“Ekonomiskā sadarbība — vēsturiski pārbaudīts mehānisms”

Valsts prezidents Guntis Ulmanis savā darba vizītē Vācijā

Vakar, 16.aprīlī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis no Francijas ieradās darba vizītē Vācijas Federatīvajā Republikā. G.Ulmanis atklāja Latvijas tautsaimniecības dienas Hannoveres gadatirgū. Atklāšanā piedalījās arī Vācijas Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks un Saksijas Ministru prezidents.

Latvijas Valsts prezidents, atklājot semināru Hannoveres gadatirgū 1997. gada 16. aprīlī:

Dāmas un kungi!

Man ir tas gods un prieks atklāt semināru, kuru patiesi var nosaukt par Vācijas un Latvijas uzņēmēju kongresu. Tā uzdevums ir stiprināt uzņēmēju kontaktus, iegūt jaunus un uzticamus partnerus.

Mūsu tikšanās šeit ir zīmīgā laikā, jo šogad ir piecdesmitā Hannoveres gadatirgus jubileja. Laika gaitā tā ir kļuvusi par lielāko forumu pasaulē un ne velti tiek dēvēta par starptautiskās ekonomikas konjunktūras barometru.

Vēlos izteikt pateicību Vācijas federālās valdības “Transform” programmas realizētājiem par to, ka Latvijas piedalīšanās šeit ir tik plaša. “Transform” programmas pieredze mums ir būtiska, veidojot uzņēmējdarbību un starptautiskos kontaktus veicinošu vidi. Gatavojoties Latvijas dalībai šeit, ir izveidojušies — es ceru — ilglaicīgi un abpusēji izdevīgi sakari ar Vācijas Industrijas savienību.

Latvijā šo semināru un Latvijas dalību Hannoveres izstādē saprot kā svarīgu politisku un ekonomisku notikumu mūsu valsts iekļaušanās procesā Eiropas Savienībā. Tas stiprinās mūsu abu valstu ekonomiskās un politiskās saiknes.

Latvija un Baltija kopumā ir atzīts panākumu stāsts Eiropas politikā, kuru mēs veidojam visi kopā. Mūsu cieša apņemšanās un griba ir — būt arī nākotnē kā panākumu stāstam — gan ekonomikā, gan saliedētas sabiedrības veidošanā, gan politiskajā attīstībā. Tāpēc esmu Eiropas politikas optimists, jo saprotu Eiropas politikas stratēģiju un redzu, kā Latvija tajā iekļaujas.

Konsekventu un strauju reformu rezultātā Latvijā ir radīti droši tiesiskie ietvari, kas spēj sekmēt uzņēmējdarbības uzplaukumu.

Latvija ar savu reformu dinamiku ir pierādījusi, ka grib un spēj būt organiska Rietumu demokrātiskās, tiesiskās, ekonomiskās un drošības telpas sastāvdaļa.

Politiskais dialogs un saimnieciskā sadarbība tuvina mūs Eiropas Savienībai. Savu kā asociētās valsts dialogu ar Vāciju vēlamies kāpināt, un saimniecisko kontaktu pieaugošais blīvums ir zīme, ka aizvien vairāk tiekam uztverti kā ekonomisks reģions ar atklātām iespējām. Mūsu pastāvīgā tuvošanās ES nozīmē arī to, ka Latvijā ir garantēta politiskā stabilitāte, kas īpaši nepieciešama, saimniecisko darbību uzsākot.

Vācu — tāpat kā citu valstu — uzņēmēji apzinās ne tikai savas darbības izdevīgumu un ilglaicīgo investīciju priekšrocības, viņi līdz ar to pilda arī politisku sūtņu funkciju. Investējot Latvijā un veidojot ekonomiskos un tirdzniecības kontaktus ar Latviju, vācieši nodrošina savu vietu ekonomiskajā telpā, kas strauji attīstās. Tas ir arī nozīmīgs atbalsts Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā. Ekonomiskā sadarbība ir kā svarīgs un vēsturiski pārbaudīts mehānisms, lai visi reģioni Eiropā gūtu visiem izdevīgu attīstības perspektīvu.

Vai par Latvijas ekonomiskās attīstības kapacitāti liecina tas, ka dažu mūsu ostu kopējais kravu apgrozījums ir lielāks nekā visu Somijas ostu un Sanktpēterburgas ostas kopējais?

Vai par Latvijas ekonomiskās attīstības kapacitāti un dinamiku liecina tas, ka vēl pirms diviem gadiem mums nebija vērā ņemama nacionālā kopprodukta pieauguma, bet šogad rēķināsim šo skaitli ap pieciem procentiem?

Vai par Latvijas ekonomiskās attīstības kapacitāti un dinamiku liecina tas, ka šogad Latvijā ienākušas gan “Vereinsbank”, gan “Ruhrgas” un “Preussenelectra”?

Izpratnei par Latviju kā modernu ekonomisku telpu ir svarīgi ne tikai tas, ka uzņēmējdarbības regulējošā likumdošana Latvijā principiāli ir tāpati kā Eiropas Savienībā. Īsumā vēlos raksturot mūsu tautsaimniecības reformu ideoloģiju.

Mūsu tautsaimniecības attīstības ideoloģija īsumā raksturojama ar trim jēdzieniem: atvērtība, liberālisms, konkurētspēja.

Atvērtība mums šodien ir investīcijas no ārzemēm kopā ar moderno uzņēmējdarbības teoriju un praksi.

Atvērtība mums šodien ir brīvā tirdzniecība un nekādu lieku barjeru tai — tā ir mūsu politika, šogad iestājoties Pasaules tirdzniecības organizācijā.

Atvērtība mums šodien ir brīva un vienota ekonomiskā telpa trim Baltijas valstīm un arī kopējā Baltijas jūras reģionā.

Atvērtība ir liels centrālais motors ekonomikai, un jūsu pieredze mūs iedvesmo.

Liberālisms mums šodien nozīmē nodrošināt iespēju ikvienam uzņēmējam izpaust sevi savā darbībā un nepieļaut nevajadzīgu iegrožojošu likumu darbību.

Liberālisms mums šodien nozīmē prioritāti tiem, kas spējīgi būt produktīvi un tādējādi radīt arī jaunas darbavietas.

Liberālisms mums šodien nozīmē arī to, ka īpašu uzmanību veltām mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas visstraujāk reaģē uz konjunktūras maiņām.

Konkurētspēja nozīmē to, ka Latvijas ekonomikā atbalsts tiek sniegts uzņēmējdarbībai vispār. Gatavība riskēt un kāpināt iniciatīvu ir konkurētspējas pamatā, nevis kāda valstiska atbalsta aizvējš. Tāpēc jau šobrīd var teikt, ka Latvijā sev ceļu ir izlauzušas vairākas konkurētspējīgas jomas, piemēram, kokrūpniecība un informātika jau atrod partnerus un noieta tirgu ne tikai Eiropas valstīs vien.

Ekonomikas sirds ir nacionālā valūta. Latvijā tā ir stabila un ar stingru segumu. Ikvienam latvietim šodien ir tuva tēze par to, ka nacionālo valūtu ietekmē tirgus ekonomika, nevis politika. Šī tēze nav sveša arī Vācijā. Latvijā garantēta brīva kapitāla kustība un reeksports, ārzemju bankām ir tie paši noteikumi kā Latvijas. Rīga droši attīstās arī par finansu un pakalpojumu centru reģionā. Jūsu klātbūtne Rīgā un Latvijā ir vēlama, un tai ir droša un izdevīga nākotne.

Novēlu jums sekmīgu semināra gaitu un nodibināt izdevīgus biznesa kontaktus. Tie kalpo gan mūsu visu ekonomiskajām interesēm, gan ir daļa vienotās Eiropas veidošanas procesā.

Vācijas puses pārstāvji situāciju Latvijā novērtēja kā ļoti pozitīvu un investīcijām pievilcīgu. G.Ulmanis uzsvēra, ka sadarbība būtu jāveido gan federālajā, gan federālo zemju līmenī.

Valsts prezidents G.Ulmanis tikās ar Saksijas zemes Ministru prezidentu Kurtu Bīdenkopfu. Saruna notika draudzīgā gaisotnē, un tajā liela uzmanība tika veltīta sadarbībai federālo zemju līmenī.

Pēcpusdienā notika Latvijas Valsts prezidenta G.Ulmaņa preses konference.

G.Ulmanis izteica pateicību Vācijai par Latvijai sniegto iespēju Hannoveres gadatirgū rīkot plašu izstādi. Tas būtiski vairo Latvijas iespējas plašāk iepazīstināt ar sevi, kā arī veido sapratni un sadarbību veicinošus kontaktus. Tika atzīmēts, ka Latvija pēc neatkarības atgūšanas ar savu reformu virzību un dinamiku jau ir pierādījusi, ka tā vēlas un spēj būt organiska savas dabiskās Rietumu demokrātiskās, tiesiskās un ekonomiskās telpas daļa. Divpusējās attiecībās ar Eiropas partneriem Latvija koncentrējas diviem pamatuzdevumiem: nepārtraukts politiskais dialogs un plaša saimnieciskā sadarbība. Vācijas politiskais atbalsts un praktiskā iesaiste Latvijā jau ir izraisījusi iekšpolitiski mobilizējošu efektu, kā arī stimulējusi reformu procesa konsolidāciju un dinamiku, sekmējot tuvināšanos Latvijas ārpolitiskajiem mērķiem — integrācijai ES un NATO. “Latvijai ir vitāli svarīgi, lai ES valstu politiskā klātbūtne Baltijas telpā un politika attiecībā uz Baltijas valstīm neatslābtu,” uzsvēra G.Ulmanis.

Šodien, 17.aprīlī, turpinās Latvijas Valsts prezidenta darba vizīte Vācijas Federatīvajā Republikā.

Pirmajā dienas pusē Valsts prezidents tiekas ar VFR federālo prezidentu Romānu Hercogu. Paredzēta arī Gunta Ulmaņa intervija laikrakstam “Tagesspiegel”. Vakarā Valsts prezidents atgriežas Rīgā.

Valsts prezidenta preses dienests