MĒS VISI BALTIJĀ

Lietuvas Republikā

Par Lietuvas ceļu uz NATO

Seima priekšsēdētājs Vītauts Landsberģis Vašingtonā saņēmis apstiprinājumu tam, ka Krievijas un NATO līgums nekādi neierobežos Lietuvas tiesības kļūt par šīs organizācijas locekli. Turklāt ASV uzskati par Lietuvu ir mainījušies uz labo pusi. “Pirms gada daudzi šaubījās par to, vai Lietuva var kļūt par NATO locekli, bet tagad mūs uzskata par valsti, kas stāv pie alianses sliekšņa,” teica Seima priekšsēdētājs. Viņš Vašingtonā izskaidrojis Lietuvas nostāju: labāk parakstīt atsevišķas ASV un Baltijas valstu hartas, nevis vienu četrpusēju līgumu, jo valstij, kas skaidri zina, pēc kā tiecas, nav obligāti gaidīt uz citām.

Par Nacionālās izmeklēšanas biroja projektu

Lietuvas Seima priekšsēdētāja vietnieks Romualds Ozols sagatavojis Nacionālās izmeklēšanas biroja (NIB) projektu, ko iesniegs prezidentam Aļģirdam Brazauskam. Jau pērnā gada augustā R.Ozols iepazīstinājis Seima locekļus ar šī projekta uzmetumiem, kā arī paziņojis, ka atteiktos no Seima locekļa mandāta, ja viņam piedāvātu kļūt par NIB vadītāju. To pašu R.Ozols apstiprina arī tagad.

Jaunizveidotais NIB vispirms ķertos pie banku bankrota lietu izskatīšanas, iekļaujot tajās arī Ādolfa Šļežēviča lietu (bijušais Lietuvas premjerministrs tiek apsūdzēts dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, izņemot savus noguldījumus banku krīzes priekšvakarā). Taču dažāda līmeņa lietu izmeklēšanā NIB būtu jāiejaucas tikai tad, ja R.Ozola vārdiem “acīmredzami tiek vilcināti valstij nepieciešami spriedumi”. Sagatavotajā likuma projektā paredzētas šādas NIB funkcijas: iespējamu draudu Lietuvas valsts nacionālajām interesēm prognozēšana, atklāšana un izmeklēšana, iniciatīva un tiesības pētīt rīcību, ar kuru nodarīti lieli zaudējumi. Pēc tam kad NIB konstatējis nozieguma pazīmes konkrētu personu darbībā, visi savāktie materiāli tiek nodoti prokuroram, kurš ar tiem rīkojas tālāk.

Paredzams, ka NIB būtu tieši pakļauts Valsts prezidentam, bet par iespējamiem draudiem Lietuvas valsts nacionālajām interesēm tas regulāri informētu arī Seimu. Bez tam ierosināts izveidot arī Valsts dienestu — īpašu sabiedrisko organizāciju, ko veidotu paši autoritatīvākie cilvēki ar visaugstāko morāles līmeni un kam būtu padomdevēja funkcijas un tiesības kontrolēt šī likuma īstenošanu.

R.Ozols ir pārliecināts, ka NIB jāizveido pēc iespējas ātrāk, jo pašreizējā situācijā, kad Ģenerālprokuratūra tiek mētāta no vienas vietas uz otru un ir maināma prokurora iecelšanas kārtība, tiek izjaukts varas iedalījums, trūkst skaidri noteiktu valsts sistēmas pazīmju, tādējādi veicinot visu līmeņu krāpnieku vairošanos. NIB izveidošanas pretinieki uzskata, ka šī iestāde sagraus esošo sistēmu un kārtību, kā arī atņems atsevišķas funkcijas citām iestādēm. R.Ozolam šādi argumenti šķiet formāli un pat smieklīgi. Viņš ir noskaņots vēl un vēl mudināt savus kolēģus vēlreiz izskatīt šo projektu, ja gadījumā tas netiktu pieņemts pirmajā lasījumā.

R.Ozola sagatavoto NIB projektu atzinīgi novērtējuši arī ASV Federālās izmeklēšanas biroja (FIB) pārstāvji. Sākotnēji NIB veidotu 12–15 absolūti uzticamu cilvēku grupa, vēlāk vajadzības gadījumā to varētu palielināt vai arī pieaicināt citu tieslietu aizsardzības iestāžu darbiniekus. NIB direktoru uz pieciem gadiem, piekrītot Seimam, ieceltu Valsts prezidents. Direktoram jābūt Lietuvas pilsonim, ne jaunākam par četrdesmit gadiem, ar augstāko izglītību un nevainojamu reputāciju.

Par jauniem starptautiskiem prāmju maršrutiem

Šogad atklātais jaunais prāmju maršruts Klaipēda – Ķīle solās būt izdevīgs. Ar prāmjiem “Kaunas” un “Vilnius” uz Klaipēdu braucošos tūristus apkalpo Vācijas – Lietuvas kuģniecības aģentūra “Krantas – Shipping”. Tās direktors Arvīds Skods informējis, ka šogad uz Lietuvu jau atbraukušas piecas tūristu grupas (iepriekšējos gados pirmās šādas grupas ieradušās tikai vasaras sākumā). Domājams, ka vāciešus vilina samazinātās biļešu cenas, kas ir spēkā līdz maija sākumam, kā arī pastāvīgās atlaides ar mikroautobusiem ceļojošām tūristu grupām un studentiem ar starptautiskajām apliecībām.

Aģentūras “Krantas – Shipping” vadība ir pārliecināta, ka arī vasarā paredzamajam jaunajam prāmju maršrutam Klaipēda – Stokholma pasažieru netrūks. Naktī Stokholmā iebraukušie tūristi varēs pa dienu apskatīt pilsētu, bet vakarā atgriezties Klaipēdā.

Par ģeoloģisko pētījumu materiāliem

Latvijas delegācijas vadītājs Māris Riekstiņš, atgriezies no pagājušajā nedēļā Viļņā notikušajām sarunām par Latvijas un Lietuvas jūras robežu, žurnālistiem paziņojis, ka Latvija nedos Lietuvai Baltijas jūras šelfa ģeoloģisko pētījumu materiālus, kamēr nebūs parakstīts un nestāsies spēkā abu valstu jūras robežas līgums, jo pašreizējā sarunu posmā šo materiālu nodošana Lietuvai tālākās sarunas tikai sarežģītu. M.Riekstiņš paziņojis, ka Latvija atdos vai pārdos (par zināmu kompensāciju) Lietuvai uz to attiecošos materiālus tad, kad būs noteikta un stājusies spēkā delimitācijas līnija. Savukārt Lietuva uzskata, ka iepazīšanās ar Latvijas rīcībā esošajiem materiāliem par visu strīdīgo teritoriju atvieglotu tās sadalīšanu.

Igaunijas Republikā

Par jauno ministru bez portfeļa

Jau rakstījām, ka Marta Sīmana valdībā ir vakanta vieta ministram bez portfeļa. Tagad jaunais ministrs ir iecelts — Tallinas bankas Viljandi filiāles līdzšinējais vadītājs Pēps Aru. Viņa darbības lokā būs reģionālās attīstības politika un administratīvā un pārvaldes reforma. Ministrs izteicies, ka viņš valdībā ir jauns cilvēks, tādēļ vispirms centīsies uzklausīt pašvaldību un ministriju viedokļus. Pēc ministra domām, valstī ir par daudz pašvaldību, tās ir vājas, un ir jāizdiskutē, kādas struktūras pašvaldības Igaunijai ir vajadzīgas, kādas ir valsts un pašvaldības funkcijas un cik naudas būs jātērē šo funkciju veikšanai.

Pēps Aru dzimis 1953. gada 20. aprīlī. 1978. gadā beidzis Igaunijas Lauksaimniecības akadēmiju, ekonomists.

Pēps Aru ir Koalīcijas partijas biedrs. P. Aru ir Viljandi patērētāju apvienības valdes loceklis un Leolas uzņēmēju centra padomes priekšsdēdētājs.

Precējies. Dēls dienē Igaunijas bruņotajos spēkos, meita — ģimnāziste. Brīvajā laikā uzspēlē basketbolu un nodarbojas ar dārzkopību.

Par bijušā premjera nepadarītajiem darbiem

Bijušais Igaunijas premjers Tīts Vehi privātā vizītē pie Krievijas ārlietu ministra Jevgeņija Primakova pārrunājis iespējas uzlabot un normalizēt Igaunijas un Krievijas attiecības. Pēc pusotru stundu garās tikšanās T. Vehi izteicies, ka turpmāk ir nepieciešams vienam otru uzklausīt, biežāk tikties un grūtajām problēmām risinājumu rast pārrunu ceļā.

Pēc “Postimees” ziņām, it kā J. Primakovs izteicis T. Vehi priekšlikumu, lai ar Koalīcijas partijas palīdzību Igaunijas parlamentā pieņemtu likumu, pēc kura Igaunijā dzimušie nepilsoņu bērni automātiski iegūtu Igaunijas pilsonību. Kā pretpakalpojumu J. Primakovs apsolījis atcelt dubultmuitu.

T. Vehi noraidījis šos “Postimees” apgalvojumus — viņi par konkrētiem tematiem vispār neesot runājuši.

Pašreizējais Igaunijas premjers Marts Sīmans izteicies, ka T. Vehi varētu kļūt par vērā ņemamu personu Igaunijas un Krievijas attiecību veidošanā.

Pēc T. Vehi izteikumiem, viņam no premjera laikiem uz sirdsapziņas palikuši trīs nepadarīti darbi. Kā pirmo ekspremjers minējis Igaunijas un Krievijas attiecību normalizēšanu, kas esot bijis viens no viņa valdības pamatuzdevumiem.

Otrs — Igaunijas iekļūšana Eiropas Savienībā pirmajā tās paplašināšanas kārtā. T. Vehi piebildis, ka viņa valdība esot sagatavojusi pamatīgu bāzi, lai tā notiktu.

Trešo T. Vehi minējis neatrisinātās mazo pilsētu, kā Vihmas, Oru un Sillamē problēmas. T. Vehi uzskata, ka katram cilvēkam savi parādi ir jākārto pašam, tādēļ viņš arī turpmāk aktīvi piedalīsies šo lietu risināšanā.

Par spriedzi Kohtla – Jerves reģionā

Arī mūsu valsts masu saziņas līdzekļos ir pavīdējis Oru vārds. Līdz šim galvenais iztikas avots šī reģiona iedzīvotājiem bija darbs Oru kūdras ieguves kombinātā, kas tagad pasludināts par bankrotējošu. Strādnieki ir izmēģinājuši dažādus likumīgus pasākumus, lai pievērstu valsts uzmanību viņu problēmām: ir bijis bada streiks, savas prasības ir iesnieguši bankrota komitejai. Uzņēmuma dispečere Jevgenija Kuzmina izteikusies, ka strādnieki izmisumā ir gatavi izlaupīt no kombināta metāla daļas un tās pārdot. J. Kuzmina paskaidrojusi, ka četrus mēnešus strādnieki nav saņēmuši algu, viņiem ir sakrājušies lieli parādi un 200–300 kronas liels pabalsts neko neatrisina.

Tikšanās laikā ar Kohtla – Jerves domes priekšsēdētāju Avo Blankinu noskaidrojās, ka netiks izmaksāta nauda, kuras apmērs ir pusmiljons kronu, iepriekš A. Blankins naudu bija solījis sagādāt. Pēc J. Kuzminas vārdiem, bīstama situācija ir arī Narvā un Sillamē, un tieši no Oru var nākt tā dzirkstele, kas iededzinās politisko nemieru liesmu Austrumigaunijā. Tikšanās laikā cilvēki izteica neapmierinātību, ka valstij bijusi nauda, ko samaksāt Krievijai Ivangorodas siltumparādu 3 miljonus kronu, bet savas valsts strādniekiem netiek vajadzīgā uzmanība.

Tuvojoties pavasarim, Oru kūdras laukos kūdras kaudzēs ir pacēlusies temperatūra līdz kritiskai robežai. No ugunsgrēka ir pasargājusi mitrā kūdras virskārta un necaurlaidīgā koksa kārta, bet kādā sausā, vējainā dienā ugunsnelaime var sākties.

Kombināta tehniskais direktors Aleksandrs Sārs piebildis, ka viņš bez bankrota administratora Andresa Kūska atļaujas nevar dot pavēli šos kūdras kalnus izkliedēt.

Kohtla – Jerves domes priekšsēdetājs Avo Blankins uzskata, ka vairs neizdosies Oru kūdras kombinātu pārdot kopumā un pēc bankrota pasludināšanas procesa beigām viņam nāksies atbildēt par kārtību arī Oru. Oru iedzīvotājiem nav kur iegūt jaunas darba vietas, un tas palielinās sociālo spriedzi visā Kohtla – Jerves reģionā.

Par bezvīzu režīmu

Pagājušajā nedēļā Igaunija parakstīja kārtējo līgumu par bezvīzu režīma ieviešanu, šoreiz ar Norvēģiju. Igaunijas pilsonis bez vīzām var doties uz šādām valstīm: Latviju, Lietuvu, Lielbritāniju, Ziemeļīriju (līdz 6 mēnešiem), Poliju (līdz 30 dienām), Ungāriju (līdz 30 dienām), Čehiju (līdz 90 dienām), Slovākiju (līdz 90 dienām), Bulgāriju (līdz 90 dienām), Dāniju (līdz 90 dienām), Koreju (tūristi līdz 15 dienām), Honkongu ( līdz 14 dienām), Singapūru (līdz 14 dienām), Dominiku (līdz 21 dienai), Ekvadoru (līdz 90 dienām), Kolumbiju (līdz 90 dienām), Malaiziju (līdz 7 dienām), Tunisiju (tūristi), Īriju (līdz 90 dienām), Antigvu un Barbudu.

No 1. maija šīm valstīm pievienosies Somija, Zviedrija un Norvēģija.

Igaunijas Ārlietu ministrija gan brīdina, ka, dodoties uz kādu no minētajām valstīm, ieteicams sazināties ar šīs valsts vēstniecību vai konsulātu, jo uz robežas nereti tiek pieprasīts uzrādīt zināmu naudas summu, atpakaļbiļeti vai viesnīcas rezervēšanas apliecinājumu.

Par biļetēm uz Maikla Džeksona koncertu

22. augustā Tallinas Dziesmu laukumā notiks Maikla Džeksona koncerts. Laikraksts “Eesti Päevaleht”, kas arī ir viens no koncerta sponsoriem, brīdina iedzīvotājus no viltotām koncerta biļetēm, ko, pēc laikraksta ziņām, esot uzsākuši pārdot veikli darboņi. Laikraksts informē, ka biļetes ir nodotas drukāšanā un to pārdošana sāksies 21. aprīlī desmitos no rīta Tallinā, Ahtri ielā 12, tirdzniecības centrā. Bez tam biļetes pārdos arī Tartu, Pērnavā, Hāpsalā un Jihvā. No 21. aprīļa līdz 27. aprīlim biļetes maksās 390 kronas, vēlāk cenas pieaugs. Vienlaikus Somijā, Latvijā un Lietuvā pārdos 10 000 biļetes katrā. Īstajām biļetēm priekšpusē būs Maikla Džeksona krāsains attēls un hologramma. Aizmugurē — no desmit punktiem sastāvošs koncerta viesa un rīkotāja tiesību un pienākumu uzskaitījums: to starpā tas, ka uz koncertu aizliegts līdzi ņemt audio un video ierakstu tehniku, foto un filmēšanas kameras. Biļetes aizmugurē ir arī svītru kods un aizsardzības mikroraksts.

Materiāli “Latvijas Vēstnesim”:

par Lietuvu — Evija Liparte,

par Igauniju — Katrīna Ducmane