Ministru kabineta noteikumi Nr. 148

Rīgā 1997.gada 15.aprīlī (prot. nr.21 22.§)

Sanitārās robežinspekcijas nolikums

Izdoti saskaņā ar
Ministriju iekārtas likuma 15.panta 1.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Sanitārā robežinspekcija ir valsts civiliestāde, kas savas kompetences ietvaros organizē un veic Ministru kabineta noteikto importa, eksporta un tranzīta kravu (turpmāk - kravas) kontroli uz valsts robežas. Sanitārā robežinspekcija atrodas Zemkopības ministrijas pakļautībā.

2. Sanitārā robežinspekcija savā darbībā ievēro Satversmi, likumus, citus normatīvos aktus un šo nolikumu, kā arī izpilda zemkopības ministra rīkojumus un Labklājības ministrijas, Valsts veterinārā departamenta un Valsts augu aizsardzības stacijas attiecīgos metodiskos norādījumus.

3. Sanitārā robežinspekcija ir juridiskā persona. Tai ir zīmogs ar papildinātā Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un Sanitārās robežinspekcijas nosaukumu valsts valodā.

4. Sanitārās robežinspekcijas finansu līdzekļus veido valsts pamatbudžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem.

5. Sanitārajai robežinspekcijai ir konts Valsts kases norēķinu centrā.

II. Sanitārās robežinspekcijas uzdevumi

6. Sanitārajai robežinspekcijai ir šādi uzdevumi:

6.1. kontrolēt kravu atbilstību Latvijas Republikā noteiktajām veterinārajām, fitosanitārajām un sanitāri higiēniskajām prasībām un nepieļaut kravu ievešanu valstī, ja tās neatbilst minētajām prasībām;

6.2. pārbaudīt kontrolei pakļauto kravu transportēšanas noteikumu un režīma ievērošanu;

6.3. ja ir konstatēta kravas identifikācijas nesakritība vai ja krava neatbilst noteiktajām prasībām, nekavējoties par to ziņot attiecīgajām valsts institūcijām, kas savas kompetences ietvaros izlemj jautājumu par kravas realizāciju;

6.4. ja ir konstatētas bīstamas dzīvnieku vai augu slimības vai kaitēkļi vai ir aizdomas par to, pieņemt prasībām par slimību un kaitēkļu ierobežošanu un likvidēšanu atbilstošu lēmumu, kā arī attiecīgi informēt Labklājības ministriju, Valsts veterināro departamentu un Valsts augu aizsardzības staciju;

6.5. veikt kravu kontrolē atklāto pārkāpumu un to cēloņu analīzi, izstrādāt un iesniegt Labklājības ministrijai, Valsts veterinārajam departamentam un Valsts augu aizsardzības stacijai priekšlikumus pārkāpumu novēršanai;

6.6. ja nepieciešams, organizēt kravu pārvadājošo transportlīdzekļu sanitāro apstrādi un kravu ķīmisko apstrādi;

6.7. veikt kontrolei pakļauto kravu regulāru uzskaiti un reģistrāciju, kā arī noteiktā kārtībā sniegt pārskatus un informāciju Zemkopības ministrijai;

6.8. kontrolēt pārbaudāmo kravu atkritumu savākšanu un utilizāciju valsts robežas muitas kontroles punktos, caur kuriem Ministru kabinets noteicis attiecīgo kravu ievešanu.

7. Sanitārā robežinspekcija sadarbojas ar muitas, robežapsardzības un citiem dienestiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, kā arī iesaista savā darbībā attiecīgas akreditētas (sertificētas) testēšanas laboratorijas.

III. Sanitārās robežinspekcijas struktūra

8. Sanitārās robežinspekcijas struktūru ar rīkojumu apstiprina zemkopības ministrs. Sanitārās robežinspekcijas struktūrvienības darbojas Ministru kabineta noteiktajos valsts robežas muitas kontroles punktos, kā arī muitas noliktavās.

9. Katram sanitārajam robežinspektoram ir dienesta spiedogs ar struktūrvienības nosaukumu valsts valodā, kā arī dienesta spiedogs ar sanitārā robežinspektora personīgo numuru.

10. Sanitārās robežinspekcijas darbu vada sanitārās robežinspekcijas priekšnieks, kurš vienlaikus ir arī galvenais valsts sanitārais robežinspektors.

11. Sanitārās robežinspekcijas priekšnieku ieceļ amatā un atbrīvo no amata zemkopības ministrs.

12. Sanitārās robežinspekcijas amatpersonas ir ierēdņi (ierēdņu kandidāti), kurus ieceļ amatā un atbrīvo no amata saskaņā ar likumu "Par valsts civildienestu", izņemot personas, kuras saskaņā ar likumu vai Ministu kabineta noteikumiem var ieņemt valsts civildienesta ierēdņu amatus, noslēdzot darba līgumu.

13. Sanitārās robežinspekcijas amatpersonas ir sanitārās robežinspekcijas priekšnieks, sanitārās robežinspekcijas priekšnieka vietnieki, sanitārās robežinspekcijas kontroles punkta priekšnieks, vecākie valsts sanitārie robežinspektori un valsts sanitārie robežinspektori.

14. Sanitārās robežinspekcijas priekšnieks:

14.1. vada un koordinē Sanitārās robežinspekcijas darbu un ir atbildīgs par tās uzdevumu izpildi;

14.2. dod Sanitārās robežinspekcijas amatpersonām un darbiniekiem saistošus rīkojumus;

14.3. koordinē Sanitārās robežinspekcijas sadarbību ar valsts un pašvaldību institūcijām;

14.4. ir atbildīgs par Sanitārajai robežinspekcijai piešķirtās dotācijas racionālu izlietošanu;

14.5. nosaka Sanitārās robežinspekcijas un tās struktūrvienību amatpersonu un darbinieku uzdevumus un pienākumus, apstiprina Sanitārās robežinspekcijas struktūrvienību nolikumus;

14.6. iesniedz apstiprināšanai Zemkopības ministrijā personāla štatu sarakstu, kā arī Sanitārās robežinspekcijas finansēšanas plānu, ieņēmumu un izdevumu tāmi;

14.7. ieceļ amatā un atbrīvo no amata Sanitārās robežinspekcijas amatpersonas un pieņem darbā un atlaiž no darba Sanitārās robežinspekcijas darbiniekus;

14.8. slēdz līgumus ar muitas noliktavu turētājiem par Sanitārās robežinspekcijas uzdevumu izpildes iespēju nodrošināšanu, kā arī citus līgumus;

14.9. izskata iesniegumus un sūdzības par Sanitārās robežinspekcijas amatpersonu dotajiem rīkojumiem un pieņemtajiem lēmumiem un, ja nepieciešams, izdara tajos grozījumus vai atceļ tos;

14.10. pieprasa un saņem no attiecīgajām fiziskajām un juridiskajām personām paskaidrojumus par sanitārās robežkontroles noteikumu pārkāpumiem;

14.11. organizē Sanitārās robežinspekcijas amatpersonu un darbinieku apmācību un kvalifikācijas celšanu saskaņā ar Eiropas savienības prasībām attiecībā uz robežkontroli.

IV. Sanitārās robežinspekcijas amatpersonu tiesības un pienākumi

15. Sanitārās robežinspekcijas amatpersonas ir tiesīgas:

15.1. pieprasīt no fiziskajām un juridiskajām personām kravas aprites noteikumu izpildi uz robežas, kā arī, ja nepieciešams, pieļauto pārkāpumu novēršanu;

15.2. uzrādot dienesta apliecību, netraucēti apmeklēt kontroles veikšanai Ministru kabineta noteiktos valsts robežas muitas kontroles punktus un muitas noliktavas, kā arī, ja rodas pamatotas aizdomas par veterināro, fitosanitāro un citu kravu pārvadāšanas prasību pārkāpumiem vai to neievērošanu, likumā noteiktā kārtībā pieprasīt no juridiskajām un fiziskajām personām, kuras nodarbojas ar kravu pārvadāšanu un uzglabāšanu, attiecīgus paskaidrojumus;

15.3. pieprasīt kravu īpašniekiem vai pārvadātājiem nodrošināt attiecīgus priekšnoteikumus kravu kontroles veikšanai, bet muitas vai muitas noliktavas turētājiem - telpas kravu pavaddokumentu kontroles veikšanai;

15.4. ja radušās pamatotas aizdomas, noteikt papildu pārbaudes vai citas darbības, lai noskaidrotu kravas atbilstību normatīvajiem aktiem (ja krava neatbilst noteiktajām prasībām, attiecīgos izdevumus sedz kravas importētājs, bet ja krava atbilst noteiktajām prasībām, izdevumus sedz no Sanitārās robežinspekcijas līdzekļiem);

15.5. ņemt pārbaudāmo kravu satura paraugus un nosūtīt tos laboratoriskai vai cita veida ekspertīzei normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā (ja krava neatbilst noteiktajām prasībām, attiecīgos izdevumus sedz kravas importētājs, bet ja krava atbilst noteiktajām prasībām, izdevumus sedz no Sanitārās robežinspekcijas līdzekļiem);

15.6. aizturēt vai pārtraukt kontrolei pakļauto kravu importu, eksportu vai tranzītu un sastādīt protokolu, kurā noteikta turpmākā kravas izlietošana saskaņā ar attiecīgajām prasībām, šādos gadījumos:

15.6.1. konstatēta dzīvnieku saslimšana vai augiem kaitīgu organismu klātbūtne vai ir radušās aizdomas par to;

15.6.2. kravai nav veterinārā vai fitosanitārā sertifikāta vai cita kvalitāti apliecinoša dokumenta, kā arī ja ieraksti dokumentos neatbilst faktiskajam stāvoklim;

15.6.3. veterinārajā vai fitosanitārajā sertifikātā nav ziņu par dzīvniekiem vai augiem veiktajiem diagnostiskajiem izmeklējumiem vai profilaktiskajām apstrādēm, ko pieprasījis Valsts veterinārais departaments, Valsts augu aizsardzības stacija vai importētājas valsts attiecīgais dienests;

15.6.4. veterinārie vai fitosanitārie sertifikāti, kvalitāti apliecinošie dokumenti vai ieraksti minētajos dokumentos rada aizdomas par to neatbilstību faktiskajam stāvoklim vai par to viltojumu;

15.6.5. kuģa, lidmašīnas, dzelzceļa vagona, automašīnas vai cita transportlīdzekļa sanitārais vai fitosanitārais stāvoklis neatbilst noteiktajām prasībām vai ir aizdomas par to;

15.6.6. pieļauti kravu transportēšanas režīma pārkāpumi;

15.7. organizēt transportlīdzekļu, iekraušanas un izkraušanas laukumu un uzglabāšanas vietu dezinfekciju un ķīmisko apstrādi, ja to prasa epizootiskā situācija, sanitārie vai fitosanitārie noteikumi (izdevumus sedz kravas īpašnieks vai pārvadātājs);

15.8. savas kompetences ietvaros izvirzīt robežu šķērsojošām personām, kravas īpašniekiem un pārvadātājiem obligāti izpildāmus noteikumus un prasības;

15.9. amata pienākumu pildīšanas laikā valkāt noteikta parauga formas tērpu.

16. Sanitārās robežinspekcijas amatpersonu pienākums ir rīkoties saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī dienesta instrukcijām.

V. Sanitārās robežinspekcijas amatpersonu atbildība

17. Sanitārās robežinspekcijas amatpersonas ir atbildīgas par pieņemto lēmumu, rīkojumu un veikto darbību atbilstību likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

18. Sanitārās robežinspekcijas amatpersonām aizliegts izpaust juridisko un fizisko personu komercnoslēpumus, kas tām kļuvuši zināmi, pildot dienesta pienākumus.

19. Sūdzības par Sanitārās robežinspekcijas amatpersonu darbību izskata un attiecīgu lēmumu pieņem zemkopības ministrs. Minēto lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

20. Sanitārās robežinspekcijas amatpersonas un darbinieki savu dienesta vai darba pienākumu pildīšanas laikā izmanto autotransportu ar pazīšanas zīmēm.

21. Sanitārās robežinspekcijas telpās jābūt klientiem pieejamai informācijai par prasībām kravu kontrolei uz robežas.

VI. Sanitārās robežinspekcijas reorganizācija vai likvidācija

22. Sanitāro robežinspekciju izveido, reorganizē vai likvidē Ministru kabinets.

Ministru prezidents A.Šķēle

Zemkopības ministrs R.Dilba