• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Francijai ir patiesa interese. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.04.1997., Nr. 98 https://www.vestnesis.lv/ta/id/43042

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Mēs savās mājās, un mūsu mājas

Vēl šajā numurā

17.04.1997., Nr. 98

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

preses konferences

Francijai ir patiesa interese

Ārlietu ministrs Valdis Birkavs pēc oficiālās vizītes

“Francijai ir liela interese par Baltijas reģionu,” vakardienas preses brīfingā pēc atgriešanās no Parīzes teica ārlietu ministrs Valdis Birkavs, piebilstot, ka Francijas prezidents Žaks Širaks pieteicis Franciju kā iespējamo novērotājvalsti Baltijas Jūras valstu padomē. Parīzes sarunās visos līmeņos tikusi apliecināta Francijas pieaugošā interese par drošību, stabilitāti un ekonomisko attīstību Baltijas jūras reģionā. Latvijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka Francijas konkrētie un neapšaubāmi pozitīvie priekšlikumi par iesaistīšanos Baltijas drošības procesos ir arī Francijas drošības politikas jautājumi.

Izklāstot Francijas viedokli šajā aspektā, V.Birkavs uzsvēra, ka Eiropas drošība ir nedalāms jēdziens. Francija ir ieinteresēta iesaistīties Baltijā un Ziemeļeiropā kā ekonomiski ļoti perspektīvos reģionos. Francijas priekšlikumi saistīti ar tādas situācijas radīšanu, kas ļautu Baltijas valstīm tuvināties Eiropas un transatlantiskajām struktūrām. Francija šajā sakarā vēlas veikt ar Baltijas jūras valstīm, tai skaitā arī ar Eiropas un pasaules politikā tik ietekmīgo Vāciju, papildu konsultācijas. Drošības politikas ietvaros paredzētas arī Francijas konsultācijas ar Ziemeļvalstīm. “Francija redz NATO un Baltijas hartu ar iespējamu citu valstu iesaistīšanu,” teica Latvijas ārlietu ministrs, raksturojot Francijas ārpolitikas nākotnes metus.

Īpaši detalizēti Francijā pārrunātas Eiropas Savienības lietas. Šajās sarunās izkristalizējies Francijas uzskats, ka Baltijas valstīm pēc iespējas ātrāk jākļūst par ES dalībvalstīm. Francija paredz, ka ES komisijas viedoklis par Latviju būs pozitīvs. Francija arī uzskata, ka ES paplašināšanas procesā vajadzīga “vienota starta līnija”. Francija ir arī viena no Eiropas konferences (kas nākotnē aizvietos strukturēto dialogu) iniciatorēm.

Latvijas ātrlietu ministrs Parīzē centies arī uzzināt, kur Francija saskata problēmas mūsu valsts uzņemšanai Eiropas Savienībā. Noskaidrojies, ka šīs vājās vietas, no Francijas viedokļa, ir mūsu administratīvā sistēma, lai veicinātu faktiski jau izlemto reformu un privatizācijas īstenošanu. Latvijai arī jāpievērš pastiprināta uzmanība ciešam dialogam ar ES komisiju. “Es frančiem centos ieskaidrot, ka mūsu attīstības dinamika ir pietiekami nozīmīga,” teica V. Birkavs. Taču Francijas politiķu atbilde bijusi, ka ES komisijas viedoklis tomēr būs “fotogrāfija” — attiecīgā brīža situācijas fiksējums. “Bet fotogrāfija ir sastingusi. Kamēr to “attīsta”, mēs jau esam gabalā,” tēlaini teica ārlietu ministrs, uzsverot pastāvīgā kontakta nepieciešamību ar ES komisiju. Parīzē viņš arī izteicis viedokli, ka katrai valstij būtu jāizrāda sava spēja atrisināt tai uzrādītās problēmas.

Panākta vienošanās par Latvijas un Francijas praktisku un ciešu dialogu ne vien ārlietu, bet arī nozaru ministriju līmenī. Ļoti pozitīvi Latvijas ārlietu ministrs vērtēja faktu, ka 14. maijā Francijas Nacionālajā asamblejā paredzama Latvijas un Eiropas Savienības asociācijas līguma ratificēšana — pēc tam šo līgumu būs atlicis ratificēt vēl tikai Beļģijā un Grieķijā. Parīzē parakstīti divi Latvijas un Francijas starpvalstu dokumenti — konvencija par dubulto neaplikšanu ar nodokļiem un līgums par sadarbību kultūras jomā.

“Es no Parīzes aizbraucu ar daudz labāku izpratni par Francijas jaunajām iniciatīvām. Visi mēs sūrojāmies — no abām pusēm — ka Francijas uzņēmēji nav pietiekami aktīvi, bet prezidenta tikšanās ar franču uzņēmējiem Francijas tirdzniecības un rūpniecības kamerā pierādīja, ka franču interese, ņemot vērā mūsu valsts ekonomiskos rādītājus, ir ievērojami augusi. Atliek tikai gaidīt rezultātus,” tā vakardienas brīfingā teica Latvijas ārlietu ministrs.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors


Pirms tiesnešu lielsarunas

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs pirms konferences

Vakar, 16. aprīlī, Latvijas tiesnešu konferences priekšvakarā, Tieslietu ministrijā notika preses konference. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs un ministrijas valsts sekretāra vietniece Maija Sauļūna pastāstīja žurnālistiem par galvenajiem jautājumiem, kurus ministrija uzsvērs tiesnešu konferencē rītdien. Viens no tiem — tiesnešu pašpārvalde. Konference ir tiesnešu pašpārvaldes institūcija, kuras darbā piedalās visi valsts tiesneši. Tajā tiks ievēlētas rajonu (pilsētu), apgabaltiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas un pirmoreiz — Zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu kvalifikācijas kolēģija. Šo kolēģiju uzdevums ir nostiprināt tiesnešu profesionālo neatkarību, arī izskatīt tiesnešu disciplinārlietas, dot savus atzinumus par tiesneša atbrīvošanu no amata un veikt citus pienākumus savu pilnvaru ietvaros.

Savukārt Augstākās tiesas tiesnešu kvalifikācijas kolēģiju ievēlē Augstākās tiesas plēnums no savu tiesnešu vidus.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!