Piektdien, 7.aprīlī, "Latvijas Vēstneša" redakcijā uz sarunu par dzīvi bija nācis Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks Eduards Berklavs
Foto: Arnis Blumbergs, "LV"
Par atteikšanos "nožēlot savu novirzīšanos no partijas līnijas" Eduards Berklavs 1959.gadā maksāja ar astoņu gadu ilgu izsūtījumu Vladimirā. Nenieka nemācījies no tā, viņš tūlīt pēc atgriešanās Latvijā meklēja domubiedrus, lai stātos pretim Maskavas piekoptajai kolonizācijas un pārkrievošanas politikai. Tapa "17 latviešu komunistu vēstule", kas 1972.gadā aplidoja pasauli un tika apspriesta arī ASV Kongresā. Pastāvīgās izsekošanas un pratināšanas krāja apsūdzības materiālus četros biezos sējumos. No jaunas tiesāšanas Eduardu Berklavu paglāba tikai jaunās vēsmas starptautiskajā dzīvē un Gorbačova izteiktie apgalvojumi, ka Padomju savienībā vairs nav neviena cilvēka, kas tiktu vajāts savas pārliecības dēļ.
Par savu dramatisko dzīves gājumu līdz pat Latvijas Nacionālās neatkarības kustības dzimšanai un Trešajai atmodai Eduards Berklavs stāsta savā grāmatā "Zināt un neaizmirst". Te viņš raksta: "Žēl kļūdīšanās jaunībā, bet esmu laimīgs, ka manu rīcību nekad nav ietekmējuši ne kārdinājumi, ne draudi. Kā pratis, esmu cīnījies latviešu tautas un latviskas Latvijas labā." Par to, ko katrs varam šo mērķu vārdā darīt šodien, arī bija saruna redakcijā.
Plašāk par tikšanos — kādā no nākamajiem "LV" numuriem.
"LV" informācija