MĒS VISI BALTIJĀ

Lietuvas Republikā

Par Vītauta Landsberģa vizīti ASV

Lietuvas Seima priekšsēdētājs Vītauts Landsberģis no 5. līdz 11. aprīlim atrodas oficiālā vizītē ASV. V.Landsberģis Čikāgā ticies ar trimdas lietuviešu organizāciju pārstāvjiem, kurus informējis par Lietuvas centieniem integrēties Eiropas Savienībā un NATO. V.Landsberģis uzsvēris, ka visiem lietuviešiem ir kopīgs mērķis - turpināt cīņu par Lietuvas neatkarības nostiprināšanu, jo "nav iespējams samierināties ar pusneatkarību", kā arī apspriedis trimdas tautiešu politisko atbalstu Lietuvai šajā cīņā.

Vašingtonā V.Landsberģim paredzēta tikšanās ar ASV viceprezidentu A.Goru, valsts sekretāri M.Olbraitu, senatoriem R.Durbinu un R.Lugaru.a

Par domstarpībām LDDP vadībā

Lietuvas Demokrātiskās darba partijas (LDDP) Seima frakcijas bijušais vadītājs, bijušais LDDP valdes priekšsēdētāja pirmais vietnieks un vēlēšanu štāba vadītājs Ģedimins Kirkila iesniedzis rakstisku lūgumu atbrīvot viņu no līdzdalības LDDP prezidijā. Savu rīcību Ģ. Kirkila uzskata par brīdinājuma signālu kolēģiem, jo viņš nav apmierināts ar pašreizējo situāciju partijas vadībā - tajā nav neviena no šīs partijas dibinātājiem, izņemot Povilu Gili. Partija arvien vairāk attālinās no savas sākotnējās programmas, pēc Ģ. Kirkilas domām, kļūstot aizvien "kreisāka" šī vārda sliktākajā nozīmē. Līdz ar to pasliktinās LDDP attiecības ar citām partijām (tās cenšas norobežoties no LDDP). Ģ. Kirkila uzskata arī, ka pēc Seima vēlēšanām ticis nepamatoti kritizēts par vairāku posteņu vienlaicīgu ieņemšanu (pašlaik vadībā visur esošajam Česlavam Juršēnam tas netiekot pārmests). Bez tam Ģ. Kirkilam nav pieņemama LDDP cenšanās par katru cenu saglabāt opozīciju pret valdošo partiju - konservatoriem (LDDP ir aktualizējusi Čečenijas neatkarības atzīšanas problēmu un vēlas piespiest Seimu pieņemt oficiālu paziņojumu, ka pašlaik Čečenijas valstiskās neatkarības atzīšana ir neiespējama).

Par iespējamiem atvieglojumiem jaunajām ģimenēm

Seimā tiek apspriests likumprojekts par iedzīvotāju nodrošināšanu ar dzīvojamo platību. Kristīgo demokrātu partija (LKDP) ierosinājusi šo projektu papildināt ar īpašiem atvieglojumiem jaunām ģimenēm (kurās ir vismaz viens bērns un laulāto vidējais vecums nepārsniedz 45 gadus) - iespēju saņemt ilgtermiņa kredītu 120 tūkstošu litu mājas (ne vairāk kā 120 kvadrātmetri) pirkšanai vai būvei. Seima priekšsēdētāja vietnieks F. Palubinsks skaidro, ka šāds likuma pants palīdzētu uzreiz atrisināt gan dzīvojamās platības, gan arī darba un dzimstības lietas. Bez tam iespēja būvēt vai pirkt jaunas mājas palētinātu arī pārdodamos vai iznomājamos dzīvokļus.

Katru gadu šādu kredītu saņemtu ap 5000 jaunu ģimeņu. F. Palubinsks aprēķinājis, ka tādējādi katru gadu šiem kredītiem vajadzētu ap 600 miljonu litu. Ne valsts budžetā, ne Lietuvas bankās tādas naudas nav. Varbūt šādus līdzekļus būtu iespējams aizņemties no ārzemju finansu organizācijām vai fondiem.

Par labojumiem Alkohola kontroles likumā

Lietuvas konservatori maina atsevišķus punktus Alkohola kontroles likumā, lai novērstu korupcijas iespējas. 7. aprīlī paziņoja Seima konservatoru frakcijas priekšsēdētāja vietniece R. Rastauskiene. Savukārt saimniecības ministra vietnieks A. Bartulis uzsvēris, ka jaunie labojumi likumā nemaina alkohola kontroles pamatprincipus. Arī turpmāk alkohols būs stingri kontrolējama prece, tiks ierobežota tā reklāma un saglabāts valsts monopols. Pašlaik viens Lietuvas iedzīvotājs gadā patērē 9 litrus alkohola, no kuriem tikai 5,5, litri ir legāli iegādātie reibinošie dzērieni.

Par jaunākajiem statistikas datiem

Statistikas departaments ziņo, ka martā inflācija Lietuvā palielinājusies tikai par 0,1 procentu (salīdzinājumā ar šī gada februāri tā samazinājusies par 0,4 procentiem, bet salīdzinājumā ar janvāri - pat par 2,7 procentiem).

Inflāciju ietekmējuši viesnīcu, kafejnīcu un restorānu pakalpojumi, kas padārdzinājušies par 1,6 procentiem. Turpretim februārī reģistrētā pārtikas produktu cenu samazināšanās tendence saglabājusies arī martā, kad par 0,2 procentiem lētāki kļuvuši gan pārtikas produkti un bezalkoholiskie dzērieni, gan arī mēbeles un sadzīves piederumi.

Finansu analītiķe Margarita Starkevičūte uzskata, ka inflācijas augšanas temps ir mazinājies lielās konkurences dēļ. Daudzu produktu cenas bijušas maksimālās, bet lielas iekšējā tirgus konkurences dēļ tās pamazām krītas. Kad tiks paceltas siltumapgādes cenas, paredzams, ka arī inflācija valstī palielināsies krietni straujāk.

Martā Lietuvā nav mainījušās sakaru pakalpojumu cenas, bet par 0,4 procentiem kļuvis dārgāks ūdens, elektrība, gāzes u.c. apkure, par 0,3 procentiem - veselības aizsardzība, par 0,2 procentiem - alkohola un tabakas izstrādājumi, apģērbi un apavi, transports, par 0,04 procentiem - atpūtas un kultūras pasākumi. Tajā pašā laikā citas preces kļuvušas par 0,05 procentiem lētākas.

Salīdzinājumam: pērnā gada martā inflācijas pieaugums Lietuvā bijis 2,3 procen

Par aktivitātēm vērtspapīru tirgū

Nacionālajā vērtspapīru biržā (NVPB) Viļņā 7. aprīlī pārsvarā slēgti nelieli pirkšanas un pārdošanas līgumi, neviens no tiem nepārsniedz 100 tūkstošus litu. Finansu mākleru uzņēmuma "Vilfima" tirgus analītiķis Sigits Petraitis neizslēdz iespēju, ka tirdzniecība NVPB ir samazinājusies tāpēc, ka aktivizējies Igaunijas akciju tirgus.

Visvairāk Viļņā pārdots a/s "Rokiškio sūris" ("Roķišķu siers") akciju - to apgrozījums ir vairāk nekā 98 tūkstoši litu, bet akcijas cena palielinājusies par 2,17 procentiem (tagad akcija maksā 47 litus).ti.

Igaunijas Republikā

Par Igaunijas lauksaimniecības problēmām

Igaunijas Zemnieku kongresā Tartu piedalījās ap 600 cilvēku, tai skaitā septiņi ministri ar premjeru priekšgalā.

Jau Tīta Vehi valdības laikā speciālā valdības komisija izstrādāja priekšlikumus, pēc kuriem vajadzētu radīt pabalstu sistēmu labības un piena ražotājiem un arī noteikt ievedmuitu cūkgaļai. Bez tam arī jāmēģina samazināt nodokli investīcijām lauksaimniecībā.

Pabalsts labības audzētājiem paredzēts 500 kronas uz katru labības hektāru gadā, kas vidēji nozīmē aptuveni 105 kronas uz labības tonnu. Pēc Ekonomikas ministrijas datiem, Igaunijā labību audzē apmēram 300 000 ha platībā, tātad pabalsts no valsts puses būtu 150 miljoni kronu.

Pabalsts būtu tiem lopkopjiem, kam ir vismaz piecas govis, kas dod 4000 kg piena gadā (vai 260 kg piena tauku un olbaltuma). Šādu govju Igaunijā, pēc ekonomikas ministra Jāka Leimana vārdiem, esot 60 līdz 70 tūkstoši, tātad 1000 kronu pabalsts katras govs uzturēšanai valstij izmaksātu 70 miljoni kronu gadā.

Pēc komisijas ieteikuma ievedmuita cūkgaļai varētu būt 30-35 procenti, kas, pēc iepriekšējiem aprēķiniem, dotu 26 milj. kronu ienākuma gadā. Tā, protams, nav liela nauda, tomēr, pēc ministra domām, tādā veidā varētu veicināt cūkgaļas ražošanas attīstību.

Komisija nolēma koncentrēt uzmanību, lai efektīvi atbalstītu lauksaimniecības attīstību Igaunijā, tādēļ otrā plānā palika tādi temati kā zvejniecība, mežsaimniecība, reģionālā un sociālā politika. Pēc ministra Jāka Leimana vārdiem, šīs problēmas var risināt arī apriņķos, mazās pilsētās, ciematos, bet šie jautājumi nereti prasa valsts mēroga risinājumu.

Igaunijas premjerministrs Marts Sīmans, uzstājoties Zemnieku kongresā, teica, ka esot ar komisijas izteiktajām pamatdomām vienisprātis.

Viņš esot arī patīkami pārsteigts par to, ka beidzot dažādu uzskatu paudēji lauksaimniecības politikā, kā Jāks Leimans, Ardo Hansons, Arvo Sirendi un Ants Kērma, ir atraduši kopēju valodu un komisijas darbs ir novests līdz kopējai rīcības programmai.

Igaunijas lauksaimniecībā turpmākos desmit gados nepieciešams ieguldīt 900 miljonus kronu - tā uzsvēra Igaunijas Zemnieku kongresa pamatreferātā Lauksaimniecības augstskolas docents Leo Lilovers. Tālāk L.Lilovers konstatēja, ka Igaunijas lauksaimnieku posts ir īpašuma zems novērtējums un liels nolietojums, kā arī valdības nespēja atrast jaunas tirgus iespējas. Premjers oponējot teica, ka valstī darbojas lauksaimniecības un lauku dzīves kreditēšanas fonds, kurā investīcijām un kapitālieguldījumiem paredzēti 97 miljoni kronu. Tapšanas stadijā ir lauksaimniecības aizdevumu garantiju fonds - 60 miljoni kronu, ražotājiem maksā kapitālpabalstu, dīzeļdegvielas kompensācijai šajā gadā paredzēti 60 miljoni kronu, bet sīkražotāji ir atbrīvoti no ienākuma nodokļa.

Bijušais lauksaimniecības ministrs Jāns Lētsars savā runā prasīja valdības pabalstu tiem zemniekiem, kas cietuši zaudējumus dabas katastrofu vai negodīgas konkurences dēļ.

Kongresa noslēguma dokumentos paredzēts sasaukt arī lauksaimniecības izglītības lietām veltītu konferenci. Tika atbalstīts priekšlikums atbrīvot lauksaimniecības investīcijas no nodokļiem un drīzāk pieņemt aizsargmuitas likumu.

Par Tallinas jauno enciklopēdiju

Akciju sabiedrība "Igaunijas enciklopēdija" sākusi darbu pie universālas enciklopēdijas par Tallinu. Izstrādāta enciklopēdijas koncepcija un rakstu apjoms. Tajā būs ap 1700 šķirkļu, kas ietilps 74 autorloksnēs, tirāža - 10 000 eksemplāru, izdošanas gads - 1999.

Par dzīves padārdzināšanos

No 1.aprīļa paaugstinātas dzelzceļa biļešu cenas. "Baltijas ekspresī" biļete līdz Tartu maksās 79, līdz Valgai - 97 kronas, bet Pēterburgas vilcienā līdz Narvai - 72 kronas.

No 1.aprīļa Tallinas skolās ir paaugstināta pusdienu maksa no 8 uz 10 kronām.

No 1.aprīļa ir paaugstināta arī maksa par ūdeni Tallinā no 8 uz 12 kronām par kubikmetru. Tuvākajā laikā tiks paaugstinātas arī citas maksas: no 1.maija maksa par elektrību - no 45 uz 60 sentiem par kilovatstundu privātpersonām; maksa par siltumu talliniešiem no 281 uz 310 kronām par megavatstundu, bet uzņēmējiem no 439 uz 483 kronām par megavatstundu. Vasarā paaugstināsies arī benzīna akcīze no 1,80 kronām uz 2,40 kronām par litru.

Izdevumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī Tallinā, kronās:

Par prezidenta preses konferenci vīriešu tualetē

Atgriezies no vizītes Japānā, Igaunijas Valsts prezidents Lennarts Meri preses konferenci noturēja lidostas vīriešu tualetē, ko pamatoja ar to, ka par Tallinas lidostas tualešu slikto stāvokli viņam esot pārmetuši Japānas biznesmeņi. "Japāņi teica, ka viņiem patīk igauņi, igauņu attieksme pret darbu, bet viņi nesaprotot, kāpēc Igaunijā joprojām ir padomju laika tualetes," sacīja Meri, stāvot tualetes kabīņu priekšā. Viņš esot solījis japāņiem pēc atgriešanās pirmo preses konferenci sarīkot tualetē.

Par pašu vizīti prezidents runāja maz, atzīmējot to, ka Japānā jutis - Igaunija tai ir gluži kā kaimiņvalsts.

P.S. Igaunijas laikraksts "Eesti Päevaleht" ziņo, ka pēc prezidenta preses konferences Tallinas lidostā ir sākts steidzams tualešu remonts.

Materiāli "Latvijas Vēstnesim":

par Lietuvu - ar Lietuviešu valodas institūta atbalstu - Evija Liparte

par Igauniju - Katrīna Ducmane;