ministram A.Krastiņa kungam

Par statistiku, cik Latvijas Republikas armijā ir bojā gājušo no 1995.—1996.gadā iesauktajiem kareivjiem, un kompensāciju izmaksām to ģimenēm

Godājamais Krastiņa kungs!

Lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1) Vai Jūsu rīcībā ir statistika par visiem Latvijas Republikas armijā bojā gājušajiem iesauktajiem 1995. — 1996.gadā?

2) Vai visu bojā gājušo ģimenes ir saņēmušas kompensācijas? Ja nav, tad kāpēc?

3) Cik cilvēkiem šādas kompensācijas ir izmaksātas pēdējo divu gadu laikā un cik liela ir šī summa?

4. Jautājums nr.171

Deputāti K.Čerāns, J.Mauliņš, J.Kušnere, I.Liepa, E.Zelgalvis —

Ministru prezidentam A.Šķēlem,

ekonomikas ministram G.Krastam

Par Ministru kabineta 04.03.97. sēdes protokolā 26.¤ minēto rīkojumu par Ls 100 000 izmantošanu no Valsts īpašuma privatizācijas fonda

Godātais Šķēles kungs!

Godātais Krasta kungs!

1. Lūdzam iepazīstināt deputātus ar Ministru kabineta 04.03.97. sēdes protokola 26.¤ minēto rīkojumu par Ls 100 000 izmantošanu no Valsts īpašuma privatizācijas fonda.

2. Kādiem mērķiem šie līdzekļi Ls 100 000 tika izlietoti?

3. Uz kāda likuma un kāda tā panta pamata Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par minētā rīkojuma nepublicēšanu?

Vai šāds Ministru kabineta lēmums par valsts līdzekļu tērēšanas slepeniem mērķiem nav pretrunā ar likuma “Par valsts noslēpumu”, vai arī citiem tiesību aktiem?

Jautājuma steidzamības motivācija:

Nepieciešams nodrošināt valsts līdzekļu izmantošanas caurspīdīgumu.

5. Jautājums nr.172

Deputāti O.Kostanda, K.Čerāns, J.Mauliņš, E.Grīnbergs, E.Zelgalvis —

ārlietu ministram V.Birkavam

Par kritērijiem, pēc kādiem tika veidota Saeimas delegācija vizītei uz Ķīnu

1. Vai Ārlietu ministrija piedalījās Saeimas priekšsēdētāja A.Čepāņa vadītās parlamentāriešu delegācijas vizītes organizēšanā uz Ķīnu?

2. Pēc kādiem kritērijiem tika veidota Saeimas delegācija? Vai tā ir tikai nejaušība, ka delegācijas sastāvā ir bijušie augsta ranga kompartijas funkcionāri?

3. Vai, izvēloties pārstāvjus Saeimas delegācijai, tika ņemtas vērā radnieciskās saites, proti, tas, ka Saeimas priekšsēdētāja A.Čepāņa māsasvīrs ir deputāts O.Dunkers?

4. Kas sagatavoja to jautājumu loku, kas kārtojami Saeimas delegācijai? Kā Jūs vērtējat A.Čepāņa paziņojumu, ka viens no vizītes mērķiem ir cerība “palielināt Ķīnas kuģu līnijas jaudu no Hamburgas uz Rīgu, lai sekmētu Ķīnas tranzītu” (“Diena”, 97.17.03.)? Vai Latvijas parlamentārieši ir kļuvuši par Ķīnas kuģu kompānijas lobijiem? Kā Jūs vērtējat arī pārējos A.Čepāņa pasludinātos vizītes mērķus?

Steidzama jautājuma motivācija.

Latvijas valstij ir svarīgi veidot labas attiecības ar citām valstīm. Taču pārsteidzoša ir Saeimas delegācijas vizīte uz Ķīnu. Nav saprotams, vai parlamentāriešiem jābrauc uz Ķīnu organizēt ekonomiskus projektus; šķiet, tas ir citu valsts institūciju pienākums. Neizprotama ir delegācijas dalībnieku izvēle — zinot to, ka Ķīnā joprojām valda komunistiskā ideoloģija, ir pārsteidzoši, ka Saeimas delegāciju veido bijušie augsta ranga kompartijas funkcionāri, kas vienlaikus ir arī radinieki. Vai tas ir labākais veids Latvijas Ārpolitikas koncepcijas īstenošanai?

6. Jautājums nr.173

Deputāti A.Rubins, L.Ozoliņš, O.Deņisovs, I.Liepa, A.Saulītis, A.Golubovs —

Ministru prezidentam A.Šķēles kungam

Par sociālo slimību pieaugumu Latvijā

1. Kā Jūs izskaidrojat, ka Jūsu valdīšanas laikā Latvijā strauji pieaug sociālās slimības — tuberkuloze, sifiliss, kašķis.

7. Jautājums nr.174

Deputāti A.Rubins, E.Zelgalvis, J.Ādamsons, G.Valdmanis, L.Ozoliņš —

Ministru prezidentam A.Šķēlem,

Latvijas Bankas prezidentam E.Repšem

Par jautājumiem, kas saistīti ar Latvijas Krājbankas privatizāciju

1. Cik miljonus latu no valsts budžeta ik gadus, sākot ar 1992.gadu, ir saņēmusi Latvijas Krājbanka?

2. Vai tas ir iedzīvotāju interesēs, ka Latvijas Krājbankai tiks dotas ekskluzīvas tiesības reanimācijas nolūkos piedalīties viesnīcas “Latvija”, “Staburadze”, “Latvijas gāze”, “Latvijas kuģniecība”, “Latvenergo” privatizēšanā?

3. Kā, pēc Jūsu domām, ir savienojami augstāk minētie punkti?

4. Kā Latvijas Privatizācijas aģentūra var būt a/s “Latvijas Krājbankas” vislielākais akcionārs — 74,55%?

5. Un vēlreiz mēs Jums jautājam, kam konkrēti izdevīga un kādu konkrētu labumu iegūs Latvijas iedzīvotāji no Latvijas Krājbankas privatizācijas?

8. Jautājums nr.175

Deputāti O.Kostanda, E.Grīnbergs, J.Mauliņš, E.Zelgalvis, I.Liepa —

Ministru prezidentam A.Šķēlem

Par Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedru, ministru, valsts ministru un parlamentāro sekretāru algu paaugstināšanu

1. Vai Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedru, ministru, valsts ministru un parlamentāro sekretāru algu paaugstināšana atbilst plaši reklamētajai valsts bezdeficīta budžeta veidošanas nepieciešamībai?

2. Saskaņā ar kādiem kritērijiem noteikts gandrīz divkāršs algu palielinājums, nosakot Ministru prezidenta algas lielumu Ls 650, Ministru prezidenta biedru — Ls 650, ministru — Ls 615, valsts ministru — Ls 540, parlamentāro sekretāru — Ls 450 apjomā, nosakot visiem vēl papildus reprezentācijas naudu Ls 55 mēnesī?

3. Vai, Jūsuprāt, liekie līdzekļi valsts budžetā nebūtu jāparedz sociālās aizsardzības, veselības aizsardzības, represēto, invalīdu, pensionāru u.c. stāvokļa uzlabošanai?

Steidzama jautājuma motivācija.

Aizbildinoties ar bezdeficīta budžeta veidošanas nepieciešamību, tiek samazināti asignējumi sociālajai aizsardzībai un veselības aizsardzībai, likvidēti vai samazināti pabalsti invalīdiem, pensionāriem, mazturīgajiem iedzīvotājiem u.c. Vienlaikus kopš šā gada 1.marta gandrīz divkārt palielinātas algas Ministru prezidentam, Ministru prezidenta biedriem, ministriem, valsts ministriem, parlamentārajiem sekretāriem. Vai uz valsts augstākajām amatpersonām nav attiecināma prasība taupīt valsts līdzekļus?

9. Jautājums nr.176

Deputāti L.Kuprijanova, R.Leitena, V.Stikuts, V.Nagobads, J.Strods, A.Saulītis, E.Jurkāns, E.Bāns, I.Ķezbers —

Latvijas Bankas prezidentam E.Repšem,

Ministru prezidentam A.Šķēlem

Par Depozītu banku un Centra banku

Ir pagājis zināms laiks, kad apturēta Latvijas Depozītu bankas un Centra Bankas darbība, tās pasludinātas par maksātnespējīgām.

Lūdzu paskaidrot.

1. Kāda patlaban ir situācija ar Latvijas Depozītu bankas un Centra bankas likvidāciju?

1.1. Cik līdzekļu atgūts?

1.2. Kā notiek norēķināšanās ar kreditoriem?

1.3. Vai ir ierosinātas krimināllietas un pret ko?

2. Atsevišķas kredītlietas ir cedētas Maskavas bankās. Kā notiek un vai vispār notiek sarunas par šo lietu atgriešanu? Vai ir iespējams, ka šos cedētos līdzekļus joprojām izmanto banku bijušie vadītāji, nerēķinoties ar kreditoru interesēm?

3. Latvijas Depozītu bankā atrodas arī valdības garantētie (G–24) kredīti:

3.1. Kā Latvijas Banka rūpējas par valdības tranzītkredītu nodošanu citai bankai?

3.2. Kā Latvijas Banka izskaidro to, ka G–24 kredītportfeli Latvijas Depozītu bankā auditori ir novērtējuši tik ļoti zemu, t.i., tikai 12% no visiem kredītiem būs iespējams atgriezt?

3.3. Kāpēc Latvijas Banka pieļāva, ka valdības garantētie līdzekļi ir tā izsaimniekoti?

3.4. Kas ir šie G–24 kredītu saņēmēji?

3.5. Kāda kredītu sadales komisija piešķīra šos līdzekļus (vārdiskais sastāvs)?

3.6. Vai kāds ir sodīts vai arī uzsākta izmeklēšana šajā jautājumā?

10. Jautājums nr.177

Deputāti O.Kostanda, J.Mauliņš, E.Zelgalvis, K.Čerāns, I.Liepa, E.Grīnbergs —

labklājības ministram V.Makarovam

Par Labklājības ministrijas rīcības motīviem, apmaksājot firmas “Grindex” ražotās zāles un lielā medikamentu daudzuma nosūtīšana uz pansionātu “Balvi”

God. Makarova kungs, lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kādiem pansionātiem un par kādām summām, saskaņā ar 29.11.1996. Labklājības ministrijas un firmas “Grindex” Vienošanās protokolu, Labklājības ministrija apmaksāja zāles gan firmā “Grindex” ražotās, gan par Pasaules bankas kredītu iepirktās?

2. Kāpēc pansionāts “Balvi” no medikamentiem paredzētās summas — Ls 2406,19 vērtībā par Ls 1990 saņēma tieši “nitroglycerin”, ko ražojis “Grindex” un kam lietošanas termiņš beidzās septembrī, turklāt atvestais daudzums ir tāds, kas nodrošinātu pansionātu “Balvi” ar šīm zālēm uz 5 gadiem?

3. Vai Labklājības ministrija uzskata, ka tieši “nitroglycerin” lielā daudzumā ir pansionātam “Balvi” visnepieciešamākie medikamenti?

Jautājuma steidzamības motivācija:

Nav pieļaujams, ka Labklājības ministrija nelietderīgi izšķērdē valsts līdzekļus, darbojoties kādas konkrētas firmas — “Grindex” interesēs, palīdzot atbrīvoties no nerealizētas produkcijas, kurai jau beidzas lietošanas termiņš.

11. Jautājums nr.178

Deputāti O.Deņisovs, A.Golubovs, M.Bekasovs, A.Bartaševičs, L.Stašs —

labklājības ministram V.Makarova kungam,

veselības valsts ministram J.Viņķeļa kungam

Par sanitāri epidemioloģisko situāciju Rīgā un citās Latvijas pilsētās

Godājamie kungi!

Lūdzam Jūs sniegt informāciju, kāda ir sanitāri epidemioloģiskā situācija Rīgā un citās Latvijas pilsētās un kādus konkrētus pasākumus veic Jūsu pakļautībā esošie darbinieki, lai šo situāciju uzlabotu.

Sakarā ar to lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kas ir darīts, lai samazinātu žurku un citu grauzēju — infekciju izplatītāju — populāciju pilsētās?

2. Kā izskaidrot faktu, ka Rīgas Centrālajā tirgū un K.Valdemāra ielā vakaros un naktīs skraida žurkas?

3. Kas nodarbojas ar labiekārtošanas jautājumiem pilsētās?

12. Jautājums nr.179

Deputāti A.Rubins, L.Ozoliņš, G.Valdmanis, O.Deņisovs, J.Mauliņš —

Ministru prezidentam A.Šķēles kungam

Par to Latvijas bērnu, kuri neapmeklē skolu, problēmas risinājumu meklējumiem valdībā un pārrunām ar Valsts prezidentu

Sakarā ar to, ka Jūs nepiedalījāties divās sēdēs un izglītības ministrs nebija spējīgs atbildēt uz mūsu jautājumu — par to, ka tūkstošiem Latvijas bērnu neapmeklē skolu un vai Jūs esat runājis ar prezidentu Ulmani. Mēs atkārtojam Jums jautājumu un lūdzam atbildēt.

1. Šķēles kungs, cik reizes gada laikā Jūs esat šo jautājumu pārrunājis ar prezidentu G.Ulmani, un, ja jā, tad, ko ieteica G.Ulmanis?

---

Latvijas galvenā zāle — darba un pārvērtību gaidās

Aristids Lambergs, Saeimas Saimnieciskās komisijas priekšsēdētājs — “Latvijas Vēstnesim”

Latvijas Republikas Saeimas ēkas jeb, kā mēdz sacīt, Augstā nama senākajai daļai jau ir diezgan ilgs mūžs — 130 gadu. Tā būvēta laikā no 1863. līdz 1867. gadam eklektiskā florenciešu renesanses stilā pēc arhitektu Roberta Pflūga un Jāņa Frīdriha Baumaņa projekta. Tajā pašā vietā, kur atradās agrākais muižniecības nams, ko 1752. gadā atdeva Vidzemes guberņas bruņniecības vajadzībām. Jaunuzbūvētajā ēkā iepretī Jēkaba baznīcai līdz pat Pirmajam pasaules karam savas sanāksmes noturēja Vidzemes guberņas muižniecības pārstāvji — landtāgs. No 1900. līdz 1903. gadam pēc arhitekta Vilhelma Neimana projekta namu krietni vien paplašināja līdz Jēkaba ielai. Bet 1922. un 1923. gadā, veicot iekšējās pārbūves darbus pēc arhitekta Eižena Laubes projekta, tas tika pielāgots Latvijas valsts augstākās likumdošanas institūcijas — Saeimas — vajadzībām.

Komunistiskā režīma laikā greznajā namā bija mītne toreizējam pseidoparlamentam LPSR Augstākajai padomei, kas gan kopā sanāca vien pāris reižu gadā, lai vienbalsīgi nobalsotu par vēl augstākās instancēs sagatavotiem likumprojektiem. Arī tad vairākkārt notika lieli pārbūves un labiekārtošanas darbi, cik vien iespējams likvidējot “pagātnes paliekas”. Piemēram, diametrāli pretējā virzienā tika pavērsts galvenās deputātu sēžu zāles izkārtojums.

Atjaunojoties Latvijas Republikas neatkarībai un Saeimai atkal kļūstot par patiesi augstāko valsts varas funkciju īstenotāju, arvien aktuālāks kļuva jautājums par mūsu parlamenta nama atjaunošanu kādreizējā izskatā un vienlaikus tā atbilstību mūsdienu politiskajām un tehniskajām prasībām. Īpaši tas attiecas uz pašu galveno telpu — Saeimas sēžu zāli.

Vairāk nekā piecus gadus pie šīs zāles rekonstrukcijas un modernizācijas projektiem ir strādājis arhitekts Andris Veidemanis. Tagad viņa priekšlikumus beidzot sāks īstenot. Jau šogad Saeimas plenārsēžu zāle kļūs pavisam citāda. Par paveikto un veicamo “Latvijas Vēstnesim” pastāstīja Saeimas Saimnieciskās komisijas priekšsēdētājs Aristids Lambergs:

— Visu veicamo darbu mērķis ir Saeimas nama galvenās un lielākās zāles — plenārsēžu zāles — rekonstrukcija un modernizācija. Zāles izkārtojums līdz ar to tiks pagriezts par 90 grādiem. Tas ir pats būtiskākais. Tāds sēdvietu rindu izvietojums nekad ēkas vēsturē nav bijis. Saeimas Prezidijs sēdēs iepretī zāles ārlogiem, bet deputātu krēslu rindas būs izvietotas puslokā amfiteātra veidā — ar mugurpusi pret logiem, kas vērsti uz Jēkaba baznīcu. Deputātu vietas būs trijās rindās, turklāt katra nākamā tiks paaugstināta par 15 centimetriem. Bet tajā zāles daļā, kur pašlaik sēž Prezidijs, būs vietas presei un skatītājiem. Protams, paredzētas arī vietas Valsts prezidentam, valdībai, datortehnikas apkalpotājiem un tā tālāk. ( Projekta rasējums — attēls pa labi. )

Deputātu vietas būs krietni lielākas nekā pašlaik. Galdi būs stacionāri ( apakšējā attēlā pa kreisi ), bet krēsli — pabīdāmi. Turpmāk deputāti būs vidēji divreiz tuvāk Prezidijam nekā tagad. Katram deputātam būs ierīkota arī jauna, moderna balsošanas un cita vajadzīga tehniskā iekārta, kādu lieto daudzos Eiropas parlamentos. Katram priekšā būs savs skaļrunis — līdz ar to daudz labāka būs dzirdamība. Deputāti varēs runāt mikrofonā arī no savas vietas. Nebūs vairs katru reizi jāskrien uz tribīni. Tādējādi ietaupīsim laiku. Būs arī rozete, kur pievienot savu datoru, ar ko strādājot vairs nevajadzēs milzīgu papīru kaudzi.

Arī Saeimas priekšsēdētājam uz Prezidija galda būs priekšā dators. Modernās balsošanas iekārtas parādīs, kā katrs ir balsojis — gan pēc novietojuma, bet ne pēc uzvārda.

Lai atjaunotu Saeimas galveno zāli kādreizējā vēsturiskajā izskatā, tur, kur pašlaik ir Prezidijs, tiks izveidotas divas lielas kolonnas. Un, tā kā prese un skatītāji atradīsies aiz šīm kolonnām, tur novietos lielus ekrānus, kuros varēs labi redzēt visu zālē notiekošo.

Pēdējā zāles izkārtojuma variantā turpat aiz Prezidija paredzēta arī vieta Saeimas Juridiskā biroja vadītājiem, kas jebkurā brīdī varētu sniegt vajadzīgās konsultācijas Prezidija locekļiem. Aiz Prezidija pie sienas būs arī liels Latvijas valsts ģerbonis — tādā pašā izskatā kā senāk 20.—30. gados. ( Skat. maketu augšējā attēlā pa kreisi. )

Žurnālistiem un publikai būs atsevišķa ieeja — ne tā kā tagad. Tāpat kā pašlaik, šajā zāles sektorā būs apmēram simt vietas.

Jā, patiešām, darbu izmaksas būs diezgan lielas — apmēram 500—600 tūkstoši latu. Tajos ietverti visi izdevumi, kas saistīti gan ar zāles restaurāciju, gan ar jaunu mēbeļu iegādi, gan ar tehnisko aprīkojumu. Šie līdzekļi jau bija atvēlēti šā gada valsts budžeta likumā. Lai visu paveiktu, bija vajadzīgi trīs konkursi. Konkurss par elektronisko iekārtu uzstādīšanu notika jau pagājušajā gadā. Tajā uzvarēja Vācijas firmas “Amtown Sound” Latvijas filiāle, kas galvenokārt izmantos pasaulē labi pazīstamās firmas “Philips” tehniku. Bet pašlaik risinās vēl divi konkursi — par mēbeļu (galdu, krēslu, sienu apdares materiālu) piegādi un par zāles kapitālo rekonstrukciju un pārbūvi. Tiks kapitāli pārveidota zāles grīda, ievērojot projektēto dažādo tās augstuma līmeni, atjaunos arī visus griestus, lustras. Konkursu komisijas priekšsēdētājs ir Saeimas Kancelejas direktora vietnieks Valdis Ziemelis. Konkursi vēl nav beigušies. Pašlaik ļoti intensīvi strādājam pie to rezultātu izvērtēšanas un apkopošanas. Apbraukājam kandidējošās firmas, iepazīstoties ar to iespējām kvalitatīvi un laikā paveikt visus darbus. Līdz aprīļa beigām mums jāpieņem lēmums par divām piemērotākajām firmām mēbeļu izgatavošanas un zāles restaurācijas darbos. Piebilstams, ka abos konkursos piedalās tikai Latvijas firmas. Kritēriji ir ļoti stingri — uzskatām, ka, piemēram, mēbelēm jābūt ar vismaz 100 gadu izturību. Tas pats attiecas uz elektronisko sistēmu, lai pēc kāda laika atkal nebūtu jāatgriežas pie remontdarbiem.

Esam paredzējuši, ka visi darbi plenārsēžu zālē sāksies tūdaļ pēc Jāņiem — sākoties Saeimas vasaras brīvdienām. Pašlaik jau vienā zāles stūrī speciālisti rūpīgi pēta, cik un kādas krāsojuma kārtas ir zem pašreizējās. Lai zinātu, cik daudz būtu jāņem nost un kas saglabājams. Restaurācijas un modernizācijas darbi noteikti pabeidzami līdz Ziemassvētkiem. Lai Saeima pēc Ziemassvētku brīvdienām varētu sanākt jauniekārtotajās telpās. Bet līdz ar to Saeimas rudens sesija notiks Sarkanajā zālē. Tur, protams, būs pamatīga šaurība.

Kāpēc tika nolemts veikt tik vērienīgu Saeimas plenārsēžu zāles atjaunošanu un modernizāciju? Pirmkārt, mēbeles ir gauži nolietojušās. Gatavotas no lētajām skaidu plāksnēm, tās ir vairākkārt pārbīdītas un labotas, bet tagad jau acīmredzami lūst kopā. Turklāt nepavisam nav ērtas un piemērotas deputāta darbam. Par to, ka steidzami vajadzīga jauna, moderna elektroniskā iekārta, liecina kaut vai tas, ka pirms apmēram mēneša nojuka visa sistēma un galu galā atkal bija jābalso, paceļot roku. Kuru katru brīdi pašreizējā sistēma var sabrukt, līdz ar to Saeimas darbs tiktu lielā mērā paralizēts. Viss ir vecs un nolietojies.

Saeimas namam beidzot jāatbilst mūsdienu parlamentārā darba prasībām — tas ir galvenais. Protams, nezaudējot tā senatnīgo, vēsturisko ārējo un iekšējo izskatu, bet gan to atjaunojot, cik vien iespējams.

Mintauts Ducmanis,

“LV” Saeimas un valdības lietu

redaktors